31.5.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 173/62

Ziņotājs:

Jan SIMONS

1.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) atzinīgi vērtē Eiropas ārējo investīciju plāna (ĀIP) izstrādi un priekšlikumu regulai, kas attiecas uz Eiropas Fondu ilgtspējīgai attīstībai (EFIA) un ar ko izveido EFIA garantiju un EFIA garantiju fondu, un uzskata, ka tas ir solis pareizajā virzienā, lai novērstu nelikumīgas migrācijas pamatcēloņus. Viens no mērķiem, kuram ar EFIA palīdzību būtu jāpievēršas, ir arī nabadzības izskaušana.

1.2.

Komiteja aicina īpašu uzmanību pievērst situācijas atrisināšanai valstīs, kuras ir galvenais migrācijas avots un kurās ekonomiskie, sociālie un ar drošību saistītie apstākļi ir noveduši pie ekonomikas izpostīšanas un strauji augošas nabadzības, vienlaikus bloķējot visus centienus panākt ilgtspējīgu attīstību.

1.3.

Komiteja norāda uz saviem iepriekšējiem atzinumiem, kuros tā uzsvērusi, cik svarīgi ir attīstībā iesaistīt privāto sektoru ar nosacījumu, ka šāda attīstība atbilst ilgtspējīgas attīstības mērķiem un ka privātais sektors ievēro ekonomiskās, ekoloģiskās un sociālās pamattiesības, Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) galvenās konvencijas un pienācīga darba nodrošināšanas programmu. Tas būtu jāpiemēro arī attiecībā uz ieguldījumu projektiem, ko finansē no EFIA.

1.4.

Komiteja uzskata, ka priekšlikums par EFIA atbilst tās ieteikumam izmantot attīstības palīdzību kā daudzkāršojošu faktoru, lai privāto kapitālu apvienotu ar ieguldījumiem jaunattīstības valstīs un tos piesaistītu tādiem skaidri definētiem mērķiem kā vairāk un labāku darbvietu radīšana, ražošanas kvalitātes celšana un vadības zinātības nodošana privātajam sektoram.

1.5.

Komiteja aicina Komisiju izpētīt un analizēt pieredzi, kas gūta, īstenojot Investīciju plānu Eiropai un Eiropas Stratēģisko investīciju fondu, lai novērstu trūkumus un šķēršļus, ņemot vērā to, ka partnervalstīs, uz kurām attiecas EFIA, situācija ir daudz sarežģītāka nekā ES dalībvalstīs.

1.6.

Komiteja atzinīgi vērtē to, ka sadarbības koordinēšana un pārvaldība tiks nodrošināta, pateicoties EFIA stratēģiskajai padomei, kurā vajadzētu būt pārstāvētām visām attiecīgajām iestādēm un struktūrām. Ņemot vērā neaizstājamo pilsoniskās sabiedrības lomu attīstības sadarbībā, Komiteja lūdz piešķirt tai novērotāja statusu stratēģiskajā padomē un iesaka ieguldījumu platformu operatīvās darbības padomēs, tostarp konkrēto projektu sagatavošanā, iesaistīt pilsoniskās sabiedrības pārstāvības organizācijas partnervalstīs.

1.7.

Komiteja iesaka gādāt par to, lai “vienas pieturas aģentūra”, ko plānots izveidot ieguldītāju vajadzībām, neaprobežotos tikai ar ieguldījumu jautājumu izskatīšanu, bet sniegtu arī norādījumus un nodrošinātu visu vajadzīgo informāciju un kontaktus tiem, kas vēlas iesaistīties attīstības pasākumos.

1.8.

Komiteja ierosina regulā iekļaut apņemšanos pēc īstenošanas rezultātu izvērtēšanas pagarināt EFIA darbību un garantijas derīgumu pēc 2020. gada termiņa un aicina Komisiju, Padomi un Eiropas Parlamentu ņemt to vērā, izstrādājot jauno daudzgadu finanšu shēmu.

2.1.

Eiropadome 2016. gada 28. jūnijā aicināja Komisiju nākt klajā ar priekšlikumu vērienīgam ārējo investīciju plānam (ĀIP), kas saskaņā ar Eiropas programmu migrācijas jomā (1) būtu daļa no ES jaunā satvara partnerībai ar trešām valstīm. Jaunā plāna pamatā ir trīs savstarpēji saistīti pīlāri: jauns ieguldījumu fonds (1. pīlārs); tehniskā palīdzība (2. pīlārs), kuras mērķis ir palīdzēt vietējām iestādēm un uzņēmumiem izstrādāt lielāku skaitu ilgtspējīgu projektu un piesaistīt ieguldītājus; (3. pīlārs) īpaši izstrādātu tematisko, nacionālo un reģionālo ES attīstības sadarbības programmu klāsts apvienojumā ar strukturētu politisko dialogu, kura mērķis ir uzlabot ieguldījumu klimatu un vispārējo politikas vidi attiecīgajās valstīs.

2.2.

Daļu no 1. pīlāra īstenos, izveidojot Eiropas Fondu ilgtspējīgai attīstībai (EFIA). EFIA galvenais uzdevums būs nodrošināt integrētu finanšu paketi, lai finansētu ieguldījumus Āfrikas reģionos un kaimiņvalstīs. EFIA sastāvēs no reģionālām ieguldījumu platformām, kurās būs apvienots finansējums no esošajiem ieguldījumu apvienošanas mehānismiem, no vienas puses, un EFIA garantija, no otras puses. Tas darbosies kā “vienas pieturas aģentūra”, kas saņems finansējuma priekšlikumus no finanšu iestādēm un valsts vai privātiem ieguldītājiem un nodrošinās plaša klāsta finanšu atbalstu atbilstīgiem ieguldījumiem.

2.3.

EFIA galvenais uzdevums ir nodrošināt integrētu finanšu paketi, lai finansētu ieguldījumus valstīs, kuras ir parakstījušas Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm (2), no otras puses, kā arī ieguldījumus kaimiņattiecību politikā iesaistītās valstīs, tādējādi radot izaugsmes un nodarbinātības iespējas, uzlabojot papildināmību, izstrādājot novatoriskus produktus un iepludinot privātā sektora līdzekļus. Sagaidāms, ka līdz 2020. gadam EFIA ļaus piesaistīt ieguldījumus līdz pat 44 miljardu euro apmērā no Savienības vispārējā budžeta un 3,35 miljardu euro apmērā no citiem avotiem.

2.4.

Līdz 2020. gadam Savienība EFIA garantijai kopumā darīs pieejamus līdzekļus 750 miljonu euro apmērā gan no Savienības vispārējā budžeta, gan no 11. Eiropas Attīstības fonda (EAF). Komisija plāno ierosināt izmantot neparedzēto izdevumu rezervi, lai nodrošinātu līdzekļus 250 miljonu euro apmērā. Citas iemaksas no Savienības budžeta varētu veidot, izmantojot plānoto līdzekļu pārgrupēšanu vai pārorientēšanu. Papildu finansējums varētu ietvert arī citu iemaksu veicēju, piemēram, dalībvalstu, iemaksas.

2.5.

Eiropas Fondu ilgtspējīgai attīstībai vadīs Komisija, un to īstenos caur reģionālajām ieguldījumu platformām, kurās apvienos EFIA garantijas piešķiršanu un finansēšanu no mehānismiem, kuros apvienoti Āfrikai un kaimiņattiecību politikas valstīm paredzētie līdzekļi. Komisija apspriedīsies ar stratēģisko padomi un divām operatīvās darbības padomēm – pa vienai attiecībā uz katru reģionālo ieguldījumu platformu. Komisija vadīs EFIA sekretariātu, kurš nodrošinās visu ĀIP mērķu īstenošanai nepieciešamo uzdevumu un funkciju veikšanu.

3.1.

EESK pārstāv Eiropas organizētu pilsonisko sabiedrību vairākās divpusējās komitejās, piemēram, ES un ĀKK koordinācijas komitejā, Euromed, Austrumu partnerībā, dialogā ar Latīņameriku un citās struktūrās un sniedz savu viedokli par pilsoniskās sabiedrības lomu attīstības atbalstīšanā (3). Pilsoniskajai sabiedrībai var būt ļoti nozīmīga loma ieguldījumu projektu lietderīguma un ilgtspējas novērtēšanā, to finansēšanas pārredzamības, kā arī to īstenošanas uzraudzībā.

3.2.

Komiteja uzskata, ka daudzie bēgļi un nelikumīgie migranti, kuri ierodas Eiropas Savienībā, ir viens no lielākajiem izaicinājumiem, ar ko pēdējo gadu laikā ES ir saskārusies. Abām šīm parādībām ir atšķirīgi cēloņi, un tādēļ ir vajadzīgi diferencēti risinājumi. Jānosaka, ka starptautiskās sabiedrības augstākā prioritāte ir pielikt visas pūles, lai izbeigtu militāros konfliktus un izveidotu miera procesu nolūkā radīt apstākļus, kas nepieciešami reālai attīstībai un ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) īstenošanai. Līdztekus pilsoniskās sabiedrības svarīgajai lomai konfliktu novēršanā, mediācijā un risināšanā, Eiropas Savienībai, kas ir lielākā attīstības palīdzības sniedzēja, šajos centienos būtu jāuzņemas vadošā loma.

3.3.

Nelikumīgās migrācijas cēloņi bieži ir izcelsmes valstīs vērojamās vājās ekonomiskās izredzes un lēnā ekonomikas izaugsme, ko papildina slikti sociālie apstākļi un būtiskas problēmas drošības jomā, un tas izraisa nabadzības pieaugumu un piespiež tūkstošiem cilvēku doties trimdā. Komiteja atzinīgi vērtē Komisijas un Padomes centienus atrast vislabāko pieeju, kā atrisināt nelikumīgās migrācijas problēmu, novēršot tās pamatcēloņus.

3.4.

Oficiālā attīstības palīdzība joprojām ir neaizstājama cīņā pret nabadzību, it īpaši vismazāk attīstītajās valstīs, nestabilās valstīs un neaizsargātu iedzīvotāju grupu gadījumā, taču tā nevar nosegt visas vajadzības attīstības jomā.

3.5.

Komiteja savos atzinumos par privātā sektora nozīmi (4) un par attīstības finansēšanu (5) ir secinājusi, ka jāpiesaista visi pieejamie resursi un privātajam sektoram jāpiešķir daudz lielāka loma gan Eiropas, gan vietējā līmenī ar nosacījumu, ka minētā attīstība norisināsies atbilstīgi ilgtspējīgas attīstības mērķiem un ka privātais sektors ievēros cilvēktiesības, tai skaitā ekonomiskās un sociālās tiesības, it īpaši SDO pamatkonvencijas. Jaunajām darbvietām vajadzētu būt izveidotām atbilstīgi SDO pienācīga darba nodrošināšanas programmai, un tā būtu jāattiecina arī uz ieguldījumu projektiem, ko īsteno, izmantojot Eiropas Fondu ilgtspējīgai attīstībai.

3.6.

Tādi jaunie instrumenti kā EFIA garantija un garantiju fonds būtu jāizmanto kā daudzkāršojošs faktors, lai piesaistītu privāto kapitālu ieguldījumiem jaunattīstības valstīs un tos sasaistītu ar skaidri definētiem mērķiem, piemēram, vairāk un labāku darbvietu radīšana, ražošanas kvalitātes celšana un vadības zinātības nodošana privātajam sektoram. Turklāt publiskā un privātā sektora ieguldījumu apvienošanai jābūt pārredzamai un jāievēro vajadzīgais līdzsvars, lai nepieļautu situāciju, ka privātie ieguldītāji saņem visus labumus un publiskais sektors sedz zaudējumus. Projektu rezultāti ir skaidri jāizmēra un jāveic salīdzinoša novērtēšana, līdztekus citiem pozitīviem rezultātiem izvērtējot nelikumīgās migrācijas cēloņu likvidēšanas iespējas.

3.7.

Tā kā EFIA veidots pēc Investīciju plāna Eiropai un Eiropas Stratēģisko investīciju fonda parauga, Komiteja lūdz Eiropas Komisiju no tā darbības izdarīt secinājumus, jo tā darbību nevar nodēvēt par pilnībā sekmīgu. Šī pieredze ir rūpīgi jāpēta un jāanalizē, lai novērstu visas nepilnības un šķēršļus EFIA pārvaldībā, ņemot vērā, ka apstākļi partnervalstīs ir atšķirīgi un daudz sarežģītāki nekā ES dalībvalstīs.

3.8.

Ierosinātais EFIA pārveidos esošos apvienošanas instrumentus – Āfrikas ieguldījumu mehānismu (6) un kaimiņattiecību politikas ieguldījumu mehānismu (7) – par divām investīciju platformām zem viena jumta. Komiteja uzskata, ka pilsoniskās sabiedrības pārstāvības organizācijas jāiesaista lēmumu pieņemšanas procesā, tostarp konkrētu projektu sagatavošanā, lai tās varētu piedalīties finansējuma pārredzamības un ieguldījumu projektu efektivitātes uzraudzībā.

3.9.

Eiropas Savienībai ir pārāk daudz finanšu instrumentu, kas saistīti ar attīstības programmām (11. Eiropas Attīstības fonds ar dažādām finansējuma apropriācijām, mehānismiem, platformām, daudzgadu finanšu shēma 2014.–2020. gadam (ES budžets) ar dažādajām teritoriālajām un reģionālajām, kā arī nozaru programmām, EIB ar tās mehānismiem un programmām, ERAB u. c.), tādēļ plašākai sabiedrībai un attiecīgajiem partneriem ir ļoti grūti tos izprast un noskaidrot, kā tie izmantojami. Iecerēts, ka EFIA kļūs par “vienas pieturas aģentūru” tiem, kuri ir ieinteresēti ieguldīt jaunattīstības valstīs. Komiteja iesaka gādāt par to, lai aģentūra neaprobežotos tikai ar ieguldījumu jautājumiem, bet sniegtu arī norādījumus ar visu vajadzīgo informāciju un nodrošinātu kontaktus tiem, kas vēlas iesaistīties attīstības pasākumos.

3.10.

Tikai 6 % no ES attīstības palīdzības tika piešķirti nestabilām valstīm, un lielākā tās daļa tika novirzīta 10 valstīm, kurām ir bagātīgi dabas resursi. Komiteja cer, ka EFIA dos pozitīvus rezultātus arī nestabilām valstīm, it īpaši tām, kurās notiek militāri konflikti, ekonomika ir izpostīta un pārvaldība cietusi neveiksmi un kurās ierosinātā garantija var palīdzēt privātajiem ieguldītājiem pārvarēt augstāku risku, kam pakļauti viņu projekti. Komiteja iebilst arī pret mēģinājumiem noteikt maksimālo garantijas kvotu, jo tas ierobežotu tās piemērošanu ieguldījumiem nestabilās valstīs.

3.11.

Komiteja uzskata, ka galvenās kvalitatīvās pārmaiņas pašreizējā situācijā varētu ieviest, noregulējot sadarbības un pārvaldības koordinēšanu un integrāciju, šajā nolūkā izmantojot EFIA stratēģisko padomi, kurā vajadzētu būt pārstāvētām visām attiecīgajām iestādēm un struktūrām. Ņemot vērā attīstības sadarbības nozīmi, EESK aicina Komisiju piešķirt Komitejas pārstāvjiem novērotāja statusu, lai būtu iespējams pārstāvēt pilsoniskās sabiedrības viedokli.

3.12.

Komiteja uzskata, ka ļoti nozīmīgu jaunā ārējo investīciju plāna pievienoto vērtību vajadzētu nodrošināt, izmantojot tā otro pīlāru, kas saistīts ar tehnisko palīdzību, un trešo pīlāru, kurš attiektos uz demokrātijas un pārvaldības uzlabošanu partnervalstīs, it īpaši saistībā ar pārredzamību, uzraudzību un pārskatatbildību, un tādas uzņēmējdarbības vides radīšanu, kas veicinātu investīcijas un tādējādi radītu izaugsmi un jaunas darbvietas, kā arī sekmētu nabadzības izskaušanu.

3.13.

Ir jāuzlabo arī informācijas sniegšana par investīciju plānu un tā īpašajiem projektiem, lai pilsoniskā sabiedrība varētu uzraudzīt tā īstenošanu.

4.1.

Priekšlikumā regulai, ar ko izveido EFIA garantiju, teikts (8), ka tā tiks piešķirta sākotnējam ieguldījumu periodam, kas ilgst līdz 2020. gada 31. decembrim un kas, pēc Komitejas domām, ir pārāk īss termiņš ĀIP mērķu sasniegšanai. Komiteja pauž cerību, ka būs iespējams pagarināt ĀIP darbības termiņu un paplašināt tā darbības jomu, atkarībā no panākumiem tajā ietverot arī citas valstis un reģionus, un tas būtu jāņem vērā, izstrādājot jauno daudzgadu finanšu shēmu.

4.2.

Ierosināts, ka dalībvalstīm būs iespēja nodrošināt iemaksas garantijas veidā pēc reģiona, nozares vai ieguldījumu loga (9). Komiteja iesaka papildināt, ka dalībvalstu iemaksām būtu jāatbilst ES attīstības prioritātēm.

4.3.

Mēs atzinīgi vērtējam Komisijas apņemšanos katru gadu ziņot Eiropas Parlamentam un Padomei par finansēšanas un ieguldījumu darbībām, ko aptver EFIA garantija, un ar gandarījumu atzīmējam, ka ziņojums tiks publiskots, lai attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp pilsoniskajai sabiedrībai, dotu iespēju paust savu viedokli. EESK ar lielu entuziasmu piedalīsies novērtējumā par to, vai EFIA sniedz ieguldījumu ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā un vai pilda galveno tā izveides uzdevumu – novērst nelikumīgās migrācijas cēloņus.

4.4.

Visos atzinumos par attīstības sadarbību Komiteja ir uzsvērusi, ka palīdzība jāsniedz pilnīgi pārredzamā veidā, lai novērstu krāpšanu, korupciju, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Tāpēc tā atzinīgi vērtē to, ka priekšlikumā minētie principi ir skaidri minēti (10).

4.5.

Komiteja ierosina līdztekus 3. panta 2. punktā norādītajiem ilgtspējīgas attīstības mērķiem, kuru sasniegšanu sekmēs EFIA, pievienot nabadzības izskaušanu un to minēt arī pie vispārējiem mērķiem 8. panta 1. punkta a) apakšpunktā.