31.5.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 173/66

Ziņotājs:

Cristian PÎRVULESCU

1.1.

Izstrādājot Eiropas programmu migrācijas jomā, ir pilnībā jāņem vērā tās darbības jomas humanitārais aspekts, turklāt ES nedrīkst aizmirst savas pamata apņemšanās un juridiski saistošos noteikumus aizsargāt dzīvību un cilvēktiesības, jo īpaši to cilvēku gadījumā, kuri ir apdraudēti.

1.2.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) atbalsta redzējumu, kas 2015. gada novembrī radās Valletas samitā, kura galvenais mērķis bija sniegt ilgtermiņa atbildi migrācijas jautājumā, risinot migrācijas pamatcēloņus un izveidojot dialogu ar trešām valstīm, pamatojoties uz sadarbību un kopīgu atbildību. EESK cer, ka Eiropas un Āfrikas dialogs par migrāciju un attīstību (“Rabātas process”) un Hartūmas process sekmēs strauju Valletas rīcības plāna īstenošanu.

1.3.

EESK atbalsta īpaši pielāgotus un specifiskus nolīgumus, kas noslēgti ar katru valsti un kuros ir pilnībā respektētas cilvēktiesības. Elastība nodrošina pareizo perspektīvu, kā arī darbību un stimulu apvienojumu.

1.4.

Lai arī nepārprotami ir vajadzīga politikas saskaņošana un racionalizācija, šķiet, ka programma migrācijas jomā kļūst par visaptverošu politiku, kas saistībā ar tās darbībām un mērķiem aizstāj citas politikas jomas (piem., kaimiņattiecību, attīstības palīdzības un tirdzniecības politiku). EESK atzīst migrācijas politikas nozīmīgumu, tomēr uzskata, ka arī citas politikas jomas ir vienlīdz svarīgas un īstenošanas vērtas, un iesaistīšanos migrācijas politikā iesaka neizvirzīt par priekšnoteikumu sadarbībai citās politikas jomās. Galvenais saskaņošanas mērķis ir veicināt sinerģiju, papildināmību un visaptverošu pieeju starp dažādajām politikas jomām.

1.5.

Būtu jānošķir, no vienas puses, nepietiekama sadarbība ar trešām valstīm politiskās gribas trūkuma dēļ, un, no otras puses, nepietiekama sadarbība trūkstošu spēju un resursu dēļ. Ir jārisina abas minētās situācijas, taču ar atšķirīgiem līdzekļiem. Lai nodrošinātu ilgtspēju un noturību, uzmanība vispirms ir jāvērš uz spēju veidošanu. Atpakaļuzņemšana un robežu kontroles nekādā gadījumā nedrīkst būt priekšnoteikums palīdzības saņemšanai.

1.6.

Ekonomikai ir izšķiroša nozīme migrācijas pamatcēloņu risināšanā, taču tas nenozīmē, ka nav jāņem vērā stabilitātes un labklājības politiskie, institucionālie un administratīvie aspekti. Stratēģija ir jāpielāgo, tajā iekļaujot apņēmīgāku un mērķtiecīgāku atbalstu trijās jomās – konfliktu risināšanā un valsts veidošanā, demokrātijas un cilvēktiesību veicināšanā un pilsoniskās sabiedrības veidošanā.

1.7.

Lai ilgtermiņā novērstu migrācijas pamatcēloņus, valstī ir vajadzīga darbspējīga un likumīga valdība, spēcīgas pārstāvošās iestādes, efektīvas partijas, plašsaziņas līdzekļi un pilsoniskās sabiedrības organizācijas. ES uzdevums būtu veltīt pienācīgu uzmanību un atbalstu demokrātijas veicināšanai, nevis izskatīt demokrātijas jautājumus kā “vispārējus uzņēmējdarbības apstākļus”, jo tas ir minēts ārējo investīciju plāna trešajā pīlārā.

1.8.

Likumīgas migrācijas ceļu un institucionālo spēju veidošanai likumīgas migrācijas atbalstam jābūt starp ES, dalībvalstu un trešo valstu prioritātēm partnerības satvarā ar trešām valstīm.

1.9.

Pilsoniskās sabiedrības organizācijām ir būtiska nozīme, lai bēgļu pārmitināšanu, ceļošanu un uzņemšanu padarītu drošāku un humānāku. Priekšlikumā būtu jāpārdomā šādu organizāciju darbības nozīme un tām sniegtais atbalsts, sākot no vietējām organizācijām izcelsmes un tranzīta valstī līdz organizācijām, kas piedalās glābšanas operācijās un uzņemšanas un integrācijas pārvaldībā. Turklāt pilsoniskās sabiedrības organizācijas būtu jāiesaista visu ar migrācijas pārvaldību saistīto kompetento iestāžu darbības pārraudzībā un novērtēšanā.

1.10.

EESK mudina valsts, reģionālā un vietējā līmeņa publiskās iestādes iesaistīties migrācijas un patvēruma politikas īstenošanā atbilstīgi starptautiskajām juridiskajām saistībām un ar nolūku aizsargāt cilvēktiesības un atvieglot integrāciju.

1.11.

Veicot šādas darbības un procedūras, ES un dalībvalstīm tieši vai netieši ir jāievēro cilvēktiesības un neizraidīšanas princips atbilstīgi Ženēvas Konvencijai.

1.12.

Lai nepārkāptu neizraidīšanas principu, Eiropas Savienībai ir jābūt pārliecinātai par “drošas valsts” statusa piešķiršanu izcelsmes un tranzīta valstīm (1).

1.13.

Komisija ir izklāstījusi savu stratēģisko redzējumu par to, kā ES ārējā darbība var uzlabot piespiedu kārtā pārvietoto cilvēku izturētspēju un pašpaļāvību vietās, kas ir pēc iespējas tuvāk bēgļu izcelsmes valstij. Lai arī minētajam redzējumam ir zināmas priekšrocības, ir jāņem vērā, ka ES kā atbildīgam un resursiem bagātam starptautiskam dalībniekam ir arī savas ētiskās un juridiskās saistības atbilstīgi starptautiskajiem līgumiem palīdzēt tiem, kuri vēlas saņemt starptautisko aizsardzību.

1.14.

EESK atbalsta atgriešanas un atpakaļuzņemšanas rādītāju palielināšanu, dodot priekšroku brīvprātīgas atgriešanās iespējām un koncentrējoties uz reintegrāciju. Brīvprātīgai atgriešanai kopā ar koncentrēšanos uz reintegrāciju vajadzētu būt vienai no galvenajām stratēģiskajām izvēlēm, ko ES un dalībvalstis veic migrācijas procesa pārvaldībā.

1.15.

ES uzdevums ir nodrošināt, ka visos paktos un nolīgumos galvenokārt tiek izmantoti pozitīvi stimuli, palīdzība ir labi veidota un organizēta, kā arī skar valdības institucionālās un administratīvās spējas, veicina demokrātiju un cilvēktiesības un visos procesos, jo īpaši vietējos un valsts līmeņa procesos, iekļauj pilsoniskās sabiedrības organizācijas.

1.16.

EESK mudina ES iestādes, dalībvalstis un trešo valstu valdības pēc iespējas vairāk iesaistīt un atbalstīt diasporu grupas. Tās varētu būt vērtīgs resurss izcelsmes un tranzīta valstu ilgtermiņa attīstībai, kā arī sniegt vērtīgus stimulus Eiropas sabiedrībai un ekonomikai. Eiropas sabiedrības stūrakmens ir veicināt daudzveidību un atvērtību pasaulei, un migrācijas politikā jāņem vērā šie divi principi.

1.17.

EESK mudina dalībvalstis pilnībā iesaistīties ES migrācijas politikas saskaņošanas centienos. Solidaritāte un sadarbība starp dalībvalstīm ir divi priekšnosacījumi, lai efektīvi īstenotu satvaru partnerībai ar trešām valstīm.

1.18.

EESK mudina Komisiju izveidot paredzēto forumu dialogam, kas ļautu saņemt ieguldījumu no uzņēmējiem, arodbiedrībām un citiem sociālajiem partneriem, lai maksimāli izmantotu ieguvumus no migrācijas gan Eiropas ekonomikas, gan pašu migrantu labā (2). EESK ir gatava sadarboties, lai izveidotu forumu un gādātu par pienācīgu tā darbību.

2.1.

Kopš Eiropas programmas migrācijas jomā pieņemšanas ir paveikts daudz, jo īpaši ārpus ES robežām. Jūrā ir izglābti simtiem tūkstošu cilvēku (3). Valletas samitā, kas norisinājās 2015. gada novembrī, migrācija kļuva par centrālo jautājumu ES attiecībās ar Āfrikas valstīm.

2.2.

Taču ir jādara vēl vairāk. ES joprojām saskaras ar humanitāro krīzi. Trešās valstis un ES partneri ir izmitinājuši gan bēgļus, no kuriem daudzi ir savas mājas piespiedu kārtā pametuši nepavadīti nepilngadīgie, gan arī ekonomiskos migrantus, kas vēlas doties uz Eiropu.

2.3.

Partnerības satvara galīgais mērķis ir saskaņota un īpaši pielāgota iesaistīšanās, kas nozīmē, ka Eiropas Savienība un tās dalībvalstis rīkojas koordinēti, apvieno instrumentus, rīkus un mehānismus, lai izveidotu visaptverošas partnerības (paktus) ar trešām valstīm labākai migrācijas pārvaldībai, pilnībā ievērojot mūsu humanitārās un cilvēktiesību saistības.

2.4.

Tūlītēja rīcība kopīgi ar galvenajiem partneriem ir nepieciešama šādās jomās, kurās turklāt ir jānosaka konkrēti un izmērāmi mērķi: darbs ar galvenajiem partneriem nolūkā uzlabot migrācijas tiesisko un institucionālo satvaru; konkrēta palīdzība robežu un migrācijas pārvaldības spēju veidošanā, tostarp nodrošinot aizsardzību bēgļiem; atgriešanas un atpakaļuzņemšanas rādītāju palielināšana, dodot priekšroku brīvprātīgas atgriešanās iespējām un koncentrējoties uz reintegrāciju; neatbilstīgās migrācijas plūsmu apturēšana, vienlaikus piedāvājot likumīgas migrācijas kanālus, tostarp pastiprinot pūliņus pārmitināšanas jomā.

3.1.

EESK uzskata, ka labi pārvaldīta migrācija sniedz iespējas Eiropas Savienībai, izcelsmes valstīm, migrantiem un viņu ģimenēm. Migrācija ir cilvēka dabai piemītoša iezīme. Jaunākajā Eiropas tautu vēsturē migrācijai ir bijusi ļoti liela nozīme.

3.2.

Problēmas rodas tad, ja cilvēkiem jādodas prom nebrīvprātīgi, un tur, kur daudzi migranti ir spiesti atstāt savu dzīvesvietu ārkārtīgas nabadzības, kara vai dabas katastrofu dēļ. Šie cilvēki ir ļoti neaizsargāti. Ja Eiropas valstīm neizdosies ieviest pārvaldības procedūras un tiesību aktus, kas ļautu vieglāk koordinēt migrāciju ar likumīgu un pārredzamu procedūru starpniecību, daudzi cilvēki, kas migrēs nelegālā ceļā, bieži vien apdraudot savu dzīvību, nokļūs tādu kriminālo tīklu varā, kuri nodarbojas ar kontrabandu un cilvēku tirdzniecību.

3.3.

EESK atgādina, ka, izstrādājot politikas pasākumus un tiesību aktus attiecībā uz migrācijas un robežkontroļu organizēšanu, pilnībā jāņem vērā Cilvēktiesību konvencija un ES Pamattiesību harta.

3.4.

Komisijas priekšlikums sniedz ļoti nepieciešamo iespēju koordinēt un saskaņot procedūras un instrumentus, ko izmanto arvien sarežģītāka migrācijas procesa pārvaldībai. Ņemot vērā neseno migrācijas tendenču raksturu un dinamiku, pārskats un skaidrāka prioritāšu programma ir vērtējama atzinīgi.

3.5.

EESK uzskata, ka koncentrēšanās uz to cilvēku glābšanu, kuri ir apdraudēti ceļojuma laikā, ir pilnībā pamatota. Tai vajadzētu būt gan ES, gan dalībvalstu absolūtai prioritātei. Lai arī jūrā joprojām iet bojā cilvēki, Komiteja atzinīgi vērtē vienkāršo cilvēku, pilsoniskās sabiedrības organizāciju un glābšanas operācijās iesaistīto militāro un civilo personu lomu.

3.5.1.

Līdztekus minētajiem paktu īstermiņa mērķiem, proti, glābt cilvēku dzīvību Vidusjūrā, palielināt atgriešanos izcelsmes un tranzīta valstīs, dot migrantiem un bēgļiem iespēju uzturēties tuvāk viņu mājām un izvairīties no došanās bīstamā ceļojumā, EESK aicina Eiropas Komisiju iekļaut arī to migrantu aizsardzību, kas izmanto tā saukto Balkānu maršrutu un kuru dzīvība un drošība varētu būt apdraudēta, un izveidot likumīgus migrācijas maršrutus.

3.6.

EESK atkārtoti norāda uz to, ka ES un tās dalībvalstis ir lielākais attīstības un humānās palīdzības sniedzējs pasaulē un ka ES sniedz ievērojamu atbalstu bēgļiem, iekšzemē pārvietotām personām un uzņēmējām kopienām, piemēram, Āfrikas raga un Čada ezera apgabalos (Kenija, Somālija, Uganda, Etiopija un Sudāna).

3.6.1.

Izstrādājot programmu migrācijas jomā, ir pilnībā jāņem vērā humānā aspekta mērogs. ES ar grūtībām pārvalda pašreizējās migrantu un bēgļu plūsmas. Tomēr tā nedrīkst aizmirst savas pamata apņemšanās un juridiski saistošos noteikumus aizsargāt dzīvību un cilvēktiesības, jo īpaši to cilvēku gadījumā, kas ir apdraudēti.

3.7.

Programma migrācijas jomā būs veiksmīga tikai tādā mērā, kādā trešās valstis vēlēsies un spēs cieši sadarboties ar ES un dalībvalstīm. Katrā valstī ir atšķirīga situācija migrācijas ziņā. Vairākas no tām ir izcelsmes valstis, kuras skar konflikti, spriedze un ievērojama nenodrošinātība, savukārt citas ir tranzīta valstis – stabilākas, taču arī neaizsargātākas. Dažas no tām, jo īpaši Libāna, Turcija un Jordānija, ir spiestas uzņemt nesamērīgi lielu skaitu bēgļu un migrantu, kuri to teritorijā meklē drošību un palīdzību. Šo valstu vēlmi un spēju īstenot ar migrācijas partnerību saistītos pasākumus nosaka dažādi sarežģīti vēsturiskie, politiskie, ekonomiskie, drošības un kultūras faktori. Tāpēc ir nepieciešams atrast pareizo perspektīvu un darbību un stimulu kombināciju attiecībā uz katru no tiem. Tomēr paktos būtu arī jābūt kopējai prioritātei, kas veicina trešo valstu institucionālo, demokrātisko, sociālo un ekonomisko attīstību.

3.8.

Programma migrācijas jomā ir vēl vairāk jāstiprina un vēl vairāk jāsaskaņo ar citām saistītajām politikas jomām. Komisijas priekšlikumā ir aplūkotas trīs šādas jomas: kaimiņattiecību, attīstības palīdzības un tirdzniecības politika. Eiropas kaimiņattiecību politikā aptuveni puse no pieejamā finansējuma tiks veltīta ar migrāciju saistītajiem jautājumiem. Attīstības politikas jomā priekšlikumā paredzēta pozitīvu un negatīvu stimulu iestrāde, lai atbalstītu valstis, kas pilda savu starptautisko pienākumu uzņemt atpakaļ savus valstspiederīgos, valstis, kuras sadarbojas trešo valstu neatbilstīgo migrantu plūsmu pārvaldībā, kā arī valstis, kas gādā par to, lai pienācīgi uzņemtu personas, kuras bēg no konfliktiem un vajāšanas. Ir apsvērtas arī sekas tām valstīm, kuras nesadarbojas atpakaļuzņemšanas un atgriešanas politikas jomā. Attiecībā uz tirdzniecības politiku, kurā ES saviem partneriem var nodrošināt preferenciālu režīmu, EK ierosina sadarbību migrācijas jomā ņemt vērā kā faktoru tirdzniecības preferenču novērtēšanā saskaņā ar VPS+.

3.9.

Paketē papildus minētajam būtu principā jāietver un par migrācijas ziņā sensitīvām jāuzskata, un diskusijās maksimāli iedarbīgi jāizmanto visas ES politikas jomas, tostarp izglītības, pētniecības, klimata pārmaiņu, enerģētikas, vides un lauksaimniecības politika.

3.10.

Lai arī nepārprotami ir vajadzīga politikas saskaņošana un racionalizācija, stratēģijai ir daži problemātiski aspekti. Šķiet, ka programma migrācijas jomā kļūst par visaptverošu politiku, kas tās darbību un mērķu ziņā aizstāj citas politikas jomas. Tas varētu ietekmēt attiecīgās politikas jomas, no kurām katra ir pamatota, ņemot vērā to mērķus un darbības jomu. Kaimiņattiecību politikai būtu jārada stabilitāte un labklājība ES pierobežā, un nesamērīga koncentrēšanās uz migrāciju varētu mazināt citu saistīto jomu ietekmi. Arī attīstības politikai ir plaši mērķi, kas ietver palīdzības sniegšanu neaizsargātām kopienām un labāku ekonomisko un sociālo apstākļu veidošanu desmitiem miljonu cilvēku. Vērā ņemams attīstības aspekts ir arī tirdzniecības politikai, jo tā sniedz vairāk iespēju gan ES iedzīvotājiem, gan trešo valstu iedzīvotājiem.

3.11.

Lai arī EESK atzīst migrācijas politikas nozīmīgumu, tā uzskata, ka ikviena politikas joma ir vienlīdz nozīmīga un īstenošanas vērta. Galvenais saskaņošanas mērķis ir veicināt sinerģiju, papildināmību un visaptverošu pieeju dažādajās politikas jomās.

3.12.

Šajā sakarā īpašs politikas koordinēšanas satvars piedāvā uz piespiedu nosacījumiem orientētu pieeju, proti, trešām valstīm būtu jāsadarbojas ar ES un dalībvalstīm savu valstspiederīgo atpakaļuzņemšanā un atgriešanā, migrācijas plūsmu pārvaldībā savā teritorijā un pāri robežām, kā arī no konfliktiem un vajāšanas bēgošu cilvēku uzņemšanā. Pretējā gadījumā varētu būt apdraudēta piekļuve ES finansējumam, palīdzībai un ES tirgum. Šāds risinājums varētu radīt sarežģījumus un izrādīties neefektīvs. Trešo valstu sadarbību migrācijas programmā nosaka iekšēji jautājumi un iekšējas spējas. Būtu jānošķir, no vienas puses, nepietiekama sadarbība politiskās gribas dēļ, un, no otras puses, nepietiekama sadarbība trūkstošu spēju un resursu dēļ. Ir jārisina abas minētās situācijas, taču ar atšķirīgiem līdzekļiem. Lai nodrošinātu ilgtspēju un noturību, uzmanība vispirms ir jāvērš uz spēju veidošanu. Turklāt ir svarīgi nošķirt starp attīstības palīdzību un sadarbību migrācijas jomā. Nekādā gadījumā sadarbība migrācijas jomā nedrīkst kļūt par priekšnoteikumu attīstības palīdzībai.

3.13.

Risinot migrācijas pamatcēloņus, Komisijas priekšlikums skar gandrīz tikai ekonomiku. Tajā arī uzsvērta privāto ieguldītāju nozīme, kuri meklē jaunas ieguldījumu iespējas jaunietekmes tirgos. Kā minēts priekšlikumā: “Tā vietā, lai ļautu neatbilstīgajiem migrantiem riskēt ar savu dzīvību, cenšoties nonākt Eiropas darba tirgos, Eiropas privātie un publiskie līdzekļi būtu jāizmanto ieguldījumiem izcelsmes trešās valstīs.”

3.14.

Komisija arī apsver vērienīgu ārējo investīciju plānu, kurā ir trīs pīlāri. “Pirmais pīlārs attiektos uz ierobežoto publisko līdzekļu novatorisku izmantošanu nolūkā piesaistīt privātos ieguldījumus, piedāvājot papildu galvojumus un koncesijas līdzekļus. Otrais pīlārs būtu vērsts uz tehnisko palīdzību – palīdzēt vietējām iestādēm un uzņēmumiem izstrādāt vairāk bankām pieņemamu projektu un informēt par tiem starptautiskos ieguldītājus. Trešais pīlārs būtu vērsts uz vispārējo uzņēmējdarbības vidi – sekmēt labu pārvaldību, apkarot korupciju, novērst ieguldījumu šķēršļus un tirgus kropļojumus.”

3.15.

Migrācijas pamatcēloņu novēršanā ekonomika ir ārkārtīgi svarīga. Šādam pasākumam vajadzētu būt cieši saistītam ar stabilitātes un labklājības politiskajiem, institucionālajiem, administratīvajiem un sociālajiem aspektiem. Vairākas desmitgades ilgušā palīdzības un attīstības darbā gūtā pieredze liecina, ka iestādēm ir svarīga nozīme un pienācīga satvara un infrastruktūras trūkuma gadījumā neradīsies plānotā dinamika. Privātie ieguldītāji neieguldītu nestabilās izcelsmes un tranzīta valstīs. Investīciju, attīstības un citu politikas jomu finansējums būtu arī turpmāk jānošķir, taču būtu jāizvirza papildinoši mērķi.

3.16.

Daudzās trešās valstīs, jo īpaši valstīs, kas ir kļuvušas par bēgļu un migrantu izcelsmes valstīm, ir ievērojami sarežģījumi ar valdības stabilitāti un efektivitāti. Šādu valstu infrastruktūra un ekonomika ir vāja, un to administratīvās sistēmas ir nepietiekami attīstītas. Tāpēc būtu jāapsver jauni pasākumi konfliktu risināšanai un valsts veidošanai. Tas attiecas ne tikai uz Sīriju un Lībiju, bet arī uz daudzām citām valstīm. Šī fakta atzīšana varētu palīdzēt noteikt prioritāros pasākumus un darbības, risinot tieši tos cēloņus, kuru dēļ cilvēki bēg no šādām teritorijām vai tās šķērso. Šauri definētiem iejaukšanās pasākumiem, piemēram, robežsargu apmācībai vai tehnoloģiju nodošanai robežsargiem, izjaucot kontrabandistu tīklus vai sniedzot stimulus atgriezties, būs pozitīva, taču ierobežota ietekme. Migrācija ir parādība, kas ir saistīta ar valsts vājumu un dažādu veidu trūkumiem atšķirīgā mērā.

3.17.

Ar pārvaldības kā “vispārēju uzņēmējdarbības apstākļu” iekļaušanu ārējo investīciju plāna trešajā pīlārā nepietiek, lai aptvertu visu risināmo jautājumu klāstu. Lai ilgtermiņā novērstu migrācijas pamatcēloņus, valstī ir vajadzīga darbspējīga un likumīga valdība, spēcīgas pārstāvošās iestādes, efektīvas partijas, plašsaziņas līdzekļi un pilsoniskās sabiedrības organizācijas. Eiropas Savienībai ir jāapsver pienācīgas uzmanības pievēršana un atbalsta sniegšana demokrātiskajai palīdzībai. Tas ir nozīmīgi ne tikai migrācijas satvarā, bet arī citās politikas jomās, piemēram, kaimiņattiecību un tirdzniecības politikā.

3.18.

Komisijas priekšlikumā nepietiekami ir atzīta un uzsvērta pilsoniskās sabiedrības nozīme. Pilsoniskās sabiedrības organizācijām ir jāuzņemas būtiska loma, lai bēgļu pārmitināšanu, ceļošanu un uzņemšanu padarītu drošāku un humānāku. Tās sniedz vērtīgu vai pat nepieciešamu ieguldījumu, sākot no bēgļu nometnēm līdz migrācijas maršrutiem, tostarp jūrā, un uzņemšanas vietām ES teritorijā. Priekšlikumā būtu jāpārdomā šādu organizāciju darbības nozīme un tām sniegtais atbalsts, sākot no vietējām organizācijām izcelsmes un tranzīta valstī līdz organizācijām, kas piedalās glābšanas operācijās un uzņemšanas un integrācijas pārvaldībā. Turklāt pilsoniskās sabiedrības organizācijas būtu jāiesaista visu ar migrācijas pārvaldību saistīto kompetento iestāžu darbības pārraudzībā un novērtēšanā. To darbs un atsauksmes varētu tuvināt visu procesu starptautiskajos un ES līgumos atzītajiem un aizsargātajiem cilvēktiesību standartiem.

4.1.

Organizējot šādus pasākumus un procedūras, ES un dalībvalstīm tieši vai netieši ir jāievēro cilvēktiesības un neizraidīšanas princips atbilstīgi Ženēvas Konvencijai.

4.2.

EESK ir ārkārtīgi norūpējusies par ES un Turcijas vienošanos un tās ietekmi uz to personu pamattiesībām, kuras skar šī vienošanās. ES un Turcijas paziņojumu apstrīdēja pilsoniskās sabiedrības grupas un cilvēktiesību aizstāvji, jo Turcija tajā ir atzīta par “drošu valsti”. Lai nepārkāptu neizraidīšanas principu, Eiropas Savienībai ir jābūt pārliecinātai par “drošas valsts” statusa piešķiršanu izcelsmes un tranzīta valstīm.

4.3.

Komisija ir izklāstījusi savu stratēģisko redzējumu par to, kā ES ārējā darbība var uzlabot piespiedu kārtā pārvietoto cilvēku izturētspēju un pašpaļāvību vietās, kas ir pēc iespējas tuvāk bēgļu izcelsmes valstij (4). Lai arī minētajam redzējumam ir vairākas priekšrocības, ir jāņem vērā, ka ES kā atbildīgam un resursiem bagātam starptautiskam dalībniekam ir arī savas ētiskās un juridiskās saistības palīdzēt tiem, kuri vēlas saņemt starptautisko aizsardzību.

4.4.

Operatīvie pasākumi, kuru mērķis ir apkarot migrantu kontrabandu, tiek vērtēti atzinīgi. Kontrabandisti pieprasa ļoti augstu maksu par palīdzību migrantiem un pakļauj viņus ievērojamam riskam. Taču kontrabandas apkarošana neatrisinās strukturālos problēmjautājumus migrācijas jomā. Arī šajā gadījumā ir svarīgi veidot likumīgus migrācijas maršrutus, un tādā veidā varētu samazināt migrantu atkarību no kontrabandas tīkliem.

4.5.

Starp ES un dalībvalstu līmeni ir jāievieš koordinācijas mehānisms paktu izpildei. Ja dažām valstīm ir vēsturiskas saiknes ar trešām valstīm, tās varētu tikt iesaistītas, lai nodrošinātu labāku sadarbību.

4.6.

EESK atzinīgi vērtē gaidāmo priekšlikumu par strukturētu pārmitināšanas sistēmu, ar kuru paredzēta kopēja pieeja, lai ar pārmitināšanu nodrošinātu to personu drošu un likumīgu ierašanos Savienībā, kurām ir vajadzīga starptautiskā aizsardzība, jo tas tiešā veidā pierāda ES apņemšanos palīdzēt valstīm, kas saskaras ar lielāko spiedienu (5). Valletas rīcības plāns ietvēra ES un dalībvalstu apņemšanos uzsākt pilotprojektus, kuros ir apvienoti likumīgās migrācijas piedāvājumi. Taču priekšlikumam vajadzētu būt daudz skaidrākam un tajā jānorāda konkrēti īstenojamie projekti.

4.7.

EESK atzinīgi vērtē 2016. gada 7. jūnijā iesniegto zilās kartes reformu (6), kuras mērķis ir piesaistīt augsti kvalificētus migrantus ES darba tirgum.

4.8.

EESK atzinīgi vērtē paktu izstrādi, kuru mērķis ir veicināt atgriešanas procesa efektivitāti un ilgtspēju un nodrošināt atbilstīgu finansiālo atbalstu atpakaļuzņemšanas valstīm un jo īpaši kopienām, kas reintegrēs atgriezušās personas. Stimulu sniegšana iestādēm un indivīdiem ir ļoti nepieciešama, lai nodrošinātu procesa efektivitāti.

4.9.

EESK atbalsta atgriešanas un atpakaļuzņemšanas rādītāju palielināšanu, kas notiek, dodot nepārprotamu priekšroku brīvprātīgas atgriešanās iespējām un koncentrējoties uz reintegrāciju. Tai vajadzētu būt vienai no galvenajām stratēģiskajām izvēlēm, ko ES un dalībvalstis veic migrācijas procesa pārvaldībā. Tas palielina iespēju, ka visas iesaistītās puses sadarbosies, un, kas nav mazsvarīgi, pārveido migrāciju iespējamā vietējās attīstības virzītājspēkā.

4.10.

ES un dalībvalstu centieni ir jākoordinē pasaules līmenī. EESK piekrīt Eiropas Komisijas ieteikumam atbalstīt ANO veicinātas globālās pārmitināšanas shēmas izveidi, kas nodrošinātu ātru un efektīvu pārmitināšanu uz drošām valstīm. ES rīcībā ir gan resursi, gan pieredze, lai radītu ietekmi, tostarp ar spiedienu globālāka un daudzpusēja migrācijas pārvaldības procesa nolūkā.

4.11.

EESK plaši atbalsta ES un trešo valstu konkrēto partnerību virzību – paktu noslēgšanu ar Jordāniju un Libānu, ES un Tunisijas sadarbības pārcelšanu nākamajā līmenī, paktu iedibināšanu un apstiprināšanu ar Nigēru, Nigēriju, Senegālu, Mali un Etiopiju, kā arī Lībijas nacionālās saskaņas valdības atbalstīšanu. Visos minētajos paktos un nolīgumos ES uzdevums ir nodrošināt, ka galvenokārt tiek izmantoti pozitīvi stimuli, palīdzība ir labi veidota un organizēta, kā arī skar valdības institucionālās un administratīvās spējas, veicina demokrātiju un cilvēktiesības un visos procesos, jo īpaši vietējos un valsts līmeņa procesos, iekļauj pilsoniskās sabiedrības organizācijas.

4.12.

EESK atzīst visu pušu centienus padarīt partnerības satvaru operatīvu un efektīvu, kā izklāstīts Eiropas Komisijas publicētajā pirmajā progresa ziņojumā (7). Āfrikai paredzētā ES trasta fonda finansēto projektu uzsākšana piecās prioritārajās valstīs apliecina, ka sadarbība ir iespējama. EESK mudina ES iestādes gādāt par to, ka tiek ātri pieņemta regula par Eiropas Fondu ilgtspējīgai attīstībai; minētā regula ir būtisks instruments, kas ļauj veicināt ilgtspējīgu attīstību, iekļaujošu izaugsmi, ekonomisko un sociālo attīstību un reģionālo integrāciju ārpus Eiropas.