10.3.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 75/57

Ziņotājs:

Alberto MAZZOLA

1.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja stingri atbalsta Komisijas iniciatīvu paredzēt ilgāku termiņu un palielināt finansējumu Eiropas Stratēģisko investīciju fondam (ESIF) un piekrīt tās mērķim un tās nozīmīgumam, lai nodrošinātu stabilitāti un noteiktību investoriem un projektu virzītājiem. Komiteja atbalsta arī ESIF termiņu pagarināšanu un finanšu līdzekļu apjoma palielināšanu nolūkā iekļaut vēl ilgāka termiņa perspektīvas, lai nodrošinātu ESIF līdzdalības sistemātiskumu un nepārtrauktību.

1.2.

EESK atzinīgi vērtē pozitīvos rezultātus, kas gūti ESIF darbības pirmajā gadā, nekavējoties mobilizējot prognozēto investīciju vērtību, un uzskata, ka īpaši veiksmīga ir MVU “ieguldījumu klase”. Komitejas Vienotā tirgus novērošanas centram, izmantojot ietekmes rādītājus, būtu jāveic ESIF izmantošanas MVU vajadzībām pastāvīga uzraudzība.

1.3.

Komiteja uzskata, ka ESIF 2.0 būtu jātiecas uz vēl lielāku privātā kapitāla piesaisti, pārsniedzot pirmajā gadā sasniegtos 62 %. Tādēļ Komiteja ierosina rūpīgi apsvērt darbības jomas paplašināšanu, papildus bankām attiecinot to arī uz citām finanšu darbības nozarēm, proti, obligāciju tirgu un apdrošināšanas un pensiju fondiem. Būtiska loma investīcijās varētu būt Eiropas un starptautiskajiem apdrošināšanas un pensiju fondiem.

1.4.

EESK uzsver, cik svarīgi ir saglabāt uzsvaru uz tirgu, nopietni apsverot nodarbinātības aspektus un ESIF sociālo ietekmi, pastiprinot ESIF papildvērtību ar citiem ES instrumentiem un EIB parasto darbību. EESK pauž nožēlu, ka ESIF nenodrošina līdzekļu ieguldīšanu valstīs, kurās ir vislielākās vajadzības. Komiteja aicina izmantot ESIF, lai nodrošinātu ģeogrāfiski līdzsvarotu pārklājumu visā ES, ņemot vērā katras valsts vispārējo saimniecisko darbību, jaunu darbvietu radīšanu un minētās iniciatīvas uz pieprasījumu un uz tirgu orientēto raksturu, iepriekš nenosakot kvotas un nodrošinot pietiekamu elastību starp sektoriem, kuros to izmanto.

1.5.

Komiteja uzskata, ka ESIF 2.0 būtu jāvērš sava intervence uz tādām nākotnes nozarēm kā, piemēram, “Rūpniecība 4.0”, viedi enerģētikas, digitālās un transporta infrastruktūras tīkli un vides aizsardzība, pārrobežu projekti, tostarp arī liela mēroga Eiropas projekti nozarēs, kas dod vislielāko IKP pieaugumu ekonomikā, pamatojoties uz iespējamo ieguldījumu apjomu un vienlaikus neaizmirstot par lauksaimniecību, lai maksimāli palielinātu ietekmi uz izaugsmi un nodarbinātību, tostarp paredzot arī iespēju piekļuvei citiem ES fondiem, kā arī iekļaujot divējāda lietojuma tehnoloģijas, kuras attiecināmas uz drošības un aizsardzības nozarēm, un attiecīgi grozot to nozaru sarakstu, kas nav iekļautas EIB darbības jomā.

1.6.

EESK iesaka stiprināt Eiropas Investīciju konsultāciju centru (EIKC), kuram vajadzētu pastiprināt savu darbību dažādās valstīs un jo īpaši proaktīvi darboties vismazāk attīstītajos reģionos, stiprināt valstu attīstību veicinošo banku lomu, kā arī veidot teritoriālas platformas palīdzības sniegšanai. Būtu jāapsver arī iespēja izmantot Eiropas strukturālos un investīciju fondus, lai vienmērīgi un bez birokrātiskiem šķēršļiem līdzfinansētu ESIF projektus un lai nodrošinātu labāku dialogu ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām.

1.7.

EESK aicina pastiprināt sociālo dimensiju ESIF izmantošanā, piemēram, izglītībā, apmācībā un profesionālajā apmācībā prasmju apgūšanai, mūžizglītībā, kultūras un radošo nozaru, veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu, sociālo mājokļu un bērnu aprūpes, tūrisma un vides aizsardzības infrastruktūras attīstīšanā. Ar Investīciju plānu Eiropai būtu noteikti jāatbalsta COP 21 saistības.

1.8.

EESK iesaka palielināt informētību par ESIF finansējumu, izmantojot plaša informācijas kampaņu vietējā līmenī visā Savienībā, nodrošināt, ka saistībā ar ESIF finansētajām iniciatīvām, jo īpaši MVU paredzētajām, tiek izmantots ESIF logotips, un stiprināt dialogu ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām.

1.9.

Ņemot vērā ESIF veiksmīgas darbības nozīmīgumu pilsoniskajai sabiedrībai un visam Eiropas zīmolam, Komiteja prasa ar to regulāri konsultēties, lai izstrādātu informācijas ziņojumus par finanšu un investīciju operācijām un garantiju fonda darbību. Īpaša uzmanība būs pievērsta darbvietu radīšanai, ietekmei uz vidi, kā arī neatkarīgu ekspertu veiktam novērtējumam par ESIF regulas piemērošanu un izmaiņām, minētajā novērtējumā izmantojot skaidrus sociālekonomiskus un vides rādītājus un precizējot šās iniciatīvas papildvērtību.

1.10.

Ņemot vērā sociālo ieguldījumu daudzējādo pozitīvo ietekmi, jo sevišķi uz darba tirgu un publiskajām finansēm, EESK uzskata, ka papildus būtu jāapsver, kā izveidot saikni starp “Junkera plānu 2” un sociālo ieguldījumu paketes mērķiem.

2.1.

Eiropadome 2016. gada 28. jūnijā secināja, ka “Investīciju plāns Eiropai, jo īpaši Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF), jau ir devis konkrētus rezultātus un ir būtisks solis, lai palīdzētu piesaistīt privātās investīcijas, vienlaikus viedi izmantojot ierobežotos budžeta resursus.”

2.2.

Tā kā Investīciju plāns Eiropai tika iesniegts 2014. gada novembrī, zināmā mērā ir sākusi atjaunoties uzticēšanās ekonomikai un izaugsmei. Tomēr vēl joprojām ir 22 miljoni bezdarbnieku, ieguldījumu apjoms joprojām ir par 15 % mazāks nekā pirms krīzes 2008. gadā un vēl ik gadu būs nepieciešami ieguldījumi EUR 300 miljardu apmērā, lai atgrieztos pirmskrīzes līmenī. Savienībā ceturto gadu notiek mērena atveseļošanās, un IKP 2015. gadā ir pieaudzis par 2 %; neskatoties uz to, ka lielāku investīciju projektu makroekonomiskā ietekme nav tūlītēja, investīciju plānam jau ir būtiski rezultāti.

2.3.

ESIF pirmajā darbības gadā ir pierādījusies sākotnējā plāna stabilitāte; ESIF, ko īsteno un līdzsponsorē EIB grupa, patlaban virzās uz to, lai sasniegtu mērķi mobilizēt vismaz EUR 315 miljardus papildu investīciju reālajā ekonomikā līdz 2018. gada vidum. Pirmajā minētajā gadā apstiprināto darījumu vērtība pārsniedza EUR 115 miljardus; 62 % no tiem finansēja privātie investori – 2016. gada 15. novembrī tie ir EUR 154 miljardi un 49 % no paredzamā kopapjoma (1).

2.4.

Apgūšana tirgū īpaši strauji ir notikusi mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) klasē, kur ESIF rezultāti krietni pārsniedz gaidītos; tādēļ spēkā esošās Regulas (ES) 2015/1017 parametru ietvaros 2016. gada jūlijā MVU klase tika palielināta par EUR 500 miljoniem. Pirmā gada beigās darījumi, kas sniedz labumu MVU, bija apstiprināti vairāk nekā EUR 47 miljardu apmērā – 64 % no visos trijos gados paredzētā.

2.5.

ESIF, kas ir Eiropas Komisijas un Eiropas Investīciju bankas kopīga iniciatīva, bet ar savu pārvaldību, palīdz finansēt arī inovācijas un infrastruktūras projektus vairākās nozarēs – 2016. gada 15. novembrī stāvoklis ir šāds: pētniecībā un izstrādē (20 %), enerģētikā (22 %), digitalizācijā (12 %), transportā (7 %), vides un resursu efektīvā izmantošanā (4 %) un sociālajā infrastruktūrā (4 %).

2.6.

Komiteja atzinīgi novērtēja Investīciju plāna Eiropai uzsākšanu un “toņa maiņu, virzoties prom no taupības pasākumiem un fiskālās konsolidācijas”. Tā uzsvēra, ka “investīciju plāns ir solis pareizajā virzienā, taču rodas virkne nopietnu jautājumu par tā lielumu salīdzinājumā ar Eiropas milzīgajām ieguldījumu vajadzībām, paredzamo augsto sviras efekta pakāpi, piemērotu investīciju projektu iespējamo plūsmu, MVU iesaistīšanu – īpašu uzmanību pievēršot mikrouzņēmumiem un mazajiem uzņēmumiem – un par plāna grafiku” (2). EESK tomēr pauž nožēlu, ka ESIF nenodrošināja līdzekļu ieguldīšanu valstīs ar vislielākajām vajadzībām; dalībvalstis, kurās piemēro pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta korektīvo daļu, nevar piemērot elastīguma iespējas (Ecofin 2012 un Ecofin 2014).

2.7.

Uzklausīšanas sanāksmē, kas notika 2016. gada 10. novembrī, Komiteja uzklausīja sociālo partneru un organizētas pilsoniskās sabiedrības pārstāvju galvenokārt pozitīvo pieredzi un viedokļus par ESIF.

3.1.

Komisija ierosina pagarināt ESIF darbības termiņu par diviem gadiem – līdz 2020. gadam – un palielināt ES garantiju no EUR 16 miljardiem uz EUR 26 miljardiem, kā arī EIB ieguldījumu no EUR 5 miljardiem uz EUR 7,5 miljardiem, lai ESIF darbības termiņā radītu ieguldījumus aptuveni EUR 500 miljardu apmērā. Lai to panāktu, Komisija ierosina palielināt garantiju fondu par EUR 1,1 miljardu, sasniedzot EUR 9,1 miljardu. Šis palielinājums galvenokārt tiks finansēts no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) līdzekļiem un EIB ieņēmumiem, kas saistīti ar ESIF darbību.

3.2.

ESIF 2.0 daudzgadu stratēģiskie mērķi, lai atbalstītu ieguldījumus izaugsmei, saskaņā ar ES budžetu ir izstrādāti šādām prioritārām nozarēm:

3.3.

Eiropas Komisija uzskata, ka ar šo iniciatīvu būtu jādod iespēja EIB un ESIF veikt lielāka apjoma finansēšanas un investīciju operācijas minētajās jomās, un attiecībā uz EIB – pateicoties ES garantijai, ko tā saņem, atbalstīt riskantākus, bet ekonomiski ilgtspējīgus projektus. Daudzkāršojošā ietekme no ES garantijas EUR 1 spēj radīt projektos investētus EUR 15, kas kopumā ir vismaz līdz EUR 500 miljardi no šodienas līdz pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas beigām.

3.4.

Galvenās izmaiņas, ko Komisija ierosina attiecībā uz Regulu (ES) 2015/1017, ir šādas:

4.1.

EESK atzinīgi vērtē un stingri atbalsta Komisijas iniciatīvu paredzēt ilgāku termiņu un palielināt finansējumu Eiropas Stratēģisko investīciju fondam (ESIF) un piekrīt tās mērķim un tās nozīmīgumam, lai veicinātu investīciju attīstību Eiropas Savienībā. Komiteja atkārtoti pauž savu nostāju (3) par to, ka vajadzīgs Eiropas izaugsmes un nodarbinātības plāns, kurā iekļauts vērienīgāks ESIF kopā ar citām Kopienas izaugsmes programmām, jo īpaši programmu “Apvārsnis 2020”, Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu un struktūrfondiem. EESK atbalsta citu ES fondu izmantošanu, lai finansiāli atbalstītu investīciju garantiju attiecīgajās nozarēs.

4.2.

Ņemot vērā to nozīmi un potenciālu attiecībā uz izaugsmi un nodarbinātību, šīs dotāciju programmas, kā arī publiskie ieguldījumi ir jāsaglabā un nedrīkst mazināt to specifiskumu.

4.3.

EESK atzinīgi vērtē pozitīvos rezultātus, kas gūti ESIF darbības pirmajā gadā, nekavējoties mobilizējot investīciju vērtības prognozi, – lai gan joprojām gaida rezultātu precīzāku kvalitatīvo un kvantitatīvo analīzi –, un uzskata, ka MVU “ieguldījumu klase” ir veiksmīga. Tas atbilst Komitejas paustajam par ESIF lomu attiecībā uz riska kapitālu un nepieciešamību finansēt darbvietu radīšanu un uzņēmējdarbības izaugsmi, jo īpaši attiecībā uz MVU (4).

4.4.

Komiteja uzskata, ka ESIF panākumi saistībā ar MVU daļēji ir izskaidrojami ar pastāvīgajām problēmām mehānismā līdzekļu pārvedumam no bankām uz uzņēmumiem, kā to pierāda ECB joprojām neaiztiktie depozīti; tādēļ EESK Vienotā tirgus novērošanas centram, izmantojot ietekmes rādītājus, pastāvīgi vajadzētu uzraudzīt ESIF līdzekļu izmantošanu MVU vajadzībām.

4.5.

Komiteja uzskata, ka ESIF 2.0 būtu jātiecas uz vēl lielāku privātā kapitāla piesaisti, ja iespējams, pārsniedzot pirmajā gadā sasniegtos 62 %. Tādēļ Komiteja ierosina rūpīgi apsvērt tā darbības jomas paplašināšanu, papildus bankām attiecinot to arī uz citām finanšu darbības nozarēm, proti, finanšu sektoru, obligāciju tirgu un apdrošināšanas un pensiju fondiem (5). EESK piekrīt, ka vajadzīgs papildu fonds, kas vērsts galvenokārt uz privāto ieguldījumu piesaistīšanu. Eiropas līmenī institucionālie ieguldītāji pārvalda aktīvus EUR 13 500 miljardu apmērā (6), no kuriem mazāk par 1 % ir ieguldīti infrastruktūrā.

4.6.

EESK aicina Eiropas iestādes apsvērt iespēju grūtībās nonākušām dalībvalstīm dot lielāku rīcības brīvību palielināt publiskos ieguldījumus, ar ESIF palīdzību finansējot infrastruktūru un pētniecību, kvalitatīvu izglītību, bērnu aprūpi, veselības aprūpi un sociālos pakalpojumus.

4.6.1.

Lai palielinātu šos līdzekļus, ir jāmaina vienotā tirgus noteikumi attiecībā uz kapitālu, piemēram, Maksātspēja II, kas Eiropas apdrošināšanas un pensiju fondiem kavē ieguldījumus infrastruktūrā. Kanādā, piemēram, šo līdzekļu īpatsvars ieguldījumos infrastruktūrā, tostarp Eiropas infrastruktūrā, sasniedz 15 % no pārvaldītajiem aktīviem. Šīs problēmas varētu mazināt EISI, EIB un apdrošināšanas fondu finansēta platforma, kas arī garantētu minēto līdzekļu pienācīgu izmantošanu.

4.7.

Komiteja uzskata, ka ESIF 2.0 sekmīgai darbībai svarīgi ir saglabāt uz tā tirgu orientēto raksturu un pastiprināt ESIF papildvērtību, izmantojot citus ES instrumentus un EIB pamatdarbību: katram individuālajam projektam būtu ne tikai jāatbilst ES politikai, bet tas jāvērtē arī pēc tā labvērtības un paredzamajiem rezultātiem ekonomikā.

4.8.

EESK piekrīt, ka ir nepieciešams veicināt ESIF atbalstītu projektu papildvērtību un tādējādi palielināt riskantāku projektu iespējas piesaistīt finansējumu. Turklāt pieņemamības kritērijos jāiekļauj prasība par to, ka atbalstītie projekti risina tirgus nepilnības un suboptimālas ieguldījumu situācijas un ka pārrobežu infrastruktūras projekti un ar tiem saistītie pakalpojumi ir skaidri identificēti kā projekti, kas pēc būtības atbilst papildvērtības prasībai, tādējādi nodrošinot, ka Investīciju plāns efektīvi atdzīvina Eiropas ekonomiku un sekmē darbvietu radīšanu un ekonomisko un sociālo kohēziju.

4.9.

EESK enerģiski aicina panākt, ka ESIF intensīvāk darbojas izglītībā, apmācībā un profesionālajā apmācībā prasmju apgūšanai, mūžizglītībā, kultūras un radošo nozaru, veselības aprūpes un sociālās un tūrisma infrastruktūras attīstīšanā.

4.10.

Komiteja uzskata, ka ESIF jāvirza uz to, lai nodrošinātu ģeogrāfiski līdzsvarotu pārklājumu visā ES, ņemot vērā katras valsts vispārējo saimniecisko darbību un minētās iniciatīvas uz pieprasījumu un tirgu orientēto raksturu, iepriekš nenosakot kvotas un nodrošinot pietiekamu elastību līdzekļu sadalījumā starp sektoriem. EESK piekrīt, ka ir lietderīgi nostiprināt Eiropas Investīciju konsultāciju centru (EIKC), lai tas veiktu intensīvāku darbību dažādās valstīs. Komiteja atbalsta arī iespēju izmantot Eiropas strukturālos un investīciju fondus, lai vienmērīgi un bez birokrātiskiem šķēršļiem līdzfinansētu ESIF projektus.

4.10.1.

Eiropas Investīciju konsultāciju centra (EIKC) un valsts attīstību veicinošu banka loma būtu jāpaplašina, lai tās ne tikai sniegtu tehniskās palīdzības pakalpojumus vietējā līmenī visā ES, bet arī lai nodrošinātu labāku saziņu starp vietējām un reģionālajām pašvaldībām un ESIF 2.0.

4.10.2.

Lai ESIF darbība būtu sekmīga, būtiska loma ir arī valstu attīstību veicinošajām bankām. ES un valstu valdības, izmantojot ESIF, ir palīdzējušas un arī turpmāk tām būtu aizvien vairāk jāatbalsta gan neapbūvētu, gan degradētu teritoriju projekti, kas citādi nebūtu finansiāli dzīvotspējīgi. Tas jo īpaši attiecas uz projektiem ar neaprēķināmu izmantošanas/pieprasījuma risku. Zināmā mērā šādu risku var mazināt, daļēji izmantojot valstu attīstību veicinošu banku garantijas, kas daudzos gadījumos netirgojamu darījumu varētu padarīt par tirgojamu darījumu, kuru pārdotu institucionālajiem ieguldītājiem.

4.11.

EESK atbalsta ideju, ka “dalībvalstu iemaksas Eiropas Stratēģisko investīciju fondā (ESIF) nebūs iekļautas budžeta deficīta aprēķinos”, un vēlas šo principu attiecināt arī uz investīciju programmām, piemēram, kā pilnīgu “zelta likumu” attiecībā uz stratēģiskiem publiskā sektora ieguldījumiem.

4.12.

EESK uzskata: lai veicinātu Eiropas ieguldījumus un piesaistītu ārvalstu ieguldījumus (7), kas šajā regulā jāparedz savstarpēji saistīti, un efektīvi sasniegtu sviras efektu starp garantiju un investīciju 1 pret 15 apmērā, jāatjaunina ne tikai Eiropas ekonomika un izaugsme, bet jāpaātrina Investīciju plāna trešā pīlāra pilnīga īstenošana, veicot strukturālās reformas, likvidējot šķēršļus investīcijām, un iekļaujot ESIF ieguldījumu.

4.13.

EESK iesaka palielināt ESIF finansējuma atpazīstamību, izmantojot plašu informācijas kampaņu vietējā līmenī un ESIF logotipu, jo īpaši attiecībā uz MVU, par katru finansējuma līgumu, kas ietver ESIF atbalstu. Komiteja uzskata, ka finansēšanas un investīciju operāciju un garantiju fondu vadības un darbības uzraudzība ir svarīgi visai pilsoniskajai sabiedrībai, ko tā pārstāv, un vietējām un reģionālajām pašvaldībām, kā arī svarīgs ir neatkarīgu ekspertu veikts novērtējums par ESIF regulas un tās grozījumu piemērošanu. Tādēļ EESK prasa, lai šāda veida ziņojumus iesniegtu ne tikai Eiropas Parlamentam un Padomei, bet arī Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai.

5.1.

Attiecībā uz prioritārajām jomām ESIF 2.0, pamatojoties uz iespējamo ieguldījumu apjomu, būtu jānodrošina līdzsvarots un elastīgs finansējums tautsaimniecības nozarēs, jo īpaši enerģētikā un digitalizācijā, aprites ekonomikā un COP 21 mērķu sasniegšanā, ilgtspējīgā transportā un pārrobežu tīklos, kā arī tādās nozarēs kā lauksaimniecība, bioekonomika, ražošana un pakalpojumi mazāk attīstītajos un pārejas reģionos, lai nodrošinātu vislabāko iespējamo ietekmi uz nodarbinātību, tostarp divējāda lietojuma tehnoloģijas, kas attiecināmas uz drošības un aizsardzības nozarēm, lai atbalstītu vienota spēcīga un skaidrāk definēta Eiropas aizsardzības tehniskā un rūpnieciskā pamata (EDTIB) izveidi, nodrošinot “efektīvāku koordināciju un kopīgu plānošanu, gatavojoties virzībai uz Eiropas aizsardzības savienību” (8).

5.1.1.

Komiteja jo īpaši iesaka atbalstīt digitalizāciju pārstrādes rūpniecībā (Rūpniecība 4.0), mākoņdatošanas tīklu un datu centru drošu un vienmērīgu attīstību.

5.2.

Attiecībā uz ESIF pārvaldību EESK uzskata, ka būtu lietderīgi pārvirzīt pārstāvību no Eiropas Komisijas, izņemot ECFIN ĢD, un EIB uz koordinācijas komiteju, lai, iesaistot ģenerāldirektorātu pārstāvjus tādās nozarēs kā transports, digitalizācija un vide, veicinātu līdzsvarotu finansējumu visās nozarēs. Investīciju komitejai, kas izlemj, kuri projekti tiks atbalstīti ar ES garantiju, jābūt pilnīgi neatkarīgai un jāpieņem pārredzami lēmumi bez EIB, Eiropas Komisijas vai citu publiskā vai privātā sektora pārstāvju iejaukšanās. Minētā komiteja būtu arī jāpaplašina, lai iekļautu nozaru ekspertus, kas intervences pasākumu veikšanas nolūkā var sniegt speciālistu zināšanas par stāvokli ģeogrāfiskajos tirgos.

5.3.

ESIF finansējums ir daudzreiz lielāks nekā jebkurai citai Kopienas iniciatīvai un tādēļ tas dod iespēju investēt liela mēroga Eiropas projektos, kuru vērtība pārsniedz EUR 10 miljardus un kurus atbalsta galvenokārt ar privātā sektora kapitālu (9). Lai minētos projektus īstenotu, Komiteja uzskata, ka jāpastiprina Komisijas proaktīvā loma, tā ka Komisija var atbalstīt dažādu Eiropas programmu kopīgu uzsākšanu un noteikt atbilstīgu tiesisko regulējumu, jo īpaši transporta, enerģētikas un IKT nozarēs, kuras dod vislielāko IKP pieaugumu ekonomikā.

5.4.

EESK uzskata, ka ESIF vajadzētu būt vairāk vērstam uz digitālo sadarbīgo ekonomiku Eiropā, veicinot Eiropas ieguldījumu platformas, lai sekmētu jaunzņēmumu izaugsmi šajā nozarē un tādējādi radot kvalitatīvas darbvietas. Ir jāgarantē gan darba ņēmēju tiesības, gan patērētāju aizsardzība.