10.3.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 75/53

Ziņotājs:

Petru Sorin DANDEA

1.1.

EESK pozitīvi vērtē un atbalsta Komisijas iniciatīvu pagarināt pašreizējo Eiropas statistikas programmu (ESP) uz laikposmu no 2018. līdz 2020. gadam.

1.2.

EESK uzskata, ka politikas risinājums, kuram Komisija dod priekšroku, vienlaikus visprecīzāk atbilst statistikas datu lietotāju prasībām un ar tā palīdzību ir iespējams sagatavot politikas veidotājiem noderīgus statistikas produktus – tādējādi Eiropas pusgadam paredzētas politikas veidošanai viņiem būs pieejams konsekventāks statistikas atbalsts.

1.3.

EESK uzskata, ka pašreizējo produktu uzlabošanai un tādu jaunu produktu veidošanai, kas nepieciešami, lai būtu iespējams vērtēt ES attīstību pēc ANO ilgtspējīgas attīstības stratēģijas 17 mērķiem un 169 saistītajiem apakšmērķiem, būtu jākļūst par Eiropas Statistikas sistēmas (ESS) prioritāti.

1.4.

EESK atgādina jau iepriekš izvirzītu priekšlikumu (1) un iesaka Komisijai izmantot izskatāmajā regulā doto iespēju pievienot noteikumus, kas paredzētu tāda statistikas datu meklēšanas rīka izveidi Savienības un dalībvalstu līmenī, kas dotu iespēju novērtēt brīvprātīgā darba radīto ekonomisko vērtību. EESK uzskata, ka metodoloģiskās pieejas pamatā ir jābūt SDO sagatavotajai Rokasgrāmatai, par brīvprātīgā darba novērtēšanu.

1.5.

EESK uzskata, ka to jauno statistikas produktu vidū, ko Komisija ierosinājusi globalizācijas noteikšanas nolūkā, būtu jāietver arī statistiskie apsekojumi, kas dotu iespēju noteikt, kādas ir pozitīvās un negatīvās sekas vienotajā tirgū, kā pārcelšana ietekmē ES darba tirgu, kādu spriedzi negodīga, uz lētu darbaspēku balstīta konkurence un Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) standartu neievērošana atstāj uz darba tiesiskajām attiecībām, īpaši Eiropas rūpniecības un pakalpojumu sektorā.

1.6.

EESK piekrīt Komisijas priekšlikumam sākt izpētes darbu, lai sagatavotos tālākam sociālam apsekojumam ES līmenī. Šajā apsekojumā būtu jāiegūst arī dati par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērotību un spēju pastāvēt jaunos demogrāfiskos apstākļos.

1.7.

Ņemot vērā migrācijas plūsmu pastiprināšanos, EESK iesaka nekavējoties noteikt un novērst nepilnības statistikas apsekojumos par migrāciju un patvērumu. Sadarbībā ar valstu statistikas dienestiem šī programma ir pilnībā jāīsteno migrācijas datu integrēšanas jomā.

1.8.

EESK iesaka dalībvalstīm palielināt ieguldījumus Eiropas Statistikas sistēmas veidošanā, lai tā spētu apmierināt pieaugošo vajadzību pēc statistikas datiem un paātrināt to sagatavošanu un izplatīšanu.

1.9.

EESK atkārtoti pauž vairākos iepriekšējos atzinumos ietverto aicinājumu (2) apgādāt Eurostat un valstu statistikas iestādes ar spēcīgākiem personāla, finanšu un IT resursiem, kas nepieciešami, lai tās spētu pildīt arvien sarežģītākus uzdevumus, ko ietver augstas kvalitātes statistiskās informācijas sniegšana arvien īsākā laikā.

1.10.

EESK iesaka parūpēties, lai tā darba rezultātā, ko Eiropas Komisija un Eiropas Statistikas sistēma iegulda statistikas datu kvalitātes uzlabošanā un jaunu statistikas produktu veidošanā, nesamērīgi nepalielinātos administratīvā slodze datu sniedzējiem, mājsaimniecībām vai uzņēmumiem.

1.11.

Tā kā sociālie partneri un pilsoniskās sabiedrības organizācijas var sniegt būtisku ieguldījumu statistikas produktu uzlabošanā, nodrošinot to labāku atbilstību datu pieprasījumiem, EESK atbalsta Komisijas priekšlikumu ieviest regulāru dialogu, kam būtu jānotiek starp statistikas datu lietotājiem un ESS.

2.1.

Ar Eiropas Komisijas regulas priekšlikumu (3) tiek grozīta Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 99/2013 par Eiropas statistikas programmu 2013.–2017. gadam, pagarinot to uz laikposmu no 2018. līdz 2020. gadam.

2.2.

Regulā (EK) Nr. 223/2009 ir noteikts, ka Eiropas Statistikas programmai ir jānodrošina tiesiskais regulējums Eiropas statistikas izstrādei, sagatavošanai un izplatīšanai laikposmam, kas atbilst daudzgadu finanšu shēmai. Regula (ES) Nr. 99/2013 aptver tikai laikposmu no 2013. līdz 2017. gadam, savukārt daudzgadu finanšu shēmas darbība ilgst līdz 2020. gadam. Tāpēc Eiropas Statistikas programma ir jāpagarina līdz 2020. gadam.

2.3.

Šā priekšlikuma mērķis ir pagarināt ESP uz laikposmu no 2018. līdz 2020. gadam, kā arī sniegt finansiālu atbalstu, kas ESS ir vajadzīgs, lai tā varētu:

2.4.

Pēc ietekmes novērtējuma īstenošanas un apspriešanās ar ieinteresētajām personām (4) Komisija ir izvēlējusies dot priekšroku vienam no sākotnēji sagatavotajiem pieciem politikas risinājumiem. Izvēlētajam 2.c variantam būtu vislabvēlīgākā ietekme uz savlaicīgumu – tas paredz jaunas darbības, kas vērstas uz savlaicīguma uzlabošanu statistikai par nevienlīdzību, nabadzību un materiālo nenodrošinātību, kā arī enerģētikas un vides datiem.

2.5.

Lai programmu pagarinātu laikposmam no 2018. gada līdz 2020. gadam, ir piešķirti līdzekļi EUR 218,1 miljona apmērā.

3.1.

Tā kā Eiropas Statistikas programmas aptvertais laikposms ir jāpieskaņo daudzgadu finanšu shēmas aptvertajam laikposmam, EESK pozitīvi vērtē un atbalsta Komisijas priekšlikumu pagarināt pašreizējo Eiropas statistikas programmu uz laikposmu no 2018. gada līdz 2020. gadam.

3.2.

Politikas risinājums, kuram Komisija dod priekšroku, uzlabojot pašreizējos statistikas instrumentus un veidojot jaunus produktus, pilnveidos statistikas rādītāju atbilstību Komisijas desmit politiskajām prioritātēm. EESK uzskata, ka šis variants visprecīzāk atbilst statistikas datu lietotāju vēlmēm un ka tas palīdzēs veidot politikas veidotājiem noderīgus statistikas produktus – tādējādi Eiropas pusgadam paredzētas politikas veidošanai viņiem būs pieejams konsekventāks statistikas atbalsts.

3.3.

EESK atbalsta iniciatīvu jauno statistikas produktu vidū iekļaut apsekojumus, ar kuriem, balstoties uz ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem, tiek vērtēti panākumi. Pašreizējo produktu uzlabošanai un tādu jaunu produktu veidošanai, kas nepieciešami, lai būtu iespējams vērtēt ES attīstību pēc ANO ilgtspējīgas attīstības stratēģijas 17 mērķiem un 169 saistītajiem apakšmērķiem, būtu jākļūst par Eiropas Statistikas sistēmas (ESS) prioritāti.

3.4.

Ilgu laiku iekšzemes kopprodukts (IKP) bija tas statistikas rādītājs, ar kura palīdzību pasaules līmenī tika noteikta attīstība. Komisija 2009. gada paziņojumā (5) atzina, ka šim rādītājam piemīt trūkumi un ka ar to nav iespējams pareizi novērtēt sociālo un vides attīstību. EESK atkārto gan tolaik, gan vēlāk atzinumos (6) paustos priekšlikumus, jo uzskata, ka Komisijas regulas priekšlikuma kontekstā tie ir ļoti svarīgi.

3.5.

EESK atgādina jau iepriekš izvirzītu priekšlikumu (7) un iesaka Komisijai izmantot izskatāmajā regulā doto iespēju pievienot noteikumus, kas paredzētu tāda statistikas datu meklēšanas rīka izveidi Savienības un dalībvalstu līmenī, kas dotu iespēju novērtēt brīvprātīgā darba radīto ekonomisko vērtību. Metodoloģiskās pieejas pamatā ir jābūt SDO sagatavotajai Rokasgrāmatai, par brīvprātīgā darba novērtēšanu. Tā ietver aprakstošu brīvprātīgā darba definīciju, kurā ir uzsvērtas trīs tā pamatiezīmes: brīvprātīgais darbs ietver produktīva darba raksturiezīmes, tas netiek atalgots, ir brīvprātīgs un netiek veikts brīvprātīgās personas mājsaimniecības labā.

3.6.

Nacionālajos kontos vairāk jāņem vērā sociālie un vides rādītāji. EESK mudina Komisiju pastiprināti rūpēties par šo jomu Eiropas Statistikas programmas ietvaros laikposmā no 2018. līdz 2020. gadam.

3.7.

EESK uzskata, ka to jauno statistikas produktu vidū, ko Komisija ierosinājusi globalizācijas noteikšanas nolūkā, būtu vēlams ietvert arī statistiskos apsekojumus, kas dotu iespēju noteikt, kādas ir pozitīvās un negatīvās sekas vienotajā tirgū, kā pārcelšana ietekmē ES darba tirgu, kādu spriedzi negodīga, uz lētu darbaspēku balstīta konkurence un Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) standartu neievērošana atstāj uz darba tiesiskajām attiecībām, īpaši Eiropas rūpniecības un pakalpojumu sektorā.

3.8.

EESK uzskata, ka lietotāju uzticēšanās statistikas datiem varētu palielināties, ja dalībvalstu valdības īstenotu Eiropas Statistikas pārvaldības konsultatīvās padomes (ESGAB) ieteikumu (8) izstrādāt saistības, lai nodrošinātu uzticēšanos statistikas datiem.

3.9.

EESK piekrīt Komisijas priekšlikumam sākt izpētes darbu, lai sagatavotos tālākam sociālam apsekojumam ES līmenī. Ņemot vērā Eiropas iedzīvotāju novecošanos, šajā apsekojumā būtu jāiever arī dati par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērotību un to spēju pastāvēt jaunajos demogrāfiskajos apstākļos. Būtu nekavējoties jānosaka un jānovērš nepilnības statistikas apsekojumos par migrāciju un patvērumu.

3.10.

EESK atkārtoti pauž vairākos iepriekšējos atzinumos (9) ietverto aicinājumu apgādāt Eurostat un valstu statistikas iestādes ar labākiem personāla, finanšu un informātikas resursiem, kas nepieciešami, lai tās spētu pildīt arvien sarežģītākus uzdevumus, ko ietver augstas kvalitātes statistikas informācijas sniegšana arvien īsākā laikā. EESK iesaka dalībvalstīm palielināt ieguldījumus Eiropas Statistikas sistēmas veidošanā, lai tā spētu apmierināt pieaugošo vajadzību pēc statistikas datiem un paātrināt to sagatavošanu un izplatīšanu.

3.11.

EESK iesaka parūpēties, lai tā darba rezultātā, ko Eiropas Komisija un Eiropas Statistikas sistēma iegulda statistikas datu kvalitātes uzlabošanā un jaunu statistikas produktu veidošanā, būtiski nepalielinātos administratīvā slodze datu sniedzējiem, mājsaimniecībām vai uzņēmumiem.

3.12.

EESK atbalsta Komisijas priekšlikumu par regulāra dialoga ieviešanu starp datu lietotājiem un ESS. Pilsoniskās sabiedrības organizācijas var sniegt būtisku ieguldījumu statistikas produktu uzlabošanā un panākt, lai tie būtu piemērotāki datu pieprasītājiem. ESGAB savā 2016. gada ziņojumā ir paudusi ierosinājumu, kas vērsts uz šā mērķa sasniegšanu.