28.12.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 487/57

Galvenais ziņotājs:

Antonello PEZZINI

1.1.

EESK vienmēr ir uzskatījusi, ka efektīva muitas savienība ir būtisks Eiropas integrācijas procesa elements, ar ko visā ES teritorijā droši un pārredzami nodrošināt brīvu preču apriti, ievērojot konkurences noteikumus, maksimāli aizsargājot patērētājus un vidi, kā arī efektīvi apkarot pārkāpumus, krāpšanu un viltošanu un sekmēt likumīgas tirdzniecības attīstību.

1.2.

Komiteja visnotaļ atbalsta Komisijas priekšlikuma mērķus, ciktāl ierosināto pasākumu nolūks ir

1.3.

EESK aicina direktīvas mērķos norādīt, ka šis instruments, kurš ļauj pakāpeniski, bet noteikti tuvināties vienotai regulējuma, piemērošanas un interpretācijas sistēmai, jāpapildina ar tirgus kontroli un uzraudzību, pamatojoties uz automātiskiem atklāšanas mehānismiem, kas nekavē Eiropas likumīgās tirdzniecības attīstību.

1.4.

Komiteja iesaka, ka reizi divos gados būtu jāsniedz ziņojums Eiropas Parlamentam (EP), Padomei un EESK, kurā ne tikai novērtētu jauno tiesību aktu īstenošanas konverģences pakāpi teritoriālajā līmenī, bet arī ierosinātu rādītājus, lai izvērtētu turpmākos soļus ceļā uz

2.1.

Muitas savienība (MS) ir Eiropas Savienības stūrakmens. Savienības tiesību akti muitas jomā ir pilnībā saskaņoti, ņemot vērā materiālo un procesuālo tiesību normas kopš 1992. gada. 2013. gadā tika pieņemts jaunais Muitas kodekss (Savienības Muitas kodekss (SMK)), Regula (ES) Nr. 952/2013, kas stājās spēkā 2016. gadā.

2.2.

Muitas jautājumi attiecībā uz regulatīvajiem aspektiem ir Savienības ekskluzīvā kompetencē saskaņā ar LESD 3. pantu, savukārt pārbaužu organizēšana, sankciju sistēma un tiesiskā regulējuma piemērošana, uz ko attiecas tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās (LESD V sadaļa), ir dalībvalstu kompetencē.

2.3.

ES muitas operācijas veido aptuveni 16 % no pasaules tirdzniecības apjoma, kurā importa un eksporta vērtība pārsniedz 3 500 miljardus euro gadā. 2013. gadā iekasētie muitas nodokļi sasniedza 15,3 miljardus euro – gandrīz 11 % no ES budžeta.

2.4.

Valstu nesaskaņotās muitas noteikumu pārkāpumu un sankciju sistēmas var veicināt nelikumīgu tirdzniecību un novirzīt tirdzniecību uz dalībvalstīm, kurās ir zemāks pārkāpumu atklāšanas risks un sankcijas ir mazākas, savukārt uzņēmumi, kuri darbojas likumīgi, saskaras ar augstākām izmaksām, ja tie darbojas vairākās jurisdikcijās un ja dažādu sankciju režīmu dēļ var tikt ietekmētas tirdzniecības plūsmas un saimnieciskās darbības modeļi vienotajā tirgū, kā arī radītas priekšrocības uzņēmumiem, kuri darbojas valstīs, kurās muitas kontrole ir mazāk stingra.

2.5.

Kopš programmas “Muita 2013” ieviešanas ir analizēti dalībvalstu režīmi attiecībā uz muitas noteikumu pārkāpumiem un sankcijām, konstatējot daudzas atšķirības starp valstu režīmiem, kā uzsvērts arī nesen veiktajā padziļinātajā analīzē (1).

2.6.

Cīņa pret muitas tiesību aktu pārkāpumiem notiek saskaņā ar 28 (2) dažādiem tiesiskajiem režīmiem un atšķirīgām administratīvajām un juridiskajām tradīcijām, turklāt ar lielu atšķirību klāstu minēto sankciju definīciju un stingrības ziņā: saskaņotības trūkums tiesību aktu piemērošanā muitas jomā ietekmē konkurences apstākļus, kuriem iekšējā tirgū vajadzētu būt vienādiem.

2.7.

Atšķirības tiesību aktu piemērošanas ziņā jo īpaši attiecas uz administratīvo un/vai krimināltiesisko sankciju raksturu, to tipoloģiju, pārkāpumu robežvērtībām un sastāvu, izlīguma/vienošanās sistēmām, atbildības līmeņiem un veidiem, vainu pastiprinošiem vai mīkstinošiem apstākļiem, laika notecējuma ilgumu un noilgumu, kā arī juridisko personu atbildību.

2.8.

Ir nepieciešams pārvarēt piemērošanas atšķirības un saskaņot Eiropas muitas sistēmas, pamatojoties uz principu par vienotu muitu, kurā dalībvalstis ļauj izmantot izlīguma mehānismus strīdu izšķiršanā attiecībā uz norēķiniem muitas noteikumu pārkāpumu gadījumos, atkarībā no pārkāpuma rakstura un apmēra, cenšoties izvairīties no ilgstošām un dārgām juridiskām procedūrām abām pusēm.

2.9.

Turklāt jāatceras, ka MS lielā mērā ir ES tirdzniecības politikas pasākumu operatīvais atzars un īsteno daudzus starptautiskus nolīgumus attiecībā uz tirdzniecības plūsmām, ar dalībvalstu administrāciju palīdzību attīstot svarīgus horizontālus procesus datu pārvaldības, tirdzniecības dalībnieku pārvaldības un piemērošanas jomā: par piemērošanas atšķirībām Eiropas sistēmas ietvaros jau ir iesniegtas sūdzības PTO.

2.10.

Ņemot vērā, ka MS jārisina nopietnas darbības problēmas sakarā ar tiesību aktu piemērošanas atšķirībām, kas apdraud muitas savienības vispārējo efektivitāti, EESK jau agrāk ir uzsvērusi nepieciešamību “īstenot vienotu muitas politiku, kuras pamatā būtu vienādas, mūsdienīgas, pārredzamas, efektīvas un vienkāršotas procedūras un kura spētu sekmēt ES ekonomikas konkurētspēju pasaules mērogā” (3).

2.11.

EESK atkārtoti uzsver (4): lai sasniegtu patiesu iekšējo tirgu, ir svarīgi nodrošināt piemērošanas noteikumu ieviešanu noteiktajos termiņos; ES muitas tiesību aktu vienādu interpretāciju; Eiropas Savienībai jādarbojas kā vienotai administrācijai, lai nodrošinātu: vienādu attieksmi pret uzņēmējiem visā ES muitas teritorijā; atvieglotu piekļuvi atzīta uzņēmēja statusam; visaptverošu atjauninātu informāciju par visiem attiecīgajiem uzņēmējiem; datorizētas procedūras; kvalitatīvu cilvēkresursu veidošanu. Būtībā mums jāspēj izveidot vienotu Eiropas muitas sistēmu.

2.12.

Tikai ar efektīvu virzību uz vienotu Eiropas muitas sistēmu un atbilstošām pārvaldības struktūrām būs iespējams uzlabot MS operatīvo darbību, kas joprojām ir sarežģīta un neviendabīga.

3.1.

Komisijas ierosinātās direktīvas galvenais mērķis ir panākt vienotu tiesisko regulējumu, izmantojot saskaņošanas direktīvu, lai panāktu:

nodrošinot muitas noteikumu vienādu ievērošanu visā Eiropas Savienībā, saskaņotā veidā piemērojot tiesisko regulējumu attiecībā uz muitas noteikumu pārkāpumiem un sankcijām, lai izvairītos no tā, ka valstu sistēmas pārkāpumu un sankciju jomā ir pārāk atšķirīgas un tādējādi apdraud konkurences noteikumus un negatīvi ietekmē preču brīvu apriti.

3.2.

ES izpildstruktūra, pamatojoties uz LESD 33. pantu, jo īpaši ierosināja:

3.3.

Priekšlikumu, ko Eiropas Komisija iesniedza pirms trim gadiem, rūpīgi izskatīja Eiropas Parlaments, un par šo priekšlikumu ir saņemti iebildumi no vairākām dalībvalstīm. Lietuvas parlaments iebilda, ka “izvēlētais priekšlikuma juridiskais pamats (LESD 33. pants) Savienībai nedod tiesības rīkoties, lai izveidotu regulējumu attiecībā uz Savienības tiesību aktu muitas jomā pārkāpumiem un lai par šiem pārkāpumiem paredzētu sankcijas” (6), un neatbilst subsidiaritātes principam, jo īpaši tādēļ, ka tas neatbilst kompetences piešķiršanas principam, kas paredz, ka Savienība rīkojas tikai tad, ja Līgumos rodams juridisks pamats tās rīcībai.

3.4.

EP tagad ir atsācis priekšlikuma izskatīšanu, uzticot sava atzinuma izstrādi Kaja Kallas, IMCO komitejas referentei, kura lūdza paplašināt juridisko pamatu, iekļaujot tajā arī LESD 114. pantu (7), kurā paredzēta obligāta apspriešanās ar EESK, kā norādīts EP IMCO komitejas priekšsēdētāja EESK adresētajā atzinuma pieprasījuma vēstulē.

3.5.

EESK pilnībā piekrīt šai izvēlei un uzsver, cik svarīga nozīme ir vienveidīgai muitas sistēmai, kas spēj sniegt vērtības un vienotību ne tikai iekšējam tirgum, bet arī visai Eiropas sabiedrībai, kas tagad vairāk nekā jebkad cenšas panākt vienotas sistēmas.

4.1.

EESK vienmēr ir uzskatījusi, ka efektīva muitas savienība ir būtisks Eiropas integrācijas procesa elements, ar ko visā ES teritorijā nodrošināt brīvu preču apriti, ievērojot konkurences noteikumus, maksimāli aizsargājot patērētājus un vidi.

4.2.

EESK uzskata, ka ir ļoti svarīgi nodrošināt kopīgu pieeju attiecībā uz pārkāpumu novēršanu, prevenciju un viennozīmīgu atklāšanu un sankciju vienotu pārvaldību, tostarp attiecībā uz izlīguma sistēmām, lai nodrošinātu ES tiesību aktu vienveidīgu un nediskriminējošu piemērošanu visā ES teritorijā, kā paredzēts LESD 3. pantā.

4.3.

EESK stingri atbalsta centienus paātrināt notiekošo procesu ceļā uz patiesu vienotu Eiropas muitas sistēmu ar vienotu Eiropas Muitas aģentūru un kopējām administratīvajām un tiesu iestādēm (8), ar Eiropas Muitas tiesu (9), par paraugu izmantojot Ziemeļamerikas sistēmu, lai piemērotu vienotu sistēmu attiecībā uz pārkāpumiem un vienotu pēdējās instances sankciju piemērošanas sistēmu, ko papildina prevencijas sistēmu ex ante iedarbināšana un izlīgumu/vienošanās sistēmas, kuru mērķis ir ierobežot un izskaust dārgus juridiskos strīdus, kas negatīvi ietekmē Kopienas tirdzniecību, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

4.4.

Komiteja uzskata, ka ES muitas tiesību aktu vienāda piemērošana ir jāattiecina arī uz tiesvedības posmu, kurā iesaistīti uzņēmēji, gan iekšējā, gan starptautiskā tirgus kontekstā, kā arī jānodrošina ex ante preventīvā pieeja, kas balstīta uz vienotiem un uzlabotiem IKT telemātikas risinājumiem, lai novērstu pārmērīgu birokrātisko slogu saistībā ar identifikāciju.

4.4.1.

EESK uzsver, ka ir svarīgi “muitas politiku īstenot, pamatojoties uz vienotām, pārredzamām, efektīvām, lietderīgām (..) procedūrām, kas ļautu Eiropas Savienībai sacensties ar tās globālajiem konkurentiem un nodrošinātu Eiropas uzņēmumu un patērētāju tiesību un (..) intelektuālā īpašuma aizsardzību” (10).

4.5.

EESK pauž pārliecību, ka Eiropas pārkāpumu, izlīgumu, vienošanos un sankciju piemērošanas sistēma ir jāpapildina ar pasākumiem, kuros iekļauti visi pārējie elementi, kas veido daļu no vispārējās tiesību piemērošanas sistēmas, piemēram, uzraudzība, kontrole, izmeklēšana un monitorings.

4.6.

EESK uzskata, ka ir svarīgi nodrošināt juridisko noteiktību un vienotu piemērošanu visā Eiropas Savienībā, paredzot saskaņotu režīmu attiecībā uz pārkāpumu atklāšanu un apsūdzības celšanu un civiltiesiska, nevis krimināltiesiska rakstura atbildības piemērošanu saistībā ar noteiktām un skaidri definētām kategorijām kopējo minimālo un maksimālo robežu ietvaros proporcionāli pārkāpuma smagumam, attiecībā uz ko ir vajadzīga pamatnostādņu konverģence, izmantojot arī nefinansiāla rakstura sankcijas.

4.7.

Pēc EESK domām, pirmajam solim virzībā uz pārkāpumu un sankciju režīmu konverģenci muitas jomā vajadzētu būt šādam:

4.8.

EESK uzsver, ka jānodrošina Eiropas tirgus uzraudzības sistēmas dažādo datu banku pilnīga sadarbspēja, lai palielinātu pārkāpumu prevencijas kapacitāti, balstoties uz kopēju stratēģiju un ar ES programmu spēcīgu atbalstu, lai tādējādi būtu iespējama informācijas apmaiņa reāllaikā starp dažādām iestādēm dažādos līmeņos, jo īpaši nopietnu pārkāpumu un sankciju gadījumos, kā arī tiktu pastiprināta cīņa pret nelikumīgu tirdzniecību un vienkāršotas procedūras attiecībā uz likumīgu tirdzniecību.

4.9.

Komiteja uzskata, ka saskaņā ar Tiesas judikatūru 114. panta iekļaušana papildus 33. pantam priekšlikuma juridiskajā pamatā ir atbalstāma, ciktāl LESD 114. pantā minēto pasākumu mērķis ir atbilstoši izskatāmā priekšlikuma garam uzlabot iekšējā tirgus darbības apstākļus un palīdzēt novērst konkurences izkropļojumus.

4.10.

EESK aicina virzībā uz efektīvu muitas savienību pastiprināt ES pasākumus kvalificētu cilvēkresursu apmācības un attīstības un Kopienas tiesiskā regulējuma pārvaldības spējas palielināšanas jomā, tostarp stiprinot administratīvās spējas un izveidojot kopīgu muitas reaģēšanas grupu, lai nodrošinātu sankciju, izlīguma un vienošanās sistēmu vienotu piemērošanu.

4.11.

Komiteja iesaka, ka reizi divos gados Komisijai būtu jāsniedz ziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei un EESK, kurā ne tikai novērtētu īstenošanas līmeņa konverģenci dalībvalstīs, bet arī un galvenokārt sniegtu kopsavilkumu par galvenajiem rādītājiem attiecībā uz muitas sankcijām, paraugprakses izplatīšanu, attiecīgo dienestu efektivitāti un esošā Kopienas tiesiskā regulējuma efektivitāti, lai izvērtētu turpmākos soļus ceļā uz patiesas Eiropas Muitas aģentūras, Eiropas Muitas tiesas un efektīva un lietderīga kopējā muitas regulējuma izveidi.