18.5.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 177/47

Ziņotājs:

Ioannis VARDAKASTANIS

1.1.

EESK atzinīgi vērtē iniciatīvu, kuras mērķis ir palielināt Eiropas Savienības (ES) spēju nodrošināt atbalstu strukturālajām reformām valstu līmenī, izmantojot īpašu finansēšanas mehānismu, piemēram, Strukturālo reformu atbalsta programmu (SRAP).

1.2.

EESK pauž nožēlu par to, ka kopējais budžets, kas piešķirts šim fondam, ir visnotaļ nepietiekams makroekonomiskās politikas reformām Eiropas Savienībā; turklāt pauž nožēlu par to, ka SRAP tiek finansēta no esošajiem ESI fondu (Eiropas strukturālo un investīciju fondu) resursiem, un aicina rast līdzsvaru starp finansiālajām vajadzībām ESI fondu tehniskās palīdzības jomā un finansiālajām vajadzībām SRAP tehniskās palīdzības jomā. EESK aicina veikt ES daudzgadu finanšu shēmas turpmākās reformas, lai izveidotu pašfinansējošu strukturālo reformu atbalsta programmu.

1.3.

Lai nodrošinātu sekmīgu SRAP, EESK stingri iesaka, ka tiek garantēti šādi nosacījumi:

1.4.

EESK jo īpaši aicina SRAP iekļaut sociālos partnerus un pilsonisko sabiedrību, nodrošinot:

1.5.

EESK uzsver: ņemot vērā katrā dalībvalstī spēkā esošo pilnvaru un kompetenču sadalījumu, kā arī ieteikumus konkrētām valstīm, kas bieži vien ir adresēti vietējām un reģionālajām pašvaldībām, programmai ir jābūt pieejamai vietējām un reģionālajām pašvaldībām, un tām jābūt tieši iesaistītām attiecīgā strukturālo reformu projekta izstrādē.

1.6.

EESK pauž nožēlu, ka rādītāju saraksts šķiet nepietiekams, un prasa gan atjaunināt, gan iekļaut esošos rādītājus no ESI fondiem.

1.7.

EESK uzsver, ka dalībvalstis var paplašināt iedaļu “Programmas konkrētie mērķi un darbības joma”, iekļaujot tajā vēl citas politikas jomas, piemēram, cīņu ar nabadzību, cilvēktiesības, transporta politiku, IKT un ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanu.

1.8.

EESK uzskata, ka SRAP varētu izmantot pašreizējos uzraudzības mehānismus attiecībā uz ESIF, lai nodrošinātu augstāku uzraudzības un novērtēšanas kvalitāti, labāku koordināciju ar ESI fondiem un vislabāko cenas un vērtības attiecību tiem kontroles mehānismiem, kas jau darbojas.

1.9.

Tādēļ EESK atbalsta grozījumus Regulās (ES) Nr. 1303/2013 un (ES) Nr. 1305/2013, kā ierosinājusi Eiropas Komisija, ar nosacījumu, ka līdzekļu novirzīšana jaunajām programmām atbilst sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības līdzdalības prasībām un tiek piemērots tas pats uzraudzības mehānisms, kas paredzēts ESI fondu Kopīgo noteikumu regulā (KNR).

1.10.

EESK uzskata, ka šādi nelieli atbalsta pasākumi, lai gan tie ir lietderīgi, var būt tikai pagaidu risinājums. Lai risinātu problēmas, ko rada notiekošā krīze, Eiropas Komisijai un valstu valdībām būtu jāpārskata ekonomikas politika, kas ir spēkā eurozonā kopš krīzes sākuma. Tas ir vienīgais veids, kā veicināt strukturālās reformas, novērst līdz šim radīto kaitējumu un nepieļaut Eiropas iedzīvotāju nostāšanos “pret” ES.

2.1.

EESK uzskata, ka Eiropas Savienība varētu dot pievienoto vērtību valstu līmenī izstrādātām politikas reformām, un tādēļ atzinīgi vērtē iniciatīvu, kas palielinās tās iespējas atbalstīt politikas reformu saistībā ar ekonomikas pārvaldības procesu ieviešanu (it īpaši konkrētām valstīm adresētos ieteikumus), ekonomikas korekciju programmas un reformas, ko dalībvalstis veic pēc pašu iniciatīvas, kā noteikts aplūkojamā priekšlikuma 3. pantā.

2.2.

EESK uzskata, ka atbalsta programmas, kas orientētas uz Grieķiju (Grieķijas darba grupa) un Kipru (Kipras atbalsta grupa), šīm valstīm ir izrādījušās noderīgas un ka, paveroties iespējai šādu atbalsta mehānismu pieprasīt ikvienai valstij, uzlabosies kopējā institucionālu, strukturālu un administratīvu reformu jauda.

2.3.

EESK tomēr pauž nožēlu, ka agrāk ES spēja atbalstīt tehnisko palīdzību politikas reformai bija samazināta. Sekas bija tās, ka Eiropas Savienībai nebija spējas laikus sagatavoties tādu situāciju risināšanai, kas prasa politikas reformu krīzes laikā, tāpēc aktīvi iesaistījās un vadību uzņēmās citas starptautiskās organizācijas.

2.4.

EESK arī pauž nožēlu, ka ierosināto programmu paredzēts finansēt no esošajiem ES fondiem, nevis radīt pašfinansējošu programmu, kas nesamazinātu pārējo fondu apjomu, pievēršoties strukturālajām reformām. Turklāt EESK uzskata, ka plānotajai SRAP iniciatīvai nav spējas apmierināt dalībvalstu pieprasījumu pēc tehniskā atbalsta, ņemot vērā tās finansiālos ierobežojumus.

2.5.

EESK norāda, ka šo tehniskās palīdzības programmu nevar un nevajadzētu pārvērtēt un ka tā būtu jāuzskata par līdzekli, kas palīdz dalībvalstīm panākt makroekonomisko līdzsvaru Eiropas pusgada procesa ietvaros. Finansējums nav pietiekams, lai nodrošinātu reālu impulsu makroekonomikas uzdevumu risināšanai, ar ko saskaras dalībvalstis, cenšoties panākt konverģenci.

2.6.

EESK arī uzsver, ka dalībvalstu ieguldījums strukturālajās reformās, kuras attiecas uz SRAP, būtu jāskata Stabilitātes un izaugsmes pakta “strukturālo reformu klauzulas” ietvaros kā veids, lai panāktu izaugsmi, apkarotu nabadzību, cīnītos pret bezdarbu un veicinātu labklājību.

2.7.

EESK uzskata, ka ir svarīgi mainīt attieksmi pret strukturālajām reformām, lai novērstu aizspriedumus vai sodīšanu un izvairītos no birokrātisku lamatu radīšanas. Jaunajai pieejai būtu jāsekmē reformas un izpratne starp valstīm; tāpēc EESK ir gandarīta par programmā iekļauto pozitīvo pieeju un uzsver, ka mehānisma brīvprātīgums ļaus gādāt, lai programmu neizmantotu un neuztvertu kā kontroles instrumentu vai kā līdzekli, ar kura palīdzību apiet valsts iestāžu atbildību par savām reformu programmām. Tomēr Komiteja uzsver, ka būtu jāparedz prasība valstīm atspoguļot programmas atbalstu un panākumus, izmantojot stabilus, demokrātiskus un pārskatatbildīgus ziņošanas procesus.

2.8.

EESK atzinīgi vērtē to, ka strukturālo reformu atbalsta programma (SRAP) tiek uzsākta pēc attiecīgās dalībvalsts pieprasījuma, tomēr uzsver, ka atbalsta apzināšanas un uzsākšanas procesā jāparedz plašāka apspriešanās ar sociālajiem partneriem un pilsonisko sabiedrību saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

2.9.

EESK uzsver: ņemot vērā katrā dalībvalstī spēkā esošo pilnvaru un kompetenču sadalījumu, kā arī ieteikumus konkrētām valstīm, kas bieži vien ir adresēti vietējām un reģionālajām pašvaldībām, programmai ir jābūt pieejamai vietējām un reģionālajām pašvaldībām. Turklāt gadījumos, kad valstu iestāžu iesniegtie tehniskās palīdzības pieprasījumi attiecas uz vietējo un reģionālo pašvaldību kompetences jomām, EESK aicina Komisiju pārbaudīt, vai pašvaldības ir bijušas tieši iesaistītas attiecīgā strukturālo reformu projekta izstrādē un ir apstiprinājušas to.

2.10.

EESK arī atzinīgi vērtē SRAP proaktīvo pieeju, proti, ka atbalsts var būt pieejams visām dalībvalstīm neatkarīgi no to ekonomiskās situācijas, un tādēļ uzsver, ka šī programma ir jāuzskata par ilgtermiņa strukturālā atbalsta mehānismu, nevis tikai reakciju uz ekonomisku un/vai finansiālu lejupslīdi.

2.11.

EESK uzsver: lai politikas reformu īstenošanā nodrošinātu vajadzīgo elastīgumu, 5. pants (“Programmas konkrētie mērķi un darbības joma”) ir jāsaglabā kā neizsmeļošs saraksts. EESK uzskata, ka ierosinātais saraksts ir samērā plašs, taču Komiteja ierosinātu tajā ietvert vēl citas politikas jomas, piemēram, cīņu ar nabadzību, cilvēktiesību veicināšanu, transporta politiku, IKT un ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanu dalībvalstīs.

2.12.

EESK ir stingri pārliecināta, ka Eiropas Savienības politikas veidošana ir process, kurā aktīvi jāpiedalās sabiedrībai un kurš jāveido kā “partnerības, kas ES kohēzijas politikas projektu sagatavošanā, īstenošanā un novērtēšanā paredz iesaistīt visus partnerus, kā noteikts Kopīgo noteikumu regulas 5. panta 1. punktā,” un kas “tieši sekmē [Eiropas strukturālo un investīciju fondu (ESI fondu)] projektu veiksmīgu īstenošanu”. Tādēļ EESK uzskata, ka jaunajā SRAP būtu jāiekļauj stingrāki noteikumi par sociālo un pilsonisko partneru iekļaušanu visos reformu politikas programmu izstrādes līmeņos – valsts, reģionālajā un vietējā līmenī. Tas palīdzēs mazināt plaisu starp politikas veidotājiem un sabiedrību.

2.13.

EESK uzskata, ka SRAP varētu izmantot pašreizējos uzraudzības mehānismus attiecībā uz ESIF; tas nodrošinātu augstāku uzraudzības un novērtēšanas kvalitāti, labāku koordināciju ar ESI fondiem un vislabāko cenas un vērtības attiecību tiem kontroles mehānismiem, kas jau darbojas.

2.14.

EESK uzskata, ka SRAP jāīsteno saskaņā ar ESI fondu Kopīgo noteikumu regulu (izņemot 25., 58. un 91. pantu), kas paredz attīstītāku atbalsta struktūru nekā pašreiz ierosinātā programma.

2.15.

EESK iesaka atbilstīgajos pasākumos (6. pants) ietvert spēju veidošanu sociālajiem un pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem, kas iesaistīti politikas reformu programmās.

2.16.

EESK uzskata, ka jaunajā finansējumā, ko iegūst no ESI fondiem, ir jārod līdzsvars starp tehniskās palīdzības jomas finansiālajām vajadzībām ESI fondos un tehniskā atbalsta jomas finansiālajām vajadzībām SRAP ietvaros, tādējādi abiem fondiem nodrošinot pienācīgu tehniskās palīdzības spēju.

2.17.

EESK atzīst, ka reformu atbalstīšanā svarīga nozīme ir SRAP visaptverošai pieejai, taču aicina ES un valstu iestādes raudzīties, lai nenotiktu dublēšanās ar nozaru programmām. Tādēļ EESK uzskata, ka ir jānosaka centrāli kontaktpunkti, kas palīdzētu nodrošināt programmu un fondu papildināmību un līdzekļu labāku izmantošanu, lai novērstu dublēšanos. Būtu jāpaplašina 13. pants un koordinācijas mehānismā jāiekļauj vairāk elementu.

2.18.

EESK turpmāk vēlas saņemt sīkāku informāciju par koordinācijas mehānismiem, kas tiks izveidoti šim fondam.

2.19.

EESK pauž nožēlu, ka rādītāju saraksts šķiet nepietiekams, un uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt atbilstošus rādītājus programmas uzraudzībai un novērtēšanai, taču vērš uzmanību uz to, ka ESIF ir iekļauts plašs saraksts ar rādītājiem, kuri varētu papildināt SRAP ierosinātos. Ir nepieciešams atjaunināt ES rādītājus reformu ietekmes novērtēšanai, lai pārliecinātos, cik tās ir sekmīgas, saistot tās ar ekonomisko un sociālo progresu. Rādītājiem būtu arī jāatspoguļo, vai ietekme attiecas tikai uz valsti vai rada patiesu Eiropas pievienoto vērtību.

2.20.

EESK atzinīgi vērtē nosacījumu, ka līdzfinansējuma likme sasniedz līdz 100 % no attiecināmajām izmaksām, jo tas veicinās dalībvalstu piekļuvi programmai.

2.21.

EESK uzskata, ka SRAP ir sākotnējais solis, kas jākonsolidē un jāstiprina ES daudzgadu finanšu shēmas turpmākajās reformās, lai izveidotu pašfinansējošu programmu, kas nebūtu atkarīga no citu ES atbalsta fondu budžeta.

2.22.

Šajā nolūkā EESK atbalsta grozījumus Regulā (ES) Nr. 1303/2013 un Regulā (ES) Nr. 1305/2013, kā to ierosinājusi Eiropas Komisija, un neatlaidīgi aicina Komisiju ņemt vērā šajā atzinumā sniegtos secinājumus un ieteikumus.

2.23.

EESK tomēr ierosina, ka grozītajās regulās būtu jāparedz līdzekļu novirzīšana jaunajām programmām, lai atbilstu dalības prasībām un piemērotu to pašu uzraudzības mehānismu kā ESI fondiem. Tāpat tam vajadzētu būt atspoguļotam ierosinātajā SRAP regulā, un pašreizējā grozītajā tekstā būtu jāiekļauj īpaši nosacījumi un atsauces uz ESI fondu Kopīgo noteikumu regulas uzraudzības sistēmu.