1.

Padomes 2012. gada 27. novembra secinājumus par “veselību veicinošu fizisko aktivitāšu popularizēšanu (HEPA)” (2), kuros uzsvērts, ka “fiziskās aktivitātes, kas sniedz priekšrocības saistībā ar profilaksi, ārstēšanu un rehabilitāciju, dod labumu jebkurā vecumā”,

2.

Padomes Ieteikumu (2013. gada 26. novembris) par veselību veicinošu fizisko aktivitāšu popularizēšanu dažādās nozarēs (3), kuros dalībvalstis ir aicinātas izstrādāt starpnozaru politiku un integrētas stratēģijas, kas ietver sporta, izglītības, veselības, transporta, vides, pilsētvides plānošanas jomas un citas būtiskas nozares, un ir uzsvērts, ka “[s]porta izglītība skolā var būt efektīvs instruments, lai palielinātu izpratni par HEPA nozīmīgumu, un skolas var viegli un efektīvi konkrēti aicināt īstenot darbības šajā ziņā”,

3.

otro Eiropas Savienības sporta darba plānu (2014–2017) (4), kurš pieņemts 2014. gada 21. maijā un kurā praksē piekopta veselību veicinoša fiziskā aktivitāte, kā arī izglītība un apmācība sportā ir apzinātas kā prioritāras tēmas saistībā ar ES sadarbību sporta jomā, un ar kuru ir izveidota Veselību veicinošas fiziskās aktivitātes jautājumu (HEPA) ekspertu grupa, lai ierosinātu ieteikumus ar mērķi veicināt sporta izglītību skolās, tostarp motoriskās prasmes agrā bērnībā, un radīt vērtīgu mijiedarbību ar sporta nozari, vietējām iestādēm un privāto sektoru,

4.

starptautiskā sabiedrība jau sen ir atzinusi, ka spēlēm un rekreācijai ir būtiska nozīme ikviena bērna dzīvē. ANO 1989. gada Konvencijas par bērna tiesībām (UNCRC) 31. pantā ir skaidri noteikts, ka “[d]alībvalstis atzīst ikviena bērna tiesības uz atpūtu un brīvo laiku, tiesības piedalīties spēlēs un izklaides pasākumos, kas atbilst viņa vecumam, un brīvi iesaistīties kultūras dzīvē un nodarboties ar mākslu.” Visas bērniem paredzētās aktivitātes, tostarp sporta aktivitātes un sporta izglītība, vienmēr ir jāīsteno saskaņā ar ANO Konvenciju par bērna tiesībām;

5.

ES pamatnostādnēs fiziskās aktivitātes jomā (5) ir norādīts, ka jaunu brīvā laika pavadīšanas veidu (televīzija, internets, videospēles, viedtālruņi, utt.) dēļ pēdējos gados ir mainījušies mazu bērnu ikdienas ieradumi, un tā rezultātā viņu fiziskās aktivitātes samazinās. Turklāt šo tendenci var arī izskaidrot ar laika, sociālajiem un budžeta ierobežojumiem, dzīvesveida izmaiņām un to, ka tuvumā nav atbilstošu sportošanas vietu. ES pamatnostādnēs ir uzsvērts, ka pastāv nopietnas bažas, ka bērnu un jauniešu fiziskā aktivitāte ir aizstāta ar mazkustību veicinošām darbībām;

6.

neraugoties uz bērnu vispārējo noslieci būt fiziski aktīviem, pēdējo divdesmit gadu laikā to fiziskā aktivitāte ir samazinājusies. Šīs izmaiņas pavada tādu bērnu īpatsvara pieaugums, kuriem ir liekais svars un aptaukošanās un veselības problēmas vai tādi fiziski traucējumi kā balsta un kustību aparāta slimības. Saskaņā ar PVO Bērnu aptaukošanās novērošanas iniciatīvas (Childhood Obesity Surveillance Initiative) aplēsēm – Eiropas Savienībā 2010. gadā aptuveni trešdaļai bērnu vecumā no sešiem līdz deviņiem gadiem bija konstatēts liekais svars vai aptaukošanās (6). Tas ir satraucošs pieaugums kopš 2008. gada, kad šādi aprēķini attiecās uz ceturtdaļu (7). Rūpnieciski attīstītajās valstīs attiecībā uz bērniem, kas jaunāki par pieciem gadiem, liekā svara un aptaukošanās izplatība ir pieaugusi no 8 % 1990. gadā līdz 12 % 2010. gadā, un ir paredzams, ka līdz 2020. gadam tā sasniegs 14 % (8). Fiziskas aktivitātes trūkums negatīvi ietekmē arī veselības sistēmas un ekonomiku kopumā. Ir aplēsts, ka katru gadu aptuveni 7 % no valstu veselības aprūpes budžeta līdzekļiem visā ES tiek tērēti slimībām, kas saistītas ar aptaukošanos (9);

7.

lai novērstu šīs veselības un attīstības problēmas bērnībā, visi bērni (tostarp bērni ar invaliditāti) ir jāmudina būt fiziski aktīviem. Liela nozīme ir gadiem, kas pavadīti agrīnajā pirmsskolas izglītībā un aprūpē, jo šajā laikā tiek attīstītas pamatprasmes. Ar spēļu un fiziskās aktivitātes palīdzību bērni apgūst un praktiski pielieto prasmes, kuras viņiem būs vajadzīgas visas dzīves laikā. Šis mācīšanās process, kuru dēvē par motorisko prasmju attīstību, ne vienmēr attīstās dabiski. Tādēļ ārkārtīgi svarīgi ir veicināt informētību un radīt iespējas bērniem būt fiziski aktīviem;

8.

PVO ir konstatējusi, ka nepietiekama fiziskā aktivitāte ir ceturtais nozīmīgākais priekšlaicīgas mirstības un slimību riska faktors pasaulē (10). Fiziskās aktivitātes sniegtie ieguvumi ir labi zināmi. Fiziskā aktivitāte ir viens no visefektīvākajiem neinfekciozu slimību profilakses, aptaukošanās novēršanas un veselīga dzīvesveida saglabāšanas paņēmieniem (11). Tāpat ir arī arvien vairāk pierādījumu par pozitīvu saikni starp fiziskām nodarbībām, garīgo veselību un kognitīvajiem procesiem (12).

PVO ziņojumi (13) ir uzskatāmi parādījuši, ka nodarbošanās ar regulārām, mērenas līdz intensīvas pakāpes sporta vai fiziskām aktivitātēm (14) (skolas vecuma bērniem vismaz 60 minūtes dienā un trīs stundas bērniem agrīnā pirmsskolas izglītībā un aprūpē) ilgtermiņā rada slieksmi pēc fiziskas aktivitātes, kas palielinās pusaudža gados un pieauguša cilvēka dzīves laikā (15). Pētījumi arī ir apliecinājuši, ka tad, ja bērni sāk sportot jau mazi, viņiem mēdz būt labākas sekmes mācībās, mazāk uzvedības un disciplīnas problēmu, un viņi stundās uzmanību var saglabāt ilgāk nekā viņu vienaudži (16);

9.

saistībā ar minēto īpaši būtiska nozīme ir izglītības videi, jo skolā bērni iesaistās fiziskās aktivitātēs un sportā. Tādēļ skolas un skolotāji, līdztekus pedagogiem agrīnajā pirmsskolas izglītībā un aprūpē un sporta klubos, veicina bērnu fizisko aktivitāti. Būtiska nozīme bērnu dzīvē ir arī vecākiem, ģimenei un plašākai sabiedrībai;

10.

pēc ekspertu atzinumiem – piemērotas fiziskās aktivitātes, kas paredzētas bērniem, kuri ir jaunāki par 12 gadiem, būtu jāorganizē pa vecuma grupām (17). Aktivitātes agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes un sākumskolas posmā ietver strukturētas un nestrukturētas darbības, kas palīdz bērniem attīstīt tādas prasmes kā skriešana, lēkšana vai mešana.

11.

dažas dalībvalstis – lielākoties sadarbībā ar sporta nozari un sporta klubiem vai federācijām (18) – dažādās pakāpēs jau ir izstrādājušas dažādas valstu stratēģijas, lai sekmētu motorisko prasmju attīstību agrā bērnībā un fiziskās un sporta aktivitātes bērniem, kas jaunāki par 12 gadiem;

12.

Ekspertu grupa veselību veicinošas fiziskās aktivitātes jautājumos (HEPA XG) 2015. gada jūnijā saskaņā ar savām pilnvarām ierosināja ieteikumu kopumu, lai sekmētu sporta izglītību skolās, tostarp motoriskās prasmes agrā bērnībā.

13.

apsvērt pārnozaru politikas īstenošanu, kura citu nozaru starpā aptver izglītības, jaunatnes un veselības nozares, lai agrā bērnībā veicinātu fizisko aktivitāti un motoriskās prasmes, it īpaši ņemot vērā šādus HEPA XG darba grupas ieteikumus:

14.

atbilstošos līmeņos iedrošināt un atbalstīt iniciatīvas, kuras paredzētas visām iesaistītajām ieinteresētajām personām (skolotājiem, vecākiem, skolām, klubiem, pedagogiem utt.) un kuru mērķis ir veicināt pienācīgas motoriskās prasmes un fiziskās aktivitātes;

15.

atbilstoši bērnu īpašajām vajadzībām un vecumam mudināt uz pienācīgu sportisku un fizisku aktivitāti no visagrākās bērnības visu agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes un sākumskolas laiku, vienlaikus pasniedzējiem/pedagogiem nodrošinot pamācošas norādes;

16.

mudināt valsts, reģionālā un vietējā līmenī izmantot izpratnes veicināšanu un informēšanu, lai rosinātu interesi par bērnu motoriskajām prasmēm un ar sporta izglītību saistītām nodarbībām;

17.

mudināt vecākus, ģimeni un plašāku sabiedrību aktīvi piedalīties fiziskajās aktivitātēs kopā ar bērniem, izmantojot atbilstoši ierīkotas vietas (piemēram, veloceliņus un drošus rotaļu laukumus);

18.

apsvērt iespēju sniegt atbalstu iniciatīvām, kas palīdzētu uzlabot sporta infrastruktūru bērniem, īpaši izglītības iestādēs, vienlaikus vietējā līmenī sekmējot skolu un sporta klubu sadarbību bērniem paredzēta aprīkojuma un sportošanas vietu nodrošināšanā;

19.

apsvērt, kādus stimulus nodrošināt sporta organizācijām un klubiem, skolām, izglītības iestādēm, jaunatnes centriem un citām sabiedriskām vai brīvprātīgām organizācijām, kas veicina bērniem paredzētas fiziskās aktivitātes;

20.

ņemt vērā HEPA XG ieteikumus kā pamatu turpmākai politiskai rīcībai gan ES, gan dalībvalstu līmenī, jo tajos ir sniegti uz pierādījumiem balstīti fakti un praktiski virzieni, kam sekot;

21.

saskaņā ar HEPA XG ieteikumiem pastiprināt sadarbību starp tām politikas jomām, kuras ir atbildīgas par bērnu motorisko prasmju un sporta izglītības veicināšanu, jo īpaši starp sporta, veselības, izglītības, jaunatnes un transporta nozari;

22.

ņemot vērā Eiropas sporta nedēļu, apsvērt iespēju īpašu uzmanību pievērst iniciatīvām, ar kurām tiek atbalstītas un veicinātas sporta aktivitātes skolās un ārpus tām;

23.

attiecīgā gadījumā veicināt valsts uzraudzības sistēmu ieviešanu un pētījumus vai izvērtējumus, lai apzinātu bērnu fiziskās aktivitātes līmeni un ieradumus;

24.

padomāt, kā saistībā ar turpmāko darbu ES līmenī varētu efektīvāk risināt jautājumu par motorisko prasmju attīstības veicināšanu agrā bērnībā un meklēt stratēģijas, kā bērnus atturēt no mazkustīga dzīvesveida;

25.

mudināt sniegt finansiālu atbalstu ar motoriskajām prasmēm un sporta izglītību saistītām iniciatīvām, izmantojot tādas pašreizējās ES programmas kā “Erasmus+” un Eiropas strukturālos un investīciju fondus, un aicināt Komisiju sniegt papildinformāciju par to, kā sporta labā tiek piemērotas ES finansējuma programmas;

26.

veicināt un atbalstīt paraugprakses apmaiņu saistībā ar bērnu motoriskajām prasmēm un sporta izglītību ES kontekstā;

27.

ciešā sadarbībā ar PVO uzlabot faktu bāzi, palīdzot apkopot kvantitatīvus un kvalitatīvus datus (19), kas saistīti ar bērnu fizisko aktivitāti, fiziskās sagatavotības rādītājiem un dalību sportā gan agrīnajā pirmsskolas izglītībā un aprūpē vai skolās, gan ārpus tām;

28.

ciešā sadarbībā ar zinātniskajiem ekspertiem, tostarp PVO, izstrādāt fiziskās aktivitātes pamatnostādnes bērniem agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes iestādēs, skolās un sporta klubos, kuras it īpaši ir paredzētas politikas veidotājiem, vietējām iestādēm, vecākiem, ģimenei un plašākai sabiedrībai;

29.

piedāvāt virkni ar sacensību nesaistītu sporta aktivitāšu, kuras ir piemērotas bērniem un kuras ir pielāgotas attiecīgajam līmenim, lai uzlabotu viņu veselību un personisko izaugsmi;

30.

atbalstīt tādu pasākumu rīkošanu, ar kuriem tiek veicinātas sporta aktivitātes skolā un ārpus skolas, kā arī motoriskās prasmes agrā bērnībā, tostarp saistībā ar Eiropas sporta nedēļu;

31.

palīdzēt veidot ciešas partnerības ar pašvaldībām un kopienām un cita starpā ar izglītības, jaunatnes un veselības nozarēm, izvirzīt kopīgus mērķus un veikt informācijas kampaņas, lai cīnītos pret mazkustīgu dzīvesveidu, veicinot sportu skolās un ārpus tām;

32.

stingrāk apņemties veicināt tādas ar sportu un fizisko aktivitāti saistītas iniciatīvas, kuru mērķis ir cīņa pret bērnu mazkustīgo dzīvesveidu, izmantojot partnerības un sadarbību ar privāto un publisko sektoru.