15.12.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 417/41 |
Padomes secinājumi par kultūru ES ārējās attiecībās ar uzsvaru uz kultūru attīstības sadarbībā
(2015/C 417/06)
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME
1. |
ATGĀDINOT, ka Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 167. panta 3. un 4. punkts aicina Savienību un tās dalībvalstis veicināt sadarbību ar trešām valstīm un kompetentajām starptautiskajām organizācijām kultūras jomā un aicina Savienību, rīkojoties saskaņā ar citiem Līgumu noteikumiem, ņemt vērā kultūras aspektus, jo īpaši, lai respektētu un veicinātu kultūru daudzveidību; |
2. |
UZSVEROT, ka kultūra ES ārējās attiecībās, tostarp attīstības sadarbībā, ir viena no Eiropas darba kārtības kultūrai (1) un turpmāko Padomes darba plānu kultūrai (2) prioritātēm un ka starpnozaru sadarbība ir svarīga saskaņotības uzlabošanai starp dažādām politikas jomām, kā akcentēts vairākos nesen pieņemtos Padomes secinājumos (3); |
3. |
PATUROT PRĀTĀ, ka saskaņā ar LESD 208. pantu Savienības politiku attiecībā uz sadarbību attīstības jomā īsteno saskaņā ar Savienības ārējās darbības principiem un mērķiem un ka Savienības un dalībvalstu politika attiecībā uz sadarbību attīstības jomā viena otru papildina un stiprina; |
4. |
ATGĀDINOT, ka Apvienoto Nāciju Organizācija ir pieņēmusi Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam (4), kurā vairākos mērķos ietvertas skaidras atsauces uz kultūru, kā arī atgādinot Padomes secinājumus (2014. gada 16. decembris) “Uz pārmaiņām vērsta programma laikposmam pēc 2015. gada” (5), kuros atzīts, ka kultūrai, tostarp pasaules kultūras mantojumam un radošajām industrijām, var būt nozīmīga loma iekļaujošas un ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanā; |
5. |
UZSVEROT, ka Eiropas Savienība vadās pēc visu cilvēktiesību – pilsonisko, politisko, ekonomisko, sociālo vai kultūras tiesību – universāluma, nedalāmības, savstarpējas saistības un savstarpējas atkarības principa; (6) |
6. |
ATGĀDINOT, ka ES un tās dalībvalstis ir pievienojušās 2005. gada UNESCO Konvencijai par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu un tādējādi apņēmušās īstenot šo konvenciju, kurā cita starpā ir uzsvērts, ka attīstības politikā kā stratēģisks elements ir jāietver kultūra un ka kultūru daudzveidību var aizsargāt un sekmēt tikai tad, ja tiek nodrošinātas cilvēktiesības un pamatbrīvības; |
IR PĀRLIECINĀTA, ka kultūrai ir jābūt daļai no stratēģiskas caurviju pieejas Savienības ārējās attiecībās un attīstības sadarbībā, jo kultūrai piemīt būtiska spēja stiprināt šīs politikas jomas, dodot ieguldījumu tādu ilgtermiņa attiecību veidošanā, kuru pamatā ir cilvēku tieši personiski kontakti, savstarpēja sapratne, uzticēšanās un paļaušanās;
PIENĀCĪGI ŅEMOT VĒRĀ Eiropas Savienības un dalībvalstu attiecīgās kompetences jomas, kā arī subsidiaritātes principu,
UZSVER TURPMĀKO:
Attiecībā uz kultūru ES ārējās attiecībās
7. |
Lai kultūras potenciāls tiktu realizēts un būtu svarīga ārējo attiecību daļa, ir jāsniedzas tālāk par Eiropas kultūru daudzveidības atspoguļošanu un jātiecas radīt jaunu dialoga garu, savstarpēju ieklausīšanos un mācīšanos, kopēju spēku palielināšanu un globālu solidaritāti (7), kā ieteikts sagatavošanās pasākumā “Kultūra ES ārējās attiecībās” (8) un ziņojumā par kultūru un ārējām attiecībām ar Ķīnu (9). |
8. |
Ir tomēr sekmīgāk jākoordinē centieni virzībā uz tādu stratēģisku Eiropas pieeju, kuras mērķis ir konsekventa un saskanīga kultūras integrēšana ES ārējās attiecībās un kura palīdz Savienības un tās dalībvalstu darbībām kļūt savstarpēji arvien papildinošākām. Šāda pieeja cita starpā aptvertu tematiskas un ģeogrāfiskas prioritātes, reālistiskus mērķus un rezultātus, mērķgrupas, kopīgas intereses un iniciatīvas, noteikumus par finansējumu, pilsoniskās sabiedrības līdzdalību un īstenošanas kārtību. |
9. |
Stratēģiska ES līmeņa pieeja ļautu arī daudz efektīvāk risināt tādas pašreiz aktuālas problēmas kā migrācijas krīze, radikalizācija un ksenofobija, kultūras mantojuma iznīcināšana un tā apdraudēšana, kā arī kultūras priekšmetu nelikumīga tirdzniecība. |
Attiecībā uz kultūru sadarbības attīstībā
10. |
Politikas saskaņotības veicināšanai ir īpaši izšķirīga nozīme attīstības sadarbībā, ņemot vērā dalībvalstu un ES svarīgo lomu šajā jomā un arī attiecībā uz Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam. |
11. |
Kultūra ir būtisks komponents cilvēku, sabiedrības, ekonomikas un vides dimensijas attīstībā un tādējādi svarīgs ilgtspējīgas attīstības elements, jo:
|
12. |
Neraugoties uz to, lai varētu pilnā mērā gūt labumu no spēcīgā kultūras potenciāla attīstības sadarbībā, būtu jāizstrādā integrētāka pieeja, kas aptvertu kultūras dimensijas iekļaušanu attīstības programmās un pienācīgu atbalstu kultūras pakalpojumu sniedzējiem ilgākā termiņā, nevis vienu reizi rīkotos pasākumos. |
13. |
Šāda pieeja cita starpā varētu būt balstīta uz šādiem elementiem:
|
14. |
Īpaši svarīgi būtu reaģēt nekavējoties, ņemot vērā programmā 2030. gadam (10) izklāstīto ilgtspējīgas attīstības mērķu gaidāmo īstenošanu un uzraudzību tā, lai nodrošinātu, ka kultūra ir pietiekami ņemta vēra un ka tā var pildīt savu funkciju šajā sakarā; |
TĀLAB AICINA DALĪBVALSTIS UN KOMISIJU
15. |
Piedalīties ad hoc darba grupā, kas tiksies Luksemburgā. Šī grupa palīdz sagatavot konkrētu, uz faktiem balstītu, kopīgu un ilgtermiņa pieeju kultūrai un attīstības sadarbībai. Lai praksē sekmētu attiecīgo iesaistīto personu rīcības saskaņotību, grupa apkopo paraugpraksi kultūras un attīstības sadarbības jomā un ar to apmainās un izskata empīriskos faktus par kultūras ietekmi uz attīstību. Grupa tiksies sākotnēji 2016. un 2017. gadā, pēc būtības tā būs neformāla, un dalība tajā būs brīvprātīga. Tajā varēs piedalīties iesaistītās personas gan no kultūras, gan attīstības nozares, proti, dalībvalstis (jo īpaši esošās un nākamās Padomes prezidentvalstis), Komisija, Eiropas Parlaments, attiecīgās starptautiskās organizācijas, kas darbojas attīstības un kultūras jomās, partnervalstis, ārējie partneri, jo īpaši ES valstu kultūras institūtu tīkls (EUNIC), kā arī pilsoniskā sabiedrība un NVO platformas. Ar šīs darba grupas darba rezultātiem tiks iepazīstinātas attiecīgās Padomes darba sagatavošanas struktūras, jo īpaši tās, kuras darbojas kultūras un attīstības sadarbības jomā. |
UN AICINA KOMISIJU:
16. |
stiprināt kultūru kā īpašu dimensiju dalībai attīstības sadarbībā, |
17. |
kopā ar Savienības Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos izstrādāt un iesniegt Padomei stratēģiskāku pieeju kultūrai ārējās attiecībās, kuras pamatā būtu iepriekš izklāstītie principi un kurai cita starpā būtu jāatbalsta mākslinieciskā brīvība, kultūras izpausmes brīvība un cieņa pret kultūru daudzveidību un mantojumu. |
(1) Apstiprināta ar Padomes Rezolūciju (2007. gada 16. novembris) par Eiropas kultūras plānu (OV C 287, 29.11.2007., 1. lpp.).
(2) Visnesenākais no šiem dokumentiem ir kultūras darba plāns 2015.–2018. gadam (OV C 463, 23.12.2014., 4. lpp.).
(3) Visnesenākais no šiem dokumentiem ir Padomes secinājumi (2012. gada 26. novembris) par kultūras pārvaldību (OV C 393, 19.12.2012., 8. lpp.).
(4) ANO ilgtspējīgas attīstības samitā (Ņujorkā 2015. gada 25.–27. septembrī) tika pieņemta Ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam (“Pārveidosim mūsu pasauli”), kas ietver vienotu globālu ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) kopumu, kuri aizstās tūkstošgades attīstības mērķus (TAM), https://sustainabledevelopment.un.org/post2015/transformingourworld.
(5) 16716/14.
(6) ES cilvēktiesību pamatnostādnes par vārda brīvību tiešsaistē un bezsaistē (dok. 9647/14).
(7) Arī saskaņā ar Eiropas Parlamenta 2011. gada 12. maija rezolūciju par kultūras nozīmi ES ārējās darbībās.
(8) Sagatavošanās pasākums “Kultūra ES ārējās attiecībās”, ko Eiropas Parlaments aizsāka 2012. gadā, norisinājās 2012. un 2013. gadā ar mērķi atbalstīt notiekošo politikas apspriešanas un izstrādes procesu attiecībā uz kultūras lomas stiprināšanu ārējās attiecībās un lai dotu turpmākus stimulus darbam šajā jomā. Galīgais ziņojums tika publicēts 2014. gadā http://cultureinexternalrelations.eu/main-outcomes/.
(9) Stratēģija ES un Ķīnas attiecībām kultūras jomā: ekspertu grupas ziņojums par kultūru un ārējām attiecībām – Ķīna (2012. gada novembris).
(10) Jo īpaši mērķi Nr. 4 (uzdevums 4.7), Nr. 8 (uzdevums 8.9), Nr. 11 (uzdevums 11.4) un Nr. 12 (uzdevums 12.b).