27.5.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 172/8

1.

stratēģiju “Eiropa 2020” un tās pamatiniciatīvas, kurās uzsvērta vajadzība nodrošināt jauniešiem nepieciešamās prasmes un kompetences un risināt augsto jauniešu bezdarba līmeni Eiropā, kā arī kopsavilkuma ziņojumu par stratēģijas “Eiropa 2020” starpposma pārskatīšanu (1), kur kā viens no galvenajiem rezultātiem ir minēta sporta nozares – kā sociālās kohēzijas un iekļaušanas instrumenta – lielā nozīme;

2.

Eiropas Savienības sporta darba plānu 2014.–2017. gadam (2), kurā uzsvērts sporta nozīmīgais devums stratēģijas “Eiropa 2020” vispārējo mērķu sasniegšanā, ņemot vērā nozares milzīgo potenciālu veicināt gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi. Vienā no trim darba plāna prioritātēm – “Sports un sabiedrība” – ir akcentēta sporta saikne ar nodarbinātību, izglītību un apmācību;

3.

Padomes Rezolūciju (2006. gada 20. jūlijs) par neformālās un dzīves izglītības nozīmes atzīšanu Eiropas jaunatnes jomā (3), kurā uzsvērts, ka neformālā un ikdienējā mācīšanās var dot jauniešiem iespēju apgūt jaunas zināšanas, prasmes un kompetences un veicināt viņu personīgo attīstību, sociālo iekļaušanu un aktīvu pilsoniskumu, tādējādi uzlabojot viņu izredzes atrast darbu, un ka darba devējiem, formālajai izglītībai un pilsoniskajai sabiedrībai kopumā būtu pienācīgi jāapsver to plašāka atzīšana;

4.

Padomes Ieteikumu (2012. gada 20. decembris) par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu (4), kurā apzinātas iespējas un mehānismi, kas nodrošina, ka neformālās un ikdienējās mācīšanās ceļā iegūtajām zināšanām, prasmēm un kompetencēm var būt svarīga nozīme nodarbināmības un mobilitātes uzlabošanā, kā arī motivācijas mūžizglītībai stiprināšanā;

5.

līdzdalība tautas sportā (5) pirmkārt un galvenokārt ir fiziska aktivitāte brīvajā laikā, tomēr tā rada arī papildu pievienoto vērtību attiecībā uz veselīgāku un kopumā iekļaujošāku un ilgtspējīgāku sabiedrību Eiropā. Tā var veidot pozitīvu sabiedrības attieksmi un vērtības, kā arī katra indivīda prasmes un kompetences, tostarp caurviju prasmes (6), tādas kā spēja kritiski domāt, uzņemties iniciatīvu, risināt problēmas un sadarboties ar citiem (7);

6.

ir jāreaģē uz pieaugošo vajadzību pēc attīstītas uz zināšanām balstītas ekonomikas, īpaši attiecībā uz caurviju prasmju attīstīšanu un spēju efektīvi piemērot šādas prasmes dažādās nozarēs; laikā, kad prasības darba tirgū strauji mainās, darba devēji augstu vērtē caurviju prasmes, taču bieži norāda, ka jaunajiem darbiniekiem trūkst šādu prasmju;

7.

pastāv neizmantots potenciāls attiecībā uz sporta ieguldījumu caurviju prasmju attīstīšanā, īpaši jauniešiem, jo neformālās (8) un ikdienējās mācīšanās (9) ceļā iegūtās prasmes ir noderīgas personīgajai un profesionālajai attīstībai, tostarp darba tirgū un mūžizglītībā (10);

8.

pirmie soļi, kas veicami, lai atzītu neformālās un ikdienējās mācīšanās ceļā ar tautas sporta palīdzību iegūto caurviju prasmju nozīmi, ir izpratnes veicināšana un redzamība vispirms pašu dalībnieku, vecāku, brīvprātīgo un personāla vidū, kā arī visā sabiedrībā kopumā, tostarp darba devēju vidū;

9.

sports veicina Savienības stratēģisko izaugsmes, nodarbinātības un sociālās kohēzijas mērķu sasniegšanu, tostarp steidzamu problēmu risināšanu, ar kurām pašlaik saskaras Eiropa, tādu kā pastāvīgi augstie jauniešu bezdarba rādītāji (11) Eiropā. Lai visu sporta potenciālu šajā sakarā tālāk attīstītu arī turpmāk, ir svarīgi virzīties uz starpnozaru pieeju, ietverot citas politikas jomas, tādas kā izglītība un apmācība, jaunatne un nodarbinātība, sociālās lietas un sabiedrības veselība;

10.

netradicionālie sporta veidi (12) nereti jo īpaši piesaista jauniešus, tostarp tos, kam ir mazāk iespēju, un šo sporta veidu piedāvātās iespējas varētu izpētīt vēl sīkāk;

11.

tautas sportā, lai veicinātu izpratni, radītu papildu vērtību un ieguvumus, ko tas var piedāvāt attiecībā uz caurviju prasmju attīstīšanu, ļoti svarīgs ir kompetents personāls, tostarp brīvprātīgie;

12.

tautas sportā ieinteresēto personu vidū, sabiedrībā un darba devēju vidū vairot izpratni par to, ka caurviju prasmēm, kas iegūtas, piedaloties tautas sportā, ir personīgā, sociālā un ekonomiskā papildu vērtība, ko var izmantot citās nozarēs;

13.

ar citām attiecīgajām nozarēm un starp ES dalībvalstīm sadarboties un apmainīties ar labo praksi par pozitīvajiem ieguvumiem, ko sniedz prasmes, kas iegūtas tautas sporta jomā ārpus formālās izglītības ar neformālās un ikdienējās mācīšanās palīdzību;

14.

veicināt kompetenta personāla, tostarp brīvprātīgo, zināšanu, prasmju un kompetenču attīstību tautas sporta jomā, lai ar tautas sporta palīdzību vairotu sociālās un izglītojošās vērtības, kā arī caurviju prasmes;

15.

veicināt inovatīvas partnerības starp formālās un neformālās mācīšanās nodrošinātājiem, kā arī jaunatnes nozarē un sporta nozarē, lai izstrādātu mācīšanās pieejas, kas varētu būt noderīgas tautas sporta nozarē;

16.

sekmēt prasmju pašnovērtējumu, īpaši jauniešu vidū, kas ietver ar tautas sporta palīdzību iegūtās caurviju prasmes, kā arī izplatītāko prasmju apliecinājumu un CV veidņu, īpaši Europass, izmantošanu;

17.

izmantot esošos mehānismus, kuru mērķis ir dot iespēju atzīt prasmes un pieredzi, kas iegūtas neformālās un ikdienējās mācīšanās ceļā sporta jomā;

18.

vēl vairāk uzlabot jauniešu, tostarp to, kam ir mazāk iespēju, vispārējo līdzdalību tautas sportā valsts un vietējā līmenī, un šajā sakarā pētīt netradicionālo sporta veidu pozitīvo potenciālu;

19.

popularizēt to caurviju prasmju nozīmi, kuras audzēkņi ieguvuši ar tautas sporta palīdzību, lai tās varētu efektīvi izmantot visās nozarēs nodarbinātības, mācību mobilitātes vai mūžizglītības nolūkos;

20.

ar tautas sporta nozares palīdzību attīstīto caurviju prasmju pozitīvos rezultātus atzīt un integrēt valstu un Eiropas politikā un stratēģijās, kas attiecas uz sportu, jaunatni, sociālām lietām, veselību, izglītību un nodarbinātību;

21.

atzīt un atbalstīt tautas sporta organizāciju ieguldījumus neformālās mācīšanās iespēju nodrošināšanā;

22.

izpētīt iespējas sadarbībai ar jaunatnes nozari, īpaši attiecībā uz šādiem jautājumiem:

23.

attiecīgā gadījumā, tostarp Eiropas Sporta nedēļas ietvaros, veicināt iniciatīvas par sporta, kā arī sociāli iekļaujošas sabiedrības veicināšanas izglītojošo nozīmi;

24.

sadarboties, lai paaugstinātu standartus apmācībā un treniņos un treneru un instruktoru, kā arī brīvprātīgo izglītībā, sekmējot informācijas un pieredzes apmaiņu starp politikas veidotājiem un sportā ieinteresētajām personām;

25.

sekmēt brīvprātīgo darbu sporta nozarē un veicināt izpratni par brīvprātīgā darba nozīmi sportā, jo īpaši apgūstot caurviju prasmes, atzīstot brīvprātīgo darbu kā būtisku neformālās mācīšanās veidu un pastiprinot brīvprātīgo jauniešu valsts un pārrobežu mobilitāti;

26.

veicināt to, lai tiktu efektīvi izmantoti ES finansēšanas instrumenti, tādi kā Erasmus+ programma, kas ir iespēja attīstīt caurviju prasmes, īpaši jauniešu vidū, kā arī sekmēt sociālo iekļaušanu, aktīvu pilsoniskumu un lielāku līdzdalību tautas sportā;

27.

izmantot Padomes Ieteikumā (2012. gada 20. decembris) par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu paredzēto pārbaudes procesu, lai pievērstos jautājumam par caurviju prasmēm, kas iegūtas ar sporta starpniecību;

28.

veikt pētījumu par sporta ieguldījumu jauniešu nodarbināmībā stratēģijas “Eiropa 2020” kontekstā, tostarp par tādu caurviju prasmju aspektiem, kuras iegūtas, piedaloties tautas sportā;

29.

iekļaut sporta aspektu esošās prasmju politikas diskusijās un pasākumos, lai veicinātu izpratni un izpētītu konkrētākus paņēmienus, kā sportā un ar sporta palīdzību apgūt caurviju prasmes;

30.

turpināt, tostarp to ekspertu grupu pilnvaru robežās, kuras izveidotas ar ES sporta darba plānu, apkopot datus, labo praksi un analīzi par sporta sociālo un ekonomisko nozīmi un par to, kā tautas sports sniedz ieguldījumu tādās jomās kā nodarbinātība, izglītība un apmācība, tostarp pievēršoties personīgo un caurviju prasmju attīstīšanai;

31.

atvieglot informācijas un labās prakses apmaiņu, efektīvu mācīšanos no līdzbiedriem un sadarbības tīklu veidošanu starp dalībvalstīm, īpaši attiecībā uz pieejamāka, pievilcīgāka un daudzveidīgāka tautas sporta attīstību, jo īpaši jauniešiem;

32.

veidot izpratni, īpaši jauniešu un viņu vecāku vidū, par to, ka prasmēm, kas iegūtas sportā un ar sporta palīdzību, var būt īpaša vērtība, ko var izmantot citās nozarēs;

33.

ieguldīt kompetentā personālā, kas savā darbā izmanto vismodernākās metodes, kuras tam ļauj pilnībā izmantot papildu vērtības, ko var nodrošināt sports, tostarp apgūt prasmes;

34.

sporta personāla vidū veicināt izpratni par pozitīvajiem ieguvumiem, ko sniedz caurviju prasmes, kas iegūtas sporta aktivitātēs ar neformālās un ikdienējās mācīšanās palīdzību, un tautas sporta radīto vispārējo sociālo un saimniecisko papildu vērtību;

35.

izpētīt iespējas sadarbībai un labās prakses apmaiņai ar jaunatnes organizācijām, īpaši attiecībā uz neformālās mācīšanās metožu un rīku piemērošanu sporta nozarē;

36.

apmainīties ar labo praksi par to, kā veicināt un dažādot tautas sporta kustību, un apmainīties ar labo praksi attiecībā uz jaunu tautas sporta veidu, piemēram, netradicionālu sporta veidu, attīstību.