21.1.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 18/1


Padomes secinājumi par to, kā veicināt jauniešu iespējas izmantot savas tiesības nolūkā palielināt savu autonomiju un līdzdalību pilsoniskajā sabiedrībā

(2015/C 18/01)

PADOME,

ATZĪSTOT, KA:

1.

Padome saistībā ar Eiropas Savienības darba plānu jaunatnes jomā 2014.–2015. gadam (1) kā triju prezidentvalstu komandas (IT, LV, LU) vispārējo prioritāti noteica iespēju nodrošināšanu jauniešiem, koncentrējoties uz iespējām izmantot tiesības, autonomiju, politisko līdzdalību un aktīvu pilsonību;

2.

jauniešus joprojām nelabvēlīgi skar ekonomikas un sociālā krīze, kas bijusi raksturīga pēdējo gadu iezīme. Demogrāfisku pārmaiņu, jauniešu bezdarba un nestabilu nodarbinātības apstākļu rezultātā viņiem ir kļuvis grūtāk panākt autonomiju un efektīvi izmantot savas tiesības;

3.

augsts jauniešu bezdarba līmenis ir veicinājis nabadzības, marginalizācijas un sociālās atstumtības izplatīšanos, veselības problēmas, kā arī licis zaudēt uzticību nākotnei. Pētījumi arī liecina par to, ka dažās dalībvalstīs pieaug tādu jauniešu skaits, kuri nav iesaistīti ne darba tirgū, ne izglītībā vai apmācībā (NEET) (2), un ka pastāv spēcīga saikne starp sociālekonomisko stāvokli un politisko līdzdalību – jauniešiem, kuri nav iesaistīti ne darba tirgū, ne izglītībā vai apmācībā, ir tendence būt pasīvākiem vēlēšanās (3), mazāk uzticēties politiskām organizācijām un būt mazāk iesaistītiem pilsoniskās sabiedrības līdzdalībā, salīdzinot ar pārējiem jauniešiem;

4.

tomēr jaunieši ir vērtīgs sabiedrības resurss. To prasmes, kompetences un radošās un novatoriskās spējas būtu nemitīgi jāņem vērā, īstenojot jaunatnes politikas stratēģijas Eiropas, valstu un vietējā līmenī,

APZINOTIES:

5.

ka pastāv norādes uz to, ka jaunieši kļūst autonomi (4) vēlākā posmā, nekā tas notika agrāk;

6.

ka ekonomiskā lejupslīde ir saasinājusi nevienlīdzības starp paaudzēm un tai varētu būt ilgstoša ietekme uz mūsu sabiedrību sociālo kohēziju un solidaritāti;

7.

ka pienācīga uzmanība jāpievērš pieaugošajai jauniešu mobilitātei Eiropā, kas saistīta arī ar darba meklēšanu citās valstīs, lai šo parādību pārvērstu par reālu personīgas un profesionālas attīstības iespēju jauniešiem. Šajā sakarā nozīmīga loma var būt programmai Erasmus+ – lai ar mobilitātes palīdzību, kā arī uzlabojot prasmes un kompetences, kas svarīgas nodarbināmībai un pilsoniskumam, veicinātu gan jauniešu lielāku autonomiju, gan līdzdalību sabiedriskajā dzīvē;

8.

ES Jaunatnes konferences kopīgos secinājumus (5) (Roma, 2014. gada 13.–15. oktobris) (6),

ATZĪSTOT ŠĀDAS GALVENĀS GRŪTĪBAS:

9.

kombinētā ietekme, ko radījuši tādi ekonomikas un sociālās krīzes izraisīti faktori kā ieņēmumu samazināšanās, darba vietu trūkums un lielāka nodarbinātības nestabilitāte, ir samazinājusi jauniešu spēju kļūt autonomiem (7);

10.

tāpēc tagad ir jāizstrādā pienācīgi pasākumi un rīcībpolitika, lai atbalstītu jauniešu autonomiju un viņu pāreju uz pieaugušo dzīvi. Tas ietver ne tikai rīcību saskaņā ar politiku, kura veicina jauniešu pāreju no izglītības uz nodarbinātību, bet arī rīcību tādās saistītās jomās kā piekļuve finansējumam, veselības aprūpe un labklājība vai politiskā līdzdalība un līdzdalība pilsoniskajā sabiedrībā, lai nodrošinātu vajadzīgos instrumentus, kas palīdzētu jauniešiem iegūt autonomiju un spēt piedalīties sociālajā dzīvē;

11.

lai nodrošinātu jauniešu iespējas izmantot savas tiesības, ES cita starpā ir jākoncentrējas uz cīņu pret jauniešu bezdarbu, aktīva pilsoniskuma veicināšanu, kā arī jāsamazina nesaskaņotība starp tām prasmēm, kuras jaunieši apgūst, un tām, kuras pieprasa darba tirgus, vienlaikus ļaujot tiem dot ieguldījumu noturīgu darba vietu izveidē, veicinot augstas kvalitātes izglītību, kā arī uzlabojot saziņu ar darba devējiem par absolventu prasmēm un kompetencēm.

ŠAJĀ SAKARĀ UZSKATA, KA:

12.

saistībā ar pārnozaru sadarbību jaunatnes politikas jomā, ES un dalībvalstis savās attiecīgajās kompetences jomās un pienācīgi ievērojot subsidiaritātes principu varētu veicināt pasākumus, attiecīgos gadījumos pievēršoties šādiem jautājumiem:

atbalstīt jauniešu autonomiju un labklājību un risināt un novērst visus diskriminācijas veidus, ar ko saskaras daudzi jaunieši,

ieguldīt jauniešu informētībā par viņu tiesībām un to, kā tās aizstāvēt,

atbalstīt jauniešu iesaistīšanos lēmumu pieņemšanas procesā visos līmeņos un šim nolūkam atzīstot jauniešu organizācijas kā būtisku kanālu līdzdalībai un aktīvas pilsonības attīstīšanai,

turpināt iesākto, virzoties uz to, lai darbu ar jauniešiem atzītu par instrumentu līdzdalības veicināšanai un tādu prasmju un kompetenču apgūšanai, kuras ir svarīgas, lai panāktu autonomiju,

veicināt līdzdalības iespējas un jauniešu ieguldījumu kopienas dzīvē, šim nolūkam izmantojot arī plašsaziņas līdzekļus un informācijas tehnoloģiju, it īpaši attiecībā uz lēmumiem, kas skar tieši jauniešus,

atbalstīt plašsaziņas un digitālo līdzekļu lietotprasmes izglītību kā līdzekli, lai sekmētu jauniešu kritisko domāšanu un aktīvu pilsoniskumu,

atbalstīt to prasmju un kompetenču atzīšanu un apstiprināšanu, kuras iegūtas formālas un neformālās mācīšanās laikā, piemēram, brīvprātīgajā darbā, un veicināt jauniešu līdzdalību pilsoniskajā, sociālajā un politiskajā dzīvē,

AICINA DALĪBVALSTIS, PIENĀCĪGI IEVĒROJOT SUBSIDIARITĀTES PRINCIPU:

13.

turpināt centienus to šķēršļu apzināšanā, kuri jauniešiem traucē piedalīties sociālajā un politiskajā dzīvē, apsverot arī iespēju ieviest pasākumus, lai likvidētu šos šķēršļus;

14.

censties veicināt to, lai jauniešiem būtu piekļuve kvalitatīvām darba vietām ar taisnīgu atalgojumu un sociālo aizsardzību, kas tiem ļautu būt autonomiem un dzīvot nodrošinātu un cieņpilnu dzīvi;

15.

veicināt vienlīdzīgas iespējas un dzimumu līdztiesību jauniešu vidū, tostarp sociālajā, ekonomiskajā un politiskajā dzīvē; apsvērt pasākumus, kā nodrošināt, lai jaunieši varētu saskaņot darba un privāto dzīvi;

16.

ieguldīt preventīvos un intervences pasākumos, lai samazinātu priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, it īpaši izstrādājot politikas pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi kvalitatīvai izglītībai, un piedāvājot mērķtiecīgu atbalstu skolu vides uzlabošanai; uzmanība būtu jāpievērš arī tam, lai likvidētu šķēršļus, kas jauniešiem izglītībā traucē pilnībā īstenot savas spējas;

17.

ņemot vērā secinājumus, kas izdarīti pētījumā par to, kāda vērtība ir darbam ar jauniešiem (8), veicināt darbu ar jauniešiem kā fundamentālu rīku, kas ļauj jauniešiem izstrādāt pašiem savas iniciatīvas un sniedz jauniešiem atbalstu pārejā uz pieaugušo dzīvi;

18.

apsvērt iespēju izstrādāt sociālo mājokļu programmas (9), kurās īpaša uzmanība ir veltīta tādiem jauniešiem ar zemiem ienākumiem kā studenti un stažieri un jaunieši – bezdarbnieki;

19.

apsvērt iespējas, kā veicināt tādu sistēmu izveidi jauniešiem, kas būtu paredzētas viņu uzņēmējdarbības projektu atbalstam;

20.

atbalstīt tādu jauniešiem labvēlīgu informācijas pakalpojumu izstrādi, kuri var palīdzēt informēt jauniešus par viņu iespējām izmantot tiesības;

21.

atbalstīt jauniešu piekļuvi kultūras dzīvei, lai viņiem palīdzētu dot ieguldījumu saliedētākas sabiedrības veidošanā,

AICINA DALĪBVALSTIS UN KOMISIJU, ŅEMOT VĒRĀ TO ATTIECĪGĀS KOMPETENCES JOMAS, PIENĀCĪGI IEVĒROJOT SUBSIDIARITĀTES PRINCIPU UN IEVĒROJOT DALĪBVALSTU ATBILDĪBU JAUNATNES POLITIKAS PASĀKUMOS:

22.

turpināt ieguldīt jauniešu autonomijas veicināšanā, izstrādājot un atbalstot jaunatnes politikas pasākumus un darbu ar jaunatni un attiecīgos gadījumos sniedzot pienācīgu atbalstu un finansējumu neatkarīgām un jauniešu organizācijām / jauniešu vadītām organizācijām;

23.

sekmēt principu, ka jauniešu autonomija un līdzdalība ir uzskatāma par nozīmīgu aspektu, kas jāņem vērā, Eiropas Savienībā izstrādājot sociālas un ekonomiskas stratēģijas;

24.

atbalstīt kampaņas un izglītības programmas, kuru mērķis ir vairot informētību par cilvēktiesībām (tostarp pilsoniskajām un politiskajām, ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām), kā arī par to, kā jaunieši var pilnībā izmantot šādas tiesības, izmantojot arī pastāvošus tīklus; īpašs uzsvars būtu jāliek uz jauniešiem, kam ir mazāk iespēju;

25.

veicināt to, lai tiktu izmantotas iespējas, kādas ir paredzētas programmā Erasmus+, tostarp tās, kas attiecas uz skolotāju un jaunatnes darbinieku mācībām par cilvēktiesībām (tostarp pilsoniskajām un politiskajām, ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām), tā, lai viņi savas zināšanas varētu nodot tālāk savās izglītības un mācību iestādēs;

26.

nodrošināt, lai ES darba plāns jaunatnes jomā tiktu ātri īstenots patiesā pārnozaru sadarbībā;

27.

izmantot shēmu “Garantija jauniešiem” kā instrumentu, ar ko tiek veicinātas strukturālas reformas dalībvalstīs un paraugprakses apmaiņa starp dalībvalstīm, it īpaši par tās īstenošanas uzraudzību saistībā ar jauniešu pāreju no izglītības uz darba dzīvi;

28.

esošajās struktūrās ieviest paraugprakses apmaiņu, lai izanalizētu un apspriestu jauniešu stāvokli attiecībā uz autonomiju, viņu līdzdalību pilsoniskajā sabiedrībā un viņu labklājību un lai visos līmeņos izstrādātu vajadzīgos uzlabojumus,

AICINA JAUNATNES ORGANIZĀCIJAS UN IEINTERESĒTĀS PERSONAS:

29.

pēc iespējas pilnīgāk izmantot iespējas, ko piedāvā programma Erasmus+, un sekmēt šo programmu, lai jauniešiem nodrošinātu vajadzīgās prasmes un kompetences, kas palīdz viņu autonomijai un iedrošina viņus aktīvi piedalīties sabiedriskajā dzīvē;

30.

informēt jauniešus par viņu iespējām izmantot tiesības gan kopumā, gan konkrētāk saistībā ar viņu darbībām un ieviest tādas konkrētas iniciatīvas kā informācijas pakalpojumi, lai uzlabotu informētību par jautājumiem, kas saistīti ar viņu autonomiju un iespējām izmantot tiesības,

AICINA KOMISIJU:

31.

pamatojoties uz dalībvalstu brīvprātīgu ieguldījumu un iesaistot arī ekspertus, politikas veidotājus, jauniešu un citas pilsoniskās sabiedrības organizācijas, ar atjaunotās sistēmas piedāvātajiem instrumentiem analizēt situāciju un šķēršļus, ar kuriem saskaras jaunieši, cenšoties izmantot savas tiesības; turklāt šī analīze būtu regulāri jāpārskata, lai tā palīdzētu dalībvalstīm pieredzes un paraugprakses apmaiņā;

32.

pastiprināt pārnozaru pieeju jaunatnes politikai un nodrošināt, lai Komisija, izstrādājot politikas pasākumus un programmas, attiecīgajos gadījumos ņemtu vērā jauniešu iespējas izmantot savas tiesības;

33.

ar Eiropas Jaunatnes portāla starpniecību uzlabot informētību par jautājumiem, kas saistīti ar jauniešu līdzdalību, tostarp autonomiju un iespējām izmantot tiesības;

34.

ierosināt iespējamus pasākumus, kuru mērķis ir iedrošināt jauniešus piedalīties Eiropas demokrātiskajā dzīvē; saistībā ar to būtu jāapsver darbs, kas veikts Eiropas Padomē un Eiropas Komisijas un Eiropas Padomes partnerībā jaunatnes jomā;

35.

ņemt vērā Eiropas Komisijas un Eiropas Padomes partnerībā jaunatnes jomā noritošo saskaņoto darbu pie sociālās iekļaušanas, kurā īpaša uzmanība tiek pievērsta informēšanai, piekļuvei sociālajām tiesībām un cīņai pret jauniem ksenofobijas un diskriminācijas veidiem.


(1)  Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju rezolūcija par Eiropas Savienības darba plānu jaunatnes jomā (2014/C 183/02).

(2)  EUROFOUND pētījums – “NEET – jaunieši, kas nav iesaistīti ne darba tirgū, ne izglītībā vai apmācībā: īpatnības, izmaksas un politikas risinājumi Eiropā” – http://www.eurofound.europa.eu/publications/htmlfiles/ef1254.htm

(3)  “Aprakstošā statistika attiecībā uz 15–29 gadus veciem iedzīvotājiem norāda, ka NEET ir būtiski mazāk iesaistīti politikā, salīdzinot ar pārējiem jauniešiem” (EUROFOUND pētījums “NEET – jaunieši, kas nav iesaistīti ne darba tirgū, ne izglītībā vai apmācībā: īpatnības, izmaksas un politikas risinājumi Eiropā”, 95. lpp.) – http://www.eurofound.europa.eu/publications/htmlfiles/ef1254.htm

(4)  Priekšnosacījums jauniešu autonomijai ietver vajadzību pēc atbalsta, resursiem un iespējām, lai jaunieši varētu izvēlēties dzīvot neatkarīgi, paši būt noteicēji pār savu dzīvi, realizēt pilnvērtīgu sociālo un politisko līdzdalību visās ikdienas dzīves jomās un spēt pieņemt neatkarīgus lēmumus. Jauniešu spēja kļūt autonomiem nav saistīta vienīgi ar profesionālo sfēru, bet ietver arī jauniešu spēju attīstīt savu potenciālu, izdarīt pašiem savas izvēles un dzīvot neatkarīgu dzīvi, kurā tie ir nodrošināti ar līdzekļiem, lai varētu kritiski un aktīvi piedalīties savu kopienu sociālajā, politiskajā un ekonomiskajā dzīvē.

(5)  Dok. 14429/14.

(6)  Šie kopīgie secinājumi tika pieņemti ES jauniešu konferencē Romā, kas ir atkārtots neformāls pasākums, ko ar Eiropas Komisijas atbalstu rīko prezidentvalstu komanda kā strukturētā dialoga būtisku daļu saskaņā ar Rezolūciju (2009/C 311/01) par atjauninātu regulējumu Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā un Rezolūciju (2014/C 183/01) par pārskatu pār strukturētā dialoga procesu, tostarp jauniešu sociālo iekļaušanu.

(7)  http://www.eurofound.europa.eu/publications/htmlfiles/ef1404.htm

(8)  “Darbs ar jauniešiem. Kāda vērtība ir darbam ar jauniešiem Eiropas Savienībā” (Eiropas Komisija, 2014, http://ec.europa.eu/youth/library/study/youth-work-report_en.pdf).

(9)  Vietējo valdību piedāvāti risinājumi attiecībā uz mājokļiem, ko var īrēt par nelielu naudas summu.