Grozījumu pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta b) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām

(2015/C 224/08)

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/201 (1) 2 51. pantam.

APSTIPRINĀŠANAS PIETEIKUMS ATTIECĪBĀ UZ PRODUKTA SPECIFIKĀCIJAS GROZĪJUMU, KAS NAV MAZNOZĪMĪGS, GARANTĒTAS TRADICIONĀLĀS ĪPATNĪBAS GADĪJUMĀ

Grozījuma apstiprināšanas pieteikums saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta pirmo daļu

BELOKRANJSKA POGAČA

ES Nr.: SI-TSG-0107-01317 – 26.02.2015.

1.   Pieteikuma iesniedzēja grupa un tās likumīgās intereses

Grozījuma pieteikumu iesniedz tā pati ražotājgrupa, kas iesniedz arī Belokranjska pogača reģistrācijas pieteikumu.

2.   Dalībvalsts vai trešā valsts

Slovēnija

3.   Produkta specifikācijas punkts, uz kuru attiecas grozījums vai grozījumi

4.   Grozījumu veids

5.   Grozījumi

1.   Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

Grozīta norāde par miltiem. Vārdi “500. tipa augstākā labuma milti” aizstāti ar vārdiem “baltie kviešu milti”, jo tika konstatēts, ka mīklai bija tādas pašas īpašības neatkarīgi no tā, kāda veida miltus izmantoja (smalkos, nesijātos vai abu minēto miltu maisījumu). Jāņem vērā arī grozījums ierakstos attiecībā uz miltiem pārējā specifikācijas tekstā.

Aprakstot iegriezumus Belokranjska pogača plācenī, teksts attiecībā uz “slīpajām svītrām”, ko ievelk uz plāceņa virsas, ir svītrots un aizstāts ar “taisnām svītrām”. Šāda veida iegriezumu plaši izmantoja kopš vairākiem gadiem, bet specifikācijā tas nebija pareizi aprakstīts. Velkot taisnas līnijas, Belokranjska pogača virsa sadalās kvadrātos, kas ļauj plāceni vieglāk salauzt (bet nevis rombos, kā tas notiek, ja velk slīpas līnijas).

Šis labojums piemērojams arī specifikācijas pārējā tekstā, kur minēta iegriešana, velkot “slīpas līnijas”.

2.   Produkta ražošanas metodes apraksts

Katrai sastāvdaļai norādīts arī svars. Raugu var izmantot svaigu vai sausu. Norādi par vajadzīgo remdenā ūdens daudzumu papildina ar vārdu “aptuveni”; pēc vārda “ola” svītro vārdu “vesela” un pievieno informāciju par to, ka tai jābūt saputotai, jo tā tiks izmantota plāceņa apziešanai.

Vienkāršots teksts, kas atrodas zem virsraksta “Mīklas raudzēšana”, jo katras sastāvdaļas daudzumi jau ir norādīti sastāvdaļu sarakstā.

Punktā “Mīklas mīcīšana” svītrots teksts “tajā pašā traukā, kurā mīkla mīcīta, un to pārklāt”, jo svarīgi ir tas, ka mīklas apjoms divkāršojas neatkarīgi no izmantotā trauka. Tajā pašā punktā pievieno norādi par iespējamu mehanizētas mīcīšanas izmantošanu, lai Belokranjska pogača varētu pagatavot arī maiznīcās.

Punktu “Mīklas veidošana” papildina ar šādu tekstu: “vai uz piemērotas virsmas, kas ieziesta ar taukiem”, jo mīklu var raudzēt vai cept arī uz citādām virsmām.

Punkts “Virsas apziešana, apkaisīšana un sagraizīšana” papildināts ar precizējumiem attiecībā uz iegriezumiem, ko izdara uz plāceņa virsas, jo, tikai pateicoties tiem, plāceni pēc izcepšanas var pareizi sadalīt kvadrātos.

Labota norāde par ķimenēm: šo sastāvdaļu nedrīkst pievienot sakultajai olai, jo tad tās uz mīklas nebūs izlīdzinātas vienmērīgi; ķimenes ir jāuzkaisa mīklai, kad tā jau ir apziesta ar olu. Tad mīklu vēlreiz apziež ar olu un apkaisa ar rupjo sāli.

Punktā “Cepšana” cepšanas temperatūra un laiks jāpielāgo dažādajām cepeškrāsnīm, ko ražotāji izmanto. Svarīgi ir, lai gatavais produkts būtu pilnīgi izcepies, kā aprakstīts še turpmāk. Pašreizējais teksts attiecībā uz cepšanu ir labots šādi: “Plāceni Belokranjska pogača jācep, līdz tas ir pilnīgi izcepies.”“Ieteicams to cept 20–25 minūtes 200–220 °C temperatūrā. Taču cepšanas temperatūru un laiku var pielāgot cepeškrāsns veidam.”

3.   Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta specifiskums

Kā jau paskaidrots 1. punktā (Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts), arī šajā punktā norāde par “slīpajām svītrām” aizstāta ar “taisnām svītrām”.

4.   Iestādes vai institūcijas, kuras pārbauda atbilstību produkta specifikācijai

Slovēnijā patlaban ir trīs sertifikācijas iestādes, kuru uzdevums ir novērtēt produktu atbilstību, proti: Bureau Veritas d.o.o., Mariboras lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares kontroles un sertifikācijas institūts (Inštitut za kontrolo in certificiranje v kmetijstvu in gozdarstvu Maribor) un Mariboras universitātes kontroles un sertifikācijas institūts (Inštitut za kontrolo in certificiranje Univerze v Mariboru).

PRODUKTA SPECIFIKĀCIJA GARANTĒTU TRADICIONĀLO ĪPATNĪBU GADĪJUMĀ

BELOKRANJSKA POGAČA

ES Nr.: SI-TSG-0107-01317 – 26.02.2015.

Slovēnija

1.   Reģistrējamais nosaukums

Belokranjska pogača

2.   Produkta veids

2.24. Konditorejas izstrādājumi, maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi

3.   Reģistrācijas pamatojums

3.1.   Produkts:

Belokranjska pogača ir saistīts ar senu tradīciju, un tā recepte pārmantota no paaudzes paaudzē. Turklāt produktu raksturo ne tikai tā recepte, bet arī tā pagatavošanas veids un noformējums. Uz Belokranjska pogača ievelk taisnas svītras, lai pēc izcepšanas to varētu salauzt pa šīm svītrām.

3.2.   Nosaukums:

Nosaukumā nav atsauces uz produkta specifiskajām īpašībām, taču to tradicionāli izmanto, lai apzīmētu minēto produktu, kā par to liecina dažādi avoti.

4.   Apraksts

4.1.   Ar 1. punktā minēto nosaukumu apzīmētā produkta apraksts, tostarp tā galvenās fizikālās, ķīmiskās, mikrobioloģiskās vai organoleptiskās īpašības, kas ir produkta specifikas pamatā (šīs regulas 7. panta 2. punkts)

Belokranjska pogača (Belakrajinas plācenis) pēc formas ir plakans un apaļš, un tam ir īpaša recepte. To gatavo no baltajiem kviešu miltiem, remdena ūdens, pievienojot sāli un raugu. Belokranjska pogača ir apaļas formas plācenis aptuveni 30 cm diametrā, un tā biezums viducī ir 3–4 cm, bet malās – 1–2 cm; uz tā virsas ik pēc 4 cm ir ievilktas taisnas svītras, kas krustodamās veido kvadrātus; plāceni apziež ar sakultu olu un apkaisa ar ķimenēm un rupjo sāli. Pēc izcepšanas tam ir vienāda garoziņa, bez gaisa burbuļiem, un tam piemīt izteikts aromāts un garša, kas raksturīgi ķimenēm un sālim.

To vēlams nobaudīt siltu. Plāceni negriež ar nazi, bet pa ievilktajām svītrām salauž ar rokām.

4.2.   Apraksts (vajadzības gadījumā ar norādījumiem par izmantoto izejvielu vai sastāvdaļu raksturu un īpašībām) par ražošanas metodi, kas jāievēro ar 1. punktā minēto nosaukumu apzīmētā produkta ražotājiem, un par produkta sagatavošanas metodi (šīs regulas 7. panta 2. punkts)

Sastāvdaļas:

Belokranjska pogača mīklas sagatavošana

Mīklas raudzēšana

Iejauc mīklu, 3 karotes augstākā labuma balto kviešu miltu, 50 ml remdena ūdens un cukuru, līdz iegūst šķidru un biezu masu, ko atstāj uzrūgt, kamēr tās apjoms pieaug divkārt.

Mīklas mīcīšana

Kviešu miltus, remdeno ūdeni un sagatavoto raugu mīca 8 līdz 10 minūtes vai tik ilgi, līdz mīkla kļūst gluda un elastīga un nelīp pie pirkstiem. Mīklai ļauj uzrūgt, līdz tās apjoms ir palielinājies divkārt. Mīklu var mīcīt arī mehāniskiem paņēmieniem.

Belokranjska pogača mīklas sagatavošana

Uzrūgušo mīklas klaipu novieto uz attiecīgas ietaukotas virsmas, veltnē un placina, līdz panāk, ka tā diametrs ir 30 cm, bet biezums – 1–2 cm, turklāt jo tuvāk malām, jo tam ir jābūt plānākam. Mīklas klaips nedrīkst saskarties ar veidnes malu, un klaipa malai jābūt plānākai par tā viduci.

Apziešana, apkaisīšana un virsas iegriešana

Kad mīklas klaips šādi ir sagatavots, ievelk dziļas svītras vienā virzienā līdz pat veidnes dibenam, starp svītrām atstājot 4 cm lielas atstarpes. Svītrām vajadzētu būt septiņām: viena vidū, bet katrā pusē pa trim. Tad mīklu apziež ar sakultu olu un pārkaisa ar ķimeņu sēklām, pēc tam atkal apziež ar olu. Tad šādi sagatavotā mīklas klaipa virsu apkaisa ar šķipsnu jūrassāls.

Cepšana

Plāceni Belokranjska pogača jācep, līdz tas ir pilnīgi izcepies. Ieteicams to cept 20–25 minūtes 200–220 °C temperatūrā. Taču temperatūru un cepšanas laiku var pielāgot cepeškrāsns veidam.

Kad Belokranjska pogača plācenis ir izcepts, tam jābūt gaišbrūnā krāsā, tā garozai jābūt vienādā krāsā un kraukšķīgai, bez gaisa burbuļiem; tā viducim jābūt vienādā konsistencē, bez ūdens riņķiem, sāls vai miltu kunkuļiem, un plācenis nedrīkst būt lipīgs. Šādam plācenim (pogačai) viducī jābūt 3–4 cm biezam, bet malās – 1–2 cm biezam. Plācenim jābūt vienmērīgi apkaisītam ar ķimenēm un sāli. Plācenim jābūt ar Belokranjska pogača raksturīgo aromātu un garšu, proti, tādu, kas atgādina ķimenes un sāli.

4.3.   Apraksts par galvenajiem elementiem, kas nosaka produkta tradicionālās īpašības (šīs regulas 7. panta 2. punkts)

Belokranjska pogača ir Belakrajinas (Bela Krajina) aizsargāts pārtikas produkts, kas pārmantots no paaudzes paaudzē. To, visticamāk, ieviesuši uskoki, kas apmetās uz dzīvi Gorjancu (Gorjanci) masīva augstienēs Belakrajinas apkaimē.

Par šīs pogačas izcelsmi ir rakstveida un mutvārdu pierādījumi. Taču rakstisku avotu ir mazāk.

Doleņskas (Dolenjska) reģiona tautas kultūras mantojuma apzinātājs, pazīstams slovēņu rakstnieks un ceļotājs Janez Trdina mēdza apstaigāt šos apvidus, lai iepazītos ar iedzīvotājiem un rakstītu par šiem ļaudīm, kas dzīvoja Gorjancu saulainajā pusē. Tā Belokranjska pogača iekļuva viņa grāmatā “Nostāsti un stāsti par Gorjanciem” (Bajke in povesti o Gorjancih) (1882).

Metlikas (Metlika) valodnieks un liels tautas kultūras pazinējs Ivans Navratils (Ivan Navratil) norāda, ka šis produkts minēts arī tautasdziesmās par Zaļo Juri: “dajte mu pogače, da mu noga poskače …”, ko bērni dziedāja, staigādami no mājas uz māju. Savā grāmatā “Jāņi Metlikā” (Kresovanje v Metliki) (1849) Navratils raksta par baltmaizes plāceni, kuru vietējie iedzīvotāji sauca par pogaču.

Autors L. Simeonovičs (L. Simeonovič) šo produktu min savā darbā “Dienvidslāvijas virtuves enciklopēdija” (Enciklopedija jugoslovanske kuhinje) (1967).

Belokranjska pogača minēta arī darbā “Slovēņu etnisko zemju topogrāfiskā karte – 20. gadsimts” (Etnološka topografija slovenskega etničnega ozemlja - 20. stoletje) (1994), kura autore ir etnoloģe M. Balkoveca (M. Balkovec), kas strādājusi Belakrajinas (Bela krajina) muzejā Metlikā.

Darbā “Velikinerajecas virtuve” (Nerajska prehrana) (1999) Ksenja Vitkovič Khalil, aprakstot Belokranjska pogača, lieto vārdu prostača. Belokranjska pogača minēta arī darbā “Izdevniecības Cankarjeve založbe leksikons” (Leksikon Cankarjeve založbe) (1973), kā arī Minkas Vasičevas (Minka Vasičeva) (1902) grāmatā “Labā pavāre” (Dobra kuharica) (1902).

Pogačai kā vietējam produktam Belakrajinā ir senas tradīcijas, kas pārmantotas no paaudzes uz paaudzi. Agrāk mājsaimnieces maizi pašu lietošanai cepa maizes krāsnī, kur ievietoja arī pogaču, ko bērni vienmēr varēja ēst siltu, turpretim maize bija jāgaida, kamēr tā atdziest, lai to varētu ēst.

Pat mūsdienās pogača joprojām ir bieži sastopama: mājsaimnieces to pagatavo un ceļ galdā gaidītiem viesiem, kas uzaicināti mājās; to, ierodoties viesiem, piedāvā arī saimniecībās, kur izmitina tūristus. To tirgo arī vīna pārdotavās. Veci ļaudis apgalvo, ka pogača uzsūcot vīnu, un cilvēks tad nenonākot alkohola reibumā.

(1)  OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.