Pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām

(2015/C 145/11)

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (1) 51. pantu.

VIENOTS DOKUMENTS

LIČKI KRUMPIR

ES Nr.: HR-PGI-0005-01242 – 10.07.2014.

ACVN ( ) AĢIN ( X )

1.   Nosaukums

Lički krumpir

2.   Dalībvalsts vai trešā valsts

Horvātijas Republika

3.   Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1.   Produkta veids

1.6. grupa. Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi un labība

3.2.   Apraksts par produktu, uz kuru attiecas 1. punktā minētais nosaukums

Lički krumpir (“Likas kartupeļi”) ir kartupeļi, kurus paredzēts tirgot lietošanai pārtikā. Bumbuļa diametrs ir vismaz 35 mm, forma – iegareni ovāla.

Lički krumpir ražošanai izmanto sēklas kartupeļu šķirnes Desiree, Bintje vai Victoria (vai arī šķirnes ar līdzīgām īpašībām), kuru bumbuļos sausnas saturs sasniedz vismaz 19 %.

Lički krumpir kartupeļiem ir turpmāk norādītās organoleptiskās īpašības.

Bumbuļa izskats: miza gluda vai raupja, tās krāsa – dzeltena līdz brūna vai sarkanīga.

Bumbuļa mīkstuma krāsa: koši balta līdz dzeltena.

Bumbuļa mīkstuma konsistence: smalka, sīkgraudaina.

Bumbuļa garša: miltaina, t. i., irdena vai sausa, kas saistīta ar tā augsto sausnas saturu (sastāvā ir daudz cietes), par ko liecina tā tendence pārvārīties. Ēdot jūtams, kā pilnībā atraisās kartupeļa piesātinātā garša.

3.3.   Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem) un izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

—

3.4.   Konkrēti ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Lički krumpir ražošanas posmi, kuriem jānoris 4. punktā minētajā noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā, ir šādi: kartupeļu stādīšana, rušināšana un rakšana.

3.5.   Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta griešanas, rīvēšanas, iepakošanas u. c. īpašie noteikumi

Pirms iepakošanas Lički krumpir sašķiro pēc lieluma, kuram jāsasniedz vismaz 35 mm, un ar birsti notīra augsnes daļiņas. Lai nodrošinātu, ka bumbuļi saglabā savu tradicionālo izskatu, ar ūdeni tos neskalo.

Lički krumpir iepako, izmantojot tikai šādu iepakojuma veidu: džutu, linu, tīkliņus vai papīra turzas, vai iepakojumu, kas izgatavots no minētajiem materiāliem. Produktu Lički krumpir tirdzniecībā laiž arī nefasētā veidā, kā to pieņemts pārdot tradicionālā tirgū.

3.6.   Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta marķēšanas īpašie noteikumi

—

4.   Ģeogrāfiskā apgabala īsa definīcija

Produktu Lički krumpir audzē Likas (Lika) ģeogrāfiskajā apgabalā. Lika ir Horvātijas dienvidrietumu kontinentālās daļas reģions, ko ieskauj augstas kalnu grēdas (Velebita (Velebit) kalnu masīvs dienvidos un rietumos, Pļeševicas (Plješevica) kalns austrumos un Kapelas (Kapela) kalnu grēda ziemeļos).

Šajā dabas vidē ir daudzi karsta līdzenumi (polje), proti, Lipovo polje, Koreničko polje, Bijelo polje, Krbavsko polje, Lapačko polje, Dabarsko polje, Krasno polje, Vrhovinsko polje, Turanjsko polje, Homoljacko polje, Podlapačko polje, Krbavsko polje, Kosinjsko polje, Mazinsko polje, Gubavčevo polje, Bruvnopolje un Rudopolje, Veliko Popinsko polje un Malo Popinsko polje, Brezovačko polje, Srb-Suvajsko polje, Kosničko polje un Poljice, Brinjsko polje, Stajničko polje, Vodotečko polje un Križpolje, Gostovo polje, Ličko-jaseničko polje un Potpolje, Saborsko polje, Ličko polje un Gacko polje. Lielākie līdzenumi ir Likas līdzenums (Ličko polje) un Gackas līdzenums (Gacko polje).

Likas apgabals, kurā atrodas minētie karsta līdzenumi, ietver divus administratīvos reģionus, galvenokārt Likas-Seņas županiju (Ličko-senjska županija) un, mazākā mērā, Zadaras županiju (Zadarska županija). Apgabals aptver visus Likas-Seņas županijas opčinas un pilsētas, izņemot Novaļas (Novalja) pilsētu un Gračacas (Gračac) apriņķi Zadaras županijā. Lički krumpir audzēšanas apgabals ietver visas vietas, kas atrodas vismaz 400 m virs jūras līmeņa, t. i., šādas pilsētas: Gospiķa (Gospić), Otočaca (Otočac) un Seņa (Senj). Audzēšanas apgabals ietver arī Briņes (Brinje), Vrhovines (Vrhovine), Plitvices ezeru (Plitvička jezera), Perušiķas (Perušić), Udbinas (Udbina), Lovinacas (Lovinac), Gračacas (Gračac), Doņi Lapacas (Donji Lapac) un Karlobagas (Karlobag) opčinu.

5.   Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

Lički krumpir aizsardzības pamatā ir šā produkta kvalitāte, ko nosaka ražošanas apgabala specifiskās īpašības, un reputācija.

Lički krumpir īpašības 4. punktā minētajā ģeogrāfiskajā apgabalā ietekmē klimats, kas dara šo produktu specifisku un kvalitātes ziņā atšķirīgu no citos apgabalos audzētajiem kartupeļiem. Likas ģeogrāfiskajā apgabalā ir kalnu klimats, un veģetācijas periods turienes augiem ir relatīvi īss. Šajās plakankalnēs un līdzenumos janvāra vidējā temperatūra ir ap –2 °C, bet gada pirmajos piecos mēnešos minimālā temperatūra mēdz nokrities zem 0 °C. Jūlija vidējā temperatūra plakankalnēs ir 18 °C – jo lielāks ir augstums virs jūras līmeņa, jo temperatūra ir zemāka.

Zemāka diennakts vidējā temperatūra ziemā un vasarā ir labvēlīga Lički krumpir augšanai, jo veicina intensīvāku fotosintēzi, kuras rezultātā notiek cukuru sintēze. Likas apgabalā audzētajos kartupeļos uzkrātie cukuri tiek mazāk izmantoti auga elpošanas procesos, bet vairāk nogādāti uz kartupeļa bumbuli, kurā tie uzkrājas cietes polisaharīda formā, veidojot bumbuļa sausnas lielāko daļu. Tādējādi šis apgabals atšķiras no zemāk esošajiem apgabaliem, kuros dominē augsta diennakts vidējā temperatūra. Augstākā gaisa temperatūrā augu elpošana noris straujāk, vairāk patērējot sintezētos cukurus, kuri, līdz ar to, bumbuļos uzkrājas mazāk.

Likas karsta reljefam raksturīgās formas – karsta līdzenumi radās tektonisko plātņu kustību un dēdēšanas rezultātā, kam sekoja iežu nogulsnēšanās (pleistocēna epohā), veidojot līdzenumus. Šajā ziņā karsta līdzenumi pieder pie akumulācijas tektoniskā reljefa veidiem. Šis reljefs labvēlīgi ietekmē tādas augsnes struktūras attīstību, kurā dominē smilšainas un smilšmāla augsnes, kas bagātas ar organiskajām vielām un ir teicami piemērotas Lički krumpir audzēšanai. Minētais reljefs nosaka arī mikroklimatu, kas ir būtisks faktors produkta kvalitātes veidošanā.

Likas iedzīvotāji ir pratuši izmantot šos labvēlīgos dabas apstākļus, tāpēc Lički krumpir audzēšanai šajā apvidū ir senas tradīcijas. Šīs šķirnes kartupeļi Militārās robežas apgabalā, pie kura piederēja arī Lika, tika ievesti 1760. gadā no citām Austroungārijas impērijas daļām (Vinko Mandekić, “Krumpir” (“Kartupelis”), Zagreba, 1923, 7. lpp.). Likas ģeogrāfiskā apgabala īpatnību (kalnu klimata un augsnes) dēļ tajā nepadevās maizes labības audzēšana, tāpēc 18. gadsimtā, Austroungārijas impērijas pastāvēšanas laikā, tika stimulēta kartupeļu audzēšana. Agroklimatiskie un augsnes apstākļi veicināja kartupeļu audzēšanas izplatīšanos Likas apgabalā (t. i., Lički krumpir audzēšanas apgabalā). Vienlaikus minētajiem apstākļiem bija negatīva ietekme uz maizes labības audzēšanu, tāpēc kartupeļi, kļūstot par ikdienas ēdienu, lielā mērā aizstāja maizi.

Pateicoties Lički krumpir nozīmīgajai lomai Likas iedzīvotāju uzturā, šķirnēm, kuras tika pielāgotas šā produkta ražošanai, turklāt bija raksturīgs augstāks sausnas saturs (vismaz 19 %). Likas klimata specifikas dēļ sausnas saturs kartupeļos ir īpaši izteikts, piešķirot Lički krumpir raksturīgo miltaino, piesātināto garšu.

Zinātniski pētījumi liecina, ka šo šķirņu kartupeļiem, kas audzēti, lietojot vienādu agrotehniku, Likā (Briņē) ir augstāks sausnas saturs (vidēji 23,5–24,3 %) nekā tiem, kuri audzēti Meģimurjes županijā (Belicā (Belica) un Slovinska Kovačicā (Slovinska Kovačica)) un kuru sausnas saturs ir zemāks (vidēji 21,1–21,4 %). Testu rezultāti liecina, ka Briņē (Likā) audzētajai šķirnei ir daudz vairāk sausnas, kas veidojas Lički krumpir audzēšanas apgabalā valdošo klimatisko faktoru ietekmē un piešķir tiem raksturīgās īpašības, ar kurām šīs šķirnes kartupeļi atšķiras no tiem, kas audzēti Belicā (Meģimurje ir galvenais kartupeļu audzēšanas apgabals Horvātijā). Augstais sausnas saturs piešķir Lički krumpir miltaino un piesātināto garšu (zinātniskais pētījums, M. Poljak u. c., Grafikon 4. un 5., 2001).

Liecības par Lički krumpir slavu un reputāciju ir atrodamas arī laikrakstu slejās (Ličke novine (“Likas avīze”), Gospiķa, Valsts arhīvs, 1953, 1955). Šie raksti vēsta par Lički krumpir audzēšanas tradīciju Likas apgabalā, kas attīstījusies, pateicoties šajā ģeogrāfiskajā apgabalā valdošajiem labvēlīgajiem klimatiskajiem apstākļiem, par Lički krumpir specifiskajām īpašībām (vārīšanas laikā tie nesašķīst), kā arī par augsto cietes saturu tajos.

Produkts Lički krumpir ir iemantojis ievērojamu reputāciju patērētāju vidū, ko apliecina patērētāju aptauja, kurā konstatēts, ka 93 % respondentu ir dzirdējuši par nosaukumu Lički krumpir, savukārt 74 % ir gatavi maksāt vairāk par Lički krumpir. Aptaujas rezultāti turklāt atklāj: patērētāji zina, ka Likas apgabalam, proti, Lički krumpir galvenajam audzēšanas apgabalam, ir būtiska nozīme Lički krumpir īpašās kvalitātes tapšanā (citāts no aptaujas, Miroslav Božić, Marketing Strategy and Quality Labels in Traditional Food Industry, 2009–2010).

Papildus tādiem dabas faktoriem, kā klimatiskie apstākļi, kuru veidošanos nosaka augstums virs jūras līmeņa un kuri veicina sausnas pastiprinātu uzkrāšanos Lički krumpir kartupeļos, padarot šajā ģeogrāfiskajā apgabalā audzētos kartupeļus izteikti atšķirīgus no citos reģionos audzētiem kartupeļiem; vēl viena saikne, kas Lički krumpir saista ar Likas ģeogrāfisko apgabalu, ir šā produkta reputācija, kas cieši saistīta ar minēto apgabalu. Apliecinājums tam rodams kulinārijas izdevumā “Vodič Hrvatske gastro ikone” (“Horvātijas emblemātisko kulinārijas produktu ceļvedis”), kurā Lički krumpir ir minēts kā viena no Likas apgabala “kulinārijas emblēmām”. Tā kā autora nolūks bija dokumentēt Horvātijas virtuves daudzveidību, apkopojot dažādus kulinārijas produktus, kas klasificējami kā emblemātiski, Lički krumpir iekļaušana šajā sarakstā nepārprotami liecina, ka šā produkta reputācija ir cieši saistīta ar tā izcelsmes apgabalu (Vodič Hrvatske gastro ikone, 2007).

Šī reputācija, kas būtu jāpasargā, reģistrējot produktu Lički krumpir, plašāku ievērību guva 21. gadsimta sākumā, kad Likas apgabalā sāka notikt kulinārijas kultūras pasākumi, kuri tiek organizēti joprojām. Viens no šādiem pasākumiem ir ikgadējā “Lički krumpir diena”, kurā šo produktu piedāvā apmeklētājiem (kulinārijas pasākums Dan Ličkog krumpira (“Lički krumpir diena”), 2014). Lički krumpir ir daļa no Likas apgabala kultūrvēsturiskā mantojuma, uz ko norāda arī fakts, ka šis produkts apdziedāts daudzās tautasdziesmās (pielikums, Nikola Matijević, Lički Grudobran, Zagreba, 1940, 62. lpp.).

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

(šīs regulas 6. panta 1. punkta otrā daļa)

http://www.mps.hr/UserDocsImages/HRANA/LICKI%20KRUMPIR/Izmijenjena%20Specifikacija%20proizvoda.pdf

(1)  OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.