21.3.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 95/10

Pamatnostādnes

(2015. gada 19. marts)

par oficiālo riska novērtēšanu cilvēkiem paredzēto zāļu palīgvielu atbilstīgās labās ražošanas prakses noskaidrošanai

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2015/C 95/02)

Ievads

Šo pamatnostādņu pamatā ir Direktīvas 2001/83/EK (1) 47. panta piektā daļa.

Saskaņā ar Direktīvas 2001/83/EK 46. panta f) punkta otro daļu ražošanas atļaujas turētājs nodrošina, lai palīgvielas būtu piemērotas izmantošanai zāļu ražošanā, noskaidrojot, kāda ir atbilstīga laba ražošanas prakse (LRP). Atbilstīgu LRP cilvēku zālēs izmantojamām palīgvielām noskaidro, pamatojoties uz oficiālu riska novērtējumu saskaņā ar šīm pamatnostādnēm. Riska novērtēšanā ņem vērā citu atbilstīgu kvalitātes sistēmu prasības, kā arī palīgvielu avotu un paredzēto lietojumu un līdzšinējos konstatētos kvalitātes trūkumus. Ražošanas atļaujas turētājs nodrošina, ka noskaidrotā atbilstīgā LRP tiek piemērota. Ražošanas atļaujas turētājs dokumentē veiktos pasākumus.

Palīgvielu riska novērtējuma/riska pārvaldības procedūra ir jāiekļauj ražošanas atļaujas turētāja farmaceitiskās kvalitātes nodrošināšanas sistēmā.

Ražošanas atļaujas turētājiem objektā attiecībā uz palīgvielām vajadzētu būt LRP inspektoru veiktām pārbaudēm pieejamai riska novērtējuma/pārvaldības dokumentācijai par atbilstīgu LRP. Lai sekmētu pastāvīgu uzlabošanos, būtu jāapsver arī, vai būtisku riska novērtējuma informāciju nedarīt zināmu palīgvielu ražotājam.

Šajās pamatnostādnēs noteiktā riska novērtēšana par palīgvielām, ko izmanto atļautās cilvēkiem paredzētās zālēs, būtu jāveic līdz 2016. gada 21. martam.

1. NODAĻA. DARBĪBAS JOMA

1.1.

Šīs pamatnostādnes attiecas uz riska novērtēšanu nolūkā noskaidrot, kāda ir atbilstīgā LRP attiecībā uz cilvēkiem paredzēto zāļu palīgvielām. Saskaņā ar Direktīvas 2001/83/EK 1. panta 3.b punktu palīgviela ir jebkurš zāļu komponents, kas nav ne aktīvā viela, ne iesaiņojuma materiāls.

1.2.

Šīs pamatnostādnes neattiecas uz vielām, kuras pievieno, lai stabilizētu aktīvās vielas, kuras nevar pastāvēt patstāvīgi.

2. NODAĻA. ATBILSTĪGAS LRP NOTEIKŠANA, PAMATOJOTIES UZ PALĪGVIELAS VEIDU UN IZMANTOJUMU

2.1.

Izdevumā EudraLex Volume 4, Guidelines for Good Manufacturing Practice, Medicinal Products for Human and Veterinary Use, Part III: GMP related documents, ICH guideline Q9 on Quality Risk Management (ICH Q9) atrodami kvalitātes riska pārvaldības principi un tādu rīku piemēri, ko var izmantot dažādos farmaceitiskās kvalitātes aspektos, arī attiecībā uz palīgvielām.

2.2.

Šie kvalitātes riska pārvaldības principi būtu jāizmanto, lai novērtētu risku, kas skar katras palīgvielas kvalitāti, drošumu un funkciju, un klasificētu aplūkojamās palīgvielas risku, piemēram: zems, vidējs vai augsts. Šim nolūkam būtu jāizmanto kvalitātes riska pārvaldības rīki, kā tie, kas uzskaitīti EudraLex Volume 4, Part III, ICH Q9 (piemēram, riska analīze un kritiskie kontrolpunkti (HACCP).

2.3.

Katra izmantotā ražotāja katrai palīgvielai ražošanas atļaujas turētājam par katru palīgvielu būtu jāapzina kvalitātes, drošuma un funkcijas riski, kas to apdraud no avota (dzīvnieku vai augu valsts viela, minerāls, sintētiska vai citādas izcelsmes viela) līdz pat tās iestrādāšanai gatavajā zāļu devas formā. Jāapsver šeit uzskaitītie faktori, kā arī citi:

i)

transmisīvā sūkļveida encefalopātija;

ii)

iespējama kontaminācija ar vīrusiem;

iii)

iespējama mikrobioloģiska kontaminācija vai kontaminācija ar endotoksīniem/pirogēniem;

iv)

kopumā jebkāds iespējams piemaisījums no izejvielām, piemēram, aflatoksīni vai pesticīdi, vai ražošanas procesā radies un pārnests piemaisījums, piemēram, šķīdinātāju un katalizatoru atlikumi;

v)

sterilitātes nodrošināšana palīgvielām, kuras uzdod par sterilām;

vi)

iespējamais piemaisījums, kas speciāli paredzētu iekārtu un/vai telpu trūkuma dēļ pārnests no citiem procesiem;

vii)

vides kontrole un uzglabāšanas/pārvadāšanas apstākļi, ieskaitot aukstuma ķēdes pārvaldību attiecīgā gadījumā;

viii)

piegādes ķēdes sarežģītība;

ix)

palīgvielas noturība;

x)

pierādījumi par iepakojuma veselumu.

2.4.

Bez tam attiecībā uz katras palīgvielas izmantošanu un funkciju ražošanas atļaujas turētājam būtu jāņem vērā:

i)

zāļu, kas satur palīgvielu, farmaceitiskā forma un lietošana;

ii)

palīgvielas funkcija sastāvā, piemēram, par lubrikantu tabletēs vai konservantu šķidrā preparātā utt.;

iii)

palīgvielas proporcija zāļu sastāvā;

iv)

palīgvielas dienas deva pacientam;

v)

ar palīgvielu saistītie zināmie kvalitātes trūkumi/viltojumi gan vispārējā, gan uzņēmuma vietējā līmenī;

vi)

vai palīgviela ir vielu salikums;

vii)

zināma vai potenciāla ietekme uz zāļu kritiskajiem kvalitātes rādītājiem;

viii)

citi faktori, kas ir identificēti vai zināmi kā svarīgi pacienta drošībai.

2.5.

Pēc palīgvielas riska profila izveidošanas un dokumentēšanas ražošanas atļaujas turētājam būtu jānosaka un jādokumentē tie EudraLex Volume 4 elementi, kuri pēc viņa uzskata ir nepieciešami palīgvielas kvalitātes kontrolei un uzturēšanai, piemēram, 1. pielikums un/vai 2. pielikums; II daļa (Pamatprasības aktīvajām vielām, ko izmanto par izejvielām.)

2.6.

Šie elementi atšķiras pēc avota, piegādes ķēdes un palīgvielas tālākas izmantošanas, taču ražošanas atļaujas turētājam būtu jāņem vērā vismaz šādi augsta līmeņa LRP elementi:

i)

iedarbīgas farmaceitiskās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas izveidošana un īstenošana;

ii)

pietiekams kompetents un attiecīgi kvalificēts personāls;

iii)

darba apraksti vadības un uzraudzības personālam, kas atbild par ražošanas un kvalitātes darbībām;

iv)

apmācības programmas visiem darbiniekiem, kas iesaistīti ražošanas un kvalitātes darbībās;

v)

apmācības programmas, kas saistītas ar darbinieku veselības stāvokli, higiēnu un apģērbu, kas atzīti par nepieciešamiem paredzētajām darbībām;

vi)

paredzētajām darbībām piemērotu telpu un iekārtu nodrošināšana un uzturēšana;

vii)

dokumentācijas sistēma(-as), kas aptver visus procesus un specifikācijas, kas attiecas uz dažādām ražošanas un kvalitātes darbībām;

viii)

izejvielu, starpproduktu un palīgvielu kodēšanas un identifikācijas sistēmas, kas nodrošina pilnīgu izsekojamību;

ix)

piegādātāju kvalifikācijas programma;

x)

palīgvielas kvalitātes kontroles sistēma un no ražošanas neatkarīga atbildīgā persona, kas izlaiž partijas;

xi)

uzskaites datu par ienākošajiem materiāliem un palīgvielām saglabāšana un palīgvielu paraugu uzglabāšana uz laiku, kas noteikts EudraLex 4. sējuma II daļā;

xii)

sistēmas, kas nodrošina, ka visus ārpakalpojumus veic pēc rakstiska līguma;

xiii)

tādas efektīvas sistēmas uzturēšana, kurā tiek izskatītas sūdzības un palīgvielas iespējams atsaukt;

xiv)

izmaiņu pārvaldības un noviržu pārvaldības sistēma;

xv)

iekšējās inspicēšanas programma;

xvi)

vides kontrole un uzglabāšanas apstākļi.

3. NODAĻA. PALĪGVIELAS RAŽOTĀJA RISKA PROFILA NOTEIKŠANA

3.1.

Pēc atbilstīgās LRP noteikšanas būtu jāveic trūkumu analīze, palīgvielas ražotāja darbības un spējas sastatot ar vajadzīgo LRP.

3.2.

Trūkumu analīzei vajadzīgie dati/pierādījumi būtu jāiegūst ar revīziju vai no informācijas, kas saņemta no palīgvielas ražotāja.

3.3.

Būtu jāņem vērā palīgvielas ražotāja rīcībā esošie kvalitātes sistēmu un/vai LRP sertifikāti un standarti, uz kuru pamata tie ir piešķirti, jo šādi sertifikāti var nozīmēt prasību izpildi.

3.4.

Visi trūkumi, kas konstatēti, sastatot palīgvielas ražotāja darbības un iespējas ar vajadzīgo LRP, ir jādokumentē. Ražošanas atļaujas turētājam būtu arī jānovērtē turpmākais risks, lai noteiktu palīgvielas ražotāja riska profilu, piemēram, zems, vidējs vai augsts risks. Šim nolūkam būtu jāizmanto EudraLex 4. sējums, III daļa, ICH Q 9. Jāizmanto tajā minētie kvalitātes riska pārvaldības rīki, piemēram, HACCP utt.

3.5.

Ražošanas atļaujas turētājam būtu jābūt vairākām stratēģijām atšķirīgiem riska profiliem, sākot ar akceptēšanu pēc kontroles un beidzot ar neakceptēšanu, un, balstoties uz tām, būtu jāizveido kontroles stratēģija, piemēram, revīzija, dokumentu iegūšana un testēšana.

4. NODAĻA. ATBILSTĪGAS LRP PIEMĒROŠANAS APSTIPRINĀŠANA

4.1.

Kad ir definēta palīgvielas atbilstīgā LRP un palīgvielas ražotāja riska profils, būtu jāveic pastāvīga riska pārbaude, izmantojot tādus mehānismus kā:

i)

ar saņemtās palīgvielas partijām saistīto trūkumu skaits;

ii)

trūkumu veids/smagums;

iii)

palīgvielas kvalitātes uzraudzība un tendenču analīze;

iv)

palīgvielas ražotāja attiecīgo kvalitātes nodrošināšanas sistēmu un/vai LRP sertifikātu zaudējums;

v)

zāļu kvalitātes rādītāju tendenču novērošana; tas būs atkarīgs no palīgvielu īpašībām un funkcijām;

vi)

novērotās izmaiņas palīgvielas ražotāja organizācijā, procedūrās vai tehnikā/procesā;

vii)

palīgvielas ražotāja revīzija/atkārtota revīzija;

viii)

anketas.

Pamatojoties uz riska novērtējumu, izveidotā kontroles stratēģija ir jāpārskata un vajadzības gadījumā jārevidē.

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 6. novembra Direktīva 2001/83/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm (OV L 311, 28.11.2001., 67. lpp.).