9.12.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 409/255


ZIŅOJUMS

par Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes 2014. finanšu gada pārskatiem ar Iestādes atbildi

(2015/C 409/29)

IEVADS

1.

Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi (turpmāk tekstā – “Iestāde” vai “EVTI”), kura atrodas Parīzē, izveidoja ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/2010 (1). Iestādes uzdevums ir uzlabot ES iekšējā finanšu tirgus darbību, nodrošinot augstu, efektīvu un atbilstīgu regulēšanas un uzraudzības līmeni, veicinot finanšu sistēmu integritāti un stabilitāti un stiprinot starptautiskās uzraudzības koordināciju, lai nodrošinātu finanšu sistēmas stabilitāti un efektivitāti (2). Iestāde dibināta 2011. gada 1. janvārī.

TICAMĪBAS DEKLARĀCIJU PAMATOJOŠĀ INFORMĀCIJA

2.

Palātas izmantotā revīzijas pieeja ietver analītiskas revīzijas procedūras, darījumu tiešas pārbaudes un Iestādes pārraudzības un kontroles sistēmu galveno kontroles mehānismu novērtēšanu. To papildina citu revidentu darbā gūtie pierādījumi un vadības apliecinājumu analīze.

TICAMĪBAS DEKLARĀCIJA

3.

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 287. pantu Palāta revidēja:

a)

Iestādes gada pārskatus, kuri ietver finanšu pārskatus (3) un budžeta izpildes pārskatus (4) par 2014. gada 31. decembrī slēgto finanšu gadu; un

b)

šiem pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību.

Vadības atbildība

4.

Vadība ir atbildīga par Iestādes gada pārskatu sagatavošanu un patiesu izklāstu, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību (5).

a)

Vadības atbildība saistībā ar Iestādes gada pārskatiem ietver tādas iekšējās kontroles sistēmas izveidi, ieviešanu un uzturēšanu, kas ļauj sagatavot un patiesi izklāstīt finanšu pārskatus, kuros krāpšanas vai kļūdas dēļ nav sniegtas būtiski nepareizas ziņas; izraudzīties un izmantot piemērotas grāmatvedības metodes, pamatojoties uz grāmatvedības noteikumiem, ko pieņēmis Komisijas grāmatvedis (6); veikt konkrētajiem apstākļiem atbilstošas grāmatvedības aplēses. Izpilddirektors apstiprina Iestādes gada pārskatus pēc tam, kad Iestādes grāmatvedis tos ir sagatavojis, izmantojot visu pieejamo informāciju, un tiem pievienojis paskaidrojumu, kurā cita starpā ir apliecinājis pamatotu pārliecību par to, ka pārskati visos būtiskajos aspektos sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par Iestādes finanšu stāvokli.

b)

Vadības atbildība saistībā ar pakārtoto darījumu likumību un pareizību un atbilstību pareizas finanšu pārvaldības principam nozīmē izveidot, ieviest un uzturēt efektīvu un lietderīgu iekšējās kontroles sistēmu, ietverot pienācīgu pārraudzību un piemērotus pasākumus pārkāpumu un krāpšanas novēršanai, kā arī, ja vajadzīgs, tiesvedību nepareizi izmaksāto vai izlietoto līdzekļu atgūšanai.

Revidenta atbildība

5.

Palātas pienākums ir, pamatojoties uz savu revīziju, Eiropas Parlamentam un Padomei (7) sagatavot deklarāciju par gada pārskatu ticamību un tiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Palāta veic revīziju saskaņā ar Starptautiskās Grāmatvežu federācijas (IFAC) starptautiskajiem revīzijas standartiem un ētikas kodeksiem un INTOSAI starptautiskajiem augstāko revīzijas iestāžu standartiem. Šie standarti uzliek Palātai pienākumu plānot un veikt revīziju tā, lai gūtu pamatotu pārliecību, ka Iestādes gada pārskatos nav sniegtas būtiski nepareizas ziņas un ka tiem pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi.

6.

Revīzija ietver procedūras, ar kurām iegūst revīzijas pierādījumus par pārskatos minētajām summām un sniegto informāciju un par tiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Izraudzītās procedūras ir atkarīgas no revidenta profesionālā sprieduma, kurš balstās uz novērtējumu par risku, ka krāpšanas vai kļūdas dēļ pārskatos ir sniegtas būtiski nepareizas ziņas vai ka saistībā ar pakārtotajiem darījumiem ir būtiski pārkāpts Eiropas Savienības juridiskais regulējums. Novērtējot minēto risku, revidents ņem vērā iekšējās kontroles mehānismus, kuri attiecas uz pārskatu sagatavošanu un patiesu izklāstu, kā arī pārraudzības un kontroles sistēmas, kas ieviestas pakārtoto darījumu likumības un pareizības nodrošināšanai, un pēc tam izstrādā konkrētajiem apstākļiem atbilstošas revīzijas procedūras. Revīzijā novērtē arī izmantoto grāmatvedības metožu piemērotību un aplēšu pamatotību, kā arī pārskatu vispārējo izklāstu. Sagatavojot šo ziņojumu un ticamības deklarāciju, Palāta ņēma vērā neatkarīga ārējā revidenta veikto revīzijas darbu saistībā ar Iestādes pārskatiem, kā paredzēts ES Finanšu regulas (8) 208. panta 4. punktā.

7.

Palāta uzskata, ka revīzijas pierādījumi ir pietiekami un atbilstoši, lai pamatotu tās ticamības deklarāciju.

Atzinums par pārskatu ticamību

8.

Palāta uzskata, ka Iestādes gada pārskati visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo Iestādes finanšu stāvokli 2014. gada 31. decembrī, kā arī darbības rezultātus un naudas plūsmas minētajā datumā noslēgtajā gadā, kā to nosaka Iestādes finanšu noteikumi un Komisijas grāmatveža pieņemtie grāmatvedības noteikumi.

Atzinums par pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību

9.

Palāta uzskata, ka 2014. gada 31. decembrī slēgtā gada pārskatiem pakārtotie darījumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

10.

Turpmākie komentāri nav pretrunā Palātas sniegtajiem atzinumiem.

KOMENTĀRI PAR PĀRSKATU TICAMĪBU

11.

No uzraudzītajām struktūrām (kredītreitingu aģentūrām un darījumu reģistriem) 2014. gadā iekasēto maksu summa (6 6 23  000 EUR), kura provizoriskajā finanšu darbības rezultātu pārskatā redzama kā ieņēmumi, bija balstīta uz veikto uzraudzības darbību aplēstajām, nevis faktiskajām izmaksām (9). No uzraudzītajām struktūrām iekasētajām maksām jābūt pēc iespējas pietuvinātām faktiskajām izmaksām, kas radušās šajā jomā. Lai to panāktu, EVTI pašlaik izstrādā modeli izmaksu sadalei pa darbības jomām.

KOMENTĀRI PAR DARĪJUMU LIKUMĪBU UN PAREIZĪBU

12.

Kad EVTI tika izveidota 2010. gadā, tā no savas priekšteces struktūras Eiropas Vērtspapīru regulatoru komitejas (CESR) pārmantoja vairākus IT pamatlīgumus datu centru mitināšanai, kā arī IT sistēmu izstrādei un uzturēšanai. Tā kā šie pamatlīgumi netika aizstāti, savlaicīgi izsludinot uzaicinājumus uz konkursu, tad divus no tiem pagarināja uz termiņu, kas pārsniedza sākotnējo termiņu. Minētā iemesla dēļ Iestāde arī iepirka dažus IT pakalpojumus, izmantojot Francijas centrālo iepirkumu struktūru (Union de Groupements d’Achats Publics – UGAP). Iestāde izmantoja UGAP, lai iepirktu mēbeles un kancelejas preces arī gada gaitā. Kopējie maksājumi 2014. gadā bija 9 56  000 EUR. Palāta informēja Iestādi, ka UGAP izmantošana neatbilst Finanšu regulas noteikumiem, un kopš tā laika Iestāde UGAP vairs neizmanto. Iestāde tagad ir arī aizstājusi visus CESR IT pamatlīgumus ar saviem pamatlīgumiem.

KOMENTĀRI PAR BUDŽETA PĀRVALDĪBU

13.

Kopējais to anulēto apropriāciju līmenis, kuras pārnesa no 2013. gada, bija augsts – 19 % jeb 9 40  054 EUR. Tā galvenais iemesls ir līgumslēdzēju kavēšanās sniegt prasītos pakalpojumus, taču iemesli ir arī licenču iepirkuma anulēšana saistībā ar anulētu projektu, grūtības līguma izpildē pagaidu darbiniekiem un grūtības pārejā no iepriekšējā uz jauno IT konsultāciju pamatlīgumu.

14.

Kopējais to apropriāciju līmenis, par kurām bija uzņemtas saistības, palielinājās no 93 % 2013. gadā līdz 99 % 2014. gadā, un tas norāda, ka saistības bija uzņemtas savlaicīgāk. Tomēr apropriācijām, par kurām uzņemtas saistības un kuras tika pārnestas uz 2015. gadu, pārnesumu līmenis bija augsts III sadaļā (pamatdarbības izdevumi), proti, 4 0 63  580 EUR jeb 45 % (2013. gadā – 3 6 88  487 EUR jeb 58 %). No šīs summas aptuveni 2 miljoni EUR attiecas uz IT un citiem pakalpojumiem, kuri sniegti 2014. gadā un par kuriem Iestāde līdz gada beigām nebija samaksājusi. Vēl līgumi par 1,3 miljoniem EUR bija noslēgti gada beigās, un ar tiem saistītos pakalpojumus bija paredzēts saņemt 2015. gadā. Atlikusī pārnesumu summa ir izskaidrojama ar parakstīto līgumu daudzgadu raksturu.

IEPRIEKŠĒJOS GADOS FORMULĒTO KOMENTĀRU PĒCPĀRBAUDE

15.

Pārskats par koriģējošiem pasākumiem, kas veikti saistībā ar Palātas komentāriem, kuri formulēti iepriekšējos gados, ir izklāstīts I pielikumā.

Šo ziņojumu 2015. gada 8. septembra sēdē Luksemburgā pieņēma Revīzijas palātas IV apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Milan Martin CVIKL.

Revīzijas palātas vārdā –

priekšsēdētājs

Vítor Manuel da SILVA CALDEIRA


(1)  OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.

(2)  Iestādes kompetence un darbības ir apkopotas II pielikumā, kas pievienots šim ziņojumam informācijai.

(3)  Finanšu pārskatos ietilpst bilance, finanšu darbības rezultātu pārskats, naudas plūsmas tabula, pārskats par neto aktīvu pārmaiņām un kopsavilkums par svarīgākajām grāmatvedības metodēm un citi paskaidrojumi.

(4)  Tajos ietilpst budžeta izlietojuma pārskats un budžeta izlietojuma pārskata pielikums.

(5)  Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1271/2013 (OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.), 39. un 50. pants.

(6)  Komisijas grāmatveža pieņemtie grāmatvedības noteikumi balstās uz Starptautiskās Grāmatvežu federācijas pieņemtajiem starptautiskajiem publiskā sektora grāmatvedības standartiem (IPSAS) vai, ja nepieciešams, uz Starptautisko grāmatvedības standartu padomes izdotajiem starptautiskajiem grāmatvedības standartiem (IAS)/starptautiskajiem finanšu pārskatu sagatavošanas standartiem (IFRS).

(7)  Regula (ES) Nr. 1271/2013, 107. pants.

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.).

(9)  Vajadzība iekasēt maksas, pamatojoties uz faktiskajām izmaksām, ir minēta 4. pantā Komisijas 2013. gada 12. jūlija Deleģētajā regulā (ES) Nr. 1003/2013 par darījumu reģistriem (OV L 279, 19.10.2013., 4. lpp.), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012, un Iestādes finanšu noteikumu 19. panta 3. punktā.


I PIELIKUMS

Iepriekšējos gados formulēto komentāru pēcpārbaude

Gads

Palātas komentārs

Koriģējošā pasākuma statuss

(Ieviests/ieviešana ir sākta/ieviešana nav sākta/neattiecas)

2011

Iestādes budžets 2011. finanšu gadam bija 16,9 miljoni EUR. Atbilstoši izveides regulas 62. panta 1. punktam 60 % no 2011. gada budžeta finansēja ar dalībvalstu un EBTA valstu iemaksām, savukārt 40 % – no Savienības budžeta. 2011. gadu EVTI beidza ar pozitīvu budžeta izpildes saldo 4,3 miljonu EUR apmērā. Saskaņā ar saviem finanšu noteikumiem minēto summu pilnībā iegrāmatoja pārskatos kā saistību, kas pienākas Eiropas Komisijai.

2014. gadā tika ziņots negatīvs budžeta rezultāts

2011

Tika konstatētas nepilnības attiecībā uz sešu juridisko saistību uzņemšanu pirms budžeta saistībām (4 83  845 EUR).

Ieviešana ir sākta (1)

2011

Palāta konstatēja vairākus gadījumus par kopējo summu 2 07  442 EUR, kuros uz 2012. gadu pārnestās maksājumu apropriācijas neatbilda uzņemtajām juridiskajām saistībām. Tādējādi šie pārnesumi bija pārkāpums, un tie ir jāanulē.

Ieviests

2012

Otrajā darbības gadā Iestāde spēra nozīmīgu soli, pieņemot un īstenojot pamatprasības visiem iekšējās kontroles standartiem. Tomēr vēl joprojām nav panākta standartu īstenošana pilnā mērā.

Ieviešana ir sākta

2012

Varētu ievērojami uzlabot iepirkuma procedūru savlaicīgumu un dokumentēšanu.

Ieviešana ir sākta

2012

Iestāde 2012. gadā izdarīja 22 budžeta pārvietojumus par 3,2 miljoniem EUR (16 % no kopējā 2012. gada budžeta), kas liecina par nepilnībām budžeta plānošanā.

Ieviests

2013

Kopējais to apropriāciju līmenis, par kurām bija uzņemtas saistības, palielinājās no 86 % 2012. gadā līdz 93 % 2013. gadā, un tas norāda, ka saistības bija uzņemtas savlaicīgāk. Tomēr III sadaļā (pamatdarbības izdevumi) to apropriāciju līmenis, par kurām bija uzņemtas saistības un kuras pārnesa uz 2014. gadu, bija augsts un sasniedza 3 6 88  487 EUR (58 %). Iemesls bija 2013. gadā saņemtie IT pakalpojumi, par kuriem vēl nebija samaksāts (0,8 miljoni EUR), 2014. gada darba programmā plānotie IT pakalpojumi, par kuriem līgumi bija noslēgti gada beigās (1,1 miljons EUR), daži kavējumi IT iepirkumos (0,4 miljoni EUR) un arī dažu IT projektu daudzgadu raksturs.

Neattiecas

2013

Iestāde 2013. gadā veica 12 budžeta pārvietojumus 5,1 miljona EUR apmērā, kas veidoja 18 % no budžeta (2012. g. – 22 pārvietojumi 3,2 miljonu EUR apmērā jeb 16 % no budžeta), un tas liecina, ka joprojām ir nepilnības budžeta plānošanā.

Ieviests

2013

Aptuveni 27 % no 2013. gadā veiktajiem maksājumiem par saņemtajām precēm un pakalpojumiem bija novēloti. Novēlotu maksājumu gadījumā kavējums bija vidēji 32 dienas. Par novēlotiem maksājumiem 2013. gadā procentos bija samaksāti 3  834 EUR.

Ieviešana ir sākta

2013

Saskaņā ar Protokolu par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā (2) un ES PVN direktīvu (3) Iestāde ir atbrīvota no netiešajiem nodokļiem. No 2011. līdz 2013. gadam no EVTI bija iekasēts PVN 3,3 miljonu EUR apmērā. Pēc ilgstošām sarunām ar mītnes dalībvalsti Iestāde 2012. gada pēdējā ceturksnī sāka pieprasīt PVN atmaksu, bet līdz 2013. gada beigām bija pieprasīti atpakaļ tikai 1,3 miljoni EUR.

Ieviests


(1)  2014. gadā 15 izdevumu saistības uzņēma a posteriori kopā par 5 72  167,95 EUR, kā arī 4 saistību palielinājumus kopā par 1  391,72 EUR veica a posteriori.

(2)  Protokols (Nr. 7) par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā (OV C 115, 9.5.2008., 266. lpp.).

(3)  Padomes Direktīva 2006/112/EK (OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp.).


II PIELIKUMS

Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (Parīze)

Kompetence un darbības

Savienības kompetence saskaņā ar Līgumu

(Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. pants)

Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru pēc apspriešanās ar Ekonomikas un sociālo lietu komiteju paredz pasākumus, lai tuvinātu dalībvalstu normatīvos vai administratīvos aktus, kuri attiecas uz iekšējā tirgus izveidi un darbību.

Iestādes kompetence

(Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1095/2010 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1060/2009)

Uzdevumi

Izstrādāt regulatīvo tehnisko standartu projektus.

Izstrādāt īstenošanas tehnisko standartu projektus.

Pieņemt pamatnostādnes un ieteikumus.

Sniegt ieteikumus, ja valsts kompetentā iestāde nav piemērojusi nozares aktus vai ir piemērojusi tos tā, ka ir pārkāpti ES tiesību akti.

Konkrētās ārkārtas situācijās un domstarpību izšķiršanā starp kompetentajām iestādēm pārrobežu gadījumos pieņemt atsevišķus kompetentajām iestādēm adresētus lēmumus.

Gadījumos, kas saistīti ar tieši piemērojamiem Savienības tiesību aktiem, pieņemt atsevišķus finanšu tirgu dalībniekiem adresētus lēmumus, ja i) valsts kompetentā iestāde nav piemērojusi nozares aktus vai ir piemērojusi tos tā, ka ir pārkāpti ES tiesību akti, un ja kompetentā iestāde nav ievērojusi Komisijas oficiālu atzinumu; ii) konkrētās ārkārtas situācijās, ja kompetentā iestāde nepilda Iestādes pieņemto lēmumu; iii) domstarpību izšķiršanā starp kompetentajām iestādēm pārrobežu gadījumos, ja kompetentā iestāde nepilda Iestādes lēmumu.

Sniegt atzinumus Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai par visiem ar tās kompetences jomu saistītajiem jautājumiem.

Vākt nepieciešamo informāciju par finanšu tirgu dalībniekiem, kas Iestādei vajadzīga, lai tā varētu veikt savus pienākumus.

Izstrādāt vienotas metodoloģijas, ar kurām izvērtē produkta īpašību un izplatīšanas procesa ietekmi uz finanšu tirgu dalībnieku finansiālo stāvokli un patērētāju aizsardzību.

Nodrošināt centrāli pieejamu to reģistrēto finanšu tirgu dalībnieku datubāzi, kas darbojas iestādes kompetences jomā, ja to paredz nozares tiesību akti.

Brīdināt gadījumos, kad finansiāla darbība nopietni apdraud tās mērķu sasniegšanu.

Uz laiku aizliegt vai ierobežot dažas finansiālas darbības, kas apdraud finanšu tirgu normālu darbību un integritāti vai Eiropas Savienības visas finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitāti minētajos gadījumos un ievērojot nosacījumus, kas noteikti nozares tiesību aktos, vai ārkārtas situāciju gadījumā.

Piedalīties uzraudzītāju kolēģiju darbībās, tostarp pārbaudēs uz vietas, ko kopīgi veic divas vai vairākas kompetentās iestādes.

Novērst jebkuru finanšu pakalpojumu traucējumu risku, ko rada finanšu sistēmas vai tās daļu novājināšanās kas, iespējams, var būtiski negatīvi ietekmēt iekšējo tirgu un reālo ekonomiku.

Izstrādāt papildu pamatnostādnes un ieteikumus galvenajiem finanšu tirgu dalībniekiem, lai ņemtu vērā to radītos sistēmiskos riskus.

Veikt izmeklēšanu attiecībā uz konkrētu finanšu darbības tipu vai produktu tipu, vai rīcības tipu, lai novērtētu iespējamos draudus finanšu tirgu integritātei vai finanšu sistēmas stabilitātei, un izstrādāt pienācīgus ieteikumus attiecīgo kompetento iestāžu darbībai.

Veikt kompetento iestāžu deleģētos uzdevumus un pienākumus.

Sniegt atzinumus kompetentajām iestādēm.

Veikt kompetento iestāžu īstenoto pasākumu salīdzinošo izvērtēšanu.

Īstenot kompetento iestāžu koordināciju, jo īpaši situācijās, kad nelabvēlīgi notikumi var apdraudēt finanšu tirgu pienācīgu darbību un integritāti vai finanšu sistēmas stabilitāti Savienībā.

Uzsākt un koordinēt Savienības mēroga izvērtējumus par finanšu tirgu dalībnieku noturību pret nelabvēlīgiem notikumiem tirgū.

Pieņemt lēmumus par kredītreitingu aģentūru sertifikācijas un reģistrācijas pieteikumiem un par šādas sertifikācijas un reģistrācijas anulēšanu.

Izstrādāt sadarbības nolīgumus ar attiecīgām trešo valstu kredītreitingu aģentūru pārraudzības iestādēm.

Veikt izmeklēšanas par kredītreitingu aģentūrām, vērtējamajām juridiskajām personām un saistītajām trešām personām un pārbaudes uz vietas.

Ja kredītreitingu aģentūra ir izdarījusi pārkāpumu, lemt par tās reģistrācijas anulēšanu, pagaidu aizliegumu piešķirt kredītreitingus, aģentūras piešķirto kredītreitingu izmantošanas pārtraukšanu regulatīvos nolūkos, pieprasīt izbeigt pārkāpumu un/vai sniegt publiskus paziņojumus.

Ja kredītreitingu aģentūra ir izdarījusi pārkāpumu apzināti vai nolaidības dēļ, pieņemt lēmumus par naudas soda piemērošanu.

Apstiprināt un uzraudzīt ES izveidotos darījumu reģistrus un atzīt ārpus ES izveidotas darījumu starpniekiestādes, kuras vēlas piedāvāt pakalpojumus ES klientiem.

Izstrādāt sadarbības nolīgumus ar attiecīgām trešo valstu atvasināto instrumentu pārraudzības iestādēm.

Veikt izmeklēšanas par darījumu reģistriem vai saistītajām trešām personām un pārbaudes uz vietas.

Veikt uzraudzības darbības, ja darījumu reģistrs ir izdarījis pārkāpumu.

Ja darījumu reģistrs ir izdarījis pārkāpumu apzināti vai nolaidības dēļ, pieņemt lēmumus par naudas soda piemērošanu.

Pārvaldība

Uzraudzības padome

Sastāvs

Priekšsēdētājs (nav balsstiesību); par finanšu iestāžu uzraudzību atbildīgās valsts iestādes vadītājs katrā dalībvalstī; viens Komisijas pārstāvis (nav balsstiesību); viens Eiropas Sistēmisko risku padomes pārstāvis (nav balsstiesību); pa vienam pārstāvim no pārējām divām Eiropas uzraudzības iestādēm (nav balsstiesību).

Uzdevumi

Sniegt norādījumus par Iestādes darbu un atbildēt par izveides regulas II nodaļā minēto lēmumu pieņemšanu.

Valde

Sastāvs

Priekšsēdētājs un seši citi Uzraudzības padomes locekļi, kurus no sava vidus ievēlējuši Uzraudzības padomes balsstiesīgie locekļi. Izpilddirektors un Komisijas pārstāvis piedalās valdes sanāksmēs bez tiesībām balsot (Komisijas pārstāvim ir tiesības balsot par budžeta jautājumiem).

Uzdevumi

Nodrošināt, ka Iestāde īsteno savu virsuzdevumu un veic tai saskaņā ar izveides regulu uzticētos uzdevumus.

Priekšsēdētājs

Pārstāv Iestādi, atbild par Uzraudzības padomes darba sagatavošanu un vada Uzraudzības padomes un valdes sanāksmes. Ieceļ Uzraudzības padome pēc uzklausīšanas Eiropas Parlamentā.

Izpilddirektors

Ieceļ Uzraudzības padome pēc Eiropas Parlamenta apstiprinājuma. Atbild par Iestādes vadību un sagatavo valdes darbu.

Iekšējā revīzija

Eiropas Komisijas Iekšējās revīzijas dienests (IRD)

Ārējā revīzija

Eiropas Revīzijas palāta

Budžeta izpildes apstiprinātājiestāde

Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma

Iestādei pieejamie resursi 2014. gadā

Galīgais budžets

Kopējais budžets: 33,24 miljoni EUR, tostarp:

Savienības subsīdija: 11,07 miljoni EUR

valsts kompetento iestāžu maksājumi: 15,55 miljoni EUR

maksas, ko iekasē no uzraudzītajām struktūrām: 6,62 miljoni EUR (no kredītreitingu aģentūrām: 5,58 miljoni EUR; no darījumu reģistriem: 1,04 miljoni EUR)

Darbinieku skaits 2014. gada 31. decembrī

Štata darbinieki: apstiprinātais pagaidu amata vietu skaits štatu sarakstā: 133, 2014. gada 31. decembrī aizpildītās amata vietas: 125

Līgumdarbinieki: budžetā (gada sākumā) plānoti 32 līgumdarbinieku pilnslodzes ekvivalenti; nodarbinātie līgumdarbinieki 2014. gada 31. decembrī: 27

Norīkotie valstu eksperti: budžetā (gada sākumā) plānots 21 norīkotā valstu eksperta pilnslodzes ekvivalents; 2014. gada 31. decembrī nodarbinātie norīkotie valstu eksperti: 16

Produkti un pakalpojumi 2014. gadā

Finanšu stabilitātes uzraudzība. Publicēti vairāki regulāri ziņojumi par riska jautājumiem un tendenču kopsavilkumi par finanšu tirgiem.

Veikta īpaši izstrādāta ekonomiska pētniecība un ietekmes novērtējumi. Publicēti ekonomiska satura darba dokumenti par riska ieguldījumu fondiem un atvasināto instrumentu tirgiem.

Ieguldījums Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas darbā saistībā ar sistēmisko risku.

Caurskatīts, kā ieviesti ieteikumi, kurus EBI-EVTI sniedza Euribor-EBF.

Paplašināts darbs pie tirgu un finanšu inovācijas uzraudzības ar finanšu inovācijas sistēmas starpniecību.

Veikta inovatīvu finanšu produktu un procesu analīze.

Uzraudzītas un analizētas tendences saistībā ar individuālajiem ieguldītājiem un izdota publikācija par labu praksi individuālajiem ieguldītājiem paredzētu strukturētu produktu pārvaldībai.

Aicinājums ieviest ES mēroga pieeju saistībā ar kolektīvo finansēšanu.

Veikts darbs ieguldītāju izglītošanā, tostarp sadarbībā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas ieguldītāju izglītošanas starptautisko tīklu.

Sniegtas konsultācijas par pastiprinātu ieguldītāju aizsardzības režīmu II Finanšu instrumentu tirgu direktīvas (MiFID II)/Finanšu instrumentu tirgu regulas (MiFIR) ietvaros. Veikta sagatavošanās turpmākam darbam ieguldītāju aizsardzības jomā.

Sagatavoti MiFID II īstenošanas noteikumi sekundāro tirgu jautājumos.

Izdoti ES mēroga brīdinājumi ieguldītājiem un publikācija par labu praksi individuālajiem ieguldītājiem paredzētu strukturētu produktu pārvaldībai.

Izdotas pamatnostādnes par atbilstību Pamatnostādnēm attiecībā uz atalgojuma politiku un praksi (MiFID).

Izstrādāts īstenošanas tehnisko standartu projekts par galvenajiem indeksiem un atzītām biržām saskaņā ar Kapitāla prasību regulu.

Stiprināta kredītreitingu aģentūru uzraudzība.

Publicēts aicinājums iesniegt atsauksmes par izvēli un interešu konfliktiem kredītreitingu aģentūru nozarē.

Novērtēta kredītreitingu aģentūras atbilsme jaunajām prasībām, pievēršot uzmanību informācijas sniegšanai par valstu kredītreitingiem, cenu veidošanas politikai un procedūrām.

Novērtētas to centrālo darījumu partneru lietojumprogrammas, kuri izveidoti valstīs, kas nav Eiropas Ekonomikas zonas valstis.

Uzraudzīti ES izveidoti darījumu reģistri un strādāts pie trešo valstu jautājumiem/ekvivalences.

Sagatavoti tehniskie standarti saskaņā ar Centrālā vērtspapīru depozitārija regulu.

Izdotas pamatnostādnes par Centrālā vērtspapīru depozitārija piekļuvi centrālajam darījumu partnerim vai tirdzniecības vietai.

Sagatavots Regulas par Eiropas tirgus infrastruktūru (EMIR) tīrvērtes pienākums.

Sagatavoti 11 ar EMIR saistīti jautājumi un atbildes, kas sīkāk izskaidro praktisko ieviešanu.

Definēti produkti, darījumu partneri un sākuma datumi procentu likmju mijmaiņas līgumu tīrvērtei.

Izdotas pamatnostādnes par to, kā īstenot Maksājumu un norēķinu sistēmu komitejas un Starptautiskās Vērtspapīru komisiju organizācijas (CPSS-IOSCO) izstrādātos principus attiecībā uz finanšu tirgus infrastruktūrām saistībā ar centrālajiem darījumu partneriem.

Sniegtas konsultācijas par Japānas ekvivalenci saistībā ar CCP II un preču centrālajiem darījumu partneriem.

Apspriestas pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmuma (PVKIU) akciju kategorijas.

Izdotas pamatnostādnes par aktīvu nodalīšanu saskaņā ar Alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku direktīvu (AIFMD).

Sniegtas konsultācijas Eiropas Komisijai par deleģētajiem aktiem, kas prasīti saskaņā ar PVKIU V direktīvu.

Sniegti komplektētu privāto ieguldījumu un apdrošināšanas ieguldījumu produktu (PRIIP) pamatinformācijas dokumenti.

Sniegtas konsultācijas par īstenošanas pasākumiem saistībā ar regulām par Eiropas Sociālās uzņēmējdarbības fondu (EuSEF) un Eiropas Riska kapitāla fondu (EuVECA).

Sniegtas konsultācijas par lielāko akcionāru sniegto informāciju.

Izstrādāts reglamentējošo tehnisko standartu projekts par lielajām akciju paketēm un indikatīvs saraksts ar tiem finanšu instrumentiem, kam saskaņā ar pārskatīto Pārredzamības direktīvu jāpiemēro paziņošanas prasības.

Izstrādāts reglamentējošo tehnisko standartu projekts par Eiropas elektroniskās piekļuves punktu.

Sniegtas atbildes sabiedriskajā apspriešanā par SGS regulu.

Sniegtas pamatnostādnes par finansiālas informācijas prasību izpildi.

Izdotas pamatnostādnes par alternatīvajiem izpildes pasākumiem.

Ieguldīts starptautisko finanšu pārskatu standartu pilnveidošanā, piemēram, devums Starptautisko grāmatvedības standartu padomei.

Pārskatīta uzraudzības prakse attiecībā uz MiFID ieguldītāju informāciju.

Caurskatīti MiFID darījumu veikšanas noteikumi par godīgu, skaidru un nemaldinošu informāciju.

Avots: pielikumu ir sagatavojusi Iestāde.


IESTĀDES ATBILDE

11.

Kā norādīts komentārā, EVTI 2014. gadā izstrādāja ar pasākumiem saistītu izmaksu aprēķināšanas modeli, kas ļauj pareizi pildīt tās uzraudzības darbības izdevumus. EVTI piemēros šo modeli 2015. gadā. Tādējādi, sākot ar šo gadu, gada ieņēmumus no uzraudzītajām struktūrām noteiks, pamatojoties uz faktiskajām izmaksām par uzraudzības darbībām, nevis to aplēsēm.

12.

EVTI apstiprina visu līgumu slēgšanu, kas noslēgti ar CESR (pēdējais līgums tika slēgts 2014. gada 20. augustā), kā arī UGAP izmantošanas pārtraukšanu attiecībā uz pakalpojumu un piegādes pirkumiem.

13.

EVTI apzinās no 2013. gada pārnesto apropriāciju augsto anulēšanas līmeni. Lai ierobežotu anulēšanu risku, 2014. gada beigās process tika pārskatīts, nodrošinot savlaicīgas un precīzas instrukcijas un organizējot iekšējās sanāksmes ar EVTI finanšu jomas dalībniekiem.

14.

Attiecībā uz augsto pārnesumu līmeni III sadaļā Palātas komentārs tiek ņemts vērā un skaidrojums par juridiski pilnvaroto IT projektu daudzgadu raksturu ir apstiprināts.