Kopsavilkums

Ietekmes novērtējums saistībā ar politikas iniciatīvu par aviācijas drošību un Regulas (EK) Nr. 216/2008 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras izveidi iespējamu pārskatīšanu

A. Rīcības nepieciešamība

Kāpēc? Kāda ir risināmā problēma?

Ar šo iniciatīvu vispārēji pārskata Eiropas aviācijas drošības sistēmu un Regulu (EK) Nr. 216/2008, kas ir ES pamatregula par aviācijas drošību. Problēma sastāv no četrām daļām: 1) drošība – lai gan pašreizējā sistēma līdz šim ir efektīvi nodrošinājusi augstu drošības līmeni, tā var nebūt spējīga nodrošināt to, lai proporcionāli satiksmes pieaugumam (50 % pieaugums nākamajos 20 gados) turpinātu samazināties nelaimes gadījumu īpatsvars; 2) pārmērīga regulācija – tiesiskā regulējuma sistēma ir apgrūtinoša un rada pārmērīgi augstas izmaksas; 3) jaunas tirgus norises – pēdējo desmit gadu laikā aviācijas tirgus un tehnoloģijas ir apsteigušas tiesisko regulējumu (jauni darījumdarbības modeļi, jaunas tehnoloģijas); 4) uzraudzība – pastāv ievērojama atšķirība starp dalībvalstu spējām faktiski īstenot aviācijas drošības tiesību aktus. Problēmas cēloņi ir: resursu nepietiekamība un to neefektīva izmantošana, tiesiskā regulējuma sistēmas nepilnības un nekonsekvence un pārsvarā preskriptīvi un universāli piemērojami noteikumi. Šī problēma ietekmē visus aviācijas drošības sistēmas dalībniekus un netieši arī pasažierus.

Ko paredzēts sasniegt ar šo iniciatīvu?

Iniciatīvas mērķis ir uzlabot Eiropas aviācijas sistēmas darbības rādītājus attiecībā uz drošumu, drošību, konkurētspēju un vides aizsardzību. Attiecībā uz birokrātijas apkarošanu, procedūru vienkāršošanu un ekonomiskās izaugsmes un inovāciju veicināšanu, izmantojot modernu pieeju reglamentēšanai, piemēram, uz risku un rezultativitāti balstītu reglamentēšanu, šī iniciatīva ir jāaplūko kopsakarā arī ar jauno Komisijas aviācijas stratēģiju un "Junkera prioritātēm". Iniciatīvai ir šādi konkrētie mērķi: 1) atcelt nevajadzīgas prasības un nodrošināt tādu regulējumu, kas ir samērīgs ar saistītajiem riskiem; 2) efektīvi integrēt un faktiski uzraudzīt jaunas tehnoloģijas un tirgus norises; 3) drošības pārvaldības sadarbības process Savienības un tās dalībvalstu starpā, lai kopīgi identificētu un mazinātu riskus; 4) novērst nepilnības tiesiskajā regulējumā un nodrošināt tā konsekvenci; 5) izveidot informācijas apkopošanas un palīdzības kopīgas izmantošanas sistēmu dalībvalstu un EASA starpā.

Kāda ir pievienotā vērtība rīcībai ES līmenī? 

Gaisa transportam lielā mērā ir transnacionāls raksturs un tādēļ jau pēc būtības tam ir nepieciešama ES līmeņa reglamentējoša pieeja. Pastāv vispārēja dalībvalstu sapratne, ka, lai panāktu augstu drošības līmeni, aviācijas drošības jomā ir nepieciešami kopīgi noteikumi. Kopīgu tiesību aktu gadījumā nav nepieciešams saskaņot dalībvalstu tiesiskos regulējumus, un tādējādi tiek veicināta drošības uzlabošana. Tādas kopīgas Eiropas drošības sistēmas veicināšana, kuru kā regulatīvā un īstenotāja iestāde vada EASA, visefektīvākā ir tikai ES līmenī. Tāpat efektivitāti palielinās vienota Eiropas aviācijas drošības sistēma, kas novērš dārgu sadrumstalotību.

B. Risinājumi

Kādi leģislatīvie un neleģislatīvie varianti tika apsvērti? Vai kādam variantam dodama priekšroka? Kāpēc?

Šī iniciatīva attiecas uz Regulas (EK) Nr. 216/2008 pārskatīšanu, un tādēļ tai ir leģislatīvs raksturs. Politikas risinājumi tika izstrādāti trīs jomās (neskaitot bāzes risinājumu; vēlamie risinājumi iezīmēti slīprakstā):

1. Pārvaldība un resursi:

1.2. ciešāka sadarbība pašreizējās sistēmas ietvaros;

1.3. a) kopīga uzraudzības sistēma ar brīvprātīgu atbildības nodošanu;

1.3. b) kopīga uzraudzības sistēma ar brīvprātīgu atbildības nodošanu + ārkārtas uzraudzības mehānisms;

1.4. vienota ES aviācijas drošības iestāde.

2. Proporcionalitāte un drošības darbības:

2.2. proporcionālas un uz rezultativitāti balstītas drošības sistēmas veicināšana;

2.3. divu līmeņu tiesiskais regulējums: viens – preskriptīvs, viens – uz rezultativitāti balstīts;

2.4. pāreja uz tiesisko regulējumu, kas pilnībā balstīts uz rezultativitāti.

3.1. Nepilnības un nekonsekvence apkalpošanā uz zemes:

3.1 B) nozares standarti / sertifikāciju neveic;

3.1 C) īstenošanas noteikumi / sertifikācija.

3.2. Nepilnības un nekonsekvence drošībā:

3.2. B) tiesiskais regulējums tikai konstrukcijas drošības aspektiem;

3.2. C) koordinēta pieeja jautājumiem, kas saistīti ar drošumu un drošību.

3.3. Nepilnības un nekonsekvence vides aizsardzībā:

3.3. B) ES vides aizsardzības pamatprasības aeronavigācijas ražojumiem.

Vēlamajā politikas scenārijā apkopoti ierobežotas ES iejaukšanās risinājumi un ietverti brīvprātīgi elementi.

Kuru risinājumu kurš atbalsta?

Pārvaldība un resursu kvalitāte: dalībvalstis un nozare atbalsta resursu brīvprātīgu koplietošanu (politikas risinājumi Nr. 1.2. un 1.3. a)). Politikas risinājumi Nr. 1.3. b) un 1.4.: iespējami dalībvalstu iebildumi, jo ietver obligātus elementus.

Proporcionalitāte un drošības darbība: politikas risinājumu Nr. 2.2. atbalsta dalībvalstis un nozare, politikas risinājumu Nr. 2.3. atbalsta nozare, bet iespējami dalībvalstu iebildumi, jo sarežģīta pārvaldība, politikas risinājumam Nr. 2.4. ir vismazākais dalībvalstu un nozares atbalsts.

Apkalpošana uz zemes: vispārējs dalībvalstu un nozares atbalsts, izņemot gaisa pārvadātājus.

Drošība: politikas risinājums Nr. 3.2. C), ar ko paplašina EASA pilnvaras, varētu sastapties ar dalībvalstu un nozares iebildumiem.

Vides aizsardzība: politikas risinājums Nr. 3.3 B) negroza tvērumu, bet groza īstenošanu, tāpēc nav pretrunīgs.

C. Vēlamā risinājuma ietekme

Kādus ieguvumus nodrošinās vēlamais variants (ja tāds ir, pretējā gadījumā – galvenie varianti)?

Sakarā ar vienotāku uzraudzību un plašākām iespējām pierādīt atbilstību, tostarp sakarā ar nozares standartu plašāku izmantošanu, būs pozitīva ietekme uz vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem iekšējā tirgū. Izmantojot uz risku balstītu uzraudzību, kā arī proporcionālāku regulējumu un procedūras (piemēram, gaisa pārvadātājiem – vienkāršotu nomu, vienkāršotas vieglo gaisa kuģu sertifikācijas procedūras), uzņēmumiem tiks samazinātas atbilstības nodrošināšanas izmaksas. Izmantojot proporcionālāku un uz rezultativitāti balstītu reglamentēšanu, tiks stimulētas inovācijas. Inovāciju stimulēšanas sociālā ietekme – sagaidāms, ka tādējādi tirgū tiks radītas papildu darbvietas. Sagaidāms, ka, izmantojot labāku ES mēroga uzraudzību, kopīgu Eiropas drošības pārvaldības procesu un novēršot drošības nepilnības apkalpošanā uz zemes un drošībā, uzlabosies aviācijas drošība. Ietekme uz vidi būs nenozīmīga, bet pozitīva.

Kvantitatīvā izteiksmē ietekmi var noteikt tikai līdz zināmai robežai, jo risinājumu mērķis ir izveidot tiesisko regulējumu, kura ietekmi kvantitatīvi var izteikt tikai tad, ja to pārvērš konkrētos pasākumos (piemēram, īstenošanas noteikumos), vai arī ja pasākumi ir brīvprātīgi un ietekme ir atkarīga no to īstenošanas.

Kādas ir vēlamā varianta izmaksas (ja tāds ir, pretējā gadījumā – galveno variantu izmaksas)?

Attiecībā uz izmaksām uzņēmējiem un valstu pārvaldes iestādēm skatīt turpmākās divas iedaļas. Lai izveidotu virtuālo akadēmiju, centrālo sertifikātu repozitoriju, ekspertu datubāzi un lai atbalstītu apkalpošanai uz zemes, drošībai un vides aizsardzībai paredzētu noteikumu/pārbaužu izstrādi, būs nepieciešami papildu EASA centieni ES līmenī, ko daļēji var kompensēt ar esošiem resursiem vai ar nodevām un maksājumiem. Ierobežota apjoma maršruta maksājumu nodošana no Eirokontroles EASA varētu atbrīvot EASA resursus, ko attiecīgi varētu izmantot citu pasākumu vajadzībām. Nav ievērojamas negatīvas sociālās ietekmes vai ietekmes uz vidi. 

Kā tas skars uzņēmumus, MVU un mikrouzņēmumus?

Uzņēmumus pozitīvi ietekmēs proporcionālāks un uz rezultativitāti balstīts tiesiskais regulējums, lielāka līdzekļu elastība prasību izpildē, lielāka paļaušanās uz nozares standartiem, vienkāršotas vieglo gaisa kuģu sertifikācijas procedūras un attiecīgi samazinātas atbilstības nodrošināšanas izmaksas. Ir vieglāk ieviest jaunas tehnoloģijas. No regulējuma, kas balstīts uz rezultativitāti, MVU var negūt tikpat lielu labumu kā lielāki uzņēmumi, bet MVU gūs vairāk labuma no nevajadzīgu pārbaužu atcelšanas, pārejot uz uzraudzību, kas balstīta uz risku. Gaisa pārvadātājus pozitīvi ietekmēs vienkāršota nomas apstiprināšana un iespējama tādu sertifikātu konsolidācija, kas tam pašam uzņēmumam ir vairākās dalībvalstīs. Pasākumus, kas saistīti ar resursu apkopošanu vai kopīgu izmantošanu, finansēs nozare, pamatojoties uz principu "lietotājs maksā", un tas var ietekmēt uzņēmumus dalībvalstīs, kurās uzraudzību pašlaik finansē no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem.

Vai būs būtiska ietekme uz valstu budžetu un pārvaldi?

Attiecībā uz īstenošanas izmaksām – dalībvalstīm, kas vēl nav ieviesušas valsts lidojumu drošības programmas, tās būs jāievieš. Papildu mācību nepieciešamība rada papildu izmaksas. Dažām dalībvalstīm būs jāpilnveido zināšanas kiberdrošībā un apkalpošanā uz zemes. Tomēr lielāko daļu ierosināto pasākumu piemēros brīvprātīgi un paredzēts, ka dalībvalstis tos veiks, galvenokārt pamatojoties uz pozitīvu izmaksu un ieguvumu analīzi. Pēc dažām sākotnējām izveides un mācību izmaksām vidējā termiņā un ilgtermiņā sagaidāma pozitīva ietekme uz aviācijas valsts pārvaldes iestāžu resursiem; to panāks, izmantojot resursu apkopošanu un kopīgu izmantošanu un uzraudzību padarot mērķtiecīgāku un tādu, kas balstīta uz risku, tādējādi uzlabojot efektivitāti. Resursu apkopošanu un kopīgu izmantošanu finansēs no nodevām un maksājumiem, pamatojoties uz principu "lietotājs maksā". Vēlamie apkalpošanas uz zemes un drošības risinājumi neietver prasības par jaunu sertifikāciju, tādēļ sagaidāms, ka dalībvalstīm nebūs ievērojamu uzraudzības izmaksu.

Vai būs kāda cita būtiska ietekme? 

Tāda tiesiskā regulējuma izveidošanai, kas atbalsta jaunu tehnoloģiju ieviešanu un atbrīvo resursus, izmantojot proporcionālākas administratīvās procedūras, būs pozitīva ietekme uz ražotāju un gaisa pārvadātāju konkurētspēju un galarezultātā – uz nodarbinātību un izaugsmi. Tāpat Eiropas drošības rādītāju uzturēšana vai uzlabošana, izmantojot kopīgus drošības pārvaldības procesus, uz risku balstītu uzraudzību un regulējuma drošības nepilnību novēršanu, veicinās pasažieru aizsardzību, kā arī uzlabos (starptautisko) konkurētspēju.

D. Turpmākā rīcība

Kad politika tiks pārskatīta?

Regulā (EK) Nr. 216/2008 ir noteikta obligāta tās īstenošanas novērtēšana ik pēc pieciem gadiem. Šo novērtēšanu parasti dēvē par novērtēšanu saskaņā ar 62. pantu.