EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 18.11.2015
COM(2015) 750 final
2015/0269(COD)
Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA,
ar ko groza Padomes Direktīvu 91/477/EEK par ieroču iegādes un glabāšanas kontroli
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 18.11.2015
COM(2015) 750 final
2015/0269(COD)
Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA,
ar ko groza Padomes Direktīvu 91/477/EEK par ieroču iegādes un glabāšanas kontroli
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS
•Priekšlikuma pamatojums un mērķi
Iedzīvotāju un uzņēmumu drošība ir viens no galvenajiem šīs Komisijas rūpju objektiem. Ja šaujamieročus izmanto smagiem noziegumiem un organizētā noziedzība un teroristu organizācijas, tas var nodarīt milzīgu kaitējumu sabiedrībai, kā pagātnē esam vairākkārt pieredzējuši, jo īpaši uzbrukumos, kas notika Parīzē un Kopenhāgenā. Nesen koordinētu teroristu uzbrukumu sērijā 2015. gada 13. novembrī Parīzē gāja bojā vairāk nekā 120 cilvēku.
Šie traģiskie notikumi 1 skaidri pierāda daudzdimensiju draudus, ko rada organizētā noziedzība, un tie ir parādījuši, kāpēc mums jāturpina stiprināt cīņa pret šaujamieroču nelikumīgu tirdzniecību, izmantojot koordinētu un saskaņotu pieeju. Kopēja Eiropas atbildība par terorisma un pārrobežu noziedzības apkarošanu tika uzsvērta arī priekšsēdētāja Junkera politikas pamatnostādnēs.
Uz civilam lietojumam paredzēto šaujamieroču iegūšanu, glabāšanu un importu/eksportu attiecas visaptveroši ES reglamentējošie noteikumi, kas izklāstīti Direktīvā 91/477/EEK, kura grozīta ar Direktīvu 2008/51/EK.
Eiropas Savienības iedzīvotāji paļaujas uz valstu valdībām un ES iestādēm, ka tās nodrošinās viņu drošību. Šajā sakarā ir svarīgi nekavējoties rīkoties, nostiprinot spēkā esošos noteikumus par piekļuvi šaujamieročiem un to tirdzniecību.
•Saskanība ar pašreizējiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā
Šaujamieroču direktīvas 91/477/EEK mērķis ir atvieglot šaujamieroču iekšējā tirgus darbību ES, vienlaikus garantējot augstu drošības līmeni ES iedzīvotājiem. Šo noteikumu mērķis ir novērst iespējamās problēmas un trūkumus, kas var rasties visā šaujamieroča aprites ciklā (no ražošanas līdz tirdzniecībai, īpašumtiesībām un glabāšanai, dezaktivēšanai un iznīcināšanai). Šajā nolūkā minētajā direktīvā ir noteiktas minimālās prasības, kas dalībvalstīm būtu jānosaka attiecībā uz dažādu kategoriju šaujamieroču iegādi un glabāšanu 2 un reglamentē nosacījumus attiecībā uz šaujamieroču pārvietošanu starp dalībvalstīm, vienlaikus paredzot elastīgākus noteikumus medībām un šaušanai mērķī 3 .
Grozījums, kuru apstiprināja 2008. gadā, t.i., Direktīva 2008/51/EK 4 , iejaucās, lai pastiprinātu drošības aspektus un saskaņotu šo direktīvu ar ANO Konvencijas pret transnacionālo organizēto noziedzību Protokolu par šaujamieroču, to detaļu, daļu un munīcijas nelegālas izgatavošanas un aprites apkarošanu.
Spēkā esošais ES tiesiskais regulējums par šaujamieročiem lielā mērā izriet no ANO šaujamieroču protokola (ANO Šaujamieroču protokols), kuru 2002. gadā Komisija ES vārdā apsprieda un parakstīja.
Protokols ir starptautisks instruments, kurā ES un tās dalībvalstis ir līgumslēdzējas puses. Komisija pabeidza visu tā noteikumu transponēšanas procesu ES tiesību aktos, galvenokārt izmantojot:
Direktīvu 2008/51/EK , kurā iekļauti attiecīgie Šaujamieroču protokolā paredzētie noteikumi par ieroču pārsūtīšanu Kopienas iekšienē;
Regulu (ES) Nr. 258/2012 ( IP/12/225 ), kas attiecas uz tirdzniecību un pārvietošanu uz valstīm ārpus ES, tādējādi transponējot ANO Šaujamieroču protokola 10. panta noteikumus.
•Saskanība ar citām ES politikas jomām
Šī iniciatīva pilnībā saskan ar 2014.-2019. gada Eiropas Komisijas stratēģiskajiem mērķiem attiecībā uz "Tiesiskuma un pamattiesību telpu, kuras pamatā ir savstarpēja uzticēšanās".
Pēc teroristu uzbrukumiem Parīzē 2015. gada janvārī ES iekšlietu un/vai tieslietu ministri pieņēma "Parīzes deklarāciju", kurā atkārtoja savu valstu apņemšanos samazināt šaujamieroču nelikumīgu piegādi visā Eiropā un tādējādi paplašināt sadarbību saistībā ar Eiropas Daudznozaru platformu pret noziedzības draudiem (EMPACT), lai uzlabotu informācijas apmaiņu un nodrošinātu Eiropola, Eurojust un Interpola resursu pilnīgu izmantošanu 5 .
Neoficiālajā Eiropadomes sanāksmē 2015. gada 12. februārī valstu un valdību vadītāji pieprasīja, lai visas kompetentās iestādes pastiprinātu sadarbību cīņā pret šaujamieroču nelikumīgu tirdzniecību, tostarp ātri pārskatītu attiecīgos tiesību aktus, un ar trešām valstīm atjaunotu dialogu par drošības jautājumiem, jo īpaši Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā, kā arī Rietumbalkānos 6 .
Tieslietu un iekšlietu padomes sanāksmē, kas notika 2015. gada 12.-13. martā, ministri aicināja Komisiju ierosināt pasākumus, ar kuriem cīnīties pret šaujamieroču nelikumīgu tirdzniecību un kopā ar Eiropolu veicinātu informācijas apmaiņu un operatīvo sadarbību 7 .
Reaģējot uz to, Komisija pieņēma Eiropas Drošības programmu, lai nodrošinātu efektīvu un saskaņotu Eiropas līmeņa reakciju uz jauniem un arvien sarežģītākiem drošības apdraudējumiem. Vienlaikus uzsverot problēmas, ko rada šaujamieroču nelikumīga tirdzniecība, Eiropas Drošības programmā uzsvērtas atšķirības starp valstu tiesību aktiem, kas ir šķērslis efektīvai kontrolei un policijas sadarbībai visā ES 8 un jo īpaši aicināts pārskatīt tiesību aktus par šaujamieročiem, priekšlikumu iesniegšanu 2016. gadā uzskatot par prioritāru pasākumu. Tajā arī aicināts steidzami rīkoties, dezaktivējot šaujamieročus, lai novērstu, ka noziedznieki tos atjauno un izmanto. ES Iekšlietu ministru padome 2015. gada 29. augusta deklarācijā atkārtoti aicināts pārskatīt Šaujamieroču direktīvu un vienoties par kopēju pieeju attiecībā uz šaujamieroču dezaktivēšanu.
Visbeidzot, Padome 2015. gada 8. oktobrī pieņēma secinājumus par līdzekļu stiprināšanu cīņā pret šaujamieroču nelikumīgu tirdzniecību, aicinot dalībvalstis, Eiropas Komisiju, Eiropolu un Interpolu veikt pasākumus, tostarp pārskatīt pašreizējos tiesību aktus un uzraudzīt šaujamieroču radītos draudus, koordinējot pārrobežu izmeklēšanas un operācijas. Tas attiecas arī uz šaujamieroču nelikumīgu tirdzniecību tiešsaistē 9 .
Arī Eiropas Parlaments vairākkārt ir izskatījis jautājumu par šaujamieroču nelikumīgu tirdzniecību. Eiropas Parlaments 2015. gada 11. februārī pieņēma rezolūciju par terorisma apkarošanas pasākumiem 10 , kurā tas aicina "Komisiju steidzami novērtēt spēkā esošos ES noteikumus par nelikumīgu šaujamieroču un sprāgstošu ierīču apriti un ieroču nelikumīgu tirdzniecību, kas saistīta ar organizēto noziedzību".
2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE
•Juridiskais pamats
Šā priekšlikuma juridiskais pamats saskaņā ar Šaujamieroču direktīvas sākotnējo juridisko pamatu ir Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. pants.
•Subsidiaritāte (neekskluzīvai kompetencei)
Saskaņā ar LESD 5. pantu visai ES līmeņa rīcībai ir jābūt saskaņā ar subsidiaritātes principu, kas nozīmē, ka ES reglamentē vienīgi gadījumā, ja ar to nodrošina pievienoto vērtību pasākumiem, ko dalībvalstis veic vienas pašas.
Risināmajiem jautājumiem, proti, draudiem, ko rada smagi noziegumi un organizētā noziedzība un terrorisms, kā arī potenciāli lielām sociālām un ekonomiskām izmaksām, ko rada vardarbīga rīcība, pēc būtības ir raksturīgs pārrobežu raksturs un tās vienlaicīgi skar vairāk nekā vienu dalībvalsti. Tādā ziņā viena dalībvalsts atsevišķi nevar tās apmierinoši atrisināt.
To pierāda nesenie teroristu uzbrukumi šā gada augustā un novembrī, kurus veica transnacionāli noziedzīgi tīkli, kas darbojas vairākās dalībvalstīs. Šie tīkli izmantoja atšķirīgos valstu noteikumus par šaujamieroču glabāšanu un tirdzniecību un izmantoja nepilnības pārrobežu informācijas apmaiņā.
Tikai ES mēroga sistēma var nodrošināt sadarbību starp dalībvalstīm, kas vajadzīga šaujamieroču kontrolei un izsekošanai ES teritorijā.
Drošības problēmām, ko risina ar Šaujamieroču direktīvas palīdzību, ir pārrobežu raksturs. Dalībvalsts neaizsargātība pret noziedzīgām darbībām ietekmē Eiropas Savienību kopumā. Valstu tiesību aktu, šaujamieroču iedalījuma kategorijās un administratīvo procedūru atšķirības traucē direktīvas vienādu piemērošanu. Kā uzsvērts nesen veiktā novērtēšanas pētījumā, efektīvu rīcību, ar kuru nodrošina augstu drošības līmeni un regulētu šaujamieroču pārrobežu apriti, var pieņemt tikai ES līmenī. Ar Šaujamieroču direktīvu tiek izveidots kopējs tiesiskais regulējums, kuru nebūtu bijis iespējams izveidot, īstenojot tikai valsts vai divpusēju rīcību.
•Proporcionalitāte
Priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principu šāda(-u) iemesla(-u) dēļ.
Proporcionalitāte tiek nodrošināta, ierobežojot ierosināto izmaiņu saturu līdz tām, kurām ir vislielākā ietekme uz drošību, ņemot vērā sagatavošanās posmā veikto pētījumu galvenos secinājumus. Kopumā šis priekšlikums nepārsniedz to, kas ir nepieciešams, lai sasniegtu mērķi nodrošināt ES iedzīvotāju drošību, neradot nevajadzīgus iekšējā tirgus ierobežojumus.
Līdztekus tirdzniecības politikai raksturīgiem standartnoteikumiem, kuros ņem vērā privāto ieinteresēto personu paustās bažas un komentārus, priekšlikuma mērķis ir uzlabot drošības standartus un samazināt neatbilstību ANO Šaujamieroču protokolam, jo īpaši saistībā ar definīcijām.
•Instrumenta izvēle
Komisija ierosina jaunu direktīvu, ar ko groza pašreizējo Šaujamieroču direktīvu. Citi instrumenti nebūtu piemēroti spēkā esošās direktīvas grozīšanai.
3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI
•Ex-post izvērtējumi/spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaude
Kā tika paziņots Komisijas 2013. gada paziņojumā 11 , pirms tiek apsvērta iespēja būtiski pārskatīt spēkā esošo tiesisko regulējumu, Komisija uzsāka vairākus pētījumus par:
tā ES tiesību akta priekšlikuma atbilstību (vai neatbilstību), ar kuru saskaņo kriminālsankcijas pret šaujamieroču nelikumīgu tirdzniecību 12 ;
tā ES tiesību akta priekšlikuma atbilstību (vai neatbilstību), ar kuru uzlabo noteikumu par šaujamieroču dezaktivācijas, iznīcināšanas un marķēšanas procedūru ES teritorijā, kā arī par trauksmes ieročiem un kopijām 13 ;
Šaujamieroču direktīvas īstenošanu visās dalībvalstīs.
Pirmajā pētījumā secināts, ka ES mēroga minimālie noteikumi par šaujamieroču nelikumīgu tirdzniecību samazinātu juridisko nenoteiktību, atvieglotu saukšanu pie atbildības un nodrošinātu, ka noziedznieki nevar izmantot nepilnības. Tomēr pierādījumi arī liecina, ka praktiskas problēmas, piemēram, resursu trūkums, pretrunīgas politikas prioritātes un spēkā esošo tiesību aktu nepiemērošana ir tik pat būtiski šķēršļi pārrobežu centieniem apkarot šaujamieroču nelikumīgu tirdzniecību, kā atšķirības starp dalībvalstu tiesību aktiem šajā jomā. Pētījuma secinājums ir par labu tādam politikas risinājumu apvienojumam (neleģislatīvi un leģislatīvi pasākumi), kas neatbalsta ne minimālu, ne maksimālu likumdevēja iejaukšanos.
Otrajā pētījumā ierosināts pārskatīt Šaujamieroču direktīvu, ar mērķi:
saskaņot noteikumus par šaujamieroču marķēšanu un marķējuma savstarpēju atzīšanu starp dalībvalstīm;
ieviest kopējus standartus un procedūras un ieviest dezaktivētu šaujamieroču reģistrācijas prasības;
izstrādāt tehniskās pamatnostādnes par trauksmes/signālieroču un kopiju pārveidojamību, precizējot kritērijus, pēc kuriem nosaka, ka trauksmes ieroči un kopijas ir pārveidojami, un tādējādi nodrošina, ka tie ietilpst Šaujamieroču direktīvas darbības jomā;
veicināt zināšanu apmaiņu starp dalībvalstīm (īpašu uzmanību pievēršot apdraudējumiem un iespējām, ko sniedz tehnoloģiju attīstība) un uzlabot datu vākšanu par šaujamieroču ražošanu un īpašumtiesībām un noziedzīgām darbībām, kas saistītas ar šaujamieročiem, dezaktivētiem šaujamieročiem, trauksmes ieročiem un kopijām.
Visbeidzot, pētījumā, kurā novērtēta Šaujamieroču direktīvas īstenošana, cita starpā, ieteikts:
izveidot kopējus kritērijus signālieroču pārveidojamībai;
saskaņojot noteikumus par marķējumu un standartiem attiecībā uz dezaktivēšanu;
stiprināt datu vākšanas sistēmu un pārbaudīt valsts līmeņa informācijas sistēmu sadarbspēju; un, visbeidzot,
noteikt savstarpēji saskaņotu pieeju medību un sporta šaujamieroču klasifikācijai.
Kopā ar šo priekšlikumu Komisija publicē ziņojumu par Šaujamieroču direktīvas īstenošanu saskaņā ar minētās direktīvas 17. pantu.
•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām
Apspriešanās metodes, galvenās mērķnozares un vispārīgs respondentu raksturojums
Apspriešanās ar ieinteresētajām personām notika ar anketu palīdzību un uzaicinot uz sanāksmēm dalībvalstis un ieinteresētās privātās puses (Eiropas civilai lietošanai paredzēto šaujamieroču un munīcijas ražotāju apvienību pārstāvjus, personas, kas iesaistītas ieroču civilā tirdzniecībā, medniekus, kolekcionārus, NVO, pētniecības iestādes, utt.), izveidojot īpašu e-pasta adresi (JLS-FIREARMS@ec.europa.eu) pastāvīgām konsultācijām, kā arī veicot neatkarīgu pētījumu, kas palīdzēja sagatavot ietekmes novērtējumu. Turklāt Komisijā tika izveidota "starpdienestu grupa".
Atbilžu kopsavilkums un tas, kā tās ņemtas vērā
Dalībvalstis un NVO piekrita, ka Direktīvas 91/477/EEK īstenošana būtu lietderīga, lai novērstu, ka šaujamieroči no legālā tirgus nonāk nelegālajā tirgū. Privātās puses apgalvoja, ka dalībvalstīs jau ir stingri noteikumi, kas aptver šo aspektu, un pauda bažas par iespējamu negatīvu ietekmi uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Daudzas privātā sektora ieinteresētās personas pauda īpašas bažas par kategoriju grozījumiem, kas varētu apdraudēt medību un sporta šāvēju darbību.
Pēc ieinteresēto personu domām, dezaktivēto šaujamieroču atjaunošana ir svarīgs avots ieroču izmantošanai noziedzīgos nolūkos, un noziedznieki var izmantot trūkumus, kas izriet no valstu dezaktivācijas standartu atšķirībām 14 . Daži uzskata, ka Šaujamieroču direktīva ir stingra attiecībā uz dezaktivāciju, ka vajadzīga vienīgi īstenošanas kontrole dalībvalstīs un pieprasītās tehniskās pamatnostādnes 15 . Tomēr saskaņošanu kopumā uzskata par prioritāti.
Visas ieinteresētās personas (no dalībvalstu iestādēm, līdz ekspertiem un ražotāju pārstāvjiem) uzskata, ka pastāv reāla vajadzība starp dalībvalstīm apmainīties ar informāciju par šaujamieročiem un ka tas ir svarīgs jautājums. Turklāt sadarbībai nav jāaprobežojas tikai ar apmaiņu starp dalībvalstīm, bet jāapvieno publiskā un privātā sektora dalībnieki 16 . Labāka saziņa tiek uzskatīta par būtisku izlūkošanai, kopīgām operācijām un pārvaldībai. Tomēr tā būtu laba prakse, ja galvenokārt pievērstos apmaiņai ar informāciju, izmantojot elektroniskos līdzekļus, nevis sanāksmju rīkošanai. Turklāt jāņem vērā, ka platformas, kur šādas apspriedes var notikt, jau pastāv gan darbības līmenī, gan regulatīvā līmenī.
Kopīgi ieteikumi par noteikumiem tiek uzskatīti par svarīgiem, jo dažās valstīs ir atšķirīga izpratne par dažiem jautājumiem (piemēram, kopiju definīcija). Lai izvairītos no iespējas, ka noziedznieki izmanto dalībvalstu atšķirīgos noteikumus savā labā, ir vajadzīga saskaņota pieeja visā Eiropā.
Lai tā būtu efektīva, definīcijās būtu jāiekļauj vairāk konkrētu atsauču uz trauksmes ieročiem un citiem ieroču tipiem, kuri vēl nav precīzi definēti ES tiesiskajā regulējumā.
Kopumā valdīja vienprātība, ka dezaktivācijas pamatnostādņu kopējs standartu minimums palīdzētu dalībvalstīm sasniegt vienādu līmenī visā ES, saskaņojot dažādas procedūras un tādējādi uzlabojot saziņu un atvieglojot tiesību aktu izpildi. Noziedzība samazinātos, jo kopēju minimālo standartu piemērošana palīdzētu cīnīties pret nelegālu tirdzniecību ar rezerves daļām un novērstu nelikumīgi atkārtoti saliktu un pārveidotu šaujamieroču lietošanu.
Komisija ir izskatījusi viedokļus, ko paudušas ieinteresētās personas no publiskā un privātā sektora. Šis priekšlikums ir izstrādāts nolūkā palielināt drošību un efektivitāti.
•Ietekmes novērtējums
Priekšlikuma steidzamības dēļ, ņemot vērā nesenos notikumus, tas ir iesniegts bez ietekmes novērtējuma. Priekšlikums tomēr var atsaukties uz Šaujamieroču direktīvas REFIT izvērtējumu. Minētā novērtējumā norādītie atlikušie trūkumi tādās jomās kā tukšo patronu ieroču pārveidojamība, prasības attiecībā uz marķēšanu, dezaktivēšanu, definīcijām, tirdzniecību internetā, kā arī datu vākšanas un apmaiņas sistēmām. Papildu prasības ir noteiktas, ņemot vērā pieredzi, kas gūta pēc nesenajiem notikumiem.
4.IETEKME UZ BUDŽETU
Priekšlikums neietekmē Savienības budžetu.
5.CITI JAUTĀJUMI
•Īstenošanas plāni un uzraudzības, novērtēšanas un ziņošanas kārtība
Divus gadus pēc direktīvas stāšanās spēkā Komisija iesniegs Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par situāciju, kas izriet no šīs direktīvas piemērošanas, vajadzības gadījumā pievienojot priekšlikumus. Turpmākos ziņojumus Eiropas Parlamentam un Padomei iesniegs ik pēc pieciem gadiem.
•Skaidrojošie dokumenti (direktīvām)
Dalībvalstis dara zināmus Komisijai savus normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu atbilstību šai direktīvai.
•Konkrētu priekšlikuma noteikumu sīks skaidrojums
Priekšlikuma 1. pantā precizētas starpnieku un tirgotāju definīcijas un tas nodrošina konsekvenci ar būtisku sastāvdaļu un šaujamieroču sastāvdaļu definīciju, kā noteikts ANO Šaujamieroču protokolā. Komisijas pētījumi liecina, ka trūkst skaidrības par "starpnieka" definīciju, un uzsver, ka tai vajadzētu būt ietvertai šajā direktīvā. Klusinātāji arī ir iekļauti direktīvas darbības jomā.
Priekšlikuma 2. pants direktīvas darbības jomā no jauna ietver kolekcionārus. No pētījuma izriet, ka kolekcionāri ir identificēti kā iespējamais šaujamieroču nelikumīgas pārvietošanas avots. Tādēļ kolekcionāriem būs iespēja iegūt šaujamieročus, bet tikai ar atļauju/deklarāciju.
Dezaktivētiem šaujamieročiem būtu jābūt direktīvas darbības jomā attiecībā uz īpašnieka identifikāciju un reģistriem. Komisijas pētījumos savāktā informācija parādīja, ka tas ir nopietns trūkums ES tiesību aktos drošības jomā. Nesenie uzbrukumi tika veikti ar slikti dezaktivētiem šaujamieročiem (vai šaujamieročiem, kas salikti no slikti dezaktivētām daļām).
Priekšlikums tuvākajā laikā, izmantojot īstenošanas regulu, ieviest stingras obligātās kopējas pamatnostādnes attiecībā uz šaujamieroču dezaktivēšanu, padarīs atjaunošanu daudz sarežģītāku. Nevar izslēgt, ka dezaktivētie ieroči tiks atkal aktivizēti, neraugoties uz stingriem noteikumiem. Tādējādi attiecībā uz visbīstamākajiem šaujamieročiem (A kategorija) ir paredzēti stingrāki noteikumi, – pat ja tie tiek dezaktivēti. Tas nozīmē, ka dezaktivēti A kategorijas šaujamieroči nedrīkstēs būt īpašumā vai tikt tirgoti (izņemot muzejus).
Jauns noteikums nosaka dezaktivētu šaujamieroču uzskaites prasību valstu reģistros. Jebkura dezaktivētu šaujamieroču pārvietošana (t.i., īpašnieka maiņa) būtu jāreģistrē.
Pusautomātiskie ieroči veido lielu daļu no šodienas medību un sporta šaušanas ieročiem. Tomēr novērtējuma pētījumā ir secināts, ka dažus pusautomātiskos ieročus var viegli pārveidot par automātiskiem ieročiem, un pašreizējā direktīva neparedz tehniskos kritērijus, lai novērstu šādu pārveidošanu. Tomēr pat nepārveidojot tos par "A" kategorijas ieročiem, daži pusautomātiskie šaujamieroči var būt ļoti bīstami, ja tiem ir augsta ietilpība attiecībā uz patronu skaitu. Priekšlikums aizliedz pusautomātiskos ieročus, kuri ir iekļauti pašreizējā kategorijā "B7".
Priekšlikums ievieš kopējus ES noteikumus par marķēšanu, lai novērstu to, ka marķējumu var viegli izdzēst. Tajā jo īpaši ir precizēts, uz kurām daļām marķējums būtu liekams (nodrošina saskaņotību ar ANO Šaujamieroču protokola marķējuma prasībām). Tās būtu jāpiemēro arī attiecībā uz importētiem šaujamieročiem. Datorizētas datu reģistrācijas sistēmas glabāšanas laiks ir pagarināts uz vairāk nekā 20 gadiem. Dati būtu jāuzglabā līdz šaujamieroča iznīcināšanai, bet nav paredzēta atpakaļejoša piemērošana.
Šaujamieroču direktīvas novērtējums un cits sagatavošanās pētījums parādīja, ka internets aizvien vairāk tiek izmants kā šaujamieroču tirdzniecības kanāls un nākotnē būs grūtības to kontrolēt. Nopietnas krāpšanas risks gadījumos, kad iegāde notiek, izmantojot distanciālās saziņas līdzekļus, var palielināties līdz ar šāda pārdošanas veida plašāku izmantošanu nākotnē. Ņemot vērā nesenos terora aktus, kad dažos gadījumos šaujamieroči tika salikti no detaļām, kas nelikumīgi nopirktas internetā, šī pārdošanas kanāla neregulēšana radītu ievērojamu risku. Turklāt tiešsaistē būs grūtāk verificēt ieroču glabāšanai izsniegto atļauju likumību. Šis risks ir vēl lielāks gadījumos, ja iegādājas no trešām valstīm.
Esošajā direktīvā ir noteikts, ka "dalībvalstis nodrošina, ka, izņemot attiecībā uz tirgotājiem, šaujamieroču, to detaļu un munīcijas iegāde ar distanciālās saziņas līdzekļu starpniecību, ja tā ir atļauta, [..] ir stingri jākontrolē".
Priekšlikumā ir paredzēta stingrāka pieeja: nav pieņemama ieroču un detaļu pārdošana, izmantojot distances saziņas līdzekļus (jo īpaši internetu), izņemot attiecībā uz tirgotājiem un starpniekiem.
Spēkā esošā direktīva neaptver trauksmes, signālieročus, glābšanas ieročus, utt. Tiek ierosināts izstrādāt kopējus kritērijus attiecībā uz "trauksmes ieročiem", lai novērstu to pārveidošanu par reāliem šaujamieročiem. Tas, protams, attiecas gan uz ES ražotiem, gan importētiem trauksmes ieročiem.
Trauksmes ieroču un citu tukšu patronu ieroču pārveidojamības risks par reāliem šaujamieročiem ir augsts, un tas ir galvenais ieteikums, kas izriet no direktīvas darbības izvērtējuma un cita pētījuma. Saskaņā ar ieinteresēto personu sniegto informāciju, pārveidojamus trauksmes ieročus, kas importēti no trešām valstīm, var ievest ES teritorijā bez šķēršļiem, jo trūkst saskaņotu/kopēju noteikumu. Tehniskās specifikācijas tiks pieņemtas, izmantojot īstenošanas aktu.
Nav sistēmas, ar kuru informēt pārējās dalībvalstis, ja atļauja tiek atteikta (jo īpaši attiecībā uz B kategorijas šaujamieročiem). Ar priekšlikumu ievieš informācijas apmaiņas sistēmu starp dalībvalstīm un prasību tirgotājiem un starpniekiem būt saistītiem ar šaujamieroču centrālo reģistru. Šajā saistībā Komisija izpētīs esošo informācijas apmaiņas instrumentu izmantošanu.
Priekšlikumā arī ieviests 5 gadu termiņš licencei.
2015/0269 (COD)
Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA,
ar ko groza Padomes Direktīvu 91/477/EEK par ieroču iegādes un glabāšanas kontroli
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu,
saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,
tā kā:
(1)Padome ar Direktīvu 91/477/EEK 17 izveidoja iekšējā tirgus papildu pasākumu. Tas līdzsvaroja saistības nodrošināt noteiktu šaujamieroču pārvietošanas brīvību Savienībā, no vienas puses, un nepieciešamību kontrolēt šo brīvību ar drošības garantijām, kas ir piemērotas šādiem izstrādājumiem, no otras puses.
(2)Reaģējot uz nesenajiem terora aktiem, kas parādīja trūkumus Direktīvas 91/477/EEK īstenošanā, jo īpaši attiecībā uz ieroču dezaktivācijas, pārveidojamības un marķēšanas noteikumiem, "Eiropas Drošības programma", ko pieņēma 2015. gada aprīlī, un Iekšlietu ministru padomes 2015. gada 29. augusta deklarācija aicināja pārskatīt minēto direktīvu un izveidot kopēju pieeju attiecībā uz šaujamieroču dezaktivēšanu, lai novērstu, ka tie tiek atjaunoti un tos lieto noziedznieki.
(3)Direktīvā 91/477/EEK dažiem jautājumiem nepieciešami turpmāki uzlabojumi.
(4)Struktūrām, kas saistītas ar ieroču kultūras un vēstures aspektiem un ko par tādām atzinusi dalībvalsts, kuru teritorijā tās veic darbību, un kas glabā A kategorijas šaujamieročus, kuri ir iegūti pirms šīs direktīvas stāšanās spēkā, vajadzētu būt iespējai saglabāt tos šaujamieročus savā īpašumā, saņemot attiecīgās dalībvalsts atļauju un ar nosacījumu, ka šie šaujamieroči ir dezaktivēti.
(5)Tā kā kolekcionāri ir identificēti kā iespējamais šaujamieroču nelikumīgas pārvietošanas avots, uz tiem būtu jāattiecina šī direktīva.
(6)Tā kā starpnieki sniedz līdzīgus pakalpojumus kā tirgotāji, arī tie būtu jāiekļauj šīs direktīvas darbības jomā.
(7)Ņemot vērā slikti dezaktivētu ieroču augsto atjaunošanas risku un lai uzlabotu drošību visā Savienībā, dezaktivēti šaujamieroči būtu jāiekļauj šīs direktīvas darbības jomā. Turklāt attiecībā uz visbīstamākajiem šaujamieročiem būtu jāievieš stingrāki noteikumi, lai nodrošinātu, ka šos šaujamieročus nav atļauts turēt īpašumā vai tirgot. Šiem noteikumiem būtu jāattiecas arī uz minētās kategorijas šaujamieročiem pat pēc tam, kad tie ir dezaktivēti. Ja šie noteikumi netiek ievēroti, dalībvalstīm būtu jāveic atbilstoši pasākumi, tostarp šo ieroču iznīcināšana.
(8)Lai nodrošinātu dezaktivēto šaujamieroču izsekojamību, tie būtu jāreģistrē valsts reģistros.
(9)Dažus pusautomātiskos šaujamieročus var viegli pārveidot par automātiskiem šaujamieročiem, tādējādi radot draudus drošībai. Tomēr, pat nepārveidojot tos par "A" kategorijas ieročiem, daži pusautomātiskie šaujamieroči var būt ļoti bīstami, ja tiem ir augsta ietilpība attiecībā uz patronu skaitu. Šādus pusautomātiskos ieročus būtu jāaizliedz izmantot civiliem mērķiem.
(10)Lai izvairītos no tā, ka marķējumu var viegli izdzēst, un lai precizētu, uz kurām daļām marķējums būtu liekams, būtu jāievieš kopēji Savienības noteikumi par marķēšanu.
(11)Šaujamieročus var izmantot daudz ilgāk nekā 20 gadus. Lai nodrošinātu to izsekojamību, uzskaite jāsaglabā nenoteiktu laiku līdz ir apliecināta iznīcināšana.
(12)Šaujamieroču un to daļu tirdzniecības nosacījumi, izmantojot distances saziņu, var radīt nopietnus draudus drošībai, jo to ir grūtāk kontrolēt nekā tradicionālās pārdošanas metodes, jo īpaši attiecībā uz izsniegto atļauju likumības tiešsaistes verifikāciju. Tāpēc ir piemēroti ierobežot ieroču un detaļu pārdošanu, izmantojot distances saziņas līdzekļus (jo īpaši internetu), attiecībā uz tirgotājiem un starpniekiem.
(13)Turklāt risks, ka trauksmes ieroči un citu tipu tukšo patronu ieroči tiek pārveidoti par reāliem šaujamieročiem ir liels, un dažos terora aktos tika izmantoti pārveidoti ieroči. Tādēļ ir svarīgi risināt problēmu par pārveidoto šaujamieroču izmantošanu noziedzīgos nodarījumos, proti, iekļaujot tos šīs direktīvas darbības jomā. Būtu jāpieņem trauksmes un signālieroču, kā arī salūtieroču un akustisko ieroču tehniskās specifikācijas, lai nodrošinātu, ka tos nevar pārveidot par šaujamieročiem.
(14)Lai uzlabotu informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm, Komisijai būtu jānovērtē vajadzīgie sistēmas elementi, lai atbalstītu šādas informācijas apmaiņu, kas glabājas dalībvalstu elektroniskajās datu uzglabāšanas sistēmās. Komisijas veiktais novērtējums vajadzības gadījumā var būt kopā ar leģislatīva akta priekšlikumu, ņemot vērā spēkā esošos instrumentus attiecībā uz informācijas apmaiņu.
(15)Lai starp dalībvalstīm nodrošinātu pienācīgu informācijas apmaiņu par piešķirtajām atļaujām un par atteikumiem, pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai, nolūkā pieņemt aktu, kas ļauj dalībvalstīm radīt šādu informācijas apmaiņas sistēmu par piešķirtajām atļaujām un par atteikumiem. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.
(16)Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs direktīvas īstenošanai, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 18 .
(17)Šī direktīva respektē pamattiesības un ievēro principus, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.
(18)Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet rīcības mēroga un iedarbības dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai,
(19)Tādēļ atbilstīgi būtu jāgroza Direktīva 91/477/EEK,
IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.
1. pants
Direktīvu 91/477/EEK groza šādi:
(1)direktīvas 1. pantu groza šādi:
(a)panta 1.b punktu aizstāj ar šādu:
"1.bŠajā direktīvā "būtiska daļa" ir stobrs, rāmis, mehānismu kārba, magazīna vai cilindrs, aizslēgs un jebkura ierīce, kas konstruēta vai pielāgota šaujamieroča šāviena skaņas samazināšanai, kuri, būdami atsevišķi objekti, ir ietverti to šaujamieroču kategorijā, kuriem tie ir uzliekami vai uzlikti.";
(b)panta 1.e punktu aizstāj ar šādu:
"1.eŠajā direktīvā "starpnieks" ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kura nav tirgotājs, un kuras arods vai nodarbošanās pilnīgi vai daļēji ir pilnībā saliktu šaujamieroču, to daļu un munīcijas pirkšana, pārdošana vai to nodošanas organizācija dalībvalstī, no vienas dalībvalsts uz citu dalībvalsti, vai eksports uz trešo valsti.";
(c)panta 1. punktam pievieno šādus punktus:
"1.fŠajā direktīvā "trauksmes un signālieroči" ir pārnēsājamas ierīces ar čaulīšu turētāju, kam ir gāzes izeja priekšā, sānos vai augšā, kas ir īpaši projektēts un konstruēts tā, lai celtu trauksmi vai signalizētu, un kas ir paredzēti tikai tukšo patronu, kairinošu vielu, aktīvu vielu vai pirotehniskas munīcijas izšaušanai.
1.gŠajā direktīvā "salūta un akustiskie ieroči" ir šaujamieroči, kas īpaši pārveidoti tikai tukšo patronu izšaušanai, lai izmantotu teātra izrādēs, foto sesijās, kino un televīzijas ierakstiem.
1.hŠajā direktīvā "šaujamieroča kopijas" ir objekti, kam ir šaujamieroča fiziskais izskats, bet tie izgatavoti tā, lai tos nevarētu pārveidot šaušanai vai lodes vai lādiņa izsviešanai no stobra kanāla šaujampulvera iedarbības rezultātā.
1.iŠajā direktīvā "dezaktivēti šaujamieroči" ir šaujamieroči, kas ir pārveidoti nolūkā padarīt tos pastāvīgi nelietojamus ar dezaktivēšanas palīdzību, nodrošinot, ka visas šaujamieroča būtiskās daļas ir padarītas neatgriezeniski nelietojamas un nenoņemamas, neaizvietojamas vai nenomaināmas tādā veidā, kas nodrošinātu iespēju kaut kādā veidā reaktivēt minēto šaujamieroci."
(d)panta 2. punktu aizstāj ar šādu:
"2.Šajā direktīvā "tirgotājs" ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kuras arods vai nodarbošanās pilnīgi vai daļēji ir kāda no šīm darbībām:
i)šaujamieroču ražošana, tirdzniecība, maiņa, izīrēšana, labošana vai pārveidošana;
ii)šaujamieroču daļu ražošana, tirdzniecība, maiņa, izīrēšana, labošana vai pārveidošana;
iii)munīcijas ražošana, tirdzniecība, maiņa, vai pārveidošana.";
(2)direktīvas 2. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:
"2.Šo direktīvu nepiemēro, kad saskaņā ar valstu tiesību aktiem ieročus un munīciju iegādājas vai glabā bruņotie spēki, policija, publiskās iestādes. Šo direktīvu nepiemēro arī kara ieroču un munīcijas komerciālai apritei.";
(3)direktīvas 4. panta 1., 2. un 3. punktu aizstāj ar šādiem:
"1.Dalībvalstis nodrošina, ka jebkurš šaujamierocis vai detaļa, ko laiž tirgū, ir marķēta un reģistrēta saskaņā ar šo direktīvu.
2.Lai identificētu un izsekotu katru saliktu šaujamieroci, dalībvalstis katra šaujamieroča izgatavošanas laikā vai pēc tā importa Savienībā, pieprasa īpašu marķējumu, kas ietver izgatavotāja nosaukumu, izgatavošanas valsti vai vietu, sērijas numuru un izgatavošanas gadu, ja tas jau nav sērijas numura daļa. Šī prasība neskar izgatavotāja preču zīmes norādīšanu.
Marķējumu piestiprina šaujamieroča mehānismu kārbas.
Dalībvalstis nodrošina, ka katrs pilnas munīcijas komplekts tiek marķēts, norādot izgatavotāja nosaukumu, partijas (sērijas) identifikācijas numuru, kalibru un munīcijas veidu.
Turklāt dalībvalstis nodrošina, lai brīdī, kad notiek šaujamieroča nodošana no valdības krājumiem pastāvīgā civilā lietošanā, šis šaujamierocis būtu marķēts ar īpašu marķējumu, kas atļauj visām dalībvalstīm ātri identificēt nodošanas valdību.
3.Dalībvalstis nosaka, ka priekšnosacījums tirgotāja vai starpnieka darbībai tās teritorijā ir atļaujas saņemšana, pamatojoties vismaz uz vienu tirgotāja vai starpnieka privātās un profesionālās godprātības un tirgotāja vai starpnieka profesionālās kompetences pārbaudi. Juridiskas personas gadījumā pārbauda juridisko personu un personu, kas vada uzņēmumu.";
(4)direktīvas 4. panta 4. punktu groza šādi:
(a)pirmajā daļā otro teikumu aizstāj ar šādu:
"Šajā reģistrā reģistrē informāciju par katra šaujamieroča tipu, marku, modeli, kalibru un sērijas numuru, kā arī šaujamieroča piegādāja un pircēja vai glabātāja vārdu un adresi. Šaujamieroču, tostarp dezaktivēto šaujamieroču, reģistrācija tiek uzturēta, līdz kompetentās iestādes ir apstiprinājušas šaujamieroča iznīcināšanu.”;
(b)otro daļu aizstāj ar šādu:
"Visā savas darbības laikā tirgotāji un starpnieki uztur reģistru, kurā reģistrē informāciju par visiem šaujamieročiem, uz kuriem attiecas šī direktīva un kurus tie saņēmuši vai pārdevuši, iekļaujot ziņas, kas ļauj identificēt šaujamieroci un izsekot tam, jo īpaši tipu, marku, modeli, kalibru un sērijas numuru un piegādātāju un pircēju vārdus un adreses.
Izbeidzot savu darbību, tirgotājs vai starpnieks nodod savu reģistru tai valsts iestādei, kura ir atbildīga par šā punkta pirmajā daļā paredzēto reģistru.
Katra dalībvalsts nodrošina, ka to teritorijā uzņēmējdarbību veicošo tirgotāju un starpnieku reģistri ir saistīti ar datorizētu datu uzglabāšanas sistēmu par šaujamieročiem.";
(5)direktīvas 4.b pantu aizstāj ar šādu:
"4.b pants
1.Dalībvalstis izveido sistēmu tirgotāju un starpnieku darbības reglamentēšanai. Šāda sistēma var ietvert vienu vai vairākus no turpmāk minētajiem pasākumiem:
(a)to starpnieku un tirgotāju reģistrācija, kuri darbojas dalībvalsts teritorijā;
(b)licencēšanas vai atļauju izsniegšana starpniekiem un tirgotājiem.
2.Šā panta 1. punktā minētā sistēma ietver vismaz tirgotāja vai starpnieka privātās un profesionālās godprātības un profesionālās kompetences pārbaudi. Juridiskas personas gadījumā pārbauda juridisko personu un personu, kas vada uzņēmumu.";
(6)direktīvas 5. un 6. pantu aizstāj ar šādiem:
"5. pants
1.Neskarot 3. pantu, dalībvalstis atļauj šaujamieročus iegādāties un glabāt vienīgi personām, kurām ir pamatots iemesls un:
(a)kurām ir 18 vai vairāk gadu, izņemot attiecībā uz medībām vai šaušanai mērķī paredzētu šaujamieroču glabāšanu, ar noteikumu, ka šādā gadījumā personām, kas jaunākas par 18 gadiem, ir vecāku atļauja vai arī tās darbojas vecāku uzraudzībā vai pieaugušā uzraudzībā, kam ir derīga šaujamieroča vai medību atļauja, vai arī tās atrodas licencētā vai kā citādi apstiprinātā mācību centrā;
(b)kuras nevarētu apdraudēt sevi, sabiedrisko kārtību vai sabiedrisko drošību; kas notiesātas par tīšu vardarbīgu noziegumu, uzskata par tādām, kas rada minētos draudus.
2.Dalībvalstis nodrošina standarta medicīniskās pārbaudes atļauju izdošanai vai atjaunošanai, kā minēts 1. punktā, un anulē atļauju, ja kāds no nosacījumiem, uz kuru pamata atļauja piešķirta, vairs netiek pildīts.
Dalībvalstis nevar aizliegt to teritorijā dzīvojošām personām glabāt citā dalībvalstī iegādātu ieroci, ja vien tās neaizliedz tāda paša ieroča iegādi savā teritorijā.
6. pants
Dalībvalstis veic visus nepieciešamos pasākumus, lai aizliegtu A kategorijas šaujamieroču un munīcijas iegādi un glabāšanu un lai iznīcinātu šos šaujamieročus un munīciju, kas glabāti, pārkāpjot šo nosacījumu, un tikuši izņemti.
Dalībvalstis var atļaut struktūrām, kas saistītas ar ieroču kultūras un vēstures aspektiem un ko par tādām atzinusi dalībvalsts, kuru teritorijā tās veic darbību, saglabāt īpašumā tos A kategorijas šaujamieročus, kas ir iegūti pirms [šīs direktīvas spēkā stāšanās datums], ar nosacījumu, ka šie šaujamieroči ir dezaktivēti saskaņā ar 10.b panta noteikumiem.
A, B un C kategorijas šaujamieroču, to detaļu un munīcijas iegāde, izmantojot distanciālās saziņas līdzekļus, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/7/EK(*) 2. pantā, ir atļauta tikai attiecībā uz tirgotājiem un starpniekiem un to stingri kontrolē dalībvalstis.
____________________________________________________________________
(*) Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 20. maija Direktīva 97/7/EK par patērētāju aizsardzību saistībā ar distances līgumiem (OV L 144, 4.6.1997., 19. lpp.).";
(7)direktīvas 7. panta 4. punktam pievieno šādu apakšpunktu:
"Maksimāli pieļaujamais ilgums nedrīkst pārsniegt piecus gadus. Atļauju var atjaunot, ja nosacījumi, pamatojoties uz kuriem tā tika piešķirta, joprojām ir izpildīti.";
(8)pievieno šādu 10.a un 10.b pantu:
"10.a pants.
Dalībvalstis veic pasākumus, lai nodrošinātu to, ka trauksmes un signāla ieročus, kā arī salūta un akustiskos ieročus nevar pārveidot par šaujamieročiem.
Komisija pieņem trauksmes un signālieroču, kā arī salūta un akustisko ieroču tehniskās specifikācijas, lai nodrošinātu, ka tos nevar pārveidot par šaujamieročiem.
Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 13.b panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
10.b pants
Dalībvalstis veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka kompetentā iestāde verificē šaujamieroču dezaktivēšanu, lai tādējādi pārliecinātos par to, ka šaujamierocim veiktās izmaiņas to padara neatgriezeniski neizmantojamu. Dalībvalstis paredz, ka saistībā ar šādu verifikāciju izsniedz izziņu vai apliecinājumu, kas apstiprina šaujamieroča dezaktivēšanu, vai arī piestiprina skaidri saredzamu attiecīgu marķējumu uz šaujamieroča.
Komisija pieņem dezaktivācijas standartus un tehniku, lai nodrošinātu, ka dezaktivētie šaujamieroči tiek neatgriezeniski padarīti neizmantojami. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 13.b panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.";
(9)direktīvas 13. pantam pievieno šādu 4. un 5. punktu:
"4.Dalībvalstu kompetentās iestādes apmainās ar informāciju par atļaujām, kas piešķirtas šaujamieroču pārvietošanai uz citu dalībvalsti, kā arī ar informāciju par atteikumiem piešķirt atļauju, kā noteikts 7. pantā.
5.Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 13.a pantu attiecībā uz veidiem kā notiek informācijas apmaiņa par piešķirtajām atļaujām un atteikumiem."
(10)direktīvas 13.a pantu aizstāj ar šādu:
"13.a pants
1.Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.
2.Direktīvas 13. pantā minētās pilnvaras Komisijai deleģē uz nenoteiktu laiku, sākot ar šīs direktīvas spēkā stāšanās dienu.
3.Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 13. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai arī vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģēto aktu spēkā esību.
4.Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to vienlaikus paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.
5.Saskaņā ar 13. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja 2 mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par 2 mēnešiem.";
(11)pievieno šādu 13.b pantu:
"13.b pants
1.Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 182/2011(*) nozīmē.
2.Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.
____________________________________________________________________
(*) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).";
(12)direktīvas 17. pantu aizstāj ar šādu:
"17. pants
Komisija reizi piecos gados iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs direktīvas piemērošanu, kam vajadzības gadījumā pievieno priekšlikumus, jo īpaši attiecībā uz I pielikumā minētajām šaujamieroču kategorijām un jautājumiem, kas saistīti ar jaunajām tehnoloģijām, piemēram, 3D drukāšanu. Pirmā ziņojuma iesniegšanas termiņš ir divi gadi pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā."
Komisija līdz [datums] novērtē 4. panta 4. punktā minētās informācijas apmaiņas sistēmas starp dalībvalstīm datorizētās datu uzglabāšanas sistēmas vajadzīgos elementus. Komisijas veikto novērtējumu vajadzības gadījumā iesniedz kopā ar leģislatīva akta priekšlikumu, ņemot vērā spēkā esošos instrumentus attiecībā uz informācijas apmaiņu.";
(13)direktīvas 91/477/EK I pielikuma II nodaļu groza šādi:
(a)A punktu groza šādi:
i)A kategorijā pievieno šādus punktus:
"6.Automātiski šaujamieroči, kuri ir pārveidoti par pusautomātiskiem šaujamieročiem;
7.Pusautomātiski šaujamieroči civilai lietošanai, kuri atgādina ieročus ar automātisko mehānismu;
8.Šaujamieroči, kas minēti 1. līdz 7. punktā, pēc tam, kad tie ir dezaktivēti."
ii)B kategorijā svītro 7. punktu.
iii)C kategorijā pievieno šādus punktus:
"5.Trauksmes un signālieroči, akustiski un salūta ieroči, kā arī kopijas;
6.Šaujamieroči, kas minēti B kategorijā un C kategorijas 1. līdz 5. punktā, pēc tam, kad tie ir dezaktivēti.";
(b)B punktā svītro šādu tekstu:
"aizslēga mehānisms, patronu nodalījums un šaujamieroča stobrs, kas ir atsevišķi objekti, ir ietverti šaujamieroču kategorijā, kurai tie uzliekami vai ir uzlikti.";
(14)direktīvas 91/477/EK I pielikuma III nodaļu groza šādi:
(a)svītro a) punktu;
(b)b) punktu aizstāj ar šādu:
"ir paredzēti dzīvības glābšanas, dzīvnieku kaušanas, zvejas ar harpūnu vai arī rūpnieciskiem vai tehniskiem nolūkiem, ar nosacījumu, ka tos var izmantot tikai minētajiem nolūkiem;"
(c)otro daļu svītro.
2. pants
1.Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības līdz [3 mēneši pēc šīs direktīvas publicēšanas OV]. Dalībvalstis tūlīt dara Komisijai zināmu minēto noteikumu tekstu.
Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.
2.Dalībvalstis dara zināmus Komisijai to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņēmušas jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.
3. pants
Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
4. pants
Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.
Briselē,
Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —
priekšsēdētājs priekšsēdētājs