EIROPAS KOMISIJA
Strasbūrā, 15.12.2015
COM(2015) 670 final
2015/0307(COD)
Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,
ar ko groza Regulu (EK) Nr. 562/2006 attiecībā uz pārbaužu pastiprināšanu attiecīgajās datubāzēs pie ārējām robežām
EIROPAS KOMISIJA
Strasbūrā, 15.12.2015
COM(2015) 670 final
2015/0307(COD)
Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,
ar ko groza Regulu (EK) Nr. 562/2006 attiecībā uz pārbaužu pastiprināšanu attiecīgajās datubāzēs pie ārējām robežām
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS
•Priekšlikuma pamatojums un mērķi
Lai palielinātu drošību zonā bez iekšējās robežkontroles, priekšlikums ietver mērķtiecīgu grozījumu Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. marta Regulā (EK) Nr. 562/2006, ar kuru ievieš Kopienas Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss). Šis priekšlikums ir atbilde uz Padomes 9. un 20. novembra secinājumos pausto aicinājumu, kurā Komisija tika aicināta „iesniegt priekšlikumu Šengenas Robežu kodeksa mērķtiecīgai pārskatīšanai, lai paredzētu ES valstspiederīgo sistemātiskas kontroles pie Šengenas ārējām robežām, tostarp biometriskās informācijas pārbaudes, veicot salīdzināšanu ar attiecīgajām datubāzēm – pilnīgi izmantojot tehniskos risinājumus, lai nekavētu raitu kustību”.
Ar priekšlikumu ir plānots noteikt dalībvalstīm par pienākumu attiecībā uz personām, kuras izmanto tiesības brīvi pārvietoties saskaņā ar Savienības tiesību aktiem (proti, ES pilsoņi un viņu ģimenes locekļi, kuri nav ES pilsoņi), kad tās šķērso ārējo robežu, veikt sistemātiskas pārbaudes, pārbaudot informāciju pazaudēto un nozagto dokumentu datubāzēs, kā arī, lai pārliecinātos, ka šīs personas nerada draudus sabiedriskajai kārtībai un iekšējai drošībai. Šo pienākumu piemēro pie visām ārējām robežām, proti, pie gaisa, jūras un sauszemes robežām – gan pirms ieceļošanas, gan pirms izceļošanas. Tomēr gadījumos, kad visu personu, kuras izmanto tiesības brīvi pārvietoties saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, sistemātiska pārbaude pēc datubāzēm varētu izraisīt nesamērīgu ietekmi uz satiksmes plūsmu pie robežas, dalībvalstis var veikt tikai mērķtiecīgas pārbaudes datubāzēs, ja riska izvērtējums liecina, ka tas nerada riskus saistībā ar iekšējo drošību, sabiedrisko kārtību, dalībvalstu starptautiskajām attiecībām vai apdraudējumu sabiedrības veselībai.
Dalībvalstīm ir pienākums veikt sistemātiskas trešo valstu valstspiederīgo pārbaudes, pārbaudot informāciju visās datubāzēs pirms ieceļošanas, taču pašreizējos noteikumos nav paredzēts sabiedriskās kārtības un iekšējās drošības apsvērumu nolūkos sistemātiski veikt pārbaudes pirms izceļošanas. Grozījums saskaņos pienākumus arī pirms izceļošanas sistemātiski pārbaudīt, ka trešās valsts valstspiederīgais neapdraud sabiedrisko kārtību un iekšējo drošību.
Šis priekšlikums ir reakcija uz terorisma draudu pieaugumu Eiropā, kā to ir apliecinājuši uzbrukumi Parīzē, Kopenhāgenā un Briselē, taču tam ir jānovērš visi potenciālie iekšējās drošības apdraudējumi.
Terorisma draudi neaprobežojas ar vienu dalībvalsti un izriet ne tikai no ārējiem faktoriem. Ārvalstu kaujinieku teroristu parādība joprojām izraisa lielas bažas. Pastāvīgi palielinās to ES pilsoņu skaits, kuri ceļo uz Sīriju un Irāku, lai atbalstītu teroristu grupas. Tiek lēsts, ka līdz 5000 ES pilsoņu ir devušies uz konflikta zonām 1 un visdrīzāk pievienojušies Daesh spēkiem. Daudzi no neseno teroristu uzbrukumu, sākot no Charlie Hebdo 2015. gada janvārī, veicējiem dzīvoja vai tika apmācīti ārzemēs, teroristu organizāciju kontrolētās zonās. Došanās uz un no konflikta zonām [nolūkā atbalstīt teroristu organizācijas] konstatēšana un novēršana ir apzināta kā prioritāte jau 2014. gadā. Eiropas Komisija ir pastāvīgi atbalstījusi Šengenas sistēmas nostiprināšanu, izdodot ieteikumus robežpārbaužu pastiprināšanai pašreizējā tiesiskā regulējuma ietvaros. Šajā sakarībā pēc neformālās Eiropadomes 2015. gada 12. februāra Paziņojuma par terorisma apkarošanu un Padomes prezidentūras 2015. gada marta secinājumiem 2 Komisija atkal uzsvēra iespēju un vajadzību pastiprināt to personu pārbaudes, kuras izmanto tiesības brīvi pārvietoties saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, un sistemātiski veikt šādas pārbaudes personām, uz kurām attiecas specifiskais riska novērtējums. Praktiskā rokasgrāmata robežsargiem attiecīgi ir pielāgota 2015. gada jūnijā 3 .
Turklāt, kā paziņots Eiropas Drošības programmā, 2015. gada jūnijā Komisija pabeidza vienoto riska rādītāju pirmo kopumu attiecībā uz ārvalstu kaujiniekiem teroristiem, ko izmantos robežsargi kā palīdzību pārbaužu veikšanā 4 .
Ārvalstu kaujinieku parādība liecina – lai nodrošinātu augstu drošības līmeni zonā bez iekšējo robežu kontroles, ir sistemātiski jāpārbauda arī tās personas, kuras izmanto tiesības brīvi pārvietoties saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.
Šis priekšlikums uzsver arī vajadzību pārbaudīt biometriskos identifikatorus, kā tie ietverti Padomes Regulā (EK) Nr. 2252/2004. Minētā regula ieviesa sejas attēlu un pirkstu nospiedumus kā drošības elementus ES pilsoņu pasēs, lai padarītu tās drošākas un izveidotu uzticamu saikni starp pases turētāju un pasi. Tāpēc, ja pastāv šaubas par pases autentiskumu vai par tās turētāja likumīgo statusu, robežsargiem ir jāpārbauda šie biometriskie identifikatori.
•Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā
Ierosinātais grozījums nodrošinās, ka:
1) personu, kuras izmanto tiesības brīvi pārvietoties saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, ceļošanas dokumentus sistemātiski pārbauda attiecīgajās datubāzēs, kurās ir informācija par nozagtiem, nelikumīgi piesavinātiem, pazaudētiem un spēku zaudējušiem dokumentiem, lai nodrošinātu, ka šādas personas neslēpj savu īsto identitāti, un
2) personas, kuras izmanto tiesības brīvi pārvietoties saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, arī tiek sistemātiski pārbaudītas attiecīgajās datubāzēs iekšējās drošības un sabiedriskās kārtības apsvērumu nolūkos.
Šāda kombinācija no sistemātiskām dokumentu un personu iedaļu pārbaudēm attiecīgajās datubāzēs dos iespēju arī sinerģijām sistēmas veidošanā, kas pašlaik nav iespējamas, jo pastāv asimetrija starp iespējamām sistemātiskām dokumentu pārbaudēm un nesistemātiskām pārbaudēm drošības apsvērumu dēļ. Ierosinātais grozījums ir saskaņā ar vienu no robežu pārbaužu mērķiem, proti, novērst jebkurus draudus dalībvalstu iekšējai drošībai un sabiedriskajai kārtībai.
Turklāt priekšlikums paplašinās pienākumu pārbaudīt arī pirms izceļošanas, ka trešo valstu valstspiederīgie nerada draudus sabiedriskajai kārtībai un iekšējai drošībai.
•Saskanība ar citām ES politikas jomām
Pēc ierosinātā grozījuma Šengenas Robežu kodekss paliks saskanīgs ar pārvietošanās brīvību, kas garantēta Līgumā un kā turpmāk sīki aprakstīts Direktīvā 2004/38/EK.
Pasākumi, ko pie ārējām robežām veiks šā grozījuma rezultātā, kas sastāv no datubāzu pārbaudes drošības apsvērumu dēļ, neskar ES pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesības brīvi pārvietoties, kas izriet no līguma un no Direktīvas 2004/38/EK, kur nav ietvertas tiesības būt brīviem no drošības pārbaudēm ārējo robežu šķērsošanas gadījumā.
Attiecībā uz pasākumiem, kurus robežsargi var veikt, pamatojoties uz datubāzu pārbaužu rezultātiem (pozitīvajām atbildēm jeb „trāpījumiem”), Direktīvas 2004/38/EK VI nodaļas noteikumos dalībvalstīm ir atļauts ierobežot ES pilsoņu un viņu ģimenes locekļu brīvu pārvietošanos sabiedriskās kārtības vai valsts drošības apsvērumu dēļ, ar nosacījumu, ka tās ievēro direktīvā noteiktās materiālās un procesuālās garantijas, kā to interpretējusi Eiropas Savienības Tiesa. Pozitīva trāpījuma gadījumā ir jāievēro tās normas, uz ko Tiesa atsaukusies spriedumā lietā C503/03 Komisija/Spānija un kas ir sīki izklāstītas arī SIRENE rokasgrāmatā.
Ievērojot to, ka pārbaudītās datubāzes darbojas pēc principa „ir trāpījums/nav trāpījuma”, un ka vienkārša ieskatīšanās datubāzē netiek ne reģistrēta, ne turpmāk apstrādāta, sistemātiskas to personu pārbaudes, kuras izmanto tiesības brīvi pārvietoties saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, skars personas datu aizsardzības tiesības tikai ierobežotā apjomā, ko attaisno izvirzītie drošības mērķi.
2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE
•Juridiskais pamats
Līguma par Eiropas Savienības darbību 77. panta 2. punkta b) apakšpunkts ir priekšlikuma juridiskais pamats.
Šis priekšlikums groza Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. marta Regulu (EK) Nr. 562/2006, ar kuru ievieš Kopienas Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss), kas tika balstīta uz līdzvērtīgiem Eiropas Kopienas dibināšanas līguma noteikumiem, proti, attiecīgi uz 62. panta 1. punktu (iekšējās robežas) un 2. punkta a) apakšpunktu (ārējās robežas).
•Subsidiaritāte
Rīcība brīvības, drošības un tiesiskuma telpā ietilpst dalītās kompetences jomā, ko ES un dalībvalstis dala saskaņā ar LESD 4. panta 2. punktu. Tāpēc subsidiaritātes princips ir piemērojams, ievērojot LES 5. panta 3. punktu, atbilstīgi kuram Savienība rīkojas tikai atbilstīgā apmērā un vienīgi tad, ja paredzētās darbības mērķus nevar pietiekami labi sasniegt dalībvalstis centrālā vai reģionālā un vietējā līmenī, bet ierosinātās darbības mēroga vai seku dēļ tie ir labāk sasniedzami Savienības līmenī.
Šā priekšlikuma mērķis ir grozīt Šengenas Robežu kodeksu, lai paredzētu sistemātiskas to personu kontroles, kuras izmanto tiesības brīvi pārvietoties saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, pie ārējām robežām, pārbaudot informāciju attiecīgajās datubāzēs, pilnīgi izmantojot tehniskos risinājumus, vienlaikus neaizkavējot pārrobežu kustības plūdumu.
Kontroles pie ārējām robežām tiek veiktas visu to dalībvalstu interesēs, kuras ir atcēlušas iekšējo robežu kontroli (Šengenas Robežu kodeksa 6. apsvērums); tām būtu jāpalīdz novērst jebkurus draudus dalībvalstu iekšējai drošībai. Tāpēc šādas kontroles ir jāveic saskaņā ar kopīgiem noteikumiem.
Attiecīgi šo mērķi – izveidot kopīgus noteikumus par pārbaužu, ko veic pie ārējām robežām, apjomu un veidiem – dalībvalstis vienatnē nevar sasniegt pietiekamā apjomā, un tas ir labāk sasniedzams Savienības līmenī. Tādējādi Savienība var veikt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu.
• Proporcionalitāte
Pārbaudīto datubāzu saturs ir ierobežots un attiecas uz iekšējai drošībai būtiskiem aspektiem; visi pamatojumi brīdinājumu ievietošanai Šengenas informācijas sistēmā ir saistīti ar iekšējās drošības saglabāšanu Šengenas valstīs, ņemot vērā to, ka iekšējās robežas netiek pārbaudītas. Tādējādi sistemātiskas pārbaudes attiecīgajās datubāzēs arī attiecībā uz personām, kuras izmanto tiesības brīvi pārvietoties saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, tiek veiktas tikai tādā apjomā, cik tas nepieciešams, lai sasniegtu kādu no mērķiem saistībā ar ārējo robežu kontrolēm.
Priekšlikumā ir nošķirts starp ārējām gaisa robežām un pārējām ārējām robežām, lai ņemtu vērā pasažieru plūsmu un infrastruktūru pie dažādo veidu ārējām robežām. Ja, piemēram, ņemot vērā infrastruktūru un pasažieru plūsmu, sistemātiska pārbaude varētu radīt nesamērīgu ietekmi uz satiksmes plūsmu pie robežas, tad pie sauszemes un jūras robežām var iztikt bez sistemātiskām pārbaudēm, ja riska izvērtējums liecina, ka tas nerada riskus saistībā ar iekšējo drošību, sabiedrisko kārtību, dalībvalstu starptautiskajām attiecībām vai apdraudējumu sabiedrības veselībai. Riska izvērtējums ir jādara zināms Eiropas Aģentūrai operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (turpmāk – „Frontex”), un par to ir regulāri jāziņo Komisijai un Frontex aģentūrai. Par to, kā dalībvalstis piemēro minētos noteikumus, Frontex var veikt riska izvērtējumu un neaizsargātības novērtējumu. Īpašu uzmanību iespējamai robežu sistemātisku pārbaužu stingrības mazināšanai noteiktās sauszemes un jūras robežšķērsošanas vietās Komisija pievērsīs savā pusgada ziņojumā par Šengenas zonas darbību.
Attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgo pārbaudēm pirms izceļošanas tiks atcelta pašreizējā rīcības brīvība neveikt viņiem sistemātiskas pārbaudes sabiedriskās kārtības un iekšējās drošības apsvērumu dēļ, un tādējādi noteikums tiks pieskaņots noteikumam par pārbaudēm pirms ieceļošanas, proti, pienākumam veikt sistemātiskas pārbaudes datubāzēs. Saskaņā ar Šengenas Robežu kodeksa VII pielikuma 5.2. punktu darba ņēmējus, kas strādā otrpus robežai un ko robežsargi labi pazīst tāpēc, ka viņi bieži šķērso robežu vienā un tajā pašā robežšķērsošanas vietā, un par kuriem saskaņā ar pirmās pārbaudes rezultātiem nav brīdinājumu Šengenas informācijas sistēmā vai valsts datubāzē, pārbauda tikai izlases kārtā. Laiku pa laikam šīs personas pārbauda pilnībā, bez brīdinājuma un ar neregulāriem starplaikiem.
•Tiesību akta izvēle
Priekšlikums attiecas uz regulas grozījumu, nav norāžu, ka būtu piemērotāks kāds cits instruments, nevis regula.
3.APSPRIEŠANOS REZULTĀTI
Jautājums par sistemātiskām attiecīgo datubāzu pārbaudēm attiecībā uz ES pilsoņiem un citām personām, kuras izmanto tiesības brīvi pārvietoties saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, šķērsojot ārējo robežu, ir dienas kārtībā no 2014. gada pavasara – kopš teroristu uzbrukuma Ebreju muzejā Briselē un izrietošās diskusijas par cīņu pret ārvalstu kaujiniekiem teroristiem.
Lai nodrošinātu iekšējo drošību, pēdējā pusotra gada laikā jau ir īstenoti centieni veikt atbilstošus, tūlītēji efektīvus un iedarbīgākus pasākumus esošā ES acquis ietvaros. Komisija ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm izstrādāja ieteikumus, lai uzlabotu robežpārbaudes pie ārējām robežām, virzoties uz intensīvākām attiecīgo datubāzu pārbaudēm, attiecīgā gadījumā sistemātiski pamatojoties uz riska novērtējumu. Pēc uzbrukumiem Charlie Hebdo un turpmākā Padomes 2015. gada 12. marta aicinājuma ir izstrādāti un izplatīti robežsargiem vienotie riska rādītāji, lai labāk orientētu mērķtiecīgās pārbaudes. 2015. gada jūnijā Praktiskā rokasgrāmata robežsargiem tika pielāgota, lai ņemtu vērā iepriekš minētos ieteikumus 5 .
Par šo problēmjautājumu tika vairākkārt diskutēts Robežu jautājumu darba grupā 2014. un 2015. gadā. Luksemburgas prezidentūra 2015. gada oktobrī izsūtīja informatīvu pieprasījumu par jaunākajām norisēm šajā jomā 6 .
Priekšlikums ir tieša atbilde uz Padomes 2015. gada 20. novembra aicinājumu grozīt Šengenas Robežu kodeksu pēc teroristu uzbrukumiem Parīzē 2015. gada 13. novembrī.
•Pamattiesības
Ierosinātais grozījums ievēro pamattiesības un principus, kas noteikti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, par privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību (7. pants), personas datu aizsardzību (8. pants) un pārvietošanās un uzturēšanās brīvību (45. pants). Šengenas Robežu kodeksa 3.a pantā minētās aizsardzības garantijas turpina piemērot.
4.IETEKME UZ BUDŽETU
Ierosinātais grozījums neietekmē ES budžetu.
CITI JAUTĀJUMI
• Uzraudzības, novērtēšanas un ziņošanas kārtība
Ierosinātais grozījums attiecas uz Šengenas Robežu kodeksu, kura īstenošanu izvērtē ar Šengenas izvērtēšanas mehānismu saskaņā ar Padomes Regulu (ES) Nr. 1053/2013 7 (ŠRK 37.a pants), neskarot Komisijas kā Līgumu sarga lomu (LES 17. panta 1. punkts).
• Konkrēto priekšlikuma noteikumu sīks skaidrojums
Ierosinātais grozījums ievieš pašreizējā 7. panta 2. punktā pienākumu attiecībā uz personām, kuras izmanto tiesības brīvi pārvietoties saskaņā ar Savienības tiesību aktiem (proti, ES pilsoņi un viņu ģimenes locekļi, kuri nav ES pilsoņi), veikt sistemātiskas pārbaudes, pārbaudot informāciju pazaudēto un nozagto dokumentu datubāzēs, kā arī, lai pārliecinātos, ka šīs personas nerada draudus sabiedriskajai kārtībai un iekšējai drošībai. Šo pienākumu piemēro pie visām ārējām robežām, proti, pie gaisa, jūras un sauszemes robežām. Tomēr gadījumos, kad visu personu, kuras izmanto tiesības brīvi pārvietoties saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, sistemātiska pārbaude datubāzēs varētu izraisīt nesamērīgu ietekmi uz satiksmes plūsmu pie robežas, dalībvalstis var veikt tikai mērķtiecīgas pārbaudes datubāzēs, ja riska izvērtējums liecina, ka tas nerada riskus saistībā ar iekšējo drošību, sabiedrisko kārtību, dalībvalstu starptautiskajām attiecībām vai apdraudējumu sabiedrības veselībai.
Riska izvērtējums ir jādara zināms Frontex aģentūrai, un par to ir regulāri jāziņo Komisijai un Frontex aģentūrai. Īpašu uzmanību iespējamai robežu sistemātisku pārbaužu stingrības mazināšanai Komisija pievērsīs savā pusgada ziņojumā par Šengenas zonas darbību.
Šis priekšlikums uzsver arī vajadzību pārbaudīt biometriskos identifikatorus, kā tie ietverti Padomes Regulā (EK) Nr. 2252/2004. Šī regula ieviesa sejas attēlu un pirkstu nospiedumus kā drošības elementus ES pilsoņu pasēs, lai padarītu tās drošākas un izveidotu uzticamu saikni starp pases turētāju un pasi. Tāpēc, ja pastāv šaubas par pases autentiskumu vai par tās turētāja identitāti, robežsargiem ir jāpārbauda šie biometriskie identifikatori.
Ierosinātais grozījums arī atceļ dalībvalstīm atstāto rīcības brīvību nepārbaudīt trešo valstu valstspiederīgos pirms izceļošanas, un tādējādi saskaņo 7. panta 3. punkta b) un c) apakšpunktu ar esošajiem pienākumiem veikt sistemātiskas trešo valstu valstspiederīgo pārbaudes datubāzēs pirms ieceļošanas.
2015/0307 (COD)
Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,
ar ko groza Regulu (EK) Nr. 562/2006 attiecībā uz pārbaužu pastiprināšanu attiecīgajās datubāzēs pie ārējām robežām
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 77. panta 2. punkta b) apakšpunktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,
saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,
tā kā:
(1)Ārējo robežu kontrole paliek viena no galvenajām aizsardzības garantijām zonā bez kontrolēm pie iekšējām robežām. To veic visu dalībvalstu interesēs. Viens no šādu kontroļu mērķiem ir novērst jebkurus draudus dalībvalstu iekšējai drošībai un sabiedriskajai kārtībai neatkarīgi no šādu draudu izcelsmes.
(2)Ārvalstu kaujinieku teroristu, no kuriem daudzi ir Savienības pilsoņi, parādība liecina par nepieciešamību pastiprināt Savienības pilsoņu pārbaudes pie ārējām robežām.
(3)Tāpēc personu, kuras izmanto tiesības brīvi pārvietoties saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, dokumenti būtu sistemātiski jāpārbauda attiecīgajās datubāzēs, kurās ir informācija par nozagtiem, nelikumīgi piesavinātiem, pazaudētiem un spēku zaudējušiem ceļošanas dokumentiem, lai novērstu, ka šīs personas slēpj savu īsto identitāti.
(4)Tā paša iemesla dēļ robežsargiem sistemātiski būtu jāpārbauda personas, kuras izmanto tiesības brīvi pārvietoties saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, attiecīgajās valsts un Eiropas datubāzēs, lai nodrošinātu, ka tās nerada draudus iekšējai drošībai vai sabiedriskajai kārtībai.
(5)Tehnoloģiju attīstība principā ļauj pārbaudīt attiecīgās datubāzes, neaizkavējot robežas šķērsošanas procesu, jo dokumentu un personu kontroles var veikt paralēli. Tāpēc ir iespējams, negatīvi neietekmējot labticīgi ceļojošās personas, pastiprināt pārbaudes pie ārējām robežām, lai labāk identificētu tās personas, kuras ir nodomājušas slēpt savu īsto identitāti vai uz kurām attiecas brīdinājumi drošības apsvērumu dēļ vai brīdinājums par apcietināšanu. Sistemātiskas pārbaudes būtu jāveic pie visām ārējām robežām. Tomēr, ja sistemātiskām pārbaudēm pie sauszemes un jūras robežām būtu nesamērīga ietekme uz satiksmes plūsmu pie robežas, būtu jāatļauj dalībvalstīm neveikt sistemātiskas pārbaudes datubāzēs, taču tikai pamatojoties uz riska izvērtējumu, kas liecina, ka šāda stingrības mazināšana neradītu drošības apdraudējumu. Šāds riska novērtējums būtu jānosūta Aģentūrai operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām, kas izveidota ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2007/2004 8 , un par to regulāri jāziņo gan Komisijai, gan Aģentūrai.
(6)Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2252/2004 9 Savienība ieviesa kā drošības elementus Savienības pilsoņu pasēs sejas attēlu un pirkstu nospiedumus. Minētie drošības elementi ir ieviesti, lai padarītu pases drošākas un izveidotu uzticamu saikni starp pases turētāju un pasi. Tāpēc, ja pastāv šaubas par pases autentiskumu vai tās turētāja identitāti, dalībvalstīm būtu jāpārbauda šie biometriskie identifikatori.
(7)Šī regula neskar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/38/EK 10 piemērošanu.
(8)Pirms ieceļošanas dalībvalstīm ir pienākums sistemātiski pārbaudīt trešo valstu valstspiederīgos, pārbaudot visas datubāzes. Būtu jānodrošina, ka šādas pārbaudes tiek sistemātiski veiktas arī pirms izceļošanas.
(9)Ņemot vērā, ka šīs regulas mērķis, proti, pie ārējām robežām pastiprināt pārbaudes datubāzēs, atbildot jo īpaši uz teroristu draudu pieaugumu, attiecas uz vienu no aizsardzības garantijām zonā bez iekšējās robežkontroles, un kā tāds attiecas uz Šengenas zonas pareizu darbību, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto ar subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.
(10)Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kurš pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un šī regula tai nav saistoša un nav jāpiemēro. Ņemot vērā to, ka šī regula balstās uz Šengenas acquis, Dānija saskaņā ar minētā protokola 4. pantu sešos mēnešos pēc tam, kad Padome ir pieņēmusi šo regulu, izlemj, vai tā šo regulu transponēs savos tiesību aktos.
(11)Šī regula papildina tos Šengenas acquis noteikumus, kuru īstenošanā Apvienotā Karaliste nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2000/365/EK 11 ; tāpēc Apvienotā Karaliste nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Apvienotajai Karalistei šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.
(12)Šī regula papildina tos Šengenas acquis noteikumus, kuru īstenošanā Īrija nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2002/192/EK 12 ; tāpēc Īrija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Īrijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.
(13)Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju – saskaņā ar Nolīgumu, kas noslēgts starp Eiropas Savienības Padomi, Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā 13 , šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Padomes Lēmuma 1999/437/EK 14 1. panta A punktā.
(14)Attiecībā uz Šveici – saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā 15 – šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta A punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2008/146/EK 16 3. pantu.
(15)Attiecībā uz Lihtenšteinu – saskaņā ar Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā 17 – šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta A punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2011/350/ES 18 3. pantu.
(16)Attiecībā uz Šengenas informācijas sistēmas izmantošanu šī regula ir akts, kas balstās uz vai kā citādi attiecas uz Šengenas acquis attiecīgi 2003. gada Pievienošanās akta 3. panta 2. punkta nozīmē un 2011. gada Pievienošanās akta 4. panta 2. punkta nozīmē.
(17)Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas ir atzīti jo īpaši Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.
(18)Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 562/2006 19 ,
IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.
1. pants
Regulu (EK) Nr. 562/2006 groza šādi:
1) regulas 7. pantu groza šādi:
a) panta 2. punktu aizstāj ar šādu:
„2.Ieceļojot un izceļojot, personas, kuras izmanto tiesības brīvi pārvietoties saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, pakļauj šādām pārbaudēm:
a)personas identitātes un valstspiederības pārbaude un ceļošanas dokumenta derīguma un autentiskuma pārbaude, pārbaudot attiecīgās datubāzes, jo īpaši:
1)Šengenas informācijas sistēmu;
2)Interpola Zagto un pazaudēto ceļošanas dokumentu datubāzi;
3)valstu datubāzes, kurās ir informācija par nozagtiem, nelikumīgi piesavinātiem, pazaudētiem un spēku zaudējušiem ceļošanas dokumentiem;
b)pārliecināšanās, ka persona, kura izmanto tiesības brīvi pārvietoties saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, netiek uzskatīta par tādu, kas rada draudus iekšējai drošībai, sabiedriskajai kārtībai, jebkuras dalībvalsts starptautiskajām attiecībām vai sabiedrības veselībai, tostarp pārbaudot attiecīgās Savienības un valstu datubāzes, jo īpaši Šengenas informācijas sistēmu.
Ja pastāv šaubas par ceļošanas dokumenta autentiskumu vai par tā turētāja identitāti, pārbaudēs ietver pasēs un ceļošanas dokumentos, kas izdoti saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2252/2004*, iekļauto biometrisko identifikatoru pārbaudi.
Ja pirmās daļas a) un b) punktā minētajām pārbaudēm pie ārējām sauszemes un jūras robežām būtu nesamērīga ietekme uz satiksmes plūsmu, tad dalībvalstis var veikt šīs pārbaudes mērķtiecīgi, pamatojoties uz risku, kas saistīti ar iekšējo drošību, sabiedrisko kārtību, jebkuras dalībvalsts starptautiskajām attiecībām vai apdraudējumu sabiedrības veselībai, novērtējumu.
Katra dalībvalsts nosūta savu risku novērtējumu Aģentūrai operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 2007/2004, un katrus trīs mēnešus ziņo Komisijai un minētajai Aģentūrai par mērķtiecīgi veikto pārbaužu piemērošanu.
____________
*Padomes 2004. gada 13. decembra Regula (EK) Nr. 2252/2004 par drošības elementu un biometrijas standartiem dalībvalstu izdotās pasēs un ceļošanas dokumentos (OV L 385, 29.12.2004., 1. lpp.).”
b) panta 3. punkta b) apakšpunkta iii) punktu aizstāj ar šādu:
„iii) pārliecināšanās, ka attiecīgais trešās valsts valstspiederīgais nav uzskatāms par tādu, kas rada draudus jebkuras dalībvalsts sabiedriskajai kārtībai, iekšējai drošībai vai starptautiskajām attiecībām, tostarp pārbaudot attiecīgās Savienības un valstu datubāzes, jo īpaši Šengenas informācijas sistēmu;”.
c) panta 3. punkta c) apakšpunkta iii) punktu svītro.
2. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.
Briselē,
Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —
priekšsēdētājs priekšsēdētājs