Patlaban dalībvalstīs ir vairāk nekā 300 civilo un militāro iestāžu, kas atbild par krasta apsardzes funkciju veikšanu visdažādākajās jomās, kā, piemēram, kuģošanas drošība, drošums, meklēšana un glābšana, robežkontrole, zivsaimniecības kontrole, muitas kontrole, vispārēja tiesībaizsardzība un vides aizsardzība. Dalībvalstu iestādēm šo funkciju izpildē palīdz vairākas ES aģentūras, konkrēti Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra, Eiropas Jūras drošības aģentūra un Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūra.

Komisija 2014. gadā pabeidza priekšizpēti, kuras mērķis bija izvērtēt, cik nepieciešama ir sadarbības un koordinācijas uzlabošana starp valstu iestādēm un aģentūrām, kuras veic krasta apsardzes funkcijas. Šī priekšizpēte iezīmēja virkni aspektu, kuros būtu vēlama ciešāka sadarbība, jo īpaši tādās jomās kā operatīvā uzraudzība un datu kopīgošana, kas ir pamatā visām minētajām funkcijām.

Nepieciešamība uzlabot sadarbību un koordināciju starp iestādēm, kuras veic krasta apsardzes funkcijas, pēcāk ir atzīta Savienības tiesību aktos jūras transporta jomā, Eiropas Savienības jūras drošības stratēģijas rīcības plānā, ko Padome pieņēmusi 2014. gadā, un Eiropas politikā migrācijas jomā, ko Komisija pieņēmusi 2015. gadā.

Šā tiesību akta priekšlikuma, kas stiprina Eiropas mēroga sadarbību krasta apsardzes funkciju veikšanā, mērķis ir uzlabot sadarbību un koordināciju starp attiecīgajām ES aģentūrām, lai tādā veidā pastiprinātu sinerģiju starp šo aģentūru dienestiem, un tas ļautu tiem sniegt efektīvākus un rentablākus vairākmērķu pakalpojumus valsts iestādēm, kuras veic krasta apsardzes funkcijas.

Šis tiesību akta priekšlikums ir daļa no pasākumu kopuma, kuru Komisija ierosinājusi, lai pastiprinātu Eiropas ārējo robežu aizsardzību, tostarp Eiropas mēroga sadarbību krasta apsardzes funkciju jomā, un kurš ietver arī priekšlikumu regulai, ar ko izveido Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru, un priekšlikumu grozīt Padomes Regulu (EK) Nr. 768/2005, ar ko izveido Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūru. Būtiskie ar šo priekšlikumu ierosinātie grozījumi ir identiski ierosinātajiem noteikumiem par sadarbību Eiropas krasta apsardzes jomā, kas ietveri priekšlikumā regulai, ar ko izveido Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru, un ierosinātajiem grozījumiem Padomes Regulā (EK) Nr. 768/2005.

Šis priekšlikums ir saskaņā ar politikas mērķiem, kas noteikti Eiropas jūras transporta politikā līdz 2018. gadam un kas izvirzīti Eiropas Jūras drošības aģentūrai, kura izveidota, lai nodrošinātu augstu, vienveidīgu un efektīvu līmeni kuģošanas drošībā, jūras drošībā un saistībā ar kuģu izraisīta piesārņojuma novēršanu un reaģēšanu uz to. Tas atspoguļo EMSA svarīgāko uzdevumu, kompetenču un darbību būtību attiecībā uz jūras administrācijām un iestādēm, kuras veic krasta apsardzes funkcijas.

Priekšlikums pamatojas uz LESD 100. panta 2. punktu par kopējās jūras transporta politikas mērķu sasniegšanai vajadzīgo noteikumu izstrādi.

Priekšlikums ir saistīts ar atbalstu valsts iestādēm, kuras veic krasta apsardzes funkcijas valsts un Savienības līmenī, un attiecīgos gadījumos starptautiskā līmenī.

Priekšlikuma mērķis ir uzlabot ES krasta apsardzes spēju reaģēt uz draudiem un apdraudējumiem jūrniecības jomā, uzlabojot sadarbību un veicinot izmaksefektīvas pārrobežu un pārnozaru darbības. Tādējādi būs iespējams izvairīties no centienu dublēšanās un vienlaikus nodrošināt to, ka galvenie dalībnieki (jo īpaši ES aģentūras) rīkojas saskaņoti un efektīvi un kopīgi veido sinerģijas. Ir ņemta vērā vajadzība nodrošināt lielāku kontroli jūras apgabalā un vienlaikus ierobežot ar to saistīto darba slodzi valstu un ES iestādēm.

Pievienotā vērtība no konkrētajām EMSA darbībām ES līmenī ir šāda:

Tā kā priekšlikuma mērķis ir grozīt Regulu (EK) Nr. 1406/2002, ar ko izveido Eiropas Jūras drošības aģentūru, ir nepieciešams ierosināt regulu.

Neattiecas (šīs iniciatīvas mērķis ir īstenot saistības, kas ietvertas Eiropas politikā migrācijas jomā un kas attiecas uz krasta apsardzes darbībām).

Neattiecas

Šī iniciatīva neietilpst REFIT programmā, bet tajā ir pārņemti galvenie šīs programmas principi.

Neattiecas

Šī iniciatīva prasīs ES ieguldījumu EMSA palielināt par aptuveni EUR 22 miljoniem gadā (resp., par aptuveni EUR 87 miljoniem 2017.–2020. gada laikposmā) un pieņemt darbā 17 pagaidu darbiniekus.

Tie ir darbības izdevumi (3. sadaļa) par apmēram EUR 81 miljonu, galvenokārt lai samaksātu par RPAS pakalpojumu sniegšanu (EUR 67 miljoni) un SAT-AIS un SATCOM datiem un pakalpojumiem, kas vajadzīgi, lai palielinātu visu triju aģentūru un valstu iestāžu uzraudzības spēju un tādā veidā kā prioritāru mērķi pastiprinātu Eiropas Savienības ārējo jūras robežu kontroli.

(Skatīt arī pievienoto tiesību akta priekšlikuma finanšu pārskatu.)

Tā kā šo pasākumu īstenos EMSA, tā izvērtējumu iekļaus aģentūras 5 gadu darbības izvērtējumā, kura secinājumus un ieteikumus Komisija nosūtīs Eiropas Parlamentam un Padomei un publiskos.

Neattiecas

Šā priekšlikuma mērķis ir uzlabot Eiropas līmeņa sadarbību krasta apsardzes funkciju izpildē, attīstot dažāda veida sadarbību starp Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru, EMSA un EFCA, lai uzlabotu sinerģiju starp šīm aģentūrām un tādā veidā nodrošinātu efektīvākus un izmaksu ziņā izdevīgākus vairākmērķu pakalpojumus valsts iestādēm, kuras veic krasta apsardzes funkcijas.

EMSA nozīmīgi uzlabos savu uzraudzības spēju, lai tādā veidā pastiprinātu Eiropas Savienības ārējo jūras robežu kontroli, veicot šādas darbības:

a)    daloties informācijā, kura iegūta agregējot un analizējot datus, kas ir pieejami kuģu ziņošanas sistēmās un citās informācijas sistēmās, kuru izmitināšanu nodrošina aģentūras vai kurām aģentūras var piekļūt, saskaņā ar attiecīgo juridisko pamatu un neskarot dalībvalstu turētās datu īpašumtiesības;

Rezultāts: reāllaika un gandrīz reāllaika jūras uzraudzības datu labāka izplatīšana starp minētajām trim aģentūrām un attiecīgajām iestādēm.

Pamatojoties uz pašreizējiem pakalpojumu līmeņa līgumiem, kurus EMSA noslēgusi attiecīgi ar Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru un EFCA, jūrniecības informācija tiek straumēta abu pārējo aģentūru sistēmās. Uzraudzības spējas uzlabošanas gaitā kopējā ainā būtu jāiekļauj jauno sensoru dati, jo īpaši RPAS (tostarp video un infrasarkanie) dati, un tālab būs jāpapildina pašreizējā sistēma ar jaunām funkcijām, lai tādā veidā uzlabotu informācijas sniegšanu un kopīgošanu ar abām pārējām aģentūrām un attiecīgajām iestādēm. Lai sistēmas spētu uzņemt informāciju no jauniem sensoriem, vajadzēs šim nolūkam atbilstošu programmatūru un saskarnes.

b)    sniedzot novērošanas un sakaru pakalpojumus un šajā nolūkā izmantojot modernās tehnoloģijas, tostarp kosmosa un zemes infrastruktūras un sensorus, kas uzstādīti uz jebkāda veida platformas, piemēram, tālvadības gaisa kuģa sistēmās;

Rezultāts: elastīgi RPAS pakalpojumi novērošanas vajadzībām robežkontrolē.

Ar pašreizējām zemes un satelītu tehnoloģijām joprojām ir grūti pamanīt mazas gumijas vai koka laivas, kurās migranti šķērso Vidusjūru. Šāda tipa laivas visbiežāk neparādās ar radaru iegūtajos satelītattēlos. Optiskā attēlveidošana ir iespējama tikai ļoti konkrētās nelielās platībās, dienas gaišajā laikā un ja nav mākoņu. Satelītu informācija parasti ir pieejama tikai par noteiktu laika sprīdi un ir atkarīga no satelīta kustības trajektorijas. Šos ierobežojumus var novērst ar papildu pakalpojumiem, kurus nodrošina RPAS (droni).

Aģentūra kā institucionāla pakalpojumu sniedzēja organizēs un nodrošinās RPAS pakalpojumu darbības Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras un robežkontroles iestāžu darba atbalstam. Turklāt EMSA, būdama jūras drošības aģentūra, palīdzēs panākt to, ka šīs tehnoloģijas izmantošana tiek uztverta labvēlīgāk. Minētā tehnoloģija ir daudzfunkcionāla, un to var izmantot dažādu publiskā sektora uzdevumu izpildei jūrā (robežkontrole, kuģošanas drošība, meklēšana un glābšana, piesārņojuma atklāšana, zvejas kontrole, tiesībaizsardzības darbības). Stiprinot sadarbību starp aģentūrām, pastiprināsies vienu un to pašu līdzekļu izmantojuma sinerģija un daudzfunkcionalitāte.

Tā kā EMSA jau tagad vāc, apstrādā, agregē un korelē datus par cilvēka darbībām jūrā, EMSA sniegtie RPAS pakalpojumi nesīs būtisku labumu Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai un robežkontroles iestādēm. No RPAS iegūto informāciju izmantos kā papildu datu avotu, un to pievienos EUROSUR sistēmā straumētajai informācijai. Paredzēts nodrošināt dažādmēroga pakalpojumu, kas ietvers vairākas vienlaicīgas RPAS operācijas Vidusjūrā, kura tiktu iedalīta, piemēram, 4 apgabalos: Grieķijas–Turcijas robeža (Egejas jūra), Vidusjūras centrālā daļa (Lībija), Vidusjūras rietumu daļa (Gibraltāra jūras šaurums) un Vidusjūras austrumu daļa (teritorija ap Kipru). Izvietotas tiktu mobilas vienības, kuras var ātri pārvietot uz jauniem “karstajiem punktiem”, ja tādi izveidojas.

RPAS pakalpojumiem vajadzētu būt lētākiem nekā pilotējamu patruļas lidaparātu izmantošanai un jākalpo par papildu līdzekli kopējā novērošanas ainā, kura ietver satelītattēlus, informāciju par kuģu ģeogrāfisko atrašanās vietu un novērošanu, ko veic jūras patruļas lidaparāti un kuģi.

Rezultāts: AIS dati, kas savākti, izmantojot satelītu.

Līdz šim EMSA sadarbībā ar Eiropas Kosmosa aģentūru (EKA) visus SAT-AIS datu pakalpojumus citām ES aģentūrām un ES dalībvalstīm ir sniegusi bez maksas, izmantojot savas jūrniecības lietotnes. Šos datus EKA finansēs līdz 2016. gada 31. augustam, un tad attiecīgā pētniecības un izstrādes programma beigsies. SAT-AIS dati ir izcili vērtīgs informācijas avots un lielā mērā veicina jūras situācijas apzināšanos. Tas palīdz dalībvalstīm un ES aģentūrām un struktūrām (piemēram, Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai, EFCA, MAOC-N) veikt savus novērošanas un uzraudzības uzdevumus. Bez šiem datiem daudzus kuģus nav iespējams izsekot, jo citi datu avoti nav pieejami (it īpaši Vidusjūras dienvidu daļā), vai arī kuģi apgabalu šķērso tādās vietās, līdz kurām nesniedzas AIS krasta staciju nodrošinātais pārklājums, un tāpēc šos kuģus nav iespējams novērot, izmantojot sauszemes AIS sistēmas (kā tas ir gadījumā ar ES karoga zvejas kuģiem, kad tie darbojas ārpus ES).

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 1406/2002 par Eiropas Jūras drošības aģentūras izveidošanu (grozīta ar regulām 1644/2003; 724/2004; 2038/2006; 100/2013).

Politikas joma: Eiropas transporta politika

06: Mobilitāte un transports

06 02: Iekšzemes, gaisa un jūras transporta politika

06 02 03: Eiropas Jūras drošības aģentūra

06 02 03 01: Eiropas Jūras drošības aģentūra — Iemaksa saskaņā ar 1., 2. un 3. sadaļu, izņemot piesārņojuma novēršanas pasākumus

Darba kārtība migrācijas jomā

Eiropas transporta politika

Konkrētais mērķis

Veicināt transporta drošumu un drošību, izstrādājot vienotus Eiropas politikas drošības un drošuma standartus un nodrošinot augstu to īstenošanas pakāpi.

Attiecīgās ABM/ABB darbības

0602 Iekšzemes, gaisa un jūras transporta politika

Eiropas līmeņa sadarbībai krasta apsardzes funkciju izpildē vajadzētu nodrošināt būtiski uzlabotu uzraudzības spēju, lai tādā veidā pastiprinātu Eiropas Savienības ārējo (jūras) robežu kontroli.

a)    daloties informācijā, kura iegūta agregējot un analizējot datus, kas ir pieejami kuģu ziņošanas sistēmās un citās informācijas sistēmās, kuru izmitināšanu nodrošina aģentūras vai kurām aģentūras var piekļūt, saskaņā ar attiecīgo juridisko pamatu un neskarot dalībvalstu turētās datu īpašumtiesības;

Rezultāts: reāllaika un gandrīz reāllaika jūras uzraudzības datu labāka izplatīšana starp minētajām trim aģentūrām un attiecīgajām iestādēm.

Pamatojoties uz pašreizējiem pakalpojumu līmeņa līgumiem, kurus EMSA noslēgusi attiecīgi ar Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru un EFCA, jūrniecības informācija tiek straumēta abu pārējo aģentūru sistēmās. Uzraudzības spējas uzlabošanas gaitā kopējā ainā būtu jāiekļauj jauno sensoru dati, jo īpaši tālvadības gaisa kuģu sistēmu (tostarp video un infrasarkanie) dati, un tālab būs jāpapildina pašreizējā sistēma ar jaunām funkcijām, lai tādā veidā uzlabotu informācijas sniegšanu un kopīgošanu ar abām pārējām aģentūrām un attiecīgajām iestādēm. Lai sistēmas spētu uzņemt informāciju no jauniem sensoriem, vajadzēs šim nolūkam atbilstošu programmatūru un saskarnes.

b)    sniedzot novērošanas un sakaru pakalpojumus un šajā nolūkā izmantojot modernās tehnoloģijas, tostarp kosmosa un zemes infrastruktūras un sensorus, kas uzstādīti uz jebkāda veida platformas, piemēram, tālvadības gaisa kuģa sistēmās;

Rezultāts: elastīgi RPAS (tālvadības gaisa kuģa sistēmas) pakalpojumi novērošanas vajadzībām robežkontrolē.

Ar pašreizējām zemes un satelītu tehnoloģijām joprojām ir grūti pamanīt mazas gumijas vai koka laivas, kurās migranti šķērso Vidusjūru. Šāda tipa laivas visbiežāk neparādās ar radaru iegūtajos satelītattēlos. Optiskā attēlveidošana ir iespējama tikai ļoti konkrētās nelielās platībās, dienas gaišajā laikā un ja nav mākoņu. Satelītu informācija parasti ir pieejama tikai par noteiktu laika sprīdi un ir atkarīga no satelīta kustības trajektorijas. Šos ierobežojumus var novērst ar papildu pakalpojumiem, kurus nodrošina tālvadības gaisa kuģa sistēmas (RPAS vai droni).

Aģentūra kā institucionāla pakalpojumu sniedzēja organizēs un nodrošinās RPAS pakalpojumu darbības Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras un robežkontroles iestāžu darba atbalstam. Turklāt EMSA, būdama jūras drošības aģentūra, palīdzēs panākt to, ka šīs tehnoloģijas izmantošana tiek uztverta labvēlīgāk. Minētā tehnoloģija ir daudzfunkcionāla, un to var izmantot dažādu publiskā sektora uzdevumu izpildei jūrā (robežkontrole, kuģošanas drošība, meklēšana un glābšana, piesārņojuma atklāšana, zvejas kontrole, tiesībaizsardzības darbības). Stiprinot sadarbību starp aģentūrām, pastiprināsies vienu un to pašu līdzekļu izmantojuma sinerģija un daudzfunkcionalitāte.

Tā kā EMSA jau tagad vāc, apstrādā, agregē un korelē datus par cilvēka darbībām jūrā, EMSA sniegtie RPAS pakalpojumi nesīs būtisku labumu Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai un robežkontroles iestādēm. No RPAS iegūto informāciju izmantos kā papildu datu avotu, un to pievienos EUROSUR sistēmā straumētajai informācijai. Paredzēts nodrošināt dažādmēroga pakalpojumu, kas ietvers vairākas vienlaicīgas RPAS operācijas Vidusjūrā, kura tiktu iedalīta, piemēram, 4 apgabalos: Grieķijas–Turcijas robeža (Egejas jūra), Vidusjūras centrālā daļa (Lībija), Vidusjūras rietumu daļa (Gibraltāra jūras šaurums) un Vidusjūras austrumu daļa (teritorija ap Kipru). Izvietotas tiktu mobilas vienības, kuras var ātri pārvietot uz jauniem “karstajiem punktiem”, ja tādi izveidojas.

RPAS pakalpojumiem vajadzētu būt lētākiem nekā pilotējamu patruļas lidaparātu izmantošanai un jākalpo par papildu līdzekli kopējā novērošanas ainā, kura ietver satelītattēlus, informāciju par kuģu ģeogrāfisko atrašanās vietu un novērošanu, ko veic jūras patruļas lidaparāti un kuģi.

Rezultāts: AIS dati, kas savākti, izmantojot satelītu.

Līdz šim EMSA sadarbībā ar Eiropas Kosmosa aģentūru (EKA) visus SAT-AIS datu pakalpojumus citām ES aģentūrām un ES dalībvalstīm ir sniegusi bez maksas, izmantojot savas jūrniecības lietotnes. Šos datus EKA finansēs līdz 2016. gada 31. augustam, un tad attiecīgā pētniecības un izstrādes programma beigsies. SAT-AIS dati ir izcili vērtīgs informācijas avots un lielā mērā veicina jūras situācijas apzināšanos. Tas palīdz dalībvalstīm un ES aģentūrām un struktūrām (piemēram, Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai, EFCA, MAOC-N) veikt savus novērošanas un uzraudzības uzdevumus. Bez šiem datiem daudzus kuģus nav iespējams izsekot, jo citi datu avoti nav pieejami (it īpaši Vidusjūras dienvidu daļā), vai arī kuģi apgabalu šķērso tādās vietās, līdz kurām nesniedzas AIS krasta staciju nodrošinātais pārklājums, un tāpēc šos kuģus nav iespējams novērot, izmantojot sauszemes AIS sistēmas (kā tas ir gadījumā ar ES karoga zvejas kuģiem, kad tie darbojas ārpus ES).

Ja SAT-AIS datu nebūs, zudīs liela pievienotā vērtība un ievērojami samazināsies jūras situācijas apzināšanās, un tas negatīvi ietekmēs uzraudzības spēju pie ārējām robežām. Tāpēc SAT-AIS dati ir vajadzīgi.

Lai varētu koordinēt un piegādāt jūras uzraudzības datus no RPAS un citiem sensoriem, ir vajadzīgi satelītsakari. Satelītsakarus izmanto, lai navigētu RPAS un lai pārraidītu datus, kas iegūti ar RPAS aprīkojumu (payload). Tas ir būtisks izmaksu faktors. Aģentūrai būs jāiegulda saskarnēs, kas saņem datus no sakaru satelītiem un jo īpaši no Eiropas Datu pārraides sistēmas (EDRS). Protams, lai vienlaikus varētu saņemt daudzas dažāda formāta datu plūsmas, būs jāizstrādā šai vajadzībai piemērota programmatūra. Šeit minētās izmaksas neietver satelītdatu pārraidīšanas izmaksas.

c)    valstu un Savienības līmenī īstenojot spēju veidošanu un šajā nolūkā izstrādājot vadlīnijas, ieteikumus un paraugpraksi, kā arī atbalstot personāla mācības un apmaiņu, lai tādējādi uzlabotu informācijas apmaiņu un sadarbību krasta apsardzes funkciju jomā;

Rezultāts: mācības, tālmācība un labākās prakses apmaiņa un projektu gaitā izstrādāti kopīgi vai sadarbspējīgi operāciju standarti.

Valstu iestāžu veikto krasta apsardzes funkciju stiprināšana ietver arī izglītību un apmācību. Aģentūra jau ir izveidojusi vērā ņemamu mācību pasākumu klāstu, tostarp e-mācību moduļus dalībvalstu, kandidātvalstu un Eiropas kaimiņattiecību politikā iesaistīto valstu ekspertiem. Tas tiks izmantots kā pamats, lai izstrādātu jaunus moduļus un mācību kursus prasmju un spēju stiprināšanai valstu līmenī.

Jaunie mācību kursi, paraugprakses apmaiņas darbsemināri un e-mācību moduļi, kā arī jauni konkrētiem apgabaliem paredzēti projekti palīdzēs palielināt krasta apsardzes spējas, izstrādāt ES līmenī kopējus standartus un pieejas, un tas atvieglos starpvalstu sadarbību un kopīgos operatīvos pasākumus.

Reāllaika un gandrīz reāllaika jūras uzraudzības datu labāka izplatīšana starp minētajām trim aģentūrām un attiecīgajām iestādēm.

Saskarņu un funkciju modernizēšana un uzlabošana:

– padarīs iespējamu ar jaunajiem sensoriem iegūto datu kopīgošanu (izmantojot jaunus datu formātus),

– palīdzēs visām ieinteresētajām personām kopīgot aizvien vairāk uzraudzības datu.

Elastīgi RPAS pakalpojumi novērošanas vajadzībām robežkontrolē.

Ar pastiprinātu jūras uzraudzību pie ES ārējām robežām vajadzētu spēt:

– agrāk pamanīt migrantu došanos ceļā,

– labāk pamanīt nelaimē nonākušos migrantus jūrā (vairāk izglābtu dzīvību), palīdzēt meklēšanas un glābšanas operācijās jūrā,

– savlaicīgāk un labāk pamanīt citas nelikumīgas darbības, kas notiek, šķērsojot ES ārējo jūras robežu,

– izmantot visu iepriekšminēto daudzējādām (krasta apsardzes) vajadzībām, palīdzot veikt jūras uzraudzību, kuras mērķis ir:

   – pamanīt nelegālo zveju,

   – pamanīt un pārtvert narkotiku nelegālu tirdzniecību un kontrabandu,

   – pamanīt un uzraudzīt piesārņojumu,

   – papildināt tiesībaizsardzības darbības.

Uzraudzības dati ir “tehniskā palīdzība”, un tie sniedzami attiecīgajām kompetentajām iestādēm valstu vai ES līmenī, lai nodrošinātu piemērotus turpmākos pasākumus.

AIS dati, kas savākti, izmantojot satelītu.

Šī informācija ļaus identificēt kuģus ārpus ES dalībvalstu AIS krasta staciju nodrošinātā pārklājuma un palīdzēs lietotājiem iegūt pilnīgāku jūras kopainu robežkontroles operāciju vajadzībām. Šī informācija ļaus:

– atšķirt parasto satiksmi no nenosakāmas cilvēka darbības jūrā, kura var būt rūpīgāk jāpārbauda, salīdzinot minēto informāciju ar citiem datu avotiem, kas ir pieejami EMSA,

– labāk izsekot valstu un/vai ES izvietoto valdības operatīvo līdzekļu dislokācijai meklēšanas un glābšanas operāciju laikā, lai šādi panāktu optimālu koordināciju,

– labāk izmantot operatīvos līdzekļus pareizajā tādu kuģu ģeogrāfiskajā atrašanās vietā, kuriem nepieciešams atbalsts, tādējādi samazinot laiku, ko iestādes vai glābēji patērē, lai nokļūtu notikuma vietā;

– radīt iespēju saņemt ģeotelpiskos izlūkdatus, precīzi un savlaicīgi novērojot kuģus viscaur pasaulē.

Ja SAT-AIS datu nebūs, informācija par to, kas notiek pie ārējām jūras robežām, būs mazāk pilnīga.

Sakaru pakalpojumi, jo īpaši SAT-COM, kopīgo operāciju atbalstam.

Jaunajās tehnoloģijās, piemēram, tālvadības gaisa kuģu sistēmās, satelītsakariem ir izšķiroša nozīme. Šāda satelītsakaru tehnoloģija ļauj nodrošināt labāku jūras uzraudzību (gandrīz) reāllaikā.

Mācības, tālmācība un labākās prakses apmaiņa un projektu gaitā izstrādāti kopīgi vai sadarbspējīgi operāciju standarti.

Ieguldījumi mācībās, e-mācībās un labākās prakses apmaiņā un projektu gaitā izstrādātos kopīgos vai sadarbspējīgos operāciju standartos ļaus:

– palielināt prasmes un spējas krasta apsardzes funkciju jomā valstu līmenī, tādējādi palielinot operāciju efektivitāti,

– palielināt tuvinājuma pakāpi un pieejas kopīgumu jūras uzraudzībā un citu krasta apsardzes funkciju jomā, tādējādi veicinot sadarbspēju un kopējus operāciju standartus, un tam būtu jāatvieglo kopīgu operāciju veikšana.

Vissarežģītākais un svarīgākais darbs ir noorganizēt RPAS pilotpakalpojumus.

Aģentūra 2016. gadā plāno RPAS pilotpakalpojumu demonstrējumus dalībvalstīm un ES aģentūrām. Regulatīvajā aspektā aģentūra plāno iesaistīt EASA un Eirokontroli, bet Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra un EFCA ir aicinātas piedalīties šajā pilotdarbībā kā lietotājas. Apspriešanās ar Eiropas Kosmosa aģentūru varētu palīdzēt tālāk attīstīt RPAS civilos risinājumus jūras uzraudzības jomā.

Pievienotā vērtība no šīm darbībām ES līmenī ir šāda:

– tiks sniegta vērtīga informācija, kas vajadzīga, lai uzlabotu Eiropas Savienības ārējo robežu uzraudzību, izmantojot jaunus RPAS pakalpojumus un turpinot SAT-AIS pakalpojumus, kuri citādi netiktu sniegti vai tiktu sniegti mazākā mērā (kā novērošana no gaisa, kas ir ļoti dārga),

– pakalpojumu un informācijas sniegšana ES līmenī būs izmaksefektīva (apjomradīti ietaupījumi), un to nevar nodrošināt ar līdzīgiem pasākumiem valsts līmenī,

– notiks datu atkārtota izmantošana un kopīgošana ar visām attiecīgajām ES dalībvalstīm un ES aģentūrām, tādā veidā izvairoties no dubulta darba un radot iespējas vienus un tos pašus datus un pakalpojumus lietot dažādos veidos, kuri ļauj izmantot jaunas un modernas tehnoloģijas,

– visi attiecīgie jūrlietu dati par cilvēka darbībām jūrā būs savākti vienuviet, un tas ļaus ieviest “vienas pieturas aģentūras” risinājumu, ar minētajiem datiem apgādājot citas iestādes valstu un ES līmenī. IKT infrastruktūra un sadales tīkli praktiski jau ir ieviesti un nav jāveido no jauna. EMSA jau tagad apgādā Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru un EFCA ar dažādām jūrlietu datu kopām, un tām ir izveidotas vajadzīgās saskarnes,

– tiks izmantotas EMSA jau izveidotās jūrniecības informācijas sistēmas un satuvinātas esošās sistēmas un pakalpojumi, lai tādā veidā sekmētu informācijas apmaiņu starp krasta apsardzes iestādēm ES līmenī,

– tiks vairotas krasta apsardzes iestāžu kolektīvās iemaņas un spējas un palīdzēts šīm iestādēm sadarboties un kopīgi rīkoties, pamatojoties uz saskaņotu pieeju.

Pamatojoties uz iepriekšējiem militāriem RPAS tehnoloģiju pielietojumiem, EMSA ir guvusi izpratni par to, kādi RPAS elementi būtu noderīgi civilajā jomā un kā RPAS varētu tikt izmantota, lai izmaksefektīvākā veidā uzlabotu jūras uzraudzību un gūtu labāku izpratni par to, kas notiek pie Eiropas Savienības ārējām jūras robežām.

Pašreizējā sadarbība ar Eiropas Kosmosa aģentūru ir ļāvusi ievērojami uzlabot jūras situācijas apzināšanos, izmantojot SAT-AIS datus. Daudzas dalībvalstis un lietotāji no Eiropas aģentūrām ir atzinuši SAT-AIS datu operatīvo lietderīgumu reālās situācijās, un tagad tie savas kārtējās operācijas lielā mērā veic, pamatodamies uz SAT-AIS datiem. Vairākās lietotāju sanāksmēs pēdējo triju gadu laikā šie lietotāji ir dalījušies SAT-AIS datu izmantošanas pieredzē. Tāpēc ir kļuvis skaidrs, ka bez SAT-AIS datiem situācijas apzināšanās jūrlietu jomā tiktu jūtami ierobežota kvalitātes aspektā, un tas negatīvi ietekmētu lietotāju spēju rīkoties efektīvi.

Ostas valsts kontroles jomā aģentūra atbalsta Eiropas mēroga sistēmas izveidošanu, kas prasa noteiktu minimālo apmācības līmeni un sekmē spēju veidošanu ES un valstu līmenī. Turklāt ir pierādījies, ka “pamatprasmju” apmācība, kas izstrādāta noteiktu funkciju veicējiem, dod pievienoto vērtību, papildinot valstu spējas un sekmējot paraugprakses apmaiņu, un tāpēc tā varētu dot pievienoto vērtību dažādu krasta apsardzes funkciju izpildē.

Aģentūrai ir liela pieredze darbā ar valsts iestādēm, kas veic krasta apsardzes funkcijas, un pārrobežu sadarbības sekmēšanā. Nesens piemērs ir par palīdzību grūtībās nonākušajiem kuģiem. Aģentūra kopā ar Komisiju ir palīdzējusi izstrādāt darbības vadlīnijas par patvēruma vietām; to pamatā ir ES tiesību akti, un tās sekmēs valstu iestāžu reakcijas saskaņotību un iedarbīgumu. Šādas darbības vadlīnijas un kopēji un sadarbspējīgi standarti un procesi varētu tikt izstrādāti arī citās jomās.

Šie EMSA papildu uzdevumi pilnībā saskan ar Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras un EFCA pilnvarām un palīdzēs tām pildīt arī savus pienākumus un uzdevumus. No RPAS un SAT-AIS iegūtie dati ievērojami uzlabos to informētību par situāciju. Starp EMSA un Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru un starp EMSA un EFCA jau tagad pastāv divpusēji pakalpojumu līmeņa nolīgumi par jūrniecības informācijas pakalpojumu sniegšanu. Pieejamo datu apmaiņa ar Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru notiek kopš 2013. gada aprīļa, un dati tiek pastāvīgi straumēti no EMSA uz EUROSUR un Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras Situāciju centru. Iedibinātās prakses tiks izmantotas, lai pastiprinātu datu plūsmas.

Katru gadu aģentūrā revīziju veic gan Eiropas Revīzijas palāta, gan Komisijas Iekšējās revīzijas dienests. Administratīvā padome, kurā ir pārstāvēta arī Komisija, pārrauga darbības, plānošanu un budžetus. Šī sistēma, kas noteikta EMSA izveidošanas regulā, tiks piemērota arī turpmāk.

Aģentūras pašreizējos uzdevumus un darbības papildinošu risku nav.

Uz papildu budžetu attieksies tādi paši noteikumi un garantijas kā uz pārējām aģentūras darbībām.

Krāpšanas apkarošanas pasākumi ir paredzēti EMSA izveidošanas regulas 20. pantā, kurš reglamentē OLAF nozīmi aģentūras darbībā, un tos turpinās piemērot. 2015. gada novembrī EMSA Administratīvā padome pieņēma īpašu stratēģiju krāpšanas apkarošanai.

060203 Eiropas Jūras drošības aģentūra

Aprakstīt, kas jādara, norādot attiecīgās izdevumu kategorijas, budžeta pozīcijas un summas.