EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 24.6.2015
COM(2015) 303 final
2015/0134(COD)
Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,
ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1683/1995 (1995. gada 29. maijs), ar ko nosaka vienotu vīzu formu
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS
Vienota vīzu forma sākotnēji tika izstrādāta Šengenas starpvaldību sadarbības ietvaros, un to pārņēma ES tiesību aktos, pieņemot Regulu Nr. 1683/95, ar ko nosaka vienotu vīzu formu. Visas dalībvalstis, tostarp arī Dānija, Apvienotā Karaliste un Īrija, piedalījās šajā regulā, kas pamatojās uz Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 100.c pantu, kas tika ieviests Māstrihtā. Šengenas acquis integrācija Savienībā un “mainīgās ģeometrijas” ieviešana Savienības tiesību aktos notika pēc tam, kad 1999. gada 1. maijā stājās spēkā Amsterdamas līgums.
Regulā (EK) Nr. 1683/95, ar ko nosaka vienotu vīzu formu, pārņēma Šengenas valstu pieņemto veidolu, un tās apsvērumos norādīts, ka šajos dokumentos jābūt iekļautai visai nepieciešamajai informācijai un tiem jāatbilst ļoti augstiem tehniskiem standartiem, jo īpaši attiecībā uz drošības pasākumiem pret dokumentu viltošanu un falsifikāciju. Šie pasākumi tika veikti nelikumīgās migrācijas apkarošanas ietvaros.
Kopš tika ieviesta vienota vīzu forma, sākotnējā regulā ir izdarītas divas būtiskas izmaiņas, kas ir veicinājušas drošu un ļoti augstiem tehniskiem standartiem atbilstošu dokumentu izsniegšanu. Pirmais grozījums tika izdarīts ar Regulu (EK) Nr. 334/2002, ar kuru kā pirmo soli ceļā uz tādu elementu izmantošanu, kas nodrošina ticamāku saikni starp vīzas uzlīmi un vīzas turētāju, paredzēja saskaņā ar augstiem drošības standartiem izgatavotas fotogrāfijas iestrādāšanu vīzas uzlīmē, tādējādi būtiski uzlabojot vienotās formas vīzu aizsardzību pat pret negodīgu izmantošanu. Otrais grozījums, kuru izdarīja ar Regulu (EK) Nr. 856/2008, galvenokārt attiecās uz numerācijas pielāgošanu, lai tā atbilstu Vīzu informācijas sistēmas (VIS) prasībām.
Tā kā vienotās vīzu formas drošības koncepcijas pirmsākumi datējami ar 1995. gadu, neskatoties uz minētajām izmaiņām, vairākās dalībvalstīs nesen tika atklāti augstas kvalitātes viltojumi. Tādēļ ir nepieciešams izstrādāt jaunu drošības koncepciju un veidolu, lai nākotnē vīzas būtu vēl drošākas.
Turpmākai vīzu koncepcijai ir svarīgi ņemt vērā to, ka pašreizējais ES vīzas dokuments ir daļa no visas vīzu sistēmas, ietverot Vīzu informācijas sistēmu (VIS), kas vēl tikai izvērš savu darbību.
Neatkarīgi no pastāvošās datubāzes sistēmas joprojām ir nepieciešams fizisks vīzas dokuments. Joprojām ir nepieciešama vīzas uzlīme, pirmkārt, visu vairākkārtējas ieceļošanas vīzu (VIV) dēļ, kas tiek izsniegtas ar ilgu derīguma termiņu pirms VIS pilnīgas ieviešanas, un, otrkārt, tādēļ, ka vienoto vīzu formu izmanto arī ilgtermiņa uzturēšanās "D" parauga vīzās, kuras neuzglabā VIS un kas būs derīgas vairākus gadus.
Šo iemeslu dēļ turpmākajos gados joprojām būs nepieciešams fizisks dokuments vīzas uzlīmei.
Turklāt ir nepieciešams vēl vairāk uzlabot pašreizējās vīzu uzlīmes vispārējo drošību, nepalielinot paša dokumenta izmaksas.
2.APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMS
Pavisam nesen tika atklātas viltotas Spānijas, Austrijas, Vācijas, Čehijas un Itālijas vīzu uzlīmes.
Izplatītākās viltojumu iezīmes ir šādas: visas kinegrammas ir īstas, tās ir noņemtas no autentiskiem dokumentiem, tādējādi uz viltojumiem var redzēt arī daļu no oriģinālās dobspiedes un aizsargšķiedras. Redzamajos attēlos nebija būtisku atšķirību; tie bija digitalizēti ar skeneri. Redzamā ofseta fona druka bija pārņemta. Bezkrāsainā UV druka bija veikta īrisspiedē ar vienu klišeju. Dažos viltojumos ar ofseta druku bija pārņemtas daudzkrāsainās UV šķiedras.
Tādēļ dalībvalstu speciālisti uzskata, ka vīzas uzlīme savā pašreizējā veidolā ir apdraudēta. No tā izriet, ka ir steidzami nepieciešams izstrādāt jaunu un ar labākām drošības iezīmēm apveltītu vīzu uzlīmes veidolu.
Komiteja, kas izveidota ar Regulas (EK) Nr. 1683/1995 6. pantu, jau 2009. gadā izveidoja apakškomiteju, kuras mērķis bija izstrādāt jauna veidola projektu ar kopējiem drošības elementiem. Apakšgrupa ir tikusies divas līdz trīs reizes gadā, lai rūpīgi sagatavotu jauno veidolu.
Nākotnē paredzētās tehniskās specifikācijas ļaus dalībvalstīm izstrādāt jaunu vīzas uzlīmi ar tādām pašām (vienotām) veidola, papīra un drošības elementiem. Jaunajā veidolā drošības elementus pārvieto no uzlīmes malām uz vietām, kur tās nav tik viegli noņemt. Turklāt, minot tikai dažus jaunā veidola ierosinājumus, ir ierosināti divi uzlīmes numuri – papildus horizontāli izvietotajam numuram augšējā labajā stūrī vēl viens ir novietots vertikāli blakus fotogrāfijai, izmantojot citu augstspiedi. Kinegramma būs novietota tā, ka tā daļēji nosegs fotogrāfijas zonu, un tā būs pārklāta ar UV druku. Šos ierosinājumus izteica dalībvalstis, rūpīgi izanalizējot izplatītākos vīzu uzlīmju viltojumus. Tam būtu ievērojami jāpaaugstina vīzas uzlīmes drošības līmeni.
Nākotnē paredzētās vīzes uzlīmes izmaksas būs tādas pašas kā tagad, jo daži piegādātāji piekrita piegādāt to produktus par to pašu cenu. Tomēr dažās dalībvalstīs atsevišķiem ražotājiem var rasties vienreizējas papildu izmaksas, jo ražošana būs jāpielāgo jaunajām prasībām.
3.PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI
Kādēļ nav ierosināta regulas pārstrādāšana?
Trešais būtiskais grozījums (ņemot vērā tehniskos pielāgojumus saistībā ar jauno dalībvalstu pievienošanos un Vīzu kodeksa pieņemšanu, pašreizējais priekšlikums ir jau sestais grozījums) parasti būtu iemesls ierosināt pārstrādāšanu.
Šajā gadījumā pastāv argumenti, kas pamato atkāpšanos no šā noteikuma. Galvenās izmaiņas būs Komisijas īstenošanas lēmumā, ar ko nosaka slepenās tehniskās specifikācijas jaunās vīzas uzlīmes izgatavošanai – slepenās, jo krāpnieki nedrīkstētu piekļūt tehniskajām specifikācijām vīzas uzlīmes izgatavošanai. Regulas normatīvajā daļā nav nozīmīgu izmaiņu, aizstāj tikai pielikumu, lai atspoguļotu jauno veidolu. Ir vajadzīga tūlītēja likumdošanas darbība, jo krāpnieki ir mums soli priekšā; vīzas forma ir labāk jāaizsargā pret krāpšanu. Turklāt pretēji situācijai ar tādām nozīmīgām regulām kā, piemēram, Vīzu kodekss par šo regulu plašai sabiedrībai ir visai ierobežota interese. Regulas par vienotu vīzu formu kodifikāciju var veikt pēc tam, kad būs pieņemts šis ierosinātais grozījums, kas ir steidzams.
Subsidiaritātes princips
LESD 77. panta 2. punkta a) apakšpunktā Eiropas Parlamentam un Padomei tiek piešķirtas tiesības paredzēt "pasākumus par kopēju vīzu un citu īstermiņa uzturēšanās atļauju politiku".
Šie pasākumi ietver vienotu vīzu formu, kā tas iepriekš konkrēti bija noteikts EK Līguma 62. panta 2. punkta b) apakšpunkta iii) punktā un EK Līguma 100.c panta 3. punktā.
Pašreizējais priekšlikums nepārkāpj robežas, kas paredzētas minētajos līguma noteikumos, un nemaina Savienības tiesību aktu piemērošanas jomu.
Šā priekšlikuma mērķis ir padarīt drošāku un uzlabot vienotu vīzu formu, ņemot vērā izmaiņas krāpnieku darbībā. Šo mērķi dalībvalstis nevar pietiekami labi sasniegt, rīkojoties atsevišķi, jo vienotai formai ir jābūt tiešām vienotai un grozījumus esošā Savienības aktā var veikt vienīgi Savienība.
Proporcionalitātes princips
LES 5. panta 4. punktā noteikts, ka Savienības rīcības saturs un veids ir samērīgs ar Līgumu mērķu sasniegšanai nepieciešamo. Izvēlētajam rīcības veidam jānodrošina, ka ar priekšlikumu tiek sasniegts tā mērķis un to īsteno tik efektīvi, cik vien iespējams.
Vienotās vīzu formas izveidei tika izvēlēta regula, lai nodrošinātu, ka to vienādi piemēro visās dalībvalstīs. Šis priekšlikums ir esošās regulas grozījums, tādēļ to jāpieņem kā regulu. Attiecībā uz saturu šī iniciatīva aptver vienīgi esošās regulas uzlabojumus un pamatojas uz politisko mērķi cīnīties pret nelikumīgo migrāciju, padarot dokumentus drošākus pret viltošanu un falsifikāciju. Tādēļ priekšlikumā ir ievērots proporcionalitātes princips.
Tiesību akta izvēle
Ar šo priekšlikumu groza Regulu (EK) Nr. 1683/95, ar ko nosaka vienotu vīzu formu. Tādēļ no tiesību aktu veidiem var izvēlēties tikai regulu.
Sīki izstrādāti noteikumi
Grozījumu regula ir balstīta uz LESD 77. panta 2. punkta a) apakšpunktu, kas aizstāja EK Līguma 62. panta 2. punkta b) apakšpunkta iii) punktu.
1. Dānijas, Īrijas un Apvienotās Karalistes līdzdalība
Saskaņā ar 6. pantu 22. protokolā par Dānijas nostāju Protokola 1., 2. un 3. pantu nepiemēro pasākumiem, kas attiecas uz vienoto vīzu formu. Tāpēc nav iekļauts apsvērums par Dāniju, jo Dānija atrodas tādā pašā stāvoklī kā jebkura cita apsvērumos neminēta dalībvalsts, proti, pēc pieņemšanas priekšlikums attieksies uz Dāniju.
Saskaņā ar 4.a panta pirmo daļu Protokolā Nr. 21 par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kurš pievienots Līgumiem, minētā Protokola noteikumi attiecas arī uz pasākumiem, ko ierosina vai pieņem saskaņā ar LESD trešās daļas V sadaļu, grozot pasākumu, kas ir spēkā attiecībā uz šīm valstīm. Apvienotajai Karalistei un Īrijai ir saistoša Regula (EK) Nr. 1683/95, kuras grozījumus ierosina ar šo priekšlikumu. No tā izriet, ka ir piemērojami 21. protokola noteikumi. Tas nozīmē, ka Apvienotā Karaliste un Īrija nepiedalās ierosinātās regulas pieņemšanā (21. protokola 1. pants), ievērojot to izvēles tiesības saskaņā ar 21. protokola 3. pantu trīs mēnešu laikā pēc tam, kad priekšlikums iesniegts Padomei, paziņot, ka tās vēlas piedalīties šā pasākuma pieņemšanā un piemērošanā. Turklāt ir piemērojams arī 21. protokola 4. pants, kas dod Apvienotajai Karalistei un Īrijai iespēju pievienoties pasākumam trīs mēnešu laikā pēc priekšlikuma pieņemšanas, ja tās to vēl nav izdarījušas, pēc tam, kad to pieņems Eiropas Parlaments un Padome. Lai ņemtu vērā lēmumus, kurus Apvienotā Karaliste un Īrija var pieņemt trīs mēnešu laikā pēc priekšlikuma pieņemšanas, kvadrātiekavās tiek piedāvāti seši iespējamo apsvērumu teksti, no kuriem Eiropas Parlaments un Padome izvēlēsies vienu vai divus atbilstošos, pamatojoties uz Īrijas un Apvienotās Karalistes veikto izvēli trīs mēnešu laikā pēc priekšlikuma pieņemšanas.
2. Šengenas acquis pilnveidošana asociācijas nolīgumu nozīmē
Regula (EK) Nr. 1683/95 ir daļa no Šengenas acquis, kuriem ir asociētas Norvēģija un Islande, Šveice un Lihtenšteina, pamatojoties uz to attiecīgajiem asociācijas nolīgumiem. Ierosināto grozījumu tādējādi būtu jāpiemēro arī šīm asociētajām valstīm.
3. Normatīvā daļa
1. pants
Šis noteikums paredz, ka Regulas (EK) Nr. 1683/1995 pielikums būtu jāaizstāj ar jaunu pielikumu, kurā ir ietverts jaunās vīzes uzlīmes attēls un vispārējs apraksts.
2. pants
Lai nodrošinātu esošo krājumu izlietošu, ir paredzēts sešu mēnešu pārejas periods, kura laikā dalībvalstis joprojām var izmantot veco vīzas uzlīmi.
3. pants
Vispirms ir parastie noteikumi par regulas stāšanos spēkā.
Otrkārt, ir paredzēts, ka dalībvalstis ievieš jauno vīzas uzlīmi deviņu mēnešu laikā pēc tam, kad Komisija pieņēmusi īstenošanas lēmumu par papildu tehniskām specifikācijām.
4.IETEKME UZ BUDŽETU
Ierosinātajam grozījumam nav ietekmes uz ES budžetu.
2015/0134 (COD)
Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,
ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1683/1995 (1995. gada 29. maijs), ar ko nosaka vienotu vīzu formu
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 77. panta 2. punkta a) apakšpunktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,
saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,
tā kā:
(1)Padomes Regulā (EK) Nr. 1683/95 ir noteikta vienota vīzu forma.
(2)Pašreizējā vīzu uzlīme, kas ir apgrozībā jau 20 gadus, ir uzskatāma par apdraudētu, ņemot vērā nopietnus viltošanas un krāpšanas gadījumus.
(3)Tāpēc būtu jāizstrādā jauns kopīgs veidols ar modernākiem drošības elementiem, lai padarītu vīzas uzlīmi drošāku un novērstu viltojumus.
(4)Šajā regulā ir ņemtas vērā pamattiesības un ievēroti principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.
(5)[Saskaņā ar 1. un 2. pantu un 4.a panta 1. punktu Protokolā (Nr. 21) par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, un neskarot minētā protokola 4. pantu, minētās dalībvalstis nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un šī regula tām nav saistoša un nav jāpiemēro.]
(6)[Saskaņā ar 1. un 2. pantu un 4.a panta 1. punktu Protokolā (Nr. 21) par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, un neskarot minētā protokola 4. pantu, minētās dalībvalstis nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un šī regula tām nav saistoša un nav jāpiemēro.]
(7)[Saskaņā ar 1. un 2. pantu un 4.a panta 1. punktu Protokolā (Nr. 21) par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, un neskarot minētā protokola 4. pantu, Īrija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un šī regula tai nav saistoša un nav jāpiemēro.]
(8)[Saskaņā ar 3. pantu un 4.a panta 1. punktu Protokolā (Nr. 21) par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, minētās dalībvalstis ir paziņojušas, ka tās vēlas piedalīties šīs regulas pieņemšanā un piemērošanā.]
(9)[Saskaņā ar 3. pantu un 4.a panta 1. punktu Protokolā (NR. 21) par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Apvienotā Karaliste (ar ... vēstuli) ir paziņojusi, ka vēlas piedalīties šīs regulas pieņemšanā un piemērošanā.]
(10)[Saskaņā ar 3. pantu un 4.a panta 1. punktu Protokolā (NR. 21) par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Īrija (ar ... vēstuli) ir paziņojusi, ka vēlas piedalīties šīs regulas pieņemšanā un piemērošanā.]
(11)Šī regula ir akts, kas pilnveido Šengenas acquis vai ir kā citādi saistīts ar to, kā noteikts attiecīgi 2003. gada Pievienošanās akta 3. panta 1. punktā, 2005. gada Pievienošanās akta 4. panta 1. punktā un 2011. gada Pievienošanās akta 4. panta 1. punktā.
(12)Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju – saskaņā ar Nolīgumu, kas noslēgts starp Eiropas Savienības Padomi un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā – šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta 1. panta B punktā Padomes Lēmumā 1999/437/EK.
(13)Attiecībā uz Šveici – saskaņā ar Nolīgumu, kas noslēgts starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā – šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta B punktā, to lasot saistībā ar 3. pantu Padomes Lēmumā 2008/146/EK.
(14)Attiecībā uz Lihtenšteinu – saskaņā ar protokolu, kas parakstīts starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta 1. panta B punktā Lēmumā 1999/437/EK, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2011/350/ES 3. pantu,
IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.
1. pants
Regulas (EK) Nr. 1683/95 pielikumu aizstāj ar tekstu šīs regulas pielikumā.
2. pants
Vīzu uzlīmes, kas atbilst Regulas (EK) Nr. 1683/95 pielikumā izklāstītajām specifikācijām, kas ir piemērojams līdz 3. panta otrajā daļā minētajam datumam, var izmantot vīzām, kuras izsniegtas ne ilgāk kā sešus mēnešus pēc minētā datuma.
3. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro deviņus mēnešus pēc tam, kad ir pieņemtas papildu tehniskās specifikācijas, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1683/95 2. pantā.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.
Briselē,
Eiropas Parlamenta vārdā —
Padomes vārdā —
priekšsēdētājs
priekšsēdētājs
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 24.6.2015
COM(2015) 303 final
PIELIKUMS
dokumentam
Regulas projekts,
ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1683/1995 (1995. gada 29. maijs), ar ko nosaka vienotu vīzu formu
PIELIKUMS
dokumentam
Regulas projekts,
ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1683/1995 (1995. gada 29. maijs), ar ko nosaka vienotu vīzu formu
Vīzas uzlīmes paraugs:
Drošības elementi
1. Iestrādāts vīzas turētāja krāsains fotoattēls, kas izveidots pēc augstiem drošības standartiem.
2. Šajā vietā atrodas optiski mainīga emblēma ("kinegramma" vai tai līdzvērtīga). Mainoties redzes leņķim, dažādā lielumā un dažādās krāsās kļūst redzami burti "E", "EU" un kinemātiskas gijošas līnijas.
3. Šajā laukumā optiski mainīgās krāsās ieraksta izsniedzējas dalībvalsts trīs burtu valsts kodu, kā noteikts ICAO dokumentā 9303 par mašīnlasāmiem ceļošanas dokumentiem. Atkarībā no redzes leņķa tam mainās krāsas.
4. Šajā laukumā redzams ar lielajiem burtiem rakstīts vārds “vīza” un izsniedzēja dalībvalsts.
5. Šajā laukumā horizontāli ietver deviņu zīmju vīzas uzlīmes valsts numuru, ko uzdrukā melnā krāsā. Izmanto īpašu burtu šriftu.
6. Šajā laukumā vertikāli ietver deviņu zīmju vīzas uzlīmes valsts numuru, ko uzdrukā sarkanā krāsā. Izmanto īpašu burtu šriftu, kas atšķiras no 5. laukumā izmantotā. “Vīzas uzlīmes numurs” ir trīs burtu valsts kods, kā noteikts 3. laukumā, un valsts numurs, kas norādīts 5. laukumā un 6. laukumā.
7. Šajā laukumā ietver burtus “ES” ar latenta attēla efektu. Šie burti šķiet gaiši, turot horizontāli, un kļūst tumši, pagriežot par 90°.
8. Šajā laukumā ar latenta attēla efektu ietver kodus saskaņā ar 3. laukumu. Šis kods šķiet gaišs, turot horizontāli, un un kļūst tumšs, pagriežot par 90°.
Aizpildāmās iedaļas
Vārdi, kas apzīmē laukumus, ir angļu un franču valodā. Valsts, kas izsniedz vīzas, var pievienot kādu trešo oficiālo Kopienas valodu. Tomēr pirmajā rindā vārds "vīza" var būt jebkurā Savienības oficiālajā valodā.
9. Šis laukums sākas ar vārdu “derīga”. Izsniedzēja iestāde norāda teritoriju, kurā vīzas turētājam ir tiesības ceļot.
10. Šis laukums sākas ar vārdu “no”, un tai pašā rindā seko vārds “līdz”. Izsniedzēja iestāde norāda vīzas turētājam saskaņā ar vīzu atļauto uzturēšanās termiņu. Tai pašā rindā seko vārdi “uzturēšanās ilgums” (t. i., iesniedzēja paredzētais uzturēšanās ilgums) un atkal parādās vārds “dienas”.
11. Šis laukums sākas ar vārdiem “vīzas veids”. Izsniedzēja iestāde norāda vīzas kategoriju saskaņā ar šīs regulas 5. un 7. pantu. Tai pašā rindā seko vārdi “pases numurs” (pēc tiem seko turētāja pases numurs) un “ieceļošanas reižu skaits”.
12. Šis laukums sākas ar vārdiem “izsniegta”, un tajā norāda izsniegšanas vietu. Tai pašā rindā seko vārds “datums” (aiz tā izsniedzēja iestāde ieraksta vīzas izsniegšanas datumu).
13. Šis laukums sākas ar vārdiem “Uzvārds, vārds”.
14. Šis laukums sākas ar vārdu “piezīmes”. Šo laukumu izsniedzēja iestāde izmanto, lai norādītu papildu informāciju, ko tā uzskata par vajadzīgu, ar noteikumu, ka tā atbilst šīs regulas 4. pantam. Šādām piezīmēm neaizpildītas atstāj nākamās divarpus rindiņas. Turklāt daļu no šā laukuma nākotnē var izmantot 2D svītrkoda ievietošanai, ja to iekļaus kopējās tehniskās specifikācijās.
15. Šajā laukumā ietver attiecīgo mašīnlasāmo informāciju, lai vienkāršotu kontroli uz ārējām robežām. Mašīnlasāmajā zonā ir drukāts teksts fona drukā, kas ietver kodus atbilstīgi 3. laukumam un vārdus „Eiropas Savienība” dažādās valodās. Teksts neietekmē mašīnlasāmās zonas tehniskās iezīmes vai iespējas šo zonu nolasīt.
16. Šis laukums ir paredzēts, lai būtu iespējams pievienot kopējo 2D svītrkodu.”