EIROPAS KOMISIJA

Brisel?, 18.6.2015

COM(2015) 294 final

2015/0133(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par Savienības sistēmas izveidi datu vākšanai, pārvaldībai un izmantošanai zivsaimniecības nozarē un par atbalstu zinātniskā ieteikuma izstrādei saistībā ar kopējo zivsaimniecības politiku
(pārstrādāta redakcija)

{SWD(2015) 118 final}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.Priekšlikuma konteksts

1.1.Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Datu vākšana ir kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) īstenošanas pamatu pamats, kas ļauj politiku veidot, balstoties uz iespējami pilnīgākiem zinātniskajiem ieteikumiem. Dati ir vajadzīgi, lai novērtētu zivju krājumu stāvokli, dažādo zvejniecības jomas segmentu rentabilitāti un zvejniecības un akvakultūras ietekmi uz ekosistēmu. Dati vajadzīgi arī tādēļ, lai varētu izvērtēt ES politiku: zivsaimniecības pārvaldības pasākumus, strukturālos finanšu pasākumus, ar kuriem atbalsta no zvejniecības un akvakultūras atkarīgos reģionus, riska mazināšanas pasākumus, ar kuriem samazina zvejniecību negatīvo ietekmi uz ekosistēmu.

Tālab 2000. gadā ES līmenī tika izveidota zivsaimniecības datu vākšanas un pārvaldības sistēma 1 , kura pēc reformas 2008. gadā kļuva par datu vākšanas sistēmu (DVS) 2 . DVS bija liels solis uz priekšu, jo ar to tika izveidots saskaņotu ES noteikumu kopums, kas reglamentē bioloģisko, vidisko, tehnisko un sociālekonomisko datu vākšanu zvejniecības, akvakultūras un apstrādes jomā.

Kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) 2013. gada reforma prasa pielāgot ar KZP saistīto zinātnisko ieteikumu sistēmu un tātad arī vajadzību pēc tāda vai citāda veida datiem. Tas jādara tādēļ, lai vēlākais līdz 2020. gadam sasniegtu maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu (MSY), lai zvejniecības pārvaldītu, ņemot vērā to ietekmi uz ekosistēmu, un lai pakāpeniski ieviestu izkraušanas pienākumu. KZP reformas kontekstā ir jāmaina arī veids, kādā dati tiek iegūti, piemēram, reģionālās sadarbības satvarā jāveic uzdevumu reģionalizācija un decentralizācija (no Eiropas Savienības — dalībvalstīm).

2015. gada darba programmā 3 Komisija ir paziņojusi, ka tā savā darbā koncentrēsies uz to, lai nesenā KZP reforma sāktu netraucēti darboties, un ka galvenā prioritāte zivsaimniecībā ir padziļināti izpētīt iespējamās sinerģijas starp esošajiem tiesību aktiem.

Šā priekšlikuma mērķis ir turpināt sekmīgi iesākto darbu (tādējādi lielā mērā nodrošinot nepārtrauktību) un vienlaikus reaģēt uz jaunajām prasībām. Tam ir pievienots dienestu darba dokuments.

1.2.Saskanība ar pašreizējiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā: saskaņošana ar KZP reformu

KZP regulas 4 pieņemšanas laikā Padome un Eiropas Parlaments lūdza Komisiju “paātrināti virzīt uz priekšu priekšlikuma pieņemšanu par ES Regulas Nr. 199/2008 grozījumiem, lai cik drīz vien iespējams varētu praktiski ieviest datu vākšanas principus un mērķus, kas ir būtiski reformētās kopējās zivsaimniecības politikas atbalstam un kas izklāstīti jaunajā KZP reformas regulā” 5 . Ar še pievienoto priekšlikumu iecerēts sasniegt šo mērķi, kā izklāstīts turpmāk.

Jaunas vajadzības pēc datiem un pielāgošanās tām. DVS darbības joma būtu jāsaskaņo ar vajadzībām, kas tieši izriet no KZP regulas pārskatīšanas, kā izklāstīts tās 25. pantā. Pielāgojumi būs vajadzīgi šādās jomās: pakāpeniska pāreja uz MSY, zvejniecību ietekme uz ekosistēmām (piemēram, aizsargājamām sugām, jūras gultnes dzīvotnēm); vidiskās un cita veida ietekmes akvakultūrā (pamatotas ar informāciju par mirstību/zudumiem, zāļu izmantošanu); ietekme, ko rada izkraušanas pienākums.

Apspriešanās laikā atklājās, ka dažkārt dati tika savākti, bet palika neizmantoti pat attiecībā uz krājumiem, kurus pārvalda saskaņā ar MSY. Pašreizējā DVS aptver vairāk nekā 400 krājumu, un ne katram no tiem ir vajadzīgs ļoti detalizēts krājuma novērtējums, un tādējādi ne vienmēr ir nepieciešama izvērsta un bieža datu vākšana. DVS pārskatīšanā tāpēc būtu jānodrošina arī tas, lai dati tiktu vākti, ņemot vērā ar zinātnisku modeļu palīdzību panāktās precizitātes izmaksu/ieguvumu vai izmaksu/izmantošanas samēra analīzi un saistīto riska līmeni. Piemēram, varētu izvērtēt, vai uzskaites ir vērts veikt ik pēc trim gadiem, nevis katru gadu.

Šāda analīze būtu jāveic, pamatojoties uz zivsaimniecības pārvaldītāju, datu vācēju un zinātnisko ieteikumu sniedzēju diskusiju, kas vajadzīga, lai labotu situāciju, kurā datu vākšana būtībā ir vienkārši visu to datu apvienošana, kas vajadzīgi par katru individuālu krājumu; šādas pieejas rezultāts atsevišķu krājumu gadījumā ir neatbilstība starp savākto datu apjomu un detalizētības pakāpi un galalietotāju, tostarp zivsaimniecības pārvaldītāju, vajadzībām. Tas tiks panākts, pirmo reizi nosakot krājuma prioritizēšanas kritērijus 6 ; tie var būt, piemēram, ekonomiskais un sociālais nozīmīgums, krājuma izmantošanas pakāpe vai pārvaldības vai aizsardzības plānu esība/neesība. Tie būtu jāizmanto, izstrādājot un vēlāk pārskatot ES daudzgadu programmu, ar kuru sīkāk īsteno DVS regulu. Iepriekš minēto ilustrē jūras zeltplekstes krājums Baltijas jūrā: par to ir savākts vairāk datu, nekā reāli vajadzīgs.

Reģionālās sadarbības stiprināšana. Saskaņā ar KZP reģionalizāciju (konkrētai situācijai pielāgotu zivsaimniecības pārvaldības lēmumu biežāku pieņemšanu, sadarbojoties dalībvalstīm, kuras atrodas tajā pašā jūras reģionā) datu vācējiem savu darbību vajadzētu plānot, apspriežoties ar reģionālajiem datu galalietotājiem, un biežāk sadalīt darba uzdevumus dalībvalstu starpā.

1.3.Saskanība ar citām ES politikas jomām

Priekšlikums ir saskanīgs un koordinēts ar līdzīgiem datu vākšanas noteikumiem, kas paredzēti vides un statistikas tiesiskajā regulējumā (sk. turpmāk par vienkāršošanu).

2.Juridiskais pamats, subsidiaritāte un proporcionalitāte

2.1.Juridiskais pamats

Līgums par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punkts par zivsaimniecību, kā arī KZP juridiskais pamats.

2.2.Subsidiaritāte

Šajā gadījumā nav piemērojama, jo zivsaimniecības politika ir ekskluzīvā ES kompetencē.

2.3.Proporcionalitāte

Šis tiesību akta priekšlikums paredzēts, lai izveidotu datu vākšanas, pārvaldības un izmantošanas sistēmu, un nepārsniedz to, kas ir vajadzīgs un pienācīgs, lai sasniegtu pamatmērķi — uzlabot datu kvalitāti, piekļuvi tiem un to pieejamību zivsaimniecības nozarē.

2.4.Juridiskā instrumenta izvēle

Konkrētā juridiskā forma ir izvēlēta, ņemot vērā labo pieredzi, kas gūta ar pašreizējam tiesību aktam izraudzīto juridisko instrumentu (sk. nākamo nodaļu par ex post izvērtējumiem un apspriešanos ar ieinteresētajām personām).

3.Ex post izvērtējumu rezultāti, apspriešanās ar ieinteresētajām personām un ietekmes novērtējums

3.1.Ex post izvērtējums, apspriešanās ar ieinteresētajām personām un citi pētījumi

Šā priekšlikuma sagatavošanā izmantoti vairāki pētījumi, izvērtējumi, viens īpaši veikts ex post izvērtējums un ieinteresēto personu darbsemināra rezultāti. Kopsavilkums par apspriešanās gaitu un veiktajiem pētījumiem ir sniegts Komisijas dienestu darba dokumentā. Pamatojoties uz iepriekšminēto materiālu, Komisija ir izdarījusi šādus secinājumus.

Datu daudzums. DVS ir ievērojami palielinājusi zivsaimniecības datu daudzumu, un caurmērā tā ir derīga paredzētajam lietojumam. Jo īpaši DVS ir nodrošinājusi ES mēroga satvaru ar saskaņotām procedūrām un ļāvusi izveidot datu laikrindas. Tomēr pašreizējā datu vākšanas sistēma galvenokārt ir vērsta uz zivsaimniecības pārvaldībai vajadzīgo datu ieguvi, bet saskaņā ar reformēto KZP būs vajadzīgi arī tādi dati, kas palīdzēs pildīt vairākus jaunus vai pastiprinātus politikas mērķus, un tie ir: pāreja uz ekosistēmās balstītu zvejniecības pārvaldību; jauns uzsvars uz ilgtspējīgas akvakultūras attīstību; labāka ietekmes novērtējumu izmantošana zivsaimniecības pārvaldības lēmumos.

Datu kvalitāte patlaban tiek uzskatīta par relatīvi labu, taču joprojām ir iespējami uzlabojumi. Kvalitātes nodrošināšanas un kontroles procedūras dalībvalstīs ir ļoti atšķirīgas, un kopumā tās būtu jāpastiprina, jo īpaši attiecībā uz sociālekonomiskajiem datiem.

Datu pieejamība. Vislielākais darbs būtu jāiegulda datu pieejamības jomā. Galvenie darba virzieni ir šādi: i) process, ar kura palīdzību galalietotāji 7 pieprasa datus no dalībvalstīm (datu prasījums), ir pārāk apgrūtinošs un resursietilpīgs; ii) dalībvalstis galalietotājiem datus sniedz tādā veidā un termiņā, kas ne vienmēr ir bijis apmierinošs; iii) piekļuve zvejas darbību datiem dažādās dalībvalstīs ir dažāda, jo atšķiras piekļuves noteikumi, kuru pamatā daļēji ir šādu datu daudzfunkcionālas izmantošanas ierobežojumi; iv) DVS dati nav pietiekami izmantoti, jo tiem ir grūti piekļūt, un tāpēc tiek zaudētas lieliskas potenciālu izmantojumu iespējas un lieki tērēti līdzekļi, vienus un tos pašus datus vācot dažādām vajadzībām (piemēram, jūras telpiskās plānošanas politikā). Tāpēc datu pieejamība būtu jāpalielina un jāvienkāršo. Tā kā pieaug vajadzība pēc informācijas par jūras vidi, šādu daudzfunkcionāli izmantojamu datu vākšanas iespēju nevajadzētu palaist garām.

Elastīgums. DVS ir uzlabojusi situāciju tādā ziņā, ka ir ieviesti visām dalībvalstīm kopīgi noteikumi, un tas ļaus politikas veidotājiem (tostarp valsts līmenī) lēmumus pieņemt, pamatojoties uz līdzīgu salīdzināmas informācijas kopumu. Tomēr DVS juridisko izveidojumu parasti uzskata par pārāk preskriptīvu un detalizētu, un rezultāts ir smagnēja sistēma, kas nespēj elastīgi reaģēt uz vajadzību izmaiņām. Tāpēc galalietotāji ir labāk jāiesaista DVS izstrādē un īstenošanā, lai šādi nodrošinātu lielāku vajadzīgās un savāktās informācijas savstarpējo atbilstību.

Sarežģītība. Caurmērā DVS tiek uzskatīta par pārāk sarežģītu gan tiesiskā regulējuma, gan īstenošanas kārtības ziņā. Viens šādas sarežģītības un neefektivitātes iemesls ir DVS un citos ES tiesību aktos (piemēram, zivsaimniecības jomā pieņemtajā Kontroles regulā 8 un ES statistikas regulās 9 ) prasīto datu dublēšanās. Tas, ka vieni un tie paši jēldati jāagregē dažādos veidos un jāsūta dažādiem galalietotājiem, tiek uztverts kā vēl viena sarežģītības un neefektivitātes izpausme.

Vēl viens darba virziens ir vajadzība palielināt sinerģiju ar citiem ES tiesību aktiem. Tas galvenokārt attiecas uz Jūras stratēģijas pamatdirektīvu (MSFD) 10 , kuras mērķis ir līdz 2020. gadam panākt “labu vides stāvokli” ES jūras ūdeņos, un ir jāizvērtē ar dažādiem līdzekļiem, tostarp ar 11 kvalitatīviem deskriptoriem, no kuriem daži ir tieši vai netieši saistīti ar zivsaimniecību. DVS pārskatīšanas rezultātā datiem vajadzētu būt izmantojamiem arī Jūras stratēģijas pamatdirektīvas īstenošanā.

Reģionālā sadarbība tiek daudzināta kā viena no galvenajām DVS priekšrocībām, un tā būtu vēl vairāk jāstiprina atbilstoši KZP reformas ievirzei. Lai atbalstītu zivsaimniecības pārvaldības pasākumu reģionalizāciju, kurā izmanto atbilstošus reģionāla līmeņa zinātniskos ieteikumus, ir svarīgi turpināt dalībvalstu sadarbības veicināšanu arī datu vākšanas jomā.

Atsevišķs īpaši veikts ietekmes novērtējums netika uzskatīts par nepieciešamu, jo ir pieejama apjomīga pētījumu datubāze un turklāt DVS ietekmes novērtējums jau ir veikts saistībā ar kopējo zivsaimniecības politiku (KZP), kuras satvarā kādreiz bija plānots iekļaut arī DVS.

3.2.Pašreizējās sistēmas normatīvā atbilstība un vienkāršošana

DVS pārskatīšana ir daļa no Komisijas normatīvās atbilstības un izpildes programmas (REFIT), kuras mērķis ir samazināt birokrātiju un noņemt regulatīvo slogu. Tas nozīmē, ka DVS ir jāvienkāršo dažādos līmeņos.

3.2.1.Pārklāšanās novēršana un sinerģijas starp ES tiesību aktiem

Priekšlikuma mērķis ir saskaņot DVS un citus attiecīgos ES tiesību aktus, kas saistīti ar zivsaimniecības datu vākšanu, lai šādi novērstu pārklāšanos un attiecīgi viscaur samazinātu jūras datu sistēmas izmaksas. DVS uzliks datu vākšanas pienākumus tikai tad, ja tie nebūs jau paredzēti citos ES tiesību aktos, un tādējādi acīmredzami kļūs par galveno ES instrumentu, kas nodrošina bioloģiskos, sociālekonomiskos un vidiskos datus par zivsaimniecību, kamēr Kontroles regula turpinās nodrošināt svarīgākos datus par zvejas darbībām (izkrāvumi, nozvejas, zvejas piepūle), bet statistikas regulas nodrošinās ražošanas pamata statistiku akvakultūras un apstrādes jomā. Pēc šā pielāgojuma Komisija iesniegs vajadzīgos priekšlikumus, lai grozītu arī minētās regulas, ja KZP sakarībā būs radusies tāda vajadzība.

Priekšlikuma mērķis ir arī palielināt sinerģijas ar vides tiesību aktiem. Pašreizējā DVS nenodrošina pietiekamus datus par zvejniecību ietekmi uz ekosistēmu, bet šie dati tomēr ir vajadzīgi, lai varētu efektīvi īstenot Jūras stratēģijas pamatdirektīvu. Šādi dati attiecas uz aizsargājamo sugu (putnu, jūras zīdītāju, bruņurupuču u. c.) nejaušu nozveju, ietekmi uz barošanās tīkliem (plēsēji un viņu upuri) un zvejas ietekmi uz jūras dzīvotnēm. Attiecīgos datus par šīm trijām ietekmēm varētu vākt, izmantojot esošus vai modificētus DVS mehānismus, un tas turklāt ļautu ar minimālām izmaksām uzlabot zināšanas par jūras vidi.

Sinerģiju varētu panākt arī, izmantojot Eiropas Kopienas telpiskās informācijas infrastruktūru 11 , kas prasa dalībvalstīm izveidot saderīgas datu glabāšanas un apmaiņas sistēmas ES vides politikas vajadzībām un rīcībpolitikām un darbībām, kuras var ietekmēt vidi.

3.2.2.ES līmenī noteikto prasību detalizētības samazināšana, nemazinot datu kvalitāti

Tiesību aktiem būtu jābūt vairāk orientētiem uz rezultātu un jādod dalībvalstīm lielāka rīcības brīvība attiecībā uz to īstenošanu. Reģionālās sadarbības kontekstā nodrošinot dalībvalstu iesaistīšanos lielākā apmērā un agrākā stadijā, DVS ir iespējams padarīt daudz vienkāršāku un elastīgāku attiecībā uz lēmumu pieņemšanu par metodoloģiju, kas jāievēro, vai par kvalitātes mērķiem, kas jāsasniedz. To var panākt arī atļaujot galvenajiem datu galalietotājiem vienā reģionā (tādiem kā ICES 12 vai GFCM 13 ) piedalīties ar datiem saistīto prasību izstrādē, lai šādi nodrošinātu to, ka šīs prasības labāk apmierina viņu vajadzības, piemēram, saistībā ar ilgtermiņa pārvaldības plānu izstrādi. Turpmāk tās apspriedīs galvenokārt dalībvalstis un galalietotāji reģionālā līmenī, bet zinātnisko pamatojumu joprojām nodrošinās Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejas (ZZTEK) piesaiste.

Vienlaikus jāuzlabo datu kvalitāte un uzticamība, lai garantētu augstu kvalitāti. Viens no veidiem, kā to panākt, ir izmantot Eiropas Statistikas prakses kodeksu un Eiropas statistikas sistēmas paredzēto kvalitātes nodrošināšanas sistēmu.

3.2.3.Komisijas prasītās vai Komisijai paziņotās informācijas detalizētības samazināšana

Patlaban valstu programmas ļoti sīki apraksta, kas tiks darīts katrā dalībvalstī, kādā veidā to darīs un kas to darīs. Mērķis ir ievērojami samazināt šādus rakstu darbus. No trīsgadu programmām pārejot uz ES un valstu daudzgadu programmām, dalībvalstis varēs plānot savu darbu ilgākā laikposmā. Tas samazinās administratīvo slogu Komisijai un dalībvalstīm saistībā ar ikgadējo finansēšanas lēmumu un darba plānu pieņemšanu. Ievērojami vienkāršāks kļūs arī ziņošanas process un tā formāts (sk. turpmāk).

3.2.4.Savākto datu vairākkārtēja izmantošana

Datu pieprasījumu skaits laika gaitā ir palielinājies un turpinās pieaugt, jo zvejniecības un akvakultūras ietekme uz jūras ekosistēmām ir jāapraksta aizvien sīkāk un cilvēka darbības ietekme uz jūras vidi ir jāuzrauga aizvien vairāk. DVS pārskatīšana ir iespēja, no vienas puses, nodrošināt labāku zivsaimniecības datu pieejamību plašākam ieinteresēto personu lokam un, no otras puses, ar jaunāko tehnikas sasniegumu palīdzību samazināt datu pieprasījumu radīto slogu dalībvalstīm.

Lai sasniegtu šo divējādo mērķi, pirmais priekšlikums būtu noteikt DVS par galveno juridisko instrumentu, ar kuru dalībvalstis sniedz visus datu lietotājiem (galalietotājiem un citām ieinteresētajām personām) vajadzīgos datus neatkarīgi no tā juridiskā pienākuma izcelsmes, kuram atbilstoši tiek vākti dati (DVS vai citi ES tiesību akti), izņemot tad, ja datu pieejamību jau paredz citi juridiskie instrumenti (piem., vairums statistikas regulu).

Ir svarīgi, lai netiktu veikti vispārīgi pasākumi, kas a priori ierobežo zinātnisko lietotāju vai citu ieinteresēto personu piekļuvi datiem. Ja ir apdraudēta personas datu aizsardzība, jānodrošina ES datu aizsardzības noteikumu piemērošana. Ja ir pretruna starp personas datu aizsardzību un datu pieejamību sabiedrības interesēs, datu pārvaldītājiem vienkāršas datu aizturēšanas vai pārmērīgas agregēšanas vietā būtu jāizstrādā alternatīvas.

Otrais priekšlikums ir balstīts uz esošo pieredzi datu apkopošanā reģionālā līmenī, kas ļauj ievērojami vienkāršot datu sniegšanu datu lietotājiem. Jaunajai sistēmai vajadzētu veicināt dalībvalstu sadarbību, kas vajadzīga, lai izstrādātu saderīgas datu uzglabāšanas un apmaiņas sistēmas un formātus saskaņā ar tiem, kas pieņemti atbilstīgi Direktīvai 2007/2/EK 14 , un lai veicinātu to datu formātu savienojamību, kurus izmanto saskaņā ar citiem Savienības tiesību aktiem (piemēram, zvejas kontroles un MSFD jomā). Precīzi nenorādot izmantojamos līdzekļus vai iegūstamo galarezultātu, pastāv iespēja ievērojami samazināt pašreizējo slogu, ko rada datu pieprasījumi.

Minēto priekšlikumu ieviešana ļaus īstenot jaunajā KZP regulā noteiktās pilnvaras (25. pants), kā arī kļūs par turpinājuma pasākumiem saistībā ar Komisijas paziņojumu “Inovācija jūras nozaru ekonomikā” 15 : ir jānodrošina datu pieejamība zinātniekiem un visām ieinteresētajām personām, izņemot tad, ja piemērojamie ES tiesību akti prasa datu aizsardzību un konfidencialitāti. Tā kā šim procesam vēl ir jānobriest un apspriešanās par labāko risinājumu joprojām turpinās, DVS regulā būtu jāiekļauj tikai vispārīgi noteikumi, kas atspoguļo šo attīstības procesu. Sīkāk izstrādātus noteikumus varētu pieņemt vēlākā posmā, kad dalībvalstis būs vienojušās par piemērotāko risinājumu.

4.Ietekme uz budžetu

Nav ietekmes, kas jau nebūtu paredzēta EJZF.

5.Pārējie elementi

5.1.Īstenošanas plāni, uzraudzības, novērtēšanas un ziņošanas noteikumi un citi papildu pasākumi

Papildus izmaiņām, kas jāizdara DVS regulā, Komisija ir noteikusi vairākas papildu darbības, kas tiks veiktas, lai nodrošinātu tiesību akta mērķu efektīvu sasniegšanu.

Pirmkārt, tiks izstrādāta jauna tās ES daudzgadu programmas koncepcija, kas Komisijai jāpieņem pēc regulas stāšanās spēkā. Jaunajā programmā būs mazāk preskriptīvu noteikumu dalībvalstīm, un tā būs elastīgāka attiecībā uz starpposma izmaiņām. Daudzgadu programma ietvers tikai pamata mainīgos lielumus, un šīs prasības būs nemainīgas visā programmas laikposmā, bet papildu mainīgos lielumus apspriedīs un ieteiks reģionālas dalībvalstu grupas, kuras noteiks arī sīkākas prasības par to, kā vākt datus.

Otrkārt, kad Komisija izstrādās jauno ES daudzgadu programmu, tā novērtēs noteiktu datu vākšanas izmaksas, kā arī šo datu nodrošināto aptvērumu un detalizācijas un agregācijas pakāpi. Ņemot vērā galalietotāju vajadzības, tiks sistemātiski vērtēts, vai datus var vākt retāk vai ar alternatīviem līdzekļiem, kuri varētu būt piemērotāki vajadzīgā veida informācijai (piem., unikālam pētījumam).

Treškārt, tiks vienkāršota ikgadējās ziņošanas kārtība. Līdz šim tā ir bijusi sarežģīta, un ziņojumi nav izmantoti, lai risinātu radušās problēmas. Ziņojumi kļūs mazāk aprakstoši, ietvers galvenokārt faktus un skaitļus, un tajos būs mazāk atkārtojumu.

Ceturtkārt, kopš 2014. gada ir pieejams ievērojams ES finansējums no Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF), un tas ļauj dalībvalstīm uzlabot datu vākšanu 16 . Tā kā programmas tiek apspriestas ar dalībvalstīm, Komisija aicina tās pievērst pastiprinātu uzmanību pašreizējās datu vākšanas organizācijas uzlabošanai (jo īpaši racionalizēt to un uzlabot datu glabāšanas un pārraides sistēmas), ieguldīt spēkus datu kvalitātes kontroles uzlabošanā un ielikt pamatus, kas ļautu pielāgoties jaunajām prasībām datu jomā. Turklāt Komisija, lai turpinātu stiprināt reģionālo sadarbību, jau ir izsludinājusi pieteikšanos uz tiešās pārvaldības dotācijām. Finansējums būs pieejams dalībvalstu grupām, kuras plāno veikt kopīgas darbības, tādējādi palielinot spēju īstenot jaunās DVS noteikumus par reģionālo sadarbību, kad šie noteikumi būs stājušies spēkā.

Visbeidzot, Komisija aktīvi gatavojas uzlabot dalībvalstu veiktās īstenošanas uzraudzību. Lai gan dalībvalstis kopumā jau no paša sākuma ir labi īstenojušas DVS, tomēr ir novērotas problēmas ar pienākumu uzņemšanos un izpildi. Parasti tas ir saistīts ar administratīvās spējas vai organizācijas nepilnībām.

Minētā uzlabošana notiks dažādos veidos. Saskaņā ar EJZF dalībvalstīm būs (augšupējā posmā) jāpierāda to administratīvā spēja īstenot DVS ar ex ante nosacījumu mehānismu. EJZF ir paredzēti arī lejupējie noteikumi, kas ļauj Komisijai pārtraukt, apturēt vai atgūt ES finansējumu gadījumos, kad netiek ievēroti KZP noteikumi (tāpat kā saskaņā ar DVS regulu).

Tomēr vēl būtiskāk ir tas, ka Komisija mainīs savu pieeju dalībvalstu veiktās īstenošanas uzraudzībā, piešķirot prioritāti neatbilstību novēršanai un konstatēto nepilnību agrīnai labošanai. Tas tiks panākts, lielāku uzmanību pievēršot sistēmiskām kļūdām, kas ved pie datu neiesniegšanas, un veidojot ciešāku sadarbību ar galalietotājiem attiecībā uz viņu atsauksmēm par dalībvalstu iesniegtajiem datiem.

Visbeidzot, vajadzības gadījumā Komisija nevilcināsies uzsākt pārkāpuma procedūru.

5.2.Konkrētu priekšlikuma noteikumu sīks skaidrojums

Lai varētu izdarīt paredzētās izmaiņas Padomes Regulas (EK) Nr. 199/2008 noteikumos, ir jāaizstāj, jāsvītro vai jāgroza vairāki minētā akta panti. Ja šīs izmaiņas tiktu veiktas ar minēto regulu grozoša tiesību akta palīdzību, daļa piemērojamo noteikumu būtu atrodama oriģinālajā tiesību aktā un daļa — grozošajā tiesību aktā, un pilnīgu ainu varētu iegūt tikai tos abus salīdzinot. Turklāt sākotnējā instrumenta papildināšana ar jauniem noteikumiem dažos gadījumos varētu kļūt par cēloni pārlieku gariem pantiem un tādējādi kaitēt teksta lasāmībai. Tāpēc Komisija uzskata, ka ir lietderīgi uzsākt Regulas (EK) Nr. 199/2008 pārstrādāšanu, lai tādā veidā nodrošinātu, ka piemērojamie noteikumi ir skaidri un viegli saprotami. Dažkārt ir mainīta pantu numerācija, un vecās un jaunās numerācijas atbilstības tabula ir pievienota pielikumā.

Satura ziņā šajā priekšlikumā grozīti tikai tie panti, kurus ir svarīgi mainīt, jo KZP reforma ir radījusi jaunas vajadzības; svītroti liekie panti un nemainīgi palikuši tie panti un elementi, kas praksē ir izrādījušies derīgi paredzētajam mērķim un lietderīgi izmaksu ziņā.

Jo īpaši būtu jāsaglabā galvenie pašreizējās sistēmas noteikumi: ES daudzgadu programmas izveidošana, kura jāīsteno ar valstu datu vākšanas plānu palīdzību; galvenie pienākumi, kas izpaužas kā dalībvalstu saistības attiecībā uz datu vākšanu, glabāšanu, aizsardzību un sniegšanu; noteikumi par datu galalietotāju tiesībām un pienākumiem; noteikumi par sadarbību dalībvalstīs un starp tām, kā arī par sadarbību ar un starp zinātniskajām un pārvaldes struktūrām.

Ierosinātās izmaiņas salīdzinājumā ar pašreizējo DVS regulu ir šādas.

1. pants

Skaidrības labad un lai novērstu dublēšanos, nošķir datus, kas savākti saskaņā ar šo regulu un kam tiek noteikti vākšanas, pārvaldības un izmantošanas noteikumi, un datus, kas savākti saskaņā ar citiem Savienības tiesību aktiem un attiecībā uz kuriem šajā regulā tiek noteikti tikai izmantošanas noteikumi. Šī pieeja nav jauna, bet nodalījums ir skaidrāks.

“Citi tiesību akti”, kas paredz datu vākšanu, konkrēti ir Regula (ES) Nr. 1224/2009 (dati par zvejas darbībām), Regula (EK) Nr. 295/2008, Regula (EK) Nr. 762/2008 (akvakultūras statistika), Direktīva 2008/56/EK (Jūras stratēģijas pamatdirektīva), Direktīva 2000/60/EK (Ūdens pamatdirektīva), Direktīva 2009/147/EK (Putnu direktīva), Direktīva 92/43/EEK (Biotopu direktīva), Regula (EK) Nr. 1921/2006 (izkrāvumu un nozvejas statistika), Regula (EK) Nr. 216/2009, (EK) Nr. 217/2009, (EK) Nr. 218/2009 (nozveju statistika), Regula (EK) Nr. 26/2004 (flotes reģistrs), Regula (EK) Nr. 812/2004 (Vaļveidīgo regula), Regula (EK) Nr. 1100/2007 (Zušu regula), Regula (EK) Nr. 1967/2006 (Vidusjūras regula), Regula (ES) Nr. 1343/2011 (GFCM transponēšana) un Regula (EK) Nr. 2347/2002 (dziļjūras krājumu pieejamības noteikumi), Regula (ES) Nr. 1236/2010, Padomes Lēmums 717/2010/ES (daudzpusējo kontroles nolīgumu transponēšana) un Regula (EK) Nr. 1006/2008 (Zvejas atļauju regula). Šie tiesību akti nav uzskaitīti regulas pantos, bet minēti apsvērumos kā piemēri.

2. pants

Noteikumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu personas datu aizsardzības noteikumu ievērošanu, tiek saglabāti no spēkā esošās regulas.

3. pants

Kaut arī datu vākšana par atpūtas zveju ir tikai neliela daļa no pašreizējām prasībām, pašreizējā definīcija ir pārāk ierobežojoša, un tai būtu jāaptver visi atpūtas zvejas veidi, ne tikai tie, kurus piekopj “atpūtas vai sporta vajadzībām”.

Dažādos tiesību aktos izmantotās definīcijas, piemēram, zvejas kuģa definīcija, būtu pēc iespējas savstarpēji jāsaskaņo. Jūras reģioni ir definēti KZP regulā, taču šī definīcija neatbilst ģeogrāfiskajiem reģioniem, kas tiek izmantoti DVS, jo definīciju var veidot, vadoties arī pēc tādiem apsvērumiem, kas nav zinātniski apsvērumi. Tāpēc, definējot jūras reģionus saistībā ar sadarbību datu vākšanā, ir svarīgi vadīties pēc zinātniskiem apsvērumiem par kopīgajiem krājumiem.

DVS regulā vairs nevajadzētu noteikt datu vākšanā izmantojamās metodes. Tāpēc būtu jāsvītro tādas konkrētas metodes definīcija kā “uz zvejas floti un zvejniecību balstīta paraugu vākšana”.

4. pants

DVS regulā būtu jānosaka tikai pamata noteikumi un kritēriji attiecībā uz datiem, kas ir jāvāc. Galvenais uzdevums ir atrast tiesiskā regulējuma formātu, kas būtu vispiemērotākais, lai izveidotu atbilstošu līdzsvaru starp elastīgumu (piemēram, datu vākšanas programmu raitu pielāgošanu jaunām vajadzībām) un paredzamību (piemēram, nepieciešamību gādāt par to, ka galvenie dati tiek vākti par laika posmu, kas ir pietiekami ilgs, lai varētu izveidot uzticamas laikrindas).

No vienas puses, DVS regulai būtu galvenokārt jānodrošina tas, ka ES daudzgadu programmas un visu tās grozījumu saturs ir balstīts uz konkrētiem principiem, kas izklāstīti KZP regulas 25. pantā. Nav vajadzības atkārtot šos noteikumus, tomēr apsvērumos saikne tiek norādīta.

No otras puses, konkrēti mainīgie lielumi, sugas, segmenti, dimensijas, tostarp aptvērums un agregācijas pakāpe (ko vākt), un metodika (kā vākt) būtu jānosaka ar Komisijas deleģēto aktu (ko vākt) vai vispirms jāapspriež dalībvalstu reģionālajās grupās (kā vākt). Attiecībā uz pirmo aspektu šis būtu ES daudzgadu programmas galvenais uzdevums, bet attiecībā uz otro aspektu dalībvalstu darba plānos būtu jāatspoguļo saistības, kuras tās ir uzņēmušās.

Patlaban DVS regulā nav noteikti nekādi kritēriji, kas varētu palīdzēt izveidot ES daudzgadu programmu. Šādu kritēriju ieviešanas mērķis ir ieviest lielāku pārredzamību un racionālu pieeju vajadzīgo datu kategoriju atlasē.

Pirms Komisija ar deleģētu aktu pieņems ES daudzgadu programmu, notiks apspriešanās ar reģionālās koordinācijas grupām, ES dalībvalstu ekspertiem un ES zinātniekiem, kuri ir ZZTEK sastāvā.

5. pants

1. un 3. punkts. Dati, kas jāiekļauj ES daudzgadu programmā, netiek vākti saskaņā ar citiem ES tiesību aktiem.

2. punkts. Norādītas vajadzīgo datu kategorijas. Šīs kategorijas ir jāiekļauj ES daudzgadu programmā.

Attiecībā uz zivsaimniecības datiem konkrētās vajadzības tiks noteiktas pēc šādiem galvenajiem apsvērumiem:

–atbilstība ES un tās dalībvalstu starptautiskajām saistībām;

–ar datiem saistītās prasības krājumiem, kurus pārvalda saskaņā ar ES tiesību aktiem. Precīzas ar datiem saistītās prasības, ieskaitot mainīgos lielumus un periodiskumu, ir tās, kas vajadzīgas, lai sasniegtu attiecīgajos ES tiesību aktos izvirzītos mērķus. Piemēri: KZP izvirzītie MSY mērķi, attiecīgie ilgtermiņa pārvaldības plāni vai izmetumu plāni ES, reģionālā vai valsts līmenī; zvejas iespēju regulas; minimālais zivju izmērs, kas norādīts saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1967/2006 (Vidusjūras regula), Regulu (EK) Nr. 2347/2002 (dziļjūras krājumu pieejamības noteikumi) 17 un Regulu (EK) Nr. 1100/2007 (Zušu regula). Ar datiem saistītās prasības krājumiem, kurus patlaban nepārvalda saskaņā ar ES tiesību aktiem, bet kuriem ir liela sociāla vai ekonomiska nozīme. Šajā kontekstā atpūtas zveju var iekļaut vajadzības gadījumā, piemēram, tad, ja paredzams, kā tā būtiski ietekmēs zvejas izraisīto zivju mirstību, un ja uz to jau neattiecas Regulas (ES) Nr. 1224/2009 (Kontroles regula) 55. pants;

–sociālekonomiskie dati zivsaimniecības nozarē tiek vākti galvenokārt ar DVS palīdzību un ir būtiski svarīgi, lai novērtētu un uzraudzītu DVS darbību;

–dati ir vajadzīgi, lai novērtētu zvejniecību ietekmi uz attiecīgo jūras ekosistēmu. Šeit ietilpst: dati par piezveju, jo īpaši tādu sugu piezveju, kas ir aizsargātas saskaņā ar starptautiskajiem un ES tiesību aktiem; dati par zvejniecību ietekmi uz jūras dzīvotnēm; dati par zvejniecību ietekmi uz barošanās tīkliem.

Dati par zvejas darbībām (nozvejas, izkrāvumi, zvejas piepūle un kapacitāte) ir vajadzīgi bioloģiskajai un ekonomiskajai analīzei. Šos datus zinātnieki daļēji iegūst no to datu kopuma, kas reģistrēti vai savākti saskaņā ar Kontroles regulu. Tomēr patlaban pastāv būtisks datu iztrūkums, kas ir jānovērš ar DVS palīdzību. Runa ir, piemēram, par mazākajiem flotes segmentiem un izkrāvumiem, kas nepārsniedz 50 kg, un šāds stāvoklis saglabāsies tik ilgi, līdz ar Kontroles regulu būs iespējams aptvert arī šos mainīgos lielumus.

Ņemot vērā KZP mērķi par akvakultūras ilgtspējīgu attīstību, ir vajadzīgi mainīgie lielumi, kas attiecas uz akvakultūras ilgtspējību un jo īpaši uz akvakultūras ietekmi un efektivitāti, kuru aprakstīšanai var izmantot tādus parametrus kā zivju mirstība/zudumi un farmaceitisko produktu izmantojums. Patlaban pastāvošā datu vākšanas prasību pārklāšanās DVS un statistikas regulās attiecībā uz primārās ražošanas datiem tiks novērsta līdz ar virzīšanos uz sistēmu, kurā pamata ražošanas datu vākšanas prasības tiks izpildītas ar statistikas regulām, bet papildu sociālekonomiskos un vidiskos/ilgtspējas datus vāks ar DVS palīdzību tad, kad tas būs vajadzīgs, un ja šādi dati jau nebūs savākti citā sakarībā. Apstrādes nozarē patlaban zivju apstrādes datus vāc gan DVS satvarā, gan saskaņā ar regulu par uzņēmējdarbības strukturālo statistiku (USS), kurā šie dati ietilpst lauksaimniecības/pārtikas pārstrādes kategorijā. Turpmāk DVS tiks ietvertas tikai papildu datu vākšanas prasības, kuru nav USS regulās.

4. un 5. punkts. Attiecībā uz pētnieciskajām uzskaitēm pašreizējā situācija ir tāda, ka to saraksts būtu jānosaka ES daudzgadu programmā, jo, ņemot vērā to, ka daudzas no šīm uzskaitēm tiek veiktas starptautiskā līmenī, ir vajadzīgs dalībvalstu un zinātnisko institūtu sadarbību regulējošs satvars. Ir noteikti uzskaišu vajadzīguma kritēriji, savukārt dalībvalstu zvejas darbību robežvērtības, kuru nepārsniegšanas gadījumā dalībvalstīm nav jāpiedalās uzskaitē, var tikt noteiktas ES daudzgadu programmā.

Lai līdzsvarotu paraugu ņemšanas programmas izveides radīto apgrūtinājumu un datu iegūšanas priekšrocības, DVS regulā būtu jāiekļauj noteikums par iespēju atļaut dalībvalstīm neņemt paraugus par noteiktiem datiem. ES daudzgadu programmā tiktu precizēti nosacījumi, ar kādiem dalībvalstīm var piešķirt atkāpi no paraugu ņemšanas.

6. pants

1. punkts. Tā kā nesen ir pieņemta Regula (ES) Nr. 508/2014 par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu (EJZF), ir jāatjaunina noteikumi par kārtību, kādā īstenojama Savienības programma.

No 2014. gada datu vākšanas plānošana notiks, pamatojoties uz noteikumiem, kas izstrādāti saskaņā ar EJZF. Dalībvalstis iesniegs EJZF darbības programmu, kurā būs nodaļa par datu vākšanu (18. panta 1. punkta p) apakšpunkts). Tajā būtu jāietver apraksts par datu vākšanas darbībām, datu glabāšanas metodēm, datu pārvaldību un datu izmantošanu un jāapraksta arī tas, kā tiks panākta savākto datu pareiza finansiālā un administratīvā pārvaldība. Darbības programmas nodaļa par datu vākšanu ietvers vispārīgāku informāciju par iepriekš minētajiem jautājumiem un būs mazāk detalizēta nekā pašreizējās valstu programmas. Šo programmu pieņems Komisija un, pamatojoties uz šo programmu, dalībvalstis uzņemsies saistības un ES līdzfinansēs minētās darbības. Citiem vārdiem sakot, datu vākšanas darbību plānošanas jomā turpmāk būs nevis divi secīgi un sīki izstrādāti trīsgadu lēmumi par valsts programmām un ar tiem saistītie ikgadējie finansēšanas lēmumi, bet tikai viens stratēģisks Komisijas lēmums, kuru pieņems reizi septiņos gados.

EJZF darbības programmu papildinās ar valstu darba plāniem, kuros sīkāk aprakstīs veicamās darbības un kurus iesniegs katru gadu, izņemot tad, ja joprojām būs piemērojams iepriekšējā gada valsts darba plāns (21. pants). Šo darba plānu Komisija pieņems, izmantojot vienkāršotas procedūras. Kad Komisija izstrādās īstenošanas noteikumus par valstu darba plānu iesniegšanu, tā ņems vērā iepriekšējo pieredzi un attiecībā uz šiem plāniem vienkāršos iesniegšanas, apstiprināšanas un ziņošanas procesus, lai tādējādi gūtu lielāko iespējamo labumu no vienkāršošanas, ko nes līdzi jaunā sistēma.

2. punkts. Pamatojoties uz iepriekš minēto, šajā regulā būtu jāapraksta darba plāna saturs. Procedūras, formātu un termiņus var precizēt īstenošanas aktā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 508/2014 22. panta 1. punkta d) apakšpunktu.

Regulas (ES) Nr. 508/2014 21. pants atsaucas uz Regulas (EK) Nr. 199/2008 4. panta 4. punktu, taču pēc šīs regulas pieņemšanas labāk būtu atsaukties uz visu 4. pantu.

3. punkts. Attiecībā uz datu vākšanas metodoloģijas noteikšanu ir vajadzīgi jauni noteikumi, kas apraksta, kādi pasākumi dalībvalstīm būtu jāveic un kas tām būtu jāņem vērā. Tas ietver rīcības saskaņošanu, lai novērstu dublēšanos un veidotu apjomradītus ietaupījumus. Komisijas iesaistīšanās izpaudīsies tikai kā pārbaudīšana, vai sagatavotie darba plāni atbilst dalībvalstu saistībām un vai datu aptvērums ir pietiekams. Pirms darba plānu apstiprināšanas notiks apspriešanās ar ZZTEK.

7. pants

Sīkāk noteiktas valsts korespondentu funkcijas un uzdevumi, kas iepriekš bija paredzēti Regulā (EK) Nr. 665/2008.

8. pants

1. punkts. Process, ar kura palīdzību nosaka, kāda veida dati ir vajadzīgi, dziļi sakņojas reģionālajā sadarbībā. Balstoties uz esošo reģionālās koordinācijas sanāksmju mehānismu, procesam, kuru koordinē reģionālās koordinācijas grupas (RKG), ikvienā jūras vides reģionā vajadzētu norisināties pastāvīgi. Minēto grupu sastāvā būs dalībvalstu eksperti, Komisijas pārstāvji un attiecīgie datu galalietotāji (2. punkts), un tās pieņems savu reglamentu (3. punkts). Lai saglabātu zināmu viendabīgumu un attiecībā uz visiem jūras reģioniem ievērotu horizontālos principus, kas paredzēti ar ES noteikumiem, to datu vākšanu, kuri attiecas uz visiem reģioniem, koordinēs Komisija (4. punkts) 18 .

RKG satvarā notiekošā koordinēšana var pāraugt kopīgos ieteikumos, kas apkopoti reģionāla darba plāna projektā un attiecas uz procedūrām, metodēm, kvalitātes nodrošināšanu un kvalitātes kontroli datu vākšanas un apstrādes jomā. Šāds jauninājums varētu būtiski uzlabot datu vākšanas procesa saskaņotību un vispārējo kvalitāti, kā arī ļaut labāk salāgot savāktos datus un reģionālās vajadzības pēc zinātniskajiem ieteikumiem. Vienkāršošanas nolūkos ar reģionālajiem darba plāniem varētu daļēji aizstāt valstu darba plānus. Līdzīgi kā valstu darba plānu gadījumā reģionālie darba plāni būs jāapstiprina Komisijai pēc apspriešanās ar ZZTEK (5. un 6. punkts).

Kad Komisija izstrādās ES daudzgadu programmu, tā apspriedīsies ar RKG (sal. ar 3. pantu), un līdzīgā veidā, kad dalībvalstis izstrādās savus darba plānus, tās vispirms savstarpēji apspriedīsies RKG satvarā (4. pants), un arī šo plānu grozījumi būtu jāpieņem, ievērojot RKG kopīgos ieteikumus vai reģionālos darba plānu (6. punkts).

Ja nepieciešams, sīkākus reģionālās koordinācijas noteikumus varētu paredzēt ar īstenošanas aktiem (7. punkts).

9. un 10. pants

Atsauces uz valstu programmām būtu jāaizstāj ar atsaucēm uz darba plāniem, un atsauce uz finanšu noteikumiem būtu jāsvītro, jo uz šiem noteikumiem attiecas EJZF.

Komisijas apspriešanās ar ZZTEK par dalībvalstu darba plāniem un gada ziņojumiem ir salīdzināma ar pašreizējo apspriešanos par valstu programmām, un tā būtu jāturpina, lai varētu pārbaudīt dalībvalstu saistību izpildi.

Ziņošanas formātu un rīkus vēl vairāk vienkāršot varēs ar Komisijas īstenošanas aktu.

Līdzšinējā 8., 9., 10., 11., 12., 15., 18. un 19. panta svītrošana

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 508/2014 par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu (EJZF) izmainīja tā finansiālā atbalsta struktūru, ko var saņemt par dalībvalstu veiktajām datu vākšanas darbībām, un ir vienīgais ES finansēšanas instruments dalībvalstu veikto datu vākšanas darbību jomā. Tāpēc ir nepieciešams attiecīgi pielāgot Regulu (EK) Nr. 199/2008 un svītrot no DVS regulas noteikumus par ES finansiālo palīdzību (līdzšinējais 8. pants).

 Ar ES noteikumiem vairs nevajadzētu noteikt datu vākšanā izmantojamās metodes. Tāpēc būtu jāsvītro noteikumi par konkrētām datu vākšanas metodēm (līdzšinējais 9., 10., 11. un 12. pants). Šīs metodes tiks noteiktas ES ekspertu grupās, RKG ieteikumos vai reģionālajos darba plānos.

Līdzšinējais 9. pants jāsvītro arī tāpēc, ka attiecībā uz tajā noteiktajiem paraugu ņemšanas veidiem patlaban ir pieejamas labākas alternatīvas un atbilstošos lēmumus var pieņemt reģionālā līmenī.

Līdzšinējā 10. panta noteikumi tagad ir ietverti ierosinātajā 11. pantā.

Līdzšinējo 11. pantu var svītrot, jo tā 1. un 2. punkta noteikumi ir ietverti ierosinātajā 3. un 4. pantā, bet 3. un 4. punkta noteikumi ir ietverti ierosinātajā 6. pantā.

Līdzšinējais 12. pants būtu jāsvītro, jo tā noteikumi ir ietverti ierosinātajā 5. pantā.

Līdzšinējais 15. pants ir svītrots, jo jaunā 1. un 4. panta un 5. apsvēruma dēļ tas ir kļuvis lieks.

Līdzšinējie 18. un 19. pants ir svītroti, jo tagad tie ir apvienoti ar 16. pantu.

11. pants

Lai dalībvalstis varētu efektīvi un viendabīgi īstenot DVS, ir jānosaka pamata prasības attiecībā uz datu vācēju tiesībām un zvejas kuģu kapteiņu pienākumiem. Šīs prasības izriet no Regulas (EK) Nr. 199/2008 noteikumiem, un tās var tikt konkretizētas ar īstenošanas aktiem.

16. un 17. pants

Ar 16. un 17. pantu ir paredzēts aizstāt līdzšinējo 18. un 19. pantu un tādā veidā nodrošināt saskaņotību ar KZP regulas 25. panta 2. punkta e) apakšpunktu, lai īstenotu principu par datu savlaicīgu pieejamību un to sniegšanu ieinteresētajām personām. Ja saskaņā ar piemērojamajiem Savienības tiesību aktiem ir jānodrošina datu aizsardzība un konfidencialitāte, būtu jāparedz vajadzīgie aizsardzības pasākumi.

“Primārie dati” ir definēti kā “dati par individuāliem kuģiem, par fiziskām vai juridiskām personām vai par atsevišķiem paraugiem” (2. panta e) punkts). Primārie dati var ietvert personas datus, kas attiecas uz identificētām vai (ne)tieši identificējamām personām, piemēram, kuģu īpašniekiem. Dalībvalstīm ir jānodrošina primāro datu droša glabāšana datorizētās datubāzēs un to uzskatīšana par konfidenciāliem (12. panta a) punkts). Noteikumi par šādiem primārajiem datiem šajā priekšlikumā paliek negrozīti.

Datu aizsardzības noteikumi ir jāpiemēro gadījumā, ja konkrētām analītiskām vajadzībām paredzētu detalizētu datu izgūšana no sistēmas dotu rezultātu, kas ļauj identificēt fizisku personu.

“Detalizēti dati” ir no primārajiem datiem iegūti dati tādā formā, kas neļauj tieši vai netieši identificēt fiziskas vai juridiskas personas. “Agregēti dati” ir dati, kurus iegūst, konkrētām analītiskām vajadzībām agregējot primāros vai detalizētos datus. Saskaņā ar pašreizējo regulu dalībvalstīm ir pienākums pēc pieprasījuma sniegt šos datus galalietotājiem un citām ieinteresētajām personām. Šā priekšlikuma 16. pants vēlreiz apliecina šo principu. Caurmērā ir maz ticams, ka pēc šādiem datiem būs iespējams identificēt fizisku personu, tomēr ļoti mazu datu kopu gadījumā tāds risks pastāv. Tāpēc priekšlikumā ir iekļauts noteikums, ar kuru saskaņā ir jāparedz aizsardzības pasākumi gadījumam, ja pastāv risks, ka datu kopa var tiešā vai netiešā veidā atklāt personas datus.

Precīzāk:

1. punktā atgādināts datu sniegšanas savlaicīguma princips un vajadzība novērst liekus ierobežojumus. 2. punktā paredzēta prasība par to, ka dalībvalstīm būtu jānodrošina pienācīgi aizsardzības pasākumi, piemēram, lielāka datu agregācijas pakāpe vai datu anonimizēšana gadījumā, ja tie ietver informāciju, kas attiecas uz identificētām vai identificējamām fiziskām personām.

Turklāt 2. punktā paredzēts, ka vajadzīgie aizsardzības pasākumi jānosaka ar deleģētajiem aktiem.

3. punktā noteikts pienākums nodrošināt to, ka galalietotājiem, kas iesaistīti zinātnisko ieteikumu sniegšanā par zivsaimniecību 19 , datus dara pieejamus salīdzinoši īsos termiņos, lai viņi varētu laikus sagatavot ieteikumus zvejniecību pārvaldītājiem un, attiecīgā gadījumā, vides pārvaldītājiem. Līdzīgā veidā būtu jānodrošina arī tas, lai citas ieinteresētās personas — piemēram, konsultatīvās padomes, kas izveidotas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 43. pantu, zinātniskās aprindas vai sabiedrība —, kurām dati vajadzīgi zinātniskai publikācijai, sabiedriskajai apspriešanai un ieinteresēto aprindu līdzdalībai politikas veidošanā, šos datus saņemtu noteiktā termiņā.

3. un 4. punktā saglabāts esošais 20. panta 3. punkta noteikums.

17. pants nosaka prasību uzlabot datu glabāšanas un apmaiņas sistēmu saderīgumu, lai šādi atvieglotu datu apmaiņu starp dalībvalstīm, galalietotājiem un Komisiju. Turklāt paredzēta prasība atvieglot informācijas izplatīšanu citām ieinteresētajām personām (1. punkts). Regula nenosaka, kādā formā veicama šāda datu apmaiņa, jo vēl ir jāturpina pētīt tehniskās iespējas. Jebkurā gadījumā šādas datu sistēmas pusēm būtu jānodrošina arī personas datu aizsardzība un šajā nolūkā jāievieš piemēroti aizsardzības pasākumi, tādi kā augstāka agregēšanas pakāpe vai datu anonimizācija, ja minētie dati ietver informāciju, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisku personu (2. punkts).

24. pants

24. pantā ir atjaunināta atsauce uz komitejas nosaukumu saistībā ar jaunās KZP regulas pieņemšanu un pievienots noteikums, kas paredz, ka par šīs regulas īstenošanu tiek ziņots Eiropas Parlamentam un Padomei.

25. panta svītrošana, jauns 23. pants, līdzšinējā 27. panta (tagad 24. panta) pārveidošana

DVS regula tika pieņemta pirms Lisabonas līguma stāšanās spēkā, un tāpēc ir jāatjaunina noteikumi, kurus piemēro deleģēšanā un komitoloģijas procedūrās.

6.Grafiks 

Regulai (EK) Nr. 199/2008 nav noteikta laika ierobežojuma, un tā paliks spēkā tik ilgi, kamēr tiks grozīta. Tomēr pašreizējā ES daudzgadu programma, kā arī 23 dalībvalstu valsts programmas ir spēkā līdz 2016. gada 31. decembrim. Tāpēc ir svarīgi laikus pieņemt DVS grozījumus, lai līdz 2016. gada beigām varētu pieņemt jauno ES daudzgadu programmu un dalībvalstu darba plānus, ņemot vērā sagatavošanas laiku un vajadzīgās apspriedes starp dalībvalstīm reģionālā līmenī un ar zinātniskajām struktūrām, piemēram, ar ZZTEK.

ê 199/2008 (pielāgots)

2015/0133 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par Kopienas Ö Savienības Õ sistēmas izveidi datu vākšanai, pārvaldībai un izmantošanai zivsaimniecības nozarē un par atbalstu zinātniskā padoma Ö ieteikuma Õ izstrādei saistībā ar kopējo zivsaimniecības politiku
(pārstrādāta redakcija)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu Ö Līgumu par Eiropas Savienības darbību Õ un jo īpaši tā 37. pantu Ö 43. panta 2. punktu Õ,

ņemot vērā Ö Eiropas Õ Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu,

Ö pēc leģislatīvā akta priekšlikuma nosūtīšanas valstu parlamentiem, Õ

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu,

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

Ö saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, Õ

tā kā:

ò jauns

(1)Padomes Regulā (EK) Nr. 199/2008 20 ir jāizdara vairāki grozījumi. Skaidrības labad minētā regula būtu jāpārstrādā.

(2)Kopējā zivsaimniecības politika ir reformēta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1380/2013 21 . Kopējās zivsaimniecības politikas mērķi un zivsaimniecības nozarē piemērojamās datu vākšanas prasības ir noteiktas minētās regulas 2. un 25. pantā. Turklāt ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 508/2014 22 ir reformēta dalībvalstu datu vākšanas darbībām paredzētā finansiālā atbalsta struktūra.

ê 199/2008 1. apsvērums (pielāgots)

Padomes Regulā (EK) Nr. 2371/2002 (2002. gada 20. decembris) par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku 23 paredzēts, ka Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (turpmāk “ZZTEK”) regulāri gatavo novērtējumus par ūdeņu dzīvo resursu pārvaldību, tostarp par tās bioloģiskiem, ekonomiskiem, vides, sociāliem un tehniskiem aspektiem.

ê 199/2008 2. apsvērums (pielāgots)

Gan Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas pieņemtajā Atbildīgas zivsaimniecības vadības kodeksā, gan Nolīgumā par tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību uzsvērta vajadzība attīstīt pētniecību un datu vākšanu, lai uzlabotu nozares jautājumu zinātnisko izpratni.

ê 199/2008 3. apsvērums (pielāgots)

(3)Ievērojot kopējās zivsaimniecības politikas (turpmāk “KZP”) izvirzītos mērķus par ūdeņu dzīvo resursu saglabāšanu, pārvaldību un izmantošanu ārpuskopienas ūdeņos, Ö kas nav Savienības ūdeņi, Õ Kopienai Ö Savienībai Õ jāiesaistās zvejas resursu saglabāšanas pasākumos, jo sevišķi saskaņā ar zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu noteikumiem vai reģionālo zvejniecības Ö pārvaldības Õ organizāciju pieņemtiem noteikumiem.

ê 199/2008 4. apsvērums (pielāgots)

Padome 2003. gada 23. janvārī pieņēma secinājumus par Padomei un Eiropas Parlamentam iesniegto Komisijas paziņojumu, kurā izklāstīts “Kopienas rīcības plāns vides aizsardzības prasību integrēšanai kopējā zivsaimniecības politikā”, ar pamatprincipiem, pārvaldības pasākumiem un darba programmu virzībai uz ekosistēmisku pieeju zivsaimniecības pārvaldībai.

ê 199/2008 5. apsvērums (pielāgots)

Padome 2003. gada 13. oktobrī pieņēma secinājumus attiecībā uz Padomei un Eiropas Parlamentam iesniegto Komisijas paziņojumu par to, kā uzlabot zinātnisku un tehnisku padomu izstrādi Kopienas zivsaimniecības pārvaldībā, turklāt aprakstot, kāds zinātnisks padoms Kopienai ir vajadzīgs, paredzot padoma sniegšanas mehānismus, nosakot, kurās jomās sistēma jāattīsta, un ierosinot iespējamus problēmu risinājumus īsā līdz vidējā laikā un ilgā laikā.

ê 199/2008 6. apsvērums (pielāgots)

Padomes Regula (EK) Nr. 1543/2000 (2000. gada 29. jūnijs) par Kopienas sistēmas izveidi to datu vākšanai un pārvaldei, kas vajadzīgi, lai īstenotu kopējo zivsaimniecības politiku 24 , ir jāpārskata, lai pienācīgi ņemtu vērā uz zvejas floti balstītu pieeju zivsaimniecības pārvaldībā, vajadzību izstrādāt ekosistēmisku pieeju, uzlabot zivsaimniecības datu kvalitāti un pilnīgumu, nodrošināt plašāku šo datu pieejamību, labāku atbalstu zinātniska padoma izstrādei un veicināt sadarbību starp dalībvalstīm.

ê 199/2008 7. apsvērums (pielāgots)

Zivsaimniecības datu vākšanas un pārvaldības jomā patlaban spēkā esošās regulas ietver noteikumus par tādu datu vākšanu un pārvaldību, kuri attiecas uz zvejas kuģiem, to darbībām un nozveju, un cenu pārraudzību, kas būtu jāņem vērā šajā regulā, lai vienkāršotu datu vākšanu un izmantošanu attiecībā uz visu KZP un lai izvairītos no datu vākšanas dublēšanas. Patlaban spēkā esošās regulas ir šādas: Padomes Regula (EEK) Nr. 2847/93 (1993. gada 12. oktobris), ar kuru izveido kontroles sistēmu, kas piemērojama kopējai zivsaimniecības politikai 25 , Padomes Regula (EK) Nr. 788/96 (1996. gada 22. aprīlis) par to, kā dalībvalstis iesniedz statistiku par akvakultūras produkciju 26 , Komisijas Regula (EK) Nr. 2091/98 (1998. gada 30. septembris) par Kopienas zvejas flotes segmentāciju un zvejniecības centieniem saistībā ar daudzgadīgajām pamatnostādņu programmām 27 , Padomes Regula (EK) Nr. 104/2000 (1999. gada 17. decembris) par zivsaimniecības un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju 28 , Padomes Regula (EK) Nr. 2347/2002 (2002. gada 16. decembris), ar ko ievieš īpašas pieejamības prasības un piemēro saistītos noteikumus zvejai dziļjūras krājumos 29 , Padomes Regula (EK) Nr. 1954/2003 (2003. gada 4. novembris), kura attiecas uz zvejas intensitātes apsaimniekošanu saistībā ar dažiem Kopienas zvejas apgabaliem un resursiem 30 , Komisijas Regula (EK) Nr. 2244/2003 (2003. gada 18. decembris), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz kuģu satelītnovērošanas sistēmām 31 , Komisijas Regula (EK) Nr. 26/2004 (2003. gada 30. decembris) par Kopienas zvejas flotes reģistru 32 , Padomes Regula (EK) Nr. 812/2004 (2004. gada 26. aprīlis), ar ko nosaka pasākumus attiecībā uz vaļveidīgo nejaušu nozveju zvejniecībā 33 , Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1921/2006 (2006. gada 18. decembris), kas attiecas uz statistikas datu sniegšanu par dalībvalstīs izkrautajiem zvejniecības produktiem 34 , Padomes Regula (EK) Nr. 1966/2006 (2006. gada 21. decembris) par zvejas darbību elektronisku reģistrēšanu un ziņošanu un par attālās uzrādes līdzekļiem 35 , Padomes Regula (EK) Nr. 1100/2007 (2007. gada 18. septembris), ar ko nosaka pasākumus Eiropas zušu krājumu atjaunošanai 36 .

ò jauns

(4)Lai nodrošinātu skaidrību un novērstu dublēšanos, ir svarīgi nošķirt datus, kurus vāc saskaņā ar šo regulu un attiecībā uz kuriem šajā regulā ir paredzēti vākšanas, pārvaldības un izmantošanas noteikumi, un datus, kurus vāc saskaņā ar citiem Savienības tiesību aktiem un attiecībā uz kuriem šajā regulā ir paredzēti tikai izmantošanas noteikumi.

(5)Citi tiesību akti, kuros paredzēta datu vākšana, ietver Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/60/EK 37 , Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1921/2006 38 , Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 295/2008 39 , Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/56/EK 40 , Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 762/2008 41 , Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 216/2009 42 , Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 217/2009 43 , Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 218/2009 44 , Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/147/EK 45 , Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1236/2010 46 , Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1343/2011 47 , Padomes Direktīvu 92/43/EEK 48 , Padomes Regulu (EK) Nr. 2347/2002 49 , Padomes Regulu (EK) Nr. 812/2004 50 , Padomes Regulu (EK) Nr. 1967/2006 51 , Padomes Regulu (EK) Nr. 1100/2007 52 , Padomes Regulu (EK) Nr. 1006/2008 53 , Padomes Regulu (EK) Nr. 1224/2009 54 , Komisijas Regulu (EK) Nr. 26/2004 55 un Komisijas Regulu (ES) Nr. 717/2010 56 .

ê 199/2008 15. apsvērums (pielāgots)

(6)Pienākumiem, kas saistīti ar šajā regulā paredzēto piekļuvi datiem, neskar Ö nebūtu jāskar Õ dalībvalstu pienākumius atbilstīgi, kas noteikti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvuai 2003/4/EK (2003. gada 28. janvāris) par vides informācijas pieejamību sabiedrībai 57 , kā arī saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1367/2006 (2006. gada 6. septembris) par to, kā Kopienas iestādēm un struktūrām piemērot Orhūsas Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem 58 .

ê 199/2008 8. apsvērums (pielāgots)

Zinātniska izvērtējuma vajadzībām savāktajos datos būtu jāietver informācija par flotēm un to darbībām, bioloģiskie dati par nozveju, ietverot izmetumus, uzskaišu dati par zivju krājumiem un par zvejniecības iespējamo ietekmi uz jūru ekosistēmām. Būtu jāiekļauj arī dati, ar ko skaidro cenu veidošanu, un citi dati, kas var atvieglot zvejniecības uzņēmumu, akvakultūras un apstrādes uzņēmumu saimnieciskā stāvokļa izvērtēšanu, kā arī minēto sektoru nodarbinātības tendenču izvērtēšanu.

ê 199/2008 9. apsvērums (pielāgots)

Lai aizsargātu un saglabātu ūdeņu dzīvos resursus un nodrošinātu noturīgu tādu resursu izmantošanu, zvejniecības pārvaldībā pakāpeniski būtu jāievieš ekosistēmiska pieeja. Šajā nolūkā ir jāvāc dati, lai izvērtētu zvejniecības iedarbību uz jūras ekosistēmām.

ê 199/2008 10. apsvērums (pielāgots)

Dalībvalstīm būtu jāuzņemas tieša atbildība par to Kopienas programmu īstenošanu, kas paredzētas, lai vāktu, pārvaldītu un izmantotu zivsaimniecības datus. Dalībvalstīm būtu attiecīgi jāizstrādā valsts programmas, kas atbilst Kopienas programmai.

ò jauns

(7)Datu glabāšanai, apstrādei un apmaiņai vienmēr un visos līmeņos būtu jānodrošina tas, ka tiek ievēroti personas datu aizsardzības pienākumi, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 95/46/EK 59 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 45/2001 60 .

(8)Juridiskās skaidrības labad šajā regulā būtu jānosaka vairākas definīcijas.

(9)Lai aptvertu visu veidu zvejniecības, kas varētu ietekmēt zivju krājumus, “atpūtas zvejas” definīcijā būtu jāiekļauj visi nekomerciālo zvejniecību veidi neatkarīgi no to specifiskā mērķa.

(10)“Galalietotāju” definīcija būtu jāsalāgo ar “zinātnisko datu galalietotāju” definīciju, kas iekļauta Regulā (ES) Nr. 1380/2013 un aptver arī zinātniskas struktūras, kuras ir ieinteresētas zvejniecības pārvaldības vidiskajos aspektos.

(11)“Jūras reģionu” definīcijai būtu jāpamatojas uz zinātniskiem apsvērumiem.

(12)Šai regulai būtu jānodrošina iespēja Savienībai un tās dalībvalstīm sasniegt mērķus un ievērot principus, kas izklāstīti Regulas (ES) Nr. 1380/2013 25. pantā. Šajā nolūkā ir vajadzīga Savienības daudzgadu programma, lai koordinētu visu dalībvalstu datu vākšanas centienus. Ir lietderīgi noteikt galvenās prasības un kritērijus, kas piemērojami šādas Savienības daudzgadu programmas izveidē, kā arī to, ka pirms programmas pieņemšanas ir jārīko apspriešanās.

(13)Būtu jānosaka galalietotāju datu vajadzības un jāprecizē, kādi dati jāvāc saskaņā ar šo regulu. Minētajiem datiem būtu jāietver ekosistēmas dati, kas saistīti ar zvejniecību ietekmi, un dati par akvakultūras ilgtspēju. Lai pēc iespējas samazinātu administratīvo slogu, turklāt ir jānodrošina tas, ka saskaņā ar šo regulu vāktie dati netiek vākti arī saskaņā ar citiem ES tiesību aktiem.

(14)Šai regulai būtu jāaptver arī zivsaimniecības rīcībpolitiku datu vajadzības, kas nav tiešā veidā reglamentētas ar Regulu (ES) Nr. 1380/2013, piemēram, vajadzības, kas saistītas ar Regulu (EK) Nr. 1100/2007 un Regulu (EK) Nr. 2347/2002.

(15)Dalībvalstīm Savienības daudzgadu programma valsts līmenī būtu jāīsteno, galvenās datu vākšanas darbības izklāstot darbības programmas iedaļā, uz ko norādīts Regulas (ES) Nr. 508/2014 18. panta 1. punkta p) apakšpunktā un kas papildināta ar darba plānu saskaņā ar minētās regulas 21. pantu. Šajā regulā būtu jānosaka prasības par šādu darba plānu saturu.

(16)Ir lietderīgi aprakstīt secību, kas dalībvalstīm būtu jāievēro, un aspektus, kas tām būtu jāņem vērā, savos darba plānos nosakot datu vākšanas metodiku. Lai nodrošinātu šīs regulas rezultatīvu un vienādu īstenošanu dalībvalstīs, ir jānosaka arī galvenās prasības attiecībā uz valsts mēroga koordinācijas kārtību, datu vācēju tiesībām un zvejas kuģu kapteiņu pienākumiem.

(17)Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 508/2014 19. panta 1. punktu un 21. panta 1. punktu Komisijai ir jāapstiprina dalībvalstu programmas un darba plāni un to grozījumi. Saskaņā ar minētās regulas 22. pantu Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kuros paredz noteikumus par to pieņemšanas procedūrām, formātu un termiņiem.

(18)Ir lietderīgi, ka darba plāni tiek novērtēti pēc apspriešanās ar Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteju, lai tādā veidā nodrošinātu minēto plānu atbilstību šajā regulā noteiktajam prasību minimumam.

(19)Lai būtu iespējams pārliecināties par datu vākšanas darbību īstenošanu dalībvalstīs, dalībvalstīm ir jāsniedz Komisijai ziņojumi noteiktā formātā.

ê 199/2008 11. apsvērums (pielāgots)

(20)Dalībvalstīm jāsadarbojas gan savā starpā, gan ar trešām valstīm un jākoordinē savu programmu Ö darba plānu Õ izpilde attiecībā uz datu vākšanu par vieniem un tiem pašiem jūruas reģioniem un par reģioniem, kuros ietilpst attiecīgie iekšzemes ūdeņi.

ê 199/2008 12. apsvērums (pielāgots)

Kopienas mērogā būtu jānosaka prioritātes, kā arī procedūras datu vākšanai un apstrādei Kopienā, lai tādējādi nodrošinātu visas sistēmas saskanību un optimizētu tās izmaksu efektivitāti, izveidojot stabilu daudzgadu reģionālu režīmu.

ò jauns

(21)Ņemot vērā kopējās zivsaimniecības politikas mērķi piešķirt dalībvalstīm lielāku atbildību un labāk iesaistīt galalietotājus datu vākšanā, reģionālā koordinācija no vienas sanāksmes būtu jāizvērš par nepārtrauktu procesu, kuru koordinē reģionālas koordinācijas grupas, kas izveidotas katram jūras reģionam.

(22)Dalībvalstīm būtu jānosaka veids, kādā tās vāc datus, tomēr lai datus varētu apvienot reģionālā mērogā, par datu kvalitātes, aptvēruma un saderīguma prasību minimumu dalībvalstīm būtu jāvienojas reģionālā līmenī. Ja reģionālā līmenī pastāv vispārīga vienošanās par metodēm, reģionālajām koordinācijas grupām būtu jāiesniedz reģionāls darba plāns vēlākai pieņemšanai Komisijā.

(23)Datu vākšanā izmantojamā metodika vairs nebūtu detalizēti jānosaka ar Savienības tiesību aktiem. Tātad noteikumi par konkrētām datu vākšanas metodēm būtu jāaizstāj ar to noteikšanas procesa aprakstu. Minētajā procesā būtu noteikti jāparedz dalībvalstu un datu lietotāju sadarbība reģionālajās koordinācijas grupās un validēšana, kuru Komisija veic, izmantojot dalībvalstu iesniegtos darba plānus.

ê 199/2008 13. apsvērums (pielāgots)

(24)Šajā regulā minētie dati būtu jāievada datorizētās attiecīgo valstu datubāzēs, lai tie būtu pieejami Komisijai un tos varētu nosūtīt Ö darīt pieejamus Õ tiešajiem Ö datu Õ lietotājiem. Zinātnisko aprindu Ö Visu datu lietotāju Õ interesēs ir tas, lai dati, pēc kuriem nav iespējama personas identifikācija, Ö bez ierobežojumiem Õ būtu pieejami jebkuram, kas vēlas tos analizēt.

ê 199/2008 14. apsvērums (pielāgots)

(25)Lai pārvaldītu Ö Lai sniegtu zinātnisko ieteikumu Õ zvejniecības resursus Ö pārvaldītājiem Õ, ir nepieciešama detalizētu datu apstrāde, kas Ö apmierina zvejniecību pārvaldītāju vajadzības Õ risinātu specifiskus jautājumus. Šajā sakarā dalībvalstīm būtu jānosūta Ö jādara pieejami Õ zinātniskai analīzei vajadzīgie dati un būtu jānodrošina, lai to rīcībā būtu attiecīgas tehniskas iespējas. Vajadzības gadījumā dati pirms nosūtīšanas var būt apkopoti atbilstīgi apkopojuma pakāpei, kas noteikta attiecīgā galalietotāja lūgumā.

ò jauns

(26)Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 25. panta 2. punkta e) apakšpunktu ir laikus jānodrošina attiecīgo datu un attiecīgo metodiku pieejamība struktūrām, kas pētniecības vai pārvaldības nolūkos ir ieinteresētas zivsaimniecības nozares datu zinātniskā analīzē, un visām ieinteresētajām personām, izņemot gadījumus, kad saskaņā ar piemērojamajiem Savienības tiesību aktiem ir prasīta aizsardzība un konfidencialitāte.

(27)Lai pilnībā izpildītu Regulas (ES) Nr. 1380/2013 25. panta 2. punkta e) apakšpunktu, dalībvalstīm būtu jāizveido piemērotas procedūras un elektroniskas tehnoloģijas, lai nodrošinātu datu pieejamību, un jāsadarbojas ar citām dalībvalstīm, Komisiju un galalietotājiem, lai izstrādātu saderīgas datu glabāšanas un apmaiņas sistēmas, ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2007/2/EK 61 prasības. Būtu jānodrošina arī informācijas tālāka izplatīšana valsts un Eiropas mērogā. Visos gadījumos, kad dati satur informāciju, kas saistīta ar identificētām vai identificējamām fiziskām personām, būtu jāievieš piemēroti aizsardzības pasākumi, tādi kā augstāka datu agregācijas pakāpe vai anonimizācija, ņemot vērā apstrādes mērķus, datu veidu un potenciālos riskus, kas saistīti ar personas datu apstrādi.

(28)Ir jānodrošina tas, ka galalietotāji saņem datus salīdzinoši īsos termiņos, jo tiem ir laikus jāsniedz ieteikumi ar mērķi panākt zvejniecības ilgtspēju. Būtu jāgarantē arī tas, ka citas ieinteresētās personas datus saņem noteiktā termiņā.

ê 199/2008 16. apsvērums (pielāgots)

Indivīdu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi šīs regulas piemērošanas nolūkā reglamentē Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti 62 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti 63 .

ê 199/2008 17. apsvērums (pielāgots)

Zivsaimniecības datu vākšanas un pārvaldības valsts programmu īstenošanai ir vajadzīgi ievērojami izdevumi. Tādu programmu lietderīgumu pilnībā novērtēt iespējams tikai Kopienas līmenī. Tāpēc, lai palīdzētu dalībvalstīm segt radušās izmaksas, būtu jāparedz Kopienas finansiāls ieguldījums saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 861/2006 (2006. gada 22. maijs), ar ko nosaka Kopienas finanšu pasākumus kopējās zivsaimniecības politikas īstenošanai un jūras tiesību jomā 64 .

ê 199/2008 18. apsvērums (pielāgots)

Ja Komisija konstatē, ka attiecīgie izdevumi ir saistīti ar nepilnībām, būtu jāparedz finanšu korekcijas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 861/2006 28. pantu.

ê 199/2008 19. apsvērums (pielāgots)

Ļoti svarīgi ir pareizi īstenot valsts programmas, jo īpaši attiecībā uz savākto datu termiņiem, kvalitātes kontroli, pārbaudi un pārsūtīšanu. Tālab Kopienas finansiālajam ieguldījumam vajadzētu būt atkarīgam no tā, vai ir ievēroti datu vākšanas termiņi, veikta kvalitātes kontrole, ievēroti pieņemtie kvalitātes kritēriji un vai dati ir iesniegti. Tātad būtu jāievieš finanšu sankciju sistēma, kas saistīta ar minēto nosacījumu neizpildīšanu.

ê 199/2008 20. apsvērums (pielāgots)

(29)Lai uzlabotu KZP kopējās zivsaimniecības politikas īstenošanai vajadzīgā zinātniskā padoma Ö ieteikuma Õ uzticamību, dalībvalstīm un Komisijai būtu savstarpēji jākoordinē darbības un citādi jāsadarbojas attiecīgās starptautiskās zinātniskās organizācijās Ö struktūrās Õ.

ê 199/2008 21. apsvērums (pielāgots)

Par prioritāti būtu jāizvirza attiecīgu zinātnisku ekspertu līdzdalības nodrošināšana ekspertu grupās, kas veic KZP īstenošanai vajadzīgo zinātnisko novērtējumu.

ê 199/2008 22. apsvērums (pielāgots)

(30)Par datu vākšanas noteikumu īstenošanu būtu jāapspriežas ar zinātnieku aprindām un jāinformē zivsaimniecības nozarē strādājošie, kā arī pārējās interesentu grupas. Attiecīgās organizācijas Ö struktūras Õ, kam jāveic vajadzīgā viedokļu apzināšana, ir Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK), kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 2005/629/EK 65 , Zivsaimniecības Ö Zvejniecības Õ un akvakultūras padomdevēja komiteja, kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 1999/478/EK 66 , un reģionālās konsultatīvās padomes, kas izveidotas ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 43. pantukas izveidotas ar Padomes Lēmumu 2004/585/EK 67 .

ò jauns

(31)Lai papildinātu un grozītu dažus nebūtiskus šīs regulas elementus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt tiesību aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz Savienības daudzgadu programmas pieņemšanu un aizsardzības pasākumiem, kas saistīti ar personas datu aizsardzību. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(32)Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus to šīs regulas noteikumu īstenošanai, kuri attiecas uz reģionālo koordinācijas grupu iesniegtā kopīgā ieteikuma projekta apstiprināšanu vai atteikumu to apstiprināt, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras.

(33)Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus to šīs regulas noteikumu īstenošanai, kuri attiecas uz reģionālo koordinēšanu, darba plānu rezultātu izvērtēšanu, piekļuvi paraugu vākšanas vietām un datu sistēmu sadarbspēju, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 68 .

(34)Saskaņā ar proporcionalitātes principu, lai sasniegtu pamatmērķi – uzlabot datu kvalitāti, piekļuvi datiem un to pieejamību zivsaimniecības nozarē –, ir vajadzīgi un lietderīgi izveidot datu vākšanas, pārvaldības un izmantošanas satvaru. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. panta 4. punktu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai,

ê 199/2008 23. apsvērums (pielāgots)

Lai veicinātu šīs regulas pareizu īstenošanu, pārvaldības komitejai būtu jānodrošina cieša sadarbība starp dalībvalstīm un Komisiju. Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību 69 .

ê 199/2008 24. apsvērums (pielāgots)

Pamatojoties uz pieredzi un ņemot vērā jaunās vajadzības, ir lietderīgi atcelt Regulu (EK) Nr. 1543/2000 un aizstāt to ar šo regulu,

ê 199/2008

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

ê 199/2008 (pielāgots)

1. pants

Priekšmets Ö un darbības joma Õ

ê 199/2008

1. Ar šo regulu paredz noteikumus šādās jomās:

a) bioloģisko, tehnisko, vides, sociāli ekonomiskās jomas datu vākšana un pārvaldība saskaņā ar daudzgadu programmām zivsaimniecības nozarē;

b) zivsaimniecības nozares datu izmantošana saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (turpmāk “KZP”) zinātniskās analīzes vajadzībām.

2. Šajā regulā paredzēti arī noteikumi, lai uzlabotu KZP īstenošanai vajadzīgā zinātniskā padoma izstrādi.

ò jauns

1. Šajā regulā ir paredzēti noteikumi par zivsaimniecības nozares bioloģisko, tehnisko, vidisko, sociālo un ekonomisko datu vākšanu, pārvaldību un izmantošanu kopējās zivsaimniecības politikas satvarā.

2. Attiecībā uz datiem, kas jāvāc saskaņā ar citiem tiesību aktiem, šajā regulā ir noteikti tikai izmantošanas noteikumi.

3. Attiecībā uz datiem, ko vāc saskaņā ar šo regulu daudzgadu programmu satvarā, un datiem, kas vajadzīgi, lai papildinātu 2. punktā minētos datus, šajā regulā ir noteikti vākšanas, pārvaldības un izmantošanas noteikumi.

ê 199/2008 (pielāgots)

4.3. Šī regula neskar pienākumus saskaņā ar, kas noteikti ar Direktīvu 95/46/EK, Regulu (EK) Nr. 45/2001, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/4/EK 70 un Regulu (EK) Nr. 1367/2006 71 .

ò jauns

2. pants

Personas dati

To datu apstrāde, pārvaldība un izmantošana, kas savākti saskaņā ar šo regulu un satur personas datus, notiek atbilstīgi Direktīvai 95/46/EK un Regulai (EK) Nr. 45/2001.

ê 199/2008 (pielāgots)

2.3. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

a) “zivsaimniecības nozare” ir nozare, kas ietver komerciālo zveju, atpūtas zveju, akvakultūru un zvejas produktu apstrādātājus;

b) “akvakultūra” ir ūdens organismu audzēšana vai kultivēšana, izmantojot metodes, kas paredzētas attiecīgo organismu ražošanas Ö produkcijas Õ palielināšanai, pārsniedzot vides dabiskās spējas; ūdens organismi paliek fiziskas vai juridiskas personas īpašumā visu audzēšanas vai kultivēšanas laiku līdz pat iegūšanai, kā arī tās laikā;

c) “atpūtas zveja” ir nekomerciālas zvejas darbības, kurās izmanto ūdeņu dzīvos resursus izmanto atpūtas vai sporta vajadzībām;

d) “jūras reģionsi” ir Lēmuma 2004/585/EK I pielikumā Ö Regulas (ES) Nr. 1380/2013 4. panta 2. punktā Õ norādītsie ģeogrāfiskaisie apgabalsi, un reģionālo zivsaimniecības Ö zvejniecības Õ pārvaldības organizāciju noteiktsie apgabalsi Ö vai apgabals, kas definēts 5. panta 6. punktā minētā īstenošanas aktā Õ;

e) “primārie dati” ir dati par individuāliem kuģiem, par fiziskām vai juridiskām personām vai par atsevišķiem paraugiem;

f) “metadati” ir dati, kas sniedz kvalitātes un kvantitātes informāciju par savāktajiem primārajiem datiem;

g) “sīki izstrādāti Ö detalizēti Õ dati” ir no primārajiem datiem iegūti dati tādā formā, kas neļauj tieši vai netieši identificēt fiziskas vai juridiskas personas;

h) “apkopoti Ö agregēti dati Õ ” ir dati, kurus iegūst, konkrētām analītiskām vajadzībām apkopojot Ö agregējot Õ primāros vai sīki izstrādātos Ö detalizētos Õ datus;

i) “galalietotāji” ir struktūras, kas pētniecības vai pārvaldības nolūkos ir ieinteresētas zinātniskā zivsaimniecības nozares datu analīzē;

j) “uz zvejas floti un zvejniecību balstīta paraugu vākšana” ir uzskaites, kurās vāc bioloģiskus, tehniskus, sociāli ekonomiskās jomas datus, pamatojoties uz iepriekš saskaņotiem reģionāliem zvejas veidiem un flotes segmentiem;

k)j) “Kopienas zvejas kuģis” ir kuģis, kas definēts Regulas (EK) Nr. 2371/2002 3. panta d) apakšpunktā. “Kopienas Ö Savienības Õ zvejas kuģis” ir kuģis, kas definēts Regulas (EKES) Nr. 2371/20021380/2013 3. panta d) apakšpunktā 4. panta 1. punkta 5) apakšpunktā.

II NODAĻA

DATU VĀKŠANAS Ö UN Õ PĀRVALDĪBA UN DATU IZMANTOŠANA ATBILSTĪGI DAUDZGADU PROGRAMMĀM

1. iedaļa

Kopienas programma un valstu Ö Savienības daudzgadu Õ programmas

ê 199/2008

3. pants

Kopienas programma

1. Kopienas daudzgadu programma bioloģisku, tehnisku, vides, sociāli ekonomisku datu vākšanai, pārvaldībai un izmantošanai šādās jomās:

a) komerciālā zveja, ko Kopienas kuģi veic:

i) Kopienas ūdeņos, arī komerciāla zušu un lašu zveja iekšējos ūdeņos;

ii) ārpus Kopienas ūdeņiem;

b) atpūtas zveja, ko veic Kopienas ūdeņos, tostarp zušu un lašu atpūtas zveju iekšējos ūdeņos;

c) akvakultūras darbības, ko dalībvalstu un Kopienas ūdeņos veic saistībā ar jūras organismiem, tostarp zušiem un lašiem;

d) zvejas produktu apstrādes darbības;

tiek definēta saskaņā ar 27. panta 2. punktā minēto kārtību.

2. Kopienas programmu izstrādā trīs gadus ilgiem laikposmiem. Pirmais laikposms aptver 2009. un 2010. gadu.

4. pants

Valstu programmas

1. Neskarot spēkā esošus datu vākšanas pienākumus saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, dalībvalstis vāc primāros datus bioloģijas, tehnikas, vides, sociāli ekonomiskajā jomā atbilstīgi attiecīgai valsts daudzgadu programmai (turpmāk “valsts programma”), kas izstrādāta saskaņā ar Kopienas programmu.

2. Valsts programmā iekļauj konkrēti šādus elementus, kā paredzēts 2. iedaļā:

a) paraugu vākšanas daudzgadu programmas;

b) sistēma komerciālās un atpūtas zvejas pārraudzīšanai jūrā, ja vajadzīgs;

c) sistēma pētniecisku uzskaišu veikšanai jūrā;

d) sistēma datu pārvaldībai un izmantošanai zinātniskās analīzes vajadzībām.

3. Valstu programmās iekļauj procedūras un metodes, kas jāizmanto datu vākšanā un analīzē, kā arī datu pareizības un precizitātes novērtēšanā.

4. Dalībvalstis attiecīgās programmas iesniedz Komisijai apstiprināšanai. Tās iesniedz elektroniski, attiecīgā formātā un līdz noteiktam datumam, kā arī uz adresi, ko Komisija nosaka saskaņā ar 27. panta 2. punktā minēto procedūru.

5. Pirmajās valstu programmās ietver darbības, kas plānotas 2009. un 2010. gadam.

5. pants

Koordinācija un sadarbība

1. Dalībvalstis vienā un tajā pašā jūras reģionā savstarpēji koordinē valsts programmas un pēc iespējas cenšas savas darbības koordinēt ar trešām valstīm, kuru suverenitātē vai jurisdikcijā ir ūdeņi tajā pašā jūras reģionā. Tālab Komisija var organizēt reģionālas koordinācijas sanāksmes, lai palīdzētu dalībvalstīm koordinēt to programmas un konkrētā reģionā vākt, pārvaldīt un izmantot datus.

2. Lai ņemtu vērā ieteikumus, kas izteikti reģionālā mērogā reģionālās koordinācijas sanāksmēs, dalībvalstis vajadzības gadījumā var iesniegt valsts programmas grozījumus attiecīgajam programmēšanas periodam. Minētos grozījumus Komisijai nosūta vēlākais divus mēnešus pirms īstenošanas gada.

3. Šā panta piemērošanai pieņem sīki izstrādātus noteikumus saskaņā ar 27. panta 2. punktā minēto kārtību.

ò jauns

4. pants

Savienības daudzgadu programmu izveide

1.    Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 23. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem izveido Savienības daudzgadu programmas zivsaimniecības nozares bioloģisko, tehnisko, vidisko, sociālo un ekonomisko datu vākšanai un pārvaldībai.

2.    Savienības daudzgadu programmas izveido pēc apspriešanās ar reģionālajām koordinācijas grupām, kas minētas 8. pantā, Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteju (ZZTEK) un ikvienu citu attiecīgu zinātnisku padomdevēju struktūru.

3.    Kad Komisija izveido Savienības daudzgadu programmu, tā ņem vērā:

a)vajadzību pēc kopējās zivsaimniecības politikas pārvaldībā izmantojamas informācijas;

b)vajadzību pēc datiem un to nozīmību zvejniecības pārvaldības lēmumu pieņemšanā un ekosistēmu, arī jutīgo sugu un biotopu, aizsardzībā;

c)vajadzību atbalstīt politikas pasākumu ietekmes novērtējumus;

d)izmaksas un ieguvumus;

e)esošās laikrindas;

f)vajadzību nepieļaut datu vākšanas dublēšanos;

g)reģionālo specifiku;

h)Savienības un tās dalībvalstu starptautiskās saistības.

5. pants

Savienības daudzgadu programmas saturs

1.    Savienības daudzgadu programmās nosaka:

a)datu prasības, kas jāizpilda, lai sasniegtu Regulas (ES) Nr. 1380/2013 25. panta mērķus;

b)sarakstu ar obligātajām pētnieciskajām uzskaitēm;

c)robežvērtības, kuru nesasniegšanas gadījumā dalībvalstīm nav jāvāc dati vai jāveic pētnieciskas uzskaites un kuras noteiktas, pamatojoties uz to zvejas darbībām.

2.    Dati, kas minēti 1. punkta a) apakšpunktā, ietver:

a)bioloģiskus datus par visiem krājumiem, no kuriem gūtas nozvejas vai piezvejas Savienības komerciālajā un, vajadzības gadījumā, atpūtas zvejā Savienības ūdeņos un ārējos ūdeņos, – lai varētu nodrošināt uz ekosistēmu balstītu pārvaldību un saglabāšanu, kā tas vajadzīgs kopējās zivsaimniecības politikas funkcionēšanai;

b)ekosistēmas datus – lai novērtētu Savienības zvejniecību ietekmi uz jūras ekosistēmu Savienības ūdeņos un ārējos ūdeņos –, tostarp datus par nemērķa sugu piezveju, jo īpaši tādu sugu piezveju, kas aizsargātas saskaņā ar starptautiskiem vai Savienības tiesību aktiem, datus par zvejniecību ietekmi uz jūras dzīvotnēm un datus par zvejniecību ietekmi uz barošanās tīkliem;

c)datus par Savienības kuģu darbību Savienības ūdeņos un ārējos ūdeņos, tostarp par Savienības flotes zvejas apjomiem un zvejas piepūles un kapacitātes apjomiem;

d)sociālekonomiskos datus par zvejniecībām, kuri dod iespēju novērtēt Savienības zvejniecības sektora sociālekonomisko darbību;

e)sociālekonomiskos datus un ilgtspējas datus par akvakultūru, kuri dod iespēju novērtēt Savienības akvakultūras sektora sociālekonomisko darbību un ilgtspēju, tostarp sektora ietekmi uz vidi;

f)sociālekonomiskos datus par zivju apstrādes sektoru, kuri dod iespēju novērtēt minētā sektora sociālekonomisko darbību.

3.    Datus, kas minēti 1. punkta a) apakšpunktā, saskaņā ar šo regulu vāc tikai tad, ja tie netiek vākti saskaņā ar citu Savienības tiesisko regulējumu.

4.    Sarakstu ar obligātajām pētnieciskajām uzskaitēm, kas minēts 1. punkta b) apakšpunktā, sagatavo, ņemot vērā šādas prasības:

a)vajadzība pēc kopējās zivsaimniecības politikas pārvaldībā izmantojamas informācijas;

b)informācijas vajadzības, kas izriet no koordinācijas un saskaņošanas, par kuru panākta starptautiska vienošanās;

c)vajadzība pēc pārvaldības plānu izvērtēšanā, tostarp ekosistēmas mainīgo monitoringā, izmantojamas informācijas;

d)vajadzība pēc informācijas, kas nodrošinātu krājumu apgabalu pietiekamu aptvērumu;

e)vajadzība nepieļaut dubultas uzskaites un

f)vajadzība nepieļaut uzskaitēs iegūto datu vēstures pārrāvumus.

5.Noteikumi par dažādu dalībvalstu piedalīšanos pētnieciskajās uzskaitēs, kas minētas 1. punkta b) apakšpunktā, pamatojas uz to relatīvo daļu krājuma izmantojumā.

2. iedaļa
Savienības daudzgadu programmas īstenošana dalībvalstīs

6. pants

Valstu darba plāni

1.    Neskarot pašreizējos datu vākšanas pienākumus, kas noteikti Savienības tiesību aktos, dalībvalstis vāc datus, īstenojot darbības programmu, kas minēta Regulas (ES) Nr. 508/2014 18. pantā, un darba plānu, kas izstrādāts saskaņā ar Savienības daudzgadu programmu un atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 508/2014 21. pantam.

2.    Dalībvalstu darba plānos iekļauj detalizētu aprakstu par:

a)biežumu, kādā dati tiek vākti;

b)datu avotu, procedūrām un metodēm, ar kurām datus vāc un pēc tam apstrādā, iegūstot datu kopas, kas nonāk pie galalietotājiem;

c)kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles satvaru ar mērķi garantēt pienācīgu datu kvalitāti saskaņā ar 13. pantu;

d)to, kā un kad ir vajadzīgi dati;

e)starptautiskās un reģionālās sadarbības kārtību, tostarp par divpusējiem un daudzpusējiem nolīgumiem, kas noslēgti šīs regulas mērķu sasniegšanai, un

f)to, kā ir ņemtas vērā Savienības un tās dalībvalstu starptautiskās saistības.

3.    Lai nodrošinātu pietiekamu un efektīvu aptvērumu un nepieļautu datu vākšanas darbību dublēšanos, darba plānu sagatavošans laikā katra dalībvalsts koordinē savus centienus ar citām dalībvalstīm, jo īpaši tajā pašā jūras reģionā.

4.    Katra dalībvalsts nodrošina darba plāna atbilstību piemērojamajiem kopīgajiem ieteikumiem, ko sniegušas reģionālās koordinācijas grupas, ja Komisija šādus kopīgus ieteikumus saskaņā ar 8. pantu ir apstiprinājusi reģionāla darba plāna formā.

7. pants

Valsts korespondenti

1.Katra dalībvalsts ieceļ valsts korespondentu un informē par to Komisiju. Valsts korespondents darbojas kā kontaktpunkts informācijas apmaiņai starp Komisiju un dalībvalsti darba plānu sagatavošanas un īstenošanas sakarā.

2.Valsts korespondents pilda arī šādus uzdevumus:

a)koordinē 10. pantā minētā gada ziņojuma sagatavošanu;

b)nodrošina informācijas nosūtīšanu dalībvalstī un

c)nodrošina attiecīgu ekspertu piedalīšanos Komisijas organizētajās sanāksmēs un līdzdalību attiecīgajās reģionālajās koordinācijas grupās, kas minētas 8. pantā.

3.Ja darba plāna īstenošanā dalībvalstī piedalās vairākas struktūras, valsts korespondents ir atbildīgs par minētā darba koordinēšanu.

8. pants

Koordinācija un sadarbība

1.    Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 25. pantu dalībvalstis koordinē savas darbības ar citām dalībvalstīm un pēc iespējas cenšas koordinēt savas darbības ar trešām valstīm, kuru suverenitātē vai jurisdikcijā ir ūdeņi tajā pašā jūras reģionā. Šajā nolūkā attiecīgās dalībvalstis katrā jūras reģionā izveido reģionālu koordinācijas grupu.

2.    Reģionālajās koordinācijas grupās darbojas eksperti no dalībvalstīm, Komisijas pārstāvji un attiecīgo datu galalietotāji.

3.    Reģionālās koordinācijas grupas izstrādā reglamentu un vienojas par to.

4.    Ja jautājumi ietekmē vairākus reģionus, reģionālās koordinācijas grupas koordinē savu darbu savstarpēji un ar Komisiju.

5.    Reģionālās koordinācijas grupas var sagatavot kopīgus ieteikumus reģionāla darba plāna projekta formā attiecībā uz procedūrām, metodēm, kvalitātes nodrošināšanu un kvalitātes kontroli datu vākšanā un datu apstrādē, kā minēts 5. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā un 4. punktā, un reģionālā līmenī koordinētas paraugu vākšanas stratēģijas. Attiecīgā gadījumā reģionālās koordinācijas grupas šajā darbā ņem vērā ZZTEK atzinumu. Minētos ieteikumus iesniedz Komisijai, kas pārliecinās par to, vai kopīgo ieteikumu projekts ir saderīgs ar šīs regulas noteikumiem un ar Savienības daudzgadu programmu, un, ja tas tā ir, ar īstenošanas aktu apstiprina reģionālo darba plānu.

6.    Kad Komisija ir apstiprinājusi reģionālos darba plānus, tie aizstāj katras dalībvalsts izstrādāto darba plānu attiecīgās daļas. Dalībvalstis attiecīgi atjaunina savus darba plānus.

7.    Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kuros paredz noteikumus par 5. punktā minēto darba plānu iesniegšanas un apstiprināšanas procedūrām, formātu un termiņiem.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 24. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

ê 199/2008 (pielāgots)

6.9. pants

Valstu programmu Ö Darba plānu Õ izvērtēšana un apstiprināšana

1. Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK) izvērtē:

a) valstu programmu Ö darba plānu Õ un to grozījumu atbilstību 4.6. un 5.8. pantam un

b) tādu datu, uz kuriem jāattiecas valstu programmām, Ö darba plānu aptverto datu Õ zinātnisko svarīgumu 1. panta 1. punktā paredzētajiem nolūkiem, un ierosināto metožu un procedūru kvalitāti.

2. Ja ZZTEK veiktajā izvērtēšanā, kas minēta 1. punktā, konstatē, ka valsts programma Ö darba plāns Õ neatbilst 4.6. un 5.8. pantam vai tā nenodrošina attiecīgo datu zinātnisko svarīgumu vai ierosināto metožu un procedūru kvalitāti, Komisija par to tūlīt informē attiecīgo dalībvalsti un ierosina minētās programmas Ö darba plāna Õ grozījumus. Pēc tam attiecīgā dalībvalsts Komisijai iesniedz pārskatītu valsts programmu Ö darba plānu Õ.

3. Komisija apstiprina valstu programmas Ö darba plānus Õ un to grozījumus, kas veikti saskaņā ar 8.5. panta 2. punktu, pamatojoties uz ZZTEK izdarīto noizvērtējumu un uz Komisijas dienestu veikto programmas izmaksu novērtējumu.

7.10. pants

Valstu programmu Ö Darba plānu Õ rezultātu izvērtēšana un apstiprināšana

1. Dalībvalstis katru gadu iesniedz Komisijai pārskatu par savu programmu Ö darba plānu Õ īstenošanu. Tos attiecīgā formātā iesūta līdz datumam un uz adresi, Ö Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka noteikumus par gada ziņojumu iesniegšanas un apstiprināšanas kārtību, formātu un termiņiem. Minētos īstenošanas aktus Õ ko Komisija nosaka Ö pieņem Õ saskaņā ar 27.24. panta 2. punktā minēto kārtību Ö pārbaudes procedūru Õ.

2. ZZTEK izvērtē:

a) to valstu programmu Ö darba plānu Õ īstenošanu, kurusas apstiprinājusi Komisija apstiprinājusi saskaņā ar 6. panta 3. punktu, un

b) dalībvalstu savākto datu kvalitāti.

3. Komisija iznovērtē valstu programmu Ö darba plānu Õ īstenošanu, pamatojoties uz:

a) ZZTEK sniegto izvērtējumu;

b) apspriedēm ar atbilstīgām reģionālajām zivsaimniecības Ö zvejniecības Õ pārvaldības organizācijām, kurās Kopiena ir līgumslēdzēja puse vai novērotāja, un attiecīgām starptautiskām zinātniskām struktūrām;. un

c) izvērtējumu, ko veic tās dienesti.

ê 199/2008

8. pants

Kopienas finanšu palīdzība

1. Kopienas finanšu palīdzību valstu programmām īsteno saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 861/2006 paredzētajiem noteikumiem.

2. Regulas (EK) Nr. 861/2006 9. pantā minētie pamatdati attiecas tikai uz tām dalībvalstu valstu programmu daļām, ar kurām īsteno Kopienas programmu.

3. Kopienas finanšu palīdzību valstu programmām piešķir tikai tad, ja ir pilnībā ievērota šī regula.

4. Komisija var pārtraukt un/vai atgūt Kopienas finanšu palīdzību, pirms tam dodot attiecīgai dalībvalstij iespēju izteikt savu viedokli, šādos gadījumos:

a) ja, veicot 7. pantā minēto izvērtēšanu, konstatē, ka valsts programmas izpilde neatbilst šai regulai, vai

ê Labojums, OV L 096, 16.4.2010., 8. lpp. (jauns)

b) ja 7. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētajā apspriedē ir konstatēts, ka dalībvalstis nav sniegušas datus, ievērojot 16. panta 4. punktu un 20. panta 1. punktu, vai

ê 199/2008

c) datu kvalitātes kontroles un datu apstrādes process nav veikts saskaņā ar 14. panta 2. punktu un 17. pantu.

5. Neskarot 3. punktu, Komisija pēc tam, kad tā devusi attiecīgajai dalībvalstij iespēju izteikt viedokli, var samazināt Kopienas sniegto finanšu palīdzību šādos gadījumos:

a) valsts programma nebija iesniegta Komisijai līdz datumam, kas noteikts saskaņā ar 4. panta 4. punktu;

b) pārskats nebija iesniegts Komisija līdz datumam, kas noteikts saskaņā ar 7. panta 1. punktu;

c) galalietotājs ir nosūtījis oficiālu lūgumu pēc datiem, un attiecīgajam galalietotājam datus nepiegādāja saskaņā ar 20. panta 2. un 3. punktu vai minēto datu kvalitātes kontrole un apstrāde nebija veikta saskaņā ar 14. panta 2. punktu un 17. pantu.

6. Šā panta 4. un 5. punktā minētais Kopienas finanšu palīdzības samazinājums ir samērīgs ar neatbilstības pakāpi. Šā panta 5. punktā minēto Kopienas sniegto finanšu palīdzību laika gaitā piemēro pakāpeniski, un tā nav lielāka par 25 % no attiecīgās valsts programmas kopējām gada izmaksām.

7. Sīki izstrādātus 6. punktā minētā samazinājuma piemērošanas noteikumus pieņem saskaņā ar 27. panta 2. punktā minēto kārtību.

2.3. IEDAĻA

Datu vākšanas procesam piemērojamās prasības

9. pants

Paraugu vākšanas programmas

1. Dalībvalstis izstrādā daudzgadu paraugu vākšanas programmas.

2. Valstu daudzgadu paraugu vākšanas programmas ietver konkrēti šādus elementus:

a) paraugu vākšanas modelis bioloģiskiem datiem, ko iegūst, vācot uz zvejas floti un zvejniecību balstītus paraugus, attiecīgā gadījumā – arī uz atpūtas zveju balstītus paraugus;

b) paraugu vākšanas modelis ekosistēmas datiem, kurš ļautu izvērtēt zvejniecības sektora ietekmi uz attiecīgo jūras ekosistēmu un sekmētu jūras ekosistēmas stāvokļa uzraudzību;

c) paraugu vākšanas modelis sociāli ekonomiskās jomas datiem, kurš ļauj izvērtēt zivsaimniecības nozares ekonomisko stāvokli, analizēt nozares darbību noteiktā laikposmā un novērtēt veicamo vai ierosināto pasākumu ietekmi.

3. Paraugu vākšanas valstu programmu izstrādē izmanto protokolus un metodes, kas, ciktāl iespējams, ir:

a) pastāvīgi laika gaitā;

b) standartizēti reģionu mērogā;

c) atbilst kvalitātes standartiem, ko noteikušas attiecīgas reģionālas zivsaimniecības pārvaldības organizācijas, kurās Kopiena piedalās kā līgumslēdzēja puse vai novērotāja, un attiecīgas starptautiskas zinātniskas organizācijas.

4. Vajadzības gadījumā sistemātiski izvērtē savākto datu pareizību un precizitāti.

ê 199/2008 (pielāgots)

10.11. pants

Piekļuve paraugu vākšanas vietām

1. Dalībvalstis nodrošina, lai paraugu ņēmējiem, kurus iecēlusi par valsts programmas izpildi atbildīgā struktūra, Ö datu vācējiem Õ viņu pienākumu izpildes vajadzībām būtu pieeja Ö būtu piekļuve visām nozvejām, kuģiem un citām paraugu vākšanas vietām, uzņēmumu reģistriem un visiem vajadzīgajiem datiem Õ.:

a) visiem izkrāvumiem un attiecīgā gadījumā arī pārkrāvumiem citā kuģī un pārvietojumiem akvakultūrā;

b) kuģu un uzņēmumu reģistriem, kurus uztur valsts iestādes un kuri ir atbilstīgi ekonomikas datu vākšanai;

c) ar zivsaimniecību saistītu uzņēmumu ekonomiskiem datiem.

11. pants

Komerciālas un atpūtas zvejas uzraudzīšana jūrā

1. Dalībvalstis izstrādā un ievieš komerciālas un atpūtas zvejas uzraudzīšanu jūrā, ja tas ir vajadzīgs datu vākšanai saskaņā ar valstu programmām.

2. Jūrā strādājošu novērotāju uzdevumus nosaka dalībvalstis.

3.2. Ö Neskarot starptautiskas saistības, Õ Kopienas Ö Savienības Õ zvejas kuģu kapteiņi uzņem uz kuģa paraugu vācējus, kuri darbojas saskaņā ar jūrā veicamas uzraudzības sistēmu un kurus darbam jūrā norīkojusi par valsts programmas izpildi atbildīgā struktūra, Ö zinātniskos novērotājus Õ un sadarbojas ar viņiem, lai paraugu vācēji Ö zinātniskie novērotāji Õ varētu pildīt savus pienākumus, atrodoties uz Kopienas Ö Savienības Õ zvejas kuģa.

ò jauns

3.    Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kuros nosaka sīki izstrādātus noteikumus par:

a)paraugu vākšanas vietām un datiem, kuriem dalībvalstīm ir jānodrošina datu vācēju piekļuve, kā minēts 1. punktā;

b)nosacījumiem, ar kādiem Savienības zvejas kuģu kapteiņiem ir pienākums uzņemt uz kuģa zinātniskos novērotājus, kā minēts 2. punktā, un par alternatīvām datu vākšanas metodēm, un noteikumus par to, ka dalībvalstīm jāuzrauga minēto nosacījumu un metožu ievērošana un jāziņo par to.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 24. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

ê 199/2008 (pielāgots)

4. Kopienas zvejas kuģu kapteiņi var atteikties uzņemt uz kuģa paraugu vācējus, kas darbojas saskaņā ar jūrā veicamas uzraudzības sistēmu tikai tad, ja atteikuma iemesls ir acīmredzams vietas trūkums uz kuģa vai drošības apsvērumi atbilstīgi attiecīgajiem valsts tiesību aktiem. Tādos gadījumos datus vāc attiecīgā Kopienas zvejas kuģa apkalpe, izmantojot īpašu paraugu vākšanas programmu, kuru izstrādājusi un kuras izpildi kontrolē par valsts programmas īstenošanu atbildīgā struktūra.

12. pants

Pētnieciskas uzskaites jūrā

1. Neatkarīgi no datiem, kurus iegūst komerciālajā zvejniecībā, dalībvalstis veic pētnieciskas uzskaites jūrā, lai novērtētu krājumu apmēru un izplatību, kā arī zvejas darbību ietekmi uz vidi.

2. Jūrā veicamu pētniecisku uzskaišu, kurām ir iespējams saņemt Kopienas finanšu palīdzību, sarakstu pieņem saskaņā ar 27. panta 2. punktā minēto kārtību.

III NODAĻA

4. iedaļa
Datu pārvaldības process

13.12. pants

Datu glabāšana

Dalībvalstis:

a) nodrošina saskaņā ar valstu programmām Ö darba plāniem Õ savākto primāro datu drošu glabāšanu datorizētās datubāzēs un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai šos datus uzskatītu par konfidenciāliem;

b) nodrošina to, ka saskaņā ar valstu programmām Ö darba plāniem Õ savāktos metadatus, kas ir saistīti ar primārajiem sociāli ekonomiskajiem datiem, droši glabā datorizētās datubāzēs;

ê 199/2008

c) veic visus vajadzīgos tehniskos pasākumus, lai tādus datus aizsargātu pret nejaušu vai nelikumīgu iznīcināšanu, nejaušu zaudējumu, kvalitātes pasliktināšanos, datu izplatīšanu vai neatļautu apskatīšanu.

ê 199/2008 (pielāgots)

14.13. pants

Datu kvalitātes kontrole un pārbaude Ö validēšana Õ

1. Dalībvalstis ir atbildīgas par to, lai saskaņā ar valstu programmām Ö darba plāniem Õ savāktie primārie dati būtu kvalitatīvi un pilnīgi, tāpat kā no tiem iegūtie sīki izstrādāti un apkopoti Ö detalizētie un agregētie Õ dati, ko nosūta galalietotājiem.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka:

a) primāros datus, kas savākti saskaņā ar valstu programmām Ö darba plāniem Õ, pienācīgi pārbauda ar atbilstīgām kvalitātes kontroles procedūrām iespējamu kļūdu konstatēšanai;

b) pirms nosūtīšanas galalietotājiem pārbauda sīki izstrādātus un apkopotus Ö validē detalizētos un agregētos Õ datus, kas iegūti no primārajiem datiem, kuri ir savākti saskaņā ar valstu programmām Ö darba plāniem Õ;

c) kvalitātes nodrošināšanas procedūras, ko piemēro a) un b) apakšpunktā minētajiem primārajiem, sīki izstrādātajiem un apkopotajiem Ö detalizētajiem un agregētajiem Õ datiem, izstrādā saskaņā ar procedūrām, kuras pieņēmušas starptautiskas zinātniskas struktūras, reģionālās zivsaimniecības Ö zvejniecības Õ pārvaldības organizācijas, un ZZTEK Ö un reģionālās koordinācijas grupas, kas minētas 8. pantā Õ.

IVIII NODAĻA

SASKAŅĀ AR KZP KOPĒJO ZIVSAIMNIECĪBAS POLITIKU SAVĀKTO DATU IZMANTOŠANA

ê 199/2008 (pielāgots)

15. pants

Attiecīgi datu veidi

1. Šo nodaļu piemēro visiem datiem, kas ir savākti:

a) saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 788/96, (EK) Nr. 2091/98, (EK) Nr. 104/2000, (EK) Nr. 2347/2002, (EK) Nr. 1954/2003, (EK) Nr. 2244/2003, (EK) Nr. 26/2004, (EK) Nr. 812/2004, (EK) Nr. 1921/2006, (EK) Nr. 1966/2006 un (EK) Nr. 1100/2007;

b) saskaņā ar šo regulu:

i) kuģa darbības datiem, kuru pamatā ir satelītnovērošanas informācija un informācija no citām uzraudzības sistēmām, kuras darbojas vajadzīgajā formātā;

ii) datiem, kas ļauj ar lielu ticamības pakāpi noteikt kopējo nozvejas (arī izmetumu) apmēru pa krājumiem noteiktā reģionālā zvejas veidā un flotes segmentā, ģeogrāfiskajā apgabalā un laikposmā, un, attiecīgā gadījumā, datiem par nozveju, kas gūta atpūtas zvejā;

iii) visiem bioloģiskiem datiem, kas vajadzīgi, lai novērtētu izmantojamo krājumu stāvokli;

iv) ekosistēmas datiem, kas vajadzīgi, lai novērtētu zvejas darbību ietekmi uz attiecīgo jūras ekosistēmu;

v) zivsaimniecības nozares sociāli ekonomiskajiem datiem.

2. Dalībvalstis izvairās no 1. pantā minētās datu vākšanas dublēšanas.

16°.14. pants

Primāro datu pieejamība Ö Piekļuve primārajiem datiem Õ un to nosūtīšana

1. Lai Komisija varētu pārbaudīt to, vai atbilstīgi 6.4. panta 1. punktam ir savākti primārie dati, kas nav sociālekonomiskie dati, dalībvalstis nodrošina Komisijai pieeju Ö piekļuvi Õ 13.12. panta a) apakšpunktā minētajām datorizētajām datubāzēm.

2. Lai Komisija varētu pārbaudīt to, vai atbilstīgi 6.4. panta 1. punktam ir savākti sociālekonomiskie dati, dalībvalstis nodrošina Komisijai pieeju Ö piekļuvi Õ 13.12. panta b) apakšpunktā minētajām datorizētajām datubāzēm.

ê 199/2008 (pielāgots)

3. Dalībvalstis slēdz nolīgumus ar Komisiju, lai tai nodrošinātu ātru un netraucētu piekļuvi 1. un 2. punktā minētajām datorizētajām datubāzēm, neskarot citos Kopienas Ö Savienības Õ tiesību aktos paredzētas saistības.

4. Dalībvalstis nodrošina, lai primāros datus, kas savākti, veicot pētnieciskas uzskaites jūrā, atbilstīgi Kopienas Ö Savienības Õ un dalībvalstu starptautiskajām saistībām nosūtītu starptautiskām zinātniskām organizācijām un attiecīgām zinātniskām struktūrām reģionālajās zivsaimniecības Ö zvejniecības Õ pārvaldības organizācijās.

ê 199/2008 (pielāgots)

17.15. pants

Primāro datu apstrāde

1. Dalībvalstis apstrādā primāros datus, pārveidojot tos sīki izstrādātu vai apkopotu Ö detalizētu vai agregētu Õ datu kopās saskaņā ar:

a) atbilstīgiem starptautiskiem standartiem, ja tādi ir;

b) starptautiskā vai reģionu mērogā pieņemtiem protokoliem, ja tādi ir.

2. Vajadzības gadījumā dalībvalstis sniedz galalietotājiem un Komisijai to metožu aprakstu, kas izmantotas pieprasīto datu apstrādē, un tādu datu statistiskos raksturlielumus.

ê 199/2008

18. pants

Sīki izstrādātu un apkopotu datu iesniegšana

1. Zinātniskas analīzes vajadzībām dalībvalstis galalietotājiem dara pieejamus sīki izstrādātus un apkopotus datus un tādus datus sniedz:

a) lai dotu padomus zivsaimniecības pārvaldībai, arī reģionālām konsultatīvām padomēm;

b) sabiedriskas apspriešanas vajadzībām un ieinteresēto personu iesaistei politikas veidošanā;

c) zinātniskām publikācijām.

2. Vajadzības gadījumā, lai nodrošinātu anonimitāti, dalībvalstis var atteikties galalietotājiem darīt zināmus kuģu darbības datus, kuru pamatā ir kuģu satelītnovērošanas informācija – mērķiem, kas minēti 1. punkta b) apakšpunktā.

19. pants

Sīki izstrādātu un apkopotu datu nosūtīšana

Sīki izstrādātus un apkopotus datus dalībvalstis nosūta drošā, elektroniskā formātā.

20. pants

Sīki izstrādātu un apkopotu datu nosūtīšanas procedūra

1. Dalībvalstis nodrošina, lai atbilstīgus sīki izstrādātus un apkopotus datus regulāri un laikus nosūtītu attiecīgām reģionālām zivsaimniecības pārvaldības organizācijām, kurās Kopiena ir līgumslēdzēja puse, un attiecīgām starptautiskām zinātniskām organizācijām saskaņā ar Kopienas un dalībvalstu starptautiskajām saistībām.

2. Ja sīki izstrādātus un apkopotus datus lūdz īpašai zinātniskai analīzei, dalībvalstis nodrošina, lai galalietotāji saņemtu datus:

a) par 18. panta 1. punkta a) apakšpunktu – mēneša laikā no datu lūguma saņemšanas dienas;

b) par 18. panta 1. punkta b) apakšpunktu – divu mēnešu laikā no datu lūguma saņemšanas dienas.

3. Ja sīki izstrādātus un apkopotus datus lūdz 18. panta 1. punkta c) apakšpunktā minēto zinātnisko publikāciju gatavošanai, dalībvalstis:

a) lai aizsargātu datu vācēju profesionālās intereses, datu nosūtīšanu galalietotājiem var atlikt trīs gadus no datu vākšanas dienas. Par tādiem lēmumiem dalībvalstis informē galalietotājus un Komisiju. Pienācīgi pamatotos gadījumos Komisija var atļaut minēto laiku pagarināt;

b) gadījumā, ja minētais triju gadu posms ir beidzies, nodrošina, lai galalietotājiem datus dara zināmus divu mēnešu laikā no datu lūguma saņemšanas dienas.

4. Dalībvalstis var atteikties nosūtīt attiecīgus sīki izstrādātus un apkopotus datus tikai:

a) ja pastāv iespējamība identificēt fiziskas un/vai juridiskas personas – tādā gadījumā dalībvalsts var ierosināt citus iespējamus līdzekļus galalietotāju vajadzību izpildei, reizē saglabājot datu anonimitāti;

b) gadījumos, kas minēti 22. panta 3. punktā;

c) ja galalietotājiem tie paši dati jau ir viegli pieejami citā formā vai formātā.

5. Ja dati, ko lūdz galalietotāji, kas nav attiecīgas reģionālas zivsaimniecības pārvaldības organizācijas, kurās Kopiena ir līgumslēdzēja puse vai novērotāja, un attiecīgas starptautiskas zinātniskas organizācijas, ir atšķirīgi no tiem, kas jau sniegti atbilstīgām reģionālām zivsaimniecības pārvaldības organizācijām, kurās Kopiena ir līgumslēdzēja puse vai novērotāja, un attiecīgām starptautiskām zinātniskām organizācijām, dalībvalstis var pieprasīt tādiem galalietotājiem segt faktiskās izmaksas, kas rodas datu atlases procesā un, ja vajadzīgs, apkopojot datus pirms nosūtīšanas.

ò jauns

16. pants

Detalizēto un agregēto datu pieejamības nodrošināšanas procedūra

1.    Lai nodrošinātu Regulas (ES) Nr. 1380/2013 25. panta rezultatīvu piemērošanu, dalībvalstis izveido piemērotas procedūras un elektroniskas tehnoloģijas, un tās neuzliek nevajadzīgus ierobežojumus pēc iespējas plašākai detalizēto un agregēto datu izplatīšanai.

2.    Dalībvalstis nodrošina atbilstošus aizsardzības pasākumus gadījumiem, kad dati satur informāciju, kas attiecas uz identificētām vai identificējamām fiziskām personām. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 23. pantu pieņemt deleģētos aktus, kuros nosaka piemērotus aizsardzības pasākumus, kas jāizmanto darbā ar šādu informāciju.

3.    Dalībvalstis nodrošina to, ka attiecīgie detalizētie un agregētie dati tiek atjaunināti un darīti pieejami galalietotājiem viena mēneša laikā pēc minēto datu pieprasījuma saņemšanas. Ja pieprasījumus iesniedz citas ieinteresētās personas, dalībvalstis nodrošina to, ka dati tiek atjaunināti un darīti pieejami divu mēnešu laikā pēc minēto datu pieprasījuma saņemšanas.

4.    Ja detalizētie dati tiek pieprasīti zinātniskas publikācijas vajadzībām, dalībvalstis nolūkā aizsargāt datu vācēju profesionālās intereses var pieprasīt atlikt datu publicēšanu uz 3 gadiem no dienas, uz kuru attiecas dati. Dalībvalstis informē galalietotājus un Komisiju par ikvienu šādu lēmumu un tā iemesliem.

17. pants

Saderīgas datu glabāšanas un apmaiņas sistēmas

1.    Lai samazinātu izmaksas un galalietotājiem un citām ieinteresētajām personām atvieglotu piekļuvi datiem, dalībvalstis, Komisija, zinātniskās padomdevējas struktūras un visi attiecīgie galalietotāji sadarbojas, lai izstrādātu saderīgas datu glabāšanas un apmaiņas sistēmas, ņemot vērā Direktīvas 2007/2/EK noteikumus. Minētās sistēmas atvieglo arī informācijas izplatīšanu citām ieinteresētajām personām. Lai vienotos par šādām sistēmām, par pamatu var izmantot 8. panta 6. punktā minētos reģionālos darba plānus.

2.    Vajadzības gadījumā izveido aizsardzības pasākumus gadījumiem, kad 1. punktā minētās datu glabāšanas un apmaiņas sistēmas satur informāciju, kas attiecas uz identificētām vai identificējamām fiziskām personām. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 23. pantu pieņemt deleģētos aktus, kuros nosaka piemērotus aizsardzības pasākumus, kas jāizmanto darbā ar šādu informāciju.

3.    Komisija ir pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus, kuros paredz noteikumus par procedūrām, formātiem, kodiem un termiņiem, kas jāizmanto, lai nodrošinātu datu glabāšanas un apmaiņas sistēmu saderīgumu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 24. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

ê 199/2008 (pielāgots)

21.18. pants

Datu sniegšanas atteikuma pārskatīšana

1. Ja dalībvalsts atsakās sniegt datus saskaņā ar 20. panta 3. punkta a) apakšpunktu Ö 16. panta 4. punktu Õ, galalietotājs var lūgt Komisiju pārskatīt datu sniegšanas atteikumu. Ja Komisija konstatē, ka atteikums nav pienācīgi pamatots, tā var prasīt, lai dalībvalsts attiecīgos datus nosūta galalietotājam mēneša laikā.

2. Ja dalībvalsts nesniedz attiecīgos datus laikā, kas paredzēts 1. punktā, piemēro 8. panta 5. un 6. punktu.

22.19. pants

Galalietotāju Ö Datu lietotāju Õ pienākumi

1. Datu galalietotāji:

a) datus izmanto tikai datu lūgumā Ö informācijas pieprasījumā Õ norādītajam mērķim saskaņā ar 18. Ö 16. Õ pantu;

ê 199/2008

b) izdara pienācīgas atsauces uz datu avotiem;

c) ir atbildīgi par datu pareizu un pienācīgu izmantošanu attiecībā uz zinātnes ētiku;

d) ar datiem saistītu iespējamu problēmu gadījumā informē par to Komisiju un attiecīgās dalībvalstis;

e) iesniedz attiecīgajām dalībvalstīm un Komisijai atsauces, kas ļauj iepazīties ar datu izmantošanas rezultātu;

f) bez attiecīgās dalībvalsts sniegtas atļaujas piekrišanas nesniedz prasītos datus trešām personām;

g) nepārdod datus trešām personām.

ê 199/2008 (pielāgots)

2. Dalībvalstis informē Komisiju par galalietotāju Ö datu lietotāju Õ jebkādu pienākumu neizpildi.

3. Ja galalietotājs Ö datu lietotājs Õ neizpilda kādu no 1. punktā minētajām prasībām, Komisija var atļaut attiecīgajai dalībvalstij ierobežot vai liegt konkrētajam galalietotājam Ö datu lietotājam Õ ierobežot vai liegt pieeju Ö piekļuvi Õ datiem.

VIV NODAĻA

ATBALSTS ZINĀTNISKĀ PADOMA Ö IETEIKUMA Õ IZSTRĀDEI

23.20. pants

Dalība starptautisku organizāciju Ö struktūru Õ sanāksmēs

Dalībvalstis nodrošina savu ekspertu dalību attiecīgu reģionālu zivsaimniecības Ö zvejniecības Õ pārvaldības organizāciju, kurās Kopiena Ö Savienība Õ ir līgumslēdzēja puse vai novērotāja, un starptautisku zinātnisku organizāciju Ö struktūru Õ sanāksmēs.

24.21. pants

Koordinācija un sadarbība

1. Dalībvalstis un Komisija koordinē veicamos pasākumus un sadarbojas, lai turpinātu uzlabot Ö datu kvalitāti, savlaicīgumu un aptvērumu, tādā veidā dodot iespēju vēl vairāk uzlabot Õ reģionālo zivsaimniecības Ö zvejniecības Õ pārvaldības organizāciju, kurās Kopiena Ö Savienība Õ ir līgumslēdzēja puse vai novērotāja, un starptautisko zinātnisko organizāciju Ö struktūru Õ sniegtā zinātniskā padoma Ö ieteikuma Õ uzticamību, darba programmu kvalitāti un darba metodes.

ê 199/2008 (pielāgots)

2. Tāda koordinācija un sadarbība notiek, neskarot atklātas zinātniskas debates, un tās mērķis ir sekmēt objektīva zinātniska padoma Ö ieteikuma Õ sniegšanu.

VIV NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

ê 199/2008 (pielāgots)

25. pants

Īstenošanas pasākumi

Šīs regulas īstenošanai vajadzīgos pasākumus pieņem saskaņā ar 27. panta 2. punktā minēto procedūru.

26.22. pants

Uzraudzība

1. Valstu programmu Ö Darba plānu Õ izpildes gaitu uzrauga Komisija un ZZTEK, kopīgi darbojoties Zvejniecības un akvakultūras komitejā, kas izveidota ar Regulas (EKES) Nr. 2371/2002 1380/2013 30.47. pantu (turpmāk “komiteja”).

ò jauns

2. Piecus gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas īstenošanu un darbību.

23. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.    Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.    Pilnvaras pieņemt 4., 16. un 17. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku.

3.    Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 4., 16. un 17. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai arī vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.    Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.    Saskaņā ar 4., 16. un 17. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

ê 199/2008 (pielāgots)

27.24. pants

Komitejua Ö procedūra Õ

1. Ö Šīs regulas īstenošanā Õ Komisijai palīdz Ö Zvejniecības un akvakultūras Õ komiteja Ö , kas izveidota ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 47. pantu. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē Õ.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantu Ö Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu Õ.

3. Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā paredzētais termiņš ir viens mēnesis.

28.25. pants

Atcelšana

1. Regula (EK) Nr. 1543/2000 Ö 199/2008 Õ ar šo ir atcelta no 2009. gada 1. janvāra Ö […..] Õ. Atcelto regulu tomēr turpina piemērot valstu programmām, kas ir apstiprinātas pirms Ö šīs regulas stāšanās spēkā Õ 2008. gada 31. decembra.

2. Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu, kas pievienota pielikumā.

29.26. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

(1) Komisijas 2000. gada 29. jūnija Regula (EK) Nr. 1543/2000 par Kopienas sistēmas izveidi to datu vākšanai un pārvaldei, kas vajadzīgi, lai īstenotu kopējo zivsaimniecības politiku.

(2) Padomes Regula (EK) Nr. 199/2008 par Kopienas sistēmas izveidi datu vākšanai, pārvaldībai un izmantošanai zivsaimniecības nozarē un par atbalstu zinātniskā padoma izstrādei saistībā ar kopējo zivsaimniecības politiku.

(3) COM(2014) 910 final.

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK. OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.

(5) Padomes Ģenerālsekretariāta 2013. gada 11. jūnija Piezīme 10629/13, kas adresēta Pastāvīgo pārstāvju komitejai, I pielikums.

(6) Tas ieteikts arī ziņojumā, ko Eiropas Parlaments publicējis 2013. gadā: http://www.europarl.europa.eu/RegData/etudes/etudes/join/2013/495865/IPOL-PECH_ET(2013)495865_EN.pdf.

(7) Definēti kā struktūras, kas pētniecības vai pārvaldības nolūkos ir ieinteresētas zinātniskā zivsaimniecības nozares datu analīzē.

(8) Padomes 2009. gada 20. novembra Regula (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006.

(9) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija Regula (EK) Nr. 762/2008 par to, kā dalībvalstis iesniedz statistiku par akvakultūru, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 788/96. Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 1921/2006, kas attiecas uz statistikas datu sniegšanu par dalībvalstīs izkrautajiem zvejniecības produktiem un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1382/91. Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 11. marta Regula (EK) Nr. 216/2009 par to, kā dalībvalstis, kas zvejo apgabalos ārpus Ziemeļatlantijas, iesniedz nominālās nozvejas statistiku (pārstrādāta versija).Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 11. marta Regula (EK) Nr. 217/2009 par to, kā dalībvalstis, kas zvejo Ziemeļrietumu Atlantijā, iesniedz statistikas datus par nozveju un zvejas intensitāti (pārstrādāta versija).Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 11. marta Regula (EK) Nr. 218/2009 par to dalībvalstu nominālās nozvejas statistikas iesniegšanu, kuras zvejo Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā (pārstrādāta versija).Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 11. marta Regula (EK) Nr. 295/2008 par uzņēmējdarbības strukturālo statistiku (pārstrādāta versija).

(10) http://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX:32008L0056.  

(11) INSPIRE, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/2/EK.

(12) Starptautiskā Jūras pētniecības padome.

(13) Vidusjūras Vispārējā zivsaimniecības komisija.

(14) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/2/EK.

(15) http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=COM:2014:254:REV1&from=LV . Šajā paziņojumā nepilnības zināšanās par jūru ir minētas kā viens no neatrisinātajiem jautājumiem, kas pašlaik apgrūtina inovāciju jūras nozaru ekonomikā.

(16) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 508/2014 par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu (EJZF). To datu vākšanas darbību īstenošanu, kuras dalībvalstis veic saskaņā ar DVS, patlaban līdzfinansē dalītā pārvaldībā 80 % apmērā (2007.–2013. gadā finansēja 50 % apmērā). Pieejamais budžets ir EUR 520 miljoni 2014.–2020. gadā, un tas nozīmē, ka datu vākšanai ir pieejami vēl lielāki līdzekļi, jo kopējais pieejamais publiskais (ES un dalībvalstu) finansējums būs EUR 650 miljoni 7 gadu laikposmā. Dalībvalstu devums kļūs ievērojami mazāks: no agrākajiem apmēram EUR 30 miljoniem gadā tas saruks līdz EUR 18,5 miljoniem.

(17) Būs jāsaskaņo ar datiem saistītās vajadzības šajā priekšlikumā un priekšlikumā par piekļuvi dziļūdens krājumiem (datu vākšanas noteikumi minēti 19. pantā un II pielikumā), kuru patlaban apspriež Eiropas Parlaments un Padome (http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=COM:2012:0371:FIN:LV:PDF) .

(18) Koordinēšanu ES līmenī īstenos ES ekspertu grupa jautājumos par datu vākšanu, un šī grupa cita starpā uzņemsies to darbu, kuru pašlaik dara Ekonomikas jautājumu plānošanas grupa.

(19) Jānorāda, ka zinātniskie ieteikumi ietver ne tikai ieteikumus par zvejas resursu saglabāšanu, bet arī uz ekosistēmu balstītu zivsaimniecības un vides ietekmējuma novērtējumu.

(20) Padomes 2008. gada 25. februāra Regula (EK) Nr. 199/2008 par Kopienas sistēmas izveidi datu vākšanai, pārvaldībai un izmantošanai zivsaimniecības nozarē un par atbalstu zinātniskā padoma izstrādei saistībā ar kopējo zivsaimniecības politiku (OV L 60, 5.3.2008., 1. lpp.).

(21) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).

(22) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regula (ES) Nr. 508/2014 par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un ar ko atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2328/2003, (EK) Nr. 861/2006, (EK) Nr. 1198/2006 un (EK) Nr. 791/2007 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1255/2011 (OV L 149, 20.5.2014., 1. lpp.).

(23) OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 865/2007 (OV L 192, 24.7.2007., 1. lpp.).

(24) OV L 176, 15.7.2000., 1. lpp.

(25) OV L 261, 20.10.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1098/2007 (OV L 248, 22.9.2007., 1. lpp.).

(26) OV L 108, 1.5.1996., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

(27) OV L 266, 1.10.1998., 36. lpp.

(28) OV L 17, 21.1.2000., 22. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1759/2006 (OV L 335, 1.12.2006., 3. lpp.).

(29) OV L 351, 28.12.2002., 6. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2269/2004 (OV L 396, 31.12.2004., 1. lpp.).

(30) OV L 289, 7.11.2003., 1. lpp.

(31) OV L 333, 20.12.2003., 17. lpp.

(32) OV L 5, 9.1.2004., 25. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1799/2006 (OV L 341, 7.12.2006., 26. lpp.).

(33) OV L 150, 30.4.2004., 12. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 809/2007 (OV L 182, 12.7.2007., 1. lpp.).

(34) OV L 403, 30.12.2006., 1. lpp.

(35) OV L 409, 30.12.2006., 1. lpp. Labotā redakcija OV L 36, 8.2.2007., 3. lpp.

(36) OV L 248, 22.9.2007., 17. lpp.

(37) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīva 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.).

(38) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 1921/2006, kas attiecas uz statistikas datu sniegšanu par dalībvalstīs izkrautajiem zvejniecības produktiem un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1382/91 (OV L 403, 30.12.2006., 1. lpp.).

(39) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 11. marta Regula (EK) Nr. 295/2008 par uzņēmējdarbības strukturālo statistiku (OV L 97, 9.4.2008., 13. lpp.).

(40) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Direktīva 2008/56/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva) (OV L 164, 25.6.2008., 19. lpp.).

(41) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija Regula (EK) Nr. 762/2008 par to, kā dalībvalstis iesniedz statistiku par akvakultūru, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 788/96 (OV L 218, 13.8.2008., 1. lpp.).

(42) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 11. marta Regula (EK) Nr. 216/2009 par to, kā dalībvalstis, kas zvejo apgabalos ārpus Ziemeļatlantijas, iesniedz nominālās nozvejas statistiku (OV L 87, 31.3.2009., 1. lpp.).

(43) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 11. marta Regula (EK) Nr. 217/2009 par to, kā dalībvalstis, kas zvejo Ziemeļrietumu Atlantijā, iesniedz statistikas datus par nozveju un zvejas intensitāti (OV L 87, 31.3.2009., 42. lpp.).

(44) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 11. marta Regula (EK) Nr. 218/2009 par to dalībvalstu nominālās nozvejas statistikas iesniegšanu, kuras zvejo Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā (OV L 87, 31.3.2009., 70. lpp.).

(45) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīva 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību (OV L 20, 26.1.2010., 7. lpp.).

(46) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 15. decembra Regula (ES) Nr. 1236/2010 par kontroles un noteikumu izpildes shēmu, kura piemērojama apgabalā, uz ko attiecas Konvencija par turpmāko daudzpusējo sadarbību Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecībā, un ar kuru atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 2791/1999 (OV L 348, 31.12.2010., 17. lpp.).

(47) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 13. decembra Regula (ES) Nr. 1343/2011 par atsevišķiem noteikumiem attiecībā uz zveju Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (GFCM) nolīguma apgabalā, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1967/2006, kas attiecas uz Vidusjūras zvejas resursu ilgtspējīgas izmantošanas pārvaldības pasākumiem (OV L 347, 30.12.2011., 44. lpp.).

(48) Padomes 1992. gada 21. maija Direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.).

(49) Padomes 2002. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 2347/2002, ar ko ievieš īpašas pieejamības prasības un piemēro saistītos noteikumus zvejai dziļjūras krājumos (OV L 351, 28.12.2002., 6. lpp.).

(50) Padomes 2004. gada 26. aprīļa Regula (EK) Nr. 812/2004, ar ko nosaka pasākumus attiecībā uz vaļveidīgo nejaušu nozveju zvejniecībā un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 88/98 (OV L 150, 30.4.2004., 12. lpp.).

(51) Padomes 2006. gada 21. decembra Regula (EK) Nr. 1967/2006, kas attiecas uz Vidusjūras zvejas resursu ilgtspējīgas izmantošanas pārvaldības pasākumiem un ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 2847/93, kā arī atceļ Regulu (EK) Nr. 1626/94 (OV L 409, 30.12.2006., 11. lpp.).

(52) Padomes 2007. gada 18. septembra Regula (EK) Nr. 1100/2007, ar ko nosaka pasākumus Eiropas zušu krājumu atjaunošanai (OV L 248, 22.9.2007., 17. lpp.).

(53) Padomes 2008. gada 29. septembra Regula (EK) Nr. 1006/2008 par atļaujām, kuras Kopienas zvejas kuģiem izdod zvejas darbību veikšanai ārpus Kopienas ūdeņiem, un par trešo valstu kuģu piekļuvi Kopienas ūdeņiem un ar ko groza Regulas (EEK) Nr. 2847/93 un (EK) Nr. 1627/94 un atceļ Regulu (EK) Nr. 3317/94 (OV L 286, 29.10.2008., 33. lpp.).

(54) Padomes 2009. gada 20. novembra Regula (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.).

(55) Komisijas 2006. gada 6. februāra Regula (EK) Nr. 204/2006, ar ko pielāgo Padomes Regulu (EEK) Nr. 571/88 un groza Komisijas Lēmumu 2000/115/EK nolūkā organizēt Komisijas apsekojumus par lauku saimniecību struktūru 2007. gadā (OV L 34, 7.2.2006., 3. lpp.).

(56) Komisijas 2010. gada 6. augusta Regula (ES) Nr. 717/2010 par atsevišķu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā (OV L 210, 11.8.2010., 24. lpp.).

(57) OV L 41, 14.2.2003., 26. lpp.

(58) OV L 264, 25.9.2006., 13. lpp.

(59) Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīva 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.).

(60) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).

(61) Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 14. marta Direktīva 2007/2/EK, ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā (INSPIRE) (OV L 108, 25.4.2007., 1. lpp.).

(62) OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003.

(63) OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

(64) OV L 160, 14.6.2006., 1. lpp.

(65) OV L 225, 31.8.2005., 18. lpp.

(66) OV L 187, 20.7.1999., 70. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2004/864/EK (OV L 370, 17.12.2004., 91. lpp.).

(67) OV L 256, 3.8.2004., 17. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2007/409/EK (OV L 155, 15.6.2007., 68. lpp.).

(68) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(69) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.).

(70) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 28. janvāra Direktīva 2003/4/EK par vides informācijas pieejamību sabiedrībai un par Padomes Direktīvas 90/313/EEK atcelšanu (OV L 41, 14.2.2003., 26. lpp.).

(71) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 6. septembra Regula (EK) Nr. 1367/2006 par to, kā Kopienas iestādēm un struktūrām piemērot Orhūsas Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (OV L 264, 25.9.2006., 13. lpp.).

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 18.6.2015

COM(2015) 294 final

PIELIKUMS

dokumentam

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai

par Kopienas Savienības sistēmas izveidi datu vākšanai, pārvaldībai un izmantošanai zivsaimniecības nozarē un par atbalstu zinātniskā padoma ieteikuma izstrādei saistībā ar kopējo zivsaimniecības politiku (pārstrādāta redakcija)

{SWD(2015) 118 final}

PIELIKUMS

dokumentam

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai

par Kopienas Savienības sistēmas izveidi datu vākšanai, pārvaldībai un izmantošanai zivsaimniecības nozarē un par atbalstu zinātniskā padoma ieteikuma izstrādei saistībā ar kopējo zivsaimniecības politiku (pārstrādāta redakcija)

ê 199/2008 (pielāgots)

PIELIKUMS

PIELIKUMS

Atbilstības tabula