EIROPAS KOMISIJA
Brisel?, 24.4.2015
COM(2015) 180 final
Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA
par daudzgadu plānu zilās tunzivs krājumu atjaunošanai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 302/2009
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS
Šā priekšlikuma mērķis ir transponēt Savienības tiesību aktos pasākumus, kuri ietilpst daudzgadu plānā zilās tunzivs krājumu atjaunošanai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā un kurus Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija (ICCAT) pieņēmusi gadskārtējās sanāksmēs 2012.–2014. gadā. ICCAT ir reģionāla zvejniecības pārvaldības organizācija (RZPO), kas atbildīga par tunzivju un tunzivjveidīgo sugu pārvaldību Atlantijas okeānā un blakus esošajās jūrās, un Savienība ir tās līgumslēdzēja puse. Daudzgadu plāns zilās tunzivs krājumu atjaunošanai tika izveidots 2006. gadā un stājās spēkā 2007. gadā.
ICCAT ir tiesības pieņemt lēmumus (“ieteikumi”) zvejniecību saglabāšanai un pārvaldībai tās kompetencē esošajā apgabalā; šie akti ir saistoši un adresēti galvenokārt ICCAT līgumslēdzējām pusēm, taču tajos ir ietverti arī operatoru (piemēram, kuģa kapteiņa) pienākumi. ICCAT ieteikumi stājas spēkā sešus mēnešus pēc to pieņemšanas, un Eiropas Savienībai tie ir jāiestrādā Savienības tiesību normās tiktāl, cik tie vēl nav ietverti Savienības tiesību aktos.
Daži ICCAT pasākumi, kas attiecas uz zilajām tunzivīm, tika transponēti ar 2014. gada 15. maija Regulu (ES) Nr. 544/2014, ar kuru grozīja Padomes 2009. gada 6. aprīļa Regulu (EK) Nr. 302/2009. Minētā grozījuma mērķis bija transponēt noteikumus par zvejas sezonām, kurus ICCAT pieņēmusi 2012. un 2013. gadā. Lai nodrošinātu visu 2012.–2014. gadā pieņemto atjaunošanas plāna pasākumu vienādu un rezultatīvu piemērošanu visā Eiropas Savienībā, ar šo priekšlikumu tie tiks iestrādāti regulā par daudzgadu plānu zilās tunzivs krājumu atjaunošanai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā. Ar šo regulu tiks atcelta Padomes Regula (EK) Nr. 302/2009.
2.APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI
Apspriešanās ar ieinteresētajām personām vai ietekmes novērtējums nebija vajadzīgs.
3.PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI
Ierosināto pasākumu kopsavilkums
Likumdošanas iniciatīva tiecas nodrošināt to, lai paši jaunākie pasākumi, kas ietilpst ICCAT daudzgadu plānā zilās tunzivs krājumu atjaunošanai, tiktu vienādi un rezultatīvi piemēroti visā Eiropas Savienībā. Attiecīgie saglabāšanas un pārvaldības pasākumi, kas noteikti ar ICCAT ieteikumiem, nav tieši piemērojami atsevišķiem Savienības kuģiem vai valstspiederīgajiem. Tāpēc ICCAT pasākumi, kas attiecībā uz zilajām tunzivīm pieņemti 2012., 2013. un 2014. gadā, ir jātransponē Savienības tiesību aktos. Priekšlikumā ir paredzēti tehniskie pasākumi, piemēram, tādi, kas attiecas uz dzīvu zilo tunzivju pārvietošanu un ievietošanu sprostos, arī pasākumi, kas reglamentē stereoskopisko kameru izmantošanu zilo tunzivju daudzumu un ūdenī atlaisto zilo tunzivju daudzumu novērtēšanai, prasības par nozvejas ziņojumiem un ICCAT reģionālo novērotāju programmas īstenošana.
Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punktu ir ieviests izkraušanas pienākums, kas uz zilajām tunzivīm attiecas no 2015. gada 1. janvāra. Tomēr saskaņā ar minētās regulas 15. panta 2. punktu izkraušanas pienākums neskar Savienības starptautiskās saistības, piemēram, tās, kas izriet no ICCAT ieteikumiem. Saskaņā ar to pašu noteikumu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai šādas starptautiskas saistības, tostarp jo īpaši atkāpes no izkraušanas pienākuma, ieviestu Savienības tiesību aktos. Tātad dažos gadījumos, kas noteikti Komisijas 18. novembra Deleģētajā regulā (ES) 2015/98, zilo tunzivju izmešana būs atļauta, un šis priekšlikums uz to tiešā veidā neattiecas.
Juridiskais pamats
Līguma par Eiropas Savienības darbību 43. panta 2. punkts.
Subsidiaritātes princips
Priekšlikums ir Savienības ekskluzīvā kompetencē (LESD 3. panta 1. punkta d) apakšpunkts). Tāpēc subsidiaritātes principu nepiemēro.
Proporcionalitātes princips
Priekšlikums nodrošinās attiecīgo ICCAT pasākumu transponēšanu Savienības tiesību aktos vienīgi ar tādiem pasākumiem, kas ir vajadzīgi izvirzītā mērķa sasniegšanai.
Juridisko instrumentu izvēle
Ierosinātais juridiskais instruments: Eiropas Parlamenta un Padomes regula, ar ko izveido atjaunošanas plānu, kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 9. pantā.
Ņemot vērā jaunu elementu un izmaiņu skaitu, skaidrības, vienkāršošanas un juridiskās noteiktības labad ar šo regulu tiks atcelta Regula (EK) Nr. 302/2009.
4.IETEKME UZ BUDŽETU
Šis pasākums Savienībai nerada papildu izdevumus.
Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA
par daudzgadu plānu zilās tunzivs krājumu atjaunošanai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 302/2009
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu,
saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,
tā kā:
(1)Kopējās zivsaimniecības politikas mērķis, kas noteikts Regulā (ES) Nr. 1380/2013, ir garantēt ūdeņu dzīvo resursu izmantošanu tādā veidā, kas nodrošina ilgtspējīgus ekonomiskos, vides un sociālos apstākļus.
(2)Savienība ir Starptautiskās Konvencijas par Atlantijas tunzivju saglabāšanu (“Konvencija”) līgumslēdzēja puse.
(3)Ar Konvenciju izveidotā Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija (“ICCAT”) 15. īpašajā sanāksmē 2006. gadā pieņēma Ieteikumu 06-05 izveidot daudzgadu plānu, kurš paredzēts zilās tunzivs krājumu atjaunošanai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā un kura darbība beidzas 2022. gadā (“atjaunošanas plāns”). Šis ieteikums stājās spēkā 2007. gada 13. jūnijā.
(4)ICCAT Ieteikums 06-05 tika transponēts Savienības tiesību aktos ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1559/2007, ar ko izveido daudzgadu plānu zilo tunzivju krājumu atjaunošanai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā.
(5)ICCAT 16. īpašajā sanāksmē 2008. gadā pieņēma Ieteikumu 08-05, ar ko grozīja Ieteikumu 06-05.
Lai atjaunotu krājumu, 2006. gadā izveidotajā un 2008. gadā grozītajā atjaunošanas plānā bija paredzēts laikā no 2007. gada līdz 2011. gadam pakāpeniski samazināt kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) apjomu, noteikti ierobežojumi zvejai konkrētos apgabalos un laikposmos, jauns zilo tunzivju minimālais izmērs, pasākumi attiecībā uz sporta un atpūtas zvejas darbībām, audzēšanas un zvejas kapacitātes regulēšanas pasākumi un pastiprināta ICCAT kopīgās starptautiskās inspekcijas shēma.
(6)ICCAT Ieteikums 08-05 tika transponēts Savienības tiesību aktos ar Padomes Regulu (EK) Nr. 302/2009 par daudzgadu plānu zilās tunzivs krājumu atjaunošanai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā un par Regulas (EK) Nr. 1559/2007 atcelšanu.
(7)ICCAT 17. īpašajā sanāksmē 2010. gadā pieņēma Ieteikumu 10-04, ar ko grozīja Ieteikumu 08-05. Lai atjaunotu krājumu, Ieteikumā 10-04 bija paredzēts vēl vairāk samazināt kopējo pieļaujamo nozveju un zvejas kapacitāti un pastiprināti kontroles pasākumi, jo īpaši tie, kas attiecas uz pārvietošanas un sprostos ievietošanas darbībām. Turklāt tajā bija paredzēts 2012. gadā saņemt Pastāvīgās pētniecības un statistikas komitejas (SCRS) papildu ieteikumu par nārsta vietu noteikšanu un aizsargājamo teritoriju izveidošanu.
(8)Lai pārskatītos starptautiskos saglabāšanas pasākumus, kas paredzēti Ieteikumā 10-04, transponētu Savienības tiesību aktos, Regula (EK) Nr. 302/2009 tika grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 500/2012.
(9)ICCAT 18. īpašajā sanāksmē 2012. gadā pieņēma Ieteikumu 12-03, ar ko grozīja Ieteikumu 10-04. Lai kāpinātu atjaunošanas plāna efektivitāti, tajā bija paredzēti tehniski pasākumi attiecībā uz dzīvu zilo tunzivju pārvietošanas un sprostos ievietošanas darbībām, jaunas prasības par nozvejas ziņojumiem, ICCAT reģionālo novērotāju programmas īstenošana un izmaiņas zvejas sezonās. Turklāt tika pastiprināta SCRS loma zilās tunzivs krājuma novērtēšanā.
(10)ICCAT 23. īpašajā sanāksmē 2013. gadā pieņēma Ieteikumu 13-07, ar ko grozīja Ieteikumu 12-03, ieviešot nelielas zvejas sezonu izmaiņas, kas neietekmē Savienības floti. Turklāt tika pieņemts Ieteikums 13-08, ar ko papildināja atjaunošanas plānu. Tajā tika noteikta kopīga kārtība, kādā izmantojamas stereoskopisko kameru sistēmas, lai novērtētu zilo tunzivju daudzumus laikā, kad notiek ievietošana sprostos, un paredzēta iespēja elastīgi noteikt zvejas sezonas sākuma datumu attiecībā uz laivām zvejai ar ēsmu un velcēšanas laivām Atlantijas okeāna austrumu daļā.
(11)Lai Savienības tiesību aktos transponētu būtiskus pasākumus, tādus kā pasākumi, kas Ieteikumā 12-03 un Ieteikumā 13-08 paredzēti attiecībā uz zvejas sezonām, Regula (EK) Nr. 302/2009 tika vēlreiz grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 544/2014.
(12)ICCAT 19. īpašajā sanāksmē 2014. gadā pieņēma Ieteikumu 14-04, ar ko groza Ieteikumu 13-07 un atceļ Ieteikumu 13-08. Daži no spēkā esošajiem kontroles noteikumiem tika racionalizēti, savukārt kārtība, kādā izmantojama stereoskopiskā kamera laikā, kad notiek ievietošana sprostos, tika vēl sīkāk precizēta, un atjaunošanas plānā tika ieviesti pasākumi, kas attiecas uz ūdenī atlaišanas darbībām un rīkošanos ar nedzīvām zivīm.
(13)Ieteikums 14-04 Savienībai ir saistošs.
(14)Visi atjaunošanas plāna grozījumi, kurus ICCAT pieņēmusi 2012., 2013. un 2014. gadā un kuri vēl nav transponēti, būtu jāiestrādā Savienības tiesību aktos. Tā kā šī transponēšana attiecas uz plānu, kura mērķus un pasākumus ir noteikusi ICCAT, šī regula neaptver visu daudzgadu plānu saturu, kas noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013 9. un 10. pantā.
(15)Savienības tiesību aktos ir jātransponē turpmāki saistoši atjaunošanas plāna grozījumi. Lai šādus grozījumus raiti iestrādātu Savienības tiesību aktos, būtu jādeleģē Eiropas Komisijai (“Komisija”) pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.
(16)Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus, ar kādiem īsteno šīs regulas noteikumus par pārvietošanas darbībām, sprostos ievietošanas darbībām un krātiņveida lamatu un kuģu darbību reģistrēšanu un ziņošanu par tām, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu.
(17)Komisijai būtu jāpieņem īstenošanas akti, kas piemērojami nekavējoties, ja pienācīgi pamatotos gadījumos, kas saistīti ar pārvietošanas darbībām, sprostos ievietošanas darbībām un krātiņveida lamatu un kuģu darbību reģistrēšanu un ziņošanu par tām, tas vajadzīgs nenovēršamu un steidzamu iemeslu dēļ.
(18)Skaidrības, vienkāršošanas un juridiskās noteiktības labad ar šo regulu būtu jāatceļ Regula (EK) Nr. 302/2009.
(19)Daži Regulas (EK) Nr. 302/2009 noteikumi ir kļuvuši lieki, jo nu tie ir iekļauti citos Savienības tiesību aktos, un tie būtu jāsvītro. Citi noteikumi būtu jāatjaunina, lai atspoguļotu izmaiņas tiesību aktos, jo īpaši tās, kas izriet no Regulas (ES) Nr. 1380/2013 pieņemšanas.
(20)Konkrēti, ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1224/2009 ir izveidota Savienības kontroles, inspekcijas un noteikumu izpildes sistēma, kurā izmanto globālu un integrētu pieeju, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 404/2011 ir paredzēti sīki izstrādāti noteikumi par to, kā īstenojama Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009. Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1005/2008 ir izveidota tāda Kopienas sistēma, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju. Minētie tiesību akti aptver dažus Regulas (EK) Nr. 302/2009 jautājumus un jo īpaši tās 33. pantu par noteikumu izpildes pasākumiem un VIII pielikumu par VMS ziņojumu nosūtīšanu. Tāpēc minētie noteikumi šajā regulā nav jāiekļauj.
(21)Saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 404/2011 49. panta 2. punktu SCRS pieņemtos pārrēķina koeficientus piemēro, lai aprēķinātu apstrādātu zilo tunzivju svaram ekvivalentu neapstrādātu zivju svaru, arī šīs regulas piemērošanas vajadzībām.
(22)Turklāt saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1224/2009 95. pantu ir pieņemts Komisijas Īstenošanas lēmums 2014/156/ES. Minētais īstenošanas lēmums cita starpā nosaka mērķa kritērijus un mērķus, kas attiecas uz zilās tunzivs zvejniecības kontroli Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā.
(23)Ar ICCAT Ieteikuma 06-07 2. punkta c) apakšpunktu ir izveidota paraugu ņemšanas programma, kurā saistībā ar zilo tunzivju audzēšanas darbībām novērtē īpatņu skaitu atkarībā no izmēra. Minētais noteikums tika transponēts ar Regulas (EK) Nr. 302/2009 10. pantu. Nav nepieciešams šajā regulā īpaši paredzēt šādu paraugu ņemšanas programmu, jo attiecīgās paraugu ņemšanas programmas vajadzības tagad pilnībā apmierina programmas, kas izveidotas ar Ieteikuma 14-04 83. punktu, kas jātransponē ar šo regulu. Minētajā punktā ir paredzēts izmantot stereoskopisko kameru sistēmas vai alternatīvas metodes, kas nodrošina līdzvērtīgu precizitāti, un aptvert visas sprostos ievietošanas darbības, lai precīzāk noteiktu zivju skaitu un svaru.
(24)Ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punktu tika ieviests izkraušanas pienākums, kas attiecībā uz zilajām tunzivīm ir piemērojams no 2015. gada 1. janvāra. Tomēr saskaņā ar minētās regulas 15. panta 2. punktu izkraušanas pienākums neskar Savienības starptautiskās saistības, piemēram, tās, kas izriet no ICCAT ieteikumiem. Saskaņā ar to pašu noteikumu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai šādas starptautiskas saistības, tostarp jo īpaši atkāpes no izkraušanas pienākuma, ieviestu Savienības tiesību aktos. Tātad dažos gadījumos, kas noteikti Komisijas 2014. gada 18. novembra Deleģētajā regulā (ES) 2015/98, zilo tunzivju izmešana būs atļauta. Tāpēc šādi izmešanas pienākumi šajā regulā nav jāiekļauj,
IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.
I NODAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
1. pants
Priekšmets un darbības joma
1.Šajā regulā ir paredzēti vispārīgi noteikumi par to, kā Savienība piemēro 3. panta 1. punktā definēto atjaunošanas plānu.
2.Šo regulu piemēro zilajām tunzivīm Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā.
2. pants
Mērķis
Šīs regulas mērķis ir saskaņā ar 3. panta 1. punktā definēto atjaunošanas plānu līdz 2022. gadam sasniegt biomasu, kas ar vismaz 60 % varbūtību atbilst maksimālajam ilgtspējīgas ieguves apjomam.
3. pants
Definīcijas
Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:
1)
“atjaunošanas plāns” ir zilās tunzivs (Thunnus thynnus) atjaunošanas daudzgadu plāns, ko piemēro no 2007. gada līdz 2022. gadam un ko ieteikusi Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija (ICCAT);
2)
“zvejas kuģis” ir jebkurš motorkuģis, ko izmanto vai ko paredzēts izmantot zilās tunzivs resursu komerciālā apgūšanā; pie šādiem kuģiem pieder arī nozvejotājkuģi, zivju apstrādes kuģi, apgādes kuģi, velkoņi, kuģi, kas iesaistījušies pārkraušanā citā kuģī, transportkuģi, kas aprīkoti tunzivju produktu pārvadāšanai, un palīgkuģi, izņemot konteinerkuģus;
3)
“nozvejotājkuģis” ir kuģis, ko izmanto zilās tunzivs resursu komerciālai zvejošanai;
4)
“apstrādes kuģis” ir kuģis, kurā ar zvejas produktiem pirms iepakošanas veic vienu vai vairākas šādas darbības: filetēšana vai griešana šķēlēs, sasaldēšana un/vai apstrāde;
5)
“palīgkuģis” ir jebkurš kuģis, ko izmanto nedzīvu (neapstrādātu) zilo tunzivju pārvadāšanai no pārvadāšanas / audzēšanas sprosta, riņķvada vai krātiņveida lamatām uz apstiprinātu ostu un/vai apstrādes kuģi;
6)
“velkonis” ir kuģis, ko izmanto sprostu vilkšanai;
7)
“apgādes kuģis” ir jebkurš cits zvejas kuģis, kas minēts 2. punktā;
8)
“aktīvi zvejo” attiecībā uz nozvejotājkuģi un krātiņveida lamatām nozīmē to, ka noteiktā zvejas sezonā to zvejas mērķsuga ir zilā tunzivs;
9)
“kopīga zvejas darbība” ir ikviena darbība, kuru veic divi vai vairāki kuģi, kas zvejo ar riņķvadu, un kurā nozveju, ko guvis viens kuģis, kurš zvejo ar riņķvadu, atbilstoši sadales mehānismam attiecina uz vienu vai vairākiem citiem kuģiem, kuri zvejo ar riņķvadu;
10)
“pārvietošanas darbības” ir:
i)jebkura dzīvu zilo tunzivju pārvietošana no nozvejotājkuģa zvejas rīka uz pārvadāšanas sprostu,
ii)jebkura dzīvu zilo tunzivju pārvietošana no pārvadāšanas sprosta uz citu pārvadāšanas sprostu,
iii)jebkura sprosta, kurā atrodas zilās tunzivis, pārvietošana no velkoņa uz citu velkoni,
iv)jebkura dzīvu zilo tunzivju pārvietošana no zivaudzētavas uz citu zivaudzētavu,
v)jebkura dzīvu zilo tunzivju pārvietošana no krātiņveida lamatām uz pārvadāšanas sprostu;
11)
“kontrolpārvietošana” ir ikviena papildu pārvietošana, ko veic pēc zvejas / zivaudzētavas operatoru vai kontroles iestāžu pieprasījuma, lai verificētu to zivju skaitu, kuras tiek pārvietotas;
12)
“krātiņveida lamatas” ir nostiprināts zvejas rīks, kas noenkurots gruntī un parasti aprīkots ar sētu, kura novirza zilās tunzivis vienā vai vairākos slēgtos nodalījumos, kuros tās tiek turētas pirms ieguves;
13)
“ievietošana sprostos” ir dzīvu zilo tunzivju pārvietošana no pārvadāšanas sprosta vai krātiņveida lamatām uz audzēšanas sprostiem;
14)
“audzēšana” ir zilo tunzivju ievietošana sprostos zivaudzētavās un tai sekojoša barošana, kuras mērķis ir nobarot zivis un palielināt to kopējo biomasu;
15)
“zivaudzētava” ir komplekss, kuru izmanto ar krātiņveida lamatām un/vai riņķvadu nozvejotu zilo tunzivju audzēšanai;
16)
“audzēšanas kapacitāte” ir zivaudzētavas kapacitāte (tonnās) turēt zivis nobarošanas un audzēšanas nolūkos;
17)
“ieguve” ir zilo tunzivju nogalināšana zivaudzētavās vai krātiņveida lamatās;
18)
“pārkraušana citā kuģī” ir pilnīga vai daļēja zvejas kuģī esošo zivju pārkraušana citā zvejas kuģī. Nedzīvu zilo tunzivju izkraušanu no riņķvada vai velkoņa un iekraušanu palīgkuģī neuzskata par pārkraušanu citā kuģī;
19)
“sporta zveja” ir nekomerciāla zveja, ar ko nodarbojas personas, kas ir nacionālas sporta organizācijas biedri vai kam ir izdota attiecīga nacionāla sporta licence;
20)
“atpūtas zveja” ir nekomerciāla zveja, ar ko nodarbojas personas, kas nav kādas nacionālas sporta organizācijas biedri vai kam nav izdota attiecīga nacionāla sporta licence;
21)
“stereoskopiskā kamera” ir fotokamera ar diviem vai vairākiem objektīviem, un katram objektīvam ir atsevišķs attēla sensors vai filmas kadrs, kas dod iespēju uzņemt trīsdimensiju attēlus;
22)
“kontrolkameras” ir stereoskopiskās kameras un/vai parastās videokameras, kuras izmanto šajā regulā paredzēto kontroļu vajadzībām;
23)
“BCD” vai “elektronisks BCD” ir zilo tunzivju nozvejas dokuments. Attiecīgā gadījumā atsauci uz BCD aizstāj ar e-BCD;
24)
“atbildīgā dalībvalsts” un “dalībvalsts, kas atbildīga” ir karoga dalībvalsts vai dalībvalsts, kuras jurisdikcijā atrodas krātiņveida lamatas vai zivaudzētava, vai – ja zivaudzētava vai krātiņveida lamatas atrodas atklātā jūrā – dalībvalsts, kurā krātiņveida lamatu vai zivaudzētavas operators veic uzņēmējdarbību;
25)
“II uzdevums” ir II uzdevums, kas definēts ICCAT “Atlantijas tunzivju un tunzivjveidīgo zivju statistikas un paraugu ņemšanas praktiskajā rokasgrāmatā”;
26)
“Puses” ir Konvencijas līgumslēdzējas puses, sadarbīgas Puses, kas nav līgumslēdzējas puses, un sadarbīgi subjekti vai zvejniecības subjekti;
27)
“SCRS” ir ICCAT Pastāvīgā pētniecības un statistikas komiteja;
28)
“Konvencijas apgabals” ir Konvencijas 1. pantā noteiktais ģeogrāfiskais apgabals, uz kuru attiecas ICCAT pasākumi.
4. pants
Kuģa garums
Visi šajā regulā minētie kuģa garumi ir jāsaprot kā kuģa lielākais garums.
II NODAĻA
Pārvaldības pasākumi
5. pants
Ar pārvaldības pasākumiem saistīti nosacījumi
1.Katra dalībvalsts veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka ar tās nozvejotājkuģiem un ar tās krātiņveida lamatām veiktās zvejas darbības ir samērīgas ar zilo tunzivju zvejas iespējām, kas attiecīgajai dalībvalstij pieejamas Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā.
2.Neizmantoto zvejas iespēju pārnešana atjaunošanas plāna satvarā netiek veikta.
3.Savienības zvejas kuģu fraktēšana zilo tunzivju zvejai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā ir aizliegta.
6. pants
Zvejas kapacitātes pārvaldības plānu, zvejas plānu un audzēšanas pārvaldības plānu iesniegšana
1.Dalībvalstis katru gadu līdz 31. janvārim nosūta Komisijai:
a)zvejas plānu attiecībā uz nozvejotājkuģiem un krātiņveida lamatām, ar ko zvejo zilās tunzivis Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā;
b)zvejas kapacitātes pārvaldības plānu, kas nodrošina to, ka dalībvalsts zvejas kapacitāte ir samērīga ar tai iedalīto kvotu.
2.Komisija apkopo 1. punktā minētos plānus un iekļauj tos Savienības zvejas un kapacitātes pārvaldības plānā, kas katru gadu līdz 15. februārim jānosūta ICCAT Sekretariātam apspriešanai un apstiprināšanai ICCAT.
3.
Katra dalībvalsts, kas plāno izdarīt izmaiņas spēkā esošā ICCAT audzēšanas kapacitātes plānā, katru gadu līdz 15. aprīlim nosūta audzēšanas pārvaldības plānu Komisijai, kura to pārsūta ICCAT Sekretariātam.
7. pants
Zvejas plāni
1.Katras dalībvalsts iesniegtajā gada zvejas plānā nosaka katrai 10. un 11. pantā minētajai zvejas rīku grupai iedalītās kvotas un jo īpaši norāda:
a)par 24 m garākus nozvejotājkuģus, kas iekļauti 19. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajā kuģu sarakstā, tiem iedalīto individuālo kvotu un pasākumus, kas ieviesti, lai nodrošinātu individuālo kvotu un piezvejas kvotu ievērošanu;
b)attiecībā uz nozvejotājkuģiem, kas īsāki par 24 m, un krātiņveida lamatām – vismaz kvotu, kas iedalīta ražotāju organizācijām vai tādu kuģu grupām, kuri zvejo ar līdzīga veida zvejas rīkiem.
2.Ikvienas vēlākas izmaiņas gada zvejas plānā vai individuālajās kvotās, kas iedalītas par 24 m garākiem nozvejotājkuģiem, kuri iekļauti 19. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajā sarakstā, attiecīgā dalībvalsts nosūta Komisijai vismaz trīs dienas pirms tās darbības veikšanas, kas atbilst minētajām izmaiņām. Komisija šādas izmaiņas nosūta ICCAT Sekretariātam vismaz 48 stundas pirms darbības, kas atbilst minētajām izmaiņām.
8. pants
Zvejas kapacitātes pārvaldības plāni
1.Gada zvejas kapacitātes pārvaldības plāns, ko iesniegusi katra dalībvalsts, atbilst šajā pantā izklāstītajiem nosacījumiem.
2.Tādu dalībvalstī reģistrētu krātiņveida lamatu un ar dalībvalsts karogu peldošu zvejas kuģu maksimālo skaitu, ar kuriem drīkst zvejot, kuros drīkst paturēt, no kuriem drīkst pārkraut citā kuģī, ar kuriem drīkst pārvadāt vai no kuriem drīkst izkraut zilās tunzivis, nosaka saskaņā ar Līgumu un atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. pantam.
3.Tādu ar dalībvalsts karogu peldošu zvejas kuģu maksimālais skaits, kas iesaistījušies zilās tunzivs zvejniecībā Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, nepārsniedz to attiecīgās dalībvalsts karoga zvejas kuģu skaitu un atbilstošo bruto tilpību, kuri laikā no 2007. gada 1. janvāra līdz 2008. gada 1. jūlijam zvejoja, paturēja uz kuģa, pārkrāva citā kuģī, pārvadāja vai izkrāva zilās tunzivis. Minēto limitu nozvejotājkuģiem piemēro atkarībā no zvejas rīku veida.
4.Papildu nosacījumi tādu zvejas kuģu maksimālā skaita noteikšanai, kam atļauts zvejot zilās tunzivis saskaņā ar 13. panta 2. punktā minēto atkāpi, ir paredzēti I pielikumā.
5.Tādu dalībvalsts krātiņveida lamatu maksimālais skaits, kas iesaistītas zilās tunzivs zvejniecībā Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, nepārsniedz to krātiņveida lamatu skaitu, kam minētā dalībvalsts devusi atļauju līdz 2008. gada 1. jūlijam.
6.
Attiecībā uz 2015., 2016. un 2017. gadu atkāpjoties no 3. un 5. punktā izklāstītajiem noteikumiem, ja dalībvalsts var pierādīt, ka tās zvejas kapacitātes dēļ varētu nebūt iespējams izmantot visu kvotu, attiecīgā dalībvalsts var nolemt 7. pantā minētajos gada zvejas plānos iekļaut lielāku skaitu krātiņveida lamatu un kuģu.
7.
Attiecībā uz 2015., 2016. un 2017. gadu atkāpjoties no 3. un 6. punkta, katra dalībvalsts to kuģu skaitu, kas zvejo ar riņķvadu un kam nav atļauts zvejot zilās tunzivis saskaņā ar 13. panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto atkāpi, ierobežo tā, ka tas nepārsniedz to kuģu skaitu, kas zvejo ar riņķvadu un kam tā devusi atļauju 2013. vai 2014. gadā.
8.
Kad tiek izstrādāti zvejas kapacitātes pārvaldības plāni, katras dalībvalsts zvejas kapacitātes aprēķināšanā izmanto labākos kuģa un zvejas rīka nozvejas rādītājus, kurus SCRS ir aplēsusi 2009. gadā un par kuriem ICCAT ir vienojusies ICCAT Atbilstības komitejas 2010. gada starpsesiju sanāksmē. Ikreiz, kad SCRS pārskata minētos nozvejas rādītājus, dalībvalstis pēc tam piemēro jaunākos nozvejas rādītājus, par kuriem ir vienojusies ICCAT.
9. pants
Audzēšanas pārvaldības plāni
1.Katras dalībvalsts iesniegtais audzēšanas pārvaldības plāns atbilst šajā pantā izklāstītajiem nosacījumiem.
2.Tunzivju audzēšanas un nobarošanas maksimālo kapacitāti katrai dalībvalstij un savvaļā nozvejotu zilo tunzivju maksimālo ielaižamo daudzumu, kādu drīkst iedalīt katra dalībvalsts, nosaka saskaņā ar Līgumu un atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. pantam.
3.Dalībvalsts maksimālā tunzivju audzēšanas un nobarošanas kapacitāte nepārsniedz to attiecīgās dalībvalsts zivaudzētavu tunzivju audzēšanas un nobarošanas kapacitāti, kuras bija reģistrētas ICCAT zivaudzētavu reģistrā vai apstiprinātas un deklarētas ICCAT 2008. gada 1. jūlijā.
4.Savvaļā nozvejotu zilo tunzivju maksimālais daudzums, kas ielaižams dalībvalsts zivaudzētavās, nepārsniedz ielaisto daudzumu, kādu attiecīgās dalībvalsts zivaudzētavas 2005., 2006., 2007. vai 2008. gadā reģistrējušas ICCAT.
5.Katra dalībvalsts iedala zivaudzētavām maksimālo ikgadējo ielaižamo daudzumu, nepārsniedzot savvaļā nozvejotu zilo tunzivju maksimālo ielaižamo daudzumu, kas minēts 4. punktā.
III NODAĻA
TEHNISKIE PASĀKUMI
1. IEDAĻA
ZVEJAS SEZONAS
10. pants
Kuģi, kas zvejo ar āķu jedām, kuģi, kas zvejo ar riņķvadu, pelaģiskie traleri, krātiņveida lamatas un sporta un atpūtas zveja
1.Lieliem pelaģiskiem nozvejotājkuģiem, kas garāki par 24 m un zvejo ar āķu jedām, no 1. janvāra līdz 31. maijam ir atļauta zilo tunzivju zveja Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, izņemot apgabalu uz rietumiem no 10° W un uz ziemeļiem no 42° N, kā arī Norvēģijas Ekskluzīvo ekonomikas zonu, kur šāda zveja ir atļauta no 1. augusta līdz 31. janvārim.
2.No 26. maija līdz 24. jūnijam ir atļauta zilo tunzivju zveja ar riņķvadu Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, izņemot Norvēģijas Ekskluzīvo ekonomikas zonu, kur šāda zveja ir atļauta no 25. jūnija līdz 31. oktobrim.
3.No 16. jūnija līdz 14. oktobrim Atlantijas okeāna austrumu daļā ir atļauta zilo tunzivju zveja ar pelaģiskajiem traleriem.
4.No 16. jūnija līdz 14. oktobrim Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā ir atļauta zilo tunzivju atpūtas un sporta zveja.
5.Zilo tunzivju zveja ar zvejas rīkiem, kas nav nosaukti 1.–4. punktā un 11. pantā, tostarp ar krātiņveida lamatām, ir atļauta visu gadu.
11. pants
Laivas zvejai ar ēsmu un velcēšanas laivas
1.No 1. jūlija līdz 31. oktobrim Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā ir atļauta zilo tunzivju zveja, kurā izmanto laivas zvejai ar ēsmu un velcēšanas laivas.
2.Ar nosacījumu, ka nārsta vietu aizsardzība netiek ietekmēta un ka zvejas sezonas kopējais ilgums attiecīgajās zvejniecībās nepārsniedz četrus mēnešus, katra dalībvalsts var noteikt citādu sākuma datumu zvejai, kurā izmanto laivas zvejai ar ēsmu un velcēšanas laivas, kas peld ar attiecīgās dalībvalsts karogu un darbojas Atlantijas okeāna austrumu daļā.
3.Katra dalībvalsts 7. pantā minētajā zvejas plānā norāda, vai minēto zvejniecību sākuma datumi ir mainīti, kā arī attiecīgo apgabalu koordinātas.
2. IEDAĻA
MINIMĀLAIS IZMĒRS, NEJAUŠA NOZVEJA, PIEZVEJA
12. pants
Izkraušanas pienākums
Šīs iedaļas noteikumi neskar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantu, arī nevienu atkāpi, kas ir saskaņā ar minētās regulas 15. panta 2. punktu.
13. pants
Minimālais izmērs
1.Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā nozvejotu zilo tunzivju minimālais izmērs ir 30 kg vai 115 cm (garums līdz astes spuras sazarojuma vietai).
2.Atkāpjoties no 1. punkta, zilo tunzivju minimālo izmēru 8 kg vai 75 cm (garums līdz astes spuras sazarojuma vietai) piemēro šādās zvejniecībās:
(a)zilās tunzivis, kas Atlantijas okeāna austrumu daļā nozvejotas ar laivām zvejai ar ēsmu un velcēšanas laivām;
(b)zilās tunzivis, kas audzēšanas nolūkos nozvejotas Adrijas jūrā;
(c)zilās tunzivis, kas Vidusjūrā nozvejotas piekrastes zvejā un nerūpnieciskajā zvejā, kurā svaigu zivju ieguvei izmanto laivas zvejai ar ēsmu, kuģus zvejai ar āķu jedām un rokas āķu rindām.
3.Īpašie nosacījumi, kas piemērojami 2. punktā minētajām atkāpēm, ir noteikti I pielikumā.
4.Attiecīgās dalībvalstis izdod kuģiem īpašas atļaujas zvejot saskaņā ar 2. punktā minēto atkāpi. Attiecīgos kuģus iekļauj 19. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajā nozvejotājkuģu sarakstā. Šajā nolūkā piemēro 19. un 20. pantā izklāstītos noteikumus.
14. pants
Nejauša nozveja
1.Visiem nozvejotājkuģiem un krātiņveida lamatām, ar ko aktīvi zvejo zilās tunzivis, ir atļauta nejauša nozveja, kas nepārsniedz 5 % zilo tunzivju, kuru svars ir 8–30 kg vai garums līdz astes spuras sazarojuma vietai ir 75–115 cm.
2.Šā panta 1. punktā minētos 5 % aprēķina, pamatojoties uz zilo tunzivju kopējo nozveju to zivju skaita izteiksmē, kuras paturētas uz kuģa vai krātiņveida lamatās jebkurā laikā pēc katras zvejas darbības.
3.Nejaušu nozveju atvelk no tās dalībvalsts kvotas, kas atbildīga par nozvejotājkuģiem vai krātiņveida lamatām.
4.Uz zilo tunzivju nejaušu nozveju attiecina 23., 28., 29. un 30. pantu.
15. pants
Piezveja
1.Katra dalībvalsts iedala īpašu kvotu zilo tunzivju piezvejai un informē par to Komisiju tad, kad nosūta savu zvejas plānu.
2.Savienības kuģi, kas zilās tunzivis nezvejo aktīvi, nepieļauj to, ka zilo tunzivju piezveja jebkurā laikā pēc zvejas darbības pārsniedz 5 % no kopējās uz kuģa esošās nozvejas svara vai īpatņu skaita izteiksmē. Minēto procentuālo daļu īpatņu skaita izteiksmē aprēķina tikai attiecībā uz tunzivīm un tunzivjveidīgajām zivīm, ko pārvalda ICCAT.
3.Katra dalībvalsts atvelk no savas kvotas visas nedzīvās zivis, kas ietilpst 2. punktā minētajā piezvejā. Attiecībā uz dalībvalstīm, kurām nav zilās tunzivs kvotas, attiecīgās piezvejas atvelk no īpašas Savienības zilās tunzivs piezvejas kvotas, kas noteikta saskaņā ar Līgumu un atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. pantam.
4.Ja kvota, kas iedalīta attiecīgā zvejas kuģa vai krātiņveida lamatu dalībvalstij, jau ir izmantota, zilo tunzivju nozveja netiek pieļauta. Nedzīvas zilās tunzivis ir jāizkrauj, tās tiek konfiscētas, un uz tām attiecina atbilstošus pēcpasākumus. Saskaņā ar 27. pantu katra dalībvalsts informāciju par šādiem daudzumiem ik gadus sniedz Komisijai, kas to pārsūta ICCAT Sekretariātam.
5.Piezvejai piemēro 25., 28., 29., 30. un 54. pantā minētās procedūras.
3. IEDAĻA
GAISA KUĢU IZMANTOŠANA
16. pants
Gaisa transportlīdzekļu izmantošana
Zilo tunzivju meklēšanā ir aizliegts izmantot gaisa transportlīdzekļus, tostarp gaisa kuģus, helikopterus vai jebkāda veida bezpilota gaisa kuģus.
IV NODAĻA
SPORTA UN ATPŪTAS ZVEJA
17. pants
Īpaša kvota atpūtas un sporta zvejai
Katra dalībvalsts regulē atpūtas un sporta zveju, iedalot minētajām zvejniecībām īpašu kvotu, un informē par to Komisiju tad, kad nosūta savu zvejas plānu.
18. pants
Atpūtas un sporta zveja
1.Katra dalībvalsts, kurai ir zilās tunzivs kvota, regulē atpūtas un sporta zveju, izdodot kuģiem zvejas atļaujas atpūtas un sporta zvejas vajadzībām.
2.Atpūtas un sporta zvejā vienam kuģim nav atļauts nozvejot vairāk par vienu zilo tunzivi dienā.
3.Visas zilās tunzivis izkrauj nesadalītas vai bez žaunām un/vai ķidām.
4.Atpūtas un sporta zvejā nozvejotu zilo tunzivju pārdošana ir aizliegta.
5.Katra dalībvalsts reģistrē atpūtas un sporta zvejā gūtās nozvejas datus, tostarp katras zilās tunzivs svaru un garumu, un katru gadu līdz 30. jūnijam paziņo Komisijai datus par iepriekšējo gadu. Komisija minēto informāciju pārsūta SCRS.
6.Katra dalībvalsts atpūtas un sporta zvejā nozvejotās bojāgājušās zivis atskaita no kvotas, ko tā iedalījusi saskaņā ar 7. panta 1. punktu un 17. pantu.
V NODAĻA
KONTROLES PASĀKUMI
1. IEDAĻA
KUĢU UN KRĀTIŅVEIDA LAMATU REĢISTRI
19. pants
Kuģu reģistri
1.Katra dalībvalsts katru gadu attiecīgā gadījumā vienu mēnesi pirms 10. un 11. pantā minēto zvejas sezonu sākuma un citos gadījumos vienu mēnesi pirms atļaujas derīguma termiņa sākuma elektroniski nosūta Komisijai:
a)sarakstu ar visiem nozvejotājkuģiem, kas peld ar tās karogu un kam ar īpašu zvejas atļauju ir atļauts aktīvi zvejot zilās tunzivis Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā;
b)sarakstu ar visiem citiem zvejas kuģiem, kas nav nozvejotājkuģi un kas peld ar tās karogu, un kam ir atļauts veikt ar zilajām tunzivīm saistītas darbības Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā.
2.Abus sarakstus sagatavo, ievērojot formātu, kas noteikts ICCAT Vadlīnijās par prasīto datu un informācijas iesniegšanu.
3.Kalendāra gada laikā zvejas kuģis var būt iekļauts abos 1. punktā minētajos sarakstos, kamēr vien tas abos sarakstos nav iekļauts vienlaicīgi.
4.Sarakstos, kas minēti 1. punktā, norāda kuģa vārdu un numuru Savienības flotes reģistrā (CFR), kā definēts Komisijas Regulas (EK) Nr. 26/2004 I pielikumā.
5.Dati ar atpakaļejošu spēku netiek pieņemti. Visas vēlākas izmaiņas, kas kalendāra gada laikā tiek izdarītas 1. punktā minētajos sarakstos, tiek akceptētas tikai tad, ja paziņotais zvejas kuģis nevar darboties pamatotu ekspluatācijas apstākļu vai force majeure dēļ. Šādos apstākļos attiecīgā dalībvalsts par minēto faktu tūlīt informē Komisiju un sniedz:
a)pilnīgas ziņas par zvejas kuģi vai kuģiem, ar kuriem paredzēts aizstāt 1. punktā minētajos sarakstos iekļautu kuģi, un
b)izsmeļošu ziņojumu par aizstāšanas iemesliem un attiecīgus papildu pierādījumus vai izziņas.
6.Komisija 1. un 2. punktā minēto informāciju nosūta ICCAT Sekretariātam, lai kuģus varētu iekļaut ICCAT reģistrā ar nozvejotājkuģiem, kuriem atļauts aktīvi zvejot zilās tunzivis, vai ICCAT reģistrā ar visiem citiem zvejas kuģiem (izņemot nozvejotājkuģus), kuriem atļauts veikt ar zilajām tunzivīm saistītas darbības.
7.
Piemēro Padomes Regulas (EK) Nr. 1936/2001 8.a panta 2., 6., 7. un 8. punktu ar vajadzīgajām izmaiņām.
20. pants
Kuģu zvejas atļaujas
1.
Neskarot 15. pantu, Savienības zvejas kuģiem, kas nav iekļauti 19. panta 1. punktā minētajos ICCAT reģistros, nav atļauts Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, pārvadāt, pārvietot, apstrādāt vai izkraut zilās tunzivis.
2.
Kad individuālā kvota ir uzskatāma par pilnībā apgūtu, karoga dalībvalsts atsauc zilās tunzivs zvejas atļauju un pieprasa kuģim nekavējoties doties uz tās apstiprinātu ostu.
21. pants
To krātiņveida lamatu reģistrs, ar ko atļauts zvejot zilās tunzivis
1.
Katra dalībvalsts katru gadu līdz 15. februārim elektroniski nosūta Komisijai sarakstu ar visām krātiņveida lamatām, attiecībā uz kurām ir izdota īpaša zvejas atļauja zilo tunzivju zvejai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā. Sarakstā norāda krātiņveida lamatu nosaukumu un reģistrācijas numuru, un to sagatavo, ievērojot formātu, kas noteikts ICCAT Vadlīnijās par prasīto datu un informācijas iesniegšanu.
2.
Komisija šo sarakstu nosūta ICCAT Sekretariātam, lai minētās krātiņveida lamatas varētu iekļaut ICCAT reģistrā ar krātiņveida lamatām, ar kurām atļauts zvejot zilās tunzivis.
3.
Ar ICCAT reģistrā neiekļautām Savienības krātiņveida lamatām Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā nav atļauts zvejot, tajās nav atļauts paturēt, no tām nav atļauts pārvietot, ievietot sprostos vai izkraut zilās tunzivis.
4.
Piemēro Regulas (EK) Nr. 1936/2001 8.a panta 2., 4., 6., 7. un 8. punktu ar vajadzīgajām izmaiņām.
22. pants
Kopīgas zvejas darbības
1.
Visas kopīgās zilo tunzivju zvejas darbības atļauj tikai ar attiecīgās(-o) karoga dalībvalsts(-u) piekrišanu. Lai saņemtu atļauju, katram kuģim, kas zvejo ar riņķvadu, jābūt aprīkotam zilo tunzivju zvejai, un tam jābūt individuālai kvotai. Kopīgas zvejas darbības ar citām Pusēm nav atļautas.
2.
Katra dalībvalsts veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai no saviem zvejas kuģiem, kuri piesakās uz atļauju piedalīties kopīgā zvejas darbībā, saņemtu šādu informāciju:
a)ilgums;
b)iesaistītie operatori;
c)kuģu individuālās kvotas;
d)mehānisms attiecīgo nozveju sadalīšanai starp zvejas kuģiem un
e) informācija par galamērķa zivaudzētavām.
3.
Vismaz 15 dienas pirms darbības sākuma katra dalībvalsts nosūta Komisijai 2. punktā minēto informāciju VI pielikumā noteiktajā formā. Komisija vismaz 10 dienas pirms darbības sākuma pārsūta šo informāciju ICCAT Sekretariātam un to citu zvejas kuģu karoga valstij, kuri piedalās kopīgajā zvejas darbībā.
4.
Force majeure gadījumā nepiemēro termiņu, kas 3. punktā noteikts 2. punkta e) apakšpunktā prasītās informācijas iesniegšanai. Tādā gadījumā dalībvalstis, tiklīdz tas iespējams, var iesniegt Komisijai minētās informācijas atjauninājumu kopā ar force majeure notikumu aprakstu. Komisija minēto informāciju pārsūta ICCAT Sekretariātam.
2. iedaļa
Nozvejas
23. pants
Reģistrēšanas prasības
1.
Papildus Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14., 15., 23. un 24. panta prasību ievērošanai Savienības nozvejotājkuģa kapteinis attiecīgā gadījumā ieraksta zvejas žurnālā II pielikuma A daļā nosaukto informāciju.
2.
Velkoņu, palīgkuģu un apstrādes kuģu kapteiņi reģistrē savas darbības saskaņā ar II pielikuma B, C un D daļā noteiktajām prasībām.
24. pants
Nozvejas ziņojumi, ko nosūta kapteiņi un krātiņveida lamatu operatori
1.
To nozvejotājkuģu kapteiņi, kas aktīvi zvejo zilās tunzivis, katru dienu nosūta karoga dalībvalsts iestādēm informāciju no zvejas žurnāliem, kas ietver ICCAT reģistra numuru, kuģa vārdu, atļaujas derīguma termiņa sākumu un beigas, datumu, laiku, vietu (ģeogrāfiskais platums un garums) un Konvencijas apgabalā nozvejoto zilo tunzivju svaru un skaitu. Minēto informāciju tie nosūta elektroniski V pielikumā noteiktajā formā visā laikposmā, kurā kuģim ir atļauts zvejot zilās tunzivis.
2.
Ar riņķvadu zvejojošu kuģu kapteiņi 1. punktā minētos dienas ziņojumus sagatavo par katru zvejas darbību, arī par darbībām, kurās nozvejas apjoms ir nulle.
3.
Ziņojumus, kas minēti 1. un 2. punktā, operators katru dienu nosūta savas karoga dalībvalsts iestādēm vēlākais līdz plkst. 9.00 (GMT) attiecībā uz kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu, un kuģiem, kas garāki par 24 m, par iepriekšējo dienu un vēlākais līdz pirmdienas pusnaktij attiecībā uz citiem nozvejotājkuģiem par iepriekšējo nedēļu, kas beidzas svētdienas pusnaktī (GMT).
4.
Tādu zivju krātiņveida lamatu operatori, ar kurām aktīvi zvejo zilās tunzivis, nosūta dienas nozvejas ziņojumu, kas ietver ICCAT reģistra numuru, datumu, laiku, nozveju (zivju svaru un skaitu), arī nulles apjoma nozveju. Minēto informāciju V pielikumā noteiktajā formā tie 48 stundu laikā elektroniski nosūta savas dalībvalsts iestādēm visā laikposmā, kurā tiem ir atļauts zvejot zilās tunzivis.
5.
Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kuros nosaka sīki izstrādātus noteikumus par kuģu un krātiņveida lamatu darbību reģistrēšanu un ziņošanu par tām atbilstīgi 1.–4. punktam. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 59. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
Pienācīgi pamatotu, nenovēršamu un steidzamu iemeslu dēļ Komisija saskaņā ar 59. panta 3. punktā minēto procedūru pieņem īstenošanas aktus, kas piemērojami nekavējoties.
25. pants
Nedēļas un mēneša nozvejas ziņojumi, ko nosūta dalībvalstis
1.
Katra dalībvalsts pēc 24. pantā minēto nozvejas ziņojumu saņemšanas tūlīt elektroniski pārsūta tos Komisijai un nekavējoties nosūta Komisijai V pielikumā noteiktajā formā sagatavotus nedēļas nozvejas ziņojumus par visiem nozvejotājkuģiem un krātiņveida lamatām. Komisija katru nedēļu pārsūta šo informāciju ICCAT Sekretariātam, ievērojot formātu, kas noteikts ICCAT Vadlīnijās par prasīto datu un informācijas nosūtīšanu.
2.
Katra dalībvalstis katru mēnesi pirms 15. datuma informē Komisiju par to, kāds daudzums Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā nozvejotu zilo tunzivju ir izkrauts, pārkrauts citā kuģī, notverts krātiņveida lamatās vai ievietots sprostos no zvejas kuģiem vai krātiņveida lamatām, kam ir attiecīgās dalībvalsts karogs vai kas ir reģistrētas minētajā dalībvalstī. Sniegtā informācija ir norādīta sadalījumā pa zvejas rīku veidiem un ietver arī piezveju, sporta un atpūtas zvejā gūtās nozvejas un nulles apjoma nozvejas. Komisija minēto informāciju tūlīt pārsūta ICCAT Sekretariātam.
26. pants
Informācija par kvotas pilnīgu apguvi
1.Papildus Regulas (EK) Nr. 1224/2009 34. panta noteikumiem katra dalībvalsts informē Komisiju, kad uzskata, ka kādai no šīs regulas 10. un 11. pantā minētajām zvejas rīku grupām iedalītās kvotas izmantojums ir sasniedzis 80 %.
2.Papildus Regulas (EK) Nr. 1224/2009 35. panta noteikumiem katra dalībvalsts informē Komisiju, kad uzskata, ka kādai no šīs regulas 10. un 11. pantā minētajām zvejas rīku grupām vai kopīgai zvejas darbībai, vai ar riņķvadu zvejojošam kuģim iedalītā kvota ir pilnībā apgūta.
3.Informācijai, kas minēta 2. punktā, pievieno oficiālu dokumentāciju, kura apliecina zvejas aizliegumu vai rīkojumu doties atpakaļ uz ostu, kuru dalībvalsts izdevusi attiecībā uz floti, zvejas rīku grupu, kopīgo zvejas darbību vai kuģiem, kam ir individuāla kvota, un kurā skaidri norādīts aizlieguma datums un laiks.
27. pants
Dalībvalstu gada ziņojumi par nozveju
1.Katru gadu līdz 15. martam katra dalībvalsts paziņo Komisijai sīku informāciju par zilās tunzivs nozvejām, kas iepriekšējā zvejas gadā gūtas Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā. Šī informācija ietver:
a)katra nozvejotājkuģa vārdu un ICCAT numuru;
b)katra nozvejotājkuģa atļaujas(-u) derīguma termiņu;
c)katra nozvejotājkuģa kopējo nozveju, arī tad, ja nozveja visā atļaujas(-u) derīguma termiņā ir bijusi nulle;
d)kopējo dienu skaitu, ko katrs nozvejotājkuģis atļaujas(-u) derīguma termiņā ir zvejojis Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, un
e)kopējo nozveju, kas gūta ārpus atļaujas derīguma termiņa (piezveja), arī tad, ja nozvejas apjoms ir nulle.
2.Kuģi, kuriem nav atļauts aktīvi zvejot zilās tunzivis Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, bet kuri zilās tunzivis ir ieguvuši piezvejā, informācijā, kas jānosūta Komisijai tajā pašā dienā, kura norādīta 1. punktā, ietver:
a)kuģa vārdu un ICCAT numuru vai valsts reģistra numuru, ja kuģis nav reģistrēts ICCAT, un
b)zilo tunzivju kopējo nozveju.
3.Katra dalībvalsts paziņo Komisijai visu informāciju par kuģiem, uz kuriem neattiecas 1. un 2. punkts, bet par kuriem zināms vai domājams, ka tie ir zvejojuši zilās tunzivis Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā.
4.Informāciju, kas saņemta saskaņā ar 1., 2. un 3. punktu, Komisija nosūta ICCAT Sekretariātam.
3. iedaļa
Izkraušana un pārkraušana citā kuģī
28. pants
Apstiprinātās ostas
1.Katra dalībvalsts apstiprina ostas vai vietas tuvu krastam (apstiprinātās ostas), kurās ir atļauts veikt zilo tunzivju izkraušanas vai citā kuģī pārkraušanas darbības.
2.Lai ostu noteiktu par apstiprināto ostu, ostas dalībvalsts norāda laikus un vietas, kurās atļauta izkraušana un pārkraušana citā kuģī.
3.Katru gadu līdz 15. februārim katra dalībvalsts nosūta apstiprināto ostu sarakstu Komisijai, kura šo informāciju nosūta ICCAT Sekretariātam.
4.Jebkādu daudzumu Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā nozvejotu zilo tunzivju ir aizliegts no zvejas kuģiem izkraut vai pārkraut citā kuģī vietās, kuras nav ostas vai vietas tuvu krastam, ko Puses un dalībvalstis apstiprinājušas saskaņā ar 1. un 2. punktu.
29. pants
Izkrāvumi
1.Tādu Savienības zvejas kuģu kapteiņiem, kuru garums pārsniedz 12 m un kuri ir iekļauti 19. pantā minētajā ICCAT kuģu sarakstā, piemēro Regulas (EK) Nr. 1224/2009 17. pantu. Minētās regulas 17. pantā paredzēto iepriekšējo paziņojumu par ierašanos nosūta tās dalībvalsts (arī karoga dalībvalsts) vai tās Puses kompetentajai iestādei, kuras ostas vai izkraušanas iekārtas tie vēlas izmantot.
2.Turklāt tādu Savienības zvejas kuģu kapteiņi, kuru lielākais garums nepārsniedz 12 m un kuri ir iekļauti 19. pantā minētajā ICCAT sarakstā, vismaz četras stundas pirms paredzamā ostā ierašanās laika tās dalībvalsts (arī karoga dalībvalsts) vai tās Puses kompetentajai iestādei, kuras ostas vai izkraušanas iekārtas tie vēlas izmantot, paziņo vismaz:
a)paredzamo ierašanās laiku;
b)novērtēto zilo tunzivju daudzumu, kas paturēts uz kuģa, un
c)informāciju par ģeogrāfisko apgabalu, kurā gūtas nozvejas.
3.Ja dalībvalstis 1. un 2. punktā paredzētajiem paziņojumiem piemēro Regulas (ES) Nr. 404/2011 80. panta 3. punktu, uz kuģa paturētā zilo tunzivju daudzuma aplēses var paziņot saskaņotajā laikā, kad nosūtāms iepriekšējs paziņojums par ierašanos.
4.Ostas dalībvalsts iestādes kārto uzskaiti par visiem kārtējā gada iepriekšējiem paziņojumiem.
5.Visus izkrāvumus kontrolē ostas dalībvalsts attiecīgās kontroles iestādes, un tiek inspicēta to procentuālā daļa, kas noteikta, pamatojoties uz riska novērtēšanas sistēmu, kurā ņem vērā kvotu, flotes lielumu un zvejas piepūli. Pilnīgas ziņas par šo kontroles sistēmu, ko pieņēmusi katra dalībvalsts, iekļauj 51. pantā minētajā gada inspekcijas plānā. Šo kontroles sistēmu piemēro arī ieguves darbībām.
6.Ostas dalībvalsts iestādes 48 stundās pēc izkraušanas beigām nosūta zvejas kuģa karoga valsts iestādēm izkraušanas ziņojumu.
7.Papildus Regulas (EK) Nr. 1224/2009 23. panta 1. punktam Savienības nozvejotājkuģa kapteiņi neatkarīgi no attiecīgā kuģa garuma pēc katra reisa iesniedz izkraušanas deklarāciju:
a)karoga dalībvalsts kompetentajām iestādēm
b)un – ja izkraušana notikusi citas dalībvalsts vai Puses ostā – attiecīgās ostas dalībvalsts vai Puses kompetentajām iestādēm.
8.Visas izkrautās nozvejas nosver.
30. pants
Pārkraušana citā kuģī
1.Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1224/2009 20. panta, jebkādos apstākļos ir aizliegts Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā pārkraut zilās tunzivis citā kuģī, atrodoties jūrā.
2.Zvejas kuģi pārkrauj zilo tunzivju nozvejas citā kuģī tikai apstiprinātās ostās saskaņā ar 28. pantā izklāstītajiem nosacījumiem.
3.
Ostas dalībvalsts nodrošina to, ka inspekcijas pilnībā aptver visus citā kuģī pārkraušanas laikus un visas citā kuģī pārkraušanas vietas.
4.Pirms ieiešanas ostā saņēmēju zvejas kuģu kapteiņi vai viņu pārstāvji vismaz 48 stundas pirms paredzamā ierašanās laika sniedz tās dalībvalsts vai Puses kompetentajai iestādei, kuras ostu tie vēlas izmantot, šādu informāciju:
a)paredzamais ierašanās datums, laiks un osta;
b)novērtētais zilo tunzivju daudzums, kas paturēts uz kuģa, un informācija par ģeogrāfisko apgabalu, kurā tās iegūtas;
c)pārkrāvēja zvejas kuģa vārds un tā numurs ICCAT reģistrā ar nozvejotājkuģiem, kuriem atļauts aktīvi zvejot zilās tunzivis, vai ICCAT reģistrā ar citiem zvejas kuģiem, kuriem atļauts veikt ar zilajām tunzivīm saistītas darbības Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā;
d)saņēmēja zvejas kuģa vārds, tā numurs ICCAT reģistrā ar nozvejotājkuģiem, kuriem atļauts aktīvi zvejot zilās tunzivis, vai ICCAT reģistrā ar citiem zvejas kuģiem, kuriem atļauts veikt ar zilajām tunzivīm saistītas darbības Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, un
e)citā kuģī pārkraujamās zilo tunzivju nozvejas apjoms tonnās un ģeogrāfiskais apgabals, kurā gūta nozveja.
5.Zvejas kuģiem nav atļauts veikt pārkraušanu citā kuģī, ja vien tie nav saņēmuši iepriekšēju atļauju no savas karoga valsts.
6.Pirms pārkraušanas sākuma pārkrāvēju zvejas kuģu kapteiņi sniedz savai karoga valstij šādu informāciju:
a)citā kuģī pārkraujamo zilo tunzivju daudzums;
b)datums un osta, kurā veic pārkraušanu citā kuģī;
c)saņēmēja zvejas kuģa vārds, reģistrācijas numurs un karogs, un tā numurs ICCAT reģistrā ar nozvejotājkuģiem, kuriem atļauts aktīvi zvejot zilās tunzivis, vai ICCAT reģistrā ar citiem zvejas kuģiem, kuriem atļauts veikt ar zilajām tunzivīm saistītas darbības, un
d)ģeogrāfiskais apgabals, kurā gūta zilo tunzivju nozveja.
7.Ikvienu pārkraušanu citā kuģī apstiprinātajā ostā inspicē dalībvalsts iestādes.
a)inspicē saņēmēju zvejas kuģi pēc tā ierašanās un pārbauda kravu un dokumentus, kas saistīti ar citā kuģī pārkraušanas darbību;
b)ziņojumu par pārkraušanu citā kuģī 5 dienu laikā pēc pārkraušanas beigām nosūta pārkrāvēja zvejas kuģa karoga valsts iestādei.
8.Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1224/2009 21. un 22. panta, Savienības zvejas kuģa kapteiņi neatkarīgi no kuģa garuma aizpilda un nosūta ICCAT pārkraušanas deklarāciju tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, ar kuras karogu peld zvejas kuģis. Deklarāciju, kas sagatavota III pielikumā noteiktajā formā, nosūta ne vēlāk kā 48 stundas pēc dienas, kad ostā veikta pārkraušana citā kuģī.
4. iedaļa
Pārvietošanas darbības
31. pants
Pārvietošanas atļauja
1.Pirms ikvienas pārvietošanas darbības tāda nozvejotājkuģa kapteinis vai tādas zivaudzētavas vai krātiņveida lamatu operators, no kurām sākas attiecīgā pārvietošana, nosūta savas dalībvalsts kompetentajām iestādēm iepriekšēju paziņojumu par pārvietošanu, kurā norādīts:
a)nozvejotājkuģa vārds, velkoņa vārds, zivaudzētavas vai krātiņveida lamatu nosaukums un ICCAT reģistra numurs;
b)paredzamais pārvietošanas laiks;
c)novērtētais pārvietojamo zilo tunzivju daudzums;
d)informācija par vietu (ģeogrāfiskais platums/garums), kurā notiks pārvietošana, kā arī identificējami sprostu numuri;
e)saņēmēja velkoņa vārds, vilkto sprostu skaits un vajadzības gadījumā ICCAT reģistra numurs;
f)zilo tunzivju galamērķa osta, zivaudzētava vai sprosts.
2.Šajā nolūkā katram sprostam piešķir unikālu sprosta numuru. Numurus izdod saskaņā ar unikālu numerācijas sistēmu, kurā numurs sastāv vismaz no 3 burtkoda burtiem, kas atbilst velkoņu karogam, un aiz tiem sekojošiem trim cipariem.
3.Nav atļauts veikt pārvietošanu no zvejas kuģiem, zivaudzētavām vai krātiņveida lamatām, ja vien tie nav saņēmuši iepriekšēju atļauju no savas valsts. Atbildīgās dalībvalsts iestādes attiecībā uz katru pārvietošanas darbību pieņem lēmumu par to, vai piešķirt atļauju. Šajā nolūkā katrai pārvietošanas darbībai piešķir unikālu identifikācijas numuru un paziņo to, attiecīgi, zvejas kuģa kapteinim, krātiņveida lamatu operatoram vai zivaudzētavas operatoram. Ja atļauju piešķir, minētais numurs sastāv no dalībvalsts trīsburtu koda, četrciparu gadskaitļa un trim burtiem “AUT” (atļauja), aiz kura seko kārtas numurs. Ja atļauju atsaka, minētais numurs sastāv no dalībvalsts trīsburtu koda, četrciparu gadskaitļa un trim burtiem “NEG” (atļaujas atteikums), aiz kura seko kārtas numurs.
4.
Ja pārvietošanas darbības laikā zivis nobeidzas, atbildīgās dalībvalstis un pārvietošanā iesaistītie operatori rīkojas saskaņā ar XII pielikumā izklāstītajiem noteikumiem.
5.Par nozvejotājkuģi, velkoni, zivaudzētavu vai krātiņveida lamatām atbildīgā dalībvalsts 48 stundās pēc tam, kad iesniegts iepriekšējs paziņojums par pārvietošanu, attiecīgi piešķir vai atsaka pārvietošanas atļauju.
6.Atbildīgās dalībvalsts izdotā pārvietošanas atļauja neskar atļauju veikt ievietošanu sprostos.
32. pants
Pārvietošanas atļaujas atteikums
1.Par kuģi, krātiņveida lamatām vai zivaudzētavu atbildīgā dalībvalsts neatļauj pārvietošanu, ja, saņēmusi iepriekšēju paziņojumu par pārvietošanu, tā uzskata, ka:
a)nozvejotājkuģim vai krātiņveida lamatām, ar ko atbilstīgi deklarācijai ir nozvejotas zivis, nav pietiekamas kvotas;
b)zivju daudzums nav pienācīgi norādīts nozvejotājkuģa vai krātiņveida lamatu operatora ziņojumos vai šā daudzuma ievietošanai sprostos nav saņemta atļauja, vai tas nav ņemts vērā, nosakot tās kvotas izmantojumu, kas varētu būt piemērojama;
c)nozvejotājkuģim vai krātiņveida lamatām, ar ko atbilstīgi deklarācijai ir nozvejotas zivis, nav atļauts zvejot zilās tunzivis, vai
d)velkonis, kam atbilstīgi deklarācijai jāsaņem pārvietotās zivis, nav reģistrēts 19. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajā ICCAT reģistrā ar visiem citiem zvejas kuģiem (izņemot nozvejotājkuģus), kuriem atļauts veikt ar zilajām tunzivīm saistītas darbības, vai nav aprīkots ar kuģu satelītnovērošanas sistēmu (VMS).
2.Ja pārvietošana netiek atļauta:
a)par nozvejotājkuģi vai krātiņveida lamatām atbildīgā dalībvalsts, attiecīgi, nozvejotājkuģa kapteinim vai krātiņveida lamatu operatoram, vai zivaudzētavas operatoram izdod rīkojumu par atlaišanu ūdenī un informē tos, ka pārvietošana nav atļauta un ka zivis ir jāatlaiž jūrā;
b)attiecīgi nozvejotājkuģa kapteinis, zivaudzētavas operators vai krātiņveida lamatu operators atlaiž zivis ūdenī;
c)zilās tunzivis atlaiž ūdenī saskaņā ar XI pielikumā aprakstītajām procedūrām.
33. pants
Novērošana ar videokameru
1.Ja veic pārvietošanas darbības, tā nozvejotājkuģa vai velkoņa kapteinis, tās zivaudzētavas vai to krātiņveida lamatu operators, no kurām pārvieto zilās tunzivis, nodrošina to, ka pārvietošanas darbības novēro ar ūdenī ievietotu videokameru, lai verificētu to zivju skaitu, kuras tiek pārvietotas. Videoierakstu uzņemšanas minimālie standarti un procedūras ir saskaņā ar IX pielikumu.
2.Katra dalībvalsts, kas atbildīga par kuģi, krātiņveida lamatām vai zivaudzētavu, nodrošina to, ka 1. punktā minētie videoieraksti tiek darīti pieejami ICCAT inspektoriem un reģionālajiem novērotājiem.
3.Katra dalībvalsts, kas atbildīga par kuģi, krātiņveida lamatām vai zivaudzētavu, nodrošina to, ka 1. punktā minētie videoieraksti tiek darīti pieejami Savienības inspektoriem un valsts novērotājiem.
4.Katra dalībvalsts, kas atbildīga par kuģi, krātiņveida lamatām vai zivaudzētavu, veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nepieļautu oriģinālā videoieraksta aizstāšanu, rediģēšanu vai manipulēšanu.
34. pants
ICCAT reģionālo novērotāju veikta verifikācija un izmeklēšanas uzsākšana un veikšana
1.
Kā minēts ICCAT reģionālo novērotāju programmā, kas izklāstīta 49. pantā un VII pielikumā, ICCAT reģionālie novērotāji, atrodoties uz nozvejotājkuģa vai pie krātiņveida lamatām, reģistrē veiktās pārvietošanas darbības un ziņo par tām, novēro un novērtē pārvietotās nozvejas un verificē ierakstus, kuri izdarīti iepriekšējā pārvietošanas atļaujā, kas minēta 31. pantā, un ICCAT pārvietošanas deklarācijā, kas minēta 36. pantā.
2.Gadījumos, kad ICCAT reģionālā novērotāja, attiecīgo kontroles iestāžu un/vai nozvejotājkuģa kapteiņa, vai krātiņveida lamatu pārstāvja novērtais nozvejoto īpatņu skaits atšķiras vairāk nekā par 10 %, vai kad videoieraksts nav pietiekami kvalitatīvs vai skaidrs, lai varētu veikt šādus novērtējumus, par nozvejotājkuģi, zivaudzētavu vai krātiņveida lamatām atbildīgā dalībvalsts uzsāk izmeklēšanu, kurai jābūt pabeigtai, pirms zivaudzētavā tiek uzsākta ievietošana sprostos, vai katrā ziņā 96 stundu laikā pēc tās uzsākšanas. Kamēr minētās izmeklēšanas rezultāti nav zināmi, ievietošana sprostos nav atļauta, un zilo tunzivju nozvejas dokumenta (BCD) iedaļa par nozveju netiek validēta.
3.Tomēr gadījumos, kad videoieraksts nav pietiekami kvalitatīvs vai skaidrs, lai novērtētu skaitu, operators var izteikt kuģa, krātiņveida lamatu vai zivaudzētavas karoga valsts iestādēm lūgumu veikt jaunu pārvietošanas darbību un iesniegt ICCAT reģionālajam novērotājam attiecīgo videoierakstu.
4.Neskarot inspektora veiktās verifikācijas, ICCAT reģionālie novērotāji paraksta ICCAT pārvietošanas deklarāciju tikai tad, ja to novērojumi atbilst ICCAT saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem un ja pārvietošanas deklarācijā iekļautā informācija atbilst to novērojumiem, arī attiecīgajam videoierakstam, kas prasīts 33. panta 1. punktā. Tie paraksta deklarāciju, skaidri norādot savu vārdu un ICCAT numuru.
5.ICCAT reģionālie novērotāji pārliecinās arī par to, vai ICCAT pārvietošanas deklarācija tiek nosūtīta velkoņa kapteinim vai zivaudzētavas vai krātiņveida lamatu pārstāvim.
35. pants
Sprostos ievietojamo zilo tunzivju skaita un svara novērtēšanas pasākumi
Dalībvalstis veic pasākumus un darbības, kas vajadzīgas, lai sīkāk izpētītu metodiku, kā uzlabot zilo tunzivju skaita un svara novērtēšanu brīdī, kad tās tiek nozvejotas un ievietotas sprostos. Katra dalībvalsts katru gadu līdz 22. augustam par veiktajiem pasākumiem ziņo Komisijai, kas minētos ziņojumus nosūta SCRS.
36. pants
Pārvietošanas deklarācija
1.Kad pārvietošanas darbība ir pabeigta, nozvejotājkuģu vai velkoņu kapteiņi, krātiņveida lamatu operatori vai zivaudzētavas operatori aizpilda un nosūta savas dalībvalsts kompetentajām iestādēm ICCAT pārvietošanas deklarāciju IV pielikumā noteiktajā formā.
2.Pārvietošanas deklarācijas veidlapas numurē tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kas atbildīga par kuģiem, zivaudzētavu vai krātiņveida lamatām, no kurām sākas pārvietošana. Numerācijas sistēmā numuri sastāv no dalībvalsts trīsburtu koda, aiz kura seko četrciparu gadskaitlis un trīsciparu kārtas numurs, aiz kura seko trīs burti “ITD” (MS-20**/xxx/ITD).
3.Pārvietošanas deklarācijas oriģinālu nosūta līdzi pārvietotajām zivīm. Deklarācijas kopiju patur nozvejotājkuģa kapteinis, krātiņveida lamatu operators, velkoņa kapteinis vai zivaudzētavas operators.
4.To kuģu (tostarp velkoņu) kapteiņi, kuri veic pārvietošanas darbības, ziņo par savām darbībām saskaņā ar II pielikumā noteiktajām prasībām.
37. pants
Īstenošanas akti
Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka sīki izstrādātus noteikumus par 31.–36. pantā minētajām pārvietošanas darbībām. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 59. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
Pienācīgi pamatotu, nenovēršamu un steidzamu iemeslu dēļ Komisija saskaņā ar 59. panta 3. punktā minēto procedūru pieņem īstenošanas aktus, kas piemērojami nekavējoties.
5. iedaļa
Sprostos ievietošanas darbības
38. pants
Atļauja veikt ievietošanu sprostos
1.
Pirms katras sprostos ievietošanas darbības sākuma ir aizliegts noenkurot pārvadāšanas sprostus tuvāk par 0,5 jūras jūdzēm no audzēšanas iekārtām.
2.Pirms ikvienas sprostos ievietošanas darbības par zivaudzētavu atbildīgās dalībvalsts kompetentā iestāde informē par nozvejotājkuģi vai krātiņveida lamatām atbildīgo dalībvalsti vai Pusi par daudzumiem, kas nozvejoti ar minēto kuģi vai krātiņveida lamatām, un pieprasa atļauju veikt ievietošanu sprostos.
3.Sprostos ievietošanas darbību nesāk bez iepriekšējas atļaujas, ko devusi:
a)par nozvejotājkuģi vai krātiņveida lamatām atbildīgā Puse vai dalībvalsts vai
b)par zivaudzētavu atbildīgā Puse vai dalībvalsts, ja dalībvalstis par to vienojušās savstarpēji vai ar iesaistītajām karoga Pusēm.
4.Par nozvejotājkuģi, krātiņveida lamatām vai attiecīgā gadījumā par zivaudzētavu atbildīgā dalībvalsts vai Puse vienas darbdienas laikā pēc pieprasījuma un 2. punktā minētās informācijas iesniegšanas piešķir vai atsaka atļauju veikt ievietošanu sprostos. Ja vienas darbdienas laikā atbilde netiek saņemta, par zivaudzētavu atbildīgā Puse vai dalībvalsts var atļaut ievietošanu sprostos.
5.Zilās tunzivis ievieto sprostos pirms 15. augusta, ja vien dalībvalsts vai Puse, kas atbildīga par zivaudzētavu, kura saņem zivis, nenorāda pienācīgi pamatotus iemeslus. Šādus iemeslus iesniedz kopā ar ziņojumu par ievietošanu sprostos.
39. pants
Atteikums izdot atļauju veikt ievietošanu sprostos
1.Par nozvejotājkuģi, krātiņveida lamatām vai attiecīgā gadījumā par zivaudzētavu atbildīgā dalībvalsts atsaka atļauju veikt ievietošanu sprostos, ja, saņēmusi 38. panta 2. punktā minēto informāciju, tā uzskata, ka:
a)nozvejotājkuģim vai krātiņveida lamatām, ar ko atbilstīgi deklarācijai ir nozvejotas zivis, nav bijusi pietiekami liela kvota sprostos ievietoto zilo tunzivju ieguvei;
b)zivju daudzums nav pienācīgi norādīts nozvejotājkuģa vai krātiņveida lamatu ziņojumā vai nav ņemts vērā, aprēķinot piemērojamo kvotu;
c)nozvejotājkuģim vai krātiņveida lamatām, ar ko atbilstīgi deklarācijai ir nozvejotas zivis, nav atļauts zvejot zilās tunzivis.
2.Ja ievietošana sprostos netiek atļauta, par nozvejotājkuģi atbildīgā dalībvalsts vai Puse pieprasa par zivaudzētavu atbildīgajai dalībvalstij vai Pusei konfiscēt nozvejas un atlaist zivis, izdodot rīkojumu par atlaišanu ūdenī.
3.
Saņēmis rīkojumu par atlaišanu ūdenī, zivaudzētavas operators atlaiž zivis ūdenī saskaņā ar XI pielikumā izklāstītajiem noteikumiem.
40. pants
Zilo tunzivju nozvejas dokumentēšana
Par zivaudzētavām atbildīgā dalībvalsts aizliedz ievietot sprostos audzēšanai zilās tunzivis, kurām līdzi nav nosūtīta dokumentācija, ko ICCAT pieprasījusi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 640/2010. Dokumentācijai jābūt pareizai, pilnīgai un nozvejotājkuģu vai krātiņveida lamatu Puses vai dalībvalsts iestāžu apstiprinātai un validētai.
41. pants
Inspekcijas
Par zivaudzētavām atbildīgās dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai inspicētu ikvienu sprostos ievietošanas darbību, kas notiek zivaudzētavās.
42. pants
Novērošana ar videokameru
1.Katra par zivaudzētavu atbildīgā dalībvalsts nodrošina to, ka sprostos ievietošanas darbības tiek novērotas ar ūdenī ievietotu videokameru. Par katru sprostos ievietošanas darbību izgatavo videoierakstu saskaņā ar IX pielikuma noteikumiem.
2.Katra par zivaudzētavu atbildīgā dalībvalsts nodrošina to, ka 1. punktā minētie videoieraksti tiek darīti pieejami ICCAT inspektoriem un reģionālajiem novērotājiem.
3.Katra par zivaudzētavu atbildīgā dalībvalsts nodrošina to, ka 1. punktā minētie videoieraksti tiek darīti pieejami Savienības inspektoriem un valsts novērotājiem.
4.Katra par zivaudzētavu atbildīgā dalībvalsts veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nepieļautu oriģinālā videoieraksta aizstāšanu, rediģēšanu vai manipulēšanu.
43. pants
Izmeklēšanu uzsākšana un veikšana
1.Ja ICCAT reģionālā novērotāja, attiecīgās dalībvalsts kontroles iestāžu vai zivaudzētavas operatora novērtētais zilo tunzivju skaits atšķiras vairāk nekā par 10 %, par zivaudzētavu atbildīgā dalībvalsts uzsāk izmeklēšanu sadarbībā ar dalībvalsti, kas atbildīga par nozvejotājkuģi vai krātiņveida lamatām.
2.Kamēr izmeklēšanas rezultāti nav zināmi, zivju ieguvi neveic, un BCD iedaļa par audzēšanu netiek validēta.
3.Par zivaudzētavu un par nozvejotājkuģi vai krātiņveida lamatām atbildīgās dalībvalstis, kuras veic izmeklēšanu, var izmantot citu to rīcība esošu informāciju, arī 44. pantā minēto programmu rezultātus, lai pabeigtu izmeklēšanu.
44. pants
Sprostos ievietojamo zilo tunzivju skaita un svara novērtēšanas pasākumi un programmas
1.Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus un darbības, kas minētas 35. pantā.
2.Lai precīzi noteiktu zivju skaitu un svaru katrā sprostos ievietošanas darbībā, programma, kurā izmanto stereoskopisko kameru sistēmas vai alternatīvas metodes, kas nodrošina līdzvērtīgu precizitāti, aptver 100 % sprostos ievietošanas darbību.
3.Minēto programmu īsteno saskaņā ar X pielikumā izklāstītajām procedūrām.
4.Par zivaudzētavu atbildīgā dalībvalsts minētās programmas rezultātus saskaņā ar X pielikuma B daļu dara zināmus par kuģi vai krātiņveida lamatām atbildīgajai dalībvalstij un Komisijai. Komisija tos nosūta ICCAT Sekretariātam nosūtīšanai ICCAT reģionālajam novērotājam.
5.Ja programmas rezultāti liecina, ka to zilo tunzivju daudzumi, kas tiek ievietotas sprostos, atšķiras no daudzumiem, kas ziņojumā norādīti kā nozvejoti un pārvietoti, par zivaudzētavu atbildīgā dalībvalsts uzsāk izmeklēšanu sadarbībā ar dalībvalsti, kas atbildīga par nozvejotājkuģi vai krātiņveida lamatām. Ja izmeklēšana netiek pabeigta 10 darbdienu laikā no 4. punktā minētās rezultātu paziņošanas dienas vai ja izmeklēšanas rezultāti liecina, ka zilo tunzivju skaits vai vidējais svars pārsniedz to, kas ziņojumā norādīts kā nozvejots un pārvietots, nozvejotājkuģa vai krātiņveida lamatu karoga Puses vai dalībvalsts iestādes izdod rīkojumu par pārsniegumam atbilstošu zivju daudzumu, kas jāatlaiž ūdenī saskaņā ar XI pielikumā noteiktajām procedūrām.
6.Saskaņā ar X pielikuma B daļas 3. punktā noteiktajām procedūrām un attiecīgā gadījumā pēc atlaišanas ūdenī programmā konstatētos daudzumus izmanto, lai:
a) noteiktu galīgos nozvejas datus, kas jāatvelk no valsts kvotas;
b) minētos datus ierakstītu deklarācijās par ievietošanu sprostos un attiecīgajās BCD iedaļās.
7.Katra par zivaudzētavu atbildīgā dalībvalsts katru gadu līdz 30. augustam par minēto programmu rezultātiem ziņo Komisijai, kas minētos ziņojumus iesniedz SCRS.
8.
Dzīvu zilo tunzivju pārvietošana no viena audzēšanas sprosta un citu audzēšanas sprostu nenotiek bez zivaudzētavas valsts kontroles iestāžu atļaujas un klātbūtnes.
9.
Ja zilo tunzivju daudzumi, kas ziņojumā norādīti kā nozvejoti ar kuģi / krātiņveida lamatām, par 10 % vai vairāk atšķiras no daudzumiem, kas noteikti ar kontrolkamerām, kā minēts 5. punktā un 43. pantā, to uzskata par attiecīgā kuģa / krātiņveida lamatu potenciālu neatbilstību, un dalībvalsts veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu pienācīgu pēckontroli.
45. pants
Ziņojums par ievietošanu sprostos
1.
Par zivaudzētavu atbildīgā dalībvalsts vienas nedēļas laikā pēc tam, kad sprostos ievietošanas darbība ir pabeigta, nosūta dalībvalstij vai Pusei, ar kuras kuģiem vai krātiņveida lamatām ir nozvejotas zilās tunzivis, un Komisijai ziņojumu par ievietošanu sprostos, kurā iekļauti X pielikuma B daļā norādītie elementi. Ziņojums satur arī informāciju, kas iekļauta deklarācijā par ievietošanu sprostos, kā noteikts Padomes Regulas (EK) Nr. 1936/2001 4.b pantā un Ia pielikumā. Komisija ziņojumu pārsūta ICCAT Sekretariātam.
2.
Šā panta 1. punkta piemērošanas vajadzībām sprostos ievietošanas darbību neuzskata par pabeigtu, kamēr nav pabeigtas visas uzsāktās izmeklēšanas un attiecīgā gadījumā atlaišana ūdenī, par kuru izdots rīkojums.
46. pants
Īstenošanas akti
Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kuros nosaka sīki izstrādātus noteikumus par sprostos ievietošanas darbībām, kas aprakstītas 38.–45. pantā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 59. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
Pienācīgi pamatotu, nenovēršamu un steidzamu iemeslu dēļ Komisija saskaņā ar 59. panta 3. punktā minēto procedūru pieņem īstenošanas aktus, kas piemērojami nekavējoties.
6. iedaļa
Uzraudzība un pārraudzība
47. pants
Kuģu satelītnovērošanas sistēma
1.Regulas (EK) Nr. 1224/2009 9. panta 2. punktā paredzētos pienākumus, kas attiecas uz kuģu satelītnovērošanas ierīci, piemēro visiem velkoņiem, kas iekļauti 19. panta 6. punktā minētajā ICCAT kuģu reģistrā, neatkarīgi no to garuma.
2.Zvejas kuģi, kas garāki par 15 m un ir iekļauti šīs regulas 19. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajā ICCAT nozvejotājkuģu reģistrā vai 19. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajā ICCAT citu kuģu reģistrā, sāk VMS datu nosūtīšanu ICCAT vismaz 15 dienas pirms zvejas sezonas sākuma un turpina minēto datu nosūtīšanu vismaz 15 dienas pēc zvejas sezonas beigām, ja vien Komisijai iepriekš nav nosūtīts pieprasījums svītrot kuģi no ICCAT kuģu reģistra.
3.Kontroles vajadzībām VMS datu pārraidīšanu no nozvejotājkuģiem, kuriem atļauts aktīvi zvejot zilās tunzivis, nepārtrauc, kad kuģi ir ostā, izņemot gadījumus, kad darbojas sistēma ziņošanai par ienākšanu ostā un iziešanu no tās.
4.Dalībvalstis nodrošina, ka to Zvejas uzraudzības centri reāllaikā un https data feed formātā pārsūta Komisijai vai tās izraudzītai struktūrai VMS ziņojumus, kas saņemti no zvejas kuģiem, kas peld ar to karogu. Komisija minētos ziņojumus elektroniski nosūta ICCAT Sekretariātam.
5.Dalībvalstis nodrošina to, ka:
a)VMS ziņojumus no zvejas kuģiem, kas peld ar to karogu, vismaz reizi divās stundās pārsūta Komisijai, kad šie kuģi darbojas Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā;
b)VMS tehniskas kļūmes gadījumā alternatīvus ar to karogu peldošu zvejas kuģu ziņojumus, kas saņemti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 404/2011 24. panta 1. punktu, pārsūta Komisijai 24 stundu laikā pēc tam, kad tos saņēmuši attiecīgo dalībvalstu Zvejas uzraudzības centri;
c)lai izvairītos no dublēšanas, Komisijai pārsūtītos ziņojumus numurē saņemšanas secībā (ar unikālu identifikatoru);
d)Komisijai pārsūtītie ziņojumi ir saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 404/2011 24. panta 3. punktu.
6.Katra dalībvalsts veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka visi ziņojumi, kas darīti pieejami to inspekcijas kuģiem, tiktu uzskatīti par konfidenciāliem un izmantoti tikai jūrā veiktas inspekcijas darbībām.
48. pants
Valsts novērotāju programma
1.Dalībvalstis attiecībā uz kuģiem, kuri aktīvi darbojas zilo tunzivju zvejniecībā, nodrošina valsts novērotāju klātbūtni, kas aptver vismaz:
a)20 % pelaģisko traleru (garāki par 15 m);
b)20 % kuģu, kas zvejo ar āķu jedām (garāki par 15 m);
c)20 % laivu zvejai ar ēsmu (garāki par 15 m);
d)100 % velkoņu;
e)100 % ieguves darbību, ko veic krātiņveida lamatās.
2.Dalībvalstis izdod valsts novērotājiem oficiālu identifikācijas dokumentu.
3.Valsts novērotājam ir šādi uzdevumi:
a)uzraudzīt zvejas kuģu un krātiņveida lamatu atbilstību šai regulai;
b)reģistrēt zvejas darbību un ziņot par to, norādot arī:
i)nozvejas apjomu, ietverot piezveju, un informāciju par to, vai zivis paturētas uz kuģa vai izmestas nedzīvas vai dzīvas (sadalījumā pa sugām),
ii)nozvejas apgabala ģeogrāfisko platumu un garumu,
iii)zvejas piepūles mērvienību (piemēram, iemetienu skaits, āķu skaits), kā definēts ICCAT “Dažādu zvejas rīku izmantošanas praktiskajā rokasgrāmatā”,
iv)nozvejas datumu;
c)novērot un novērtēt nozvejas un verificēt zvejas žurnālā izdarītos ierakstus;
d)pamanīt un reģistrēt kuģus, kuri, iespējams, zvejo, pārkāpjot ICCAT saglabāšanas pasākumus.
4.Turklāt valsts novērotāji pēc ICCAT pieprasījuma veic zinātnisko darbu, piemēram, pamatojoties uz SCRS norādījumiem, vāc ICCAT noteiktos II uzdevuma datus.
5.Attiecībā uz 1.–4. punkta īstenošanu katra dalībvalsts arī:
a)nodrošina to, ka valsts novērotāju klātbūtne uz tās kuģiem un pie krātiņveida lamatām ir laika un telpas ziņā reprezentatīva un garantē to, ka Komisija saņem pietiekamus un atbilstošus datus un informāciju par nozveju, zvejas piepūli un citiem zinātniskiem un pārvaldības aspektiem, ņemot vērā flotu un zvejniecību īpašības;
b)nodrošina skaidrus datu vākšanas protokolus;
c)nodrošina to, ka valsts novērotāji pirms izvietošanas ir pienācīgi apmācīti un apstiprināti;
d)iespēju robežās nodrošina to, ka zvejas kuģu un krātiņveida lamatu darbības Konvencijas apgabalā tiek traucētas minimāli.
6.Datus un informāciju, kas savākta saskaņā ar katras dalībvalsts novērotāju programmu, katru gadu līdz 15. jūlijam iesniedz Komisijai. Komisija minētos datus un informāciju pārsūta attiecīgi SCRS un ICCAT Sekretariātam.
49. pants
ICCAT reģionālo novērotāju programma
1.Savienībā piemēro ICCAT reģionālo novērotāju programmu, kas aprakstīta šā panta 2.–6. punktā un sīkāk izklāstīta VII pielikumā.
2.Dalībvalstis nodrošina ICCAT reģionālā novērotāja klātbūtni:
a)uz visiem kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu un kam atļauts zvejot zilās tunzivis;
b)ikreiz, kad notiek zilo tunzivju pārvietošana no kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu;
c)ikreiz, kad notiek zilo tunzivju pārvietošana no krātiņveida lamatām uz pārvadāšanas sprostiem;
d)ikreiz, kad notiek zilo tunzivju ievietošana sprostos zivaudzētavās;
e)ikreiz, kad notiek zilo tunzivju ieguve zivaudzētavās.
3.Kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu, nav atļauts zvejot zilās tunzivis vai darboties zilo tunzivju zvejniecībā bez ICCAT reģionālā novērotāja klātbūtnes.
4.Par zivaudzētavām atbildīgās dalībvalstis nodrošina ICCAT reģionālā novērotāja klātbūtni vienmēr, kad attiecīgajās zivaudzētavās tiek veiktas sprostos ievietošanas darbības un zivju ieguve.
5.ICCAT reģionālo novērotāju uzdevumi ir šādi:
a)novērot un uzraudzīt zvejas un audzēšanas darbību atbilstību Regulas (EK) Nr. 1005/2008 42. pantam, Regulas (EK) Nr. 1224/2009 90. pantam un šīs regulas noteikumiem;
b)parakstīt šīs regulas 36. pantā minētās ICCAT pārvietošanas deklarācijas, šīs regulas 45. pantā minētos ziņojumus par ievietošanu sprostos un BCD, ja novērotāji piekrīt, ka tajos iekļautā informācija atbilst viņu novērojumiem;
c)pēc ICCAT pieprasījuma veikt zinātnisko darbu, piemēram, vākt paraugus, vadoties pēc SCRS norādījumiem.
6.Karoga dalībvalsts nodrošina to, ka kapteiņi, apkalpe, zivaudzētavas, krātiņveida lamatu un kuģa īpašnieki netraucē, neiebiedē, nekavē, neietekmē ICCAT reģionālo novērotāju viņa pienākumu pildīšanā, nedod vai nemēģina dot viņam kukuli.
7. iedaļa
Inspekcijas un kontrolpārbaudes
50. pants
ICCAT kopīgās starptautiskās inspekcijas shēma
1.Savienībā piemēro ICCAT kopīgās starptautiskās inspekcijas shēmu, kas izklāstīta VIII pielikumā.
2.Dalībvalstis, kuru zvejas kuģiem ir atļauts zvejot zilās tunzivis Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, norīko inspektorus un veic inspekcijas jūrā saskaņā ar ICCAT shēmu.
3.Ja vairāk nekā 15 vienas dalībvalsts karoga zvejas kuģu vienlaikus ir iesaistījušies zilo tunzivju zvejas darbībās Konvencijas apgabalā, minētā dalībvalsts norīko inspekcijas kuģi veikt inspekciju un kontroli jūrā Konvencijas apgabalā uz visu laiku, kamēr tajā atrodas minētie kuģi. Minēto pienākumu uzskata par izpildītu, ja dalībvalstis sadarbojas, lai kopīgi nodrošinātu inspekcijas kuģi, vai ja Konvencijas apgabalā tiek izvietots Savienības inspekcijas kuģis.
4.Komisija vai tās izraudzīta struktūra var norīkot Savienības inspektorus darbam ICCAT shēmā.
5.Komisija vai tās izraudzīta struktūra koordinē pārraudzības un inspekcijas darbības Savienībā. Tā kopā ar attiecīgajām dalībvalstīm var izstrādāt kopīgas inspekcijas programmas, lai Savienība varētu izpildīt ICCAT shēmā noteiktos pienākumus. Dalībvalstis, kuru zvejas kuģi ir iesaistījušies zilās tunzivis zvejniecībā, pieņem pasākumus, kas vajadzīgi, lai veicinātu minēto programmu īstenošanu, jo īpaši saistībā ar vajadzīgajiem cilvēkresursiem un materiālajiem resursiem, laikposmiem un ģeogrāfiskajiem apgabaliem, kuros šie resursi jāizvieto.
6.Dalībvalstis katru gadu līdz 1. aprīlim dara Komisijai zināmus inspektorus un inspekcijas kuģus, ko tās gada laikā plāno norīkot darbam ICCAT shēmā. Izmantojot minēto informāciju, Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm sagatavo plānu par Savienības ikgadējo dalību ICCAT shēmā un nosūta to ICCAT Sekretariātam un dalībvalstīm.
51. pants
Inspekcijas plānu nosūtīšana
1.Dalībvalstis katru gadu līdz 31. janvārim nosūta Komisijai inspekcijas plānus. Inspekciju plānus sagatavo saskaņā ar:
a)mērķiem, prioritātēm un procedūrām, kā arī inspekcijas darbību standartiem, kas noteikti Īpašajā zilo tunzivju kontroles un inspekcijas programmā Atlantijas okeāna austrumu daļai un Vidusjūrai, kas izveidota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 95. pantu;
b)zilo tunzivju valsts kontroles rīcības programmu Atlantijas okeāna austrumu daļai un Vidusjūrai, kas izveidota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 46. pantu.
2.Komisija apkopo valstu inspekcijas plānus un iekļauj tos Savienības inspekcijas plānā. Inspekcijas plānu kopā ar 6. panta 1. punktā minētajiem plāniem Komisija nosūta ICCAT Sekretariātam apstiprināšanai ICCAT.
52. pants
Inspekcijas, ko veic pārkāpumu gadījumā
1.Karoga dalībvalsts rīkojas saskaņā ar 2. punktu, ja kuģis, kas peld ar tās karogu:
a)nav izpildījis 23. un 24. pantā minētās ziņojumu sniegšanas prasības vai
b)ir pārkāpis noteikumus, kas paredzēti šajā regulā, Padomes Regulas (EK) Nr. 1224/2009 89.–93. pantā, Padomes Regulas (EK) Nr. 1005/2008 IX nodaļā.
2.Karoga dalībvalsts nodrošina to, ka tās ostās tiek veikta fiziska inspekcija tās vadībā vai – kad kuģis nav kādā no tās ostām – citas personas vadībā, kuru norīkojusi karoga dalībvalsts.
53. pants
Kontrolpārbaude
1.Katra dalībvalsts, izmantojot arī inspekcijas ziņojumus, novērotāju ziņojumus un VMS datus, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 109. pantu verificē zvejas žurnālu iesniegšanu un attiecīgo informāciju, kas reģistrēta tās zvejas kuģu zvejas žurnālos, pārvietošanas vai citā kuģī pārkraušanas dokumentos un zilo tunzivju nozvejas dokumentos.
2.
Katra dalībvalsts attiecībā uz visiem izkrāvumiem, visiem pārkrāvumiem citā kuģī vai ievietošanu sprostos saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 109. pantu veic kontrolpārbaudes, kurās daudzumus pa sugām, kas reģistrēti zvejas kuģa zvejas žurnālā, vai daudzumus pa sugām, kas reģistrēti pārvietošanas vai pārkraušanas deklarācijā, salīdzina ar daudzumiem, kas reģistrēti izkraušanas deklarācijā vai sprostos ievietošanas deklarācijā, un visos citos attiecīgos dokumentos, piemēram, rēķinos un/vai pārdošanas zīmēs.
8. iedaļa
Tirdzniecība
54. pants
Tirgus pasākumi
1.Neskarot Regulu (EK) Nr. 1224/2009, Regulu (EK) Nr. 1005/2008 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1379/2013, Savienībā ir aizliegta tādu Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā iegūtu zilo tunzivju tirdzniecība, izkraušana, imports, eksports, ievietošana sprostos nobarošanai vai audzēšanai, reeksports un pārkraušana citā kuģī, kurām līdzi nav nosūtīta pareiza, pilnīga un validēta dokumentācija, kas noteikta ar šo regulu, Regulu (ES) Nr. 640/2010 un Padomes Regulas (EK) Nr. 1936/2001 4.b pantu.
2.Savienībā ir aizliegta Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā iegūtu zilo tunzivju tirdzniecība, imports, izkraušana, ievietošana sprostos nobarošanai vai audzēšanai, apstrāde, eksports, reeksports un pārkraušana citā kuģī, ja:
a)zilās tunzivis ir nozvejotas ar zvejas kuģiem vai krātiņveida lamatām, kuru valstij nav kvotas, nozvejas limita vai iedalītas zvejas piepūles zilo tunzivju zvejai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā saskaņā ar ICCAT pārvaldības un saglabāšanas pasākumiem, vai
b)zilās tunzivis ir nozvejotas ar zvejas kuģi vai krātiņveida lamatām, kuru individuālā kvota vai kuru valsts zvejas iespējas nozvejas gūšanas laikā bija pilnībā apgūtas.
3.Neskarot Regulu (EK) Nr. 1224/2009, Regulu (EK) Nr. 1005/2008 un Regulu (ES) Nr. 1379/2013, Savienībā ir aizliegta tirdzniecība, imports, izkraušana, apstrāde un eksports no nobarošanas vai audzēšanas zivaudzētavām, kuras neievēro 1. punktā minētās regulas.
VI NODAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI
55. pants
Novērtēšana
Dalībvalstis katru gadu līdz 15. septembrim iesniedz Komisijai sīki izstrādātu ziņojumu par šīs regulas īstenošanu. Pamatojoties uz informāciju, kas saņemta no dalībvalstīm, Komisija katru gadu līdz 15. oktobrim iesniedz ICCAT Sekretariātam sīki izstrādātu ziņojumu par ICCAT Ieteikuma 14-04 īstenošanu.
56. pants
Finansējums
Daudzgadu plānu zilās tunzivs krājumu atjaunošanai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā uzskata par daudzgadu plānu Regulas (ES) Nr. 1380/2013 9. panta nozīmē.
57. pants
Grozījumu izdarīšanas kārtība
1.
Ciktāl tas nepieciešams, lai Savienības tiesību aktos iestrādātu spēkā esošu zilās tunzivs krājumu atjaunošanas plāna noteikumu grozījumus, kas kļūst saistoši Savienībai, Komisija var grozīt nebūtiskus šīs regulas noteikumus, izmantojot deleģētos aktus saskaņā ar 58. pantu.
58. pants
Deleģēšanas īstenošana attiecībā uz grozījumiem
1.Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.
2.Pilnvaras pieņemt 57. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku.
3.Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 57. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai arī vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.
4.Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.
5.Saskaņā ar 57. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja 2 mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par 2 mēnešiem.
59. pants
Īstenošana
1.Komisijai palīdz Zvejniecības un akvakultūras komiteja, kas izveidota ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 47. pantu. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.
2.Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.
3.Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 8. pantu saistībā ar tās 5. pantu.
60. pants
Atcelšana
1.Ar šo tiek atcelta Regula (EK) Nr. 302/2009.
2.Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu XIII pielikumā.
61. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē,
Eiropas Parlamenta vārdā –
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
priekšsēdētājs
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 24.4.2015
COM(2015) 180 final
PIELIKUMI
dokumentam
Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI par daudzgadu plānu zilās tunzivs krājumu atjaunošanai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 302/2009
I PIELIKUMS
Īpaši nosacījumi, kas piemērojami 13. panta 2. punktā minētajām zvejniecībām
1.
Papildus noteikumiem, kas izklāstīti 8. panta 3. punktā, to laivu zvejai ar ēsmu un velcēšanas laivu maksimālais skaits, kurām atļauts Atlantijas okeāna austrumu daļā zvejot zilās tunzivis saskaņā ar īpašajiem nosacījumiem, kas piemērojami 13. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajai atkāpei, ir vienāds ar to Savienības nozvejotājkuģu skaitu, kuri 2006. gadā piedalījās zilo tunzivju specializētajā zvejā.
2.
Papildus noteikumiem, kas izklāstīti 8. panta 3. punktā, to nozvejotājkuģu maksimālais skaits, kuriem atļauts Adrijas jūrā zvejot zilās tunzivis audzēšanas vajadzībām saskaņā ar īpašajiem nosacījumiem, kas piemērojami 13. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētajai atkāpei, ir vienāds ar to Savienības nozvejotājkuģu skaitu, kuri 2008. gadā piedalījās zilo tunzivju specializētajā zvejā.
3.
Papildus noteikumiem, kas izklāstīti 8. panta 3. punktā, to laivu zvejai ar ēsmu un kuģu zvejai ar āķu jedām un rokas āķu rindām maksimālais skaits, kuriem atļauts Vidusjūrā zvejot zilās tunzivis saskaņā ar īpašajiem nosacījumiem, kas piemērojami 13. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētajai atkāpei, ir vienāds ar to Savienības nozvejotājkuģu skaitu, kuri 2008. gadā piedalījās zilo tunzivju specializētajā zvejā.
4.
Nozvejotājkuģu maksimālo skaitu, kas noteikts saskaņā ar šā pielikuma 1., 2. un 3. punktu, sadala dalībvalstīm saskaņā ar Līgumu un atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. pantam.
5.
Atļauju saņēmušajiem nozvejotājkuģiem, kas minēti 13. panta 2. punkta a) apakšpunktā un šā pielikuma 1. punktā, sadala ne vairāk kā 7 % no Savienības kvotas, kas attiecas uz zilajām tunzivīm, kuru izmērs ir no 8 kg vai 75 cm līdz 30 kg vai 115 cm. Šos 7 % no Savienības kvotas dalībvalstīm sadala saskaņā ar Līgumu un atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. pantam.
6.
Atkāpjoties no 13. panta 2. punkta a) apakšpunkta, šā pielikuma 5. punktā minēto 7 % robežās līdz 100 tonnām var iedalīt par 17 m īsākām laivām zvejai ar ēsmu tādu zilo tunzivju nozvejai, kuru izmērs ir 6,4 kg vai 70 cm.
7.
Maksimālo dalībvalstīm iedalāmo Savienības kvotas daļu zvejai saskaņā ar īpašajiem nosacījumiem, kuri piemērojami 13. panta 2. punkta b) apakšpunktā un šā pielikuma 2. punktā minētajai atkāpei, nosaka saskaņā ar Līgumu un atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. pantam.
8.
Atļauju saņēmušajiem nozvejotājkuģiem, kas minēti 13. panta 2. punkta c) apakšpunktā un šā pielikuma 3. punktā, sadala ne vairāk kā 2 % no Savienības kvotas, kas attiecas uz zilajām tunzivīm, kuru izmērs ir no 8 kg vai 75 cm līdz 30 kg vai 115 cm. Šo kvotu dalībvalstīm sadala saskaņā ar Līgumu un atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. pantam.
9.
Katra dalībvalsts, kuras laivām zvejai ar ēsmu, kuģiem zvejai ar āķu jedām un rokas āķu rindām un velcēšanas laivām ir atļauts zvejot zilās tunzivis saskaņā ar 13. panta 2. punktu un šo pielikumu, nosaka šādas prasības attiecībā uz astes marķējuma zīmi:
(a)katrai zilajai tunzivij tūlīt pēc izkraušanas tiek piestiprināta astes marķējuma zīme;
(b)katrai astes marķējuma zīmei ir unikāls identifikācijas numurs, ko norāda zilās tunzivs statistikas dokumentos un uzraksta uz katra iepakojuma, kurā ir tunzivis.
II PIELIKUMS
Prasības attiecībā uz zvejas žurnāliem
A – NOZVEJOTĀJKUĢI
Minimālās prasības attiecībā uz zvejas žurnāliem
1.Zvejas žurnāla lapas ir numurētas.
2.Ierakstus zvejas žurnālā izdara katru dienu (līdz pusnaktij) vai pirms ierašanās ostā.
3.Zvejas žurnālu aizpilda gadījumā, kad tiek veiktas inspekcijas jūrā.
4.Viens lapas eksemplārs paliek zvejas žurnālā.
5.Uz kuģa tiek turēti zvejas žurnāli, kuros reģistrētas vienā gadā veiktas darbības.
Minimālā standarta informācija, kas ierakstāma zvejas žurnālos
1.Kapteiņa vārds un adrese.
2.Atiešanas datumi un ostas, ierašanās datumi un ostas.
3.Kuģa vārds, reģistrācijas numurs, ICCAT numurs, starptautiskais radio izsaukuma signāls un IMO numurs (ja pieejams).
4.Zvejas rīki:
(a)zvejas rīku veida FAO kods;
(b)parametri (piemēram, garums, linuma acs izmērs, āķu skaits).
5.Darbības jūrā, par katru reisa dienu aizpildot (vismaz) vienu rindu un norādot:
(a)darbību (piemēram, zvejošana, pārgājiens);
(b)atrašanās vietu: precīzu atrašanās vietu (grādos un minūtēs) katru dienu reģistrē par katru zvejas darbību vai – ja attiecīgajā dienā nav zvejots – plkst. 12.00;
(c)reģistrēto nozveju, tostarp norādot:
(1)FAO kodu,
(2)neapstrādātu zivju svaru kilogramos dienā,
(3)gabalu skaitu dienā.
Attiecībā uz kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu, tas jāreģistrē par katru zvejas darbību, arī tad, ja nozvejas apjoms ir nulle.
6.Kapteiņa paraksts.
7.Svara noteikšanas metode: novērtēšana, svēršana uz kuģa.
8.Zvejas žurnālā reģistrē zivju dzīvsvara ekvivalentu un norāda tā novērtēšanā izmantotos pārrēķina koeficientus.
Minimālā informācija, kas ierakstāma zvejas žurnālā, ja veic izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī
1.Datums un osta, kurā veic izkraušanu / pārkraušanu citā kuģī.
2.Produkti:
(a)suga un sagatavošanas veids, sadalījumā pa FAO kodiem;
(b)zivju vai kastu skaits un daudzums kilogramos.
3.Kapteiņa vai kuģa pārstāvja paraksts.
4.Ja veic pārkraušanu citā kuģī: saņēmējkuģa vārds, tā karogs un ICCAT numurs.
Minimālā informācija, kas ierakstāma zvejas žurnālā, ja veic pārvietošanu uz sprostiem
1.Pārvietošanas datums, laiks un vieta (ģeogrāfiskais platums / garums).
2.Produkti:
(a)sugas FAO kods;
(b)uz sprostiem pārvietoto zivju skaits un daudzums kilogramos.
3.Velkoņa vārds, tā karogs un ICCAT numurs.
4.Galamērķa zivaudzētavas nosaukums un ICCAT numurs.
5.Ja veic kopīgu zvejas darbību (KZD), kapteinis papildus 1.–4. punktā noteiktajai informācijai reģistrē zvejas žurnālā:
(a)
attiecībā uz nozvejotājkuģi, no kura notiek zivju pārvietošana uz sprostiem:
–uz kuģa paceltās nozvejas apjoms,
–nozvejas apjoms, kas atskaitīts no tā individuālās kvotas,
–citi kuģi, kas ir iesaistījušies KZD;
(b)attiecībā uz citiem nozvejotājkuģiem, kas ir iesaistījušies tajā pašā KZD, bet nav iesaistījušies zivju pārvietošanā:
–attiecīgo kuģu vārds, starptautiskais radio izsaukuma signāls un ICCAT numurs,
–tas, ka nozveja nav pacelta uz kuģa vai pārvietota uz sprostiem,
–nozveju apjoms, kas atskaitīts no to individuālajām kvotām,
–a) apakšpunktā minētā nozvejotājkuģa vārds un ICCAT numurs.
B – Velkoņi
1.Velkoņa kapteinis savā dienas zvejas žurnālā reģistrē pārvietošanas datumu, laiku un vietu, pārvietotos daudzumus (zivju skaits un daudzums kilogramos), sprosta numuru, kā arī nozvejotājkuģa vārdu, karogu un ICCAT numuru, cita iesaistītā kuģa vai kuģu vārdu un ICCAT numuru, galamērķa zivaudzētavu un tās ICCAT numuru un ICCAT pārvietošanas deklarācijas numuru.
2.Par turpmāku pārvietošanu uz palīgkuģiem vai citiem velkoņiem ziņo, iekļaujot to pašu informāciju, kas minēta 1. punktā, kā arī norādot palīgkuģa vai velkoņa vārdu, karogu un ICCAT numuru un ICCAT pārvietošanas deklarācijas numuru.
3.Dienas zvejas žurnāls satur ziņas par visām pārvietošanām, kas veiktas zvejas sezonā. Dienas zvejas žurnālu glabā uz kuģa, un tas jebkurā laikā ir pieejams kontroles vajadzībām.
C – Palīgkuģi
1.Palīgkuģa kapteinis katru dienu reģistrē darbības savā zvejas žurnālā, norādot datumu, laiku un vietas, uz kuģa pacelto zilo tunzivju daudzumus un zvejas kuģi, zivaudzētavu vai krātiņveida lamatas, saistībā ar kurām viņš darbojas.
2.Dienas zvejas žurnāls satur ziņas par visām darbībām, kas veiktas zvejas sezonā. Dienas zvejas žurnālu glabā uz kuģa, un tas jebkurā laikā ir pieejams kontroles vajadzībām.
D – Apstrādes kuģi
1.Apstrādes kuģa kapteinis savā dienas zvejas žurnālā reģistrē darbību datumu, laiku un vietu un pārkrautos daudzumus, un attiecīgi no zivaudzētavām, krātiņveida lamatām vai nozvejotājkuģa saņemto zilo tunzivju skaitu un svaru. Viņam būtu jāreģistrē arī minēto zivaudzētavu, krātiņveida lamatu vai nozvejotājkuģu vārds / nosaukums un ICCAT numurs.
2.Apstrādes kuģa kapteinis kārto dienas apstrādes žurnālu, kurā norāda pārvietoto vai no cita kuģa pārkrauto neapstrādāto zivju svaru un skaitu, izmantoto pārrēķina koeficientu, svaru un daudzumu sadalījumā pa produktu sagatavošanas veidiem.
3.Apstrādes kuģa kapteinis tur uz kuģa uzglabāšanas plānu, kurā norādīta katras sugas un sagatavošanas veida atrašanās vieta un daudzumi.
4.Dienas zvejas žurnāls satur ziņas par visām pārkraušanām citā kuģī, kas veiktas zvejas sezonā. Dienas zvejas žurnālu, apstrādes žurnālu, uzglabāšanas plānu, ICCAT pārkraušanas deklarāciju oriģinālus glabā uz kuģa, un tie jebkurā laikā ir pieejami kontroles vajadzībām.
III PIELIKUMS
Dokuments Nr. ICCAT pārkraušanas deklarācija
|
Transportkuģis
Kuģa vārds un radio izsaukuma signāls:
Karogs:
Karoga valsts atļaujas Nr.:
Valsts reģistra Nr.:
ICCAT reģistra Nr.:
IMO Nr.:
|
|
Zvejas kuģis
Kuģa vārds un radio izsaukuma signāls:
Karogs:
Karoga valsts atļaujas Nr.:
Valsts reģistra Nr.:
ICCAT reģistra Nr.:
Ārējā identifikācija:
Zvejas žurnāla lapas Nr.:
|
Galamērķis:
Osta:
Zeme:
Valsts:
|
|
|
|
|
|
|
|
Diena
Mēnesis
Stunda Gads
∣2_∣0_∣__∣__∣
Zvejas kuģa kapteinis: Transportkuģa kapteinis:
Iziešana
∣__∣__∣
∣__∣__∣
∣__∣__∣ No:
∣__________∣
Atgriešanās
∣__∣__∣
∣__∣__∣
∣__∣__∣
Uz:
∣__________∣
Paraksts:
Paraksts:
Pārkraušana ∣__∣__∣
∣__∣__∣
∣__∣__∣
∣__________∣
Veicot pārkraušanu citā kuģī, norāda svaru kilogramos vai izmantotās vienības (piem., kaste, grozs) un šīs vienības izkrāvuma svaru kilogramos: ∣___∣ kg.
CITĀ KUĢĪ PĀRKRAUŠANAS VIETA
|
Osta
|
Jūrā
Ģeogr. plat. Ģeogr. gar.
|
Suga
|
Zivju vienību
skaits
|
Produkta veids:
dzīvas
|
Produkta
veids:
nesadalītas
|
Produkta
veids:
ķidātas
|
Produkta
veids:
bez galvas
|
Produkta
veids:
filetētas
|
Produkta
veids:
|
Turpmāka pārkraušana citā kuģī
Datums: Atrašanās vieta:
Līgumslēdzējas puses atļaujas Nr.:
Pārkrāvējkuģa kapteiņa paraksts:
Saņēmējkuģa vārds:
Karogs:
ICCAT reģistra Nr.:
IMO Nr.:
Kapteiņa paraksts:
Datums: Atrašanās vieta:
Līgumslēdzējas puses atļaujas Nr.:
Pārkrāvējkuģa kapteiņa paraksts:
Saņēmējkuģa vārds:
Karogs:
ICCAT reģistra Nr.:
IMO Nr.:
Kapteiņa paraksts:
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pienākumi, veicot pārkraušanu citā kuģī
1.
Pārkraušanas deklarācijas oriģināls tiek nodots saņēmējkuģim (apstrādes kuģim / transportkuģim).
2.
Pārkraušanas deklarācijas kopiju patur nododošais nozvejotājkuģis vai krātiņveida lamatas.
3.
Turpmākas citā kuģī pārkraušanas darbības atļauj attiecīgā Puse, kura atļāvusi kuģim darboties.
4.
Pārkraušanas deklarācijas oriģināls līdz izkraušanas vietai jātur uz saņēmējkuģa, uz kura atrodas zivis.
5.
Pārkraušanu citā kuģī reģistrē visu pārkraušanas darbībā iesaistīto kuģu zvejas žurnālā.
IV PIELIKUMS
|
Dokuments Nr.
|
ICCAT pārvietošanas deklarācija
|
|
1. AUDZĒŠANAI PAREDZĒTU DZĪVU ZILO TUNZIVJU PĀRVIETOŠANA
|
|
Zvejas kuģa vārds:
Izsaukuma signāls:
Karogs:
Karoga valsts pārvietošanas atļaujas Nr.:
ICCAT reģistra Nr.:
Ārējā identifikācija:
Zvejas žurnāla Nr.:
KZD Nr.:
|
Krātiņveida lamatu nosaukums:
ICCAT reģistra Nr.:
|
Velkoņa vārds:
Izsaukuma signāls:
Karogs:
ICCAT reģistra Nr.:
Ārējā identifikācija:
|
Galamērķa zivaudzētavas nosaukums:
ICCAT reģistra Nr.:
|
|
|
|
|
Sprosta numurs:
|
|
2. INFORMĀCIJA PAR PĀRVIETOŠANU
|
|
Datums:_ _ / _ _ / _ _ _ _
|
Vieta:
Osta:
Ģeogr. plat.:
Ģeogr. gar.:
|
|
Īpatņu skaits:
|
|
Suga:
|
|
Produkta veids:
Dzīvi Nesadalīti Ķidāti Citi (precizēt):
|
|
Zvejas kuģa kapteiņa / krātiņveida lamatu operatora / zivaudzētavas operatora vārds un paraksts:
|
Saņēmējkuģa (velkoņa, apstrādes kuģa, transportkuģa) kapteiņa vārds un paraksts:
|
Novērotāja vārds, ICCAT numurs un paraksts:
|
|
|
|
3. TURPMĀKAS PĀRVIETOŠANAS
|
|
Datums:_ _ / _ _ / _ _ _ _
|
Vieta:
Osta:
Ģeogr. plat.:
Ģeogr. gar.:
|
|
Velkoņa vārds:
|
Izsaukuma signāls:
|
Karogs:
|
ICCAT reģistra Nr.:
|
|
Zivaudzētavas valsts pārvietošanas atļaujas Nr.:
|
Ārējā identifikācija:
|
Saņēmējkuģa kapteiņa vārds un paraksts:
|
|
Datums:_ _ / _ _ / _ _ _ _
|
Vieta:
Osta:
Ģeogr. plat.:
Ģeogr. gar.:
|
|
Velkoņa vārds:
|
Izsaukuma signāls:
|
Karogs:
|
ICCAT reģistra Nr.:
|
|
Zivaudzētavas valsts pārvietošanas atļaujas Nr.:
|
Ārējā identifikācija:
|
Saņēmējkuģa kapteiņa vārds un paraksts:
|
|
Datums:_ _ / _ _ / _ _ _ _
|
Vieta:
Osta:
Ģeogr. plat.:
Ģeogr. gar.:
|
|
Velkoņa vārds:
|
Izsaukuma signāls:
|
Karogs:
|
ICCAT reģistra Nr.:
|
|
Zivaudzētavas valsts pārvietošanas atļaujas Nr.:
|
Ārējā identifikācija:
|
Saņēmējkuģa kapteiņa vārds un paraksts:
|
|
4. SADALĪTS SPROSTU SATURS
|
|
Nododošā sprosta Nr.:
|
kg:
|
Zivju skaits:
|
|
|
Nododošā velkoņa vārds:
|
Izsaukuma signāls:
|
Karogs:
|
ICCAT reģistra Nr.:
|
|
Saņemošā sprosta Nr.:
|
kg:
|
Zivju skaits:
|
|
|
Saņemošā velkoņa vārds:
|
Izsaukuma signāls:
|
Karogs:
|
ICCAT reģistra Nr.:
|
|
Saņemošā sprosta Nr.:
|
kg:
|
Zivju skaits:
|
|
|
Saņemošā velkoņa vārds:
|
Izsaukuma signāls:
|
Karogs:
|
ICCAT reģistra Nr.:
|
|
Saņemošā sprosta Nr.:
|
kg:
|
Zivju skaits:
|
|
|
Saņemošā velkoņa vārds:
|
Izsaukuma signāls:
|
Karogs:
|
ICCAT reģistra Nr.:
|
V PIELIKUMS
|
Nozvejas ziņojuma veidlapa
|
|
Karogs
|
ICCAT numurs
|
Kuģa vārds
|
Ziņojuma sākuma datums
|
Ziņojuma beigu datums
|
Ziņojuma ilgums (dienas)
|
Nozvejas datums
|
Nozvejas ieguves vieta
|
Nozvejots
|
Kopīgas zvejas darbības gadījumā – attiecinātais svars (kg)
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ģeogr. plat.
|
Ģeogr. gar.
|
Svars (kg)
|
Gabalu skaits
|
Vidējais svars (kg)
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
VI PIELIKUMS
|
Kopīga zvejas darbība
|
|
Karoga valsts
|
Kuģa vārds
|
ICCAT Nr.
|
Darbības ilgums
|
Operatoru identitāte
|
Kuģa individuālā kvota
|
Sadales mehānisms katram kuģim
|
Nobarošanas un audzēšanas galamērķa zivaudzētava
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Puse
|
ICCAT Nr.
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Datums …
Karoga valsts validācija …
VII PIELIKUMS
ICCAT reģionālo novērotāju programma
ICCAT REĢIONĀLO NOVĒROTĀJU NORĪKOŠANA
1.Lai pildītu savus uzdevumus, katram ICCAT reģionālajam novērotājam ir jābūt šādai kvalifikācijai:
(a)pietiekama pieredze zivju sugu un zvejas rīku identificēšanā;
(b)pietiekamas zināšanas par ICCAT saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem, kuras novērtētas ar apliecību, ko dalībvalstis izdevušas, vadoties pēc ICCAT vadlīnijām par apmācību;
(c)spēja novērot un pareizi reģistrēt;
(d)novērojamā kuģa karoga valsts vai zivaudzētavas valsts valodas pietiekamas zināšanas.
ICCAT REĢIONĀLĀ NOVĒROTĀJA PIENĀKUMI
2.ICCAT reģionālais novērotājs:
(a)ir pabeidzis tehnisko apmācību, kas prasīta ICCAT izstrādātajās vadlīnijās;
(b)ir kādas dalībvalsts valstspiederīgais un, ciktāl iespējams, nav zivaudzētavas vai krātiņveida lamatu valsts vai ar riņķvadu zvejojoša kuģa karoga valsts valstspiederīgais. Tomēr tad, ja zilās tunzivis iegūst no sprosta un tirgo kā svaigus produktus, ICCAT reģionālais novērotājs, kurš novēro ieguvi, var būt par zivaudzētavu atbildīgās dalībvalsts valstspiederīgais;
(c)ir spējīgs pildīt uzdevumus, kas izklāstīti 3. punktā;
(d)ir iekļauts ICCAT reģionālo novērotāju sarakstā, ko uztur ICCAT;
(e)patlaban ir bez finansiālām vai labuma gūšanas interesēm zilo tunzivju zvejniecībā.
ICCAT REĢIONĀLĀ NOVĒROTĀJA UZDEVUMI
3.ICCAT reģionālā novērotāja uzdevumi ir šādi:
(a)attiecībā uz novērotājiem uz kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu, – uzraudzīt to atbilstību attiecīgajiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem, ko pieņēmusi ICCAT. Novērotājs darbojas šādi:
(1)gadījumos, kad ICCAT reģionālais novērotājs novēro ko tādu, kas varētu būt ICCAT ieteikuma neievērošana, viņš šo informāciju nekavējoties nosūta ICCAT reģionālo novērotāju programmas īstenotājai sabiedrībai, kas to nekavējoties pārsūta nozvejotājkuģa karoga valsts iestādēm,
(2)reģistrē veiktās zvejas darbības un ziņo par tām,
(3)novēro un novērtē nozvejas, un verificē zvejas žurnālā veiktos ierakstus,
(4)sagatavo dienas ziņojumu par pārvietošanas darbībām, kuras veic kuģi, kas zvejo ar riņķvadu,
(5)pamana un reģistrē kuģus, kuri, iespējams, zvejo, neievērojot ICCAT saglabāšanas un pārvaldības pasākumus,
(6)reģistrē veiktās pārvietošanas darbības un ziņo par tām,
(7)verificē kuģa atrašanās vietu pārvietošanas laikā,
(8)novēro un novērtē pārvietotos produktus, arī noskatoties videoierakstus,
(9)verificē un reģistrē attiecīgā zvejas kuģa vārdu un ICCAT numuru,
(10)pēc Komisijas pieprasījuma veic zinātnisko darbu, piemēram, vāc II uzdevuma datus, vadoties pēc SCRS norādījumiem,
(11)reģistrē un verificē jebkāda veida marķējuma zīmes, kā arī dabiskas izcelsmes zīmes, ja tādas ir, un paziņo par visām pazīmēm, kas liecina, ka marķējuma zīme nesen noņemta;
(b)attiecībā uz ICCAT reģionālajiem novērotājiem zivaudzētavās un pie krātiņveida lamatām – uzraudzīt to atbilstību attiecīgajiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem, ko pieņēmusi ICCAT. ICCAT reģionālais novērotājs darbojas šādi:
(1)verificē datus, kas norādīti pārvietošanas deklarācijā un deklarācijā par ievietošanu sprostos, un BCD, arī noskatoties videoierakstus,
(2)apstiprina datus, kas norādīti pārvietošanas deklarācijā, deklarācijā par ievietošanu sprostos un BCD,
(3)sagatavo dienas ziņojumu par zivaudzētavu un krātiņveida lamatu pārvietošanas darbībām,
(4)ar parakstu apstiprina pārvietošanas deklarāciju, deklarāciju par ievietošanu sprostos un BCD tikai tad, ja novērotājs piekrīt, ka tajos ietvertā informācija atbilst viņa novērojumiem, arī videoierakstam, saskaņā 33. panta 1. punktā un 42. panta 1. punktā noteiktajām prasībām,
(5)pēc Komisijas pieprasījuma veic zinātnisko darbu, piemēram, vāc paraugus, vadoties pēc SCRS norādījumiem;
(c)sagatavo vispārīgus ziņojumus, apkopojot saskaņā ar šo punktu savākto informāciju, un dod kapteinim un zivaudzētavas operatoram iespēju iekļaut tajos jebkādu attiecīgu informāciju;
(d)minēto vispārīgo ziņojumu 20 dienās pēc novērošanas laikposma beigām iesniedz Sekretariātam;
(e)pilda jebkādas citas funkcijas, ko noteikusi ICCAT Komisija.
4.Visu informāciju, kas attiecas uz zvejas un pārvietošanas darbībām, ko veic ar riņķvadu zvejojoši kuģi un zivaudzētavas, ICCAT reģionālais novērotājs apstrādā kā konfidenciālu informāciju un rakstiski atzīst šo prasību par nosacījumu norīkošanai par ICCAT reģionālo novērotāju.
5.ICCAT reģionālais novērotājs ievēro tās karoga valsts vai zivaudzētavas valsts tiesību aktu un noteikumu prasības, kuras jurisdikcijā ir kuģis vai zivaudzētava, uz kuru ICCAT reģionālais novērotājs ir norīkots.
6.ICCAT reģionālais novērotājs ievēro hierarhiju un vispārīgas uzvedības normas, kas attiecas uz visu kuģa un zivaudzētavas personālu, ja šādi noteikumi netraucē pildīt ICCAT reģionālā novērotāja pienākumus saskaņā ar šo programmu un kuģa un zivaudzētavas personāla pienākumus, kas noteikti 7. punktā un 49. panta 6. punktā.
KAROGA DALĪBVALSTU PIENĀKUMI ATTIECĪBĀ UZ ICCAT REĢIONĀLAJIEM NOVĒROTĀJIEM
7.Dalībvalstis, kas atbildīgas par kuģi, kurš zvejo ar riņķvadu, par zivaudzētavu vai krātiņveida lamatām, pārliecinās par to, ka ICCAT reģionālajiem novērotājiem:
(a)tiek dota piekļuve kuģa un zivaudzētavas personālam un zvejas rīkiem, sprostiem un aprīkojumam;
(b)lai atvieglotu VI pielikuma 3. punktā minēto uzdevumu izpildi, pēc pieprasījuma tiek dota piekļuve arī turpmāk minētajam aprīkojumam, ja tas atrodas uz kuģiem, uz kuriem novērotāji ir norīkoti:
(1)satelītnavigācijas iekārtas,
(2)radara displeja ekrāni, kad tos izmanto,
(3)elektroniskie saziņas līdzekļi;
(c)ir nodrošināta izmitināšana, tostarp apmešanās vieta, pārtika un atbilstošas sanitārās labierīcības, kas ir tādas pašas kā kuģa virsniekiem;
(d)ir nodrošināta piemērota vieta uz komandtilta vai stūresmājā lietvedības kārtošanai, kā arī vieta uz klāja, kas ir piemērota novērotāja uzdevumu pildīšanai.
IZMAKSAS, KAS IZRIET NO ICCAT REĢIONĀLO NOVĒROTĀJU PROGRAMMAS
8.Visas izmaksas, kas rodas saistībā ar ICCAT reģionālo novērotāju darbību, sedz katras zivaudzētavas operators vai ar riņķvadu zvejojoša kuģa īpašnieks.
VIII PIELIKUMS
ICCAT kopīgās starptautiskās inspekcijas shēma
ICCAT ceturtajā kārtējā sanāksmē (Madridē 1975. gada novembrī) un 2008. gada sanāksmē Marrākešā vienojās par to, ka:
saskaņā ar Konvencijas IX panta 3. punktu, tiecoties nodrošināt Konvencijas un saskaņā ar to spēkā esošo pasākumu piemērošanu, ICCAT Komisija iesaka ieviest turpmāk izklāstīto starptautiskās kontroles kārtību ūdeņos, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas.
I. SMAGI PĀRKĀPUMI
1.Šo procedūru piemērošanas vajadzībām smags pārkāpums ir viens no šādiem ICCAT Komisijas pieņemto ICCAT saglabāšanas un pārvaldības pasākumu noteikumu pārkāpumiem:
(a)zveja bez karoga Puses izdotas licences, atļaujas vai pilnvarojuma;
(b)gadījumi, kad netiek uzturēta pietiekama dokumentācija par nozveju un ar nozveju saistītiem datiem saskaņā ar ICCAT Komisijas prasībām par ziņošanu, vai ir būtiski sagrozīti ziņojumi par šādu nozveju un/vai ar nozveju saistītiem datiem;
(c)zveja slēgtā apgabalā;
(d)zveja slēgtās sezonas laikā;
(e)tīša sugu nozvejošana vai paturēšana pretrunā jebkādiem piemērojamajiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem, kurus pieņēmusi ICCAT;
(f)saskaņā ar ICCAT noteikumiem spēkā esošu nozvejas limitu vai kvotu nozīmīga pārkāpšana;
(g)aizliegtu zvejas rīku izmantošana;
(h)zvejas kuģa marķējuma, identitātes vai reģistrācijas datu viltošana vai tīša slēpšana;
(i)ar pārkāpuma izmeklēšanu saistītu pierādījumu slēpšana, viltošana vai iznīcināšana;
(j)vairākkārtīgi pārkāpumi, kas kopā veido saskaņā ar ICCAT spēkā esošu pasākumu nopietnu neievērošanu;
(k)gadījumi, kad uzbrūk vai pretojas pilnvarotam inspektoram vai novērotājam, vai iebiedē, seksuāli aizskar, traucē vai pārmērīgi kavē vai aizkavē pilnvarotu inspektoru vai novērotāju;
(l)tīša iejaukšanās VMS darbībā vai tās izslēgšana;
(m)tādi citi pārkāpumi, kādus var noteikt ICCAT, ja tie iekļauti un publicēti šo procedūru pārskatītā redakcijā;
(n)zveja ar novērošanas lidmašīnu palīdzību;
(o)satelītnovērošanas sistēmas traucēšana un/vai kuģa darbošanās bez VMS sistēmas;
(p)pārvietošanas darbība bez pārvietošanas deklarācijas;
(q)jūrā veikta pārkraušana citā kuģī.
2.Ja, uzkāpjot uz zvejas kuģa un veicot inspekciju, pilnvarotais inspektors novēro darbību vai apstākļus, kas varētu būt kāds no 1. punktā noteiktajiem smagajiem pārkāpumiem, inspekcijas kuģu karoga valsts iestādes tūlīt tieši, kā arī ar ICCAT Sekretariāta starpniecību, paziņo par to zvejas kuģa karoga valstij. Šādās situācijās inspektors informē arī ikvienu zvejas kuģa karoga valsts inspekcijas kuģi, par kuru zināms, ka tas ir tuvumā.
3.ICCAT inspektors veiktās inspekcijas un visus konstatētos pārkāpumus reģistrē zvejas kuģa žurnālā.
4.Karoga dalībvalsts nodrošina to, ka pēc šā pielikuma 2. punktā minētās inspekcijas attiecīgais zvejas kuģis pārtrauc visas zvejas darbības. Karoga dalībvalsts pieprasa zvejas kuģim 72 stundu laikā doties uz tās apstiprinātu ostu, kurā tiek uzsākta izmeklēšana.
5.Ja kuģim nav pieprasīts doties uz ostu, karoga dalībvalsts laikus sniedz pienācīgu pamatojumu Eiropas Komisijai, kas pārsūta informāciju ICCAT Sekretariātam, kurš to pēc pieprasījuma dara pieejamu citām līgumslēdzējām pusēm.
II. INSPEKCIJAS VEIKŠANA
6.Inspekciju veic inspektori, ko izraudzījušās līgumslēdzējas puses. ICCAT Komisijai dara zināmus pilnvaroto valdības aģentūru nosaukumus un ikviena tāda inspektora vārdu, kurus attiecīgās valdības ir norīkojušas veikt minēto uzdevumu.
7.Kuģiem, kuri veic starptautiskos nogādāšanas uz kuģa un inspekcijas pienākumus saskaņā ar šo pielikumu, ir īpašs karogs vai vimpelis, kuru apstiprinājusi ICCAT Komisija un izdevis ICCAT Sekretariāts. Šādam nolūkam izmantoto kuģu vārdus paziņo ICCAT Sekretariātam iespējami drīz pirms inspekcijas darbību uzsākšanas. ICCAT Sekretariāts informāciju par norīkotajiem inspekcijas kuģiem dara pieejamu visām Pusēm, arī ievietojot to ar paroli aizsargātā tīmekļa vietnē.
8.Katram inspektoram ir attiecīgs personu apliecinošs dokuments, ko izdevušas karoga valsts iestādes un kas ir tādā formā, kā parādīts šā pielikuma 21. punktā.
9.Saskaņā ar šā pielikuma 16. punktā paredzēto kārtību Līgumslēdzējas puses karoga kuģis, kas zvejo tunzivis vai tunzivjveidīgās zivis Konvencijas apgabalā ārpus ūdeņiem, kas ir valstu jurisdikcijā, apstājas, kad kuģis, kurš ir izkāris 7. punktā aprakstīto vimpeli un kurā ir inspektors, dod tam atbilstošo signālu no Starptautiskā signālu kodeksa, ja vien kuģis tobrīd neveic zvejas darbības, – tādā gadījumā tas apstājas, tiklīdz ir beidzis šādas darbības. Kuģa kapteinis atļauj inspekcijas grupai, kas norādīta šā pielikuma 10. punktā, uzkāpt uz kuģa un nodrošina iekāpšanas trapu. Kapteinis dod inspekcijas grupai iespēju veikt aprīkojuma, nozvejas vai zvejas rīku un visu attiecīgo dokumentu pārbaudi, kādu inspektors uzskata par vajadzīgu, lai pārliecinātos, vai tiek ievēroti spēkā esošie ICCAT Komisijas ieteikumi, kas attiecas uz inspicētā kuģa karoga valsti. Turklāt inspektors drīkst pieprasīt skaidrojumus, kurus tas uzskata par vajadzīgiem.
10.Inspekcijas grupas lielumu nosaka inspekcijas kuģa komandieris, ņemot vērā attiecīgos apstākļus. Inspekcijas grupa ir tik maza, cik iespējams, lai droši un neapdraudēti izpildītu šajā pielikumā noteiktos pienākumus.
11.Uzkāpjot uz kuģa, inspektors uzrāda personu apliecinošu dokumentu, kas aprakstīts šā pielikuma 8. punktā. Inspektors ievēro vispārpieņemtos starptautiskos noteikumus, procedūras un praksi, kas saistīta ar inspicējamā kuģa un tā apkalpes drošību, līdz minimumam samazina iejaukšanos zvejas darbībās vai produktu uzglabāšanā un, cik vien praktiski iespējams, izvairās veikt darbības, kas varētu negatīvi ietekmēt uz kuģa esošās nozvejas kvalitāti.
Katrs inspektors veic tikai tādas darbības, kas vajadzīgas, lai pārliecinātos, vai ir ievēroti spēkā esošie ICCAT Komisijas ieteikumi, kas attiecas uz attiecīgā kuģa karoga valsti. Veicot inspekciju, inspektors var zvejas kuģa kapteinim lūgt tādu palīdzību, kāda inspektoram var būt nepieciešama. Viņš sagatavo inspekcijas ziņojumu ICCAT Komisijas apstiprinātā formā. Viņš paraksta ziņojumu, klātesot kuģa kapteinim, kuram ir tiesības parakstīšanas brīdī vai pirms tam pievienot ziņojumam piezīmes, ko viņš uzskata par piemērotām, un kurš paraksta šīs piezīmes.
12.Ziņojuma eksemplārus nodod kuģa kapteinim un inspekcijas grupas valsts valdībai, kura tos nosūta attiecīgajām inspicētā kuģa karoga valsts iestādēm un ICCAT Komisijai. Ja tiek atklāts ICCAT ieteikumu pārkāpums, inspektors, ja vien iespējams, informē arī ikvienu zvejas kuģa karoga valsts inspekcijas kuģi, par kuru zināms, ka tas ir tuvumā.
13.Ja notiek pretošanās inspektoram vai netiek pildīti viņa norādījumi, inspicējamā kuģa karoga valsts rīkojas tāpat, kā tā rīkotos, ja tādā veidā izturētos pret šīs valsts inspektoru.
14.Inspektors pilda šajā kārtībā paredzētos pienākumus saskaņā ar šajā regulā izklāstītajiem noteikumiem, bet paliek savas valsts iestāžu operatīvajā kontrolē un ir atbildīgs to priekšā.
15.Līgumslēdzējas puses izskata saskaņā ar šo kārtību sagatavotus ārvalstu inspektoru inspekcijas ziņojumus, kuģa pamanīšanas informācijas lapas saskaņā ar Ieteikumu 94-09 un paziņojumus, kas izriet no dokumentu inspekcijām, un reaģē uz tiem līdzīgi, kā tās izskatītu savas valsts inspektoru ziņojumus un reaģētu uz tiem saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem. Saskaņā ar šo punktu līgumslēdzējai pusei nav pienākuma citas valsts inspektora ziņojumam piešķirt lielāku pierādījuma spēku nekā savas valsts inspektora ziņojumam. Līgumslēdzējas puses sadarbojas, lai atvieglotu tiesvedību vai citas procedūras, kas saskaņā ar šo kārtību izriet no inspektora iesniegta ziņojuma.
16.a) Līgumslēdzējas puses katru gadu līdz 15. februārim informē ICCAT Komisiju par provizoriskiem plāniem attiecīgajā kalendāra gadā veikt inspekcijas darbības saskaņā ar šo regulu, un ICCAT Komisija var ierosināt līgumslēdzējām pusēm koordinēt valstu darbības šajā jomā, arī inspektoru skaitu un to kuģu skaitu, ar kuriem pārvadā inspektorus.
b) Līgumslēdzējām pusēm piemēro šajā regulā izklāstīto kārtību un līdzdalības plānus, ja vien tās savstarpēji nav vienojušās par ko citu, un par tādu vienošanos informē ICCAT Komisiju. Tomēr divas līgumslēdzējas puses savstarpēji pārtrauc shēmas īstenošanu, ja kāda no tām, gaidot šādas vienošanās pabeigšanu, par to ir informējusi ICCAT Komisiju.
17.a) Zvejas rīkus inspicē saskaņā ar noteikumiem, kas ir spēkā apakšapgabalā, kurā notiek inspekcija. Inspektors norāda apakšapgabalu, kurā tika veikta inspekcija, un ikvienu konstatēto pārkāpumu apraksta inspekcijas ziņojumā.
b) Inspektoram ir tiesības inspicēt visus zvejas rīkus, ko izmanto vai kas ir uz kuģa.
18.Visiem inspicētajiem zvejas rīkiem, kuri šķiet neatbilstam spēkā esošajiem ICCAT Komisijas ieteikumiem, kas attiecas uz attiecīgā kuģa karoga valsti, inspektors piestiprina ICCAT Komisijas apstiprinātu identifikācijas zīmi un šo faktu ieraksta inspekcijas ziņojumā.
19.Inspektors drīkst nofotografēt zvejas rīkus, aprīkojumu, dokumentus un ikvienu citu objektu, ko viņš uzskata par nepieciešamu, tā, lai būtu redzami tie elementi, kas, pēc viņa domām, neatbilst spēkā esošajam regulējumam; tādā gadījumā ziņojumā iekļauj fotoattēlos redzamo objektu sarakstu un fotoattēlu eksemplārus pievieno karoga valstij paredzētajai ziņojuma kopijai.
20.Lai noteiktu atbilstību ICCAT ieteikumiem, inspektors vajadzības gadījumā inspicē visu nozveju, kas ir uz kuģa.
21.Inspektoru identitātes kartes paraugs ir šāds:
IX PIELIKUMS
Videoierakstu uzņemšanas procedūru minimālie standarti
Pārvietošanas darbības
(1)Elektronisko atmiņas ierīci, kas satur oriģinālo videoierakstu, iespējami drīz pēc pārvietošanas darbības beigām nodod ICCAT reģionālajam novērotājam, kurš to nekavējoties inicializē, lai nepieļautu turpmāku manipulēšanu.
(2)Oriģinālo ierakstu visā atļaujas derīguma termiņā attiecīgi tur uz nozvejotājkuģa vai glabā zivaudzētavas vai krātiņveida lamatu operators.
(3)Izgatavo divas identiskas videoieraksta kopijas. Vienu kopiju nosūta klātesošajam ICCAT reģionālajam novērotājam un vienu – valsts novērotājam, kurš atrodas uz velkoņa, turklāt pēdējo minēto kopiju nosūta kopā ar pārvietošanas deklarāciju un nozvejām, uz kurām tā attiecas. Attiecībā uz valsts novērotājiem šo procedūru piemēro tikai tad, ja notiek pārvietošana starp velkoņiem.
(4)Katra videoieraksta sākumā un/vai beigās ir redzams ICCAT pārvietošanas atļaujas numurs.
(5)Visa videoieraksta laikā ir redzams videoieraksta uzņemšanas laiks un datums.
(6)Pirms pārvietošanas sākuma videoierakstā ir redzama zvejas rīka / durvju atvēršana un aizvēršana un tas, vai saņemošajā un nododošajā sprostā jau ir zilās tunzivis.
(7)Videoieraksts ir bez pārtraukumiem, pārrāvumiem, izgriezta materiāla un aptver visu pārvietošanas darbību.
(8)Videoieraksts ir pietiekami kvalitatīvs, lai novērtētu pārvietoto zilo tunzivju skaitu.
(9)Ja videoieraksts nav pietiekami kvalitatīvs, lai novērtētu pārvietoto zilo tunzivju skaitu, kontroles iestādes pieprasa veikt jaunu pārvietošanu. Veicot jauno pārvietošanu, visas zilās tunzivis, kas ir saņemošajā sprostā, pārvieto uz citu sprostu, kuram jābūt tukšam.
Sprostos ievietošanas darbības
(1)Elektronisko atmiņas ierīci, kas satur oriģinālo videoierakstu, iespējami drīz pēc sprostos ievietošanas darbības beigām nodod ICCAT reģionālajam novērotājam, kurš to nekavējoties inicializē, lai nepieļautu turpmāku manipulēšanu.
(2)Oriģinālo ierakstu visā atļaujas derīguma termiņā attiecīgā gadījumā tur zivaudzētavā.
(3)Izgatavo divas identiskas videoieraksta kopijas. Vienu kopiju nosūta ICCAT reģionālajam novērotājam, kas norīkots uz zivaudzētavu.
(4)Katra videoieraksta sākumā un/vai beigās ir redzams ICCAT sprostos ievietošanas atļaujas numurs.
(5)Visa videoieraksta laikā ir redzams videoieraksta uzņemšanas laiks un datums.
(6)Pirms sākas ievietošana sprostos, videoierakstā ir redzama zvejas rīka / durvju atvēršana un aizvēršana un tas, vai saņemošajā un nododošajā sprostā jau ir zilās tunzivis.
(7)Videoieraksts ir bez pārtraukumiem, pārrāvumiem, izgriezta materiāla un aptver visu sprostos ievietošanas darbību.
(8)Videoieraksts ir pietiekami kvalitatīvs, lai novērtētu pārvietoto zilo tunzivju skaitu.
(9)Ja videoieraksts nav pietiekami kvalitatīvs, lai novērtētu pārvietoto zilo tunzivju skaitu, kontroles iestādes pieprasa veikt jaunu ievietošanu sprostos. Veicot jauno ievietošanu sprostos, visas zilās tunzivis, kas ir saņemošajā zivaudzētavas sprostā, pārvieto uz citu zivaudzētavas sprostu, kurš ir tukšs.
X PIELIKUMS
Standarti un procedūras, kas attiecas uz 44. panta 2.–7. punktā un 45. panta 1. punktā minētajām programmām un ziņošanas pienākumiem
A. Stereoskopisko kameru sistēmu izmantošana
Stereoskopisko kameru sistēmu izmantošana saistībā ar sprostos ievietošanas darbībām, kā prasīts šīs regulas 44. pantā, notiek saskaņā ar šādiem noteikumiem.
1.
Dzīvu zivju paraugu ņemšanas intensitāte nav mazāka par 20 % no zivju daudzuma, ko ievieto sprostos. Kad tas ir tehniski iespējams, dzīvu zivju paraugu ņemšanu veic secīgi, mērot katru piekto īpatni; šādu paraugu veido zivis, kas izmērītas 2–8 m attālumā no kameras.
2.
Pārvietošanas tunelim, kas savieno nododošo sprostu un saņemošo sprostu, nosaka maksimālo platumu 10 m un maksimālo augstumu 10 m.
3.
Ja zivju garuma mērījumi uzrāda multimodālu sadalījumu (divas vai vairākas dažādu izmēru kohortas), jābūt iespējai vienā un tajā pašā sprostos ievietošanas darbībā izmantot vairākus pārrēķina algoritmus; lai garumu līdz astes spuras sazarojuma vietai pārrēķinātu kopējā svarā atkarībā no sprostos ievietošanas darbības laikā izmērīto zivju izmēra kategorijas, izmanto visjaunākos algoritmus, ko noteikusi SCRS.
4.
Pirms katras sprostos ievietošanas darbības veic stereoskopisko garuma mērījumu validāciju, izmantojot mēroga skalu, kas atrodas 2–8 m attālumā.
5.
Paziņojot stereoskopiskās programmas rezultātus, informācijā norāda, kāda ir stereoskopisko kameru sistēmas tehnisko specifikāciju kļūdas robeža, kas nepārsniedz +/– 5 %.
6.
Ziņojumā par stereoskopiskās programmas rezultātiem iekļauj ziņas par visām iepriekš minētajām tehniskajām specifikācijām, tostarp par paraugu ņemšanas intensitāti, paraugu ņemšanas metodiku, attālumu līdz kamerai, pārvietošanas tuneļa izmēriem un algoritmiem (garuma un svara sakarība). SCRS pārskata šīs specifikācijas un vajadzības gadījumā sniedz ieteikumus to grozīšanai.
7.
Ja stereoskopisko kameru uzfilmētais materiāls nav pietiekami kvalitatīvs, lai novērtētu sprostos ievietojamo zilo tunzivju svaru, par nozvejotājkuģi, krātiņveida lamatām vai zivaudzētavu atbildīgās dalībvalsts iestādes izdod rīkojumu par jaunu sprostos ievietošanas darbību.
B. Programmu rezultātu noformēšana un izmantošana
1.
Attiecībā uz tādām kopīgām zvejas darbībām (KZD) un tādām zivaudzētavai paredzētām krātiņveida lamatu nozvejām, kurās iesaistīta viena Puse un/vai dalībvalsts, lēmumus par nozvejas ziņojuma un stereoskopiskās sistēmas programmas rezultātu atšķirībām pieņem KZD kopējās nozvejas vai krātiņveida lamatu kopējās nozvejas līmenī. Attiecībā uz KZD, kurās iesaistītas vairākas Puses un/vai dalībvalstis, lēmumus par nozvejas ziņojuma un stereoskopiskās sistēmas programmas rezultātu atšķirībām pieņem sprostos ievietošanas darbību līmenī, ja vien visu KZD iesaistīto nozvejotājkuģu karoga Pušu / dalībvalstu iestādes nav vienojušās citādi.
2.
Par zivaudzētavu atbildīgā dalībvalsts par nozvejotājkuģi vai krātiņveida lamatām atbildīgajai dalībvalstij vai Pusei un Komisijai sniedz ziņojumu un šādus dokumentus:
a)
stereoskopiskās sistēmas tehnisko ziņojumu, kurā iekļauta:
–vispārīga informācija, proti, suga, objekts, sprosts, datums, algoritms,
–statistiskā izmēra noteikšanas informācija, proti, vidējais svars un garums, minimālais svars un garums, maksimālais svars un garums, paraugā iekļauto zivju skaits, sadalījums pēc svara, sadalījums pēc izmēra;
b)
detalizētus programmas rezultātus, kuros norādīts katras paraugā iekļautās zivs izmērs un svars;
c)
ziņojumu par ievietošanu sprostā, kurā iekļauta:
–vispārīga informācija par darbību, proti, sprostā ievietošanas darbības numurs, zivaudzētavas nosaukums, sprosta numurs, BCD numurs, ITD numurs, nozvejotājkuģa vai krātiņveida lamatu vārds vai nosaukums un karogs, velkoņa vārds un karogs, stereoskopiskās sistēmas izmantošanas datums un videoieraksta datnes nosaukums,
–algoritms, kas izmantots garuma pārrēķināšanai svarā,
–salīdzinājums starp BCD deklarēto un stereoskopiskās sistēmas konstatēto zivju skaitu, vidējo svaru un kopējo svaru (starpību aprēķina pēc šādas formulas: (stereoskopiskā sistēma – BCD) / stereoskopiskā sistēma * 100),
–sistēmas kļūdas robeža,
–attiecībā uz tiem ziņojumiem par ievietošanu sprostos, kas attiecas uz KZD / krātiņveida lamatām, pēdējā ziņojumā par ievietošanu sprostos iekļauj arī kopsavilkumu par visu informāciju, kura sniegta iepriekšējos ziņojumos par ievietošanu sprostos.
3.
Saņēmušas ziņojumu par ievietošanu sprostos, nozvejotājkuģa vai krātiņveida lamatu dalībvalsts iestādes veic visus vajadzīgos pasākumus atkarībā no situācijas.
a)
Kopējais svars, kas deklarēts nozvejotājkuģa vai krātiņveida lamatu BCD, ietilpst stereoskopiskās sistēmas rezultātu diapazonā:
–rīkojums par atlaišanu ūdenī netiek dots,
–BCD tiek izdarītas izmaiņas attiecībā uz zivju skaitu (aprēķina no zivju skaita, kas konstatēts, izmantojot kontrolkameras vai alternatīvas metodes) un vidējo svaru, savukārt kopējais svars netiek mainīts.
b)
Kopējais svars, kas deklarēts nozvejotājkuģa vai krātiņveida lamatu BCD, ir mazāks par stereoskopiskās sistēmas rezultātu diapazona zemāko skaitlisko vērtību:
–tiek dots rīkojums par atlaišanu ūdenī, izmantojot stereoskopiskās sistēmas rezultātu diapazona zemāko skaitlisko vērtību,
–atlaišanu ūdenī veic saskaņā ar 32. panta 2. punktā un XI pielikumā aprakstīto procedūru,
–pēc tam, kad notikusi atlaišana ūdenī, BCD tiek izdarītas izmaiņas attiecībā uz zivju skaitu (aprēķina no zivju skaita, kurš konstatēts, izmantojot kontrolkameras, un no kura atņemts ūdenī atlaisto zivju skaits) un vidējo svaru, savukārt kopējais svars netiek mainīts.
c)
Kopējais svars, kas deklarēts nozvejotājkuģa vai krātiņveida lamatu BCD, ir lielāks par stereoskopiskās sistēmas rezultātu diapazona augstāko skaitlisko vērtību:
–rīkojums par atlaišanu ūdenī netiek dots,
–BCD attiecīgi tiek izdarītas izmaiņas attiecībā uz kopējo svaru (izmanto stereoskopiskās sistēmas rezultātu diapazona augstāko skaitlisko vērtību), zivju skaitu (izmanto kontrolkameru rezultātus) un vidējo svaru.
4.
Kad BCD tiek izdarītas attiecīgas izmaiņas, 2. iedaļā ierakstītās skaitliskās vērtības (skaits un svars) ir saskanīgas ar 6. iedaļā ierakstītajām skaitliskajām vērtībām, un 3., 4. un 6. iedaļā ierakstītās skaitliskās vērtības nav lielākas par 2. iedaļā ierakstītajām skaitliskajām vērtībām.
5.
Ja starpība, kas konstatēta atsevišķos ziņojumos par ievietošanu sprostos, tiek kompensēta no visām sprostos ievietošanas darbībām, ko veic no KZD / krātiņveida lamatām, neatkarīgi no tā, vai ir pieprasīta atlaišana ūdenī, visos attiecīgajos BCD izdara izmaiņas, pamatojoties uz stereoskopiskās sistēmas rezultātu diapazona zemāko skaitlisko vērtību. Lai atspoguļotu ūdenī atlaisto zivju svaru / skaitu, izmaiņas tiek izdarītas arī BCD, kas saistīti ar atlaisto zilo tunzivju daudzumiem. Arī tajos BCD, kas saistīti ar zilajām tunzivīm, kuras nav atlaistas ūdenī, bet attiecībā uz kurām rezultāti, kas konstatēti ar stereoskopisko sistēmu vai alternatīvām metodēm, atšķiras no daudzumiem, kas ziņojumā norādīti kā nozvejoti un pārvietoti, tiek izdarītas izmaiņas, lai atspoguļotu šīs atšķirības.
Lai atspoguļotu ūdenī atlaisto zivju svaru / skaitu, izmaiņas tiek izdarītas arī BCD, kas saistīti ar nozvejām, no kurām notikusi atlaišana ūdenī.
XI PIELIKUMS
Ūdenī atlaišanas protokols
1.
Zilo tunzivju atlaišanu jūrā no pārvadāšanas / audzēšanas sprostiem ieraksta ar videokameru un novēro ICCAT reģionālais novērotājs, kurš sagatavo ziņojumu un kopā ar videoierakstiem nosūta ICCAT Sekretariātam.
2.
Kad izdots rīkojums par atlaišanu ūdenī, zivaudzētavas operators lūdz ICCAT reģionālā novērotāja norīkošanu.
3.
Zilo tunzivju atlaišanu jūrā no krātiņveida lamatām novēro valsts novērotājs, kurš sagatavo ziņojumu un iesniedz to atbildīgās dalībvalsts kontroles iestādēm.
4.
Pirms notiek ūdenī atlaišanas darbība, dalībvalsts kontroles iestādes var izdot rīkojumu par kontrolpārvietošanu, kurā izmanto parastās un/vai stereoskopiskās kameras, lai novērtētu ūdenī atlaižamo zivju skaitu un svaru.
5.
Dalībvalstu iestādes var veikt jebkādus papildu pasākumus, kurus tās uzskata par vajadzīgiem, lai nodrošinātu, ka atlaišana ūdenī notiek tādā laikā un vietā, kas ir vispiemērotākie, lai palielinātu iespējamību, ka zivis atgriežas krājumā. Operators ir atbildīgs par zivju izdzīvošanu tik ilgi, līdz atlaišana ūdenī ir pabeigta. Atlaišana ūdenī notiek 3 nedēļu laikā pēc sprostos ievietošanas darbību pabeigšanas.
6.
Pēc tam, kad ir pabeigtas ieguves darbības, zivaudzētavā palikušās zivis, uz kurām neattiecas ICCAT zilo tunzivju nozvejas dokuments, tiek atlaistas ūdenī saskaņā ar 32. panta 2. punktā un šajā pielikumā aprakstītajām procedūrām.
XII PIELIKUMS
Rīkošanās ar nedzīvām zivīm
Kad kuģi, kas zvejo ar riņķvadu, veic zvejas darbības, to zivju daudzumus, kuras riņķvadā tiek atrastas nedzīvas, reģistrē zvejas kuģa žurnālā un attiecīgi atvelk no dalībvalsts kvotas.
1. pārvietošanā bojāgājušo zivju reģistrēšana un rīkošanās ar tām
1)
Velkoņa operatoram nodod BCD, kurā ir aizpildīta 2. iedaļa (Informācija par kopējo nozveju), 3. iedaļa (Tirdzniecības informācija par dzīvām zivīm) un 4. iedaļa (Informācija par pārvietošanu, arī par bojāgājušajām zivīm).
Kopējie daudzumi, kas norādīti 3. un 4. iedaļā, ir vienādi ar daudzumiem, kas norādīti 2. iedaļā. Saskaņā ar šīs regulas noteikumiem BCD pievieno oriģinālo ICCAT pārvietošanas deklarāciju (ITD). ITD norādītie daudzumi (pārvietotas dzīvas) ir vienādi ar daudzumiem, kas norādīti pievienotā BCD 3. iedaļā.
2)
BCD daļu, kurā ir 8. iedaļa (Informācija par tirdzniecību), aizpilda un nodod tā palīgkuģa operatoram, kurš bojāgājušās zilās tunzivis nogādā krastā (vai arī patur uz nozvejotājkuģa, ja tās izkrauj tieši krastā). Šīm bojāgājušajām zivīm un BCD daļai līdzi nosūta ITD kopiju.
3)
Bojāgājušo zivju daudzumus norāda tā nozvejotājkuģa BCD, kurš guvis nozveju, vai – KZD gadījumā – nozvejotājkuģu BCD vai tāda kuģa BCD, kas peld ar citu karogu un piedalās KZD.
XIII PIELIKUMS
Atbilstības tabula
|
Regula (EK) Nr. 302/2009
|
Šī regula
|
|
1. pants
|
1. un 2. pants
|
|
2. pants
|
3. pants
|
|
3. pants
|
4. pants
|
|
4. panta 1. punkts
|
5. panta 1. punkts
|
|
4. panta 2. punkts
|
6. panta 1. punkta a) apakšpunkts
|
|
4. panta 3. un 5. punkts
|
7. pants
|
|
4. panta 4. punkta otrā daļa
|
6. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 6. panta 2. punkts
|
|
4. panta 6. punkta a) un b) apakšpunkts un otrā
daļa
|
52. pants
|
|
4. panta 6. punkta trešā daļa
|
20. panta 2. punkts
|
|
4. panta 7., 8., 9., 10., 11. un 12. punkts
|
-
|
|
4. panta 13. punkts
|
5. panta 3. punkts
|
|
4. panta 15. punkts
|
17. pants
|
|
5. panta 1. punkts
|
6. panta 1. punkta b) apakšpunkts
|
|
5. panta 2., 3., 4., 5. un 6. punkts
|
8. panta 1., 2., 3., 4., 5., 6. punkts
|
|
5. panta 7., 8. punkts un 9. punkta pirmā daļa
|
-
|
|
5. panta 9. punkta otrā daļa
|
6. panta 2. punkts
|
|
6. pants
|
9. pants
|
|
7. pants
|
10. un 11. pants
|
|
8. pants
|
16. pants
|
|
9. panta 1. un 2. punkts
|
13. panta 1. un 2. punkts
|
|
9. panta 3., 4., 5., 7., 8., 9. un 10. punkts
|
I pielikums
|
|
9. panta 6. punkts
|
-
|
|
9. panta 11. punkts
|
13. panta 3. punkts
|
|
9. panta 12., 13., 14., 15. punkts
|
14. pants
|
|
10. pants
|
-
|
|
11. pants
|
15. panta 2., 3. un 5. punkts
|
|
12. panta 1., 2., 3. un 4. punkts
|
18. pants
|
|
12. panta 5. punkts
|
-
|
|
13. panta 1., 2. un 3. punkts
|
18. pants
|
|
13. panta 4. punkts
|
-
|
|
14. panta 1., 2., 3. un 5. punkts
|
19. pants
|
|
14. panta 4. punkts
|
20. panta 1. punkts
|
|
15. pants
|
21. pants
|
|
16. pants
|
27. panta 1., 3., 4. punkts
|
|
17. pants
|
28. pants
|
|
18. panta 1. punkts
|
23. pants
|
|
18. panta 2. punkts
|
II pielikums
|
|
19. pants
|
22. panta 1., 2., 3. punkts
|
|
20. panta 1. un 2. punkts
|
24. panta 1., 2., 3. punkts
|
|
20. panta 3. un 4. punkts
|
25. pants
|
|
21. pants
|
29. panta 1., 2., 3., 4., 6., 7. punkts
|
|
22. panta 1. punkts un 2. punkta pirmā
daļa
|
31. panta 1., 3. un 5. punkts
|
|
22. panta 2. punkta otrā daļa
|
32. panta 1. punkts
|
|
22. panta 3. punkts
|
32. panta 2. punkts
|
|
22. panta 4. punkts
|
36. panta 1., 2., 3. punkts
|
|
22. panta 5. punkts
|
II pielikums
|
|
22. panta 6. punkts
|
31. panta 6. punkts
|
|
22. panta 7. punkts
|
33. panta 1. punkts un IX pielikums
|
|
22. panta 8. punkts un 9. punkta pirmā daļa
|
34. pants
|
|
22. panta 9. punkta otrā daļa
|
-
|
|
22. panta 10. punkts
|
37. pants
|
|
23. pants
|
30. pants
|
|
24. panta 1. punkts
|
45. panta 1. punkts
|
|
24. panta 2., 4. un 6. punkts
|
38. panta 2., 3., 4. un 5. punkts
|
|
24. panta 3. punkts
|
39. panta 1. un 2. punkts
|
|
24. panta 5. punkts
|
40. pants
|
|
24. panta 7. punkts
|
42. panta 1. punkts un IX pielikums
|
|
24. panta 8. punkta pirmā daļa
|
43. panta 1. un 2. punkts
|
|
24. panta 9. punkts
|
-
|
|
24. panta 10. punkts
|
46. pants
|
|
24.a pants
|
X pielikums
|
|
25. pants
|
47. pants
|
|
26. panta 1. punkts
|
24. panta 4. punkts
|
|
26. panta 2. punkts
|
25. panta 1. punkts
|
|
26. panta 3. punkts
|
24. panta 5. punkts
|
|
27. panta 1. punkts
|
29. panta 5. punkts
|
|
27. panta 2. punkts
|
41. pants
|
|
27. panta 3. punkts
|
3. panta 24. punkts
|
|
28. pants
|
53. pants
|
|
29. pants
|
50. pants
|
|
30. pants
|
48. pants
|
|
31. panta 1. punkts un 2. punkta a), b), c) un h) apakšpunkts
|
51. panta 2., 3., 4., 5. un 6. punkts
|
|
31. panta 2. punkta d), e), f), g) apakšpunkts
|
VII pielikums
|
|
31. panta 3. un 4. punkts
|
VII pielikums
|
|
32. pants
|
33. panta 2., 3. un 4. punkts
42. panta 2., 3. un 4. punkts
|
|
33. pants
|
-
|
|
33.a pants
|
51. pants
|
|
34. pants
|
54. pants
|
|
35. pants
|
-
|
|
36. pants
|
-
|
|
37. pants
|
55. pants
|
|
38. pants
|
56. pants
|
|
38.a pants
|
59. panta 1., 2. punkts
|
|
39. pants
|
61. pants
|
|
40. pants
|
-
|
|
41. pants
|
62. pants
|
|
|
|