PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.           PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Stokholmas Konvencija par noturīgajiem organiskajiem piesārņotajiem (NOP)[1] tika pieņemta 2001. gada maijā ANO Vides programmas (UNEP) satvarā. Eiropas Savienība un tās dalībvalstis[2] ir šīs konvencijas puses[3], un konvencijas noteikumi ir iestrādāti ES tiesību aktos ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 850/2004 par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem, ar ko groza Direktīvu 79/117/EEK[4] (turpmāk "NOP regula").

Stokholmas konvencijas vispārējais mērķis ir cilvēka veselības un vides aizsardzība pret NOP. Tajā ir īpaša norāde uz 1992. gada Riodežaneiro Deklarācijas par vidi un attīstību 15. principā izklāstīto piesardzības pieeju. Šis princips ir iestrādāts konvencijas 8. pantā, kurā paredzēti noteikumi par papildu ķīmisko vielu iekļaušanu konvencijas pielikumos.

Pušu Septītajā konferencē, kas notiks 2015. gada maijā, būtu jāpieņem trīs lēmumi, lai iekļautu polihlornaftalīnus (PHN) un heksahlorbutadiēnu (HHBD) A (izmantošanas un ražošanas pārtraukšana) un C (neapzināta ražošana) pielikumā un pentahlorfenolu (PHF) A pielikumā. ES ierosināja iekļaut visas trīs vielas 2011. gadā. Turklāt Pušu Septītajā konferencē tiks izvērtēta joprojām pastāvošā nepieciešamība pēc specifiskiem izņēmumiem un pieļaujamajiem izmantošanas mērķiem attiecībā uz perfluoroktānsulfoskābi un tās atvasinājumiem (PFOS).

Attiecībā uz trim jaunajām vielām ražošana, laišana tirgū, izmantošana un netīša emisija Savienībā jau ir izbeigta vai stingri ierobežota, bet nevar izslēgt, ka tās joprojām ražo, laiž tirgū, lieto un/vai ievērojamā daudzumā netīši emitē citās valstīs. Sakarā ar šo ķīmisko vielu iespējamo pārnesi vidē lielos attālumos tie pasākumi, ko veic valstu vai Savienības mērogā, nav pietiekami, lai nodrošinātu augstu vides un cilvēka veselības aizsardzības līmeni, un ir vajadzīga plašāka starptautiska mēroga rīcība.

NOP IK ieteikumi

Noturīgo organisko piesārņotāju izvērtēšanas komiteja (NOP IK) savā devītajā sanāksmē pieņēma riska pārvaldības novērtējumu par heksahlorbutadiēnu (HHBD). Riska pārvaldības novērtējumā cita starpā tika secināts, ka:

– nav zināms, ka HHBD pašlaik tiktu tīši ražots vai izmantots, tādēļ ir svarīgi novērst tā atkārtotu ieviešanu un pārvaldīt riskus, kas saistīti ar tā netīšu emisiju;

– HHBD veidojas kā netīšs blakusprodukts rūpnieciskās ražošanas procesos (īpaši citu hlorogļūdeņražu un magnija ražošanas procesā). Valstīs, kas ir Stokholmas konvencijas puses, ir zināmi un jau tiek piemēroti pasākumi, kas ražošanas laikā samazina emisiju;

– HHBD netīši veidojas sadedzināšanas un citu termisko procesu un rūpnieciskās ražošanas procesu laikā. Pasākumi, kas samazina NOP netīšu emisiju šādos procesos, samazinās arī HHBD emisiju. HHBD monitorings var radīt papildu izmaksas.

HHBD emisija nezināmā apjomā notiek no bijušajiem atkritumu poligoniem. Ir pieejami kontroles pasākumi, kas samazina šādu emisiju. Savā devītajā sanāksmē 2013. gada oktobrī NOP IK ieteica HHBD bez izņēmumiem iekļaut konvencijas A un C pielikumā.

Attiecībā uz polihlornaftalīniem (PHN) riska pārvaldības novērtējumā cita starpā tika konstatēts, ka:

– nav zināms, ka PHN pašlaik tiktu tīši ražots vai izmantots, tomēr ir svarīgi ierobežot iespējamos atlikušos lietojumus un novērst PHN atkārtotu ieviešanu;

– PHN netīši veidojas rūpnieciskās ražošanas procesos augstā temperatūrā (īpaši atkritumu sadedzināšanā, bet arī citos procesos, kuros veidojas polihlordibenzo-p-dioksīni/dibenzofurāni (PHDD/PHDF)). Pasākumi, kas samazina PHDD/PHDF netīšu emisiju, samazinās arī PHN emisiju. PHN monitorings var radīt papildu izmaksas; 

– PHN emisija nezināmā apjomā notiek no atkritumu poligoniem un no vecu ierīču krājumiem. Pasākumi, kas ieviesti attiecībā uz PHB uzkrājumiem, arī efektīvi samazinās PHN emisiju no uzkrājumiem.

Savā devītajā sanāksmē 2013. gada oktobrī NOP IK ieteica PHN bez izņēmumiem iekļaut konvencijas A un C pielikumā.

Savā 10. sanāksmē 2014. gada oktobrī NOP IK pieņēma riska pārvaldības novērtējumu par pentahlorfenolu, tā sāļiem un esteriem (PHF). Riska pārvaldības novērtējumā cita starpā tika secināts, ka:

– PHF ražošana jāierobežo, izņemot vienīgi izmantošanu tādas koksnes rūpnieciskai apstrādei, kas paredzēta pārvades līniju balstiem un traversām.

Savā 10. sanāksmē 2014. gada oktobrī NOP IK pieņēma lēmumu ieteikt PHF iekļaut konvencijas A pielikumā ar specifisku izņēmumu attiecībā uz PHF ražošanu un izmantošanu pārvades līniju balstiem un traversām.

Saskaņā ar konvencijas 8. panta 9. punktu NOP IK iesniedza minētos ieteikumus izskatīšanai Pušu konferencē, kas notiks 2015. gada maijā.

NOP IK pieņēma arī ieteikumus par alternatīvām PFOS izmantošanai atklātos lietojumos. Ir kļuvusi pieejama informācija par drošāku PFOS alternatīvu komerciālu pieejamību un to efektivitāti šādām vajadzībām: paklāji, āda un apģērbi, tekstilijas un tapsēšana, pārklājumi un pārklājumu piedevas, insekticīdi ievazātu sarkano ugunsskudru un termītu apkarošanai un atraktants Atta spp. un Acromyrmex spp. lapgraužu skudru apkarošanai. Turklāt, ja to izmanto cietajai metalizācijai (kas saskaņā ar konvenciju ir atļauta kā specifisks izņēmums), NOP IK mudina puses izmantot PFOS tikai noslēgtās sistēmās. Saskaņā ar konvenciju tas ir pieļaujams izmantošanas mērķis.

HHBD un ES tiesību akti

Saskaņā ar Ūdens pamatdirektīvu (2000/60/EK) [5] HHBD ir prioritāra bīstama viela. Turklāt HHBD ir iekļauts ANO/EEK Konvencijas par gaisa pārrobežu piesārņojumu lielos attālumos Protokolā par NOP, un tādēļ pusēm ir jāpārtrauc tā ražošana un izmantošana. Ar Komisijas 2012. gada 19. jūnija Regulu (ES) Nr. 519/2012, ar ko groza I pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 850/2004 par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem[6], ievieš aizliegumu ES tiesību aktos. Tomēr atkritumu un piesārņotas zemes jautājumi, kā arī atkārtotas ieviešanas novēršanas pasākumu apsvēršana joprojām ir aktuāla.

Lai gan HHBD ražošana Eiropā ir izbeigta, dažās rūpnieciskajās darbībās to joprojām var ražot netīši. Ja šādās darbībās tiek sasniegtas Rūpniecisko emisiju direktīvā (RED; 2010/75/ES[7]) minētās sliekšņa vērtības, šīm darbībām jāpiemēro labākie pieejamie tehniskie paņēmieni, lai novērstu un samazinātu emisijas un ietekmi uz vidi kopumā.  Lai rūpniecisku iekārtu varētu ekspluatēt, tai nepieciešama dalībvalsts kompetentās iestādes atļauja. Šajās atļaujās jāiekļauj emisiju robežvērtības piesārņotājvielām, kas uzskaitītas RED II pielikumā, kā arī citām vielām, kuras varētu tikt emitētas ievērojamā daudzumā, ņemot vērā to raksturu un piesārņojuma pārneses iespējas no vienas dabas vides daļas citā.

PHN un ES tiesību akti

PHN ir iekļauts ANO/EEK Konvencijas par gaisa pārrobežu piesārņojumu lielos attālumos Protokolā par NOP, un tādēļ pusēm ir jāpārtrauc tā ražošana un izmantošana. Eiropas Savienībā PHN ražošana un izmantošana ir aizliegta ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 519/2012. Netīša ražošana, kas notiek sadedzināšanas procesā (galvenokārt atkritumu sadedzināšanā), tiek uzskatīta par pašlaik būtiskāko šīs vielas rašanās avotu.

Lai gan PHN ražošana Eiropā ir izbeigta, dažās rūpnieciskajās darbībās to joprojām var ražot netīši. Ja šādās darbībās tiek sasniegtas Rūpniecisko emisiju direktīvā (RED; 2010/75/ES) minētās sliekšņa vērtības, obligāti jāpiemēro labākie pieejamie tehniskie paņēmieni, lai novērstu un samazinātu emisijas un ietekmi uz vidi kopumā. Lai rūpniecisku iekārtu varētu ekspluatēt, tai nepieciešama dalībvalsts kompetentās iestādes atļauja. Šajās atļaujās jāiekļauj emisiju robežvērtības piesārņotājvielām, kas uzskaitītas RED II pielikumā, kā arī citām vielām, kuras varētu tikt emitētas ievērojamā daudzumā, ņemot vērā to raksturu un piesārņojuma pārneses iespējas no vienas dabas vides daļas citā.

            PHB un ES tiesību akti

Saskaņā ar Regulas (EK) No 1907/2006 (REACH)[8] XVII pielikuma 22. ierakstu ir noteikts ierobežojums: pentahlorfenolu nelaiž tirgū un nelieto kā vielu, kā citu vielu sastāvdaļu vai maisījumos koncentrācijā, kas līdzvērtīga 0,1 % no masas vai ir lielāka par to. Turklāt saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1107/2009[9] un Regulu (ES) Nr. 528/2012[10] ir aizliegts laist tirgū un lietot PHF attiecīgi kā augu aizsardzības līdzekli un kā biocīdu.

Darbības saskaņā ar Pušu Septītās konferences lēmumiem

Lai nodrošinātu, ka īstenošana ES atbilst tās starptautiskajām saistībām, Stokholmas konvencijas A, B un/vai C pielikumā uzskaitītās vielas būs jāiekļauj arī NOP regulā[11].

2012. gadā NOP regulas I pielikumā tika iekļauti HHBD un PHN. Ja tie tiks iekļauti Stokholmas konvencijas C pielikumā, tie būs jāiekļauj arī III pielikumā.

Pēc iekļaušanas Stokholmas konvencijas A pielikumā PHF būs jāiekļauj NOP regulas I pielikumā. Tā kā līdz ar to REACH regulas XVII pielikuma pašreizējais ieraksts būs novecojis, tiks ierosināta tā svītrošana.

PFOS un ES tiesību akti

Stokholmas konvencijas Pušu Ceturtajā konferencē 2009. gada maijā tika panākta vienošanās konvencijas B pielikumā iekļaut PFOS un tās atvasinājumus, paredzot vairākus specifiskus izņēmumus un pieļaujamos izmantošanas mērķus. ES īstenošanas tiesību akti ir stingrāki nekā Stokholmas konvencija, jo tajos nav ietverti izņēmumi un pieļaujamie izmantošanas mērķi, kas ES tika aizliegti jau ar REACH. Tas tika darīts, lai ievērotu visaptverošo principu nepazemināt vides aizsardzības līmeni ES.

Procedūra jaunu NOP vielu iekļaušanai un konvencijas pielikumu grozīšanai

Saskaņā ar konvencijas 8. pantu puses var iesniegt sekretariātam priekšlikumus par ķīmiskas vielas iekļaušanu A, B un/vai C pielikumā. Priekšlikumus izskata NOP IK.

Ja izvērtēšanā secina, ka attiecīgajai ķīmiskajai vielai tās pārneses dēļ vidē lielā attālumā var būt būtiski kaitīga iedarbība uz cilvēka veselību un/vai vidi un tādēļ vajadzīga globāla mēroga rīcība, priekšlikumu pieņem un sagatavo risku pārvaldības novērtējumu, kurā ietilpst iespējamo kontroles pasākumu analīze. Pamatojoties uz minēto novērtējumu, NOP IK pieņem ieteikumu Pušu konferencei par attiecīgās ķīmiskās vielas iekļaušanu A, B un/vai C pielikumā. Galīgo lēmumu par iekļaušanu pieņem Pušu konference.

Eiropas Savienībā A, B un/vai C pielikuma grozījumi stājas spēkā vienu gadu pēc tam, kad par to pieņemšanu Pušu konferencē paziņo depozitārijs.

NOP IK ieteikumi un ES tiesību akti

Ja Pušu konferencē 2015. gada maijā NOP IK ieteikums tiks pieņemts, tas nozīmēs, ka starptautiskā līmenī būs aizliegts ražot, laist tirgū, importēt/eksportēt un izmantot PHN, HHBD un PHF, izņemot PHF ražošanu un izmantošanu pārvades līniju balstiem un traversām.

Ja HHBD un PHN tiks iekļauti konvencijas A un C pielikumā un PHF – konvencijas A pielikumā, būs jāgroza NOP regula. Saskaņā ar minētās regulas 14. panta 1. punktu gadījumos, kad vielas iekļauj konvencijā, izmaiņas regulas pielikumos var izdarīt saskaņā ar komiteju procedūrām, kas noteiktas Lēmuma 1999/468/EK[12] 5.a pantā, ņemot vērā Regulas (ES) Nr. 182/2011[13] 10. un 11. pantu.

Attiecībā uz PFOS un tās atvasinājumiem NOP IK ziņojumā uzskaitīto specifisko izņēmumu svītrošanai nebūs ietekmes uz ES tiesību aktiem tāpēc, ka attiecīgie izņēmumi vai nu netika īstenoti NOP regulās, vai arī to termiņš jau ir beidzies. Vienīgais izņēmums še ir patlaban saskaņā ar NOP regulu noteiktais izņēmums PFOS lietošanai cietajā metalizācijā nenoslēgtās sistēmās, kur to izmanto par slapināšanas līdzekli vadāmās galvanizācijas sistēmās. Tomēr šis izņēmums saskaņā ar NOP regulu ir spēkā tikai līdz 2015. gada 26. augustam.

            ES nostāja

Ņemot vērā iepriekš minēto, Stokholmas konvencijas Pušu Septītajā konferencē Eiropas Savienībai būtu jāatbalsta PHN un HHBD iekļaušana konvencijas A un C pielikumā un PHF iekļaušana A pielikumā. Tā kā uz PHF Eiropas Savienībā jau attiecas ierobežojumi, specifisks izņēmums attiecībā uz PHF ražošanu un izmantošanu pārvades līniju balstiem un traversām nav vajadzīgs, bet to var akceptēt kā daļu no vispārējā kompromisa. Turklāt Eiropas Savienībai būtu jāatbalsta attiecīgo specifisko izņēmumu un pieļaujamo izmantošanas mērķu svītrošana attiecībā uz PFOS un tās atvasinājumiem, ieskaitot izņēmumu attiecībā uz izmantošanu par slapināšanas līdzekli vadāmās galvanizācijas sistēmās, jo minētā izņēmuma svītrošana stāsies spēkā tikai pēc izņēmuma termiņa beigām Eiropas Savienībā 2015. gada augustā.

2.           APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMA REZULTĀTI

Tā kā PHN un HHBD jau ir iekļauti NOP regulā jeb Regulā (EK) Nr. 850/2004, turpmāka apspriešana netiek uzskatīta par pamatotu. Tā kā PHF laišana tirgū un izmantošana Eiropas Savienībā jau ir aizliegta, jo tas ir iekļauts Regulas (EK) Nr. 1907/2006 (REACH) XVII pielikumā un nav apstiprināts saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1107/2009 un Regulu (ES) Nr. 528/2012, arī šajā gadījumā turpmāka apspriešana netika uzskatīta par nepieciešamu. Par visām vielām ir notikušas atklātas apspriedes ar ieinteresētajām personām visā pasaulē NOP IK novērtēšanas laikā, un ieinteresētās personas tika iesaistītas arī NOP IK apspriešanā.

3.           PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

Priekšlikuma juridiskā forma ir Padomes lēmums, pamatojoties uz LESD 192. panta 1. punktu un 218. panta 9. punktu, un tajā nosaka, kāda nostāja ES vārdā ieņemama Stokholmas Konvencijas par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem Pušu Septītajā konferencē attiecībā uz priekšlikumiem grozīt A, B un C pielikumu.

LESD 218. panta 9. punkts ir piemērots juridiskais pamats, jo akts, ko paredzēts pieņemt Pušu Septītajā konferencē, ir lēmums, ar kuru groza Stokholmas konvencijas pielikumu un kuram ir juridiskas sekas.

2015/0069 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāpieņem Stokholmas Konvencijas par noturīgiem organiskiem piesārņotājiem Pušu Septītajā konferencē attiecībā uz priekšlikumiem par grozījumiem A, B un C pielikumā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 191. panta 1. punktu saistībā ar 218. panta 9. punktu,

tā kā:

(1)       2004. gada 14. oktobrī ar Padomes Lēmumu 2006/507/EK[14] Eiropas Kopienas vārdā apstiprināja Stokholmas Konvenciju par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem ("konvencija").

(2)       Savienība ir iestrādājusi konvencijā paredzētos pienākumus Eiropas Savienības tiesību aktos, izmantojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 850/2004[15].

(3)       Savienība stingri uzsver nepieciešamību pakāpeniski papildināt konvencijas A, B un/vai C pielikumu, tajos iekļaujot jaunas vielas, kas atbilstoši kritērijiem ir noturīgi organiskie piesārņotāji (NOP), ņemot vērā piesardzības principu, lai sasniegtu konvencijas mērķi un izpildītu Pasaules samitā par ilgtspējīgu attīstību, kas notika 2002. gadā Johannesburgā, valstu valdību panākto apņemšanos par ķīmisko vielu kaitīgās iedarbības iespējami pilnīgu samazināšanu līdz 2020.gadam.

(4)       Saskaņā ar konvencijas 22. pantu Pušu konferencē var pieņemt lēmumus par konvencijas A, B un/vai C pielikuma grozīšanu. Minētie lēmumi stājas spēkā vienu gadu pēc tam, kad par grozīšanu ir paziņojis depozitārijs, izņemot attiecībā uz tām konvencijas pusēm ("puses"), kuras izvēlējušās nepiedalīties.

(5)       Pēc pieteikuma saņemšanas no Savienības 2011. gadā par pentahlorfenola (PHF)[16] iekļaušanu Noturīgo organisko piesārņotāju izvērtēšanas komiteja ("NOP IK"), kas izveidota saskaņā ar konvenciju, ir pabeigusi darbu pie PHF. NOP IK ir konstatējusi, ka PHF atbilst konvencijas kritērijiem tā iekļaušanai A pielikumā. Pušu Septītajā konferencē ir plānots pieņemt lēmumu par PHF iekļaušanu konvencijas A pielikumā.

(6)       PHF laišana tirgū un izmantošana ir aizliegta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1907/2006 (REACH)[17] XVII pielikuma 22. ierakstu. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009[18] un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 528/2012[19] ir aizliegts laist tirgū un lietot PHF attiecīgi kā augu aizsardzības līdzekli un kā biocīdu. Tā kā PHF pārnese vidē var notikt lielos attālumos, ES iedzīvotājiem būs lielāks ieguvums no šīs vielas lietošanas pakāpeniskas pārtraukšanas visā pasaulē nekā no tās lietošanas aizliegšanas Savienībā.

(7)       NOP IK iesaka iekļaut PHF konvencijā ar specifisku izņēmumu attiecībā uz PHF ražošanu un izmantošanu pārvades līniju balstiem un traversām. Savienībai nav vajadzīgs specifisks izņēmums, bet tai būtu jāakceptē izņēmums Pušu Septītajā konferencē, ja tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu PHF iekļaušanu.

(8)       Pēc pieteikuma saņemšanas no Savienības 2011. gadā par hlornaftalīnu iekļaušanu NOP IK ir konstatējusi, ka polihlornaftalīni atbilst konvencijas kritērijiem to iekļaušanai A un C pielikumā. Pušu Septītajā konferencē ir plānots pieņemt lēmumu par PHN iekļaušanu konvencijas A un C pielikumā.

(9)       PHN ražošana Savienībā nenotiek, taču tos var ražot netīši, lielākoties sadedzināšanā (galvenokārt atkritumu sadedzināšanā). Uz šīm darbībām attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/75/ES[20], un tām jāpiemēro noteikti emisiju pārvaldības pasākumi.

(10)     PHN laišana tirgū un izmantošana Savienībā ir aizliegta saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 850/2004, kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 519/2012[21]. Tā kā PHN pārnese vidē var notikt lielos attālumos, ES iedzīvotājiem būtu lielāks ieguvums no šīs vielas lietošanas pakāpeniskas pārtraukšanas visā pasaulē nekā no tās aizliegšanas Savienībā ar Regulu (EK) Nr. 850/2004.

(11)     Pēc pieteikuma saņemšanas no Savienības 2011. gadā par heksahlorbutadiēna (HHBD) iekļaušanu NOP IK ir konstatējusi, ka HHBD atbilst konvencijas kritērijiem tā iekļaušanai A un C pielikumā. Pušu Septītajā konferencē ir plānots pieņemt lēmumu par HHBD iekļaušanu konvencijas A un C pielikumā.

(12)     HHBD ražošana Savienībā ir izbeigta, bet dažās rūpnieciskajās darbībās to joprojām var ražot netīši. Uz šīm darbībām attiecas Direktīva 2010/75/ES, un tām jāpiemēro noteikti emisiju pārvaldības pasākumi.

(13)     HHBD laišana tirgū un izmantošana Savienībā ir aizliegta saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 850/2004, kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 519/2012. Tā kā HHBD pārnese vidē var notikt lielos attālumos, ES iedzīvotājiem būtu lielāks ieguvums no šīs vielas lietošanas pakāpeniskas pārtraukšanas visā pasaulē nekā no tās aizliegšanas Savienībā ar Regulu (EK) Nr. 850/2004.

(14)     Perfluoroktānsulfoskābe un tās atvasinājumi (PFOS) jau ir iekļauti konvencijas A pielikumā ar vairākiem specifiskiem izņēmumiem. Pēc minēto izņēmumu izvērtēšanas NOP IK aicina puses pārtraukt PFOS izmantošanu paklājos, ādā un apģērbos, tekstilijās un tapsēšanā, pārklājumos un pārklājumu piedevās, insekticīdos ievazātu sarkano ugunsskudru un termītu apkarošanai. NOP IK arī aicina puses pārtraukt PFOS izmantošanu cietajai metalizācijai, kas ir atļauta kā specifisks izņēmums, un lietot to vienīgi cietajai metalizācijai tikai noslēgtās sistēmās, kas saskaņā ar konvenciju ir atļauta kā pieļaujams izmantošanas mērķis. Turklāt NOP IK mudina puses pārtraukt PFOS izmantošanu atraktantos Atta spp. un Acromyrmex spp. lapgraužu skudru apkarošanai, kas pašlaik ir atļauta kā pieļaujams izmantošanas mērķis.

(15)     Savienībai saskaņā ar NOP IK ierosinājumu būtu jāatbalsta specifisko izņēmumu un pieļaujamo izmantošanas mērķu svītrošana attiecībā uz PFOS un tās atvasinājumiem, ieskaitot izņēmumu to izmantošanai par slapināšanas līdzekli vadāmās galvanizācijas sistēmās, kurš Savienībā ir īstenots ar Regulu (EK) Nr. 850/2004, kurā grozījumi izdarīti ar Regulu (ES) Nr. 757/2010[22], un kura termiņš ir 2015. gada 26. augusts.

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Nostāja, kas Savienībai jāieņem Stokholmas konvencijas Pušu Septītajā konferencē saskaņā ar Noturīgo organisko piesārņotāju izvērtēšanas komitejas[23] ieteikumiem, ir atbalstīt:

– pentahlorfenola (PHF)[24] iekļaušanu konvencijas A un C pielikumā. Ja nepieciešams, Savienība var akceptēt specifisku izņēmumu attiecībā uz PHF ražošanu un izmantošanu pārvades līniju balstiem un traversām;

– polihlornaftalīnu (PHN)[25] iekļaušanu konvencijas A un C pielikumā bez izņēmumiem;

– heksahlorbutadiēna (HHBD) iekļaušanu konvencijas A un C pielikumā bez izņēmumiem;

– šādu izņēmumu un pieļaujamo izmantošanas mērķu svītrošanu konvencijas B pielikuma ierakstā par perfluoroktānsulfoskābi (PFOS) un tās atvasinājumiem: paklāji, āda un apģērbi, tekstilijas un tapsēšana, pārklājumi un pārklājumu piedevas, insekticīdi ievazātu sarkano ugunsskudru un termītu apkarošanai, atraktants Atta spp. un Acromyrmex spp. lapgraužu skudru apkarošanai;

– specifiska izņēmuma svītrošanu attiecībā uz PFOS izmantošanu metalizācijā, izņemot cietajā metalizācijā tikai noslēgtās sistēmās, kas saskaņā ar konvenciju ir atļauta kā pieļaujams izmantošanas mērķis.

Par šīs nostājas precizēšanu, ņemot vērā norises Stokholmas konvencijas Pušu Septītajā konferencē, Savienības pārstāvji var vienoties konferencē, veicot koordinēšanu uz vietas, bez Padomes papildu lēmuma.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē,

                                                                       Padomes vārdā —

                                                                       priekšsēdētājs

[1]               http://www.pops.int/documents/convtext/convtext_en.pdf.

[2]               Divas ES dalībvalstis to vēl nav ratificējušas (Itālija un Malta).

[3]               OV L 209, 31.7.2006., 1. lpp.

[4]               OV L 158, 30.4.2004., 7. lpp.

[5]               OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.

[6]               OV L 159, 20.6.2012., 1. lpp.

[7]               OV L 334, 17.12.2010., 17. lpp.

[8]               OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.

[9]               OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.

[10]             OV L 167, 27.6.2012., 1. lpp.

[11]             Tas pats attiecas uz vielām, kuras papildus iekļautas ANO/EEK Protokola par NOP I, II un/vai III pielikumā.

[12]             Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmums 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību, OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

[13]             Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu, OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.

[14]             Padomes 2004. gada 14. oktobra Lēmums Nr. 2006/507/EK par to, kā Eiropas Kopienas vārdā noslēdz Stokholmas Konvenciju par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem (OV L 209, 31.7.2006., 1. lpp.).

[15]             Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 850/2004 par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem, ar ko groza Direktīvu 79/117/EEK (OV L 158, 30.4.2004., 7. lpp.).

[16]             Pieteikums par iekļaušanu UNEP/POPS/POPRC-7/4.

[17]             Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (OV L 396, 30.12.2006., 1.lpp.).

[18]             Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regula (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.)

[19]             Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 22. maija Regula (ES) Nr. 528/2012 par biocīdu piedāvāšanu tirgū un lietošanu (OV L 167, 27.6.2012., 1. lpp.).

[20]             Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Direktīva 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) (OV L 334, 17.12.2010., 17. lpp.).

[21]             Komisijas 2012. gada 19. jūnija Regula (ES) Nr. 519/2012, ar ko groza I pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 850/2004 par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem (OV L 159, 20.6.2012., 1. lpp.).

[22]             Komisijas Regula (ES) Nr. 757/2010, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 850/2004 par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem I un III pielikumu, OV L 223/29, 25.8.2010.

[23]             Lēmumi POPRC-10/1, POPRC-9/1, POPRC-9/2.

[24]             Pentahlorfenols, tā sāļi un esteri.

[25]             Dihlornaftalīni, trihlornaftalīni, tetrahlornaftalīni, pentahlornaftalīni, heksahlornaftalīni, heptahlornaftalīni un oktahlornaftalīni – atsevišķi vai kā polihlornaftalīnu sastāvdaļas.