PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.           PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Reģionālā konvencija par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem[1] (“konvencija”) paredz noteikumus par to preču izcelsmi, kas tiek tirgotas saskaņā ar attiecīgajiem nolīgumiem, kuri noslēgti starp Līgumslēdzējām pusēm. ES un Palestīna[2] konvenciju parakstīja attiecīgi 2011. gada 15. jūnijā un 2013. gada 18. septembrī.

ES un Palestīna savu apstiprināšanas dokumentu konvencijas depozitāram deponēja attiecīgi 2012. gada 26. martā un 2014. gada 27. maijā. Piemērojot konvencijas 10. panta 3. punktu, attiecībā uz ES un Palestīnu konvencija tādējādi stājās spēkā attiecīgi 2012. gada 1. maijā un 2014. gada 1. jūlijā.

Konvencijas 6. pantā noteikts, ka katra Līgumslēdzēja puse veic atbilstīgos pasākumus, lai nodrošinātu šīs konvencijas efektīvu piemērošanu. Šai nolūkā Apvienotajai komitejai, kura izveidota ar Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu pagaidu asociācijas nolīgumu par tirdzniecību un sadarbību starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Palestīnas atbrīvošanas organizāciju (PLO) Jordānas Rietumkrasta un Gazas sektora Palestīnas pašpārvaldes vajadzībām, no otras puses[3], būtu jāpieņem lēmums, ar ko 3. protokolu par jēdziena “noteiktas izcelsmes izstrādājumi” definīciju un administratīvās sadarbības metodēm aizstāj ar jaunu protokolu, kas attiecībā uz izcelsmes noteikumiem atsaucas uz konvenciju. Padomei būtu jānosaka nostāja, kas ES jāieņem Apvienotajā komitejā.

2.           APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

ES dalībvalstis par Padomes lēmuma projektu tika informētas 2013. gada 13. maija sanāksmē Muitas kodeksa komitejas Produktu izcelsmes nodaļā. Konsultācijas ar konvencijas Līgumslēdzējām pusēm pēdējo reiz notika Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu darba grupas 2014. gada 22. un 23. oktobra sanāksmē.

Neatkarīgu ekspertu atzinums nebija vajadzīgs. Turklāt nebija vajadzīgs ietekmes novērtējums, jo ierosinātie grozījumi ir tikai tehniski un spēkā esošā izcelsmes noteikumu protokola būtība netiek mainīta.

3.           PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

Padomes lēmuma juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību 207. panta 4. punkta pirmā daļa saistībā ar tā 218. panta 9. punktu.

Priekšlikums ir Savienības ekskluzīvā kompetencē. Tāpēc subsidiaritātes principu nepiemēro.

Ierosinātais juridiskais instruments: Padomes lēmums.

2015/0018 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Apvienotajā komitejā, kura izveidota ar Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu pagaidu asociācijas nolīgumu par tirdzniecību un sadarbību starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Palestīnas atbrīvošanas organizāciju (PLO) Jordānas Rietumkrasta un Gazas sektora Palestīnas pašpārvaldes vajadzībām, no otras puses, lai minētā nolīguma 3. protokolu par jēdziena “noteiktas izcelsmes izstrādājumi” definīciju un administratīvās sadarbības metodēm aizstātu ar jaunu protokolu, kas attiecībā uz izcelsmes noteikumiem atsaucas uz Reģionālo konvenciju par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. panta 4. punkta pirmo daļu saistībā ar 218. panta 9. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)       Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu pagaidu asociācijas nolīguma par tirdzniecību un sadarbību starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Palestīnas atbrīvošanas organizāciju (PLO) Jordānas Rietumkrasta un Gazas sektora Palestīnas pašpārvaldes vajadzībām, no otras puses[4] (“nolīgums”), 3. protokols attiecas uz jēdziena “noteiktas izcelsmes izstrādājumi” definīciju un administratīvās sadarbības metodēm (“3. protokols”).

(2)       Reģionālā konvencija par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem[5] (“konvencija”) paredz noteikumus par to preču izcelsmi, kas tiek tirgotas saskaņā ar attiecīgajiem nolīgumiem, kuri noslēgti starp Līgumslēdzējām pusēm.

(3)       Savienība un Palestīna[6] konvenciju parakstīja attiecīgi 2011. gada 15. jūnijā un 2013. gada 18. septembrī.

(4)       Savienība un Palestīna savus apstiprināšanas dokumentus konvencijas depozitāram deponēja attiecīgi 2012. gada 26. martā un 2014. gada 27. maijā. Piemērojot konvencijas 10. panta 3. punktu, attiecībā uz Savienību un Palestīnu konvencija tādējādi stājās spēkā attiecīgi 2012. gada 1. maijā un 2014. gada 1. jūlijā.

(5)       Konvencijas 6. pantā noteikts, ka katrai Līgumslēdzējai pusei jāveic atbilstīgie pasākumi, lai nodrošinātu šīs konvencijas efektīvu piemērošanu. Šai nolūkā Apvienotajai komitejai, kas izveidota ar nolīgumu, būtu jāpieņem lēmums par 3. protokola aizstāšanu ar jaunu protokolu, kas attiecībā uz izcelsmes noteikumiem atsaucas uz konvenciju.

(6)       Tādēļ Savienības nostājas Apvienotajā komitejā pamatā vajadzētu būt pievienotajam lēmuma projektam,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Nostājas, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Apvienotajā komitejā, kura izveidota ar Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu pagaidu asociācijas nolīgumu par tirdzniecību un sadarbību starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Palestīnas atbrīvošanas organizāciju (PLO) Jordānas Rietumkrasta un Gazas sektora Palestīnas pašpārvaldes vajadzībām, no otras puses, lai minētā nolīguma 3. protokolu par jēdziena “noteiktas izcelsmes izstrādājumi” definīciju un administratīvās sadarbības metodēm aizstātu ar jaunu protokolu, kas attiecībā uz izcelsmes noteikumiem atsaucas uz Reģionālo konvenciju par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem, pamatā ir Apvienotās komitejas lēmuma projekts, kas pievienots šim lēmumam.

Savienības pārstāvji Apvienotajā komitejā var vienoties par nelielām izmaiņām Apvienotās komitejas lēmuma projektā bez Padomes papildu lēmuma.

2. pants

Apvienotās komitejas lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē,

                                                                       Padomes vārdā —

                                                                       priekšsēdētājs

[1]               OV L 54, 26.2.2013., 4. lpp.

[2]               Šis nosaukums nav uzskatāms par Palestīnas valsts atzīšanu, un tas neskar dalībvalstu individuālo nostāju šajā jautājumā.

[3]               OV L 187, 16.7.1997., 3. lpp.

[4]               OV L 187, 16.7.1997., 3. lpp.

[5]               OV L 54, 26.2.2013., 4. lpp.

[6]               Šis nosaukums nav uzskatāms par Palestīnas valsts atzīšanu, un tas neskar dalībvalstu individuālo nostāju šajā jautājumā.

Projekts ES UN PALESTĪNAS APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. ...

(..),

ar ko aizstāj Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu pagaidu asociācijas nolīguma par tirdzniecību un sadarbību starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Palestīnas atbrīvošanas organizāciju (PLO) Jordānas Rietumkrasta un Gazas sektora Palestīnas pašpārvaldes vajadzībām, no otras puses, 3. protokolu par jēdziena “noteiktas izcelsmes izstrādājumi” definīciju un administratīvās sadarbības metodēm

ES un Palestīnas Apvienotā komiteja

ņemot vērā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu pagaidu asociācijas nolīgumu par tirdzniecību un sadarbību starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Palestīnas atbrīvošanas organizāciju (PLO) Jordānas Rietumkrasta un Gazas sektora Palestīnas pašpārvaldes vajadzībām, no otras puses[1], un jo īpaši tā 25. pantu,

ņemot vērā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu pagaidu asociācijas nolīguma par tirdzniecību un sadarbību starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Palestīnas atbrīvošanas organizāciju (PLO) Jordānas Rietumkrasta un Gazas sektora Palestīnas pašpārvaldes vajadzībām, no otras puses, 3. protokolu par jēdziena “noteiktas izcelsmes izstrādājumi” definīciju un administratīvās sadarbības metodēm,

tā kā:

(1) Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu pagaidu asociācijas nolīguma par tirdzniecību un sadarbību starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Palestīnas atbrīvošanas organizāciju (PLO) Jordānas Rietumkrasta un Gazas sektora Palestīnas pašpārvaldes vajadzībām, no otras puses (“nolīgums”), 25. pants atsaucas uz nolīguma 3. protokolu (“3. protokols”), kurā izklāstīti izcelsmes noteikumi un paredzēta izcelsmes kumulācija starp Eiropas Savienību, Palestīnu un citām konvencijas Līgumslēdzējām pusēm.

(2) Nolīguma 3. protokola 39. pants nosaka, ka Apvienotā komiteja, kas paredzēta ar nolīguma 63. pantu, var nolemt grozīt minētā protokola noteikumus.

(3) Reģionālās konvencijas par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem[2] (“konvencija”) nolūks ir protokolus par izcelsmes noteikumiem, kuri pašlaik ir spēkā starp Eiropas un Vidusjūras reģiona valstīm, aizstāt ar vienu tiesību aktu.

(4) Eiropas Savienība un Palestīna[3] konvenciju parakstīja attiecīgi 2011. gada 15. jūnijā un 2013. gada 18. septembrī.

(5) Eiropas Savienība un Palestīna savus apstiprināšanas dokumentus konvencijas depozitāram deponēja attiecīgi 2012. gada 26. martā un 2014. gada 27. maijā. Piemērojot konvencijas 10. panta 3. punktu, attiecībā uz Savienību un Palestīnu konvencija tādējādi stājās spēkā attiecīgi 2012. gada 1. maijā un 2014. gada 1. jūlijā.

(6) Nolīguma 3. protokols tādēļ būtu jāaizstāj ar jaunu protokolu, kas atsaucas uz konvenciju,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu pagaidu asociācijas nolīguma par tirdzniecību un sadarbību starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Palestīnas atbrīvošanas organizāciju (PLO) Jordānas Rietumkrasta un Gazas sektora Palestīnas pašpārvaldes vajadzībām, no otras puses, 3. protokolu par jēdziena “noteiktas izcelsmes izstrādājumi” definīciju un administratīvās sadarbības metodēm aizstāj ar šā lēmuma pielikumā izklāstīto tekstu.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

To piemēro no ...

[Vieta]

                                                                       Apvienotās komitejas vārdā –

                                                                       priekšsēdētājs

Pielikums

3. protokols

par jēdziena “noteiktas izcelsmes izstrādājumi” definīciju un administratīvās sadarbības metodēm

1. pants

Piemērojamie izcelsmes noteikumi

1.         Šā nolīguma īstenošanas nolūkā piemēro Reģionālās konvencijas par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem[4] (“konvencija”) I papildinājumu un attiecīgos II papildinājuma noteikumus.

2.         Reģionālās konvencijas par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem I papildinājumā un attiecīgajos II papildinājuma noteikumos ar visām atsaucēm uz “attiecīgo nolīgumu” saprot atsauces uz šo nolīgumu.

2. pants

Strīdu izšķiršana

1.         Ja strīdus, kas radušies saistībā ar konvencijas I papildinājuma 32. pantā minētajām pārbaudes procedūrām, nevar izšķirt starp muitas dienestiem, kuri pieprasa pārbaudi, un par šīs pārbaudes veikšanu atbildīgajiem muitas dienestiem, tos nodod Apvienotajai komitejai.

2.         Visos gadījumos domstarpību izšķiršana starp importētāju un importētājvalsts muitas dienestiem notiek saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem.

3. pants

Protokola grozījumi

Apvienotā komiteja var nolemt grozīt šā protokola noteikumus.

4. pants

Izstāšanās no konvencijas

1.         Ja Eiropas Savienība vai Palestīna[5] konvencijas depozitāram rakstiski dara zināmu savu nodomu izstāties no konvencijas saskaņā ar tās 9. pantu, Eiropas Savienība un Palestīna nekavējoties sāk sarunas par izcelsmes noteikumiem, lai īstenotu šo nolīgumu.

2.         Iekams nav stājušies spēkā šādi sarunu ceļā no jauna pieņemti izcelsmes noteikumi, šim nolīgumam piemēro konvencijas I papildinājuma izcelsmes noteikumus un attiecīgā gadījumā attiecīgos II papildinājuma noteikumus, kuri bija spēkā izstāšanās brīdī. Tomēr no izstāšanās brīža konvencijas I papildinājuma izcelsmes noteikumus un attiecīgā gadījumā II papildinājuma attiecīgos noteikumus saprot tā, ka divpusēja kumulācija tiek pieļauta tikai starp Eiropas Savienību un Palestīnu.

[1]               OV L 187, 16.7.1997., 3. lpp.

[2]               OV L 54, 26.2.2013., 4. lpp.

[3]               Šis nosaukums nav uzskatāms par Palestīnas valsts atzīšanu, un tas neskar dalībvalstu individuālo nostāju šajā jautājumā.

[4]               OV L 54, 26.2.2013., 4. lpp.

[5]               Šis nosaukums nav uzskatāms par Palestīnas valsts atzīšanu, un tas neskar dalībvalstu individuālo nostāju šajā jautājumā.