17.12.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 423/7

1.

pauž gandarījumu par Luksemburgas valdības lēmumu kā vienu no savas ES prezidentūras prioritātēm noteikt pārrobežu sadarbību un atzinīgi vērtē tās centienus novērst šķēršļus šajā sadarbībā un tādējādi palielināt Eiropas ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, un pilnībā izmantot abpus robežām esošo reģionu potenciālu; šāda pārrobežu sadarbības iekļaušana starp prioritātēm ir jo īpaši nozīmīga pašreizējā situācijā, kurā tiek apšaubīta brīva pārvietošanās pāri robežām, lai gan tas ir viens no Eiropas integrācijas galvenajiem sasniegumiem;

2.

tāpat atzinīgi vērtē aicinājumu uzlabot piemērojamo pārrobežu sadarbības tiesisko regulējumu, ne tikai īstenojot īpašos tiesību aktus, kas jau pastāv attiecībā uz dažādiem šīs sadarbības aspektiem, bet arī pilnveidojot vai papildinot spēkā esošo tiesisko regulējumu, lai tādējādi atvieglotu nozaru vai konkrētiem apgabaliem paredzēto tiesību aktu pieņemšanu;

3.

uzsver, ka pārrobežu sadarbība var būt nozīmīga pilsētu un lauku reģionālajai attīstībai, un norāda, ka Eiropas vietējo un reģionālo pašvaldību sadarbība ļauj tām efektīvāk īstenot veicamos uzdevumus un jo īpaši sekmē pierobežas reģionu progresu un attīstību;

4.

uzsver, ka pierobežas reģioni ir īpašas Eiropas integrācijas procesa laboratorijas, proti, tā ir telpa, kurā vienotā tirgus un citu Eiropas politikas jomu īstenošanai vajadzētu būt pamanāmākai nekā citviet. Pierobežas reģioni gandrīz pēc definīcijas ir unikālas daudzpusējas krustceles, kur valda izteikta perspektīvu daudzveidība un spēcīga kultūras un valodu sinerģija;

5.

norāda, ka pēdējo 25 gadu laikā ES ir panākts liels progress pārrobežu sadarbības jomā, izmantojot tās komponentus – programmu Interreg, Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA) Eiropas kaimiņattiecību instrumentu (EKI), kā arī citus Eiropas teritoriālās sadarbības moduļus, taču rezultāti, kas ir sasniegti līdz šim, joprojām ir neapmierinoši no šīs sadarbības potenciāla pilnīgas izmantošanas viedokļa. Tādēļ lielāka uzmanība būtu jāvelta pārrobežu sadarbības turpmākai stiprināšanai un tās sasaistei ar citiem spēkā esošajiem instrumentiem (kohēzijas politika, “Apvārsnis 2020”, valsts atbalsts u. c.), lai nodrošinātu īpašu attieksmi pret mazāk labvēlīgajiem pierobežas reģioniem;

6.

ņemot vērā līdz šim veikto darbu pārrobežu sadarbības izvēršanā, atzinīgi vērtē reģionālās sadarbības dažādo veidu nozīmi gan makroreģionu un funkcionālo telpu līmenī (stratēģija Baltijas jūras reģionam, Donavas reģionam, Adrijas un Jonijas jūras reģionam un Alpu reģionam), gan vietējo un reģionālo pašvaldību līmenī;

7.

uzsver to tiesību instrumentu nozīmi, kas tika pieņemti, lai stiprinātu pārrobežu sadarbību. Jo īpaši jāmin Eiropas Padomes Eiropas Pamatkonvencija par teritoriālo kopienu vai pārvaldes institūciju pārrobežu sadarbību (1), kurā valstis apņēmās atvieglot un sekmēt pārrobežu sadarbību starp teritoriālajām kopienām vai to jurisdikcijā esošajām pārvaldes institūcijām un tām kopienām un institūcijām, kas atrodas citu līgumslēdzēju pušu jurisdikcijā, kā arī regula par Eiropas teritoriālās sadarbības grupu (ETSG) (2) un Eiropas ekonomisko interešu grupu (EEIG), jo tie ir kvalitatīvi rīki, kas nodrošina juridiskus instrumentus, kuri vajadzīgi pārrobežu sadarbības izvēršanai;

8.

atgādina par ETSG nozīmi, lai atbalstītu un veicinātu dalībvalstu vai vietējo un reģionālo pašvaldību pārrobežu, transnacionālo un starpreģionālo sadarbību;

9.

izceļ elastību, ko nodrošina līdzdalība ETSG, jo šī grupa ir daudzlīmeņu pārvaldības platforma, kuru izmantojot dažāda līmeņa instances ar dažādām kompetencēm var saskaņoti strādāt un pielāgoties katra reģiona vajadzībām;

10.

norāda, ka pārrobežu sadarbības attīstību kavē daudzi šķēršļi, kas negatīvi ietekmē pierobežas reģionu ekonomisko uzplaukumu, kā arī Eiropas ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju; norāda arī, ka pārrobežu sadarbība saskaras ar neparedzamiem šķēršļiem, kas bieži vien rodas dalībvalstu un reģionālo un vietējo dalībnieku darbības rezultātā;

11.

atzīmē, ka Luksemburgas prezidentvalsts organizētais seminārs un aptauja izgaismoja būtiskus šķēršļus, kas kavē pārrobežu sadarbības turpmāku nostiprināšanu. Minēsim tikai dažus piemērus: nespēja īstenot pārrobežu projektus transporta, veselības aprūpes, vides, civilās aizsardzības u. c. jomās tiesību aktu atšķirību dēļ vai arī institucionālā asimetrija starp dalībvalstīm, kuras cēlonis ir atšķirīgi teritoriālās struktūras līmeņi, juridiskās noteiktības trūkums, no kura cieš pārrobežu struktūrvienības un kopīgie pakalpojumi, kā arī nevienlīdzīgs ekonomiskās attīstības līmenis abpus robežām sakarā ar atšķirīgiem valstu apstākļiem darba tiesību, nodokļu un sociālā nodrošinājuma jomā;

12.

turklāt konstatē, ka pārrobežu reģionos valsts veselības aprūpes sistēmas ir nesavietojamas un tas attiecas arī uz noteikumiem par pakalpojumiem, ko sniedz neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļa; nav skaidrs, kādai jurisdikcijai ir pakļauti veselības nozares darbinieki, kas strādā reģionos ar atšķirīgām jurisdikcijām; pastāv asimetrijas problēmas starp veselības aprūpes nodrošinātājiem un publiskajām iestādēm abpus robežām; ir nepieciešama iepriekšēja atļauja izdevumu atmaksas saņemšanai, un tā rezultātā vietējā sabiedrība, piemēram, nevar ātri piekļūt tuvumā esošiem veselības aprūpes pakalpojumiem;

13.

uzskata arī, ka šķēršļi pārrobežu sadarbībā, kurus Luksemburgas prezidentvalsts apzināja ar īstenoto aptauju, ir tikai indikatīvi šādu šķēršļu piemēri un ka tādēļ būtu lietderīgi sākt sistemātiskāku un pilnīgāku šo trūkumu analīzi;

14.

atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas nodomu līdz 2016. gada beigām sagatavot analīzi par šķēršļiem, risinājumiem un paraugprakses piemēriem pārrobežu sadarbībā un aicina Komisiju aktīvi iesaistīt Eiropas Reģionu komiteju minētās analīzes izstrādē un rezultātu kopīgā novērtēšanā;

15.

norāda: lai izstrādātu kvalitatīvu analīzi par šķēršļiem pārrobežu sadarbībā un rastu atbilstīgus risinājumus to novēršanai, vajag precīzi definēt pierobežas reģiona jēdzienu, kā arī iegūt aktuālus datus par šo sadarbību; šajā sakarā ir neapmierināta, ka attiecībā uz sadarbību nav pietiekamu statistikas datu par katru pārrobežas reģionu un ka pastāv atšķirības starp dalībvalstīm statistikas datu pārraudzības nodrošināšanā;

16.

aicina Komisiju ņemt vērā pārrobežu šķēršļu analīzi, kas jau veikta pierobežas reģionu uzdevumā vai pārrobežu programmu ietvaros;

17.

uzsver: ir svarīgi veicināt un atvieglot pārrobežu sadarbību ar mērķi panākt visu reģionu līdzsvarotu attīstību ES, kā arī mazināt attīstības līmeņu atšķirības starp dažādiem reģioniem saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 174. pantu; turklāt norāda, ka no ekonomikas attīstības veicināšanas viedokļa daži pierobežas reģioni atrodas īpaši neizdevīgā situācijā, īpaši tad, ja pastāv izteiktas ekonomikas attīstības līmeņa atšķirības salīdzinājumā ar citiem pierobežas reģioniem, kuri gūst labumu no savas atrašanās vietas; tas pats attiecas uz trešo valstu pierobežas reģioniem vai ES tālākajiem reģioniem. Sakarā ar šo nelabvēlīgo situāciju, kādā atrodas daži reģioni, aicina stingrāk ievērot Līguma par Eiropas Savienības darbību 174. pantā ietvertos nosacījumus par teritoriālo kohēziju;

18.

uzstāj, ka ir ārkārtīgi svarīgi turpināt neatlaidīgi strādāt, lai novērstu trūkumus pārrobežu sadarbībā, un to uzskatīt par pastāvīgu uzdevumu līdztekus Eiropas integrācijas procesa padziļināšanai. Tādēļ atzinīgi vērtē normatīva rakstura iniciatīvas, kā arī, piešķirot finansējumu šīs sadarbības turpmākai attīstībai, iesaka atbilstīgi atspoguļot pārrobežu sadarbības nozīmi;

19.

uzsver: meklējot risinājumus konstatēto pārrobežu sadarbības šķēršļu novēršanai un ņemot vērā Rīcības programmas administratīvā sloga samazināšanai Eiropas Savienībā (REFIT) (3) rezultātus, jābalstās uz noteikumiem, kas pašlaik regulē šo sadarbību, un jānodrošina to pilnīga īstenošana;

20.

atgādina, ka saskaņā ar Eiropas Padomes Eiropas Pamatkonvencijas par teritoriālo kopienu vai pārvaldes institūciju pārrobežu sadarbību 4. pantu parakstītājvalstis ir apņēmušās novērst juridiskās, administratīvās vai tehniskās problēmas, kas traucē pārrobežu sadarbības attīstību un pienācīgu darbību, un savstarpēji sadarboties, lai tās atrisinātu;

21.

atzinīgi vērtē neseno Luksemburgas prezidentvalsts iniciatīvu iesniegt priekšlikuma projektu par jaunu juridisku instrumentu, kas būtu vērsts uz to, lai dalībvalstis, uz kurām attiecas konkrēts pārrobežu projekts, varētu vienoties par tiesisko regulējumu, kas būtu veidots no attiecīgo dalībvalstu esošajiem tiesību aktiem un ko varētu piemērot tikai konkrētajam pārrobežu projektam. Tas sekmētu kohēziju pierobežu teritorijās. Lai gan šis instruments attiecas uz iniciatīvām, kurām nav obligāti jāpiesaista ES finansējums, tas ir vērtīgs ieguldījums gaidāmajās debatēs par pārrobežu sadarbības nākotni un ES ekonomiskās, sociālas un teritoriālās kohēzijas mērķiem;

22.

norāda, ka instruments pārrobežu sadarbības uzlabošanai ES jau pastāv, proti, Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. jūlija Regula (EK) Nr. 1082/2006 par Eiropas teritoriālās sadarbības grupu (ETSG), kas tika grozīta ar Regulu (ES) Nr. 1302/2013, ar mērķi īstenot pārrobežu sadarbības projektus un tos pārvaldīt valstu atšķirīgo juridisko noteikumu un procedūru ietvaros. Uzsver, ka abi šie instrumenti no juridiska aspekta ir atšķirīgi: ETSG tiesiskais regulējums attiecas tikai uz tās locekļiem, bet tas, kas tiktu izveidots ar Luksemburgas priekšlikumu, tiktu piemērots attiecīgajam pārrobežu sadarbības projektam ar precīzi noteiktu ģeogrāfisko darbības jomu;

23.

atzinīgi vērtē vienkāršojumus, kas iekļauti grozītajā ETSG regulā, kas stājās spēkā 2014. gada 22. jūnijā, tostarp vairākus vienkāršojumus pēc Eiropas Reģionu komitejas priekšlikuma, tomēr ir sarūgtināta, ka dažas dalībvalstis nesteidzas pieņemt šo grozīto ETSG regulu. Šajā sakarā aicina dalībvalstis aktīvāk to īstenot un veicināt ETSG ieviešanu savā teritorijā, ņemot vērā to, ka regula ļauj izveidot un reģistrēt ETSG ar lielāku elastību, kā arī labāk noteikt to uzdevumus. Tomēr uzskata, ka kopš regulas spēkā stāšanās vēl nav pagājis pietiekami ilgs laiks, lai varētu pilnībā izvērtēt regulas nozīmi, kā arī tās piemērošanas ietekmi uz vietas;

24.

tā kā eksistē ESTG regula un, kad tā būs transponēta visu dalībvalstu tiesību aktos, tai būs plašas iespējas stiprināt pārrobežu sadarbību, tad, izvērtējot papildu juridisku instrumentu izveidi, būtu jāievēro proporcionalitātes princips. Turklāt uzskata, ka ir gadījumi, kad no ETSG atšķirīgs juridisks instruments būtu palīdzējis pārvarēt specifiskus šķēršļus, kas radušies kādā noteiktā sadarbības projektā;

25.

atzinīgi vērtē priekšlikumā ierosināto pieeju turpināt kvalitatīvi attīstīt pārrobežu sadarbības instrumentu klāstu, paredzot vispārēju instrumentu, kas neveido jaunu struktūru ar juridiskas personas statusu, bet nodrošina virzību uz mērķi izmantot iepriekš definētus noteikumus kopēju iniciatīvu īstenošanai divās vai vairākās dalībvalstīs. Šādu pieeju var uzskatīt par ETSG panākumu atzīšanu;

26.

norāda, ka pašreizējā stadijā priekšlikums par jaunu instrumentu rada vairākus jautājumus, kurus vajadzēs pienācīgi izskatīt gaidāmajās debatēs:

27.

norāda: lai gan mērķi un uzdevumi, kas noteikti ETSG konvencijā, attiecas tikai uz šo grupu un tās locekļiem un tai nav atļauts pieņemt un īstenot tiesību aktus, kā arī nodrošināt to izpildi, un tāpēc tā nevar būt šādu darbību sākšanas pamatā pārrobežu līmenī, tomēr ETSG ir tiesības pārvaldīt publiskas infrastruktūras, nodrošināt sabiedriskos pakalpojumus, sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, piešķirt un pārvaldīt publiskos resursus ar mērķi īstenot kopējo interešu mērķus – citiem vārdiem sakot, visas darbības, kas atbilst līguma pamatprincipiem un dalībvalstu vispārīgajām interesēm; šajā sakarā uzskata, ka pašreizējā ETSG regula nodrošina labu tiesisko regulējumu šāda veida darbību īstenošanai, kaut arī varētu paredzēt tādu papildu formātu izskatīšanu, kas atvieglotu vispārīgu teritoriālo sadarbību attiecīgajā reģionā;

28.

uzsver, ka galvenās problēmas ETSG kā pārrobežu sadarbības mehānisma izmantošanā ir saistītas ar nepietiekamo izpratnes un informētības līmeni, uzticības trūkumu, kā arī ar nepieciešamās politiskās gribas neesamību. Lai stiprinātu pārrobežu sadarbību, vajag intensīvāk palielināt iesaistīto personu izpratni un informētību par iespējām izvērst šo sadarbību pašreizējā tiesiskā regulējuma, jo īpaši ETSG regulas, ietvaros;

29.

aicina Eiropas Komisiju un dalībvalstis sadarbībā ar Eiropas Reģionu komiteju darīt vairāk, lai izskaidrotu un izklāstītu lomu, kāda var būt ETSG kā instrumentam, kas var labāk apmierināt vietējās vajadzības pierobežas reģionos;

30.

aicina maksimāli vienkāršot tiesisko regulējumu – tas nozīmē, ka ar katru jaunu regulējošo dokumentu vai spēkā esošo grozījumu vajadzētu vienkāršot pārrobežu projektu īstenošanas procedūras neatkarīgi no tā, vai tos finansē no ES budžeta vai nefinansē. Šajā kontekstā uzskata, ka prezidentvalsts Luksemburgas priekšlikums ir vērtīgs ieguldījums diskusijās, kas drīzumā notiks par likumdošanas kopumu nākamajam plānošanas periodam;

31.

atzinīgi vērtē to, ka saskaņā ar subsidiaritātes un vietējās demokrātijas principu, Luksemburgas priekšlikumā ir atzīta vietējo un reģionālo pašvaldību vadošā nozīme – balstoties uz šiem principiem, pierobežas reģioni un pilsētas varēs uzņemties iniciatīvu slēgt Eiropas pārrobežu konvencijas, noteikt tās tiesību normas, kas jāpielāgo, izstrādāt konvencijas projektu un to iesniegt galīgai pieņemšanai kompetentajām dalībvalstu iestādēm;

32.

ierosina ETSG piemērot vienkāršotu piekrišanas procedūru tajos gadījumos, kad jau pastāv struktūra, piemēram, eiroreģions vai darba grupa, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Padomes 1980. gada Pamatkonvenciju par teritoriālo kopienu vai pārvaldes institūciju pārrobežu sadarbību un tās protokoliem un divpusējiem līgumiem, kuri slēgti vēlāk;

33.

saistībā ar ideju izstrādāt jaunu juridisku instrumentu, kas veicinātu pārrobežu sadarbību, vēlas vērst uzmanību uz to, ka Līgumā par Eiropas Savienību ir paredzēts, ka ES jārespektē dalībvalstu galvenās funkcijas, tostarp nodrošināt valsts teritoriālo integritāti (4. pants);

34.

norāda uz atšķirīgām procedūrām, kas tiek piemērotas, lai īstenotu un kontrolētu to pārrobežu sadarbības projektu izpildi, kuros piedalās vairāki partneri no dalībvalstīm un trešām valstīm, kā arī uz grūtībām īstenot attiecīgās programmas un iniciatīvas to atšķirīgo dalībnieku dēļ. Šajā sakarā uzstāj, ka jāturpina vienkāršot visām ieinteresētajām personām vienādi piemērojamās procedūras, kas paredzētas, lai plānotu un pārvaldītu ES finansētas pārrobežu programmas un projektus, un jo īpaši tas attiecas uz nelielu un specifisku pārrobežu projektu īstenošanu. Vēlas, lai tiktu atrasts vienkāršs un ātrs veids, kā administratīvi un juridiski atrisināt projektu īstenošanas jautājumu;

35.

aicina dalībvalstis veicināt privāto dalībnieku iesaistīšanu ar mērķi sekmēt iniciatīvas izaugsmei, noturīgu darbvietu radīšanu un uz nākotni orientētu un efektīvu projektu rezultātu izmantošanu;

36.

aicina dalībvalstis iekļaut to nākamajās darbības programmās pašreizējās un potenciālās ETSG;

37.

konstatē, ka 2014.–2020. gada finanšu plānošanas periodā teritoriālās sadarbības programmu izstrāde un pieņemšana ir tik lēna, ka tas apgrūtinās minēto programmu veiksmīgu īstenošanu, un aicina Eiropas Komisiju aktīvāk iesaistīties un atbalstīt tajās iesaistītās valstis, kad tās izstrādā un pieņem šīs programmas;

38.

mudina ES īpašu uzmanību pievērst ES fondu izmantošanai reģionos, kas robežojas ar trešām valstīm un ES tālākajiem reģioniem, ar mērķi uzlabot no šiem fondiem finansēto pārrobežu projektu izpildi;

39.

mudina Eiropas Komisiju turpināt procedūru vienkāršošanu, lai atvieglotu pārrobežu projektu īstenošanu, kā arī sākt valsts līmenī izmantoto fondu pielāgošanu un šajā sakarā paredzēt iespēju automātiski sasaistīt ES fondus ar pārrobežu projektiem;

40.

ņemot vērā rezultātus, kas gūti, analizējot pārrobežu sadarbības šķēršļus, risinājumus un paraugprakses piemērus, aicina Eiropas Komisiju sadarbībā ar Eiropas Reģionu komiteju izstrādāt ilgtermiņa stratēģiju un ar to saistītu rīcības plānu pārrobežu sadarbības palielināšanai. Šiem dokumentiem vajadzētu aptvert vairākas turpmākās Eiropas Savienības prezidentūras, tādējādi nodrošinot, ka pēc Luksemburgas prezidentūras tās iesāktais darbs netiks pārtraukts, bet to turpinās;

41.

ierosina, lai diskusija par šiem jaunajiem noteikumiem būtu daļa no plašākām debatēm par kohēzijas politikas nākotni. Vidējā termiņa mērķis varētu būt aicinājums dalībvalstīm pilnībā un efektīvi piemērot ETSG regulu, veicināt izpratni par minētās regulas piemērošanu un/vai iespējām to grozīt, ja konstatētas problēmas; aicina Komisiju apsvērt Luksemburgas priekšlikumu un to pilnveidot, ņemot vērā Komisijas patlaban īstenotās pārrobežu sadarbības pārskatīšanas rezultātus;

42.

visbeidzot, uzsver subsidiaritātes principa ievērošanas nozīmi, kā arī nepieciešamību pēc uzticēšanās, labticības un sadarbības starp centrālajām pārvaldes iestādēm un vietējām un reģionālajām pašvaldībām – tas nepieciešams, lai izveidotos reāla un pilnībā funkcionējoša pārrobežu sadarbība.