22.9.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 316/198

—

ņemot vērā Krievijas Konstitūciju, jo īpaši tās 118. pantu, kurā teikts, ka tiesu Krievijas Federācijā spriež tikai tiesas, un Konstitūcijas 120. pantu, kas nosaka, ka tiesneši ir neatkarīgi un pakļaujas tikai Krievijas Konstitūcijai un federālajiem tiesību aktiem,

—

ņemot vērā savu 2015. gada 12. marta rezolūciju par Krievijas opozīcijas līdera Borisa Ņemcova slepkavību un demokrātijas stāvokli Krievijā (1) un ņemot vērā iepriekšējos ziņojumus un rezolūcijas par Krieviju, sevišķi 2015. gada 15. janvāra rezolūciju par Krieviju, it īpaši Alekseja Navaļnija lietu (2), 2015. gada 30. aprīļa rezolūciju par Nadjas Savčenko lietu (3) un 2015. gada 10. jūnija rezolūciju par ES un Krievijas attiecībām (4),

—

ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) Federikas Mogerīni (Federica Mogherini) 2015. gada 19. augusta paziņojumu par spriedumu pret Igaunijas policijas virsnieku Estonu Kohveru,

—

ņemot vērā PV/AP 2015. gada 25. augusta paziņojumu par Krievijas tiesas piespriesto sodu Ukrainas pilsoņiem Oļegam Sencovam un Oleksandram Kolčenko,

—

ņemot vērā iepriekšējos ziņojumus un rezolūcijas par Krieviju, sevišķi 2012. gada 23. oktobra ieteikumu Padomei par kopēju vīzas saņemšanas ierobežojumu noteikšanu Krievijas amatpersonām, kuras iesaistītas Sergeja Magņicka lietā (5), 2013. gada 13. jūnija rezolūciju par tiesiskumu Krievijā (6), 2014. gada 13. marta rezolūciju par Krieviju — Bolotnaja laukuma notikumos iesaistīto demonstrantu notiesāšana (7) un 2014. gada 23. oktobra rezolūciju par nevalstiskās organizācijas “Memoriāls” (Saharova balvas 2009. gada laureātes) slēgšanu Krievijā (8), kā arī 2014. gada 2. aprīļa ieteikumu Padomei par kopēju vīzas saņemšanas ierobežojumu noteikšanu Krievijas amatpersonām, kuras iesaistītas Sergeja Magņicka lietā (9),

—

ņemot vērā septīto periodisko ziņojumu par Krievijas Federāciju (10), kurš tika izskatīts Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēktiesību komitejas 3136. un 3137. sanāksmē (11), kas notika 2015. gada 16. un 17. martā,

—

ņemot vērā ES un Krievijas 2013. gada 28. novembra apspriedes par cilvēktiesību jautājumiem,

—

ņemot vērā Reglamenta 135. panta 5. punktu un 123. panta 4. punktu,

A.

tā kā Krievijas Federācija ir Eiropas Padomes, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) un Apvienoto Nāciju Organizācijas pilntiesīga locekle un ir apņēmusies ievērot gan demokrātijas un tiesiskuma principus, gan pamatbrīvības un cilvēktiesības; tā kā pēdējos mēnešos daudzos gadījumos ir nopietni pārkāpts tiesiskums un ir pieņemti ierobežojoši tiesību akti, pastāv nopietnas bažas par to, vai Krievija pilda starptautiskajos un valsts tiesību aktos noteiktās saistības; un tā kā Eiropas Savienība vairākas reizes ir piedāvājusi sniegt papildu atbalstu un specializētas zināšanas, lai palīdzētu Krievijai modernizēt un uzturēt savu konstitucionālo un tiesisko kārtību atbilstīgi Eiropas Padomes standartiem;

B.

tā kā Krievijas Federālais drošības dienests 2014. gada septembrī no Igaunijas teritorijas nolaupīja Igaunijas policijas virsnieku Estonu Kohveru un pēc tam viņu nelikumīgi arestēja Krievijā un tā kā šāda rīcība ir klajš un rupjš starptautisko tiesību pārkāpums;

C.

tā kā Ukrainas kinorežisors Oļegs Sencovs un pilsoniskās sabiedrības aktīvists Oleksandrs Kolčenko, kuri protestēja pret nelikumīgo Krimas pussalas aneksiju, ko veikusi Krievija, 2014. gada maijā tika arestēti par iespējamu noziedzīgu darbību Krimā; tā kā pret viņiem vērsās kā pret Krievijas pilsoņiem, lai gan viņi abi ir Ukrainas pavalstnieki;

D.

tā kā tiek apgalvots, ka gan Oļegs Sencovs, gan Oleksandrs Kolčenko ir cietuši no spīdzināšanas un ļoti nežēlīgas izturēšanās un ka tā rezultātā viņi ir pretlikumīgi piespiesti atzīt savu vainu un pēcāk šāda atzīšanās ir ieguvusi juridisku spēku;

E.

tā kā Oļegu Sencovu un Oleksandru Kolčenko militārā tiesa ir tiesājusi par noziegumiem, kas ir pilnā civiltiesu jurisdikcijā; tā kā tiesas procesu izkropļoja daudz rupju procesuālo pārkāpumu;

F.

tā kā ziņojumā, ko ANO Cilvēktiesību padomes īpašā referente tiesnešu un advokātu neatkarības jautājumos Gabriela Knaul sniedza 2014. gada aprīlī pēc oficiālas vizītes Krievijas Federācijā, ir paustas nopietnas bažas par iespējamiem tiešiem un netiešiem draudiem tiesu varai, kā arī tiesu varas nevēlamu ietekmēšanu, iejaukšanos tiesu darbā un spiedienu uz tiesu iestādēm;

G.

tā kā ES attiecībām ar Krieviju aizvien vairāk ir vajadzīga stingra, saskaņota un visaptveroša politika, kuru ievēro visas ES dalībvalstis;

H.

tā kā Minskas vienošanās īstenošanas pasākumu kopumā bija paredzēts, ka saskaņā ar pilnīga savstarpīguma principu visi ķīlnieki un visas nelikumīgi aizturētās personas ir jāatbrīvo un jānodrošina viņu apmaiņa;

I.

tā kā dažos pēdējos gados vairāki tiesas procesi un prāvas, tostarp A. Navaļnija, S. Magņicka un M. Hodorkovska lietās, ir likuši apšaubīt Krievijas Federācijas tiesībsargājošo iestāžu neatkarību un objektivitāti;

J.

tā kā ES vairākas reizes ir piedāvājusi sniegt papildu palīdzību un specializētas zināšanas, izmantojot partnerību modernizācijai, lai atbalstītu Krievijas centienus iedibināt demokrātiju un uzturēt savu konstitucionālo un tiesisko kārtību atbilstīgi Eiropas Padomes standartiem,

1.

asi nosoda Pleskavas apgabaltiesas pieņemto spriedumu un arī visu tiesas procesu pret Igaunijas policijas virsnieku Estonu Kohveru, kuram piespriesti 15 gadi cietumsoda pēc tam, kad viņš 2014. gadā nolaupīts no Igaunijas teritorijas, kas ir Eiropas Savienības daļa; uzskata šo lietu gan par starptautisko tiesību, gan vispār par tiesību pamatprincipu pārkāpumu;

2.

mudina Krievijas Federāciju rīkoties saskaņā ar savām starptautiskajām saistībām, nekavējoties atbrīvot Estonu Kohveru un garantēt viņam drošu atgriešanos Igaunijā;

3.

pauž nelokāmu pārliecību, ka jau no paša sākuma Estonam Kohveram nav bijušas nodrošinātas tiesības uz taisnīgu tiesu, jo nebija atklātas tiesas sēdes, Igaunijas konsulam nebija ļauts piedalīties tiesas sēdēs, Estonam Kohveram bija liegta pienācīga juridiskā palīdzība, turklāt viņam bija liegts tikties ar sievu un ģimenes locekļiem un viņam lika iziet nepamatotu psihiatrisko pārbaudi, par kuru nekas sīkāk nav zināms;

4.

asi nosoda Oļega Sencova un Oleksandra Kolčenko nelikumīgo notiesāšanu un ieslodzīšanu; aicina Krievijas Federāciju viņus nekavējoties atbrīvot un garantēt viņiem drošu atgriešanos Ukrainā; pieprasa, lai Krievijas iestādes nekavējoties veiktu objektīvu un efektīvu izmeklēšanu, pārbaudot iespējamas spīdzināšanas faktu, par ko šajā lietā ziņojuši aizstāvji un liecinieki un ko tiesas procesa laikā prokurors noraidīja; turklāt prasa, lai attiecīgā izmeklēšana būtu pieejama starptautiskajiem novērotājiem;

5.

pieprasa atbrīvot visus nelikumīgi arestētos Ukrainas pilsoņus, tostarp Nadju Savčenko, jo tas ir saskaņā ar pieņemto Minskas vienošanās īstenošanas pasākumu kopumu un ar apņemšanos atbrīvot visus ķīlniekus un visas pārējās personas, kuras ir aizturētas saistībā ar konfliktu Ukrainā;

6.

pauž nožēlu, ka Krievijas Federācijā likums un taisnīgums tiek izmantoti kā politiski instrumenti, pārkāpjot starptautiskās tiesības un standartus, un ka tā rezultātā Ukrainas kinorežisoram Oļegam Sencovam un Oleksandram Kolčenko ir piespriests attiecīgi 20 gadu un 10 gadu cietumsods par to, ka viņi pauduši savu viedokli, aktīvi atbalstot Ukrainas nostāju pret nelikumīgo Krimas aneksiju, ko veikusi Krievijas Federācija; norāda, ka viņus nekādā gadījumā nebija jātiesā militārajai tiesai un ka nedrīkst ņemt vērā nevienu liecību, kas iegūta spīdzināšanas un citu pretlikumīgu paņēmienu izmantošanas rezultātā;

7.

asi nosoda to, ka ir brutāli pārkāpta Ukrainas un Igaunijas valstu teritoriālā integritāte, nelikumīgi nolaupot šo valstu pilsoņus, lai viņus varētu apsūdzēt Krievijas tiesā;

8.

uzsver, ka Krievijas tiesu kompetencē nav spriest tiesu par darbībām, kas veiktas aiz starptautiski atzītās Krievijas teritorijas robežām, un norāda, ka tiesvedība visās trijās lietās nav uzskatāma par leģitīmu; aicina Padomi un Komisiju risināt šīs lietas, sazinoties ar Krievijas iestādēm, un pēc tam par to ziņot Parlamentam; aicina dalībvalstis tieši tāpat rīkoties divpusējās sanāksmēs;

9.

uzsver, ka Krievijas iestādes un tiesu iestāžu personāls ir pilnībā atbildīgi par aizturēto personu drošību un par pienācīgu izturēšanos pret aizturētajiem un ka ir jāievēro pilnīgi visas aizturēto personu tiesības tikties ar ģimenes locekļiem, sazināties ar savas valsts diplomātiskajiem pārstāvjiem, saņemt atbilstošu medicīnisko palīdzību un juridisko un konsulāro atbalstu, kā arī aizturēto personu un viņu juridisko pārstāvju tiesības neierobežoti piekļūt visiem dokumentiem un liecībām, kas saistīti ar apsūdzībām, kuras celtas pret attiecīgajām personām;

10.

vēlreiz stingri nosoda valdības nepārtrauktās represīvās darbības pret opozīciju, vēršoties pret neatkarīgām NVO ar tā saukto “ārvalstu aģentu likumu”, kā arī pastāvīgās un daudzveidīgās represijas pret aktīvistiem, politiskajiem oponentiem un režīma kritiķiem;

11.

atgādina Krievijai, ka ir svarīgi, lai tā pildītu visas savas starptautiskās juridiskās saistības, un ka tiesu nolēmumi ir jāpieņem efektīvi un objektīvi, tiem jābūt neatkarīgiem, pilnībā jāatbilst tiesību aktiem un jāpamatojas uz likumīgiem pierādījumiem, un politiska iejaukšanās nav pieļaujama; uzskata, ka Krievijas Federācijai kā Eiropas Padomes un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas loceklei ir jāievēro saistības, par kuru ievērošanu tā ir parakstījusies;

12.

aicina Padomi izveidot vienotu ES sarakstu, iekļaujot tajā amatpersonas, kuras atbildīgas par Estona Kohvera, Nadjas Savčenko, Oļega Sencova un Oleksandra Kolčenko nolaupīšanu, nelikumīgu arestu un notiesāšanu, lai sarakstā iekļautajām amatpersonām noteiktu un īstenotu vīzu izsniegšanas aizliegumu visā ES teritorijā un iesaldētu visus finanšu aktīvus, kas šīm personām vai viņu tuvākajiem ģimenes locekļiem varētu piederēt Eiropas Savienībā;

13.

prasa īstenot ciešāku pastāvīgo uzraudzību pār cilvēktiesību pārkāpumiem Krievijā un Krievijas nesen anektētajās teritorijās; ir ārkārtīgi nobažījies par to, ka cilvēktiesību stāvoklis Krievijā aizvien vairāk pasliktinās, un aicina Krievijas iestādes ievērot cilvēktiesības, tostarp tiesības uz vārda, biedrošanās un pulcēšanās brīvību un tiesiskumu, gan Krievijā, gan pēc nelikumīgās aneksijas arī Krimā; norāda, ka Krievija joprojām pārkāpj Eiropas Cilvēktiesību konvenciju;

14.

mudina Eiropadomes priekšsēdētāju un PV/AP piedāvāt visaptverošu politikas stratēģiju, kas ļautu ES atgūt iniciatīvu un īstenot nepārprotamāku politiku attiecībā uz Krieviju;

15.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Eiropas Padomei, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai, kā arī Krievijas Federācijas prezidentam, valdībai un parlamentam.