22.9.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 316/37

—

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 17. panta 7. punktu,

—

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 246. pantu,

—

ņemot vērā Parlamenta 2005. gada 1. decembra rezolūciju par pamatnostādnēm Eiropas Komisijas apstiprināšanai (1),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2010. gada 20. oktobra lēmumu attiecībā uz pamatnolīguma par Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas attiecībām pārskatīšanu (2),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2011. gada 14. septembra lēmumu par Eiropas Parlamenta Reglamenta 106. un 192. panta un XVII pielikuma grozīšanu (3),

—

ņemot vērā Eiropas komisāru rīcības kodeksu, jo īpaši tā 1. panta 3. līdz 6. punktu,

—

ņemot vērā Reglamenta 52. un 118. pantu un XVI pielikumu,

—

ņemot vērā Konstitucionālo jautājumu komitejas ziņojumu un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas, Transporta un tūrisma komitejas, kā arī Juridiskās komitejas atzinumus (A8-0197/2015),

A.

komisāru amatu kandidātu uzklausīšanas, kas pirmoreiz tika rīkotas 1994. gadā, tagad ir ierasta prakse, kas palielina Eiropas Savienības iestāžu demokrātisko leģitimitāti un tuvina tās Eiropas iedzīvotājiem;

B.

uzklausīšanas ir ļoti svarīgs instruments, kas ļauj Parlamentam uzticības balsojumā, pēc kura Komisija stājas amatā, pieņemt uz informāciju balstītu lēmumu;

C.

uzklausīšanas sniedz Parlamentam un ES iedzīvotājiem iespēju iepazīt un novērtēt kandidātu personību, kvalifikāciju, sagatavotību un prioritātes, kā arī viņu zināšanas jomā, kurā viņi izvirzīti komisāra amatam;

D.

uzklausīšanas uzlabo pārredzamību un stiprina Komisijas demokrātisko leģitimitāti kopumā;

E.

vīriešu un sieviešu līdztiesība ir jānodrošina visās jomās, tostarp nodarbinātībā; tā kā šī prasība ir jāatspoguļo Eiropas Komisijas sastāvā; tā kā, neraugoties uz Jean-Claude Juncker 2014. gadā vairākkārt paustajām prasībām, valdību izvirzīto kandidātu vidū vīriešu bija daudz vairāk nekā sieviešu; tā kā sieviešu kandidatūras izvirzīja galvenokārt dalībvalstis ar mazāku iedzīvotāju skaitu, bet lielākās dalībvalstis šo prasību neņēma vērā; tā kā vienīgais taisnīgais risinājums ir prasīt katrai dalībvalstij izvirzīt divus kandidātus — vienu vīrieti un vienu sievieti —, lai priekšsēdētāja amata kandidāts varētu izraudzīties kvalitatīvu Komisijas kolēģiju, kurā būtu vienāds vīriešu un sieviešu skaits;

F.

kaut gan uzklausīšanu process ir pierādījis savu iedarbīgumu, to tomēr var uzlabot, jo īpaši paredzot iespējas, kā komisāra amata kandidāta un par uzklausīšanu atbildīgās komitejas locekļu pārrunas padarīt vēl elastīgākas un dinamiskākas;

G.

Komisijas priekšsēdētāja vietnieka kandidāta Frans Timmermans uzklausīšanā skaidri izcēlās vajadzība pielāgot Parlamenta procedūras gadījumā, ja turpmākajos Komisijas sastāvos vienam vai vairākiem priekšsēdētāja vietniekiem būs īpašs statuss;

H.

Līguma par Eiropas Savienību (LES) 3. panta 3. punktā norādīts, ka Savienība “veicina […] sieviešu un vīriešu līdztiesību”’, un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 23. pantā ir noteikts, ka “vīriešu un sieviešu līdztiesība ir jānodrošina visās jomās, tostarp nodarbinātības, darba un atalgojuma jomā”,

1.

atzīst, ka komisāru amatu kandidātu publiskās uzklausīšanas sniedz Eiropas Parlamentam un ES iedzīvotājiem nozīmīgu iespēju novērtēt katra kandidāta prioritātes un profesionālo piemērotību amatam;

2.

uzskata, ka būtu lietderīgi noteikt termiņu, kurā visām dalībvalstīm jāizvirza savi kandidāti, lai ievēlētajam Komisijas priekšsēdētājam būtu laiks sadalīt komisāru amatus, ņemot vērā kandidātu darba pieredzi un zināšanas, bet Parlamentam — rīkot uzklausīšanas un novērtēšanu, un aicina priekšsēdētāju uzsākt diskusiju ar citām iestādēm nolūkā sasniegt šo mērķi;

3.

uzskata, ka katrai dalībvalstij būtu jāizvirza vismaz divi līdztiesīgi kandidāti — vīrietis un sieviete —, kuru kandidatūras uz komisāra amatu būtu jāizskata jaunievēlētajam Komisijas priekšsēdētājam; uzskata, ka ir svarīgi panākt to, lai Savienība savās iestādēs sasniegtu dzimumu līdztiesības mērķus, ko pati ir noteikusi;

4.

uzskata, ka būtu jāuzlabo Juridiskās komitejas izraudzīto komisāru amata kandidātu finansiālo interešu deklarāciju pārbaudes; tādēļ uzskata, ka šajā nolūkā finansiālo interešu deklarācijās būtu jāiekļauj ģimenes intereses, kā noteikts Komisāru rīcības kodeksa 1.6. punktā; uzskata, ka Juridiskās komitejas apstiprinājums par interešu konflikta neesamību, kas pamatots uz finansiālo interešu deklarāciju vērtējumu pēc būtības, ir būtisks nosacījums tam, lai atbildīgā komiteja rīkotu uzklausīšanu;

5.

atgādina, ka par uzklausīšanu rīkošanu ir atbildīgas komitejas; tomēr uzskata, ka, ja Komisijas priekšsēdētājam ir galvenokārt horizontāli pienākumi, uzklausīšanu izņēmuma kārtā varētu rīkot citā formātā, piemēram, priekšsēdētāju konferences vai komiteju priekšsēdētāju konferences sanāksmē, ar nosacījumu, ka šādā sanāksmē ir iespējams dialogs un tajā piedalās attiecīgās atbildīgās komitejas, lai tās varētu uzklausīt par savu jomu atbildīgo komisāra amata kandidātu;

6.

uzskata, ka rakstiskajā aptaujā, ko izsūta pirms katras uzklausīšanas, būtu jāparedz iespēja ietvert 7 jautājumus, nevis 5, bet katram atsevišķam jautājumiem nevajadzētu būt vairākiem pakārtotiem papildjautājumiem;

7.

uzskata, ka būtu labāk, ja uzklausīšanā būtu apmēram 25 jautājumi, toties katram jautājuma iesniedzējam būtu atļauts uzdot tūlītējus papildjautājumus, lai uzlabotu uzklausīšanu efektivitāti un pilnīgāk iztaujātu kandidātus;

8.

uzskata, ka komisāru amatu kandidātu uzklausīšanās sniegto atbilžu uzraudzība varētu palīdzētu uzlabot kontroli un palielināt Komisijas vispārējo atbildību; tāpēc prasa pēc komisāru amata kandidātu stāšanās amatā periodiski izvērtēt viņu minētās prioritātes;

9.

uzskata, ka pēc uzklausīšanām rīkotajām koordinatoru novērtējuma sanāksmēm būtu jānotiek, ievērojot šādus norādījumus:

10.

norāda, ka 2014. gada uzklausīšanas piesaistīja lielāku plašsaziņas līdzekļu un sabiedrības interesi nekā iepriekšējās uzklausīšanas, daļēji sociālo plašsaziņas līdzekļu attīstības dēļ; uzskata, ka sociālo plašsaziņas līdzekļu ietekme nākotnē visdrīzāk palielināsies; uzskata, ka jāparedz iespējas izmantot sociālos plašsaziņas līdzekļus un sociālos tīklus, lai ES iedzīvotājus reālāk iesaistītu uzklausīšanu norisē;

11.

uzskata, ka:

12.

uzskata, ka uz horizontāliem jautājumiem, kuri ietekmē Komisijas sastāvu, struktūru un darba metodes kopumā un par kuru risināšanu atsevišķs komisāra amata kandidāts nevar pienācīgi atbildēt, ir jāatbild ievēlētajam Komisijas priekšsēdētājam; uzskata, ka šādi jautājumi būtu jāapspriež ievēlētā priekšsēdētāja un Priekšsēdētāju konferences sanāksmju laikā (vienu sanāksmi rīkojot pirms uzklausīšanas procesa, bet otru pēc tā);

13.

uzskata, ka komisāru interešu deklarācijas arī turpmāk ir jāizskata Juridiskajai komitejai; tomēr uzskata, ka pašreizējās komisāru interešu deklarāciju tvērums ir pārāk ierobežots, un aicina Komisiju pēc iespējas drīz pārskatīt attiecīgos noteikumus; tāpēc uzskata, ka ir svarīgi, lai Juridiskā komiteja turpmākajos mēnešos pieņemtu vadlīnijas ieteikuma vai patstāvīgā ziņojuma formā, nolūkā veicināt ar komisāru interešu deklarācijām saistīto procedūru reformēšanu; uzskata, ka komisāru interešu un finansiālo interešu deklarācijām ir jāaptver arī ģimenes locekļi, kas ar viņiem dzīvo vienā mājsaimniecībā;

14.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.