4.11.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 407/18

—

ņemot vērā Komisijas 2014. gada 1. jūlija paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai “Tirdzniecība, izaugsme un intelektuālais īpašums — Stratēģija intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībai un īstenošanai trešās valstīs”(COM(2014)0389),

—

ņemot vērā Komisijas Stratēģiju intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanai trešās valstīs (1) un tās neatkarīgo 2010. gada novembra novērtējumu,

—

ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, jo īpaši tās 11. panta 1. punktu un 17. panta 2. punktu,

—

ņemot vērā stratēģiju “Eiropa 2020” (COM(2010)2020),

—

ņemot vērā Eiropadomes 2014. gada 21. marta secinājumus,

—

ņemot vērā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) 2008. gada ziņojumu “Viltošanas un pirātisma ietekme uz ekonomiku”, kas tika atjaunināts 2009. gadā,

—

ņemot vērā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) 2009. gada ziņojumu “Digitāla satura pirātisms”,

—

ņemot vērā Eiropas Patentu iestādes un Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (EPO/OHIM) 2013. gada kopīgo pētījumu “Intelektuālā īpašuma tiesības intensīvi izmantojošās nozares — ieguldījums ekonomiskajā veiktspējā un nodarbinātībā Eiropas Savienībā”,

—

ņemot vērā ESAO 2010. gada tirdzniecības politikas darba dokumentu “Politika veicina intelektuālā īpašuma tiesību stiprināšanu jaunattīstības valstīs”,

—

ņemot vērā Pasaules Tirdzniecības organizācijas, Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas un Pasaules Veselības organizācijas 2013. gada pētījumu “Medicīnas tehnoloģiju un inovāciju pieejamības veicināšana”,

—

ņemot vērā Padomes 1994. gada 22. decembra Regulu (EK) Nr. 3286/94, ar ko nosaka Kopienas procedūras kopējās tirdzniecības politikas jomā, lai nodrošinātu Kopienas tiesību īstenošanu saskaņā ar starptautiskās tirdzniecības noteikumiem, jo īpaši tiem, kas ieviesti Pasaules tirdzniecības organizācijas aizgādnībā (2) (Regula par tirdzniecības šķēršļiem),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvu 2004/48/EK par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu (3),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 816/2006 par patentu piespiedu licencēšanu attiecībā uz farmaceitisko produktu ražošanu eksportam uz valstīm, kurās ir sabiedrības veselības aizsardzības problēmas (4),

—

ņemot vērā Padomes 2003. gada 26. maija Regulu (EK) Nr. 953/2003 par izvairīšanos no dažu svarīgāko zāļu tirdzniecības novirzīšanās uz Eiropas Savienību (5),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra Regulu (ES) Nr.o952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (6),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 12. jūnija Regulu (ES) Nr. 608/2013 par muitas darbu intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanā un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1383/2003 (7),

—

ņemot vērā Līgumu par intelektuālā īpašuma tiesību komercaspektiem (TRIPS) un 2001. gada 14. novembrī Pasaules Tirdzniecības organizācijas ministru konferencē pieņemto Dohas deklarāciju par TRIPS līgumu un sabiedrības veselību,

—

ņemot vērā Parlamenta 2007. gada 12. jūlija rezolūciju par TRIPS nolīgumu un zāļu pieejamību (8),

—

ņemot vērā Parlamenta 2008. gada 18. decembra rezolūciju par viltošanas ietekmi uz starptautisko tirdzniecību (9),

—

ņemot vērā Parlamenta 2010. gada 22. septembra rezolūciju par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu iekšējā tirgū (10),

—

ņemot vērā Komisijas 2014. gada 31. jūlija ziņojumu par ES muitas darbu intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanā — rezultāti pie ES robežām — 2013. gads (11),

—

ņemot vērā Padomes rezolūciju par ES Muitas rīcības plānu 2013.–2017. gadam, lai apkarotu intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumus (12),

—

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2014. gada 10. decembra atzinumu,

—

ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

—

ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu (A8-0161/2015),

A.

tā kā konkurētspēja ES ir un aizvien vairāk būs balstīta uz radošumu un inovāciju un tā kā gudra izaugsme — uz zināšanām un inovāciju balstītas ekonomikas attīstība — ir viena no stratēģijas “Eiropa 2020” trijām prioritātēm;

B.

tā kā intelektuālā īpašuma tiesības (IĪT) veicina inovācijas un radošuma attīstību, tā kā šo tiesību aizsardzībai ir svarīga nozīme Eiropas konkurētspējā un tā kā ES nepieciešama mērķtiecīgāka intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības stratēģija attiecībā pret tās tirdzniecības partneriem;

C.

tā kā ir būtiski sekmēt stiprāku saistību starp izglītību, uzņēmējdarbību, pētniecību un inovāciju un intelektuālo īpašumu; tā kā intelektuālā īpašuma tiesību (IĪT) pārkāpumu apkarošanas procedūras ir dārgas un laikietilpīgas, īpaši MVU, tostarp individuālajiem tiesību subjektiem;

D.

tā kā ES un tās dalībvalstīm, kā Pasaules Tirdzniecības Organizācijas dalībvalstīm, ir jāpilda Līgums par intelektuālā īpašuma tiesību komercaspektiem (TRIPS) un līdz ar to, tām ir pienākums pieņemt un īstenot obligātos standartus efektīviem pasākumiem, lai novērstu ikvienu IĪT pārkāpumu;

E.

tā kā debates par IĪT ir jābalsta uz kompetentām pārdomām par iepriekšējo pieredzi un turpmākajām tendencēm tehnoloģiju jomā, vienlaikus saglabājot konsekvenci starp iekšējiem un ārējiem aspektiem un attiecīgā gadījumā nošķirot fizisko un digitālo vidi, ņemot vērā visu iesaistīto personu, tostarp MVU un patērētāju organizāciju, bažas un cenšoties nodrošināt pilnīgu interešu pārredzamību un atbilstīgu leģitimitāti centienos sasniegt taisnīgu līdzsvaru starp visām attiecīgajām interesēm;

F.

tā kā viltošana vairs nav saistīta tikai ar luksusprecēm, bet aptver arī plaši lietotas preces, piemēram, rotaļlietas, zāles, kosmētiku un pārtiku, kuru viltojumi var radīt kaitējumu vai nopietni apdraudēt patērētāju veselību;

G.

tā kā 2013. gadā ES muitas iestādes aizturēja gandrīz 36 miljonus preču vienību uz aizdomu pamata par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem, pārtverto preču vērtībai pārsniedzot EUR 760 miljonus;

H.

tā kā 72 % no visām aizturētajām precēm 2013. gadā bija saistītas ar maziem sūtījumiem; tā kā zāles jau ceturto gadu pēc kārtas ierindojās galvenajā kategorijā, veidojot 19 % no šīm aizturētajām precēm un 10 % – no visām aizturētajām precēm;

I.

tā kā IĪT pārkāpumi ir jāapkaro, lai: mazinātu to iespējami radīto risku patērētāju veselībai un drošībai un videi; aizsargātu vērtības radīšanu ES un trešās valstīs; novērstu ekonomiskas un sociālas sekas ES uzņēmumiem un izgudrotājiem; un nepieļautu Eiropas un trešo valstu kultūras daudzveidības apdraudējumu; tā kā cīņai pret organizēto noziedzību, kura gūst peļņu no viltotām un pirātiskām precēm, nepieciešama specifiska pieeja;

J.

tā kā visaptverošs IĪT tiesiskais regulējums ir jāapvieno ar efektīvu īstenošanu, vajadzīgā gadījumā nodrošinot atsauci uz īstenošanas pasākumiem un sodiem, vienlaikus nodrošinot, ka IĪT ieviešanas pasākumi nepamatoti neapgrūtina likumīgu tirdzniecību,

K.

tā kā viena no svarīgākajām intelektuālā īpašuma aizsardzības iezīmēm ir spēkā esošo tiesību aktu un starptautisko saistību, tostarp sankcijas reglamentējošo noteikumu, pareiza īstenošana,

1.

pozitīvi vērtē Komisijas pieeju, īpaši saistībā ar aicinājumu rast līdzsvaru starp atšķirīgajām interesēm;

2.

uzskata, ka diskusijas par taisnīgu līdzsvaru starp tiesību subjektu un tiešo lietotāju interesēm ir daudzšķautņainas un ārkārtīgi sarežģītas, jo visām pusēm ir ekonomiskas intereses; uzskata, ka Komisijai jāapsver uz informāciju balstītu un pārredzamu publisku debašu rīkošanas iespējas par IĪ aizsardzību un īstenošanu un to, ko tas nozīmē patērētājiem; uzskata, ka aicinājumu labāk iesaistīt ieinteresētās personas debatēs par IĪT jāpapildina ar soļiem visu dalībnieku pārredzamības un leģitimitātes nodrošināšanai; uzskata, ka nevienā paziņojuma novērtējumā netiek ņemta vērā gan 2004. gada stratēģija intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībai trešās valstīs, gan Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīguma (ACTA) noraidīšana;

3.

uzsver, ka nav pietiekošas skaidrības ar kādiem līdzekļiem un metodēm varētu sasniegt paziņojumā iekļautos rezultātus, īpaši saistībā ar to, kādi resursi tiks izmantoti un kuri tie tiks ņemti, paturot prātā arī ierobežotos līdzekļus, kuri pieejami, lai atbalstītu ES tiesību subjektus, kuri eksportē vai veic uzņēmējdarbību trešo valstu tirgos;

4.

uzskata, ka nav skaidra norādījuma par iekšpolitikas un ārpolitikas saskaņošanu attiecībā uz IĪT aizsardzību, un uzsver, ka ir svarīgi iekšēji uzlabot šo jomu; atzīst, ka iekšpolitikas un ārpolitikas saskaņotība neizslēdz pielāgotas pieejas nepieciešamību, ņemot vērā attiecīgās trešās valsts tirgū pastāvošās konkrētās parādības un apstākļus;

5.

uzsver, ka IĪT aizsardzību ir jāuzskata par pirmo soli, kas ir nepieciešams, taču nav pietiekošs, lai izveidotu piekļuvi trešās valsts tirgum, un ka spējas izmantot šīs tiesības ir atkarīgas no attiecīgajā valstī īstenotas pamatīgas aizsardzības, kurā ietilpst efektīva īstenošana un tiesiskās aizsardzības līdzekļi;

6.

uzsver, ka daudzu IĪT pārkāpumu komerciālais raksturs un aizvien lielākā organizētās noziedzības iesaistīšanās šajos pārkāpumos ir kļuvusi par nopietnu problēmu; pauž nožēlu, ka Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijā pret transnacionālo organizēto noziedzību (Palermo Konvencijai) joprojām nav iekļauts protokols pret viltošanu, un aicina Komisiju un dalībvalstis ievērojami pastiprināt centienus, lai to panāktu;

7.

atzinīgi vērtē un atbalsta mērķi panākt labāku saskaņu starp IĪT aizsardzību un īstenošanu un citiem politikas virzieniem, kā arī starp Komisiju un dalībvalstīm šā mērķa sasniegšanai; uzskata, ka IĪT aizsardzība un pienācīgi IĪT pārkāpumu apkarošanas pasākumi var veicināt cīņu pret organizēto noziedzību, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un nodokļu nemaksāšanu un var sekmēt taisnīga ilgtspējīga, nākotnes vajadzībām piemērota un inovācijām draudzīga digitālā tirgus izveidi;

8.

atbalsta Komisijas darbu, tai nosakot ģeogrāfiskās prioritātes, kā pamatu izmantojot tās pusgada ziņojumus par IĪT aizsardzību un īstenošanu trešās valstīs;

9.

uzskata, ka šajā stratēģijā nav pietiekami atzīta atšķirība, no vienas puses, starp preču zīmju un patentu fizisko viltošanu un, no otras puses, autortiesību pārkāpumiem, īpaši digitālajā vidē; atzīmē — ņemot vērā aizvien straujāko digitalizāciju, IĪT aizsardzība un īstenošana digitālajā pasaulē kļūs vēl svarīgāka globālā mērogā;

10.

uzskata, ka stratēģija ir labāk jāpielāgo digitālajai videi un tajā jāiekļauj spēcīga sadarbība ar muitas iestādēm un tirgus uzraudzības iestādēm, lai nodrošinātu horizontālu saskaņotību;

11.

uzsver, ka ģeogrāfiskās izcelsmes norādes un to aizsardzība ir tikpat svarīga kā citi intelektuālā īpašuma veidi, jo tās nodrošina to, ka produkti ir izsekojami līdz pat to patērēšanas brīdim, un aizsargā ražotāju zinātību;

12.

uzskata, ka Komisijai ir jānodrošina, ka ģeogrāfiskās izcelsmes norādes tiek atzītas un patiesi aizsargātas sarunās par brīvās tirdzniecības nolīgumiem, īpaši saistībā ar transatlantisko tirdzniecības un ieguldījumu partnerību (TTIP);

13.

uzskata, ka TRIPS līgums attiecīgā gadījumā ir jāīsteno līdzsvaroti un efektīvi un ka tajā paredzētajā elastīgumā ir pilnībā jāņem vērā šā līguma 27. panta 1. punktā izklāstītais pamatprincips par nediskriminējošu attieksmi pret visām tehnoloģiju jomām; uzskata, ka ir jāņem vērā arī Dohas deklarācija, vienlaikus uzsverot, ka stingrāka intelektuālā īpašuma aizsardzība un īstenošana sniedz labumu ne tikai ES valstīm, bet arī palīdz jaunattīstības valstīm veidot un attīstīt nepieciešamās vietējās sistēmas inovāciju un pētniecības veicināšanai un aizsardzībai, kas kļūs par aizvien būtiskāku jautājumu, kad šīs valstis pakāpsies augstāk starptautiskās tirdzniecības vērtību ķēdēs;

14.

uzsver, ka vajadzīgas informētākas, līdzsvarotākas un pārredzamākas publiskās debates par īstenošanu, iesaistot visas ieinteresētās puses un panākot līdzsvaru starp visām privātajām un publiskajām interesēm;

15.

atzīst, ka jāuzlabo patērētāju informētība par materiālo kaitējumu, kaitējumu inovācijām un jaunradei, un dažkārt veselības un drošības apdraudējumu, kas rodas, iegādājoties IĪT neatbilstošas preces vai izmantojot to pieejamību; norāda – labāka īstenošana pati par sevi neatrisinās esošās un turpmākās bažas par IĪ aizsardzību un īstenošanu un tai ir jābūt lielākas patērētāju informētības papildinošam aspektam; šajā sakarībā uzsver uzņēmējdarbības sektora nozīmi;

16.

uzskata, ka ir skaidrs, ka jāpanāk sabiedrības atbalsts IĪT aizsardzībai, šajā sakarībā ņem vērā Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (OHIM) darbu, kas aptver sabiedrības informētības palielināšanas kampaņas par komerciāla mēroga IĪ pārkāpumu ietekmi;

17.

atzinīgi vērtē 2011. gada 4. maijā parakstīto tiesību subjektu un interneta platformu saprašanās memorandu, kopīgi cenšoties samazināt viltotu preču tirdzniecību e-tirdzniecības platformās; aicina Komisiju un dalībvalstis uzsākt strukturētu dialogu ar tiešsaistes platformām pat to, kā vislabāk atklāt un novērst viltotu preču tirdzniecību;

18.

atzīmē, ka IĪT pārkāpumu problēmas pēdējo gadu laikā ir vairākkārt palielinājušās digitalizācijas un aizvien lielākā digitālās tirdzniecības platformu skaita dēļ, kurās bez jebkādas efektīvas kontroles viltotas preces tiek pārdodas un izplatītas visā pasaulē; šajā sakarībā aicina pievērsties dziļākām pārdomām, lai pieņemtu efektīvākus līdzekļus fizisko produktu tiešsaistes tirdzniecības kontrolei;

19.

uzskata, ka stratēģijā ir precīzāk jāatrunā stingras ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības veicināšana internetā, pirms nākt klajā ar konkrētiem mērķiem;

20.

aicina Komisiju strādāt kopā ar Piešķirto nosaukumu un numuru interneta korporāciju (ICANN) un Pasaules Intelektuālā īpašuma organizāciju (WIPO), lai izveidotu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības mehānismu internetā;

21.

uzskata, ka ir rūpīgi jānovērtē starpnieku pienākumi; šajā ziņā bija cerējis uz izvērstāku stratēģiju, vienlaikus atzīstot, ka par šo jautājumu ir jārīko atsevišķas diskusijas;

22.

aicina Komisiju dot ieguldījumu tādas vides radīšanā, kurā dalībvalstu un trešo valstu intereses būtu saskaņotas un kurā pastāvētu savstarpēja vēlēšanās radīt augstu standartu aizsardzības sistēmu, kas apvienota ar efektīviem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem IĪT aizsardzības nepilnību novēršanai; atzīmē nepieciešamību rūpīgi saskatīt atšķirības starp dažādu “jaunattīstības valstu” apstākļiem un ar tiem saistītajiem tirdzniecības jautājumiem, ņemot vērā atsevišķu jaunattīstības valstu konkrētos apstākļus;

23.

atzinīgi vērtē Komisijas darbu, kura, katru gadījumu izskatot atsevišķi, atbalsta jaunattīstības valstis, kuras vēlas uzlabot savu IĪT sistēmu, un aicina Komisiju arī turpmāk pastiprināti censties nodrošināt nepārtrauktu atbilstošu tehnisko palīdzību izpratnes palielināšanas kampaņu, likumdošanas palīdzības un ierēdņu apmācības veidā, ievērojot katras valsts attīstības līmeni;

24.

piekrīt aicinājumam atrast plašu risinājumu sarežģītajai un daudzšķautņainajai problēmai attiecībā uz saistību starp IĪT un finansiāli pieejamu zāļu universālu pieejamību, šajā sakarībā uzsverot, ka farmācijas nozarē ir svarīgi īstenot tādu pieeju IĪT, kuras centrā ir pacients;

25.

aicina Komisiju un dalībvalstis turpināt atbalstīt konstruktīvu dialogu par zāļu pieejamību, tajā iesaistot visas ieinteresētās personas, un atrast veidus, kā veicināt zāļu pieejamību nabadzīgāko valstu iedzīvotājiem, kuriem nav pieejami labākie pašreiz pieejamie ārstniecības veidi;

26.

uzskata — kaut gan ir jāaizsargā ES farmācijas uzņēmumu intereses un konkurētspēja, saglabājot to inovācijas spēju, un jāņem vērā, ka daži ES uzņēmumi nodrošina zāļu pieejamību ar palīdzības programmām un pazeminātām un diferencētām cenām, — zāļu cenām tomēr ir jāatbilst tās valsts iedzīvotāju iespējām, kurā tās tirgo, tādēļ ir būtiski, ka TRIPS līgumā paredzētā un Dohas deklarācijā atzītā elastīguma izmantošanai tiek nodrošināts atbalsts, vienlaikus ņemot vērā arī tirgus traucējumus, ko rada zāļu tālāka pārdošana trešās valstīs; aicina Komisiju un dalībvalstis arī turpmāk censties nodrošināt, ka pasākumi uz robežas, lai bloķētu viltotu zāļu importu, netraucētu ģenērisko zāļu tranzītam;

27.

uzskata, ka uzņēmumi ir jāmudina ciešāk sadarboties savā konkurētspējīgajā vidē un strādāt kopā ar publiskām iestādēm, lai dalībvalstīs un trešās valstīs nodrošinātu plašāku un labāku zāļu pieejamību; aicina Komisiju apsvērt atbalstu inovatīviem mehānismiem, piemēram, patentu kopfondiem, lai stimulētu pētniecību, vienlaikus nodrošinot ģenērisko zāļu ražošanu;

28.

uzskata, ka Savienībai ir jāiesaistās plašākās diskusijās par veselības aprūpes attīstību visā pasaulē, pievēršoties arī stratēģijām veselības aprūpes sistēmu pilnveidošanai;

29.

aicina Komisiju veicināt drīzu ES ražotu ģenērisko un bioloģiski līdzīgo zāļu eksportu, tiklīdz tās vairs nav aizsargātas ar patentu trešās valstīs;

30.

uzskata, ka daži no paziņojumā sniegtajiem statistikas datiem ir iegūti, izmantojot pretrunīgas un iepriekš kritizētas metodes, un ka statistikas dati ir jāprecizē, lai tie labāk atspoguļotu reālo situāciju attiecībā uz IĪT, to aizsardzības un īstenošanas būtisko nozīmi ES ekonomikā, ne tikai lai informētu un uzlabotu esošo politiku, bet arī turpinātu atbalstīt uz pierādījumiem balstītas politikas veidošanas principu;

31.

piekrīt Komisijas argumentācijai par ES Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novērošanas centra izveidošanu un prasa tam piešķirt atvēlētos līdzekļus;

32.

norāda, ka novērošanas centrs jāveido vispusīgā veidā, un tas nedrīkst dublēt jau pastāvošas struktūras;

33.

aicina Komisiju veicināt novērošanas centra neatkarību un nodrošināt, ka tā darbu neapdraud īsti vai šķietami aizspriedumi;

34.

atzīst, ka labāki, pienācīgi saskaņoti iekšpolitikas virzieni IĪT jautājumos varētu palīdzēt, uzlabojot IĪT aizsardzības un īstenošanas standartu pasaulē;

35.

aicina Komisiju sadarboties ar dalībvalstīm, lai panāktu, ka tiek ratificēts WIPO Preču zīmju līgums, Hāgas vienošanās par dizainparaugu starptautisko reģistrāciju Ženēvas akts, Lisabonas Vienošanās par cilmes vietu nosaukumu aizsardzību un to starptautisko reģistrāciju un citi ar IĪT saistīti starptautiski nolīgumi;

36.

aicina Komisiju turpināt pasākumus saskaņā ar sabiedriskās apspriešanas rezultātiem, kas iekļauti tās Zaļajā grāmatā “Eiropas tradicionālās zinātības optimāla izmantošana” (COM(2014)0469), attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības iespējamo attiecināšanu uz Savienības nelauksaimnieciskiem produktiem;

37.

atbalsta Komisijas apņemšanos piešķirt prioritāti IĪT aizsardzības uzlabošanas veicināšanai PTO un citās starptautiskās struktūrās, tādējādi atverot jaunus tirgus Eiropas eksportētājiem un uzlabojot pašreizējo piekļuvi tirgum;

38.

atzīmē, ka tirgus ekonomikas statusa piešķiršana tirdzniecības aizsardzības instrumentu ziņā, papildus citiem kritērijiem, ir atkarīga no IĪ aizsardzības attiecīgajā valstī;

39.

aicina Komisiju un dalībvalstis efektīvāk aizstāvēt IĪT visās daudzpusējās organizācijās (PTO, Pasaules Veselības organizācijā un Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijā) un turpināt darbu, lai panāktu, ka PTO sistēmā būtu iekļauti tie ar IĪT saistītie starptautiskie nolīgumi, kuri vēl ir ārpus tās, piemēram, WIPO Preču zīmju līgums, WIPO līgums par izpildījumu un fonogrammām, WIPO līgums par autortiesībām, Hāgas vienošanās par dizainparaugu starptautisko reģistrāciju Ženēvas akts, Lisabonas Vienošanās par cilmes vietu nosaukumu aizsardzību un to starptautisko reģistrāciju;

40.

uzskata, ka divpusēju brīvās tirdzniecības nolīgumu sarunās ir jāpiešķir pienācīga uzmanība intelektuālā īpašuma sadaļām un ka sarunu pusēm ir jāatzīst, ka tiesībās veikt uzņēmējdarbību ir jāņem vērā IĪT ievērošana un atbilstība spēkā esošajam tiesiskajam regulējumam; atzinīgi vērtē līdz šim veikto Komisijas darbu, veiksmīgi integrējot sadaļas par IĪ aizsardzību un īstenošanu divpusējos brīvās tirdzniecības nolīgumos;

41.

uzskata, ka iepriekš uzskaitīto WIPO līgumu ratifikācija integrācijai PTO sistēmā ir jāiekļauj Savienības noslēgtajos brīvās tirdzniecības nolīgumos;

42.

atbalsta Komisijas pieeju, tai veidojot intelektuālā īpašuma dialogus un darba grupas ar prioritārām valstīm, ar kurām nenotiek vispusīgas sarunas, lai panāktu un stiprinātu konkrētas intelektuālā īpašuma aizsardzības un īstenošanas saistības; uzsver, ka IĪT ir jāiekļauj augstāka līmeņa politisko sanāksmju darba kārtībā, ja nav sagaidāms progress IĪ dialogu un aģentūru sanāksmju līmenī;

43.

uzsver, ka pēc iespējas ir jāsekmē Savienības un citu reģionālo bloku sadarbība IĪT jomā;

44.

aicina Komisiju biežāk izmantot attiecīgos strīdu izšķiršanas mehānismus, tostarp PTO Strīdu izšķiršanas padomi, ja tiek pārkāptas Savienības uzņēmēju, tostarp visu IĪT subjektu, tiesības;

45.

aicina Komisiju mudināt trešās valstis savstarpēji atzīt intelektuālā īpašuma juridisko ekspertu tiesības praktizēt;

46.

aicina Komisiju un dalībvalstis paplašināt muitas sadarbību Savienībā un ar trešām valstīm attiecībā uz viltotu preču konfiscēšanu, kā arī vienkāršot muitas procedūras;

47.

aicina Komisiju un dalībvalstis ciešāk sadarboties ar trešām valstīm autortiesību un licencēšanas jomā;

48.

ir pārliecināts, ka labāka intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība un efektīva saistīto noteikumu īstenošana trešās valstīs sniegtu nopietnu stimulu Eiropas Savienības un pārējās pasaules ieguldītājiem veikt ieguldījumus, apmainīties ar jaunām tehnoloģiskajām prasmēm un modernizēt esošās tehnoloģijas;

49.

atzīmē, ka dažas dalībvalstis savās delegācijās, kuras nosūtītas uz konkrētām svarīgām valstīm, iekļauj IĪ atašejus, uzskata, ka labāka dalībvalstu koordinācija un apmaiņa ar informāciju pavērtu jaunas iespējas panākt kopīgos mērķus attiecībā uz IĪ aizsardzību trešās valstīs;

50.

uzskata, ka ES uzņēmēji un patērētāji trešās valstīs, kurās biežāk notiek IĪT pārkāpumi, ir īpaši jāaizsargā, paplašinot IĪT palīdzības dienestu;

51.

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.