27.9.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 353/52


P8_TA(2015)0211

Rohingu bēgļu ciešanas, tostarp masu kapi Taizemē

Eiropas Parlamenta 2015. gada 21. maija rezolūcija par rohingu bēgļu ciešanām, tostarp masu kapiem Taizemē (2015/2711(RSP))

(2016/C 353/10)

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Birmu/Mjanmu un rohingiem, jo īpaši 2012. gada 20. aprīļa (1), 2012. gada 13. septembra (2), 2012. gada 22. novembra (3) un 2013. gada 13. jūnija (4) rezolūciju, un 2013. gada 23. maija rezolūciju par vispārējo tarifa preferenču pieejamības atjaunošanu attiecībā uz Mjanmu/Birmu (5),

ņemot vērā 2009. gada 5. februāra rezolūciju par Birmas bēgļu stāvokli Taizemē (6),

ņemot vērā ANO Bēgļu aģentūras (UNHCR) 2015. gada 6. maija paziņojumu par rohingu masu kapiem Taizemē,

ņemot vērā 1948. gada 10. decembra Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

ņemot vērā 1966. gada Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (ICCPR),

ņemot vērā ANO 1951. gada Konvenciju par bēgļu statusu un tai 1967. gadā pievienoto protokolu,

ņemot vērā Dienvidaustrumāzijas valstu asociācijas cilvēktiesību deklarāciju, jo īpaši 13., 15., 16. un 18. punktu,

ņemot vērā UNHCR2015. gada 15. maija aicinājumu reģiona valdībām veikt meklēšanas un glābšanas operācijas un brīdinājumu par iespējamu humanitāro katastrofu,

ņemot vērā Reglamenta 135. panta 5. punktu un 123. panta 4. punktu,

A.

tā kā, saasinoties reģionālā mēroga krīzei, tiek lēsts, ka tūkstošiem rohingu un citu bēgļu joprojām atrodas laivās Andamanu jūrā un Malakas šaurumā, — dažus no viņiem tur ar nelieliem pārtikas un ūdens krājumiem ir pametuši nelikumīgie pārvadātāji, un tā kā viņus dzen atpakaļ jūrā, kad viņu laivas iepeld teritoriālajos ūdeņos;

B.

tā kā militārā policija 2015. gada 1. un 4. maijā atklāja vismaz 30 rohingu musulmaņu mirstīgās atliekas kādā nometnē, kur, iespējams, notiek cilvēktirdzniecība Sonkhlas provinces Sadau rajonā Taizemes un Malaizijas robežas tuvumā; tā kā pēc dažām dienām tika konstatēta vēl viena nometne ar vismaz pieciem citiem kapiem;

C.

tā kā rohingi joprojām tiek vajāti un diskriminēti un viņiem patvaļīgi ir atņemta Birmas/Mjanmas pilsonība, tādēļ viņi joprojām ir bezvalstnieki; tā kā 2015. gada 1. aprīlī Birmas valdība anulēja viņiem izsniegtās pagaidu personas apliecības, tādējādi atņemot balsstiesības; tā kā joprojām valda nesodāmība par noziegumiem un nežēlīgu izturēšanos pret viņiem;

D.

tā kā liels skaits rohingu devās prom no Birmas/Mjanmas kopš vardarbības uzliesmojuma 2012. gadā, kad tika izpostītas apmetnes un bojā gāja simtiem cilvēku; tā kā daudzus no aizbēgušajiem ir notvērušas kontrabandistu bandas, kas darbojas Bengālijas līcī;

E.

tā kā saskaņā ar UNHCR2015. gada 8. maija periodisko ziņojumu laikposmā no 2015. gada janvāra līdz martam kontrabandistu laivās iekāpa aptuveni 25 000 rohingu un bangladešiešu; tā kā tas ir gandrīz divreiz vairāk nekā tajā pašā laikposmā 2014. gadā;

F.

tā kā vairāki tūkstoši rohingu ir bēguši no vajāšanas, šķērsojot jūru, un tā kā daudzi simti ir zaudējuši dzīvību, nogrimstot laivām vai tāpēc, ka viņiem tika liegta iespēja izkāpt krastā;

G.

tā kā pēc represijām cilvēktirgotāji pievērsās jūras ceļiem; tā kā arvien vairāk ir gadījumu, kad cilvēktirgotāji migrantus pamet jūrā;

H.

tā kā cilvēktirgotāji joprojām kontrabandas ceļā caur Taizemi un citām reģiona valstīm izved tūkstošiem rohingu un citu migrantu, dažos gadījumos izmantojot korumpētu vietējo iestāžu palīdzību Taizemē, un viņi tiek turēti nebrīvē necilvēcīgos apstākļos džungļu nometnēs Dienvidtaizemē, kur viņu sagūstītāji viņus spīdzina, tur badā un piekauj līdz nāvei, lai izspiestu izpirkuma maksu no viņu ģimenēm un radiniekiem, vai pārdod verdzībā;

I.

tā kā pēc rohingu masu kapu atklāšanas Taizemē UNHCR pieprasīja veikt kopīgus atbildes pasākumus, mudinot reģiona valstis pastiprināt sadarbību attiecībā uz kontrabandas un cilvēktirdzniecības apkarošanas pasākumiem, vienlaikus nodrošinot cietušo personu aizsardzību;

J.

tā kā rohingu jautājums netika apspriests nesenajā ASEAN 26. samitā, kas 2015. gada 26.–28. aprīlī notika Malaizijā;

K.

tā kā no 2010. līdz 2015. gadam Komisijas Humānās palīdzības un civilās aizsardzības ģenerāldirektorāts (ECHO) sniedza humāno palīdzību neaizsargātām personām Rakhainas štatā aptuveni EUR 57,3 miljonu apjomā; tā kā 2015. gadā ECHO finansē projektus visā Rakhainas štatā, lai risinātu dažas no visneatliekamākajām vajadzībām, kas ir rohingiem ziemeļu ciematos, tostarp attiecībā uz pārtiku un uzturu, veselības pamatpakalpojumiem un citu galveno mājsaimniecības priekšmetu piegādi, un lai atbalstītu kopš 2012. gada pārvietotos iedzīvotājus;

L.

tā kā ECHO kopš 2013. gada ir piešķīris Starptautiskajai Migrācijas organizācijai (IOM) EUR 325 000, lai nodrošinātu pārtiku, galvenos mājsaimniecības priekšmetus, veselības aprūpi un aizsardzību aptuveni 3 000 Taizemē aizturēto rohingu vīriešu, sieviešu un bērnu;

1.

pauž visdziļāko norūpētību par rohingu bēģļu sūro likteni un par patlaban atklātā jūrā un teritoriālajos ūdeņos zonā starp Mjanmu, Bangladešu, Taizemi un Indonēziju notiekošo humanitāro krīzi un ir satriekts, uzzinot par to, kas tika atrasts, nesen veicot vairāku desmitu līķu ekshumāciju no masu apbedījumu vietām, kas atrodas Dienvidtaizemē cilvēku tirdzniecības nometņu tuvumā; izsaka līdzjūtību bojāgājušo ģimenēm;

2.

aicina Taizemes varas iestādes nekavējoties veikt pilnīgu un uzticamu kriminālizmeklēšanu par rohingu musulmaņu masu apbedījumiem un nepieciešamības gadījumā to darīt ar ANO atbalstu, lai nodrošinātu atbildīgo personu saukšanu pie atbildības;

3.

atzinīgi vērtē to, ka Taizemes valdība ir atzinusi cilvēku tirdzniecības problēmas pastāvēšanu Taizemē un šajā reģionā un atsevišķu korumpētu iestāžu līdzdalību cilvēku kontrabandā; aicina Taizemes valdību un tās amatpersonas izbeigt jebkādu līdzdalību kriminālo bandu veiktajā rohingu un citu migrantu tirdzniecībā Taizemē;

4.

aicina visas reģiona valstis stiprināt sadarbību, īstenojot kontrabandas un cilvēku tirdzniecības apkarošanas pasākumus, vienlaikus aizsargājot cietušās personas; uzsver Dienvidaustrumāzijas valstu asociācijas lielo nozīmi šā jautājuma risināšanā; mudina šā reģiona valstu valdības piedalīties drīzumā paredzētajā reģionālajā sanāksmē, kas ir veltīta migrantu situācijai un kuru rīkos Taizeme 2015. gada 29. maijā Bangkokā; atzinīgi vērtē to, ka Dienvidaustrumāzijas valstu asociācija ir izstrādājusi Konvenciju pret personu un jo sevišķi sieviešu un bērnu tirdzniecību, kas šīs asociācijas valstu vadītājiem būtu jāparaksta 2015. gadā;

5.

aicina reģiona valstis parakstīt un ratificēt ANO Konvenciju par bēgļu statusu un rohingu patvērumu meklētājiem nodrošināt vismaz pagaidu aizsardzību, vienlaikus atbalstot Birmas valdību, kura cenšas panākt šīs problēmas pamatā esošo cēloņu novēršanas ilgtermiņa vienlīdzīgus risinājumus;

6.

papildus tam aicina Birmas/Mjanmas valdību mainīt tās politiku un veikt visu nepieciešamo, lai izbeigtu rohingu minoritātes vajāšanu un pret viņiem vērsto diskrimināciju; atkārto savu iepriekš paustos aicinājumus grozīt vai atcelt 1982. gada pilsonības likumu, lai nodrošinātu, ka rohingiem ir līdzvērtīga iespēja iegūt Birmas pilsonību;

7.

atzinīgi vērtē ievērojami novēloto Aung San Suu Kyi opozīcijas partijas Nacionālā demokrātijas līga preses sekretāra 2015. gada 18. maija paziņojumu, ka Birmas/Mjanmas valdībai rohingu minoritātei būtu jāpiešķir pilsonība;

8.

mudina Indonēzijas, Malaizijas un Taizemes vadītājus par galveno prioritāri uzskatīt tādu migrantu un bēgļu dzīvību glābšanu, kuri atrodas laivās Bengālijas līcī un Andamanu jūrā, nespējot nokļūt krastā, un atzinīgi vērtē Malaizijas un Indonēzijas 2015. gada 20. maija deklarāciju par to, ka tās sniegs pagaidu patvērumu jūrā atrastām personām;

9.

atzinīgi vērtē Eiropas Savienības un starptautisko organizāciju sniegto palīdzību, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu jautājumos biroja palīdzību Mjanmas/Birmas un Taizemes rohingiem un ES humanitāro palīdzību, kas ir sniegta iekšzemē pārvietotām personām Arakanas/Rakhainas pavalstī, nereģistrētiem rohingiem un neaizsargātiem pamatiedzīvotājiem Bangladešā un rohingu un bangladešiešu migrantiem, kuri patlaban atrodas imigrantu aizturēšanas centros (vīrieši) vai sociālās labklājības centros (sievietes un bērni) Taizemē;

10.

aicina Komisijas priekšsēdētāja vietnieci/Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos šo jautājumu risināt augstākajā politiskajā līmenī, uzturot attiecības ar Taizemi un Birmu/Mjanmu un citām Dienvidaustrumāzijas valstu asociācijas dalībvalstīm;

11.

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Birmas/Mjanmas valdībai un parlamentam, Taizemes valdībai un parlamentam, Dienvidaustrumāzijas valstu asociācijas ģenerālsekretāram, Dienvidaustrumāzijas valstu asociācijas Starpvaldību cilvēktiesību komisijai, ANO īpašajam pārstāvim cilvēktiesību jautājumos Mjanmā, ANO augstajam komisāram bēgļu jautājumos, ANO Cilvēktiesību padomei un pārējo reģiona valstu valdībām un parlamentiem.


(1)  OV C 258 E, 7.9.2013., 79. lpp.

(2)  OV C 353 E, 3.12.2013., 145. lpp.

(3)  Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0464.

(4)  Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0286.

(5)  Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0228.

(6)  OV C 67 E, 18.3.2010., 144. lpp.