27.9.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 353/49

—

ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Zimbabvi, jo īpaši 2013. gada 7. februāra rezolūciju (1),

—

ņemot vērā vietējos ES paziņojumus par Itai Dzamara nolaupīšanu 2015. gada 11. martā un 2015. gada 9. aprīlī,

—

ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos ES vārdā sniegto 2014. gada 19. februāra paziņojumu par ES un Zimbabves attiecību pārskatīšanu,

—

ņemot vērā Padomes 2014. gada 17. februāra Lēmumu 2014/98/KĀDP (2) un 2015. gada 19. februāra Lēmumu 2015/277/KĀDP (3), ar ko groza Lēmumu 2011/101/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Zimbabvi,

—

ņemot vērā Augstā cilvēktiesību komisāra biroja (OHCHR) pārstāvja 2013. gada 18. janvāra paziņojumu par nesenajiem uzbrukumiem cilvēktiesību aizstāvjiem pirms vēlēšanām,

—

ņemot vērā vispārējo politisko nolīgumu, ko 2008. gadā parakstīja trīs galvenās politiskās partijas ZANU PF, MDC-T un MDC,

—

ņemot vērā Eiropas Savienības Padomes 2012. gada 23. jūlija secinājumus par Zimbabvi un Padomes 2012. gada 27. februāra Īstenošanas lēmumu 2012/124/KĀDP (4) par ierobežojošiem pasākumiem pret Zimbabvi,

—

ņemot vērā 1981. gada 27. jūnijā pieņemto Āfrikas Cilvēku un tautu tiesību hartu, kuru Zimbabve ir ratificējusi,

—

ņemot vērā Zimbabves konstitūciju,

—

ņemot vērā Kotonū nolīgumu,

—

ņemot vērā Reglamenta 135. panta 5. punktu un 123. panta 4. punktu,

A.

tā kā tiek ziņots, ka 2015. gada 9. martā pieci neidentificēti bruņoti cilvēki Harares priekšpilsētā nolaupīja Itai Dzamara, kurš ir ievērojams Zimbabves cilvēktiesību aktīvists, kustības “Occupy Africa Unity Square” līderis un prezidenta R. Mugabe politiskais pretinieks; tā kā līdz viņa atrašanās vieta nav zināma un ir nopietnas bažas par viņa drošību un tiesību aizstāvību;

B.

tā kā mēnešos pirms nolaupīšanas I. Dzamara vadīja virkni miermīlīgu protesta akciju pret politiskās un ekonomiskās situācijas pasliktināšanos Zimbabvē; tā kā divas dienas iepriekš I. Dzamara uzrunāja politisku demonstrāciju, ko rīkoja opozīcijā esošā Demokrātisko pārmaiņu kustība Tsvangirai (MDC-T), un aicināja uz masu protestiem pret arvien pieaugošajām represijām un ekonomiskās situācijas pasliktināšanos valstī, pieprasot prezidentam R. Mugabe atkāpties no amata un aicinot īstenot vēlēšanu sistēmas reformas;

C.

tā kā līdz šim valdība klusē par I. Dzamara pazušanu, kas sabiedrībā radījis aizdomas, ka valsts varētu būt par to atbildīga; tā kā valdošā partija ZANU-PF noliedz viņa piespiedu pazušanas faktu un apgalvo, ka notikušo sarīkojušas opozīcijas partijas;

D.

tā kā Augstākās tiesas 2015. gada 13. marta lēmums lika Zimbabves iestādēm uzsākt I. Dzamara meklēšanu un ik pēc divām nedēļām ziņot tiesai par sasniegto, līdz tiktu noteikta viņa atrašanās vieta; tā kā par Augstākās tiesas lēmuma izpildi atbildīgās iestādes to ignorējušas un valsts iestādēm vēl jāsāk tā pildīšana;

E.

tā valdošās partijas ZANU PF atbalstītāji un formās tērpti policisti jau vairākkārt uzbrukuši I. Dzamara; tā kā 2014. gada novembrī aptuveni 20 formās tērpti policisti saslēdza I. Dzamara roku dzelžos un piekāva viņu līdz bezsamaņai, uzbrūkot arī viņa advokātam Kennedy Masiye;

F.

tā kā 2015. gada 27. aprīlī aizturēja 11 cilvēkus, kad viņi Hararē piedalījās gājienā, lai paustu atbalstu pazudušajam I. Dzamara; tā kā šos aktīvistus apcietināja un turēja ieslodzījumā sešas stundas;

G.

tā kā pēc I. Dzamara nolaupīšanas viņa sieva Sheffra Dzamara iesniedza prasību Harares Augstākajā tiesā, lai piespiestu policiju un Centrālo izlūkošanas organizāciju (CIO) uzsākt viņas vīra meklēšanu; tā kā tiesas sēdes laikā policija un CIO noliedza, ka tām jelkas zināms par I. Dzamara atrašanās vietu; tā kā S. Dzamara aprīļa sākumā informēja, ka neidentificēti vīrieši viņu pastāvīgi novēro un ka viņa baidās par savu dzīvību;

H.

tā kā pašreizējā cilvēktiesību un demokrātijas situācija Zimbabvē turpina pasliktināties un pastāvīgi tiek ziņots par cilvēktiesību aizstāvju, žurnālistu un pilsoniskās sabiedrības pārstāvju aizskaršanu un viņu cilvēktiesību pārkāpumiem;

I.

tā kā policija nereti ļaunprātīgi izmanto spēkā esošos likumus, piemēram, Sabiedriskās kārtības un drošības likumu (POSA) un Aktu par piekļuvi informācijai un privātuma aizsardzību (AIPPA), lai aizliegtu likumīgas publiskas sanāksmes un pulcēšanos;

J.

tā kā ikvienas demokrātijas būtiskas sastāvdaļas ir pulcēšanās brīvība, biedrošanās brīvība un vārda brīvība;

K.

tā kā 2015. gada februārī ES atsāka atbalsta sniegšanu Zimbabvei, kas tiek īstenots EUR 234 miljonu vērtas valsts indikatīvās programmas veidā, un kura mērķis ir palīdzēt Zimbabvei kļūt par demokrātiskāku un pārtikušāku valsti, savukārt Eiropadome nolēma atstāt spēkā vairākas sankcijas pret Zimbabvi; tā kā aktīvu iesaldēšana un ceļošanas aizliegums ir spēkā vairs tikai attiecībā uz prezidentu R. Mugabe, viņa sievu un vienu aizsardzības nozares uzņēmumu; tā kā paliek spēkā arī ES ieroču embargo;

L.

tā kā pēc referenduma 2013. gada 16. martā tika pieņemta jauna valsts konstitūcija, kurā uzsvērts mērķis sakārtot politisko sistēmu, taču praksē progress ir lēns un cilvēktiesību situācija ir nestabila,

1.

stingri nosoda cilvēktiesību aizstāvja Itai Dzamara piespiedu pazušanu un prasa viņu nekavējoties atbrīvot bez jebkādiem nosacījumiem;

2.

mudina Zimbabves valdību veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai atrastu Itai Dzamara un sauktu pie atbildības visus atbildīgos par viņa pazušanu; aicina valdību pilnībā izpildīt Augstākās tiesas lēmumu, kurā tai doti norādījumi meklēt Itai Dzamara;

3.

aicina Zimbabves iestādes gādāt par viņa laulātās un ģimenes, kā arī viņa kolēģu un atbalstītāju drošību;

4.

ir nopietni nobažījies sakarā ar cilvēktiesību organizāciju ziņojumiem par pieaugošu politisku vardarbību un politiskas opozīcijas vajāšanu, kā arī par nopietniem ierobežojumiem un iebiedēšanu, ar ko saskaras cilvēktiesību aizstāvji, kurus bieži piekauj policija un arestē, izmantojot par ieganstu nepatiesas apsūdzības; pauž nožēlu, ka kopš iepriekšējām vēlēšanām un jaunās konstitūcijas pieņemšanas 2013. gadā, ir panākts tikai neliels progress tiesiskuma un jo īpaši cilvēktiesību vides reformu jomā;

5.

mudina Zimbabves varas iestādes izmeklēt apsūdzības par iespējamu policijas un valsts amatpersonu pielietotu pārmērīgu spēku un iespējamiem citiem cilvēktiesību pārkāpumiem un saukt tos pie atbildības;

6.

atgādina par Zimbabves valdības vispārējo atbildību gādāt par visu pilsoņu drošību; prasa Zimbabves iestādēm īstenot Vispārējās Cilvēktiesību deklarācijas, Āfrikas Cilvēktiesību un tautu tiesību hartas un reģionālo cilvēktiesību instrumentu noteikumus, ko Zimbabve ir ratificējusi;

7.

atgādina, ka saskaņā ar Vispārējo politisko nolīgumu (VPN) Zimbabve ir apņēmusies nodrošināt, ka gan tās tiesību akti, gan procesuālas tiesības un praktiskā darbība atbilst starptautiskajiem cilvēktiesību principiem un noteikumiem, tostarp tiem, kas paredz pulcēšanās, biedrošanās un vārda brīvību;

8.

atzinīgi vērtē Zimbabves Cilvēktiesību komisijas izveidi, tomēr pauž bažas, ka tai nav nodrošināta nozīmīga kapacitāte, lai tā varētu darboties neatkarīgi un īstenot mērķus to akūto cilvēktiesību problēmu risināšanā, ar kurām saskaras šī valsts;

9.

tādēļ aicina starptautiskās sabiedrības saskaņotu rīcību, jo īpaši tas attiecas uz Āfrikas dienvidu attīstības kopienas (SADC) darbībām; uzskata, ka šai reģionālajai organizācijai kā VPN garantam ir svarīga nozīme, cita starpā kategoriski prasot minētā nolīguma un jo īpaši tā 13. panta īstenošanu, lai nodrošinātu, ka policija un citi drošības spēki izbeigtu partizānu cīņas metodes;

10.

mudina Zimbabves valdību un prezidentu R. Mugabe ievērot savas starptautiskās saistības un to starptautisko nolīgumu noteikumus, kurus parakstījusi Zimbabve un ar kuros garantēta tiesiskuma respektēšana un pilsonisko un politisko tiesību ievērošana;

11.

aicina ES, pamatojoties uz Kotonū nolīguma 8. pantu, intensīvāk iesaistīties politiskajā dialogā par cilvēktiesībām, un jo īpaši mudināt valdību atcelt vai attiecīgi grozīt Sabiedriskās kārtības un drošības aktu un Aktu par informācijas pieejamību un privātās dzīves aizsardzību, lai izbeigtu to ļaunprātīgu izmantošanu;

12.

pauž nožēlu par to, ka Ekonomisko partnerattiecību pagaidu nolīgumā, kuru noslēdza ar četrām Austrumāfrikas un Āfrikas dienvidu valstīm, tostarp Zimbabvi, nav iekļauta iedarbīga un izpildāma cilvēktiesību klauzula;

13.

norāda uz ES lēmumu par sankciju atcelšanu un atbalsta mērķtiecīgus pasākumus, kas pašlaik joprojām ir spēkā attiecībā uz valsts prezidentu un viņa laulāto, kā arī ieroču embargo, kas ir reakcija uz politisko un cilvēktiesību situāciju Zimbabvē;

14.

uzskata, ka demokrātijas veicināšana un cilvēktiesību un tiesiskuma ievērošana ir būtiskas, lai Zimbabve kļūtu par brīvu un plaukstošu valsti;

15.

aicina ES delegāciju Harārē turpināt piedāvāt atbalstu Zimbabves, lai uzlabotu situāciju cilvēktiesību jomā; uzstāj — ES ir jānodrošina, ka ar Zimbabvei piešķirto attīstības finansējums tiek efektīvi risinātas iedzīvotāju vajadzības, galvenokārt ar pilsoniskās sabiedrības organizāciju starpniecību, un ka tiek īstenotas ar šo atbalstu finansētās politiskās un ekonomiskās reformas;

16.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, EĀDD, Zimbabves valdībai un parlamentam, Āfrikas dienvidu attīstības kopienai, Āfrikas Savienības komisijai, Panāfrikas parlamentam, ĀKK un ES Apvienotajai parlamentārajai asamblejai un Nāciju sadraudzības ģenerālsekretāram.