27.9.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 353/46

—

ņemot vērā Padomes Direktīvu 2000/29/EK par aizsardzības pasākumiem pret tādu organismu ievešanu, kas kaitīgi augiem vai augu produktiem, un pret to izplatību Kopienā (1),

—

ņemot vērā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) 2013. gada 26. novembrī un 2015. gada 6. janvārī publicētos zinātniskos atzinumus par Xylella fastidiosa radīto risku augu veselībai ES teritorijā un riska samazināšanas iespēju noteikšanu un novērtēšanu,

—

ņemot vērā Komisijas 2014. gada 13. februāra, 2014. gada 23. jūlija un 2015. gada 28. aprīļa īstenošanas lēmumus par pasākumiem, kas veicami, lai novērstu Xylella fastidiosa ievešanu un izplatīšanos Savienībā,

—

ņemot vērā Pārtikas un veterinārā biroja ziņojumus par 2014. gada februārī un novembrī veiktajām pārbaudēm,

—

ņemot vērā jautājumu Komisijai par Xylella fastidiosa izraisītas olīvkoku slimības uzliesmojumu (O-000038/2015 – B8-0117/2015),

—

ņemot vērā Direktīvu 2009/128/EK, ar kuru nosaka Kopienas sistēmu pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanai (2),

—

ņemot vērā Reglamenta 128. panta 5. punktu un 123. panta 4. punktu,

A.

tā kā Xylella fastidiosa ir ļoti bīstams tūlītējs drauds konkrētu kultūraugu audzēšanai Dienvideiropā, tostarp olīvu, mandeļu un persiku kokiem un dekoratīvajiem augiem; tā kā atkarībā no baktērijas veida tā var potenciāli apdraudēt vīnogulājus, citrusaugļu kokus un citus kultūraugus un var radīt nepieredzētus un postošus zaudējumus, izraisot milzīgas ekonomiskās, vides un sociālās sekas; tā kā baktēriju celms, kas inficējis olīvkokus Apūlijas reģionā, atšķiras no celma, kurš izraisa vīnogulāju vai citrusaugu saslimšanu citās pasaules daļās;

B.

tā kā šī baktērija jau pašlaik rada nopietnu kaitējumu olīvu audzēm Apūlijas reģionā Dienviditālijā, potenciāli apdraudot arī citus kultūraugus un reģionus;

C.

tā kā olīvu ražošana ir viena no Apūlijas reģiona svarīgākajām lauksaimniecības nozarēm, kas 2013. gadā veidoja 11,6 % (jeb EUR 522 miljonus) no kopējās lauksaimniecības produkcijas vērtības reģionā un 30 % no Itālijas olīvu produkcijas vērtības;

D.

tā kā Xylella fastidiosa klātbūtne rada nopietnu ekonomisku kaitējumu ne tikai olīvu ražotājiem, bet arī visai ražošanas ķēdei, tostarp kooperatīviem un privātām eļļas spiestuvēm, tūrismam un tirdzniecības darbībai;

E.

tā kā pirmo paziņojumu par Xylella fastidiosa uzliesmojumu Itālijas iestādes iesniedza 2013. gada 21. oktobrī, bet kopš tā laika infekcija ir skārusi satraucoši lielu skaitu koku;

F.

tā kā Komisijas Veselības un pārtikas nekaitīguma ģenerāldirektorāta Pārtikas un veterinārā biroja (PVB) 2014. gada februārī un novembrī Itālijā veiktās pārbaudes apstiprina, ka situācija ir krasi pasliktinājusies un ka nevar izslēgt šīs baktērijas turpmākas izplatīšanās iespēju;

G.

tā kā šobrīd nav pieejama neviena ārstēšanas metode slimu augu ārstēšanai lauka apstākļos un tā kā skartie augi paliek inficēti visu atlikušo mūžu vai ātri sabrūk;

H.

tā kā Eiropas Savienībā šī slimība var tikt konstatēta lielā skaitā dažādu augu, tostarp asimptomātiskos savvaļas augos;

I.

tā kā EFSA uzsvēra, ka, ņemot vērā grūtības apturēt Xylella fastidiosa izplatīšanos, tiklīdz tā skar kādu audzēšanas apgabalu, par prioritāti būtu jāizvirza preventīva rīcība, kas pievērsta importam un uzliesmojumu ierobežošanai, kā arī pētniecības rezultātu izplatīšanas pastiprināšanai,

1.

norāda, ka līdz 2015. gada aprīlim pieņemtie Komisijas īstenošanas lēmumi galvenokārt bija vērsti uz iekšējiem pasākumiem uzliesmojumu apkarošanai un neparedzēja stingrus pasākumus, lai novērstu slimības izplatīšanos Eiropas Savienībā no trešām valstīm;

2.

aicina Komisiju veikt mērķtiecīgus pasākumus pret Xylella fastidiosa, lai nepieļautu inficētu materiālu importu uz ES; atzinīgi vērtē Komisijas 2015. gada aprīlī pieņemto lēmumu pārtraukt importēt inficētos kafijkokus no Kostarikas un Hondurasas un ierobežojumus, kas pieņemti attiecībā uz augu importu no skartajiem apgabaliem citās trešās valstīs; prasa nepieciešamības gadījumā piemērot stingrākus pasākumus, tostarp atļaut importu tikai no kaitēkļbrīvām ražošanas vietām;

3.

pauž nožēlu par to, ka ļoti bieži Komisija nereaģē pietiekami ātri, lai nepieļautu augu slimību izplatīšanos no trešām valstīm Eiropas Savienībā; tāpēc mudina Komisiju pārliecināties par infekcijas avotu un pārskatīt ES oficiālās fitosanitārās kontroles sistēmu, lai aizsargātu un nosargātu mūsu teritoriju;

4.

mudina Komisiju, jo īpaši ņemot vērā vasaras sākumu, veikt efektīvākus pasākumus, lai novērstu Xylella fastidiosa izplatīšanos Eiropas Savienībā, jo īpaši pievēršoties visapdraudētākajām kultūrām, taču neaizmirstot arī par citiem kultūraugiem, kurus šī slimība varētu arī būt nopietni skārusi, un uzsver, cik svarīgi šajā sakarā ir 2015. gada īstenošanas lēmuma 9. panta noteikumi;

5.

aicina Komisiju un dalībvalstis kompensēt ražotājiem izskaušanas pasākumus un ienākumu zaudējumus, kas ietver zaudējumus ne tikai lauksaimnieciskajai ražošanai, bet arī attiecībā uz kultūras mantojumu, vēsturi un ar tūrismu saistītām darbībām;

6.

prasa Komisijai un attiecīgajām iestādēm izmantot visus iespējamos fondus un instrumentus, lai atbalstītu skarto apgabalu ekonomikas atveseļošanu; aicina Komisiju noteikt stimulus ražotājiem īstenot preventīvus pasākumus;

7.

aicina Komisiju nodrošināt, lai attiecīgo stratēģiju īstenošanai būtu pieejams pietiekams finansējums un cilvēkresursi, tostarp finansiāls atbalsts lauksaimniekiem, lai tie izmantotu atbilstošas lauksaimniecības prakses Xylella fastidiosa un tās vektoru pārvaldībai; mudina Komisiju nekavējoties veicināt pētniecības centienu pastiprināšanu, tostarp pastiprinot starptautisko sadarbības tīklu veidošanu un darot pieejamu finansējumu pētniecības institūtiem, lai paplašinātu zinātnisko informāciju par Xylella fastidiosa un pozitīvi identificētu to, kāda saikne pastāv starp patogēnu, simptomiem un slimības attīstību;

8.

uzsver nepieciešamību potenciāli skartajās teritorijās ES rīkot informēšanas kampaņas, lai izglītotu ne tikai tos, kuri strādā lauksaimniecības nozarē, bet arī dārzkopībā, tostarp dekoratīvo augu mazumtirgotājus, profesionālus dārzkopjus un viņu klientus;

9.

uzskata, ka, jo īpaši ņemot vērā vasaras sākumu, Komisijai un dalībvalstīm būtu jābrīdina ceļotāji par riskiem ievest Eiropas Savienībā inficētus augus no valstīm, kuras skārusi Xylella fastidiosa;

10.

prasa atvēlēt lielākus līdzekļus, lai nodrošinātu, ka šādi kaitīgi organismi tiek atklāti vietās, kur tie tiek ievesti Eiropas Savienībā; turklāt mudina dalībvalstis palielināt regulāro inspekciju skaitu, lai nepieļautu Xylella fastidiosa izplatīšanos ārpus norobežotajiem apgabaliem;

11.

aicina Komisiju nodrošināt atklātu datubāzi ar ES un dalībvalstu līmeņa institūciju un kompetento iestāžu sarakstu informācijas un pieredzes apmaiņai, tostarp par labākajām praksēm, kā arī kompetento iestāžu ātrai brīdināšanai un nepieciešamo pasākumu veikšanai;

12.

aicina Komisiju pārredzamā veidā izstrādāt visaptverošas vadlīnijas par to, kā īstenot preventīvos un slimību kontroles pasākumus, skaidri norādot to darbības jomu un ilgumu un pamatojoties uz esošo pieredzi un labākajām praksēm, lai dalībvalstu kompetentās iestādes un dienesti tās varētu izmantot kā atbalsta instrumentu;

13.

aicina Komisiju reizi gadā (vai jebkurā laikā, ja situācija mainās) ziņot Parlamentam par apdraudējumu, ko ES ražotājiem var izraisīt Xylella fastidiosa un citi organismi, kas ir bīstami lauksaimnieciskajai ražošanai;

14.

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.