21.9.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 346/10

—

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 167. pantu,

—

ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) 2005. gada 20. oktobra Konvenciju par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu,

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 10. marta Direktīvu 2010/13/ES par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva) (1),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Direktīvu 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā (2),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1295/2013, ar ko izveido programmu “Radošā Eiropa” (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1718/2006/EK, Lēmumu Nr. 1855/2006/EK un Lēmumu Nr. 1041/2009/EK (3),

—

ņemot vērā Padomes 2014. gada 25. novembra secinājumus par Eiropas audiovizuālās jomas politiku digitālajā laikmetā (4),

—

ņemot vērā Komisijas 2010. gada 3. marta paziņojumu “Eiropa 2020. Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (COM(2010)2020),

—

ņemot vērā Komisijas 2010. gada 26. augusta paziņojumu “Digitālā programma Eiropai” (COM(2010)0245),

—

ņemot vērā Komisijas 2012. gada 4. maija pirmo ziņojumu par Direktīvas 2010/13/ES (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas) piemērošanu “Audiovizuālo mediju pakalpojumi un internetam pieslēdzamas ierīces: līdzšinējie sasniegumi un turpmākās perspektīvas” (COM(2012)0203),

—

ņemot vērā Komisijas 2012. gada 24. septembra pirmo ziņojumu par Direktīvas 2010/13/ES 13., 16. un 17. panta piemērošanu 2009.–2010. gadā “Eiropas darbu veicināšana ES audiovizuālo mediju plānoto pakalpojumu un pieprasījumpakalpojumu jomā” (COM(2012)0522),

—

ņemot vērā Komisijas 2012. gada 7. decembra trešo ziņojumu “On the challenges for European film heritage from the analogue and the digital era” (SWD(2012)0431), kas attiecas uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 16. novembra Ieteikuma 2005/865/EK par filmu mantojumu un ar to saistīto industriālo darbību konkurētspēju īstenošanu;

—

ņemot vērā Komisijas 2012. gada 18. decembra paziņojumu par saturu digitālajā vienotajā tirgū (COM(2012)0789),

—

ņemot vērā Komisijas 2013. gada 24. aprīļa zaļo grāmatu “Gatavojoties pilnīgi konverģētai audiovizuālajai pasaulei. Izaugsme, radīšana un vērtības”(COM(2013)0231),

—

ņemot vērā Komisijas 2013. gada 15. novembra paziņojumu par valsts atbalstu filmām un citiem audiovizuālajiem darbiem (5),

—

ņemot vērā Komisijas 2014. gada 15. maija paziņojumu “Eiropas kino digitālajā laikmetā. Kultūru daudzveidības un konkurētspējas sasaiste” (COM(2014)0272),

—

ņemot vērā Reģionu komitejas 2014. gada 4. decembra atzinumu “Eiropas kino digitālajā laikmetā”,

—

ņemot vērā 2011. gada 16. novembra rezolūciju par Eiropas kino digitālajā laikmetā (6),

—

ņemot vērā 2012. gada 11. septembra rezolūciju par audiovizuālo darbu izplatīšanu tiešsaistē Eiropas Savienībā (7),

—

ņemot vērā 2013. gada 22. maija rezolūciju par Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas īstenošanu (8),

—

ņemot vērā 2014. gada 12. marta rezolūciju par gatavošanos pilnīgi konverģētai audiovizuālajai pasaulei (9),

—

ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

—

ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas ziņojumu (A8-0123/2015),

A.

tā kā filmas ir gan komerciālas, gan kultūras preces, kas dod lielu ieguldījumu Eiropas ekonomikā izaugsmes un nodarbinātības ziņā un vienlaikus palīdz veidot Eiropas identitāti, atspoguļojot kultūru un valodu daudzveidību, popularizējot Eiropas valstu kultūru citās valstīs un veicinot kultūras apmaiņu un iedzīvotāju savstarpējo sapratni, kā arī palīdzot veidoties un attīstīties kritiskajai domāšanai;

B.

tā kā Eiropas kultūras un radošo nozaru, jo īpaši Eiropas kinematogrāfijas nozares, potenciāls joprojām netiek pilnībā izmantots Eiropas kultūru daudzveidības un kultūras mantojuma popularizēšanā un ilgtspējīgas izaugsmes un darbvietu radīšanā, kas savukārt varētu labvēlīgi ietekmēt arī citas tautsaimniecības nozares, nodrošinot Eiropai konkurences priekšrocības pasaules mērogā;

C.

tā kā Eiropas kinematogrāfijas nozare, kas 2014. gadā izlaida 1 500 kinofilmas, ir viena no lielākajām kinofilmu ražotājām pasaulē, taču nozares struktūra ir neviendabīga gan finansējuma, gan produkcijas veidu ziņā;

D.

tā kā Eiropas filmām ir raksturīga kvalitāte, oriģinalitāte un daudzveidība, bet to reklāma un izplatīšana Savienībā ir ierobežota, kas izpaužas kā salīdzinoši zemi apmeklētības rādītāji sīvas starptautiskās konkurences apstākļos, un šīs filmas ir grūti izplatīt gan Eiropā, gan ārpus tās;

E.

tā kā Eiropas Savienības dalībvalstīs producēto filmu aprite citās dalībvalstīs joprojām ir neliela, neraugoties uz to, ka katru gadu uzņem daudz filmu, savukārt ārpus Eiropas uzņemtās filmas Savienībā tiek izplatītas visnotaļ plaši;

F.

tā kā Eiropas filmu daudzveidība, kas atspoguļo Eiropas kultūras un valodu daudzveidības bagātību un spēku, nozīmē, ka sadrumstalotība ir Eiropas kinofilmu tirgum raksturīga parādība;

G.

tā kā atbalsts kvalitatīvu filmu uzņemšanai ir īpaši svarīgs nelielām dalībvalstīm, kuru valodās runā mazs iedzīvotāju skaits;

H.

tā kā programmas “Radošā Eiropa” apakšprogramma “MEDIA” (turpmāk “MEDIA”) piedāvā jaunus finansējuma avotus un iespējas citu Eiropas Savienības dalībvalstu kinofilmu izplatīšanai un apritei, auditorijas veidošanai un informācijas līdzekļu lietotprasmes atbalstam;

I.

tā kā vienam no vienotā digitālā tirgus pamatmērķiem vajadzētu būt radīt paļāvību un uzticēšanos internetam un paplašināt legāla audiovizuālā materiāla pieejamību, tādējādi sekmējot ieguldījumus Eiropas kino nozarē;

J.

tā kā kinofilmu demonstrēšana kinoteātros pirmajā izlaides logā joprojām veido lielu daļu kinofilmu gūto ieņēmumu, un tāpēc ir būtiski svarīga Eiropas kinofilmu uzņemšanas un izplatīšanas finansēšanai un ievērojami ietekmē attiecīgo kinofilmu panākumus turpmākos izlaides logos;

K.

tā kā arvien lielākam skaitam Eiropas filmu, kurām ir pieticīgs ražošanas un reklāmas budžets, tomēr nāktu par labu elastīgākas izlaides stratēģijas un drīzāka pieejamība pieprasījumvideo režīmā;

L.

tā kā, labāk organizējot izlaides logus, būtu iespējams maksimāli palielināt iespējamo auditoriju, vienlaikus mazinot filmu nelegāla patēriņa pievilcīgumu;

M.

tā kā Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas (AVMPD) 13. panta 1. punkts paredz dalībvalstīm pienākumu nodrošināt, ka pieprasījumpakalpojumu sniedzēji veicina Eiropas darbus; tā kā šī prasība ir tikusi īstenota atšķirīgi un ar dažāda līmeņa juridiskām prasībām, un rezultātā pakalpojumu sniedzēji savu darbību reģistrē tajās dalībvalstīs, kur prasības ir visvieglāk izpildāmas;

N.

tā kā lielākā daļa Eiropas kinematogrāfijas nozarei paredzētā publiskā (gan valstu, gan Eiropas Savienības) finansējuma tiek atvēlēta kinofilmu uzņemšanai;

O.

tā kā Regulas (ES) Nr. 1295/2013, ar ko izveido programmu “Radošā Eiropa”, 14. pantā ir noteikts, ka Komisija izveido “Garantiju fondu, kas paredzēts kultūras un radošajām nozarēm”, lai atvieglotu kultūras un radošajās nozarēs darbojošos MVU piekļuvi finansējumam un uzlabotu iesaistīto finanšu starpnieku kapacitāti novērtēt riskus saistībā ar MVU projektiem nepieciešamajiem aizdevumiem un finansējumu;

P.

tā kā Komisija 2012. gada 7. decembra trešajā ziņojumā “On the challenges for European film heritage from the analogue and the digital era” norādīja, ka digitalizēti ir tikai 1,5 % no Eiropas kino mantojuma; tā kā šis procentuālais rādītājs nav mainījies līdz šai dienai, neraugoties uz vairākkārt paustajām bažām par to, ka liela daļa šā mantojuma varētu tikt neatgriezeniski zaudēta un nenonāktu līdz nākamajām paaudzēm, par ko liecina, piemēram, tas, ka no mēmajām filmām ir saglabājušies tikai 10 %;

Q.

tā kā digitalizācija un mediju konverģence rada jaunas iespējas Eiropas kinofilmu pārrobežu izplatīšanai un popularizēšanai, kā arī veicina novatorismu un elastīgumu, vienlaikus ievērojami mainot skatītāju paradumus un vēlmes;

R.

tā kā ir ārkārtīgi svarīgi garantēt finansējumu kino mantojuma un ar to saistīta materiāla digitalizācijai, saglabāšanai un tiešsaistes pieejamībai, kā arī izveidot Eiropas standartus filmu saglabāšanai digitālā formātā;

S.

tā kā informācijas līdzekļu lietotprasme, jo īpaši kinomākslas izpratne, var palīdzēt iedzīvotājiem attīstīt savu kritisko domāšanu un izpratni un stimulēt iedzīvotāju radošo potenciālu un izpausmes spējas;

T.

tā kā autortiesībām digitālajā laikmetā būtu jāturpina veicināt ieguldījumus kinofilmu uzņemšanā un radīšanā un nodrošināt pienācīgu atlīdzību tiesību subjektiem, vienlaikus veicinot jaunu pakalpojumu attīstību un kinofilmu pārrobežu pieejamību iedzīvotājiem un ļaujot kultūras un radošajām nozarēm arī turpmāk piedalīties izaugsmes sekmēšanā un darbvietu radīšanā;

U.

tā kā ir svarīgi nodrošināt Direktīvas 2012/28/ES par nenosakāmu autortiesību subjektu darbu izmantošanas veidiem efektīvu īstenošanu un nenosakāmu autortiesību subjektu darbu definīcijā ietvertās filmas darīt publiski pieejamas,

1.

mudina Eiropas kinematogrāfijas nozari censties izstrādāt novatoriskus pakalpojumus, jaunus darbības modeļus un izplatīšanas kanālus, lai uzlabotu Eiropas kinofilmu pārrobežu pieejamību Savienībā, turklāt nodrošinot, lai skatītājiem visā Savienībā arvien vairāk veidos būtu pieejams arvien lielāks kinofilmu klāsts; šajā sakarībā ierosina Eiropas kinematogrāfijas nozarei mācīties no komerciālās paraugprakses ārpus ES;

2.

atzīst radošo darbu neatļautas lietošanas ietekmi uz radošo ciklu un filmu veidotāju tiesībām; uzsver kvalitatīva, likumīga satura klāsta paplašināšanas un jauniešu informētības palielināšanas vajadzību;

3.

ņemot vērā pieprasījuma video un tiešsaistē veiktu darījumu izplatības straujo pieaugumu Eiropas Savienībā, ierosina turpmāk izskatīt audiovizuālo pakalpojumu pārrobežu pārvietojamības iespējas, jo tas sniegtu lietotājiem iespējas piekļūt filmām neatkarīgi no lietotāju atrašanās vietas;

4.

uzsver, cik svarīgi ir tādi mērķtiecīgi tirgvedības pasākumi visā Eiropas Savienībā, kuros ņemtas vērā Eiropas auditoriju kultūras īpatnības, lai nodrošinātu Eiropas kinofilmu labāku un iedarbīgāku popularizēšanu;

5.

līdz ar to mudina palielināt titrētu filmu pieejamību, lai veicinātu Eiropas filmu pārrobežu apriti, palielinātu skatītāju informētību par Eiropas kultūru un valodu daudzveidību un uzlabotu savstarpējo sapratni;

6.

jo īpaši norāda uz apakšprogrammas “MEDIA” nozīmi filmu titrēšanas un dublāžas atbalstā, jo tādējādi tiek palielināta Eiropas filmu pieejamība, jo īpaši oriģinālversijā ar subtitriem, tā sekmējot filmu apriti un uzlabojot zināšanas un izpratni par Eiropas kultūrām un valodām;

7.

uzsver nesen pieņemtās sagatavošanas darbības “Subtitrēšanas kolektīvā finansēšana Eiropas darbu aprites paplašināšanas nolūkā” nozīmi un Komisijas turpmāk veicamā darba nozīmi šīs darbības īstenošanā;

8.

arī atbalsta tādas iniciatīvas kā Komisijas izmēģinājuma projekts “Eiropas integrācijas veicināšana ar kultūras palīdzību”, kuru mērķis ir veicināt titrētu Eiropas filmu izplatību, nodrošinot īpaši izvēlētu TV programmu jaunas titrētas versijas visā Eiropā;

9.

atgādina, cik būtiski svarīgi ir turpināt uzlabot filmu pieejamību personām ar invaliditāti, jo īpaši izmantojot vārdisku aprakstu un titrus;

10.

uzsver Eiropas privātās un sabiedriskās televīzijas raidstaciju īpašo nozīmi filmu ražošanā, gan attiecībā uz televīzijas filmu ražošanu, gan kino kopražojumiem, un uzsver, ka tām var būt izšķirīga loma, lai Eiropas Savienībā nodrošinātu daudzu filmu ražošanas uzņēmumu, jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu, turpmāku pastāvēšanu;

11.

atgādina par gadu gaitā arvien lielāku atzinību guvušās Eiropas Parlamenta LUX balvas nozīmi Eiropas filmu popularizēšanā; šīs balvas ieguvēja filma tiek titrēta visās 24 ES oficiālajās valodās, tādējādi panākot Eiropas filmu lielāku atpazīstamību un pieejamību un uzlabojot auditorijas informētību par tām; aicina dalībvalstu parlamentus sadarbībā ar Eiropas Parlamenta informācijas birojiem turpināt LUX balvas popularizēšanu dalībvalstīs;

12.

norāda uz nepieciešamību veicināt un atbalstīt Eiropas kopražojumus, jo, pieaugot šādu kopražojumu skaitam, būtu iespējams panākt Eiropas filmu plašāku izplatīšanu visā Eiropā;

13.

turklāt vērš uzmanību uz kvalitatīvu Eiropā tapušu televīzijas seriālu augošajiem panākumiem un uzsver, ka ir stratēģiski svarīgi arī turpmāk veicināt šādu seriālu uzņemšanu, izplatīšanu un reklamēšanu Eiropas un pasaules tirgos;

14.

aicina dalībvalstis atbalstīt un popularizēt īpašus pasākumus, piemēram, kinofestivālus un ceļojošā kino iniciatīvas, nolūkā veicināt un atbalstīt Eiropas filmu izplatīšanu un apriti to teritorijā;

15.

ierosina nostiprināt jau pastāvošos pasākumus, kas paredzēti labākai kinobiļešu cenu optimizēšanai, attīstīt novatoriskus īpašos piedāvājumus, kā arī abonementu piedāvājumus, kas palīdzētu nodrošināt kinoteātru pievilcīgumu un pieejamību visiem iedzīvotājiem;

16.

mudina izplatītājus un kino demonstrētājus palielināt citu Eiropas valstu filmu atpazīstamību un pieejamību, lai šīs filmas sasniegtu plašāku auditoriju;

17.

atzīst, ka kinoteātri joprojām ir vissvarīgākās vietas filmu rādīšanai un popularizēšanai, kā arī vietas, kam ir būtiska sociālā dimensija un kurās cilvēki satiekas un apmainās ar viedokļiem; uzsver, ka mazo un neatkarīgo kinoteātru izzušana, jo īpaši mazpilsētās un mazāk attīstītos reģionos, ierobežo piekļuvi Eiropas kultūras resursiem, mantojumam un dialogam; šajā sakarā aicina Komisiju un dalībvalstis sniegt atbalstu nolūkā visos šādos kinoteātros uzstādīt digitālos projektorus un skaņu tehniku, lai tos saglabātu;

18.

uzsver, cik svarīgi ir popularizēt filmas to uzņemšanas agrīnā posmā, lai uzlabotu šo filmu apriti un to iespējamās auditorijas lielāku informētību visā Eiropā;

19.

uzsver apakšprogrammas “MEDIA” nozīmīgumu novatorisku auditorijas piesaistīšanas pieeju pārbaudīšanā, jo īpaši atbalstot kinofestivālus, kinomākslas izpratnes iniciatīvas un auditorijas piesaistīšanas pasākumus;

20.

atgādina, ka Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas (AVMPD) 13. panta 1. punkts paredz dalībvalstīm pienākumu nodrošināt, ka pieprasījumpakalpojumu sniedzēji veicina Eiropas darbus; uzsver, ka šī prasība ir īstenota nevienmērīgi un ar dažāda līmeņa juridiskām prasībām un ka tā rezultātā pakalpojumu sniedzēji varētu reģistrēt savu darbību dalībvalstīs, kurās prasības ir visvieglāk izpildāmas;

21.

uzskata, ka Eiropas kinodarbu tapšanā būtu finansiāli jāiesaistās visām personām, kas gūst tiešu vai pat tikai netiešu saimniecisku labumu no Eiropas kino — no tiešā piedāvājuma, tirgvedības vai filmu izplatīšanas, tostarp arī no saites ievietošanas vai pieejamības nodrošināšanas pieprasījumvideo režīmā; aicina Komisiju izmantot šo pieeju kā pamatprincipu, tostarp arī tad, kad tā pārbauda dalībvalstu kino finansēšanas sistēmas no konkurences viedokļa;

22.

aicina Komisiju iepriekš minētos apsvērumus ņemt vērā, kad tā ierosinās pārskatīt pašreizējo tiesisko regulējumu, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus Eiropas audiovizuālajā tirgū, pieņemot taisnīgus un vienlīdzīgus nosacījumus visiem pakalpojumu sniedzējiem;

23.

aicina VOD un SVOD platformas publiskot datus par katras to katalogā iekļautās filmas patēriņu, lai tādējādi nodrošinātu pienācīgu ietekmes novērtējumu;

24.

uzskata, ka, lai uzlabotu Eiropas filmu apriti gan Eiropas, gan starptautiskajā tirgū, filmu producēšanai un izplatīšanai paredzētajam publiskajam finansējumam ir jābūt līdzsvarotākam nolūkā palielināt atbalstu attīstībai, popularizēšanai un starptautiskai izplatīšanai;

25.

uzskata, ka ir nepieciešams faktiskā izteiksmē palielināt finansējumu filmu izplatīšanas, reklamēšanas un tirgvedības pasākumiem, vienlaikus nepieļaujot, ka tādēļ samazinātos finansējums filmu uzņemšanai;

26.

īpaši aicina dalībvalstis palielināt publisko finansējumu, lai agrīnā posmā atbalstītu savā valstī tapušu filmu izplatīšanu un reklamēšanu citās dalībvalstīs, kā arī citā dalībvalstī tapušu filmu izplatīšanu un reklamēšanu savā valstī;

27.

aicina dalībvalstis atbalstīt stimulus, kas veicinātu Eiropas filmu uzņemšanu, izplatīšanu, pieejamību un pievilcīgumu; uzskata, ka samazinātu PVN likmju piemērošana kultūras un audiovizuālajiem darbiem neatkarīgi no tā, vai tos pārdod tiešsaistē vai bezsaistē, veicina jaunu pakalpojumu un platformu attīstību;

28.

uzsver programmas “Radošā Eiropa” kultūras un radošās nozares garantiju mehānisma lomu — tas veicinās finansējuma pieejamību kultūras un radošo nozaru MVU un finanšu starpnieku ieguldījumu pieauguma sekmēšanu, tādējādi uzlabojot kinematogrāfijas nozares finansējuma piesaistes iespējas;

29.

mudina novērtēt Eiropas un valstu kino finansēšanas sistēmu iedarbīgumu un efektivitāti, īpašu uzmanību pievēršot finansēto filmu kvalitātei un sniegumam un vienlaikus aplūkojot arī tirgvedībai un auditorijas piesaistīšanai paredzēto finansēšanas instrumentu pieejamību un efektivitāti; aicina Komisiju informēt citas dalībvalstis par paraugprakses piemēriem, kas izriet no šā novērtējuma rezultātiem;

30.

atgādina, ka filmu ražošanai un kopražošanai ir vajadzīgi būtiski finansiāli ieguldījumi un ka pašreizējais tiesiskais regulējums neliedz daudzteritoriālu licencēšanu, tādēļ uzsver, ka arī turpmāk jāsaglabā ražošanas un izplatīšanas sistēmu daudzveidība, lai sekmētu ieguldījumus Eiropas kino, reaģētu uz valodu un kultūru ziņā daudzveidīgo Eiropas tirgu un aizsargātu un sekmētu kultūru daudzveidību;

31.

uzsver, ka finansējums Eiropas filmām tiek piešķirts no daudziem Eiropas, valstu un reģionāliem publisko līdzekļu fondiem un būtu jāsekmē lielāka savstarpējā papildināmība šo fondu izmantošanā, lai palielinātu to efektivitāti;

32.

atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu izveidot Eiropas Kino forumu, lai veicinātu strukturētu dialogu ar visām audiovizuālajā nozarē iesaistītajām personām par grūtībām, ar kurām nozare saskaras pašreizējā digitālajā laikmetā, un tādējādi uzlabotu sadarbību, informācijas apkopošanu un apmaiņu ar paraugpraksi;

33.

šajā sakarībā prasa plašu iesaistīšanos un visu attiecīgo iestāžu sadarbību, it īpaši — ar Eiropas Parlamentu;

34.

aicina dalībvalstis pastiprināt centienus uzlabot informācijas līdzekļu lietotprasmi, jo īpaši kinomākslas izpratni, skolu mācību programmās un kultūrizglītības iestādēs un izstrādāt iniciatīvas valsts, reģionālā vai vietējā līmenī, aptverot visus formālās, neformālās un ikdienējās izglītības un apmācības līmeņus;

35.

apzinās, ka kinoteātriem kā vietai, kur tiekas dažādas paaudzes, ir īpaša nozīme kinomākslas izpratnes un informācijas līdzekļu lietotprasmes apguvē, un atzinīgi vērtē pasākumus, kas mērķtiecīgi sekmē šo kinoteātra funkciju;

36.

vērš uzmanību uz jauniešiem paredzētu izglītojošu filmu popularizēšanu un atbalsta konkursus, kuros viņi tiktu mudināti radīt audiovizuālos darbus; turklāt uzsver iespējas, ko piedāvā apakšprogrammas “MEDIA” atbalsts kinomākslas izpratnes veicināšanas projektiem;

37.

atbalsta novatoriskus projektus un praksi, piemēram, Komisijas sagatavošanas darbību attiecībā uz Eiropas filmu apriti digitālajā laikmetā, kuras nolūks ir pārbaudīt filmu elastīgāku izdošanu dažādos formātos vairākās dalībvalstīs, un atzinīgi vērtē šīs darbības iekļaušanu programmā “Radošā Eiropa”;

38.

uzskata, ka šādas izlaides logu elastību veicinošas iniciatīvas varētu dot labumu dažiem Eiropas filmu veidiem, uzlabojot to atpazīstamību, piesaistot auditoriju, palielinot ieņēmumus un ietaupot izmaksas, un mudina Komisiju un dalībvalstis veltīt šīm iniciatīvām turpmāku uzmanību;

39.

aicina dalībvalstis nodrošināt kinematogrāfisko darbu digitalizāciju un izveidot obligātus glabāšanas mehānismus digitāla formāta darbiem vai pielāgot šādiem formātiem jau pastāvošos mehānismus, pieprasot nodot glabāšanā digitālās filmas starptautiski standartizētās digitālās oriģinālmatricās;

40.

uzsver audiovizuālo arhīvu, īpaši kino mantojuma un sabiedriskās apraides organizāciju arhīvu, nozīmi un mudina dalībvalstis garantēt pienācīgu finansējuma līmeni un tiesību ieguves sistēmas nolūkā sekmēt minēto organizāciju misijas īstenošanu sabiedrības interesēs, tostarp kino mantojuma saglabāšanu, digitalizāciju un publiskas pieejamības nodrošināšanu;

41.

uzsver Eiropas digitālās bibliotēkas “Europeana” kā Eiropas audiovizuālā mantojuma (gan kino, gan televīzijas) digitālās bibliotēkas svarīgo nozīmi;

42.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.