30.8.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 316/178

—

ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un ANO cilvēktiesību konvencijas un to fakultatīvos protokolus, tostarp Konvenciju par bērnu tiesībām un Konvenciju par jebkādas sieviešu diskriminācijas izskaušanu (CEDAW),

—

ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas Rezolūciju 60/251, ar ko izveido Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēktiesību padomi (UNHRC),

—

ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, Eiropas Sociālo hartu un ES Pamattiesību hartu,

—

ņemot vērā 2012. gada 25. jūnijā pieņemto ES stratēģisko satvaru un Rīcības plānu par cilvēktiesībām un demokrātiju,

—

ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par ANO Cilvēktiesību padomi,

—

ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par cilvēktiesību pārkāpumiem, tostarp steidzamās rezolūcijas par šiem jautājumiem,

—

ņemot vērā 2013. gada ziņojumu par cilvēktiesībām un demokrātiju pasaulē un Eiropas Savienības politiku šajā jomā;

—

ņemot vērā Ārlietu Padomes 2015. gada 9. februāra secinājumus par ES prioritātēm ANO cilvēktiesību forumos,

—

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 2. pantu, 3. panta 5. punktu, 18., 21., 27. un 47. pantu,

—

ņemot vērā UNHRC 28. sesiju, kas notiks 2015. gada 2.–27. martā,

—

ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. un 4. punktu,

A.

tā kā cilvēktiesību universāluma ievērošanas, veicināšanas un aizsardzības princips ir Eiropas Savienības ētikas noteikumu un tiesību aktu kopuma neatņemama daļa un viens no Eiropas vienotības un integritātes stūrakmeņiem;

B.

tā kā cilvēktiesības izmanto visi cilvēki neatkarīgi no tautības, rases, dzimuma, etniskās izcelsmes, reliģijas vai jebkādas citas pazīmes, un tā kā šo tiesību ievērošana noteikta ar Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, Vispārējo Cilvēktiesību deklarāciju, Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, kā arī Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām un ar tiem sekojošajām cilvēktiesību konvencijām, deklarācijām un rezolūcijām;

C.

tā kā visas cilvēktiesības — pilsoniskās, politiskās, ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības — ir nedalāmas, savstarpēji saistītas un savstarpēji atkarīgas, un tā kā jebkuru šo tiesību zaudēšana tieši un nelabvēlīgi ietekmē visas pārējās;

D.

tā kā cilvēktiesību neievērošana un likumīgas demokrātiskas līdzdalības trūkums izraisa nestabilitāti, valstu sabrukumu, humānās krīzes un bruņotus konfliktus;

E.

tā kā Savienības rīcību attiecībās ar trešām valstīm nosaka Lisabonas līguma 21. pants, kurā atkārtoti uzvērts universālu un nedalāmu cilvēktiesību un pamatbrīvību princips, un paredzēta cilvēka cieņas, vienlīdzības un solidaritātes principa ievērošana, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu un starptautisko tiesību principu ievērošana;

F.

tā kā visām valstīm ir pienākums ievērot savu iedzīvotāju pamattiesības un saistības veikt konkrētus pasākumus šo tiesību ievērošanas uzlabošanai valsts līmenī un sadarboties starptautiskā līmenī, lai visās jomās novērstu šķēršļus cilvēktiesību realizācijai;

G.

tā kā Cilvēktiesību padomes kārtējās sesijas, īpašo referentu iecelšana, vispārējo regulāro pārskatu mehānisms un īpašās procedūras, kas pievērstas situācijai konkrētās valstīs vai tematiskiem jautājumiem, dod ieguldījumu cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma attīstībai un ievērošanai;

H.

tā kā diemžēl patlaban ir atzīts, ka dažas no Cilvēktiesību padomes patlaban esošajām loceklēm ir starp smagākajiem cilvēktiesību pārkāpējiem un ar sliktu reputāciju attiecībā uz sadarbību ar ANO īpašajām procedūrām un prasībām ziņošanas jomā ANO Cilvēktiesību līguma iestādēm,

1.

atzinīgi vērtē ANO Cilvēktiesību padomes (UNHRC) 28. kārtējās sesijas ES prioritātes, kas izklāstītas Padomes 2015. gada 9. februāra secinājumos;

2.

atzinīgi vērtē sūtņa Joachim Ruecker iecelšanu par UNHRC 2015. gada priekšsēdētāju;

3.

apsveic Zeid Ra'ad Zeid Al-Hussein ar viņa iecelšanu Augstā cilvēktiesību komisāra (UNHCHR) amatā un atkārtoti izsaka stingru atbalstu viņa pūliņiem un viņa pilnvarām;

4.

atzinīgi vērtē Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos/Komisijas priekšsēdētāja vietnieces Federica Mogherini piedalīšanos šajā UNHRC augsta līmeņa sesijā, kas sūta pareizu signālu par ES stingro atbalstu daudzpusīgai cilvēktiesību sistēmai;

5.

atzinīgi novērtē Augstā cilvēktiesību komisāra ziņojumu ANO Ģenerālajai Asamblejai par laika posmu no 2013. gada decembra līdz 2014. gada novembrim un izsaka pilnīgu atbalstu viņa biroja neatkarībai un integritātei; uzsver, ka ir svarīgi aizstāvēt šo neatkarību, lai Augstais komisārs varētu turpināt veikt šo pienākumu efektīvi un objektīvi; uzsver, ka UNHCHR nepieciešams pienācīgs finansējums;

6.

atgādina par Eiropas Parlamenta un tā Cilvēktiesību apakškomisijas apņēmību atbalstīt Apvienoto Nāciju Organizācijas aizgādībā esošu spēcīgu daudzpusēju cilvēktiesību sistēmu, kas ietver Ģenerālās asamblejas Trešo komiteju, Cilvēktiesību padomi un Augstā cilvēktiesību komisāra biroju, un tādu saistīto ANO specializēto aģentūru, kā Starptautiskā Darba organizācijas (SDO), kā arī ANO īpašo procedūru darbu;

7.

šajā saistībā mudina EĀDD, jo īpaši iesaistot ES delegācijas Ņujorkā un Ženēvā, palielināt ES darbību saskaņotību, rīkojot savlaicīgas un plašas apspriedes, lai izteiktu vienotu ES nostāju; atkārtoti pauž savu nostāju, ka Ņujorkā un Ženēvā ANO Ģenerālās Asamblejas, Trešās Komitejas un Cilvēktiesību padomes kontekstā veiktais darbs ir jāintegrē attiecīgās ES iekšējās un ārējās darbībās, lai nodrošinātu saskaņotību;

8.

uzskata, ka cilvēktiesību aizstāvju un opozīcijas aktīvistu sistemātiska iebiedēšana un apcietināšana vairākās valstīs, kas ir UNHRC locekles, apdraud UNHRC uzticamību; atkārtoti pauž nostāju, ka UNHRC locekles ir jāievēlē no tādu valstu vidus, kuras ievēro cilvēktiesības, tiesiskumu un demokrātiju, un kuras ir piekritušas izteikt pastāvīgus ielūgumus attiecībā uz visām īpašajām procedūrām, un aicina dalībvalstis veicināt un pieņemt cilvēktiesību ievērošanas kritērijus, kuri jāattiecina uz jebkuru valsti, kas kandidē uz ievēlēšanu UNHRC; mudina dalībvalstis veicināt pārredzamu, atklātu un konkurējošu procesu atbalstīšanu, ievēlot UNHRC locekles;

9.

atkārtoti pauž atbalstu vispārējo regulāro pārskatu (UPR) mehānismam un tā vērtīgā darba novērtējumam un aicina dalības valstis aktīvi sagatavot savus vispārējos regulāros pārskatus, arī ar pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanu, lai iesaistītos interaktīvā dialogā regulāro pārskatu sesijas laikā un debatēs par UPR rezultātiem, un īstenot UPR rekomendācijas un veikt konkrētus pasākumus savu cilvēktiesību saistību ievērošanas un aizstāvēšanas uzlabošanai;

10.

turpina iebilst pret to, ka valstis veido blokus balsošanai UNHRC; mudina UNHRC dalībvalstis arī turpmāk balsot pārredzami;

11.

aicina ES un tās dalībvalstis turpināt vispārējo regulāro pārskatu rekomendāciju pēcpasākumus visos ES politikas dialogos ar attiecīgajām valstīm, lai meklētu veidus, kā tās atbalstīt šo rekomendāciju īstenošanā;

12.

atkārtoti pauž atbalstu speciālajām procedūrām un pilnvaru turētāju neatkarības statusam, kas dod iespējas pilnīgi objektīvi viņiem veikt savus pienākumus, aicina visas valstis sadarboties ar šīm procedūrām un mudina dalībvalstis atklāt gadījumus, kad valstis nesadarbojas ar speciālo procedūru pilnvaru turētājiem;

13.

uzskata, ka ir svarīgi nosūtīt parlamentārās delegācijas uz UNHRC sesijām un uz citām atbilstošām ANO Ģenerālās Asamblejas sesijām;

14.

pauž nožēlu par to, ka joprojām samazinās pilsoniskās sabiedrības sadarbības iespējas ar UNHRC un ka šajās sesijās nevalstiskajām organizācijām ir arvien mazākas iespējas izteikties; mudina ES un UNHRC nodrošināt pilsoniskās sabiedrības pārstāvju iespējami pilnīgu līdzdalību UNHRC sesiju darbā, un vispārējo regulāro pārskatu procesā un citos ANO cilvēktiesību mehānismos, nebaidoties no represijām pēc atgriešanās savā dzimtenē;

15.

atkārto, ka vārda brīvība, kas ir katras brīvas un demokrātiskas sabiedrības stūrakmens, ir ikviena cilvēka pamattiesības; asi nosoda 12 cilvēku, tostarp avīzes Charlie Hebdo karikatūristu un četru cilvēku ebreju lielveikalā noslepkavošanu 2015. gada janvārī Francijā, kā arī kinorežisora un apsarga noslepkavošanu pie sinagogas Kopenhāgenā, ko paveica teroristi, vēršoties pret vārda un ticības brīvību;

16.

nosoda ekstrēmistu un džihādistu grupu piekopto reliģijas ļaunprātīgu izmantošanu visās valstīs un jo īpaši Sīrijā, Irākā, Lībijā, Mjanmā, Nigērijā un Centrālāfrikā ar tādiem paņēmieniem kā apšaudes un bombardēšana, pašnāvnieku uzspridzināšanās, cilvēku nolaupīšana un citiem vardarbīgiem aktiem, kas terorizē iedzīvotājus; uzskata, ka terorisma apkarošanā jāvēršas pret tā pamatcēloņiem, tostarp sociālo atstumtību, politisko marginalizāciju un nevienlīdzību; aicina veltīt lielākus pūliņus reliģiskajām minoritātēm piederīgo cilvēku tiesību aizsardzībai; prasa, lai visos pretterorisma pasākumos tiktu ievērotas cilvēktiesības un tiesiskums;

17.

izsaka bažas par visiem pulcēšanās un biedrošanās brīvības ierobežošanas gadījumiem, tostarp par pilsoniskās sabiedrības organizāciju aizliegšanu, krimināltiesību aktu par goda aizskaršanu un citu ierobežojošu tiesību aktu agresīvu izmantošanu, pārliecīgi stingrām prasībām reģistrācijas un ziņošanas jomā, pārmērīgiem ierobežojumiem attiecībā uz finansēšanu no ārvalstīm, un atkārto, ka biedrošanās un mierīgas pulcēšanās brīvības ir cilvēktiesību pamatelementi;

18.

aicina visas valdības atbalstīt pilsoniskās sabiedrības organizāciju un cilvēktiesību aizstāvju darbību un ļaut viņiem darboties bez bailēm, represijām un iebiedēšanas, sadarboties ar UNHRC un UPR mehānismu un nodrošināt, ka par represijām pret cilvēktiesību aktīvistiem atbildīgās valstis tiek sauktas pie atbildības, jo īpaši par represijām ar letālu iznākumu, tādām kā, piemēram, Ķīnas cilvēktiesību aktīvista Cao Shunli nāve 2014. gada martā pēc tam, kad viņš 2013. gada septembrī mēģināja iekāpt lidmašīnā, lai dotos uz UNHRC Ženēvā;

19.

atkārtoti izsaka nosodījumu nāvessoda izmantošanai un stingri atbalsta nāvessoda moratoriju kā soli tā atcelšanas virzienā;

20.

atgādina, ka ir svarīgi cīnīties pret spīdzināšanu un citu veidu vardarbību un ka ES apņēmusies piešķirt šim jautājumam prioritāti, tostarp attiecībā uz bērniem, un sniegt atbalstu darbam, ko veic ANO īpašais ziņotājs par spīdzināšanu; mudina EĀDD, Komisiju un ES dalībvalstis demonstrēt apņēmību kopīgi izskaust spīdzināšanu un sniegt atbalstu upuriem, jo īpaši turpinot — vai attiecīgos gadījumos sākot — atbalstu ANO Brīvprātīgajam fondam spīdzināšanas upuriem un īpašajam fondam, kas izveidots ar Konvencijas pret spīdzināšanu fakultatīvo protokolu;

21.

pauž bažas par pastāvīgo un plaši izplatīto migrantu, tostarp patvēruma meklētāju un bēgļu, diskrimināciju un viņu tiesību pārkāpumiem; aicina ES un tās dalībvalstis atbalstīt darbu, ko veic ANO īpašais referents migrantu tiesību jautājumos un īstenot viņa rekomendācijas; aicina valstu valdības ievērot migrantu cilvēktiesības un cilvēka cieņu, izbeigt patvaļīgus arestus un aizturēšanu, un, lai novērstu nelegālo migrantu pārmērīgi ilgu aizturēšanu, pārskatīt aizturēšanas termiņus un izmantot aizturēšanai alternatīvus risinājumus; aicina valstu valdības jebkādos apstākļos ievērot neizraidīšanas principu un pilnībā ievērot savas starptautiskās saistības jautājumā par migrantu izraidīšanu; aicina valstis, ja tas vēl nav izdarīts, izveidot sistēmas un procedūras, lai nodrošinātu, ka visās valstu programmās un institūcijās migrācijas jomā tiek pilnībā ievērotas to starptautiskās saistības cilvēktiesību jautājumos;

22.

atbalsta UNHRC īpašā referenta jaunāko ziņojumu un secinājumus par rasisma, rasu diskriminācijas, ksenofobijas un ar tiem saistītās neiecietības veidiem mūsdienās; prasa ES un tās dalībvalstīm īstenot īpašā referenta rekomendācijas savos iekšpolitikas virzienos, lai cīnītos pret rasu, etniska un ksenofobiska naida izplatīšanos un kūdīšanu internetā un sociālo plašsaziņas līdzekļu tīklos, veicot atbilstošus pasākumus, pilnīgi ievērojot pārējās pamattiesības, piemēram, vārda un uzskatu brīvību;

23.

atzīst, ka informācijas un komunikācijas tehnoloģiju straujā attīstība visā pasaulē ir pārveidojusi vārda brīvības izpausmes vidi, tādējādi radot gan būtiskas priekšrocības, gan nopietnas bažas; šajā sakarā atzinīgi novērtē Padomes 2014. gada maijā pieņemtās ES cilvēktiesību pamatnostādnes par vārda brīvību tiešsaistē un bezsaistē un nosoda visus digitālās komunikācijas ierobežojumus, arī vēršanos pret pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem; atgādina par nepieciešamību pievērst īpašu uzmanību žurnālistu un blogeru tiesībām;

24.

mudina UNHRC turpināt debates par tiesībām uz privātumu un šim nolūkam iecelt ANO īpašo referentu par tiesībām uz privātumu, īpaši attiecībā uz digitālo komunikāciju;

25.

norāda, ka ANO darba kārtībā laikposmam pēc tūkstošgades ir nabadzības izbeigšana līdz 2030. gadam ar holistisku pieeju ekonomiskiem, sociāliem un vides jautājumiem; atzinīgi novērtē ANO ģenerālsekretāra kopsavilkuma ziņojumu pirms ANO īpašās augstākā līmeņa sanāksmes par ilgtspējīgas attīstības programmu laikposmam pēc 2015. gada; atbalsta Ģenerālsekretāra aicinājumu nabadzības izbeigšanai izmantot pieeju, kuras centrā ir cilvēka vajadzības un tiesības;

26.

uzskata, ka ir svarīgi pievērsties pieaugošai un ārkārtējai nevienlīdzībai, lai cīnītos ar nabadzību vispār un atbalstīt sociālās un ekonomiskās tiesības, veicinot piekļuvi pārtikai, ūdenim, izglītībai, veselības aprūpei un pienācīgiem mājokļiem; šajā sakarā norāda, ka arvien lielāka problēma, kas jārisina, ir zemes īpašumu sagrābšana;

27.

uzskata, ka korupcija, izvairīšanās no nodokļiem, sabiedriskā labuma nepareiza pārvaldība un pārskatatbildības trūkums dod ieguldījumu cilvēktiesību pārkāpumu veicināšanā, jo tādējādi līdzekļi, kas būtu pieejami ieguldījumiem ļoti nepieciešamos sabiedriskos pakalpojumos, piemēram izglītībā, veselības aprūpes pamatpakalpojumos un citā sociālajā infrastruktūrā, tiek novirzīti citiem mērķiem, tādējādi veicinot nabadzības apburtā loka turpināšanos; atgādina, ka saskaņā ar Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām valstīm ir pienākums ievērot savu iedzīvotāju tiesības, darot pieejamus vajadzīgos resursus; šajā sakarā uzsver, ka īpaša uzmanība jāpievērš to cilvēktiesību aizstāvju aizsardzībai, kas nodarbojas ar ekonomisko, sociālo un kulturālo tiesību veicināšanu;

28.

atkārtoti pauž atbalstu ANO īpašā referenta posteņa izveidei jautājumos par finanšu noziegumiem, korupciju un cilvēktiesībām;

29.

stingri atbalsta ANO uzņēmējdarbības un cilvēktiesību pamatprincipu efektīvu un visaptverošu izplatīšanu un īstenošanu ES iekšienē un ārpus tās, un uzsver vajadzību veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai novērstu trūkumus, kas traucē reāli īstenot ANO pamatprincipus, tostarp attiecībā uz tiesu sistēmas pieejamību; atzinīgi vērtē iniciatīvu attiecībā uz regulu par atbildīgu derīgo izrakteņu sagādes ķēžu sistēmas izveidošanu no konfliktu skartām teritorijām; aicina visus interesentus aktīvi iesaistīties ANO darba grupas par cilvēktiesībām un transnacionāliem uzņēmumiem un citiem komerciāliem uzņēmumiem 11. sesijā un atbalstīt centienus to politikas nostādnes saskaņot ar ESAO pamatnostādnēm daudznacionālo uzņēmumu jomā un ANO pamatprincipiem uzņēmējdarbības un cilvēktiesību jomā; atkārtoti prasa Komisijai līdz 2015. gada beigām ziņot par to, kā ES dalībvalstis īsteno ANO pamatprincipus uzņēmējdarbības un cilvēktiesību jomā;

30.

aicina ES delegācijas visā pasaulē sadarboties ar ES uzņēmumiem, lai veicinātu cilvēktiesību ievērošanu un nodrošinātu, lai vietējos piedāvājumu konkursos “uzņēmējdarbība un cilvēktiesības” tiktu iekļautas Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instrumenta galvenajos tematos;

31.

uzskata, ka uzņēmējdarbība un cilvēktiesības var viena otru savstarpēji nostiprināt, veidojot jaunu uzņēmējdarbības potenciālu reģionos, kuriem visvairāk vajadzīgas ilgtspējīgas un atbildīgas investīcijas, un dodot vispārīgu ieguldījumu cilvēktiesību ievērošanā jaunattīstības valstīs;

32.

aicina ES un tās dalībvalstis iesaistīties jaunajās debatēs par juridiski saistošu starptautisku instrumentu attiecībā uz uzņēmējdarbību un cilvēktiesībām ANO sistēmā;

33.

norāda, ka dzimumu līdztiesības integrētā pieeja, ko izmanto politikas veidošanā iesaistītie un kurā ietilpst politikas virzienu reorganizācija, uzlabošana, izstrādāšana un novērtēšana, lai nodrošinātu, ka vienādu iespēju pieeja, kas ir svarīgs instruments dzimumu līdztiesības panākšanai, ir iekļauta visos — visu līmeņu un visu posmu — politikas virzienos;

34.

prasa ES aktīvi piedalīties Sieviešu statusa komisijas 59. sesijā un turpināt cīņu pret visiem centieniem iedragāt ANO Pekinas Rīcības platformu, kas tiks pārskatīta sakarā ar Ceturtās Pasaules sieviešu konferences 20. gadadienu, tostarp saistībā ar izglītības un veselības aprūpes pieejamību, kas ir cilvēka pamattiesības, seksuālajām un reproduktīvajām tiesībām;

35.

kritiski konstatē to, ka neraugoties uz progresu, kas līdz šim panākts dzimumu līdztiesības nodrošināšanā un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanā sievietēm, joprojām daudzās valstīs ir spēkā diskriminējoši tiesību akti, jo īpaši ģimenes tiesībās un īpašumtiesību ieguves jomā; konstatē, ka sieviešu skaits vadošos amatos joprojām ir nesamērīgi mazs un joprojām izplatīta ir vardarbība pret sievietēm, bet tiesu sistēmas pieejamība joprojām ir ierobežota neraugoties uz to, ka ik dienu no vardarbības ģimenē mirst daudz sieviešu; pauž nopietnas bažas par to, ka dažās valstīs ir novērota situācijas pasliktināšanās, jo īpaši seksuālo un reproduktīvo tiesību jomā;

36.

stingri nosoda seksuālo vardarbību pret sievietēm, tostarp tādus noziegumus kā masveida izvarošanu, seksuālo verdzību, piespiedu prostitūciju, dažāda veida dzimumnosacītu vajāšanu, tostarp sieviešu dzimumorgānu kropļošanu, cilvēku tirdzniecību, agras laulības pret savu gribu, ģimenes goda aizstāvības slepkavības un visus citus līdzīgi smagus seksuālās vardarbības veidus, ko izmanto arī kā karadarbības taktiku; vēlreiz aicina ES un visas dalībvalstis parakstīt un ratificēt Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (Stambulas konvenciju);

37.

atgādina arī par ES apņemšanos cilvēktiesības un dzimumu aspektus integrēt kopējās drošības un aizsardzības politikas misijās saskaņā ar nozīmīgajām ANO Drošības padomes rezolūcijām Nr. 1325 un 1820 par sievietēm, mieru un drošību; šajā saistībā atkārto savu prasību ES un dalībvalstīm ilgtspējīgas samierināšanas veidošanas procesā atbalstīt sieviešu sistemātisku līdzdalību, jo tas ir ļoti svarīgs miera procesu komponents, un atzīt nepieciešamību integrēt dzimuma aspektus konfliktu novēršanā, miera uzturēšanas operācijās, humānajā palīdzībā un konfliktu radīto seku likvidēšanā un pārejas procesā uz demokrātiju;

38.

uzsver, ka sieviešu dzimumorgānu kropļošana ir spīdzināšanas veids; uzsver, ka joprojām ES ir jāsadarbojas ar trešām valstīm, lai izbeigtu sieviešu dzimumorgānu kropļošanas praksi; atgādina, tām dalībvalstīm, kuru valsts tiesību aktos sieviešu dzimumorgānu kropļošana ir atzīta par krimināli sodāmu nodarījumu, būtu jārīkojas saskaņā ar šiem tiesību aktiem gadījumos, kad tiek konstatēts, ka tā veikta to pilsoņiem;

39.

atzinīgi vērtē to, ka Starptautiskā Krimināltiesa (ICC) dzimumnoziegumus, tostarp izvarošanu, seksuālos uzbrukumus un pazemošanu ieteikusi uzskatīt par kara noziegumiem;

40.

pauž bažas par to, ka, neraugoties uz panākto pēc Bērna tiesību aizsardzības konvencijas pieņemšanas 1989. gadā, vismaz 58 milj. bērnu neapmeklē skolu, galvenokārt meitenes, bērni no nabadzīgām ģimenēm, bērni invalīdi un bērni konfliktu zonās, un daudz bērnu joprojām cieš no slimībām, kuras varētu viegli novērst, savukārt citi ir iesaistīti bērnu nodarbinātībā;

41.

aicina visas valstis apņemties izskaust 3. pantā SDO Konvencijā Nr. 182 definētos necilvēcīgākos bērnu darba veidus, tostarp bērnu verdzību, bērnu tirdzniecību un bērnu pornogrāfiju, kā arī bērniem kaitīgu darbu, kas ietekmē bērna fizisko un psihisko veselību;

42.

atgādina, ka viens no valsts galvenajiem pienākumiem ir nodrošināt izglītību visiem bērniem, paplašinot iespējas, izveidojot attiecīgas institūcijas un novēršot vispārējas pamatizglītības būtisko šķēršļu strukturālos cēloņus, tostarp risinot mācības priekšlaikus pārtraukušo skolēnu lielā īpatsvara problēmu, kas joprojām ir būtisks šķērslis vispārējai pamatizglītībai;

43.

aicina nodrošināt pienācīgu ES finansējumu ar bruņotiem konfliktiem saistīto bērnu un bērnu-kareivju demobilizācijas un reintegrācijas programmām; atgādina par stingru atbalstu kampaņai “Bērni, nevis kareivji”, kas tika izteikts 2014. gada 3. decembrī tāda paša nosaukuma uzklausīšanas laikā Cilvēktiesību apakškomisijā; atzinīgi novērtē ANO īpašās pārstāves jautājumos par bērniem bruņotos konfliktos un ANO īpašā pārstāvja jomā, kas saistīta ar vardarbību pret bērniem, kā arī īpašās referentes par bērnu tirdzniecību, bērnu prostitūciju un bērnu pornogrāfiju iesniegtos gada ziņojumus;

44.

pauž bažas par diskriminējošu tiesību aktu un prakses neseno pieaugumu, kā arī par vardarbību pret personām to seksuālās orientācijas un dzimumidentitātes dēļ; mudina rūpīgi uzraudzīt LGBTI personu stāvokli, tostarp Nigērijā un Gambijā, kur nesen pieņemtie pret LGBTI personām vērstie likumi apdraud seksuālo minoritāšu pārstāvju dzīvību; pauž nopietnas bažas par tā dēvētajiem “pretpropagandas” tiesību aktiem, kas ierobežo vārda un pulcēšanās brīvību, tostarp arī Eiropas valstīs; atzinīgi vērtē UNHRC2014. gada 26. septembrī pieņemto rezolūciju par cīņu pret vardarbību un diskrimināciju, kas balstīta uz seksuālo orientāciju un dzimumidentitāti; atkārtoti pauž atbalstu Augstā komisāra pastāvīgajiem pūliņiem panākt, lai LGBTI personas varētu baudīt visas cilvēktiesības, jo īpaši viņa izstrādātajiem paziņojumiem, ziņojumiem un brīvības un vienlīdzības kampaņai; mudina Augsto komisāru turpināt cīņu pret diskriminējošiem tiesību aktiem un praksi;

45.

uzsver, ka uz mazāk aizsargātajām grupām un personām klimata pārmaiņu ietekme ir liela, jo īpaši valstīs ar zemiem ienākumiem, piekrastes valstīs un valstīs uz zemām salām, kurām trūkst ekonomisko resursu, lai pielāgotos lielām vides pārmaiņām;

46.

ar bažām norāda, ka ar klimata pārmaiņām saistīti incidenti īpaši ietekmē pirmiedzīvotājus; šajā sakarā norāda, ka pirmiedzīvotāju vairākums dzīvo zem nabadzības sliekšņa un ka viņiem ir ierobežotas piekļuves iespējas pārstāvībai, politisko lēmumu pieņemšanai un tiesu sistēmai vai tādu nav vispār;

47.

atzinīgi vērtē UNHRC atzinumu, ka vides pārmaiņām ir nevēlama ietekme uz iedzīvotāj u iespējām nodrošināt savu eksistenci, un ir šķērslis starptautiski atzītu pamattiesību realizācijai; tāpēc mudina valstis, kas ir tās locekles, nākamajā 2015. gada ANO Klimata pārmaiņu konferencē Parīzē pieņemt neatliekamus un vērienīgus ietekmes mazināšanas un pielāgošanās pasākumus;

48.

prasa Komisijai un EĀDD aktīvi piedalīties debatēs par terminu “klimata bēglis”, tostarp par tā iespējamo definēšanu starptautiskajos tiesību aktos vai jebkurā juridiski saistošā starptautiskā nolīgumā;

49.

atkārtoti norāda, ka pilnībā atbalsta Starptautiskās Krimināltiesas darbu, tai pildot savu uzdevumu, lai darītu galu to personu nesodāmībai, kas vainojamas smagākajos noziegumos, kuri skar starptautisko sabiedrību, un kara noziegumos, noziegumos pret cilvēci un genocīdā cietušajiem nodrošinātu taisnīgumu; saglabā modrību attiecībā uz jebkādiem centieniem iedragāt tās leģitimitāti vai neatkarību; mudina ES un tās dalībvalstis sadarboties ar Krimināltiesu un sniegt tai stingru diplomātisko un politisko atbalstu, tostarp arī ANO; aicina ES, tās dalībvalstis un tās īpašos pārstāvjus aktīvi veicināt Starptautiskās Krimināltiesas darbību, tās lēmumus, cīņu pret nesodāmību par Romas Statūtos paredzētajiem noziedzīgiem nodarījumiem; atzinīgi vērtē to, ka Romas statūtus nesen, 2015. gada janvārī, ratificējusi Palestīniešu pašpārvalde;

50.

aicina EĀDD, Komisiju un dalībvalstis atbalstīt pilnvaru pārskatīšanu Ekspertu mehānismam par pamatiedzīvotāju tiesībām saskaņā ar Pasaules konferences par pirmiedzīvotājiem noslēguma dokumentu (ANO Ģenerālās Asamblejas Rezolūcija 69/2), lai uzraudzītu, novērtētu un uzlabotu ANO deklarācijas par pirmiedzīvotāju tiesībām īstenošanu; mudina ES dalībvalstis pieprasīt, lai visi speciālo procedūru pilnvaru turētāji pievērstu īpašu uzmanību jautājumiem, kas skar pirmiedzīvotāju sievietes un bērnus, un par šādiem jautājumiem regulāri ziņotu UNHRC; mudina EĀDD un dalībvalstis aktīvi atbalstīt sistēmisku pasākumu plānu par pirmiedzīvotājiem, kas pieprasīts ar ANO Ģenerālās Asamblejas 2014. gada septembra rezolūciju, īpaši attiecībā uz regulāru konsultāciju organizēšanu ar pirmiedzīvotājiem kā šā procesa daļu;

51.

nosoda arvien pieaugošo praksi atļaut autoritārām valstīm rīkot liela mēroga sporta vai kultūras pasākumus, tādējādi vairojot šo valstu starptautisko leģitimitāti, kamēr tās tajā pašā laikā turpina ierobežot vietējo opozīciju; aicina ES un tās dalībvalstis aktīvi ierosināt izskatīt šo jautājumu, tostarp UNHRC, un uzsākt dialogu ar valstu sporta federācijām, uzņēmumiem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām par praktiskajiem apsvērumiem to dalībai šādos pasākumos, tostarp pirmajās Eiropas spēlēs Baku 2015. gadā, FIFA Pasaules kausā Krievijā 2018. gadā un Katarā 2022. gadā;

52.

atkārtoti aicina Padomi izstrādāt vienotu ES nostāju attiecībā uz bruņotu bezpilota lidaparātu izmantošanu, lielāko nozīmi piešķirot cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību ievērošanai un risinot tādus jautājumus kā tiesiskais satvars, samērīgums, atbildība, civiliedzīvotāju aizsardzība un pārredzamība; vēlreiz mudina ES aizliegt tādu pilnībā autonomu ieroču izstrādi, ražošanu un izmantošanu, kas ļauj izdarīt uzbrukumu bez cilvēka iejaukšanās; uzsver, ka cilvēktiesības ir jāiekļauj visos dialogos par terorisma apkarošanu, kas tiek risināti ar trešām valstīm;

53.

aicina ES veicināt cilvēktiesību principa universālumu un nedalāmību, tostarp pilsoniskās tiesības un politiskās, ekonomiskās, sociālās un kulturālās tiesības, atbilstīgi Lisabonas līguma 21. pantam un Vispārīgajiem noteikumiem attiecībā uz Savienības ārējo darbību;

54.

aicina ES, dalībvalstis, Komisiju un EĀDD nostiprināt cilvēktiesības savās ārpolitikas jomās sadarbībai ar trešām valstīm; uzsver arī to, ka ES cilvēktiesību politikai ir jānodrošina iekšējās un ārējās politikas koherence saskaņā ar ES Līgumā noteiktajām saistībām un jānovērš dubultstandarti cilvēktiesību jautājumos;

55.

aicina ES pieņemt uz tiesībām balstītu pieeju un integrēt cilvēktiesību ievērošanu tirdzniecības, sabiedrisko pakalpojumu, investīciju un attīstības sadarbībā un kopējā drošības un aizsardzības politikā;

56.

pauž nopietnas bažas par vardarbību un bruņoto konfliktu Ukrainas dienvidaustrumu reģionos; cer, ka vienošanās par uguns pārtraukšanu, kas pamatota uz Minskas vienošanos, būs noturīga; nosoda konflikta laikā pastrādātos plašos cilvēktiesību pārkāpumus un neseno kauju sekas; pilnībā atbalsta ANO cilvēktiesību uzraudzības misiju un EDSO Īpašo pārraudzības misiju Ukrainā un prasa nostiprināt pēdējo; uzsver lielās bažas par bruņotā konflikta dienvidaustrumu reģionos rezultātā iekšzemē pārvietoto personu stāvokli; nosoda Krievijas veikto nelikumīgo Krimas aneksiju, īstenojot agresīvu un ekspansīvu politiku, kas ir drauds Ukrainas vienotībai un neatkarībai; joprojām pauž bažas par diskrimināciju un plaši izplatītajiem cilvēktiesību pārkāpumiem pret šī reģiona vietējiem iedzīvotājiem, jo īpaši Krimas tatāriem; aicina ES dalībvalstis atbalstīt visus tādus iespējamos centienus ANO līmenī, kuru mērķis ir cīnīties pret nesodāmību un veikt objektīvas izmeklēšanas par vardarbības uzliesmojumiem un cilvēktiesību pārkāpumiem saistībā ar Maidana laukumā notikušo demonstrāciju apspiešanu, nelikumīgo Krimas aneksiju un bruņoto konfliktu Austrumukrainā; aicina ievērot starptautiskās humanitārās tiesības un principus, lai konfliktā aizsargātu civiliedzīvotājus;

57.

atzinīgi vērtē plānoto pilnvaru pagarināšanu ANO īpašajam referentam par stāvokli cilvēktiesību jomā Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (KTDR); atzinīgi vērtē arī ANO Ģenerālās Asamblejas rezolūciju, ar ko ANO Drošības padomi mudina attiecīgi rīkoties, lai nodrošinātu atbildību, tostarp apsverot iespēju saistībā ar stāvokli KTDR vērsties ICC; aicina Cilvēktiesību padomi atkārtot savu prasību panākt, lai cita starpā personas, kas atbildīgas par noziegumiem pret cilvēci, kuri pastrādāti, īstenojot valsts augstākajā līmenī noteiktu politiku, tiktu sauktas pie atbildības; atzinīgi vērtē to, ka Korejas Republikā ir izveidota uz vietas strādājoša struktūra, kuras uzdevums ir stiprināt situācijas uzraudzību un pierādījumu dokumentēšanu nolūkā panākt, lai par nodarījumiem vainīgie tiktu saukti pie atbildības, mudina visas valstis sadarboties ar šo struktūru un aicina Cilvēktiesību padomi pievērst vēl lielāku uzmanību stāvoklim KTDR, gaidāmajā Cilvēktiesību padomes sesijā sarīkojot oficiālas darba grupas sanāksmi, kurā tiktu uzklausīti arī tiesību pārkāpumos cietušie;

58.

atzinīgi vērtē UNHRC 2014. gada marta rezolūciju par cilvēktiesību stāvokli Irānas Islāma Republikā un īpašā referenta pilnvaru termiņa pagarināšanu, un aicina Irānu ļaut ANO īpašajam referentam iebraukt valstī, jo tas ir svarīgs rādītājs, kas apliecina Irānas gribu spert soļus dialoga sākšanai par stāvokli cilvēktiesību jomā; atkārtoti nosoda nāvessodu Irānā, tostarp arī nepilngadīgajiem, ko bieži vien izpilda pēc tiesvedības, kas neatbilst starptautiski atzītu standartu minimumam attiecībā uz taisnīgu tiesu un lietas izskatīšanu likumā paredzētā kārtībā; atkārtoti pauž bažas par lielo nāvessoda piemērošanas gadījumu skaitu, kas nav piespriesti likumā paredzētajā kārtībā vai taisnīgā tiesā; atbalsta ANO speciālo procedūru pilnvaru turētāju 2014. gada augusta kopīgo paziņojumu, ar ko nosoda pret pilsoniskās sabiedrības subjektiem vērstos plaša mēroga arestus un tiesas spriedumus Irānā; prasa ES un UNHRC arī turpmāk cieši uzraudzīt sistemātiskos cilvēktiesību pārkāpumus un nodrošināt, ka cilvēktiesības joprojām ir galvenā prioritāte visos darījumos ar Irānas valdību; aicina Irānas varas iestādes ievērot starptautiskās cilvēktiesības, saskaņā ar kurām nāvessods nepilngadīgiem noziedzniekiem ir starptautisko minimālo standartu pārkāpums, un neizpildīt nāvessodu nevienam nepilngadīgam noziedzniekam;

59.

atbalsta īpašā referenta jaunāko ziņojumu par cilvēktiesību situāciju Mjanmā, kurā atzīts, ka līdz šim ir panākts zināms progress, un norādītas atlikušās jomas, par kurām ir lielas bažas; aicina Mjanmas valdību iekļaut cilvēktiesības, tai skaitā minoritāšu tiesības, valsts institucionālajā un tiesiskajā regulējumā un visās politikas jomās, un pilnībā ievērot vārda un pulcēšanās brīvību; pauž bažas par “rases un reliģijas aizsardzībai” ierosinātajiem tiesību aktiem, starp kuriem ir četri likumprojekti par atšķirīgām reliģijām piederīgu personu laulībām, ticības maiņu, monogāmiju un dzimstības regulēšanu; aicina UNHCR atjaunot īpašā referenta mandātu saskaņā ar 4. punktu, atkārtoti paust nopietnas bažas par Rohingya minoritātes stāvokli Rakhainas pavalstī, ko pasliktina apstāklis, ka šai kopienai trūkst juridiskā statusa, tāpēc tā turpina saskarties ar sistēmisku diskrimināciju, un aicina pilnībā, pārredzami un neatkarīgi izmeklēt visus ziņojumus par Rohingya minoritātes cilvēktiesību pārkāpumiem, un paātrināt OHCHR biroja, kam būtu neierobežotas uzraudzības un ziņošanas pilnvaras, atvēršanu minētajā valstī; pauž nožēlu par uzbrukumiem Kačinas pavalstī un Šanas pavalstī, kas vērsti pret civiliedzīvotājiem, drošības spēku pastrādāto seksuālo vardarbību bruņotā konflikta laikā, to, ka valstī ir politieslodzītie, cilvēktiesību aizstāvju, aktīvistu un profesionālu žurnālistu iebiedēšanu, nogalināšanu bez tiesas sprieduma, zemes konfiscēšanu un vēršanos pret reliģiskajām un etniskajām minoritātēm; uzskata, ka būtu rūpīgi jāapsver, vai veikt sarunas par nolīgumu par ieguldījumiem starp ES un Mjanmu, jo pastāv risks, ka ārvalstu ieguldījumu rezultātā šajā valstī saasināsies cilvēktiesību pārkāpumi;

60.

pauž dziļas bažas par pastāvīgajiem cilvēktiesību pārkāpumiem Baltkrievijā; nosoda trīs nāvessodu izpildīšanu 2014. gadā, cilvēktiesību aizstāvju iebiedēšanu, neatkarīgo žurnālistu vajāšanu, interneta saziņas pilnīgu cenzūru un ierobežojošus tiesību aktus par nevalstiskajām organizācijām; aicina Padomes 29. sesijā atjaunot ANO īpašā referenta par cilvēktiesību situāciju Baltkrievijā pilnvaras un aicina Baltkrievijas valdību piešķirt pilnīgu piekļuvi ANO īpašo procedūru pilnvaru turētājiem, tostarp šim īpašajam referentam; aicina bez jebkādiem nosacījumiem atbrīvot un reabilitēt visus vēl neatbrīvotos politiski ieslodzītos;

61.

atkārtoti pauž bažas par opozīcijas līderu un pilsoniskās sabiedrības dalībnieku un aktīvistu apspiešanu Bahreinā, un cilvēktiesību aizstāvju un politiskās opozīcijas aktīvistu stāvokli šajā valstī; aicina visas puses Bahreinā sākt konstruktīvas un iekļaujošas sarunas ar mērķi panākt patiesu samierināšanos un ievērot visu Bahreinas kopienu cilvēktiesības; prasa nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot visus pārliecības dēļ ieslodzītos, žurnālistus, cilvēktiesību aizstāvjus un miermīlīgos protestētājus, un pauž atbalstu ANO speciālo procedūru pilnvaru turētāju 2015. gada 4. februāra kopīgajam paziņojumam par ievērojama opozīcijas politiķa arestu un tam sekojošo demonstrāciju izklīdināšanu; pieprasa ES dalībvalstīm un citām UNHRC loceklēm turpināt rūpīgi novērot cilvēktiesību stāvokli Bahreinā, pievēršot uzmanību tam, kā Bahreina pilda solījumus, kurus tā pauda UPR procesa laikā, un Bahreinas karaļa atbalstītās Bahreinas Neatkarīgās izmeklēšanas komisijas ieteikumu izpildi; pauž nožēlu par to, ka Bahreinas valdība nav panākusi progresu sadarbībā ar Augstā cilvēktiesību komisāra biroju (OHCHR) un UNHRC speciālajām procedūrām un aicina ES dalībvalstis strādāt pie tā, lai UNHRC marta sesijā pieņemtu rezolūciju, ar ko Bahreinai prasa pilnībā pildīt solījumus, kurus tā pauda UPR procesa laikā, īstenot Bahreinas Neatkarīgās izmeklēšanas komisijas ieteikumus, tostarp attiecībā uz cilvēktiesību aizstāvjiem, un prasa ņemt vērā OHCHR ziņojumu par faktisko situāciju cilvēktiesību jomā un par progresu Bahreinas sadarbībā ar ANO cilvēktiesību mehānismiem;

62.

atzinīgi vērtē 2014. gada novembrī veikto Ēģiptes UPR procesu un gaida tā pieņemšanu nākamajā UNHRC sesijā; mudina Ēģipti nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot visus aktīvistus un cilvēktiesību aizstāvjus, kā arī personas, kuras aizturētas par vārda, pulcēšanās un biedrošanās brīvības miermīlīgu izmantošanu; pieprasa arī Ēģiptes valdībai pieņemt starptautiskajiem standartiem atbilstošus tiesību aktus un aizsargāt Ēģiptes konstitūcijā nostiprināto biedrošanās brīvību, tostarp tiesības saņemt un tērēt finansējumu, atcelt 2013. gada novembrī pieņemto Protestu likumu un ieviest jaunus tiesību aktus, kas garantētu pulcēšanās brīvību; mudina Ēģiptes valdību veikt tiesas izmeklēšanu, lai noteiktu to personu identitāti, kas ir atbildīgas par nelikumīgas nogalināšanas pasūtīšanu un izpildīšanu laikā, kad tika apspiestas visumā mierīgas demonstrācijas, kas notika kopš 2013. gada 3. jūlija, kā arī izklīdinot demonstrācijas 2013. gada 14. augustāRaba laukumā un Nahda laukumā, kad tika nogalināti vismaz 1 000 protestētāji; mudina Ēģipti veikt neatkarīgu, objektīvu un efektīvu izmeklēšanu par visiem cilvēktiesību pārkāpumiem, kas pastrādāti kopš 2011. gada, tostarp seksuālas vardarbības noziegumiem, un nodrošināt, ka vainīgās personas tiek sauktas pie atbildības, bet cietušajiem tiek sniegta pienācīga un starptautiskajiem standartiem atbilstoša tiesiskā aizsardzība; aicina Ēģiptes iestādes nekavējoties atcelt visus nāves spriedumus un likt attiecīgās lietas izskatīt atkārtoti, garantējot tiesības uz taisnīgu tiesu likumā paredzētajā kārtībā, un nekavējoties noteikt moratoriju nāves spriedumiem un nāves soda izpildei, nekavējoties atbrīvot visus aizturētos žurnālistus un plašsaziņas līdzekļu darbiniekus un garantēt tiesības uz informācijas un vārda brīvību saskaņā ar starptautiskajiem standartiem; mudina Ēģiptes iestādes atļaut ANO īpašajai referentei jautājumos par vardarbību pret sievietēm apmeklēt valsti; apmeklējums teorētiski ir saskaņots, bet kopš 2014. gada sākuma nav nekāda konkrēta progresa, un uzaicināt pārstāvjus no ANO instrumentiem un mehānismiem cilvēktiesību jautājumos, jo īpaši — īpašo referentu pulcēšanās brīvības jautājumos, īpašo referentu jautājumā par spīdzināšanu, īpašo referentu jautājumos par cilvēktiesībām terorisma apkarošanā un īpašo referenti jautājumos par tiesnešu un advokātu neatkarību; aicina Ēģiptes iestādes nodrošināt valsts tiesību aktu atbilstību starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem, nekavējoties atsaukt Likumu Nr. 136/2014, izbeigt civilpersonu tiesāšanu militārajās tiesās, atcelt visus spriedumus, ko civilpersonām piespriedušas militārās tiesas, un likt attiecīgās lietas nekavējoties izskatīt atkārtoti civilajās tiesās; aicina ES un tās dalībvalstis atbalstīt stingru paziņojumu par šiem jautājumiem;

63.

atzinīgi vērtē darbu, ko veicis ANO neatkarīgais eksperts par cilvēktiesību situāciju Mali un aicina UNHRS pagarināt viņa pilnvaru termiņu; atzinīgi vērtē Mali valdības panākto tiesiskuma atjaunošanā vairākās valsts daļās un veikto izmeklēšanu par 21 elites karavīra spīdzināšanu un nogalināšanu 2012. gadā, kā arī patiesības, taisnīguma un izlīguma komisijas izveidošanu; atkārtoti pauž bažas par to, ka drošības situācija atkal ir pasliktinājusies un to, ka joprojām notiek bērnu-kareivju izmantošana un vervēšana, un aicina Mali valdību veikt izmeklēšanu un saukt pie atbildības visus tos karojošo grupējumu dalībniekus, kas ir atbildīgi par 2012.-2013. gada bruņotajā konfliktā pastrādātajiem kara noziegumiem; atzinīgi vērtē miera līgumu, kas pirmkārt dos labumu visiem Mali iedzīvotājiem pēc mēnešiem ilgas nestabilitātes un nedrošības, bet pauž nožēlu par ziemeļu nemiernieku prasību atlikt līguma stāšanos spēkā; aicina visas puses sekot Mali valdības izrādītajai priekšzīmei un nekavējoties parakstīt līgumu, kura īstenošanu uzraudzīs ES, un nodrošināt, ka miera līgums nākotnē pieprasa panākt pārskatatbildību, patiesības noskaidrošanas komisijas nostiprināšanu un drošības spēku personāla pārbaudi;

64.

aicina Āfrikas Savienību publiskot tās Cilvēktiesību pārkāpumu un Dienvidsudānas visu karojošo pušu pastrādāto ļaunprātību izmeklēšanas komisijas ziņojumu kā soli tiesvedības virzienā par cilvēktiesību pārkāpumiem, kas pastrādāti kopš konflikta sākuma; nosoda Wau Shilluk notikušo mazu bērnu grupas nolaupīšanu 2015. gada februārī, lai tos izmantotu par bērniem-kareivjiem; mudina Cilvēktiesību padomi pieņemt rezolūciju, kurā būtu uzsvērts, ka nolūkā pārtraukt nesodāmības gaisotnē sakāpinātas brutalitātes apburto loku Dienvidsudānai ir būtiski svarīga godīga un ticama izmeklēšana un kriminālvajāšana par starptautiskajās tiesību normās paredzēto noziegumu pastrādāšanu, šāda mērķa sasniegšanai prasot apsvērt iespēju izveidot jaukta tipa tiesisku mehānismu un mudinot Dienvidsudānu pievienoties Romas statūtiem, un izveidot īpašā referenta Dienvidsudānas jautājumos mandātu, lai ar starptautiskās sabiedrības atbalstu veicinātu vainīgo taisnīgu un ticamu kriminālvajāšanu un plašākus atbildības nodrošināšanas pasākumus;

65.

ņem vērā jaunievēlētās Šrilankas valdības solījumus un aicina valdību veikt konkrētus pasākumus, lai līdz UNHRC 2015 . gada 30. sesijai nodrošinātu atbildību par nodarīto, pildot savus solījumus valstī uzlabot situāciju cilvēktiesību jomā un nepieļautu atpakaļvirzību, tostarp veicot nopietnas izmeklēšanas un kriminālvajāšanas, kā arī citus pasākumus, kuru mērķis būtu risināt vispārējo nesodāmības un cilvēktiesību pārkāpumu problēmu, un pilnībā sadarboties ar Augstā cilvēktiesību komisāra biroju un tā starptautisko izmeklēšanu par Šrilanku;

66.

pauž nopietnas bažas par satraucošo un vardarbīgo konfliktu un humanitāro krīzi, kas izcēlusies pēc vardarbības, ko pret civiliedzīvotājiem, jo īpaši neaizsargātām iedzīvotāju grupām, piemēram, sievietēm un bērniem, pastrādājis pirmkārt Asada režīms, bet arī “Islāma valsts”/Da’esh un citi paramilitārie grupējumi; pauž bažas par to, ka Da’esh izplata savu ideoloģiju arī citās valstīs; pauž dziļas bažas par sistemātiskajiem cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumiem Sīrijā, kas var būt pielīdzināmi kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci; mudina visas puses ievērot starptautiskās humanitārās tiesības, lai aizsargātu civiliedzīvotājus, ievērotu viņu cilvēktiesības un apmierinātu viņu pamatvajadzības; mudina visas valstis, kas ir ANO locekles, paust skaidru nostāju pret vardarbību un jo īpaši atbalstīt minoritāšu tiesības, tostarp sakarā ar kristiešu sistemātisko vajāšanu; prasa nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot visas personas, kuras, īstenojot savas cilvēktiesības vai citas mierīgas politiskas aktivitātes, ir tikušas patvaļīgi aizturētas vai nolaupītas; prasa ES un tās dalībvalstīm stingri atbalstīt noziegumos vainīgo saukšanu pie atbildības un ANO izmeklēšanas komisijas darba atsākšanu;

67.

pauž nopietnas bažas par satraucošo un vardarbīgo konfliktu un humanitāro krīzi Irākā; norāda, ka cilvēktiesību stāvoklis pastiprinās, jo IS/Da’esh un citi paramilitārie grupējumi nolaupa cilvēkus, pastrādā masu slepkavības un vajā Irākas etniskās un reliģiskās minoritātes, tostarp kristiešus;

68.

nosoda Hamas un citu bruņoto grupējumu raķešu uzbrukumus Izraēlai no Gazas joslas un pauž nopietnas bažas par humanitāro krīzi Gazā; aicina ES un tās dalībvalstis ar publisku paziņojumu HRC sesijā publiski paust atbalstu ANO izmeklēšanas komisijai un nosodīt to, ka Izraēlas iestādes nav sadarbojušās ar izmeklēšanas komisiju un devušas tai piekļuvi; uzsver, ka taisnīgums un tiesiskuma ievērošana ir neatņemams pamats mieram, un uzsver, ka ir jāizbeidz ieilgusī un sistēmiskā nesodāmība par starptautisko tiesību aktu pārkāpumiem; atzinīgi vērtē Starptautiskās Krimināltiesas prokurora sākto provizorisko izmeklēšanu par stāvokli Palestīnā; aicina ES pilnībā sadarboties ar Starptautiskās Krimināltiesas prokurora biroju; prasa ES atgriezties pie HRC 7. punkta un stingri nosodīt ilgstošos starptautisko tiesību aktu pārkāpumus un Starptautiskās Krimināltiesas konsultatīvā atzinuma neīstenošanu, un atbalstīt izmeklēšanas komisijas pilnvaru atjaunošanu;

69.

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, ES īpašajam pārstāvim cilvēktiesību jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ANO Drošības padomei, ANO ģenerālsekretāram, ANO Ģenerālās asamblejas 69. sesijas priekšsēdētājam, ANO Cilvēktiesību padomes priekšsēdētājam un ANO Augstajai komisārei cilvēktiesību jautājumos.