15.1.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 13/128

Ziņotāja:

Dilyana SLAVOVA

1.1.

ES ar kaimiņvalstīm ir jāveido spēcīgas partnerības. Mums enerģiskāk jāveicina cieša sadarbība ar kaimiņvalstīm, lai vēl vairāk stiprinātu savstarpējās ekonomiskās un politiskās saiknes (1). ES ir svarīgi, kas notiek Austrumeiropas valstīs un Dienvidkaukāzā. ES paplašināšanās rezultātā šīs valstis ir kļuvušas par tuvākiem kaimiņiem, un to drošība, stabilitāte un labklājība aizvien vairāk ietekmē drošību, stabilitāti un labklājību ES. Ārējo attiecību ietvaros ārkārtīgi svarīgi ir stiprināt ES sadarbību ar Austrumeiropas partneriem, proti, Armēniju, Azerbaidžānu, Baltkrieviju, Gruziju, Moldovu un Ukrainu (un arī šo valstu savstarpējo sadarbību).

1.2.

ES ir apņēmusies veicināt izaugsmi un stabilitāti Austrumu partnerības kaimiņvalstīs un atzīst, ka lauksaimniecībai un arī augšupējām un lejupējām nozarēm ir svarīga loma lauku apvidu uzturēšanā un sociālekonomiskajā attīstībā.

1.3.

Sešām Austrumu partnerības valstīm galvenā prioritāte ir kapitāla, preču, cilvēku un zinātības plūsmas radīta ekonomikas attīstība. To var panākt vienīgi drošā vidē, kas ir ilgtspējīgas attīstības priekšnoteikums, un ja tiek izskausta pārāk izplatītā korupcija.

1.4.

EESK atbalsta Austrumu partnerības valstu lauku apvidu dažādošanas procesus, kas radītu jaunus ienākumu avotus, attīstot alternatīvas nodarbes un iespējas nodarbinātības līmeņa paaugstināšanai.

1.5.

EESK atbalsta EK un tās centienus ar visām partnervalstīm veidot stabilu dialogu par lauksaimniecību un lauku attīstību; Komiteja ir gatava politikas un ar to saistīto reformu īstenošanā palīdzēt ikvienam, kas apņemas panākt, ka galvenā joma partneru sadarbībā ar ES ir lauksaimniecība un lauku attīstība. Lielākā daļa ES ieguldījumu būtu jānovirza tām valstīm, kuras par prioritāti noteikušas lauksaimniecību un lauku attīstību.

1.6.

EESK uzstāj, ka ES, sadarbojoties ar visām ieinteresētajām pusēm, jāpalīdz Austrumu partnerības valstīm sagatavot ilgtermiņa lauksaimniecības un lauku attīstības stratēģijas, kā arī valsts un vietējā līmenī jāveicina nepieciešamo iestāžu spēju veidošana.

1.7.

EESK vēlas, lai ES piešķirto līdzekļu izlietojumam Austrumu partnerības valstīs piemērotu stingru uzraudzības sistēmu.

1.8.

EESK aicina Austrumu partnerības valstīs īstenot lauksaimniecības nozares stratēģisku modernizāciju, tādējādi panākot, ka palielinās nekaitīgas pārtikas ilgtspējīga vietējā ražošana. EESK uzskata, ka ES Austrumu partnerības valstīm arī turpmāk lielā mērā varētu palīdzēt uzlabot sanitāros un fitosanitāros pasākumus attiecībā uz pārtiku, kā arī sniegt atbalstu lauku attīstības programmu izstrādāšanā. Komiteja cer, ka padziļināti un visaptveroši brīvās tirdzniecības nolīgumi tiks pienācīgi īstenoti un tie būs efektīvi arī minētajā jomā.

1.9.

EESK ļoti atzinīgi vērtē nozares atbalstam izveidoto Eiropas kaimiņattiecību politikas lauksaimniecības un lauku attīstības programmu (ENPARD), un cer, ka šī programma kopā ar citās valstīs jau esošajām vai plānotajām programmām sekmēs ilgtspējīgu lauksaimniecības attīstību un uzlabos dzīves apstākļus lauku apvidos visā Austrumu partnerības reģionā.

1.10.

EESK skaidri pauž savu gatavību stabilas partnerības ietvaros dalīties ar ES pieredzi un zinātību, lai ar ENPARD programmas palīdzību veicinātu lauku attīstību un šo apvidu lauksaimniecības potenciāla ilgtspējīgu attīstību. Šāda iniciatīva veicinās darbvietu radīšanu un arī sekmēs cilvēku dzīves kvalitātes uzlabošanos lauku apvidos. Turklāt atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai ir svarīgs aspekts arī ES saistībās veicināt iekļaujošu izaugsmi kaimiņvalstīs.

1.11.

EESK uzsver, ka jāņem vērā gan ES pieredze lauksaimniecības un lauku apvidu reformu īstenošanā pirmspievienošanās valstīs, gan arī partnervalstu dažādā pieredze un centieni. EESK aicina lielu uzmanību pievērst pilsoniskās sabiedrības līdzdalībai un ieinteresēto personu iesaistei nozarē.

1.12.

Ar šo atzinumu EESK skaidri norāda, ka vēlas, lai pilsoniskā sabiedrība plašāk būtu pārstāvēta 2. platformas “Ekonomikas integrācija un konverģence ar ES politikām” darbā, platformas Lauksaimniecības un lauku attīstības darba grupā, Darba grupā vides un klimata pārmaiņu jautājumos, risinot videi nekaitīgu tehnoloģiju, ekoinovācijas un bioloģiskās daudzveidības veicināšanas jautājumus, Tirdzniecības darba grupā saistībā ar SFS jautājumiem, kā arī MVU darba grupā gadījumos, kad Komitejas zināšanas un prasmes ir noderīgs ieguldījums.

1.13.

Atbalsts lauksaimniecībai varētu kļūt par ekonomikas reformu stūrakmeni Austrumu partnerības valstīs, tādējādi ļaujot veidot ciešākas saimnieciskās un tirdzniecības attiecības ar ES un vienlaikus arī nodrošinoties pret gadījumiem, kad tirdzniecība ar citiem partneriem pārtraukta.

2.1.

Austrumu partnerība attiecas uz sešām valstīm divās ģeogrāfiskās teritorijās – uz Dienvidkaukāza valstīm Gruziju, Armēniju un Azerbaidžānu – tās atrodas uz Austrumeiropas un Dienvidrietumāzijas robežas starp Melno jūru un Kaspijas jūru – kā arī uz Moldovu, Ukrainu un Baltkrieviju. Attiecības ar Austrumu partnerības valstīm ir diezgan dinamiskas. Divas no minētajām valstīm, Baltkrievija un Armēnija (2), jau ir Eirāzijas Ekonomiskās savienības locekles. Ukrainā turpinās krīze, izraisot nepārtrauktu situācijas pasliktināšanos gan valsts iestādēs, gan tiesiskuma jomā, turklāt šķiet, ka vienlaikus notiek masveida zemes sagrābšana (3). Armēnijas un Azerbaidžānas savstarpējie robežincidenti turpinās un ietekmē visa reģiona attīstību.

2.2.

Komiteja ir izstrādājusi atzinumus par Austrumu partnerības jautājumiem (4), taču lauku apvidu, lauksaimniecības un ilgtspējīgas attīstības problēmām šajās valstīs nekad nav pievērsusies. Tādēļ šajā atzinumā galvenā uzmanība pievērsta iespējai Austrumu partnerības valstīs veicināt attīstību lauku apvidos un nodrošināt ilgtspēju.

2.3.

ES apzinās, ka lauksaimniecībai, lauku apvidiem un ilgtspējīgai attīstībai Austrumu partnerības valstīs ir liela nozīme, un ENPARD izveidota tieši šīs nozares atbalstam.

2.4.

Austrumu partnerības daudzpusējās sadarbības pamata instrumenti ir platformas. 2. platformas darbības joma ir ekonomiskā integrācija starp ES un partnervalstīm un konverģence ar ES politiku, tādējādi sekmējot Austrumu partnerības mērķu īstenošanu. 2. platformas un dažādo tās darba grupu un darbības jomu mērķis ir sekmēt gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu brīvā tirgus ekonomikas attīstību partnervalstīs.

2.5.

Ņemot vērā lauksaimniecības un lauku apvidu nozīmi ilgtspējīgas un iekļaujošas attīstības turpmākā veicināšanā Austrumu partnerības valstīs, 2012. gada beigās tika izveidota Lauksaimniecības un lauku attīstības darba grupa, un tā ir saistīta ar ENPARD.

2.6.

Darba grupā vides un klimata pārmaiņu jautājumos galvenā uzmanība tiek veltīta sadarbībai asociācijas nolīgumu īstenošanā un tiesību aktu pakāpeniskai tuvināšanai ES acquis vides un klimata pārmaiņu jomā. Grupas darbība ietver arī atbilstības ES standartiem veicināšanu, informācijas un paraugprakses apmaiņu, administratīvās veiktspējas uzlabošanu un atbalstu pilsoniskās sabiedrības attīstībai. Diskusiju un pasākumu temati ietver atkritumu apjoma samazināšanas un pārstrādes, gaisa piesārņojuma, bioloģiskās daudzveidības un ūdens apsaimniekošanas jautājumus. Darba grupa cenšas arī veicināt reģionālo dialogu par klimata pārmaiņu politiku, lai palielinātu partnervalstu atpazīstamību un veiktspēju sarunās un lai sadarbotos ar ES dalībvalstīm pasaules mēroga sarunās par klimatu.

2.7.

2014. gadā Austrumu partnerībā panākts ievērojams progress. Provizoriski jau piemēroti jaunie, ar Gruziju, Moldovu un Ukrainu parakstītie asociācijas nolīgumi. Gruzijā un Moldovā nolīguma provizoriskā piemērošana attiecas uz padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības zonu (DCFTA), savukārt Ukrainā šīs nolīguma daļas piemērošana atlikta līdz 2015. gada nogalei. Asociācijas nolīgumu/DCFTA īstenošanai vajadzīgas vērienīgas politisko, ekonomisko un sociālo reformu programmas, kas attiecīgās valstis tuvinātu ES.

3.1.

Lauksaimniecības un lauku attīstības nozares Austrumu partnerības valstīs savstarpēji atšķiras atkarībā no nozares veida, sastāva un relatīvā lieluma, turklāt jāņem vērā arī katras valsts tradīcijas, kultūra un organizatoriskās metodes. Klimats, dabas resursi un atrašanās vieta nosaka dabiskos ierobežojumus.

3.2.

Lauksaimniecība ir nozīmīga nozare visu Austrumu partnerības valstu tautsaimniecības struktūrā. Lauksaimniecībā nodarbināta liela daļa iedzīvotāju, un pēc gadu desmitiem ilgušām grūtībām lauksaimniecībai joprojām ir liels potenciāls attīstībai. Jāpieliek visas pūles, lai panāktu, ka ražīgākas lauksaimniecības nozares attīstība būtu ieguvums gan lauksaimniekiem, gan lauku apvidiem.

3.3.

Daudzās Austrumu partnerības valstīs ir liels skaits lauku iedzīvotāju, kuru iztika zināmā mērā atkarīga no maziem un sadrumstalotiem zemes gabaliem un no pašvaldības vai valsts īpašumā esošu ganību izmantošanas. Šo mazo saimniecību resursi ir ļoti ierobežoti un to izaugsmes potenciāls ir neliels. Daudzos gadījumos mazās saimniecības saražo gandrīz visus lauksaimniecības produktus valstī. Mazo saimniecību produkti galvenokārt ir ražoti naturālās vai daļēji naturālās saimniecības vajadzībām. Jebkādu pārpalikumu pārdošanu apgrūtina ierobežotā saikne ar organizētiem tirgiem, kā arī izpostītā un novecojusī lauku infrastruktūra. Galvenās problēmas (jo īpaši Dienvidkaukāzā) ir sadarbības, apmācības un izglītības trūkums, kā arī tas, ka nav pienācīgas nodokļu sistēmas.

3.4.

Lauksaimniecības tirgus dinamika un pārtikas cenu svārstīgums ir pierādījuši, ka Austrumu partnerības valstīm ir jāizstrādā lauksaimniecības un lauku attīstības politika, kas ietvertu pasākumus mazo lauku saimniecību atbalstam. No vienas puses, tām jāveic lauksaimniecības modernizācija un jāizvērš ilgtspējīga ražošana un, no otras puses, jāattīsta lauku apvidi un infrastruktūra, kā arī jāpalielina ienākumu gūšanas iespējas, nodrošinot labāku dzīves kvalitāti un labākas izredzes ģimenēm.

3.5.

Lielākajā daļā valstu tiek īstenotas reģionālās attīstības programmas, tostarp izmēģinājumu programmas, kuru mērķis ir ienākumu un nodarbinātības iespējas, ko lauku apvidos varētu veicināt alternatīvas nodarbes. To uzdevums ir lauku apvidos sekmēt attīstību un ekonomikas dažādošanu un samazināt reģionālās atšķirības (5).

3.6.

Visās Austrumu partnerības valstīs lauku iedzīvotāju dzīves modelis jau sen ir uzskatīts par pašsaprotamu, un bieži vien viņi nav ņemti vērā politikas veidošanā un plānošanas procesā. Kā viena no politiskā vakuuma sekām jānorāda lauku apvidu iedzīvotāju skaita pakāpeniska samazināšanās, jo ekonomiski aktīvie iedzīvotāji migrē uz pilsētām vai ārvalstīm. Lai reaģētu uz šīm negatīvajām demogrāfiskajām tendencēm un arī to, ka lauksaimniecības pārtikas nozares atbalstam vajadzīgi aktīvi un dinamiski darba ņēmēji, ir jāuzlabo infrastruktūras un veselības aprūpes kvalitāte, kā arī jāparedz daudz stingrāka politika un institucionālās saistības.

3.7.

Dienvidkaukāzā lauksaimniecības nozares potenciāls netiek izmantots pilnībā, arī ražīgums ir zems un konkurētspēja – vāja. Problēmas, kas kavē lauksaimniecības nozares attīstību, ir dabas kapitāla (zemes, ūdens, mežu utt.) un kalnaino teritoriju degradācija, augkopības un lopkopības produkcijas samazināšanās, kaitējumi bioloģiskajai daudzveidībai un ekoloģiskā līdzsvara nepastāvība. Nabadzība un zemais dzīves līmenis laukos, kā arī nodarbinātības iespēju trūkums ir faktori, kas palielina Dienvidkaukāza lauku apvidu neaizsargātību.

3.8.

Austrumu partnerības valstu standartos, regulējumā, tiesību aktos un salīdzināmajā informācijā joprojām ir vērojamas nepilnības. Vajadzīgi ir kopīgi standarti, kas atbilstu starptautiskiem un ES standartiem, turklāt jāievieš atbilstības pasākumi un mehānismi jau pieņemto noteikumu uzraudzībai un kontrolei. Vāji attīstītas ir pārtikas nekaitīguma un dzīvnieku veselības nodrošināšanas sistēmas, jo īpaši Dienvidkaukāza valstīs, tāpēc jāpieliek pūles un jāveic darbs SFS normu, galvenokārt veterināro un sanitāro normu, ievērošanas jomā attiecībā uz dzīvniekiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem.

3.9.

EESK uzskata, ka jāpieliek visas pūles, lai panāktu, ka ražīgākas lauksaimniecības nozares attīstība būtu ieguvums patērētājiem, lauksaimniekiem un arī lauku apvidiem, kas nereti visās valstīs ir trūcīgākie reģioni. Ņemot to vērā, ES pēdējo gadu laikā ir uzsākusi vairākas programmas saistībā ar Austrumu partnerības valstīm. Programmu klāsts ir plašs, sākot ar specifiskas tehniskās palīdzības nodrošināšanu līdz pat ļoti plašām nozares programmām, kas atbalsta padziļinātas reformas lauksaimniecības, lauku attīstības un pārtikas nekaitīguma jomā. EESK katrā gadījumā atbalsta lauksaimniecības reformu stingru uzraudzību Austrumu partnerības valstīs.

3.10.

EESK rosina Eiropas Komisiju un Eiropas Parlamentu uzsākt atjaunotu un padziļinātu politikas dialogu atsevišķu valstu līmenī par stratēģisko plānošanu un reformām lauksaimniecības, mežsaimniecības un ilgtspējīgas attīstības jomā, ievērojot paredzētos noteikumus, paaugstinot lauksaimniecības struktūru konkurētspēju un vietējo lauksaimniecības tirgu pārredzamību.

3.11.

EESK uzskata: lai atbalstītu lauksaimniecības nozares attīstību Austrumu partnerības valstīs, prioritāra vietējas lauksaimniecības nozares organizāciju veidošana un to lomas stiprināšana, īstenojot attīstības projektus, kuru mērķis ir palielināt lauksaimnieku pārstāvību un līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesā.

3.12.

ES darbības centrā Austrumu partnerības valstīs vajadzētu būt uzņēmējdarbībai; nevajadzētu aizmirst, ka uzņēmējdarbības attīstīšanai lauku apvidos ir ļoti svarīga nozīme un to var panākt, radot piemērotu uzņēmējdarbības vidi, proti, sekmējot piekļuvi sākuma kapitālam un banku aizdevumiem, ieviešot pienācīgu atbalstu nodokļu jomā.

3.13.

EESK uzskata, ka būtiski ir uzsvērt un pastiprināt sieviešu un jauniešu lomu lauksaimniecības nozarē un lauku kopienās, piedāvājot plašākas profesionālās apmācības iespējas un paredzot īpašus pasākumus lauku attīstības plānos.

3.14.

EESK pauž cerību, ka Darba grupai vides un klimata pārmaiņu jautājumos 2. platformas “Ekonomikas integrācija un konverģence ar ES politikām” ietvaros izdosies sekmīgi īstenot šādus trīs projektus: kopīga vides informācijas sistēma (SEIS) (6), projekts GREEN  (7) un Clima East pakete (8).

3.15.

EESK aicina EK un EP turpināt centienus, lai Austrumu partnerības reģionā uzlabotu vides pārvaldību, kā arī datu vākšanas un pārvaldības sistēmas, palīdzētu Austrumu partnerības valstīm klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās pasākumu jomā, īpaši pievērstos vides aizsardzības politikas pasākumiem un demonstrētu ilgtspējīga patēriņa un ražošanas modeļus.

3.16.

EESK atzīst, ka liela nozīme ir ilgtspējīgas attīstības programmai “Zaļā ekonomika austrumu kaimiņvalstīs” (Austrumu partnerības GREEN), ko ESAO pašlaik īsteno sadarbībā ar ANO Eiropas Ekonomikas komisiju (UNECE), ANO Vides programmu (UNEP) un ANO Industriālās attīstības organizāciju (UNIDO), lai palīdzētu ES Austrumu partnerības valstīm pārejā uz zaļo ekonomiku.

4.1.1.

Armēnijā lauksaimniecība ir nozīmīga tautsaimniecības nozare; aptuveni trešā daļa iedzīvotāju dzīvo mazapdzīvotos un kalnainos lauku apvidos, kur nelielu investīciju lauksaimniecība naturālās vai daļēji naturālās saimniecībās ir svarīgs iztikas avots. Gandrīz visu lauksaimniecības kopprodukciju (apmēram 97 %) saražo mazās saimniecības.

4.1.2.

Armēnijā īstenota viena no visaptverošākajām zemes reformu programmām, proti, līdz 1994. gada vidum lielākā daļa lauksaimniecības zemju tika privatizētas. Tā rezultātā zeme sadalīta vairāk nekā 1,2 miljonos gabalu.

4.1.3.

Armēnijā zemes resursi ir ierobežoti; no kopējās teritorijas tikai 16,8 % ir aramzemes. Auglīgajā vulkāniskas izcelsmes augsnē var audzēt kviešus un miežus, to var izmantot arī dzīvnieku ganībām. Apūdeņotās teritorijās var audzēt tādās kultūras kā aprikozes, persikus, plūmes, ābolus, ķiršus, valriekstus, cidonijas, vīģes, granātābolus, citus augļus un vīnogas, no kurām ražo starptautiski pazīstamo brendiju.

4.1.4.

Sarunas par Asociācijas nolīgumu, kas ietver padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības zonu (DCFTA), noslēdzās 2013. gada jūlijā. 2013. gada septembrī, kā paziņots, Armēnija pievienojās muitas savienībai, tāpēc Asociācijas nolīgums, kas nav savienojams ar dalību muitas savienībā, netika parakstīts. Eiropas Savienība turpinās sadarbību ar Armēniju visās jomās, kurās tas iespējams, ņemot vērā šīs valsts izdarīto izvēli.

4.2.1.

Azerbaidžānas ekonomikas pamatā ir naftas un gāzes nozare, taču visu citu pārējo nozaru vidū galvenais elements valstī ir lauksaimniecība. Gandrīz puse azerbaidžāņu dzīvo lauku apvidos, un viņu iztika ir atkarīga no lauksaimniecības.

4.2.2.

Visizplatītākā ir jauktā lauksaimniecība un kultūru audzēšanas modeļi ir līdzīgi. Azerbaidžānas lauksaimniecībā nozīmīgākās kultūras ir lauksaimniecības kultūraugi, vīnogas, kokvilna, tabaka, citrusaugļi un dārzeņi. Svarīgi lauksaimniecības produkti ir arī lopkopības un piena produkti, vīns un stiprie alkoholiskie dzērieni.

4.2.3.

ES un Azerbaidžānas sarunas par Asociācijas nolīgumu (izņemot padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības zonu (DCFTA), jo pieteikums PTO arvien vēl tiek izskatīts) sākās 2010. gadā. 1997. gadā Azerbaidžānas valdība PTO sekretariātam iesniedza oficiālu pieteikumu par pievienošanos PTO, un sarunas par to notiek joprojām.

4.3.1.

Baltkrievijā lauksaimniecības nozarē nodarbināta apmēram viena desmitā daļa no darbaspēka, un nozarē pārsvarā darbojas lielas kolektīvās un valsts lauku saimniecības. Lielākā daļa ir jauktas lauksaimniecības uzņēmumi, kas nodarbojas gan ar augkopību, gan lopkopību. Arī kartupeļi, cukurbietes, mieži, kvieši, rudzi un kukurūza ir nozīmīgas lauku kultūras; procentuāli lielu daļu graudu izmanto lopbarībai. Lopkopībā galvenokārt tiek audzēti liellopi, mājputni un cūkas. Gandrīz divas piektdaļas Baltkrievijas ir klāta mežiem, un tos izmanto koksnes un papīra izstrādājumu ražošanā.

4.3.2.

ES un Baltkrievijas Partnerības un sadarbības nolīguma (par kuru sarunas notika 1995. gadā) ratifikācija ir iesaldēta kopš 1997. gada saistībā ar politisko situāciju valstī.

4.3.3.

1993. gadā Baltkrievija iesniedza pieteikumu par pievienošanos PTO. Pievienošanās process turpinās.

4.4.1.

Gruzijas iedzīvotājiem lauksaimniecība ir ļoti nozīmīga, un tā nodrošina svarīgu drošības tīklu lauku apvidos, kur dzīvo gandrīz puse Gruzijas iedzīvotāju. Lauku zeme ir ļoti sadrumstalota – 95 % lauksaimnieku apsaimnieko “mazas lauku saimniecības”, parasti to veido 1,2 hektāri zemes un 2 govis katrai ģimenei. Zemes sadrumstalošana vērsās plašumā 90. gados notikušajā zemes privatizācijas procesā, un tā rezultātā izveidojās jauna lauksaimnieku “šķira”, apmēram pusmiljons par pašnodarbinātiem uzskatāmu lauksaimnieku.

4.4.2.

Lauksaimniecības produkti ar lielāko vērtību ir piens un gaļa. Lopkopji mājlopus ar augstas kvalitātes barību baro reti – mājlopi barojas ganības, bet ziemā saņem sienu; šāds barošanas veids pieejams bez maksas vai arī ir ārkārtīgi lēts. Tāpēc piena izslaukumi ir zemi un konkurētspējīga gaļas ražošana ir ļoti sarežģīta. Būtisku vietu lauksaimniecības nozarē ieņem arī vīna ražošana. Lauksaimnieciskā darbība pamatā izplatīta auglīgajās upju palienēs, un pamata produkcija ir citrusaugļi, vīnogas un rieksti.

4.4.3.

Kopš 1998. gada attiecības starp ES un Gruziju regulēja Partnerības un sadarbības nolīgums (PSN); tagad to aizstāj 2014. gada 27. jūnijā parakstītais ES un Gruzijas Asociācijas nolīgums (AN), kas ietver padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības zonu (DCFTA); provizoriski tas jau tiek piemērots kopš 2014. gada 1. septembra. DCFTA ietvaros noteiktas vērienīgas koncesijas attiecībā uz lauksaimniecības produktu tirdzniecību. ES lauksaimniecības produktu imports uz Gruziju ir pilnībā liberalizēts.

4.5.1.

Moldovā lauksaimniecība ir ārkārtīgi svarīga nozare. Aptuveni 75 % no kopējās zemes platības ir lauksaimniecības zemes un lielāko daļu minētās platības izmanto īslaicīgo kultūru audzēšanai. Aptuveni vienu desmito daļu zemes izmanto ilggadīgu kultūru audzēšanai. Moldovā ir liels lauku iedzīvotāju īpatsvars; lauksaimniecības nozarē nodarbināti 26,4 % ekonomiski aktīvo iedzīvotāju, un tā veido 14,6 % no valsts IKP.

4.5.2.

Zemes reformas rezultātā lauksaimniecības zemes lietošanas struktūra ir mainījusies. Pēc 90. gados notikušās privatizācijas liela daļa zemes sadalīta atsevišķos mazos zemes gabalos. Privatizācijas procesa iznākumā zemes īpašumu lielums vidēji bija 1,4 ha, kas sīkāk dalīts atkarībā no zemes gabalu tipa (aramzeme, augļu dārzs, vīna dārzs), tādējādi zemes īpašnieku skaits sasniedz 1 miljonu. No kopējās lauksaimniecības zemes platības 0,66 miljoni hektāru ir publiskā sektora īpašums (26,2 %) un 1,84 miljoni hektāru ir privātā īpašumā un/vai izmantošanā (73,8 %).

4.5.3.

Lauksaimnieciskās ražošanas kopējās vērtības ziņā, augkopības produkti veido vairāk nekā divas trešdaļas, savukārt dzīvnieku izcelsmes produktu un pakalpojumu aptuvenā vērtība attiecīgi ir 30 % un 2,4 %. Lauksaimniecības produkti ar lielāko vērtību ir vīnogas un piens.

4.5.4.

Kopš 1998. gada attiecības starp ES un Moldovu regulēja Partnerības un sadarbības nolīgums (PSN); tagad to aizstāj 2014. gada 27. jūnijā parakstītais ES un Moldovas Asociācijas nolīgums (AN), kas ietver padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības zonu (DCFTA); tas provizoriski stājies spēkā 2014. gada 1. septembrī.

4.6.1.

Ukrainā augkopība ir augsti attīstīta, jo zeme ir auglīga un laika apstākļi labvēlīgi. Ukraina ir viena no lielākajām graudu un kartupeļu ražotājām Eiropā, un viena no lielākajām cukurbiešu un saulespuķu eļļas ražotājām pasaulē. Lopkopības nozares attīstība Ukrainā atpaliek no augkopības nozares, tomēr lopkopības nozares kopējais ražošanas apjoms ir ievērojami lielāks nekā lielākajā daļā citu Eiropas valstu.

4.6.2.

Jauns Asociācijas nolīgums, kas ietver padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības zonu (DCFTA), tika apspriests no 2007. līdz 2011. gadam un parafēts 2012. gadā. 2014. gada 21. martā parakstītas Asociācijas nolīguma politiskās daļas, savukārt pārējās nolīguma daļas, tostarp nolīguma daļas par padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības nolīgumu (DCFTA) parakstītas 2014. gada 27. jūnijā. Kopš 2014. gada 23. aprīļa ES vienpusēji ir piešķīrusi autonomās tirdzniecības preferences, lai Ukrainu atbalstītu pašreizējā situācijā.

4.6.3.

2014. gada 4. jūlijā uzsākts ES finansēts projekts “Pārtikas nekaitīguma kontroles sistēmas uzlabošana Ukrainā” (IFSSU). Projekta galvenais mērķis ir uzlabot Ukrainas pārtikas produktu sanitāro kvalitāti un palielināt Ukrainas patērētāju uzticēšanos iekšzemes ražojumiem. ES palīdz arī Ukrainas valsts veterinārajam un fitosanitārajam dienestam uzlabot nekaitīgas pārtikas nodrošināšanas sistēmu “no lauku saimniecības līdz galdam”. IFSSU projekts ir daļa no prioritārās jomas “Pārtikas nekaitīgums un nodrošinātība ar pārtiku” un tā budžets ir gandrīz EUR 3,8 miljoni 33 mēnešu periodam.

5.1.

Programma ENPARD izveidota ar Eiropas Komisijas un Eiropas Ārējās darbības dienesta diviem (2011. gada marta un maija) kopīgiem paziņojumiem, kas ir daļa no ES apņemšanās nodrošināt iekļaujošu izaugsmi un stabilitāti kaimiņvalstīs, un tajā atzīta lauksaimniecības potenciālā nozīme saistībā ar pārtikas nodrošinājumu, ilgtspējīgu ražošanu un nodarbinātību lauku apvidos.

5.2.

ES aicina par ENPARD veidot dialogu ar visām partnervalstīm un ir gatava ENPARD politikas un ar to saistīto reformu īstenošanā palīdzēt ikvienam, kas apņemas panākt, ka partneru sadarbības ar ES uzmanības centrā ir lauksaimniecība un lauku attīstība. Programma paredz, ka, sadarbojoties ar visām ieinteresētajām pusēm, Austrumu partnerības valstīm tiek sniegta palīdzība ilgtermiņa lauksaimniecības un lauku attīstības stratēģijas sagatavošanā un iestāžu nepieciešamo spēju veidošanā valsts un vietējā līmenī.

5.3.

Gruzijā programmai jau ir panākumi: lauksaimniecības kooperatīvu tiesības, 54 lauksaimniecības stratēģijas informācijas un konsultāciju centru tīkls utt. 2014. gada 11. martā Eiropas Savienība Gruzijas mazo lauku saimniecību atbalstam ENPARD iniciatīvas ietvaros piešķīrusi atbalstu EUR 15 miljonu apmērā. Projekti būs paredzēti visiem Gruzijas reģioniem un, nodrošinot tehnisko atbalstu, palīdzēs izveidot vairāk nekā 160 kooperatīvus. Kooperatīvu mērķis ir ļaut mazajiem lauksaimniekiem apvienoties organizācijās, panākt apjomradītus ietaupījumus, palielināt šādu saimniecību efektivitāti un uzlabot to saikni ar tirgiem. ENPARD ietvaros Gruzijai paredzētais atbalsts kopā ir 52 miljoni euro piecu gadu periodam (no 2013. gada marta līdz 2018. gada martam).

5.4.

ES palīdzība Armēnijai laikposmā no 2011. līdz 2013. gadam bija 157 miljoni euro (salīdzinājumam – laikposmā no 2007. līdz 2010. gadam palīdzības apjoms bija 98,4 miljoni euro). ES 2013. gada decembrī apstiprināja jauna finansējuma piešķiršanu Armēnijai 41 miljonu euro apmērā pilsoniskās sabiedrības, reģionālas attīstības un lauksaimniecības atbalstam. No šīs summas 25 miljoni euro piešķirti ENPARD iniciatīvas īstenošanai Armēnijā. Finansējumu galvenokārt izmantos, lai uzlabotu ar lauksaimniecību saistīto iestāžu darbību, atbalstītu lauksaimnieku apvienības, izstrādātu lauksaimniecības statistiku un lai Armēnijas iedzīvotājiem uzlabotu pieejamību pārtikai par pieņemamākām cenām. Finansējumu izmantos arī dzīves apstākļu uzlabošanai laukos, tostarp darbvietu radīšanai, publiskā un privātā sektora partnerību veidošanai un darbaspēka apmācībai.

5.5.

Moldovā kopš 2010. gada īsteno programmu ekonomikas stimulēšanai lauku apvidos, un izrādījies, ka tā ir noderīgs instruments darbvietu radīšanai Moldovas provincēs. Lauksaimniecība un lauku attīstība noteikta kā galvenā joma Moldovas un ES attīstības sadarbībā no 2014. līdz 2017. gadam; nozares atbalstam pieejami 100-120 miljonu euro. Tādēļ 2014. gada vasarā tika izveidota visaptveroša ENPARD programma Moldovai 64 miljonu euro apmērā; tās īstenošana sākās 2015. gada sākumā. Programma, izmantojot budžeta un tehnisko atbalstu, paredzēta valdības izstrādātas visaptverošas ilgtermiņa attīstības stratēģijas atbalstam nozares vajadzībām. Finansiālā palīdzība ir atbalsts lauksaimniecības nozares konkurētspējas palielināšanai, un tādējādi ļaus padziļināt diskusijas par jaunas politikas izstrādi.

6.1.

EESK apzinās, cik nozīmīga ir pilsoniskās sabiedrības loma Austrumu partnerības valstīs, un, lai lauksaimniecības nozare kļūtu efektīvāka, ir gatava aktīvi piedalīties un iepazīstināt ar savu pieredzi; Komiteja vēlas: