EIROPAS KOMISIJA
Brisel?, 18.11.2015
COM(2015) 751 final
KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI
Padomes 1991. gada 18. jūnija Direktīvas 91/477/EEK par ieroču iegādes un glabāšanas kontroli, kas grozīta ar 2008. gada 21. maija Direktīvu 2008/51/EK, REFIT novērtējums
KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI
Padomes 1991. gada 18. jūnija Direktīvas 91/477/EEK par ieroču iegādes un glabāšanas kontroli, kas grozīta ar 2008. gada 21. maija Direktīvu 2008/51/EK, REFIT novērtējums
1. Ievads
1) Padomes Direktīva 91/477/EEK par ieroču iegādes un glabāšanas kontroli tika pieņemta 1991. gada 18. jūnijā 1 un grozīta ar 2008. gada 21. maija Direktīvu 2008/51/EK 2 (Šaujamieroču direktīva).
2) Šaujamieroču direktīvas 17. pantā ir noteikts, ka „Komisija līdz 2015. gada 28. jūlijam iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par situāciju, kas izriet no šīs direktīvas piemērošanas, vajadzības gadījumā pievienojot priekšlikumus”. Lai sagatavotu šo ziņojumu, Komisija uzsāka novērtējuma pētījumu, ko veica ārējie konsultanti. Novērtējuma pētījumā, ko pabeidza 2014. gada decembrī 3 , ir plaši analizēta direktīvas īstenošana, kā arī ir ietverta analīze par tiesību aktu efektivitāti atbilstīgi pieciem galvenajiem vērtēšanas kritērijiem. Uz konstatējumu pamata ziņojumā ir iekļauti arī konkrēti pilnveidošanas ieteikumi, kas adresēti vai nu Komisijai, vai dalībvalstu iestādēm, vai visām šīm struktūrām. Šis novērtējums tika piesaistīts Komisijas Normatīvās atbilstības un izpildes programmai (REFIT) 4 .
3) Pēc novērtējuma pētījuma pabeigšanas Komisija lūdza saskaņā ar direktīvas 13.a pantu izveidotās komitejas (Šaujamieroču komitejas) locekļus, kas pārstāv ES 28 dalībvalstis un četras EEZ 5 un EBTA 6 valstis 7 , sniegt piezīmes un novērtējumu par tās konstatējumiem un ieteikumiem. Komitejas locekļi sniedza atsauksmes mutiski komitejas sanāksmēs (2014. gada 18. decembrī un 2015. gada 25. martā), ko dažas dalībvalstis (Apvienotā Karaliste, Beļģija, Francija un Zviedrija) papildināja ar rakstisku informāciju.
4) Novērtējuma pētījuma nobeiguma ziņojums tika iesniegts pavisam neilgi pirms dramatiskajiem notikumiem Parīzē un Kopenhāgenā – 2015. gada janvārī. Šie notikumi ir norādījuši uz to, ka ES mērogā pastāv neatliekamas problēmas drošības jomā. Šaujamieroču komitejas sanāksmē 2015. gada martā Komisija aicināja dalībvalstu pārstāvjus ne tikai sniegt piezīmes par novērtējuma secinājumiem, bet arī norādīt uz citām iespējamām bažām par Šaujamieroču direktīvas īstenošanu saistībā ar nesenajiem dramatiskajiem notikumiem, kuras konsultants, iespējams, nav apzinājis.
5) Šā ziņojuma mērķis ir aprakstīt novērtējuma pētījuma konstatējumus, papildināt tos ar līdz šim saņemtajām atsauksmēm un iesniegt kritisko Komisijas izvērtējumu. Ziņojumā vispirms ir atgādināta Šaujamieroču direktīvas priekšvēsture un galvenie noteikumi. Tajā ir norādīta metodika, novērtējuma pētījuma rezultāti, kas iegūti attiecībā pret pieciem novērtēšanas kritērijiem (proti, efektivitāte, lietderība, konsekvence, būtiskums, ES pievienotā vērtība), un tās ieteikumi. Tajā ir sniegts arī konstatējumu kritisks izvērtējums. Visbeidzot, ziņojumā ir norādīts, kādu ierosmju uzsākšanu Komisija varētu apsvērt, lai risinātu problēmjautājumus, kuri izkristalizējās novērtējumā un tika apstiprināti ar dalībvalstu sniegtajām atsauksmēm.
2. Priekšvēsture
6) Šaujamieroču direktīva reglamentē civilo šaujamieroču (piemēram, šaujamieroču, ko izmanto sporta šaušanai un medībām) iegādi, glabāšanu un tirdzniecību Eiropas Savienībā. Tajā ir noteikts standartu minimums, kas dalībvalstīm jātransponē savos valsts tiesību aktos, kuri reglamentē ieroču jomu, un tās mērķis ir līdzsvarot iekšējā tirgus mērķus (proti, šaujamieroču pārrobežu apriti) un drošības politikas mērķus (proti, augsta līmeņa drošību un aizsardzību pret noziedzīgiem nodarījumiem un nelikumīgu tirdzniecību) Eiropas Savienībā.
7) Ar Direktīvu 91/477/EEK sākotnēji izveidoja iekšējā tirgus izveides pabeigšanas papildu pasākumu. Līdz ar ieroču glabāšanas kontroļu atcelšanu uz Kopienas iekšējām robežām bija jāpieņem efektīvi noteikumi, kas dotu iespēju veikt kontroles pašās dalībvalstīs. Tādēļ direktīvā ir ietverti noteikumi par šaujamieroču iegādi un glabāšanu un šaujamieroču pārvietošanu starp dalībvalstīm. Direktīva atstāj dalībvalstīm iespēju pieņemt stingrākus noteikumus par tiem, kas paredzēti direktīvā (3. pants).
8) Komisija 2000. gadā iesniedza Eiropas Parlamentam un Padomei pirmo ziņojumu, kurā izvērtēja Direktīvas 91/477/EEK īstenošanu dalībvalstīs 8 . Šajā ziņojumā bija teikts, ka dalībvalstis un ieinteresētās personas uzskata, ka direktīvas radītais tiesiskais regulējums kopumā ir pietiekams. Tomēr apzinātās galvenās problēmas saistībā ar direktīvas īstenošanu nacionālā līmenī bija šādas: grūtības ar informācijas apmaiņu, valstu tiesību aktu atšķirīgums un sarežģītība, administratīvie pasākumi un atļaujas piešķiršanas procedūras, atšķirības medību un sporta šaujamieroču klasifikācijā un administratīvais slogs, kas uzlikts mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Tas parādīja, ka ir jāprecizē daži noteikumi (piemēram, noteiktu ieroču veidu – konkrēti dezaktivētu un antīku ieroču – definēšana), lai nodrošinātu direktīvas vienveidīgāku piemērošanu.
9) Minētais ziņojums tika iesniegts, kamēr Komisija ES dalībvalstu vārdā risināja sarunas par Apvienoto Nāciju Organizācijas Protokolu par šaujamieroču nelikumīgu ražošanu 9 (ANO Šaujamieroču protokols jeb UNFP) saistībā ar ANO Konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību. Šajā protokolā bija paredzēts izstrādāt jaunus noteikumus attiecībā jo īpaši uz šaujamieroču izsekojamību (proti, marķēšanu un reģistru uzturēšanu) un dezaktivēšanu. Tāpēc ziņojumā bija secināts, ka Komisija, ņemot vērā sarunu stāvokli par UNFP un visu ieinteresēto personu atsauksmes par direktīvu, plāno iesniegt atbilstošus priekšlikumus par grozījumiem.
10) Pēc ANO Šaujamieroču protokola (UNPF) stāšanās spēkā 2005. gadā 10 Direktīva 91/477/EK tika grozīta ar Direktīvu 2008/51/EK, lai stiprinātu drošības aspektus, pieļaujot arī daļēju saskaņošanu ar pašu UNFP. Šaujamieroču direktīva ir daļa no ierosmju kopuma, kas uzsāktas starptautiskā un ES mērogā UNFP īstenošanai. Attiecīgie noteikumi ir transponēti Eiropas tiesību aktos ar Regulu (ES) Nr. 258/2012 11 , ar ko ievieš noteikumus eksporta, importa un tranzīta atļaujām šaujamieroču, kam nav militāra rakstura, pārvietošanai no vai uz trešām valstīm 12 .
11) Principi, kas vadīja Eiropas Komisijas rīcību, lai pārvaldītu un samazinātu civilo šaujamieroču radītos riskus, tika iekļauti kopējā stratēģijā – Paziņojumā „Šaujamieroči un ES iekšējā drošība: pilsoņu aizsardzība un nelegālas tirdzniecības pārtraukšana” 13 –, ko uzsāka 2013. gada oktobrī. Šajā paziņojumā ir ierosināti pasākumi, lai paaugstinātu ES pilsoņu drošības līmeni saistībā ar šaujamieročiem un aizsargātu šo šaujamieroču likumīgo tirgu. Turklāt nākamās ierosmes saistībā ar šaujamieročiem ir izklāstītas nesen izdotajā Komisijas Paziņojumā „Eiropas drošības programma” 14 , kurā ir uzsvērts, ka ir vajadzīga kopīga pieeja jautājumā par šaujamieroču dezaktivēšanu, lai nepieļautu, ka noziedznieki tos reaktivē un izmanto, un ka tā ir uzskatāma par prioritāti. Paziņojumā bija arī aicinājums 2016. gadā pārskatīt esošos tiesību aktus par šaujamieročiem, lai uzlabotu informācijas koplietošanu (piemēram, augšuplādējot informāciju par konfiscētajiem šaujamieročiem Eiropola informācijas sistēmā), lai stiprinātu izsekojamību, standartizētu marķēšanu un izveidotu kopīgus standartus šaujamieroču neitralizēšanai. Pēc traģiskajiem 2015. gada 13. novembra notikumiem Parīzē Komisija nolēma sekmēt Šaujamieroču direktīvas pārskatīšanu, ko pieņemtu kopā ar šo ziņojumu. Šajā ziņojumā ir sniegti pierādījumi, kuri pamato šīs darbības.
3. Šaujamieroču direktīvas galvenie noteikumi
12) Šaujamieroču direktīvas divi galvenie mērķi ir nodrošināt pareizu iekšējā tirgus funkcionēšanu un nodrošināt augstu drošības līmeni Eiropas Savienībā. Tajā ir iekļauts jo īpaši prasību minimums 15 civilai lietošanai paredzētu šaujamieroču iegādei un glabāšanai Eiropas Savienībā un saskaņoti administratīvie pasākumi šaujamieroču pārvietošanai Eiropas Savienībā.
13) Direktīvas darbības joma ir aprakstīta tās I pielikumā, kur ir šādi aprakstītas šaujamieroču kategorijas, kas atbilst dažādiem piemērošanas režīmiem:
-„A kategorija, kas sastāv no aizliegtajiem šaujamieročiem – pilnīgi automātiskajiem ieročiem un militārajiem ieročiem”;
-„B kategorija, kurā ietilpst šaujamieroči, [par] kuriem jāsaņem atļauja – kurus izmanto galvenokārt sporta šāvēji un mednieki”;
-„C kategorija, attiecas uz šaujamieročiem, kuri jādeklarē – galvenokārt šaujamieroči, kurus izmanto mednieki”;
-„D kategorija, par citiem šaujamieročiem – kas attiecas galvenokārt uz vienšāviena garstobra šaujamieročiem ar gludu stobru”.
14) Šaujamieroču direktīvas galvenie noteikumi attiecas uz šādiem aspektiem:
-Marķēšana un izsekojamība (4. pants): Dalībvalstis nodrošina, lai ikviens tirgū laists šaujamierocis vai tā daļa būtu marķēti un reģistrēti. Šajā nolūkā dalībvalstis prasa vai nu, lai tiktu lietots īpašs (unikāls) marķējums vai lai tiktu saglabāts jebkāds cits alternatīvs marķējums, ko veido ciparu vai burtciparu kods un kas ļauj identificēt izgatavošanas valsti. Marķējumu piestiprina būtiskai šaujamieroča daļai, kuras iznīcināšanas rezultātā šaujamierocis vairs nebūtu lietojams. Grozītajā direktīvā ir arī noteikumi par valsts mēroga datorizētu datu reģistru sistēmu ieviešanu, lai uzlabotu šaujamieroču izsekojamību. Šajās sistēmās tiks reģistrēta galvenā informācija par visiem dalībvalstī apritē esošajiem šaujamieročiem, un tām bija jābūt ieviestām visās dalībvalstīs līdz 2014. gada 31. decembrim.
-Prasības attiecībā uz šaujamieroču iegādi un glabāšanu (5. pants): Dalībvalstis ļauj šaujamieročus iegādāties un glabāt vienīgi personām, kurām ir pamatots iemesls un:
okurām ir 18 vai vairāk gadu, izņemot attiecībā uz medībām vai šaušanai mērķī paredzētu šaujamieroču iegādi, kas nav pirkšana, un glabāšanu ar noteikumu, ka šādā gadījumā personām, kas jaunākas par 18 gadiem, ir vecāku atļauja vai arī tās darbojas vecāku uzraudzībā vai tāda pieaugušā uzraudzībā, kuram ir šaujamieroča vai medību derīga atļauja, vai arī tās atrodas licencētā vai kā citādi apstiprinātā mācību centrā;
okuras nevarētu apdraudēt sevi, sabiedrisko kārtību vai sabiedrisko drošību. Personas, kas notiesātas par tīšu vardarbīgu noziegumu, uzskata par tādām, kas rada minētos draudus.
-Eiropas šaujamieroču apliecība (EFP) (12. pants): ar direktīvu ir ieviesti elastīgāki noteikumi attiecībā uz medībām un sporta šaušanai paredzētiem ieročiem, lai neliktu šķēršļus to pārvietošanai pa dalībvalstīm. Līdz ar EFP ieviešanu mednieki ar C un D kategorijas šaujamieročiem un sporta šāvēji ar B, C un D kategorijas šaujamieročiem var ceļot uz citu dalībvalsti bez galamērķa dalībvalsts iepriekšējas atļaujas. Eiropas šaujamieroču apliecību uzskata par galveno medniekiem un sporta šāvējiem nepieciešamo dokumentu, un dalībvalstis nedrīkst noteikt, ka EFP pieņem vienīgi tādā gadījumā, ja tiek samaksāta maksa vai nodeva.
-Dezaktivēšana (I pielikuma III iedaļa): Šaujamieroču direktīvā ir noteikts ierobežojumu minimums un ir ietverts pienākums dalībvalstīm veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka kompetentā iestāde pārbauda dezaktivēšanas pasākumus. Šī iestāde nodrošina, lai valstī izmantotās šaujamieroču dezaktivēšanas procedūras padarītu ieročus neatgriezeniski dezaktivētus. Kā to pieprasīja likumdevēji grozījumu veikšanas laikā, I pielikuma III daļas a) punktā ir noteikts, ka „Komisija [..] izstrādā kopīgas pamatnostādnes par dezaktivācijas standartiem un tehniku, lai nodrošinātu, ka dezaktivētie šaujamieroči tiek padarīti neatgriezeniski neizmantojami”. Iekams nav pieņemtas kopīgas pamatnostādnes par dezaktivēšanu, dalībvalstīm ir rīcības brīvība pieņemt šajā sakarībā vispiemērotākās procedūras.
15) Visbeidzot, Šaujamieroču direktīvas 17. pantā ir paredzēts, ka Komisija līdz 2015. gada 28. jūlijam iesniedz ziņojumu par situāciju, kas izriet no šīs direktīvas piemērošanas. Saskaņā ar direktīvas noteikumu Komisija 2014. gadā uzsāka 12 mēnešu pētījumu, lai novērtētu, kā ir īstenota Šaujamieroču direktīva un tās grozījums, un ciktāl šis tiesiskais regulējums ir atbildis abiem galvenajiem mērķiem – proti, nodrošināt pareizu iekšējā tirgus funkcionēšanu un sasniegt augstu drošības līmeni Eiropas Savienībā.
4. Novērtēšanas metodika
16) Viena gada novērtējuma pētījums ir veikts ar mērķi izanalizēt direktīvas mērķu (labi funkcionējošs iekšējais tirgus un augsts drošības līmenis) sasniegšanu saskaņā ar pieciem vērtēšanas kritērijiem:
-Efektivitāte: cik lielā mērā noteikumi ir veicinājuši mērķu sasniegšanu;
-Lietderība: ar direktīvu ieviesto procedūru un pienākumu lietderība, proti, vai rezultāti (ieguvumi) ir sasniegti par saprātīgām izmaksām;
-Konsekvence: direktīvas noteikumu īstenošanas, galveno terminu interpretācijas un direktīvas kopējās saskaņas ar citiem būtiskiem tiesību aktiem konsekvence;
-Būtiskums: direktīvas noteikumu būtiskums attiecībā uz esošajām iekšējā tirgus funkcionēšanas un ES pilsoņu drošības vajadzībām;
-Pievienotā vērtība: ES iesaistīšanās pievienotā vērtība pretstatā valsts tiesību aktiem un rīcībai.
17) Novērtējums attiecās uz visiem šīs direktīvas noteikumiem visās ES 28 dalībvalstīs no 1991. gada līdz šodienai. Turklāt vērtētājiem tika lūgts ņemt vērā iepriekšējos pētījumus un Komisijas ierosmes 16 , kā arī divus pētījumus, kuri tajā pašā laikā tika pabeigti, par dezaktivēšanas, iznīcināšanas un marķēšanas procedūrām 17 un par nelikumīgas ieroču tirdzniecības apkarošanu Eiropas Savienībā 18 .
18) Analīze tika veikta, izmantojot dokumentālo avotu izpēti, tiešsaistes apsekojumu, intervijas un četru konkrētu gadījumu izpēti 19 (ko veica četrās dalībvalstīs: Beļģijā, Francijā, Polijā un Vācijā). Vērtētāji sazinājās ar: dalībvalstu iestādēm, šaujamieroču ražotāju, tirgotāju un tirdzniecības starpnieku pārstāvjiem, šaujamieroču lietotājiem, tostarp medniekiem un sporta šāvējiem, starptautiskām struktūrām, asociācijām, pētniecības institūtiem un citiem ekspertiem. Tiešsaistes apsekojumā anketas aizpildīja 83 ieinteresētās personas (34 dalībvalstu iestādes, 28 nozares pārstāvji, 16 lietotāji, 5 eksperti), intervijas tika veiktas ar 56 ieinteresētajām personām (23 dalībvalstu iestādēm, 16 nozares pārstāvjiem, 9 lietotājiem, 8 ekspertiem), un ar 30 ieinteresētajām personām (12 dalībvalstu iestādēm, 8 nozares pārstāvjiem, 8 lietotājiem, 2 ekspertiem) notika intervijas par konkrētu gadījumu izpēti.
19) Kopš pirmajiem pētījuma mēnešiem vērtētāji atzīmēja, ka trūkst galveno datu attiecībā gan uz tirgus, gan drošības aspektiem. Attiecībā uz tirgus aspektu valstu un ES līmenī pieejamā statistika parasti nenodalīja civilos šaujamieročus no militārajiem (tāpēc bija grūti nošķirt datus par civilajiem šaujamieročiem). Pat tad, kad tas bija iespējams, dati dalībvalstu līmenī ne vienmēr bija pieejami par visām valstīm (konfidencialitātes dēļ), tādējādi neļaujot izsekot ražošanas tendencēm ilgākā laikposmā. Visbeidzot, galvenais uzņēmums, kurš darbojas šajā nozarē, nesniedza plašu piekļuvi informācijai. Attiecībā uz drošību galvenais problēmjautājums bija tas, ka nebija neapkopotu datu par šaujamieroču veidiem/kategorijām, kas ir apritē Eiropas Savienībā vai arī kas tiek nelikumīgi lietoti un tirgoti, kā arī nebija salīdzināmu un sīku datu ES līmenī par tendencēm noziedzīgajos nodarījumos un darbībās, kuros izmantoti civilie šaujamieroči. Vēl viens ierobežojums attiecās uz ierobežotu pieejamību datiem, kas naudas izteiksmē izteiktu administratīvo slogu un izmaksas par konkrēta noteikuma īstenošanu.
5. Konstatējumi
5.1. Novērtēšanas kritēriji
5.1.1. Efektivitāte
20) Direktīva ir devusi pozitīvu ieguldījumu labi funkcionējoša iekšējā šaujamieroču tirgus izveidē, kas ir viens no tās mērķiem. Tomēr darbuzņēmējs secināja, ka tās potenciālo ieguldījumu var vēl vairāk uzlabot. Pirmkārt, kategoriju un saistīto reglamentējošo režīmu ieviešana ļāva novērst iespējamus tirgus izkropļojumus, kas saistīti ar iekšējo kontroļu atcelšanu, tādējādi izveidojot iekšēju tirgu. Kopš 2005. gada 20 ES iekšējā tirdzniecība bija samērā stabila. Tomēr direktīvas noteikumu dažādās interpretācijas mazināja no ES pasākuma gaidīto ieguvumu mērogu. Ieinteresētās personas (nozare un lietotāji) vairākkārtīgi pauda bažas par konkrētiem šķēršļiem un slogu procedūrās, īpaši tāpēc, ka tām ir jāsedz izmaksas par informāciju, lai saprastu citā dalībvalstī īstenotos noteikumus un procedūras (jo īpaši attiecībā uz EFP). Lai gan Komisija kopš 2009. gada ir izveidojusi kontaktgrupu 21 , lai atvieglotu informācijas apmaiņu, intervētās ieinteresētās personas turpina atzīmēt, ka vajag vēl vairāk uzlabot noderīgas informācijas paziņošanu dalībvalstu starpā.
21) Attiecībā uz „drošības” mērķi (proti, pilsoņu un likumīgā šaujamieroču tirgus aizsardzība), drošības un aizsardzības pret šaujamieroču nelikumīgu tirdzniecību un noziedzīgu rīcību līmenis ir paaugstināts, ieviešot:
-Izsekošanas prasības dalībvalstu iestādēm (proti, datorizēts datu reģistrs) un tirgotājiem (visu darījumu ar šaujamieročiem reģistrs) – 4. pants.
-Marķēšanas prasības ražotājiem (kaut arī tika norādīts uz bažām saistībā ar dzēstiem marķējumiem) – 4. panta 4. punkts.
-Prasību minimums attiecībā uz šaujamieroču iegādi un glabāšanu (5. pants).
Tomēr ir vēl iespējams panākt uzlabojumus saistībā ar ziņotajiem gadījumiem tādās jomās kā trauksmes nolūkiem paredzēto ieroču pārveidošana, dezaktivēto šaujamieroču reaktivēšana, nelikumīga šaujamieroču detaļu tirdzniecība un „būtisku daļu” interpretācija.
22) Tā kā nav visaptverošu datu, vērtētājam ir bijis grūti novērtēt direktīvas efektivitāti saistībā ar drošības mērķiem. Jo īpaši analīzi veikt traucēja tas, ka nebija informācijas bāzes, jo īpaši konkrētu un sīku datu par noziedzīgiem nodarījumiem, kas izdarīti ar likumīgi glabātiem šaujamieročiem, ar trauksmes nolūkiem paredzētiem pārveidotiem ieročiem un ar reaktivētiem šaujamieročiem ES dalībvalstīs.
5.1.2. Lietderība
23) Novērtējumā tika identificētas izmaksas saistībā ar darbībām, kas vajadzīgas, lai īstenotu katru direktīvas noteikumu (tiešās atbilstības izmaksas – tostarp administratīvais slogs – un izmaksas par informāciju 22 ), un tika sagatavots ieinteresēto personu, kas sedz šīs izmaksas, saraksts ar ģeogrāfiskām norādēm. Novērtējumā neiekļāva izmaksas, kas radušās papildu prasību īstenošanas dēļ, kā arī izmaksas, kas radušās valstīs pastāvošo īstenošanas atšķirību dēļ.
24) Lai novērtētu, vai direktīvas mērķi tika sasniegti par saprātīgām izmaksām, tā kā nebija nekādu kvantitatīvu datu par izmaksām, darbuzņēmējs no kvalitātes viedokļa novērtēja, vai ar konkrētiem noteikumiem saistītās izmaksas tika uzskatītas par saprātīgām atbilstīgi ieinteresēto personu novērtējumam. Šo kvalitātes novērtējumu veica, pamatojoties uz trīs kritērijiem: mērķi, kuru sasniegšanai tas bija vajadzīgs, ieinteresēto personu dalība un izmaksu raksturs. No analīzes šķiet, ka kopējie rezultāti ir sasniegti par saprātīgām izmaksām. Vairumā gadījumu izmaksas ir taisnīgi sadalītas starp dažādām ieinteresētajām personām. Direktīvas daļēja saskaņošana rada netiešas izmaksas, kas negatīvi iespaido konkrētus noteikumus (un noteiktas ieinteresēto personu kategorijas) kā, piemēram: EFP, kategorijas, tirgotāju un tirdzniecības starpnieku reģistrs, informācijas koplietošana, prasības par īpašumtiesībām uz šaujamieročiem, dezaktivēšana, izsekojamība, marķēšana.
25) Pēc dažādu nozares pārstāvju (ražotāju un nacionālo asociāciju) apgalvojuma, administratīvais slogs ir drīzāk saistīts galvenokārt ar neefektivitāti valsts līmenī un birokrātiskajā ziņā, nevis ar direktīvas noteikumiem. Piemēri ir šādi: dažkārt ilgs laiks, lai izdotu importa un eksporta licences pārvietošanai Eiropas Savienībā, valsts līmenī ieviestas drošības prasības (piemēram, obligāta trauksmes sistēmu pārbaude, par ko jāmaksā tirgotājam). Nozares pārstāvji apstiprināja, ka šis administratīvais slogs var palēnināt tirgus kustību.
26) Darbuzņēmējs secināja, ka kopējie pašas direktīvas rezultāti ir sasniegti par saprātīgām izmaksām. Ieinteresētajām personām radies administratīvais slogs un izmaksas ir vairāk saistīti ar administratīvajām procedūrām direktīvas īstenošanai valsts līmenī, un šo izmaksu samazinājums tiktu uzlūkots kā uzlabojums.
5.1.3. Konsekvence
27) Pieņemot direktīvu, kura nosaka prasību minimumu, radās zināmas atšķirības tās piemērošanā dalībvalstu līmenī, kas iespaido vai nu iekšējo tirgu, vai drošības mērķus.
Attiecībā uz atšķirībām, kas iespaido iekšējo tirgu, novērtējumā bija īpaši norādītas:
-neatbilstības kategoriju piemērošanā, jo īpaši attiecībā uz C un D kategoriju, radot sajukumu par dokumentu, kas vajadzīgs, pērkot šaujamieroci dažādās valstīs, kas tādējādi kavē šaujamieroču apriti Eiropā un rada izmaksas;
-atšķirības ar EFP saistīto noteikumu piemērošanā, piemēram, attiecībā uz vajadzīgo dokumentu skaitu. Tam ir negatīva ietekme, jo tas traucē šaujamieroču raitu pārvietošanu.
Īstenošanas neatbilstības, kas iespaido ES pilsoņu drošību, ir šādas:
-atšķirības marķēšanas standartos, jo tās ierobežo spēju izsekot šaujamieročus un apkarot nelikumīgo tirdzniecību;
-dezaktivēšanas paņēmienu un standartu atšķirības, kā arī atšķirības tās iestādes iecelšanā, kas to veic. Šādas atšķirības rada bažas, jo varētu izrādīties, ka ne tikai par dezaktivēšanu atbildīgā iestāde vai persona ir bez vajadzīgajām tehniskajām prasmēm, bet arī tāpēc, ka dažās dalībvalstīs standartus uzskata par nepietiekamiem;
-atšķirības ieroču kategorizācijā valstu tiesību aktos rada problēmas izsekojamībā un tiesību aktu izpildē. Tas jo īpaši ir gadījums, kad kādu priekšmetu, ko vienā dalībvalstī uzskata par šaujamieroci, pārvieto uz citu dalībvalsti, kur šo priekšmetu vairs neuzskata par šaujamieroci, un tādējādi iestādes zaudē to no redzesloka;
-atšķirības direktīvā iekļauto galveno terminu interpretācijā (būtiskās daļas, tirdzniecības starpnieki, trauksmes nolūkiem paredzēti ieroči un antīki ieroči).
No otras puses, izrādījās, ka nav problēmjautājumu par īpašumtiesību prasībām, un direktīva ir palīdzējusi tās saskaņot.
28) Attiecībā uz Šaujamieroču direktīvas konsekvenci ar spēkā esošajiem ES tiesību aktiem pētījumā secināts, ka galvenās problēmas ir saistītas ar UNFP. 2008. gada grozījums ir tikai daļēji saskaņojis direktīvas terminoloģiju ar UNFP. Faktiski direktīva ieviesa atšķirību starp „būtiskām daļām” (essential parts) un „detaļām” (components), kas nav atspoguļots ANO tekstā, kur savukārt ir minētas „detaļas (parts) un sastāvdaļas (components)”. Vēl UNFP 23 dod līgumslēdzējai valstij iespēju atzīt dezaktivētu šaujamieroci par šaujamieroci saskaņā ar attiecīgās valsts tiesībām un veikt visus nepieciešamos pasākumus uz šā pamata.
5.1.4. Būtiskums
29) Novērtējumā tika secināts, ka kopumā Šaujamieroču direktīva joprojām ir pilnīgi būtiska pašreizējām tirgus vajadzībām (proti, šaujamieroču pārrobežu kustība). Uzņēmēju norādītās bažas attiecas galvenokārt uz dalībvalstu pieņemtajiem dažādajiem īstenošanas pasākumiem un procedūrām, kas ir papildu sloga un izmaksu avots, kas negatīvi iespaido šaujamieroču pārrobežu apriti.
30) Attiecībā uz drošības mērķiem (piemēram, nodarījumi, kuros iesaistīti likumīgi glabāti šaujamieroči, sākotnēji likumīgi glabātu šaujamieroču zādzība vai pazaudēšana, trauksmes nolūkiem paredzētu ieroču vai dezaktivētu šaujamieroču pārveidošana) vērtētāji secina, ka direktīva ir būtiska vairumam drošības risku. Viņi ir uzskaitījuši dažas darbības, attiecībā uz kurām vai nu jāapsver to iekļaušana direktīvas darbības jomā, vai tās labāk jāapraksta. Tās ir šādas: trauksmes nolūkiem paredzētu ieroču pārveidošana, pusautomātisko ieroču pārveidošana, dezaktivētu šaujamieroču reaktivēšana, marķējuma dzēšana, mantojumā saņemtu ieroču nelikumīga izmantošana. Visas minētās darbības rada drošības bažas dalībvalstu līmenī. Visbeidzot, vērtētāji norāda, ka nākotnes tehnoloģiskās izstrādnes, piemēram, jaunas tehnoloģijas (tostarp 3D drukāšana) un jaunie pārdošanas kanāli (piemēram, internets) 24 , var nākotnē sarežģīt direktīvas darbības jomu.
5.1.5. ES pievienotā vērtība
31) Šaujamieroči ir īpaša rakstura priekšmeti. Vairumam drošības problēmu, ko ar Šaujamieroču direktīvu cenšas risināt, ir pārrobežu raksturs. Atsevišķas dalībvalsts neaizsargātība pret noziedzīgu darbību iespaido ES kopumā (piemēram, trauksmes nolūkiem paredzētu ieroču pārveidošanas gadījumos). Atšķirības valstu tiesību aktos ir šķērslis kontrolēm un policijas sadarbībai dalībvalstu starpā (piemēram, dažādas reģistrācijas prasības viena veida šaujamieročiem). Pētījumā secināts, ka efektīvu rīcību, lai sasniegtu mērķus – proti, nodrošinātu augstu drošības līmeni ES pilsoņiem un ļautu šaujamieroču pārrobežu kustību, – var veikt tikai ES līmenī. Nenoliedzama Šaujamieroču direktīvas pievienotā vērtība ir tajā apstāklī, ka ir izveidoti kopēji reglamentējoši noteikumi šaujamieroču regulējumam, kas nebūtu sasniegts, valstīm rīkojoties tikai vienpusējā vai divpusējā kārtībā.
32) Iespēja uzturēt augstu drošības līmeni un nostiprināt iekšējo tirgu ir bijusi iespējama tikai pašas direktīvas elastīgā rakstura dēļ. Direktīvā ir noteikts kopīgu prasību minimums, vienlaikus ievērojot subsidiaritātes principu un atstājot dalībvalstīm iespēju pieņemt stingrākus noteikumus atbilstīgi savas valsts vajadzībām un pamatam. Turklāt dalībvalstīm un ES pilsoņiem ir sniegta garantija, ka kopīgie drošības pasākumi, kas iekļauti direktīvā un attiecas uz šaujamieročiem, kuri ražoti Eiropā un atrodas apritē Eiropā, ir spēkā visās dalībvalstīs.
33) Minimālais slieksnis veicina arī iekšējā tirgus funkcionēšanu un likumīgu šaujamieroču tirgus stiprināšanu. Tirgus izteiksmē ES iesaistīšanās lielāko gaidīto devumu (kopīgu kategoriju noteikšanu) kavēja dažādā īstenošana dalībvalstu līmenī. Tomēr EFP efektivitāte ir piemērs tam, kādu potenciālo pievienoto vērtību var sniegt ES iesaistīšanās mednieku un sporta šāvēju pārrobežu aprites atbalstīšanas izteiksmē.
5.2. Ieteikumi
34) Pamatojoties uz vērtējuma konstatējumiem, darbuzņēmējs ir noformulējis ieteikumu kopumu, kas sadalīti atkarībā no tā, vai to īstenošanai vajadzīga leģislatīva rīcība, vai ne.
-Kopīgi kritēriji par trauksmes nolūkiem paredzētu ieroču pārveidojamību (Leģislatīvs)
No nvērtējuma īpaši izriet tas, cik svarīgi ir precizēt pārveidojamības definīciju un kritērijus, lai definētu trauksmes nolūkiem paredzētus ieročus tā, lai radītu kopīgu izpratni par to, kāda veida ieročus, kas paredzēti trauksmes nolūkiem, var pārveidot, un lai ierobežotu to ieroču apriti, par kuriem ir pierādījies, ka tos var pārveidot par darbināmiem šaujamieročiem. Galvenie problēmjautājumi: Izrādījās, ka sākotnēji bezlodes šaušanas ieroču (trauksmes nolūkiem paredzētu un signālieroču) pārveidošana par ieročiem, lai šautu īstu (kaujas) munīciju, ir nopietna problēma daudzās dalībvalstīs.
-Dezaktivēšanas standartu un noteikumu saskaņošana (Leģislatīvs)
Novērtējumā bija iekļauts ieteikums turpināt notiekošo procesu, kurā tiek noteiktas kopīgas pamatnostādnes par šaujamieroču dezaktivēšanas standartiem un paņēmieniem, arī saskaņā ar direktīvas noteikumiem, kurā ir konkrēti paredzēts, ka Komisijai jāizstrādā kopīgas pamatnostādnes par dezaktivēšanu. Pamatnostādņu darbības joma ir jāpaplašina, ietverot arī noteikumus, kas saistīti ar prasībām par īpašumtiesībām uz dezaktivētajiem šaujamieročiem, par to pārdošanu vai pārvietošanu. Galvenie problēmjautājumi: Kopīgu pamatnostādņu par dezaktivēšanas standartiem un paņēmieniem trūkums ir pamatā tam, ka apritē ir dažādu drošības līmeņu dezaktivēti šaujamieroči, kurus potenciāli var reaktivēt. Papildus dezaktivēšanas tehniskajiem standartiem svarīgs vērā ņemams papildu aspekts attiecas uz prasībām par īpašumtiesībām, pārdošanu vai pārvietošanu. Vairumā dalībvalstu dezaktivētus šaujamieročus vairs neuzskata par šaujamieročiem. Tādējādi tos dzēš no oficiālā reģistra, kā rezultātā ir neiespējami izsekot to ceļu līdz to sākotnējam īpašniekam. Tomēr šos priekšmetus var uzskatīt par draudu drošībai un izmantot iebiedēšanai.
-Marķēšanas noteikumu saskaņošana (Leģislatīvs)
-Novērtējumā bija ieteikums saskaņot direktīvā pašlaik iekļautās daļu (parts) un sastāvdaļu (components) definīcijas ar UNFP iekļautajām definīcijām, ierosināts pieņemt ES mēroga standartus attiecībā uz marķēšanu un ietvert direktīvā pienākumu marķēt visas būtiskās daļas ražošanas vai importēšanas laikā. Galvenie problēmjautājumi: Tas, ka dažās dalībvalstīs būtiskas daļas neuzskata par šaujamieročiem un ir pienākums marķēt tikai „būtisku daļu”, izraisa atšķirības, kas savukārt rada grūtības tiesībaizsardzības iestādēm izsekot šaujamieročus pārrobežu noziedzīgos nodarījumos. Tas arī liecina par potenciāliem šķēršļiem iekšējā tirgus funkcionēšanai, jo marķējumi var netikt atzīti visās dalībvalstīs. Ir jāveic dalībvalstīs reglamentētu un marķētu šaujamieroču daļu iepriekšēja padziļināta analīze, un atšķirības starp „būtisku daļu” definīcijām jāiekļauj Šaujamieroču direktīvā, un „detaļas (parts) un sastāvdaļas (components)”, ko reglamentē UNFP, ir jārisina ES līmenī, lai izvērtētu vajadzību veikt izmaiņas direktīvā iekļautajās definīcijās.
-Valsts noteikumu, ar ko īsteno direktīvu, pārredzamība un pieejamība (Neleģislatīvs)
Novērtējumā ieteikts visām ieinteresētajām personām uzlabot pieejamību ES līmenī informācijai, kas savākta valstu līmenī, jo īpaši, ņemot vērā informācijas izmaksas, kas var rasties mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (piemēram, izveidojot datubāzi, kurā tiek vākta informācija par spēkā esošajiem tiesību aktiem un prasībām 28 dalībvalstīs). Galvenie problēmjautājumi: No atšķirībām īstenošanā izriet šādi aspekti: lēnāka šaujamieroču apmaiņa Eiropas Savienībā, informācijas izmaksas – jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, slogs, kas rodas no pieņemto administratīvo procedūru dažādības.
-Saskaņotas pieejas noteikšana medību un sporta šaujamieroču klasificēšanai un EFP noteikumu precizēšana (Neleģislatīvs)
Novērtējumā ieteikts, lai turpmāk tiktu ES līmenī definēti noteikumi par EFP (piemēram, papildu dokumentu skaits, ko prasa valstu iestādes, un šaujamieroču skaits, ko drīkst ierakstīt Eiropas šaujamieroču apliecībā). Galvenie problēmjautājumi: dažādas šaujamieroču klasifikācijas, ko parasti izmanto šīm darbībām dalībvalstīs (proti, šaujamieroči, ko parasti izmanto sporta šaušanai, dažās dalībvalstīs var būt aizliegti), kā arī dažu ar EFP saistītu noteikumu ierobežojoša interpretācija.
-Galveno problēmjautājumu padziļināta analīze (Neleģislatīvs)
Novērtējumā ieteikts veikt padziļinātu analīzi konkrētiem ar direktīvu saistītiem aspektiem, kurus pētījumā atzina par problemātiskiem: 1) turpmāka prasību par šaujamieroču īpašumtiesībām saskaņošana, 2) termina „tirdzniecības starpnieks” interpretācija, 3) pusautomātiskajiem ieročiem piemērojamo noteikumu izvērtēšana un to radīto draudu līmeņa izvērtēšana (saistībā ar to pārveidojamību par automātiskajiem ieročiem). Galvenie problēmjautājumi: 1) Prasības par īpašumtiesībām uz šaujamieročiem: vērtētāji ievēroja, ka dalībvalstis pakāpeniski saskaņo šīs prasības, kas kļūst kopīgas un sīkākas, salīdzinot ar direktīvā iekļautajām prasībām, 2) termins „tirdzniecības starpnieks”: neatbilstības termina definīcijā var radīt riskus. 3) Pusautomātiskie šaujamieroči: vairākas dalībvalstis ir norādījušas uz riskiem, kas saistīti ar pusautomātisko šaujamieroču pārveidošanu par automātiskajiem šaujamieročiem.
-Zināšanu par jaunajām tehnoloģijām stiprināšana (Neleģislatīvs)
Vērtējumā ieteikti turpmāki pasākumi, lai atvieglotu zināšanu apmaiņu dalībvalstu starpā par šaujamieroču tirgu un tirdzniecību (piemēram, tiešsaistes tirgu šaujamieročiem, šaujamieroču daļām un citiem ieročiem), un jauno tehnoloģiju (3D drukāšana) ietekmi uz ieroču kontroli un izsekošanu. Galvenie problēmjautājumi: Jaunās tehnoloģijas rada problēmas tiesībaizsardzības iestāžu spējai izsekot un atklāt šaujamieročus vai to daļas dalībvalstīs un, iespējams, nākotnē radīs grūtības šaujamieroču izsekošanā un pārvietošanas kontrolēšanā.
-Datu vākšanas stiprināšana (Neleģislatīvs)
Novērtējumā ieteikts stiprināt datu vākšanas darbības, lai izveidotu pareizu informācijas bāzi par civilajiem šaujamieročiem un saistītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, lai nākotnē atbalstītu lēmumu pieņemšanas procesus ES līmenī. Galvenie problēmjautājumi: Tas, ka nav sīku un visaptverošu datu, ir viens no galvenajiem šķēršļiem, kas traucē politikas veidotājiem izstrādāt uz pierādījumiem balstītu politiku.
6. Šaujamieroču komitejas kritisks novērtējums un atsauksmes
35) Novērtējuma pētījumā bija atbildes uz Komisijas uzdotajiem novērtējuma jautājumiem, un tajā iekļautā analīze bija balstīta uz savākto datu rūpīgu analīzi. Tomēr no kvalitātes viedokļa dati, kas bija pieejami no oficiālās statistikas, nebija pietiekami. Acīmredzamais datu trūkums ir saistīts ar drošības jautājumiem (piemēram, dati par noziedzīgiem nodarījumiem nav norādīti atsevišķi pa šaujamieroču kategorijām, ir ierobežots nodalījums starp noziedzīgos nodarījumos izmantotajiem likumīgajiem un nelikumīgajiem šaujamieročiem, ierobežoti dati par civilo šaujamieroču ražošanu pa dalībvalstīm utt.), kā arī ir slikta to datu kvalitāte, kas pieejami par civilo šaujamieroču tirgus struktūru (proti, civilo šaujamieroču ražošana, imports un eksports, nozarē funkcionējošo uzņēmumu darbinieki un apgrozījums). Trūkst datu par konkrētu noteikumu īstenošanas izmaksu un administratīvā sloga izteikšanu naudas izteiksmē.
36) To, ka ES līmenī trūka apkopotu datu un statistikas par civilajiem šaujamieročiem, vērtētāji kompensēja, sazinoties ar valstu nozares organizāciju un intervijās iegūstot trūkstošo noderīgo informāciju. Informācija no dažādiem avotiem ļāva tiem pārbaudīt informācijas kvalitāti un ticamību no dažādiem viedokļiem (veikt tās šķērspārbaudi).
37) Lai labāk noformulētu savu atzinumu par pētījuma konstatējumu derīgumu un ieteikumiem, Komisija uzaicināja Šaujamieroču komitejas (ko veido pārstāvji no ES 28 dalībvalstīm un 4 EEZ un 4 EBTA valstīm) pārstāvjus sniegt par tiem piezīmes. Komitejas sanāksmē 2014. gada 18. decembrī komitejas locekļus iepazīstināja ar pētījuma rezultātiem. Šajā sanāksmē dalībvalstu pārstāvji secināja, ka kopumā ieteikumi ir derīgi. Pēc dramatiskajiem 2015. gada janvāra notikumiem dalībvalstis komitejas sanāksmē 2015. gada 25. martā pauda informatīvāku viedokli par novērtējuma ieteikumiem. Dalībvalstis izteica savu vērtējumu par katra ieteikuma steidzamību un derīgumu. Turklāt dažas dalībvalstis (Francija, Apvienotā Karaliste, Zviedrija un Beļģija) papildināja mutiski sniegtās atsauksmes ar rakstiskām piezīmēm.
38) No dalībvalstu savāktās informācijas var secināt, ka:
-daudzas dalībvalstis piekrita, ka ieteikumi ar augstu prioritāti ir šādi: i) kopīgi kritēriji par trauksmes nolūkiem paredzētu ieroču pārveidojamību, ii) dezaktivēšanas standartu un noteikumu saskaņošana, iii) marķēšanas noteikumu saskaņošana. Pēc dalībvalstu vairākuma domām, šo jautājumu dēļ direktīva ir jāpārskata. Vairākas dalībvalstis uzsvēra vajadzību aktīvi turpināt jau notiekošo darbu pie direktīvā paredzētajām pamatnostādnēm par deaktivēšanu;
-vairākumam dalībvalstu būtu ņemami vērā šādi ieteikumi, tomēr piešķirot tiem zemu/vidēju prioritāti: i) valsts noteikumu, ar kuriem īsteno direktīvu, pārredzamība un pieejamība, ii) zināšanu par jaunajām tehnoloģijām stiprināšana, iii) datu vākšanas stiprināšana;
-attiecībā uz ieteikumu par sadarbspēju valstu līmenī izstrādāto informācijas sistēmu starpā dalībvalstu viedokļi nebija viendabīgi. Vairākas dalībvalstis uzskata, ka viens no neatliekamākajiem jautājumiem ir šaujamieroču izsekojamība. Tāpēc valstu datu reģistru sistēmu savienošana varētu palīdzēt policijai un valstu iestādēm labāk koplietot informāciju. No otras puses, vairākas dalībvalstis uzsvēra, ka sistēmu sasaistīšana var izvērsties par ilgu un – nav teikts, ka lietderīgu – nodarbi IT/tehnisko problēmu un nesaderības dēļ, un, vēl svarīgāk, privātuma jautājumu un personas datu apmaiņas jautājumu dēļ. Dalībvalstis ierosināja rūpīgi līdzsvarot izmaksas un administratīvo slogu attiecībā pret potenciālo sadarbspējas sniegto ieguvumu. Pirmais solis būtu izanalizēt, ar kāda veida informāciju ir jāapmainās, un tad izvērtēt, kā to var izdarīt;
-dalībvalstīm nebija kopīga viedokļa par ieteikumu noteikt saskaņotu pieeju medību un sporta šaujamieroču klasificēšanai un precizēt Eiropas šaujamieroču apliecības (EFP) noteikumus. Dažas dalībvalstis apgalvoja, ka nebūtu problēma palielināt Eiropas šaujamieroču apliecībā reģistrēto ieroču skaitu, tomēr būtu jāsaglabā brīvība pieprasīt papildu dokumentus. Citas dalībvalstis uzskata, ka par EFP pieejamās informācijas trūkums ir problēmjautājums. Jo īpaši kāda dalībvalsts norādīja uz vajadzību labāk informēt medniekus, kuri apmeklē citas dalībvalstis, par EFP izmantošanu. Tikai dažas dalībvalstis ierosināja pārskatīt direktīvu, lai saskaņotu šaujamieroču kategorijas;
-attiecībā uz ieteikumu izmeklēt tādus problēmjautājumus kā prasības par īpašumtiesībām, tirdzniecības starpnieku definīcijām un pārveidojamību dalībvalstīm atkal bija atšķirīgi viedokļi. Daudzas, šķiet, piekrita tam, ka ir labāk jādefinē termini "tirdzniecības starpnieki", "sastāvdaļas" (components) un "daļas" (parts) (un nepieciešamības gadījumā attiecīgi pārskatīt direktīvu), un jāizpēta jautājums par pusautomātisko ieroču pārveidojamību automātiskajos ieročos (un otrādi). Tomēr tikai dažas dalībvalstis uzsvēra vajadzību pārskatīt pašlaik spēkā esošās prasības par īpašumtiesībām;
-ievērojams skaits dalībvalstu arī uzskatīja, ka ir jāprecizē noteiktas definīcijas (tirgotāji, būtiskas šaujamieroču daļas, imitācijas).
39) Pamatojoties uz vērtētāja darbu un dalībvalstu sniegtajām atsauksmēm, Komisija piekrīt šā novērtējuma konstatējumiem. Tā arī uzskata, ka ieteikumi ir pamatoti un vērtīgi, lai gan daži ir steidzamāk īstenojami nekā citi. Turklāt dažiem ieteikumiem (piemēram, par šaujamieroču visu daļu marķēšanu un informācijas reģistra savstarpēju savienošanu) varētu būt nozīmīga ietekme izmaksu izteiksmē arī uz ražotājiem un tirgotājiem (jo īpaši MVU), un tāpēc var ieplānot turpmāku izpēti un, iespējams, tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrādi (piemēram, attiecībā uz informācijas reģistru savstarpēju savienošanu).
7. Tālākie plāni
40) Novērtējuma pētījums parādīja, ka Šaujamieroču direktīva ir devusi pozitīvu ieguldījumu iekšējā tirgus funkcionēšanā, atbalstot šaujamieroču pārrobežu apriti un uzturot augstus drošības līmeņus, tai ir ES pievienotā vērtība un tā ir būtiska.
41) Tomēr paliek daži šķēršļi, kas potenciāli var apdraudēt tās funkcionēšanu. Vērtētāji ir īpaši norādījuši un sarunās ar dalībvalstīm ir izkristalizējušies šādi būtiski problēmjautājumi turpmākai rīcībai: a) problēmjautājums saistībā ar bezlodes šaušanas ieroču (piemēram, trauksmes nolūkiem paredzētu šaujamieroču) pārveidojamību par īstiem šaujamieročiem, b) vajadzība precizēt šaujamieroču marķēšanas prasības (kas dod iespēju tos izsekot), c) vajadzība pēc kopīgām un stingrām pamatnostādnēm šaujamieroču dezaktivēšanai, d) vajadzība precizēt definīcijas, e) vajadzība ņemt vērā un apsvērt kārtību, kādā notiek pārdošana internetā, f) vajadzība optimizēt un uzlabot valstu datu apmaiņas sistēmas un izpētīt sadarbspējas iespējas un g) vajadzība stiprināt datu vākšanas darbības saistībā ar civilajiem šaujamieročiem un saistītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, lai pienācīgi atbalstītu nākotnes lēmumu pieņemšanas procesus ES līmenī.
42) Tā kā jau notiek darbs pie kopīgajām pamatnostādnēm un standartiem par dezaktivēšanu, Komisija nolēma pārskatīt direktīvu agrāk, ņemot vērā ietekmi, ko radījuši teroristu uzbrukumi 15. novembrī Parīzē, kā arī iepriekšējiem uzbrukumiem un apšaudēm Parīzē un Kopenhāgenā un incidentam Thalys. Tāpēc Komisija nolēma pievienot šim ziņojumam direktīvas pārskatītu variantu, pamatojoties uz līdz šim savāktajiem pierādījumiem un ievērojot Labākas regulēšanas aspektus.
43) Saskaņā ar Komisijas paziņojumu „Eiropas drošības programma” 25 , atbildot uz ES ministru Rīgas kopīgo deklarāciju 26 un uz Iekšlietu ministru 2015. gada 29. augusta deklarāciju, šim ziņojumam pievienotā priekšlikuma mērķis būs nostiprināt esošo tiesisko regulējumu šaujamieroču jomā, uzlabot informācijas koplietošanu, risināt jautājumu par ieroču tirdzniecību un reaktivēšanu, padarīt stingrākus marķēšanas standartus, lai nodrošinātu labāku izsekojamību, un, visbeidzot, tajā būs apsvērumi par to, kā risināt problēmas saistībā ar ieroču vai bezlodes šaušanas ieroču (proti, trauksmes nolūkiem paredzētu ieroču) pārveidojamību.
OV L 256, 13.9.1991., 51. lpp.
OV L 179, 8.7.2008., 5. lpp.
http://bookshop.europa.eu/en/evaluation-of-the-firearms-directive-pbNB0514159/ ; http://bookshop.europa.eu/en/evaluation-of-the-firearms-directive-pbNB0114006/
COM(2013)685 final.
Eiropas Ekonomikas zona.
Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.
Islande, Lihtenšteina, Norvēģija un Šveice.
Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei "Padomes 1991. gada 18. jūnija Direktīvas 91/477/EEK par ieroču iegādes un glabāšanas kontroli īstenošana", COM (2000) 837 galīgā redakcija. Briselē, 2000. gada 15. decembrī.
Apvienoto Nāciju Organizācijas Protokols par šaujamieroču, to detaļu, sastāvdaļu un munīcijas nelikumīgu ražošanu un tirdzniecību, kas pievienots Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijai pret transnacionālo organizēto noziedzību.
Komisija ratificēja UNFP 2014. gadā. Padomes 2014. gada 11. februāra Lēmums par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Protokolu par šaujamieroču, to detaļu, sastāvdaļu un munīcijas nelegālas izgatavošanas un aprites apkarošanu, kas papildina Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību (2014/164/ES). OV 89, 23.3.2014., 7. lpp.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 14. marta Regula (ES) Nr. 258/2012, ar kuru īsteno 10. pantu Apvienoto Nāciju Organizācijas Protokolā par šaujamieroču, to detaļu, sastāvdaļu un munīcijas nelikumīgu ražošanu un tirdzniecību, kas pievienots Konvencijai pret transnacionālo organizēto noziedzību (ANO Šaujamieroču protokols), un ievieš eksporta atļauju, kā arī importa un tranzīta pasākumus šaujamieročiem, to detaļām, sastāvdaļām un munīcijai.
Galvenais regulas devums ir princips, ka civilo šaujamieroču pārvietošanai starp dalībvalstīm ir jābūt atkarīgai no priekšnosacījuma, ka visas iesaistītās valstis to zina, ir devušas tam atļauju, un ka ir jābūt zināmai šaujamieroču izcelsmei.
COM(2013) 716 final, Komisijas paziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam, Šaujamieroči un ES iekšējā drošība: pilsoņu aizsardzība un nelegālas tirdzniecības pārtraukšana.
COM(2015) 185 final, Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Eiropas drošības programma”.
Saskaņā ar Šaujamieroču direktīvas 3. pantu: „Dalībvalstis savos tiesību aktos var pieņemt noteikumus, kas ir stingrāki nekā šajā direktīvā noteiktie.”
Tostarp: COM (2012)415 – Iespējamās priekšrocības un trūkumi šaujamieroču iedalīšanai tikai divās kategorijās (aizliegtajos un atļautajos), lai ar vienkāršošanu nodrošinātu attiecīgo izstrādājumu iekšējā tirgus labāku darbību; COM (2010)4040 – Šaujamieroču imitāciju laišana tirgū.
Pētījums, lai atbalstītu Ietekmes novērtējumu par iespējamu ierosmi saistībā ar noteikumu uzlabošanu par šaujamieroču dezaktivēšanas, iznīcināšanas un marķēšanas procedūrām Eiropas Savienībā, kā arī par trauksmes nolūkiem paredzētiem ieročiem un imitācijām ( http://www.sipri.org/research/security/europe/publications/study-on-firearms ).
Pētījums, lai atbalstītu Ietekmes novērtējumu par iespējām apkarot nelikumīgu ieroču tirdzniecību Eiropas Savienībā.
Kritēriji dalībvalstu atlasei konkrētu gadījumu izpētei bija šādi: i) šaujamieroču tirgus lielums, ii) dalībvalsts piedzīvotās drošības problēmas, iii) šaujamieroču īpatsvars uz iedzīvotāju skaitu, iv) reģistrētais nozagto vai pazaudēto šaujamieroču skaits.
Laikposms no 2005. līdz 2013. gadam tiek izmantots par atsauci, jo tajā laikā ES jau bija 25 dalībvalstis.
Kontaktgrupas izveide ir paredzēta Šaujamieroču direktīvas 13. panta 3. punktā.
Tiešās atbilstības izmaksas nozīmē visas procedūras, kas vajadzīgas, lai pieņemtu direktīvu valsts līmenī. Administratīvais slogs ir izmaksas, ko sedz uzņēmēji un lietotāji, lai izpildītu informācijas prasību, kas izriet no valdības noteikumiem, kā arī izmaksas dalībvalstu iestādēm, lai īstenotu papildu procedūras. Informācijas izmaksas rodas no atšķirībām direktīvas īstenošanā, kas var uzlikt dalībvalstīm, ražotājiem un lietotājiem pienākumu iegūt informāciju par ārvalstī spēkā esošajām prasībām.
UNFP 19. pants.
Attiecībā uz pārdošanu internetā un jaunajām tehnoloģijām pētījums, lai gan uzskatīja pašreizējo sistēmu par pienācīgu šādu problēmjautājumu risināšanai, tomēr norāda uz interneta kā šaujamieroču pārdošanas kanāla pieaugošo lietošanu un tā kontroles grūtībām nākotnē.
COM(2015)185 final.
Rīgas kopīgā deklarācija pēc tieslietu un iekšlietu ministru neformālās sanāksmes 29. un 30. janvārī Rīgā.