EIROPAS KOMISIJA
Strasbūrā, 15.12.2015
COM(2015) 676 final
KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI
par īstenošanas norisi pēc līderu sanāksmes par bēgļu plūsmām Rietumbalkānu maršrutā
Nepieredzēti apjomīgās bēgļu un migrantu plūsmas, kas sākās 2015. gada vasaras nogalē un kulmināciju sasniedza rudenī, virzījās pa vienu un to pašu maršrutu. Vairāk nekā 650 000 cilvēku 2015. gadā šķērsoja jūru no Turcijas uz Grieķiju, un vairākums pēc tam caur Rietumbalkāniem pārvietojās uz Viduseiropu un Ziemeļeiropu, un tādējādi “Rietumbalkānu” maršruts kļuva par šā Eiropas izaicinājuma centrālo jautājumu. Šīs plūsmas bija ne vien neprognozētas un nepieredzēti lielas, bet turklāt bieži vien virzījās ļoti strauji, un radās bažas, ka valstis cilvēkus vienkārši novirza tālāk pa šo maršrutu saviem kaimiņiem. Skaidri atklājās, ka valstīs, caur kurām iet šis maršruts, izteikti trūkst kapacitātes, sadarbības gara un solidaritātes, kā arī saziņas pamatjautājumos. Šai konkrētajai problēmai vajadzēja konkrētu Eiropas līmeņa operatīvo un politisko risinājumu.
Priekšsēdētājs Junkers 2015. gada 25. oktobrī sasauca attiecīgo valstu vai to valdību vadītāju sanāksmi. Sanāksmē piedalījās Albānijas, Austrijas, Bulgārijas, bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas, Grieķijas, Horvātijas, Rumānijas, Serbijas, Slovēnijas, Ungārijas un Vācijas vai to valdību vadītāji, Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs, Eiropadomes priekšsēdētājs, Eiropas Savienības Padomes pašreizējā un nākamā prezidentūra un Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstais komisārs bēgļu jautājumos (UNHCR).
Līderi vienojās par nekavējoties īstenojamu 17 punktu rīcības plānu
, kurš attiecas gan uz to, kā sadarboties, gan uz to, kas kopīgi jāpanāk, lai labāk pārvaldītu migrantu plūsmas, jo īpaši uzņemšanas kapacitāšu un robežu pārvaldības ziņā. Attiecīgā rīcība papildina ES vispārīgos pasākumus bēgļu krīzes pārvarēšanā, bet konsekvenci ar savu dalību nodrošina Padomes prezidentūra. Eiropadomes 2015. gada 17. un 18. decembra sanāksmes perspektīvā šajā ziņojumā ir izvērtēta Līderu paziņojuma līdzšinējā īstenošana.
25. oktobra sanāksme iekrita nedēļā, kad jūru uz Grieķiju šķērsoja visvairāk cilvēku – vairāk nekā 50 000. Līdz decembra sākumam šis skaits bija nokrities līdz mazāk nekā 14 000 cilvēku nedēļā, tomēr vēl nav nostabilizējies. Slovēnija oktobrī piedzīvoja vairāk nekā 12 600 cilvēku ierašanos vienā dienā, savukārt novembrī ieradušos cilvēku skaits bija vidēji 2000–3000 dienā. Tomēr šie skaitļi nav nostabilizējušies un joprojām ir pietiekami lieli, kas nozīmē spēcīga spiediena saglabāšanos Rietumbalkānu maršrutā.
1.Informācijas pastāvīga apmaiņa un efektīva sadarbība (1. un 2. punkts)
Pirmā prioritāte bija novērst saziņas trūkumu starp maršruta valstu valdībām un kompetentajām iestādēm. 24 stundu laikā visas iesaistītās valstis, iestādes un aģentūras bija norīkojušas kontaktpunktus, kas atskaitās tieši līderiem. Tādējādi ir izveidojies forums, kurā ik dienu notiek informācijas apmaiņa un efektīva koordinācija, ko nodrošina Komisijas vadītās iknedēļas videokonferences
.
Informācijas iknedēļas apmaiņa koncentrējās uz 17 punktiem, par kuriem vienojās līderu sanāksmē, tostarp tādiem jautājumiem kā vispārīgās kustības tendences konkrētajā maršrutā, vajadzību novērtējums un uzņemšanas kapacitāte, uz robežas veiktie pasākumi un konsolidēta Frontex ziņojumu sniegšana
, kas ir pirmie svarīgākie pasākumi ceļā uz personu normalizētu pārvietošanos Rietumbalkānu maršrutā.
Turklāt saziņa ir kļuvusi intensīvāka arī pašā reģionā – Slovēnija 16. un 17. novembrī sasauca iekšlietu ministru sanāksmi, kurā piedalījās Serbija, bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika un Grieķija. Dalībnieki vienojās uzlabot koordināciju, tostarp informācijas apmaiņu par robežu šķērsojošo bēgļu skaitu un uzņemšanas kapacitāšu noslogojumu. Reģiona policijas priekšnieku sanāksmē, kas 3. un 4. decembrī notika Slovēnijā, tika apspriesta operatīvā sadarbība un potenciāla kopīga pieeja ekonomiskajiem migrantiem. Horvātija šajās sanāksmēs nepiedalījās.
Tomēr jāatzīst, ka joprojām daudzos gadījumos nenotiek pietiekama iepriekšēja apspriešanās un paziņošana par izmaiņām, kas paredzētas valsts politikā vai iniciatīvās, jo īpaši tajās, kas var radīt blakusietekmi visā reģionā. Joprojām tiek veikts pārāk daudz vienpusēju pasākumu, piemēram, attiecībā uz Horvātijā, Serbijā un bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā ieceļojošiem migrantiem ir noteikti faktiski ieceļošanas nosacījumi, kas balstās uz pilsonību, un ir uzcelts žogs uz robežas starp bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku un Grieķiju (kā Ungārija to izdarīja uz savas robežas ar Serbiju). Neatkarīgi no katra šāda pasākuma pamatojuma to koordinācijas trūkums reģionā ir radījis neskaidrību un nestabilitāti.
Ir veikts materiālo un finansiālo vajadzību sākotnējais novērtējums. Austrija, bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Bulgārija, Grieķija, Horvātija, Rumānija, Serbija, Slovēnija un Ungārija pēc Komisijas pieprasījuma katra veica savu novērtējumu par tādiem jautājumiem kā izmitināšana un uzņemšana, pārtika un pamatpakalpojumi, reģistrācija, patvēruma pieteikumu apstrāde, atgriešana un robežu pārvaldība. Pēc novērtējumu saņemšanas Komisija 2015. gada novembrī un decembrī rīkoja apmeklējumus uz vietas
, kuros piedalījās UNHCR, Starptautiskā Migrācijas organizācija, Eiropas Investīciju banka un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka. Mērķis bija precizēt vajadzību novērtējumus gan apmēra, gan ilguma ziņā un piemeklēt piemērotākos finansējuma avotus konkrētajām vajadzībām
. Nākamais solis būs veikt papildu novērtējumu par vidēja termiņa un ilgtermiņa vajadzībām visās valstīs, tostarp pievēršot lielāku uzmanību tādiem aspektiem kā integrācija un atgriešana
.
2.Sekundārās kustības ierobežošana (3. punkts)
Daudzie ziņojumi, ka valstis, iepriekš neinformējušas uzņemošo valsti, sekmē bēgļu un migrantu ātru pārvietošanos uz kaimiņvalstīm, nodrošinot transportu vai administratīvo atbalstu, kas ļauj bez kavēšanās virzīties tālāk konkrētajā maršrutā, daļēji izskaidro to, kāpēc līderi apņēmās atturēt bēgļu un migrantu kustību uz citas tā paša reģiona valsts robežu un skaidri paziņot, ka pieeja, ka bēgļus vienkārši izlaiž valstij cauri, nav pieņemama. Šāda pieeja izraisīja plūsmu paātrināšanos, kas spēcīgi apgrūtināja migrantu un bēgļu ierašanās pienācīgu pārvaldību un radīja lielu slogu galamērķa valstīm Rietumbalkānu maršruta galā.
Kopš minētās apņemšanās ir mazāk ziņots par šādiem pasākumiem un savukārt vairāk par robežkontroles iestāžu savstarpējās sadarbības un saziņas gadījumiem. Tomēr tas, ka vairākās valstīs šajā maršrutā trūkst politiskās gribas radīt uzņemšanas kapacitāti, kas piemērota palikšanai ilgāk nekā 24 stundas, vedina domāt, ka šīs valstis sevi uztver tikai par tranzītvalstīm, un liecina arī par ierobežotu ieinteresētību plūsmu palēnināšanā, pat ja starptautiskie dalībnieki, tostarp UNHCR, ir atzinuši, ka bēgļi un migranti bieži ir apņēmības pilni tikt līdz iecerētajai galamērķa valstij, nevis palikt kādā no valstīm maršrutā uz to.
3.Atbalsts bēgļiem un pajumtes un atpūtas vietas nodrošināšana (4.–7. punkts)
Tika panākta vienošanās, ka viens no galvenajiem uzdevumiem visās valstīs ir palielināt kapacitāti nodrošināt pagaidu pajumtes, atpūtas, pārtikas pieejamības, veselības aprūpes, ūdensapgādes un sanitārijas iespējas visiem, kam tas nepieciešams. Attiecīgas infrastruktūras nodrošināšana turklāt ļauj labāk un prognozējamāk pārvaldīt plūsmas un uzlabot reģistrāciju visā maršrutā. Pēdējos divos mēnešos ir veiks liels darbs pie tā, lai izpildītu līderu apņemšanos līdz 2015. gada beigām ar ES finansiālo atbalstu un palīdzību, ko sniedz tādi partneri kā UNHCR un Starptautiskā Migrācijas organizācija, palielināt uzņemšanas kapacitāti Grieķijā līdz kopumā 50 000 vietām un visā Rietumbalkānu maršrutā vēl par 50 000 vietām. Tomēr, lai sasniegtu līderu noteiktos kapacitātes mērķus un nodrošinātu, ka bēgļu vajadzības pēc pajumtes un atpūtas un citas humānās vajadzības tiek pienācīgi apmierinātas, steidzami ir jādara vēl vairāk.
Grieķijā Komisija ir piekritusi piešķirt EUR 80 miljonu finansējumu no Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda un Iekšējās drošības fonda UNHCR programmu atbalstam un izveidot 27 000 uzņemšanas vietu. Komisija ir pieņēmusi finansēšanas lēmumu, ar ko ļauj UNHCR noslēgt līgumus, lai varētu pārvaldīt 20 000 vietu, ko veido viesnīcu kuponi, dzīvokļu izīrēšana un viesģimeņu shēma. 500 vietas jau ir pieejamas, un to skaitu būs iespējams palielināt, kad tiks īstenoti konkursa kārtībā iesniegtie priekšlikumi. No programmas tiks finansēta arī 7000 sākotnējās uzņemšanas vietu izveide Grieķijas salās (karstie punkti), kuru galvenais mērķis ir atvieglot pēcāku pārvietošanu uz citām dalībvalstīm un/vai izskatīšanu Grieķijas patvēruma sistēmā. Ņemot vērā visus uzņemšanas kapacitātes veidus un pieņemot, ka visi plāni tiek īstenoti, uzņemšanas kapacitāte Grieķijā 2016. gada janvāra sākumā sasniegtu 35 000.
Tas nozīmētu 23 000 vietu iztrūkumu salīdzinājumā 30 000 vietām, ko paredzēja vienošanās, papildus 20 000 vietām īres subsīdiju shēmas ietvaros. Ļoti svarīgi ir ātri noteikt, kā šo iztrūkumu novērst. Ir sperts pirmais solis – apzinātas dažas iespējamās atrašanās vietas.
Attiecībā uz apņemšanos Rietumbalkānu maršrutā nodrošināt papildu 50 000 vietas situācija pašlaik ir šāda:
✓bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika ir apņēmusies palielināt ziemas apstākļiem piemērotu uzņemšanas vietu skaitu līdz 2000, taču tās visas ir vietas ļoti neilgam tranzītam (dažām stundām) – trūkst politiskās gribas šajās vietās pagarināt iespējamās uzturēšanās ilgumu. Atbalsta ziņā Komisija ir Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta ietvaros iedalījusi vai stingri ieplānojusi kopumā EUR 39 miljonus ar migrāciju saistītām darbībām šajā valstī. Komisija turklāt atbalsta humānās palīdzības operācijas (EUR 2,6 miljoni). Ir iesaistījušies arī daudzi citi līdzekļu devēji, tostarp dalībvalstis;
✓Serbija ir apņēmusies līdz 2015. gada beigām palielināt vietu skaitu līdz 6000 un uzlabot esošo kapacitāti. Līdzekļu devēji izskata iespēju izveidot vēl 6000 vietas, par kurām Serbija ir norādījusi uz tehniskās kapacitātes potenciālu pieejamību, taču vēl nav pieņēmusi politisku lēmumu. Atsevišķiem ar kapacitātes palielināšanu saistītiem izdevumiem (rekonstrukcijas un ekspluatācijas izmaksas) ir darīti pieejami EUR 7 miljoni Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta ietvaros. Papildus tam ES ir Serbijai piešķīrusi humāno palīdzību, kas pašlaik ir EUR 5,9 miljonu apmērā, un ir pieejama arī cita divpusējā palīdzība;
✓Horvātijā pašlaik ir 5000 pagaidu vietu, kuras tiek pielāgotas ziemas apstākļiem un aizstāj līdzšinējās, ziemai nepiemērotās 5000 vietas. Horvātija uzņemšanas kapacitātes, bēgļu uzņemšanas apstākļu nodrošināšanas un policijas darba atbalstam 2015. gadā ir saņēmusi ārkārtas finansējumu EUR 16,4 miljonu apmērā. Nav izrādīta nekāda politiskā griba palielināt uzņemšanas kapacitāti vai pagarināt iespējamās uzturēšanās ilgumu esošajos centros;
✓kopš oktobra vidus Slovēnijas kapacitāte ir palikusi tajā pašā līmenī, proti, aptuveni 7000 pagaidu vietas. Tā strādā pie tā, lai ziemas apstākļiem piemēroto vietu skaitu palielinātu par 2000. Novembrī Slovēnija saņēma ārkārtas finansējumu EUR 10,2 miljonu apmērā uzņemšanas kapacitātes un policijas operāciju uz robežas atbalstam;
✓Austrijā situācija ir īpaši saspringta, jo tā ir reizē gan tranzītvalsts, gan galamērķa valsts. Kopš līderu sanāksmes tā savu kapacitāti ir palielinājusi par 16 000 vietām līdz gandrīz 74 000 vietām. 2015. gadā tā ir saņēmusi ārkārtas palīdzību EUR 6,3 miljonu apmērā uzņemšanas kapacitātei un patvēruma pieteikumu administrācijai.
Šie skaitļi liecina, ka ir paveikts ievērojams darbs. Dažas valstis bija izveidojušas jaunu kapacitāti jau dažas nedēļas pirms līderu sanāksmes. Daudzas valstis ir strādājušas pie tā, lai uzlabotu uzņemšanas vietu kvalitāti, gatavojoties ziemai, un lai radītu papildu vietas. Tomēr priekšā vēl ir liels darbs. Līdz šim izveidoto papildu uzņemšanas vietu skaits ir mazāks par pusi no 50 000, par ko vienojās līderu sanāksmē. Turklāt tās koncentrējas ļoti nedaudzās valstīs. Īstermiņa (līdz 24 stundām) vietas var palīdzēt apmierināt tūlītējās vajadzības, taču atbilst “tranzīta” uzstādījumam, kas nesaskan ar pilnīgu apņemšanos veicināt migrantu un bēgļu plūsmas palēnināšanos. Finansējumu var izmantot, lai pagaidu infrastruktūru pārveidotu pastāvīgāku, taču tādā gadījumā ir nepieciešams skaidrāks redzējums par to, kā plūsmas pārvaldīt tā, lai tās izkliedētu vienmērīgāk, un skaidra valstu politiskā griba palielināt uzņemšanas kapacitāti.
Valstis, kuras šīs plūsmas pašlaik neskar, kopš līderu sanāksmes nav palielinājušas uzņemšanas kapacitāti. Albānija (300 vietas), Bulgārija (5130 pastāvīgas vietas, kā arī vairāk nekā 800 vietas, kuras var darīt pieejamas nepieciešamības gadījumā), Rumānija (1200 pastāvīgas vietas plus potenciāli 550 pagaidu vietas ārkārtas situācijām) un Ungārija (980 pastāvīgas vietas) ir uzsvērušas, ka uzskata šādu kapacitāti par atbilstīgu pašreizējām un paredzamajām plūsmām. Bulgārija un Rumānija ir norādījušas uz jaudu zemo noslogojumu savos uzņemšanas centros. Tomēr lielāku kapacitāti varētu izmantot rezervei, ja pēc tās ārkārtas apstākļos rastos vajadzība. Plūsmu pastāvīgi mainīgā struktūra nozīmē, ka neviena valsts nevar pieņemt, ka tā paliks neskarta. 2015. gadā Bulgārija, Rumānija un Ungārija valsts programmām saskaņā ar Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu un Iekšējās drošības fondu saņēma attiecīgi EUR 5,8 miljonus, EUR 8,6 miljonus un EUR 6 miljonus. Bulgārija un Ungārija turklāt saņēma ārkārtas finansējumu attiecīgi EUR 4,1 miljona un EUR 6,7 miljonu apmērā. Piesardzība prasītu izmantot šos līdzekļus, lai veidotu uzņemšanas kapacitāti nākotnei.
Nupat ir iedalīti vēl papildu EUR 13 miljoni humānajai palīdzībai bēgļiem, patvēruma meklētājiem un migrantiem, galvenokārt Serbijā un bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā. Šī palīdzība ietvers pārtiku, nepārtikas preces, aizsardzību un pajumti. Līdz ar to ES kopējais humānās palīdzības apjoms Rietumbalkāniem 2015. gadā sasniegs gandrīz EUR 22 miljonus.
Rietumbalkānu maršrutā tiek īstenotas četras Savienības civilās aizsardzības mehānisma operācijas: Serbijā (no 2015. gada 21. septembra), Slovēnijā (no 2015. gada 22. oktobra), Horvātijā (no 2015. gada 26. oktobra) un Grieķijā (no 2015. gada 3. decembra). Kopumā palīdzību ir piedāvājušas 15 iesaistītās valstis, un tā galvenokārt attiecas uz teltīm, gulēšanas piederumiem, individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, apkuri, elektroapgādi un apgaismojumu. Vairākums palīdzības pieprasījumu nav apmierināti, un vajadzības joprojām ir lielas. Piemēram, no 1548 sanitārajiem un izmitināšanas konteineriem, ko gandrīz triju mēnešu periodā bija pieprasījušas šīs četras valstis, līdz šim ir nodrošināti tikai 15. Dažās citās svarīgās jomās, piemēram, attiecībā uz gultām un ziemas apģērbu, ir izteikti tikai nenozīmīgi piedāvājumi. Grieķijai piecas valstis vienpadsmit dienu laikā no pieprasījuma izteikšanas bija sagādājušas vajadzīgo aprīkojumu. Komisija strādā pie tā, lai veicinātu plašāku un ātru reakciju uz šo četru valstu palīdzības pieprasījumiem.
Pēc priekšsēdētāja Junkera vēstules starptautiskajām finanšu iestādēm (Eiropas Investīciju bankai (EIB), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai (ERAB), Eiropas Padomes Attīstības bankai (CEB), Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF) un Pasaules Bankai) Komisija izveidoja tīklu koordinācijas iedibināšanai ar starptautiskajām finanšu iestādēm. Tā ir sākusi informācijas apkopošanu, lai noteiktu, kuras iestādes var palīdzēt kurās jomās. Ir apzināti vairāki piemēroti esošie projekti, tostarp 14 EIB projekti, kas ir piemēroti reaģēšanai uz migrācijas jomas vajadzībām, kā arī neseni CEB dotāciju līgumi kopumā EUR 13,2 miljonu apmērā. Šobrīd ir svarīgi izstrādāt starptautisko finanšu iestāžu vidēja termiņa un ilgtermiņa reakciju, piemēram, atbalstu migrantiem iestrādājot attiecīgajos instrumentos, kurus īsteno Komisija.
4.Migrācijas plūsmu kopīga pārvaldība (8.–12. punkts)
Viens no galvenajiem elementiem, ko skatīja līderu sanāksmē, ir kopīgas pieejas veicināšana migrācijas pārvaldībai. Visas turpmāk minētās robežu pārvaldības iniciatīvas ir vērstas uz to, lai paaugstinātu līmeni stratēģiski svarīgajās vietās, sekmējot pilnīgu reģistrēšanu un pirkstu nospiedumu noņemšanu. Šis uzstādījums ir būtiski svarīgs arī attiecībā uz karstajiem punktiem Grieķijā (tur drīz vajadzētu būt pieejamām 30 jaunām pirkstu nospiedumu noņemšanas ierīcēm papildus 46 jau esošajām).
Lai pieeja būtu konsekventa, ir jābūt noteiktiem uz kopīgu izpratni balstītiem principiem, kurus piemēro lēmumu pieņemšanai uz robežas. Līderu paziņojumā tika apstiprināts princips, ka tad, ja vien iepriekš tiek veikta neizraidīšanas un samērīguma pārbaude, valstis var atteikt ieceļošanu tikai tādām personām, kuras nav paudušas vēlmi pieteikties uz starptautisko aizsardzību. Ar to saistīts ir princips “nav reģistrācijas – nav tiesību” – migrantu (neatkarīgi no viņu statusa) reģistrācija ir priekšnoteikums plūsmu pienācīgai pārvaldībai un migrantu tiesību un pienākumu noteikšanai. Tomēr praksē tas izraisīja faktisku uz pilsonību balstītu pieeju, proti, ieceļošanas atteikšanu visiem tiem, kuriem nav konkrētas (Sīrijas vai Irākas) pilsonības. Šobrīd nav skaidrs, vai visi tie, kuriem tika atteikta ieceļošana, patiešām neizteica vēlmi pieteikties uz patvērumu.
Frontex kopš līderu sanāksmes ik dienu sniedz ziņojumus par situāciju Rietumbalkānu maršrutā, balstoties uz valstu sniegto informāciju. 12. novembrī Frontex sarīkoja tehnisku Rietumbalkānu riska analīzes tīkla sanāksmi ar mērķi uzlabot konsekventu ziņojumu sniegšanu un izstrādāt definīcijas un rādītājus. Rezultātā kopš 23. novembra tiešsaistē tiek īstenota kopīga operatīvā ziņojumu sniegšana, kurā piedalās visas valstis. Frontex turpina strādāt pie datu kvalitātes un tvēruma uzlabošanas un pie plašākas analīzes sniegšanas – aģentūras ikdienas ziņojumi tagad ietver aktuālās situācijas apskatu ne tikai par robežu šķērsojušo personu skaitu, bet arī par reģistrētajām personām, neizsargātajām grupām un izplatītākajām pilsonībām. Tās spēkos turklāt ir novērtēt tendences un sniegt vispārīgu ieskatu. Piemēram, tā aprēķināja, ka novembrī Grieķija saskaņā ar Eurodac procedūrām ir noņēmusi pirkstu nospiedumus aptuveni 54 000 personu. Frontex misijas izvietošanai uz Grieķijas ziemeļu robežas vajadzētu palīdzēt vēl vairāk uzlabot reģistrēšanu. Papildus tam iknedēļas pārskatus par situāciju un jaunākajām tendencēm patvēruma jomā (patvēruma pieteikumu skaits, patvēruma pieprasītāju galvenās izcelsmes valstis, pirmajā instancē pieņemto lēmumu skaits un veids) sniedz Eiropas Patvēruma atbalsta birojs (EASO).
Līderu paziņojumā ir arī uzvērts, cik svarīga ir atgriešana kā viens no nozīmīgākajiem efektīvas migrācijas pārvaldības komponentiem. Šajā jomā jāstrādā aktīvāk, jo atgriešanu skaits nepieaug. ES ir pastiprinājusi atbalstu dalībvalstīm, lai palīdzētu tām izpildīt pienākumus saskaņā ar Atgriešanas direktīvu. Komisija turklāt turpina izstrādāt jaunus un stiprināt esošos instrumentus un tostarp ir paredzējusi ievērojamus līdzekļus Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda valstu programmām. Piemēram, attiecībā uz Grieķiju Komisija no Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda Grieķijas policijai (Starptautiskā Migrācijas organizācija (IOM) ir līdzsaņēmēja) piešķīra EUR 2,5 miljonu dotāciju, kas paredzēta laikposmam no 2015. gada 1. decembra līdz 2016. gada 31. maijam un ietver piespiedu atgriešanas un atbalstītas brīvprātīgas atgriešanās komponentus (kopumā 2080 atgriežamām personām).
Lai varētu īstenot atgriešanu, ir nepieciešams attiecīgo trešo valstu atbalsts atpakaļuzņemšanas jomā. Vienošanās par ES un Turcijas atpakaļuzņemšanas nolīguma agrāku piemērošanu bija būtisks elements ES un Turcijas kopīgajā rīcības plānā. Līderu paziņojumā bija noteiktas vēl trīs prioritāras valstis. Augstā pārstāve / priekšsēdētāja vietniece Mogerīni 1. decembrī ar Afganistānas ārlietu ministru Rabani vienojās pēc iespējas drīz sarīkot augsta līmeņa dialogu par migrāciju, pirms kura notiks augsta ranga amatpersonu apmeklējums Kabulā. 5. novembrī viņa ar Bangladešas ārlietu ministru Ali vienojās 2016. gada sākumā sasaukt pirmo sanāksmi jaunā dialogā par migrāciju un mobilitāti. 23. novembrī komisārs Avramopuls devās uz Pakistānu, kur tikās ar iekšlietu un ārlietu ministriem saistībā ar ES un Pakistānas atpakaļuzņemšanas nolīguma īstenošanu un panāca Pakistānas apņemšanos sadarboties atpakaļuzņemšanas jomā. Vienlaikus tika atzīmēta nepieciešamība sadarboties, lai risinātu nolīguma praktiskās īstenošanas problēmas. Tomēr gan politiskajā, gan tehniskajā līmenī virzība attiecībās ar Pakistānu notiek grūti, ko ilustrē problēmas ar 2. decembra personu atgriešanas reisu, proti, daudzas atgriežamās personas netika ielaistas Pakistānā nesaskaņu par administratīvajām formalitātēm dēļ. Tikmēr turpinās politiskās apspriedes, un nākamajā apvienotās atpakaļuzņemšanas komitejas sanāksmē 2016. gada 12. janvārī ir plānotas tehniskās diskusijas ar mērķi precizēt vairākus punktus saistībā ar īstenošanu.
5.Robežu pārvaldība (13. un 14. punkts)
Līderu paziņojumā bija apzināti vairāki svarīgi konkrētā maršruta robežpunkti, attiecībā uz kuriem nepieciešams nekavējoties strādāt pie tā, lai pārvaldītu mūsu robežas un atgūtu kontroli pār tām, kā arī uzlabotu sadarbību.
ES un Turcijas samitā 29. novembrī tika iedarbināts kopīgs rīcības plāns, kas kalpo par satvaru abu pušu ciešai sadarbībai. Šajā plānā ir pausta ES un Turcijas apņemšanās kopīgi pēc sloga sadales principa risināt Sīrijas konflikta radīto krīzi, intensificēt sadarbību, lai atbalstītu to personu aizsardzību, kuras Sīrijas konflikta dēļ ir piespiedu kārtā pārvietotas uz Turciju, un stiprināt sadarbību, lai ieviestu kārtību migrācijas plūsmās un palīdzētu apturēt neatbilstīgu migrāciju.
Frontex pašlaik pastiprina klātbūtni uz Bulgārijas un Turcijas robežas, kur paredzēts izvietot 24 robežkontroles ierēdņus un tehnisko aprīkojumu.
Attiecībā uz kopīgās jūras operācijas Poseidon izvēršanu pēc Grieķijas iestāžu lēmuma decembra sākumā izvietot 31 Grieķijas policijas grupas vadītāju Frontex savu klātbūtni Egejas jūras salās no 2016. gada janvāra var palielināt par vēl 100 darbiniekiem. Grupas vadītāju izvietošana ir gandrīz pabeigta. Pašlaik uz sauszemes ir izvietoti 157 Frontex pieaicinātie darbinieki, bet jūrā – 146. Papildus tam Grieķija 2015. gada 3. decembrī iesniedza oficiālu pieprasījumu izvietot ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienību, kas sniegtu tūlītēju atbalstu robežsardzei pie tās ārējām robežām Egejas jūras salās.
Grieķija 3. decembrī ar Frontex saskaņoja operācijas plānu attiecībā uz jaunu operāciju uz Grieķijas robežas ar bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku. Kamēr tika panākta vienošanās par Frontex darbinieku izvietošanu, palielinājās šīs robežas potenciāls kļūt par saspīlējuma avotu, ņemot vērā žoga ierīkošanu robežas pārvaldības nolūkā un bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas lēmumu pievienoties citu valstu lēmumam ierobežot robežu šķērsošanu, balstoties uz pilsonību. Līderu paziņojumā bija arī norādīts, ka Grieķijai un bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai nepieciešams pilnīgi iesaistīties divpusējos robežu jomas pasākumos, kas sekmētu uzticības veidošanos, tomēr kopš šo valstu ārlietu ministru tikšanās novembra sākumā šajā jomā maz kas ir panākts, kaut arī ikdienas saziņa starp robežas pārvaldes iestādēm ir uzlabojusies.
Būtu jāveic papildu pasākumi, lai novērstu šķēršļus, kas kavē Frontex darbību robežas abās pusēs starp Serbiju kā trešo valsti un Horvātiju kā ES dalībvalsti. Frontex varētu palīdzēt uzraudzīt robežas šķērsošanu un atbalstīt reģistrēšanu Horvātijas un Serbijas robežšķērsošanas vietās.
Vēl viens veids, kā sniegt atbalstu, ir palīdzēt attiecīgajām valstīm nodrošināt, ka šīs plūsmas nerada sabiedriskās kārtības problēmas. Līderu sanāksmē Slovēnija lūdza divpusēja atbalsta ietvaros nedēļas laikā nodrošināt atbalstu, nosūtot 400 policistu. Pašlaik Slovēnijā ir izvietoti tikai aptuveni 200 citu dalībvalstu policijas darbinieku.
Pakāpeniska vairāku posmu pieeja galveno problēmu risināšanā Rietumbalkānu maršrutā ir ļāvusi uzlabot paredzamību, kā pamatā ir bijusi ievērojama Frontex klātbūtne, kaut arī sekmes bijušas nevienādas. Pasākumu īstenošanu ir bremzējusi dalībvalstu neatsaucība uz Frontex lūgumiem nodrošināt speciālās zināšanas un aprīkojumu (līdz šim dalībvalstis ir apņēmušās nodrošināt tikai 31 % no Frontex pieprasītā cilvēkdienu skaita).
Viens no pasākumiem, ko var izmantot neatbilstīgās migrācijas novēršanā, ir ieceļošanas atteikšana tiem trešo valstu pilsoņiem, kuri nav pauduši vēlmi pieteikties uz starptautisko aizsardzību (atbilstoši starptautiskajām un ES patvēruma tiesībām un ievērojot iepriekš veiktu neizraidīšanas un samērīguma pārbaudi). Taču ir jāapzinās arī sekas, tostarp risks, ka pie robežām veidojas cilvēku masas, kas netiek tālāk, potenciāla migrantu kontrabandas veicināšana un plūsmu novirzīšanās citur (Bosnija un Hercegovina un Melnkalne ir pieņēmušas situatīvos plānus rīcībai šādā gadījumā). Šajā jautājumā jāseko situācijas attīstībai. Frontex, piemēram, palīdzēs Grieķijai migrantu reģistrēšanas darbā, izvietojot 26 darbiniekus uz bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas robežas. Būtu jāpastiprina arī atgriešanas operācijas attiecībā uz personām, kurām nav nepieciešama starptautiskā aizsardzība. Arī UNHCR palīdz Grieķijas iestādēm ievirzīt cilvēkus Grieķijas migrācijas pārvaldības sistēmā un apmierināt neatliekamās humānās vajadzības – 10. decembrī notika apjomīga operācija, kuras ietvaros cilvēkus no ziemeļu robežas pārvietoja uz lielākajām pilsētām pavēruma pieteikumu izskatīšanai.
6.Cilvēku kontrabandas un tirdzniecības apkarošana (15. punkts)
Papildus sadarbībai attiecībā uz migrācijas plūsmām vēl viens sadarbības aspekts ir darbs pie cilvēku kontrabandas un tirdzniecības apkarošanas. 4. decembrī tika parakstīts saprašanās memorands par atļauju apmainīties ar personas datiem starp Eiropolu un Frontex. Eiropols līdz 2016. gada martam izveidos Eiropas Migrantu kontrabandas apkarošanas centru. Viens no piemēriem, kā Eiropols palielina savu atbalstu, ir kopīga operatīvā biroja izveide Vīnē. Domāts, ka tas būs pagaidu reģionāls izlūkošanas/izmeklēšanas mezgls, kas pilnībā integrēts Eiropas Migrantu kontrabandas apkarošanas centrā un ļauj labāk sadarboties dažādu dalībvalstu izmeklētājiem, kuri atrodas Austrijā. Šogad sāks pieņemt darbā vairākumu jauno darbinieku, kuri būs norīkoti strādāt Eiropas Migrantu kontrabandas apkarošanas centrā.
Eiropols pēdējā laikā ir sniedzis atbalstu (operatīvās informācijas apmaiņa un analītiķa izvietošana) vairākās vērienīgās operācijās, kas vērstas pret migrantu kontrabandu Rietumbalkānos, tostarp, piemēram, kopīgajā operācijā “Koštana 2015”, kura notika no 2015. gada septembra līdz oktobrim uz robežas starp Serbiju un bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku un kurā piedalījās septiņas reģiona valstis. Nupat 2. decembrī Eiropols sniedza atbalstu vērienīgā kopīgajā operācijā, kuru īstenoja Austrijas, Grieķijas, Zviedrijas un Apvienotās Karalistes tiesībaizsardzības un tiesu iestādes. Šī operācija, kuru koordinēja Saloniku (Grieķija) tiesu iestādes, bija vērsta uz organizētās noziedzības grupu, kuru turēja aizdomās par cilvēku ievešanu Eiropas Savienībā kontrabandas ceļā, un rezultātā šī grupa tika likvidēta un tika apcietināti 23 aizdomās turētie.
7.Informācija par bēgļu un migrantu tiesībām un pienākumiem (16. punkts)
Informēšana ir ļoti svarīga, ja vēlamies bēgļu un migrantu vidū kliedēt nepareizus priekšstatus un nereālas gaidas un pārliecināt viņus izvairīties no došanās bīstamā ceļā un neizmantot kontrabandistu pakalpojumus. Komisija ir izveidojusi komunikācijas darba grupu, kurā ir pārstāvēti visi attiecīgie institucionālie dalībnieki. Darba grupa ir noteikusi informācijas sniegšanas stratēģiju, kurā paredzēti trīs posmi: novērtēšana, satura izstrāde un izplatīšana. Vispirms tiks apzināti informācijas kanāli, pa kuriem migranti un patvēruma meklētāji saņem informāciju, lai vēstījumus pēc tam varētu efektīvāk vērst uz patvēruma meklētājiem un migrantiem gan ES, gan ārpus tās. Šos datus pēc tam ņems vērā katrai konkrētai valstij paredzētos materiālos par patvēruma procedūrām Eiropā, pret kontrabandu vērstā informācijā galvenajās valodās, kā arī jaunos izplatīšanas kanālos sociālajos medijos (papildus tādiem avotiem kā institucionālie kanāli, kas ietver ES delegācijas, karstie punkti, kā arī Starptautiskā Migrācijas organizācija, tradicionālie mediji un diasporas pārstāvji). Pirmās komunikācijas darbības Rietumbalkānu maršrutā tiks sāktas janvāra vidū.
8.Uzraudzība (17. punkts)
Līdz šim ir notikušas septiņas iknedēļas videokonferences ar valstu kontaktpunktiem, kuras vadīja priekšsēdētāja Junkera kabinets
. Visas reģiona valstis ir aktīvi piedalījušās šajās videokonferencēs, un šī pieeja ir attaisnojusi cerības.