EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 14.12.2015

COM(2015) 639 final

PIELIKUMS

II PIELIKUMS: Valstu tematiskie pārskati

dokumentam

Komisijas paziņojums

Ieguldījumi darbvietās un izaugsmē - maksimāla ESI fondu ieguldījuma izmantošana

II PIELIKUMS. VALSTU TEMATISKIE PĀRSKATI

Saturs

AustrijA    

BeļģijA    

BulgārijA    

HorvātijA    

KiprA    

Čehijas RepublikA    

DānijA    

IgaunijA    

SomijA    4

FrancijA    6

VācijA    29

GrieķijA    2

UngārijA    5

ĪrijA    8

ITĀLIJA    41

LatvijA    4

LietuvA    8

LuksemburgA    51

MaltA    

NīderlandE    6

PolijA    

PortugālE    61

RumānijA    4

SlovākijA    7

SlovēnijA    70

SpānijA    73

ZviedrijA    5

Apvienotā KaralistE    7

1. ESI fondi Austrijā

Ekonomiskās un sociālās problēmas ESI fondu kontekstā

Pēc ekonomikas apmierinošas attīstības posma, kam sekoja mērens krīzes izraisīts attīstības palēninājums, Austrijā pašlaik sākas lēnākas izaugsmes posms. Šī situācija var apgrūtināt Austrijas izvirzīto mērķu sasniegšanu saistībā ar inovāciju, darba tirgu un izglītību, CO2 emisiju samazināšanu un resursu efektivitāti. Austrijā ir īpaši trūkumi tādās jomās kā inovācijas un tehnoloģiju pārnese no pētniecības institūtiem uz MVU un privātie ieguldījumi pētniecībā un izstrādē. Valstij ir jāuzlabo izglītības nodrošināšana zinātnē un tehnoloģijā un darba iespējas šajā jomā. Proti, tai ir jāpalīdz gados vecākiem cilvēkiem, sievietēm, jauniešiem un migrantu izcelsmes cilvēkiem aktīvāk iesaistīties darba tirgū. Austrijai ir arī jāuzlabo resursu efektivitāte, lai varētu novērst arvien lielākas CO2 emisijas, lielos nitrāta izmantošanas daudzumus lauksaimniecībā un bioloģiskās daudzveidības trūkumu mežsaimniecībā. ES politikas ieteikumos Austrijai, kas sagatavoti Eiropas semestrī, ir aplūkotas dažas šīs problēmas, kas ir daļa no Austrijas plašākām problēmām, kuras saistītas ar pensionēšanās vecumu, pensiju sistēmas ilgtspēju, darba tirgu un izglītību un kvalifikāciju.

Galvenās prioritātes un rezultāti

Veicinot inovāciju, pētniecību un tehnoloģiju attīstību, ESI fondi palīdzēs Austrijai sasniegt tās mērķi, proti, kļūt par līderi inovāciju jomā, kā arī tās augsto stratēģijā “Eiropa 2020” noteikto mērķi 3,76 % no IKP tērēt pētniecībai un izstrādei. ESI fondi atbalstīs pētniecības infrastruktūru un spējas Austrijas reģionālajās priekšrocību jomās, kā arī valsts lomu svarīgos Eiropas projektos, tādos kā Eiropas pētniecības infrastruktūras konsorcijs un Eiropas Pētniecības infrastruktūru stratēģijas forums. EUR 248 miljoni tiks tērēti pētniecībai un izstrādei MVU, “tehnoloģiju līderu” skaita palielināšanai un uzņēmumu novatorisma palielināšanai kopumā.

EUR 792 miljoni tiks tērēti MVU konkurētspējas palielināšanai, koncentrējoties uz lauksaimniecību, rūpniecību, pakalpojumiem un akvakultūru. ESI fondu finansējums veicinās jaunuzņēmumu skaita palielināšanu par plānotajiem 3 % gadā, jo īpaši inovāciju un zināšanu ietilpīgās nozarēs, un atbalstīs plānoto MVU skaita palielināšanu par 5 % gadā. Daļa finansējuma tiks izmantota, lai palīdzētu Austrijai sasniegt tās mērķus uzlabot vai izveidot jaunu platjoslas sakaru infrastruktūru 2,3 miljoniem iedzīvotāju lauku teritorijās līdz 2030. gadam un ieguldīt aptuveni 20 000 lauksaimniecības uzņēmumu pārstrukturēšanā un modernizācijā līdz 2023. gadam, vienlaikus īstenojot gandrīz 650 sadarbības projektu.

Papildus EUR 231 miljons tiks tērēts CO2 emisiju samazināšanai visās ekonomikas nozarēs. Tas nozīmē, ka atjaunojamo energoresursu izmantošana uzņēmumos tiks palielināta no 10 % līdz 12-13 %, palīdzot uzņēmumiem sasniegt resursu efektivitātes palielinājumu par 5 % gadā un finansējot vietējās un reģionālās CO2 samazināšanas stratēģijas. EUR 1,27 miljardi tiks tērēti tādām jomām kā pielāgošanās klimata pārmaiņām, riska novēršana un riska pārvaldība lauku teritorijās, un EUR 1,28 miljardi tiks ieguldīti vides saglabāšanā un aizsardzībā un resursu efektivitātes veicināšanā lauku teritorijās. ELFLA līdzekļi palīdzēs Austrijai atjaunot, saglabāt un nostiprināt tās bioloģisko daudzveidību un lauksaimniecības un mežsaimniecības sistēmas, kam ir augsta saglabāšanas vērtība. Austrija vēlas panākt, lai par 83 % tās lauksaimniecības zemes tiktu noslēgti apsaimniekošanas līgumi bioloģiskās daudzveidības/ainavu atbalstam, bet par 78 % lauksaimniecības zemes — augsnes apsaimniekošanas uzlabošanas līgumi. Par 75 % valsts lauksaimniecības zemes tiks piešķirts ELFLA atbalsts ilgtspējīgas ūdens apsaimniekošanas attīstīšanai. EJZF finansējums tiks izmantots zivsaimniecības un akvakultūras ilgtspējas palielināšanai, jūras ekosistēmu un ūdens bioloģiskās daudzveidības uzlabošanai un valsts akvakultūras produktu ražošanas palielināšanai par 5000 tonnām līdz 2023. gadam.

ESI fondu finansējums EUR 123 miljonu apmērā tiks tērēts ilgtspējīgas un kvalitatīvas nodarbinātības veicināšanai un darba mobilitātes atbalstīšanai, jo īpaši atbalstot integrētu ilgtspējīgu attīstību atsevišķās pilsētu un lauku teritorijās un palielinot gados vecāku darbinieku, sieviešu, jauniešu (jo īpaši migrantu izcelsmes) un citu sociālās atstumšanas riskam pakļautu sociālo grupu nodarbināmību. EUR 553 miljoni ir pieejami sociālās iekļaušanas veicināšanai, nabadzības mazināšanai un diskriminācijas novēršanai. Šī summa ir paredzēta galvenokārt, lai atbalstītu migrantu izcelsmes jauniešus un sociālās grupas (tostarp romus). Tāpēc aptuveni 19 % ESI fondu piešķīruma tiek izmantoti, lai atbalstītu iekļaujošu izaugsmi. EUR 243 miljonus paredzēts ieguldīt izglītībā, apmācībā un profesionālajā apmācībā prasmju attīstīšanai un mūžizglītībai, jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošu jauniešu mācību sekmju uzlabošanai un mūžizglītības un profesionālās apmācības atbalstīšanai lauksaimniecībā un mežsaimniecībā. Paredzams, ka līdz 2023. gadam gandrīz 610 000 cilvēku būs apguvuši apmācību.

Finanšu instrumentu un teritoriālo instrumentu izmantošana

Austrija plāno piešķirt EUR 3 miljonus finanšu instrumentiem kā pašu kapitāla ieguldījumu, Augšaustrijā īstenojot projektu “HighTechFund Linz”, kas nodrošina riska kapitālu jauniem, uz tehnoloģijām vērstiem uzņēmumiem to darbības sagatavošanas/uzsākšanas posmā, kā arī uzņēmumiem, kas paplašinās. Lai gan ieguldījumi finanšu instrumentos ir ievērojami mazāki nekā 2007.–2013. gadā, Austrijai izdodas segt savas vajadzības, izmantojot esošos valsts instrumentus, tāpēc nerodas iztrūkums, kas jākompensē ar ESI fondu finansētiem finanšu instrumentiem.

EUR 27,2 miljoni (5 % ERAF finansējuma) tiks tērēti integrētai ilgtspējīgai pilsētu attīstībai Vīnē un Augšaustrijā. Vīne līdzfinansēs Ilgtspējīgas upju modelēšanas centru, tādējādi sniedzot ieguldījumu ES stratēģijā Donavas reģionam. Tiroles province eksperimentālā kārtā saņems EUR 5,5 miljonus sabiedrības virzītai vietējai attīstībai septiņos tās apakšreģionos. Paredzams, ka vietējās partnerības lauku teritorijās radīs 800 darbvietu.

Pamatinformācija

2. Priekšnosacījumi efektīvai un lietderīgai ESI fondu izmantošanai

Austrija ir izpildījusi visus piemērojamos ex ante nosacījumus efektīvai un lietderīgai ESI fondu izmantošanai. Pirms programmu pieņemšanas Komisija pārliecinājās, ka Austrija ir ieviesusi nepieciešamos reglamentējošos nosacījumus pētniecības un inovācijas atbalstam un jo īpaši ka tai ir viedās specializācijas stratēģija valsts un reģionālajā līmenī.

3. ESI fondu pārvaldība

Austrijai piešķirto ESI fondu finansējumu koordinēs Federālā kanceleja un Austrijas Telpiskās plānošanas konference. Lai vienkāršotu īstenošanu, valsts ir samazinājusi ESI fondu programmu skaitu no 13 programmām 2007.–2013. gadā līdz 4 programmām. Tagad tai ir viena valsts mēroga ERAF programma deviņu reģionālo programmu vietā un viena ESF programma divu programmu vietā. Austrija ir arī samazinājusi vadošo iestāžu skaitu no 11 līdz 2 iestādēm. ERAF starpniekiestāžu skaits samazinājās no 36 līdz 16 iestādēm, un gan ERAF, gan sertifikācijas iestādes palielina savu administratīvo spēju. Tā kā viena svarīga starpniekiestāde pārtrauks radīt izdevumus, uz kuriem attiecas ESF finansējums, Komisija uzraudzīs Austrijas ESF absorbcijas spēju un pārliecināsies, vai jaunās uzraudzības un kontroles sistēmas ir uzticamas.

4. Vienkāršojumi līdzekļu saņēmējiem

Lai vēl vairāk samazinātu administratīvo slogu līdzekļu saņēmējiem, Austrija pārskatīs ar ERAF un ESF saistītos valsts atbilstības noteikumus un nosacījumus savos budžeta tiesību aktos, lai nodrošinātu to saskaņotību un konsekvenci. Tā arī ieviesīs e-pārvaldes sistēmas pieteikumiem un ziņojumiem un attiecīgā gadījumā apsvērs iespēju ieviest vienkāršoto izmaksu iespējas un vienotas likmes un standarta likmes vienības izmaksas valsts un reģionālajos atbilstības noteikumos.

1. ESI fondi Beļģijā

Ekonomiskās un sociālās problēmas ESI fondu kontekstā

Pēc vairāku gadu stagnācijas Beļģijā ir atsākusies izaugsme, kā arī palielinās tās konkurētspēja un uzlabojas fiskālā sistēma, savukārt tiek paredzēts, ka tās augošais valsts parāds 2016. gadā būs stabilizējies aptuveni 107 % no IKP līmenī. Tomēr tai joprojām ir jānodrošina fiskālā stabilitāte un jāīsteno strukturālas reformas, jāpalielina nodarbinātības līmenis un jāturpina savas konkurētspējas uzlabošana.

Beļģijas sasniegumi, ja tos salīdzina ar stratēģijā “Eiropa 2020” noteiktajiem tās mērķiem un ES politikas ieteikumiem Eiropas semestrī, liecina par vajadzību uzlabot tās darba tirgus darbību, jo īpaši samazinot finansiālos šķēršļus, kas mazina stimulu strādāt, atvieglojot īpašu mērķa grupu piekļuvi darba tirgum un novēršot prasmju trūkumu un neatbilstības. Beļģijai ir arī jānodrošina, ka algas attīstās atbilstoši darba ražīgumam. Turklāt, mērķtiecīgāk koncentrējoties uz modernizāciju, inovāciju, kā arī pētniecību un izstrādi, Beļģija varētu vēl vairāk uzlabot savus sasniegumus saistībā ar konkurētspējas aspektiem, kas nav saistīti ar izmaksām. Lai Beļģija sasniegtu savus 2020. gadam noteiktos siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķus, tai aktīvāk jāizmanto ilgtspējīgi un multimodāli transporta veidi. Turklāt, stimulējot atjaunojamās enerģijas ražošanu un energoefektivitāti, valsts uzlabos savu ekonomikas efektivitāti kopumā, samazinās atkarību no importa, nostiprinās maksājumu bilances stāvokli, samazinās ekonomikas neaizsargātību no ārējiem cenu satricinājumiem un samazinās siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas.

Būtiska un augoša problēma Beļģijai ir satiksmes sastrēgumi, un tās federālās un reģionālās valdības vēl nav veikušas konkrētus pasākumus šīs problēmas atrisināšanai.

Galvenās prioritātes un rezultāti

2014.–2020. gada periodā Beļģija novirzīs ESI fondu līdzekļus galvenajiem tematiskajiem mērķiem atbilstoši stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem.

Aptuveni 28 % kopējo Beļģijā izlietoto ESI fondu līdzekļu tiks novirzīti inovācijai labvēlīgas uzņēmējdarbības vides attīstīšanai. Tas savukārt palielinās MVU konkurētspēju, uzlabos inovācijas un pētniecības rādītājus un stimulēs e-ekonomikas izaugsmi. Šajā saistībā Beļģija koncentrēsies uz sinerģijas attīstīšanu starp uzņēmumiem, pētniecības un izstrādes centriem un augstākās izglītības iestādēm. Aptuveni 8000 Beļģijas uzņēmumu saņems atbalstu produktīviem ieguldījumiem, un aptuveni 1000 uzņēmumu sadarbosies ar pētniecības iestādēm. Tajā pašā laikā aptuveni 45 % lauksaimniecības uzņēmumu tiks modernizēti un pārstrukturēti, lai palielinātu to konkurētspēju.

ESI fondu līdzekļi tiks izmantoti, lai palīdzētu Beļģijai līdz 2020. gadam sasniegt 73,2 % nodarbinātības līmeni (salīdzinājumā ar 67,3 % 2014. gadā). Ieguldījumi EUR 1,1 miljarda vērtībā tiks atvēlēti, lai attīstītu cilvēkkapitāla izaugsmi un uzlabotu dalību darba tirgū, uzlabojot izglītību visos līmeņos, veicinot sociālo iekļaušanu un palīdzot vismazāk aizsargātajām sabiedrības grupām (jo īpaši jauniešiem un ilgtermiņa bezdarbniekiem) atrast darbu. Mērķis ir palīdzēt aptuveni 460 000 cilvēku atrast darbu, sākt uzņēmējdarbību, atsākt izglītības apguvi vai apgūt apmācību.

Enerģijas un klimata pārmaiņu jomā EUR 657 miljoni tiks tērēti, lai veicinātu dabas resursu ilgtspējīgu un efektīvu izmantošanu un nodrošinātu ieguldījumus virzības uz mazoglekļa ekonomiku atbalstam, jo īpaši ieguldot energoefektivitātē. No 2014. gada līdz 2020. gadam EUR 114 miljoni ESI fondu līdzekļu tiks tērēti energoefektivitātes uzlabošanai ēkās (uzņēmumu telpās, sabiedriskās ēkās un dzīvojamās mājās) un centrālapkures un augstas efektivitātes koģenerācijas uzlabošanai. ESI fondu atbalstītie projekti palīdzēs Beļģijai samazināt SEG emisijas par aptuveni 11 000 tonnu CO2 ekvivalenta un palielināt atjaunojamās enerģijas ražošanas jaudu par 11 MW. EUR 64 miljoni tiks piešķirti virzībai uz energoefektīva, dekarbonizēta transporta nozari. ESI fondu līdzekļi, kas paredzēti zivsaimniecībai, arī turpmāk tiks koncentrēti uz zivsaimniecības un akvakultūras ilgtspējas palielināšanu, jūras ekosistēmu un ūdens bioloģiskās daudzveidības uzlabošanu un nejaušas nozvejas samazināšanu. Lauksaimniecības jomā vienlaikus ar lauksaimniecības modernizāciju Beļģijā būtu arī jāīsteno ilgtspējīga lauksaimniecības prakse, ekoloģiska zemes apsaimniekošana un jāiegulda jaunās tehnoloģijās. Par vairāk nekā 85 000 ha zemes ir plānots saņemt atbalstu bioloģiskās lauksaimniecības attīstīšanai, savukārt agrovides un klimata jomā tiks īstenoti pasākumi, lai aizsargātu vairāk nekā 160 000 ha zemes.

Finanšu instrumentu un teritoriālo instrumentu izmantošana

Beļģija iegulda aptuveni EUR 98 miljonus finanšu instrumentos, kas atbalsta galvenokārt MVU un energoefektivitāti. Instrumentus plānots izmantot tikai Valonijā un Briselē, bet ne Flandrijā. Beļģijai būtu vairāk jāpievēršas ESI finansētu finanšu instrumentu izmantošanai papildus esošajiem valsts un reģionālajiem instrumentiem.

Mērķis ir panākt, ka sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijas aptver aptuveni 70 % lauku iedzīvotāju Flandrijā un vienu trešdaļu lauku iedzīvotāju Valonijā.

Flandrijā ir ieplānoti trīs integrēti teritoriālie ieguldījumi (ITI) (Limburgā, Kempenā un Rietumflandrijā). Programmas, kas saistītas ar galvaspilsētas Briseles reģionu, ir tikai pilsētas mēroga programmas. Limburgas un Kempenas ITI palīdzēs atrisināt problēmas, kas saistītas ar rūpniecības pārveidi.

Pamatinformācija

2. Priekšnosacījumi efektīvai un lietderīgai ESI fondu izmantošanai

Ex ante nosacījums par viedās specializācijas stratēģiju vēl nav pilnībā izpildīts Valonijai un galvaspilsētas Briseles reģionam — attiecīgi tika ieviesti rīcības plāni. Galvaspilsētas Briseles reģionam ir arī rīcības plāns enerģētikas jautājumos atbilstoši tās ERAF programmai.

3. ESI fondu pārvaldība

2014.–2020. gada periodā Valonija ir nolēmusi arī turpmāk izmantot kopīgas ERAF un ESF uzraudzības komitejas. ELFLA uzraudzības komitejas tiks organizētas atsevišķi.

4. Vienkāršojumi līdzekļu saņēmējiem

Vadošās iestādes attiecībā uz ESI fondu pašlaik plāno paplašināt vienkāršoto izmaksu iespēju izmantošanu. Aktīvāka informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) izmantošana ir ievērojami samazinājusi administratīvo slogu finansējuma saņēmējiem un publiskajām iestādēm.

1. ESI fondi Bulgārijā

Ekonomiskās un sociālās problēmas ESI fondu kontekstā

Bulgārijas ekonomiskā efektivitāte pēckrīzes periodā ir saglabājusies mērena. Pēc ekonomiskās aktivitātes krituma 2009. gadā izaugsme ir svārstījusies ap 1 % gadā. Ilgtspējīgu ilgtermiņa izaugsmi kavē strukturālas nepilnības, piemēram, prasmju neatbilstība darba tirgū, darbspējas vecumā esošo iedzīvotāju skaita pastāvīgais samazinājums, viszemākais darba ražīgums un visaugstākā ražošanas energointensitāte ES un neefektīva dabas resursu, piemēram, ūdens, apsaimniekošana. Sabiedriskie pakalpojumi ir neefektīvi un zemas kvalitātes, jo administratīvās un tiesu sistēmas reforma norit gausi. Reaģējot uz šīm problēmām, Eiropas semestra politikas ieteikumi tika vērsti uz darba tirgu, sociālo iekļaušanu, izglītības kvalitāti, inovācijai labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi, energoefektivitāti un administratīvo spēju veidošanu. Šīs prioritātes ir atspoguļotas 2014.–2020. gada ESI fondu programmās Bulgārijā, paredzot ieguldīt līdzekļus visu 11 tematisko mērķu sasniegšanā.

Galvenās prioritātes un rezultāti

ESI fondi veicinās nodarbinātības līmeņa palielināšanu, augstas kvalitātes cilvēkkapitāla nodrošināšanu, uzlabojot izglītību, kvalifikāciju un prasmju paaugstināšanu, veselības un veselības aprūpes uzlabošanu, īpašu uzmanību pievēršot jauniešiem, veciem cilvēkiem un nelabvēlīgā situācijā esošām iedzīvotāju grupām, piemēram, romiem. Bulgārijas mērķis ir palielināt 20–64 gadus vecu iedzīvotāju nodarbinātības līmeni no 63,5 % 2013. gadā līdz 76 % 2020. gadā. Attiecībā uz gados vecākiem cilvēkiem (55–64 gadi) nodarbinātības mērķis 2020. gadam ir 53 %, savukārt attiecībā uz jauniešu bezdarbu mērķis ir 7 % 2020. gadā. Lai veicinātu nelabvēlīgā situācijā esošo un mazāk aizsargāto Bulgārijas iedzīvotāju sociālo iekļaušanu, Bulgārija ir izvirzījusi mērķi samazināt nabadzīgo iedzīvotāju skaitu par 260 000 līdz 2020. gadam. Paredzēts arī nodrošināt labāku veselības aprūpes pieejamību vairākiem tūkstošiem bērnu, tostarp bērniem ar invaliditāti.

Plānots, ka ar ESI fondu līdzekļiem tiks celta aptuveni 100 000 cilvēku kvalifikācija, 28 000 darba meklētāju tiks sniegta palīdzība darba atrašanā, tiks finansēti nodarbinātības un apmācības pasākumi, lai palīdzētu 17 000 jauniešu, un tiks nodrošināta mūžizglītība 160 000 cilvēku. Izglītības jomā aptuveni 1500 skolas saņems ESI fondu atbalstu, nodrošinot 160 000 skolēnu iespēju attīstīt viņu zināšanas un prasmes. Aptuveni 30 000 universitāšu studentu saņems stipendijas, savukārt tūkstošiem vidusskolēnu saņems profesionālās orientācijas pakalpojumus un apmācību reālā darba vidē.

ESI fondi palīdzēs uzlabot uzņēmējdarbības vidi Bulgārijā, stiprinot MVU uz zināšanām balstīto konkurētspēju. Līdz 2020. gadam 1,5 % no Bulgārijas IKP būtu jāatvēl pētniecībai un izstrādei. Ar EUR 528 miljoniem ESI fondu līdzekļu tiks atbalstīta inovācija uzņēmumos, inovatīvu jaunuzņēmumu radīšana un inovāciju un pētniecības infrastruktūras uzlabošana.

ESI fondu līdzekļi tiks izmantoti tam, lai 3500 lauksaimniecības uzņēmumu un 120 uzņēmumu mežsaimniecības nozarē kļūtu konkurētspējīgāki un videi draudzīgāki, radot darbvietas lauku teritorijās gan lauksaimniecības nozarē, gan ar lauksaimniecību nesaistītās nozarēs. Vairāk nekā 4000 mazo lauksaimnieku saņems atbalstu savu uzņēmumu attīstīšanai, un 1630 jaunie lauksaimnieki saņems atbalstu darbības uzsākšanai. Zivsaimniecības nozarē ESI fondu līdzekļi tiks tērēti ieguldījumiem un inovācijai, lai mazinātu zvejas darbību negatīvo ietekmi uz jūras vidi un atbalstītu akvakultūras un pārstrādes nozares MVU.

Ar ieguldījumiem, izmantojot ESI fondu līdzekļus Bulgārijā, būtu par 25 % jāpalielina energoefektivitāte gan mājsaimniecībās, gan rūpniecībā, gan arī pakalpojumu un transporta jomā. Līdz 2020. gadam atjaunojamo energoresursu īpatsvaram enerģijas bruto galapatēriņā Bulgārijā būtu jābūt 16 %. ESI fondu līdzekļi tiks arī ieguldīti ūdens un atkritumu apsaimniekošanā, dabas resursu, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā un klimata pārmaiņu riska novēršanā.

EUR 1,6 miljardi no ESI fondu līdzekļiem tiks atvēlēti Bulgārijas transporta infrastruktūras modernizācijai, nodrošinot labākus savienojumus starp reģioniem un ar kaimiņvalstīm, uzlabojot pakalpojumu pieejamību un stimulējot tirdzniecību un tūrismu. Tiks izbūvēts TEN-T dzelzceļš 190 km garumā, TEN-T autoceļi 62 km garumā, kā arī Sofijas metro 8 km garumā, tādējādi līdz 2023. gadam palielinot metro braucienu skaitu no 80 miljoniem līdz 105 miljoniem gadā.

Viena no galvenajām problēmām Bulgārijā ir laba pārvaldība. Ir vajadzīga pienācīga cilvēkresursu pārvaldība un attīstīšana valsts pārvaldē un tiesu iestādēs. Tāpēc ESI fondi tiks koncentrēti uz to, lai attīstītu tādas jomas kā e-pārvalde un e-tiesiskums un ieviestu kvalitatīvus pakalpojumus iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Līdz 2020. gadam administratīvo publisko pakalpojumu sniegšanai nepieciešamais laiks būtu jāsaīsina par 50 % salīdzinājumā ar 2013. gadu un vidējais kriminālprocesa un civilprocesa ilgums par 10 %.

Finanšu instrumentu un teritoriālo instrumentu izmantošana

EUR 612 miljoni no ERAF, Kohēzijas fonda un ESF fondu budžetiem ir paredzēti finanšu instrumentiem — tas ir par 70 % vairāk nekā 2007.–2013. gadā. Lielākā daļa atbalsta tiks vērsta uz energoefektivitāti, atkritumu un ūdens apsaimniekošanas nozarēm, MVU, pilsētu attīstību un tūrismu. Bulgārija ir arī pievienojusies MVU iniciatīvai, ieguldot tajā EUR 102 miljonus.

ESI fondi tiks arī izmantoti, lai veicinātu sabiedrības virzītu vietējo attīstību lauku teritorijās un no zivsaimniecības atkarīgās teritorijās, radot 600 darbvietu. Plānots, ka vienai trešdaļai Bulgārijas lauku iedzīvotāju būs pieejama infrastruktūra, kas uzlabota ar ESI fondu palīdzību.

Pamatinformācija

2. Priekšnosacījumi efektīvai un lietderīgai ESI fondu izmantošanai

Trīs no ex ante nosacījumiem (EAN), kas īpaši attiecas uz EJZF, un 7 no 11 tematiskajiem EAN nav izpildīti, proti, attiecībā uz viedo specializāciju, ūdeni, transportu, veselību un digitālo izaugsmi, kā arī nav izpildīti būtiskie vispārējie EAN attiecībā uz publisko iepirkumu. Tomēr Bulgārija ir ieviesusi rīcības plānus visu tās EAN izpildei vēlākais līdz 2016. gada beigām.

3. ESI fondu pārvaldība

Par ESI fondu programmu plānošanu, pārvaldību, uzraudzību un kontroli Bulgārijā ir atbildīgs ministru prezidenta vietnieks, kurš atbild arī par ES līdzekļu pārvaldību un Ministru padomes Galveno koordinācijas struktūrvienību. Ministru prezidenta vietnieks koordinē un vada ES līdzekļu pārvaldības koordinācijas padomi, kurā darbojas visas ministrijas, kas atbild par ES līdzekļiem.

Dažādās ESI fondu programmas ietver pasākumus to struktūru administratīvās spējas stiprināšanai, kuras atbild par koordināciju, pārvaldību, īstenošanu, norēķiniem un kontroli. Projektu līdzekļu saņēmēji, piemēram, pašvaldības, tiesu iestādes un iestādes transporta nozarē, arī var saņemt palīdzību savas administratīvās spējas stiprināšanai. Starptautiskās finanšu iestādes, piemēram, Eiropas Investīciju banka, Pasaules Banka un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka, nodrošina zinātību.

4. Vienkāršojumi līdzekļu saņēmējiem

Bulgārijas iestādes strādā, lai samazinātu administratīvo slogu projektu līdzekļu saņēmējiem, ja iespējams, digitalizējot saziņu starp līdzekļu saņēmējiem un vadošajām iestādēm. Minētais ietver projektu priekšlikumu un ziņojumu elektronisku iesniegšanu un administratīvo procedūru vienkāršošanu un efektivitātes palielināšanu. Piemēram: Piemēram, tiks standartizētas pieteikumu un ziņojumu veidlapas, tiks ieviesti noteikumi par vienkāršotajām izmaksām, ziņojot par izdevumiem, kā arī dažādas revīzijas un pārbaudes iestādes koordinēs to pārbaudes.    

1. ESI fondi Horvātijā

Ekonomiskās un sociālās problēmas ESI fondu kontekstā

Ilgstošā ekonomikas lejupslīde ir samazinājusi Horvātijas reālo IKP par aptuveni 12,5 %, savukārt bezdarba līmenis valstī ir palielinājies divkārt no 8,6 % 2008. gadā līdz 17,3 % 2014. gadā. Pēdējie gadi liecina, ka ir vajadzīgas strukturālas pārmaiņas, jo īpaši lai novērstu fiskālo nelīdzsvarotību, īstenotu darba tirgus reformu, attīstītu ilgtspējīgas sociālās un veselības aizsardzības sistēmas, uzlabotu uzņēmējdarbības vidi un veiktu valsts pārvaldes un tiesu sistēmas reformu. Valsts iestādes ir īstenojušas vairākas reformas Eiropas semestra ietvaros. Ievērojama daļa ESI fondu līdzekļu piešķīruma EUR 10,676 miljardu apmērā 2014.–2020. gadam ir paredzēta reformu īstenošanai un valsts mērķu sasniegšanai stratēģijas “Eiropa 2020” ietvaros.

Galvenās prioritātes un rezultāti

ESI fondu līdzekļi tiks izmantoti, lai stimulētu pētniecību, izstrādi un inovāciju Horvātijā, palielinātu tās ekonomikas novatorismu un konkurētspēju un palīdzētu Horvātijai izpildīt tās apņemšanos līdz 2020. gadam 1,4 % no IKP atvēlēt pētniecībai un izstrādei (2012. gadā — 0,75 %). Horvātijas mērķis ir arī palielināt pievienoto vērtību uz vienu MVU darbinieku par 50 % līdz 2023. gadam.

Horvātijā ir viens no viszemākajiem rādītājiem ES saistībā ar dalību darba tirgū — tas jo īpaši attiecas uz jauniešiem, mazkvalificētiem darbiniekiem, gados vecākiem darbiniekiem un sievietēm. Horvātijas mērķis ir sasniegt 65,2 % nodarbinātības līmeni līdz 2020. gadam (2012. gadā – 55,4 %), īpašu uzmanību pievēršot tādu jauniešu nodarbināmības palielināšanai, kuri nav iesaistīti ne darba tirgū, ne izglītībā, ne apmācībā Šajā saistībā ESI fondi mazinās darbinieku prasmju neatbilstību, īstenojot terciārās izglītības un valsts nodarbinātības dienesta reformu un atbalstot profesionālo izglītību un apmācību un mūžizglītību. Fondu līdzekļi arī tiks izmantoti pašnodarbinātības atbalstīšanai un ilgtermiņa bezdarba mazināšanai.

Horvātija tērēs ESI fondu līdzekļus tādas infrastruktūras būvēšanai, kas var uzlabot ekonomikas izaugsmi — galvenā uzmanība tiks pievērsta pamattīklu (TEN-T), ilgtspējīga pilsētu transporta attīstīšanai un Horvātijas reģionu pieejamības uzlabošanai. Turklāt Horvātijai ir arī mērķis nodrošināt 53 % mājsaimniecību ar platjoslas sakaru pārklājumu līdz 2023. gadam (salīdzinot ar 33 % 2013. gadā).

ESI fondu līdzekļi arī tiks tērēti ES vides acquis īstenošanai: mērķis ir nodrošināt, ka vienam miljonam iedzīvotāju līdz 2023. gadam kļūst pieejami uzlaboti ūdensapgādes un notekūdeņu attīrīšanas pakalpojumi. Līdzekļi arī tiks izmantoti, lai samazinātu poligonos apglabāto sadzīves atkritumu īpatsvaru no 83 % 2012. gadā līdz 35 %, ieviestu 40 % Horvātijas Natura 2000 pārvaldības tīkla un 100 % iedzīvotāju nodrošinātu pieejamu gaisa kvalitātes informāciju pilsētu teritorijās. Vairāk nekā EUR 160 miljoni ESI fondu līdzekļu tiks ieguldīti atjaunojamās enerģijas ražošanā, savukārt gada vidējam centrālapkures un dzesēšanas enerģijas pieprasījumam modernizētās sabiedriskās ēkās būtu jāsamazinās līdz 50 kWh/m2 līdz 2023. gadam (2013. gadā — 250 kWh/m2).

Horvātijā ir sociālas problēmas, kas izpaužas kā augsts nabadzības un sociālās atstumtības līmenis — valsts mērķis ir samazināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku skaitu par 150 000 līdz 2020. gadam. Lai sasniegtu šo mērķi, ESI fondu līdzekļi tiks ieguldīti neaizsargātu grupu integrācijas sabiedrībā un darba tirgū veicināšanai, veselības aprūpes pieejamības uzlabošanai, augstas kvalitātes sociālo pakalpojumu pieejamības uzlabošanai (tostarp atbalstot pāreju no institucionāliem pakalpojumiem un pakalpojumiem, kas balstīti uz sabiedrību), diskriminācijas novēršanai un mazināšanai, sociālās uzņēmējdarbības attīstīšanai un pilsētu atjaunošanas projektu īstenošanai.

Visbeidzot, ESI fondu līdzekļi tiks izmantoti, lai atbalstītu Horvātijas valsts pārvaldes reformu, nodrošinot publisko finanšu labāku un pareizu pārvaldību, likvidējot nevajadzīgās procedūras, attīstot e-pārvaldi un apkarojot korupciju. Papildus tiks veicināts dialogs ar sociālajiem partneriem un pilsonisko sabiedrību, kā arī tiks palielināta tiesu sistēmas efektivitāte, paātrinot juridiskās procedūras un nodrošinot objektivitāti.

ESI fondi sniegs ieguldījumu Horvātijas pārtikas ražošanas, akvakultūras un zivsaimniecības nozaru konkurētspējas palielināšanā un to ietekmes uz vidi mazināšanā. Fondu līdzekļi tiks izmantoti, lai pārstrukturētu un modernizētu vairāk nekā 1800 lauksaimniecības uzņēmumu, nodrošinātu darbības uzsākšanas atbalstu vismaz 1000 gados jaunu lauksaimnieku, tādējādi uzlabojot paaudžu atjaunošanos lauku teritorijās, un atbalstītu bioloģiskās daudzveidības pārvaldības līgumu izmantošanu attiecībā uz vairāk nekā 101 000 ha lauksaimniecības zemes. Horvātijas mērķis ir arī sasniegt līdzsvarotu reģionālo attīstību un mazināt ekonomikas lejupslīdi lauku teritorijās, tostarp attīstot alternatīvas saimnieciskās darbības. ESI fondu līdzekļi tiks arī izmantoti, lai uzlabotu un dažādotu vietējo ekonomiku piekrastes zonās, stiprinātu valsts izaugsmes potenciālu jūras un jūrniecības nozarēs, uzlabotu zivsaimniecības un akvakultūras ilgtspēju un nostiprinātu ūdens ekosistēmas un bioloģisko daudzveidību. Paredzams, ka jo īpaši akvakultūras produkcijas apjoms palielināsies par 400 %.

Finanšu instrumentu un teritoriālo instrumentu izmantošana

Horvātija plāno piešķirt vairāk nekā EUR 440 miljonu ESI fondu līdzekļu finanšu instrumentiem, lai nodrošinātu atbalstu MVU, pētniecībai, attīstībai un inovācijai, energoefektivitātei, pilsētu transportam, pašnodarbinātībai un sociālajai uzņēmējdarbībai. Ņemot vērā, ka iepriekšējos plānošanas periodos tai nebija finanšu instrumentu, šī ir vērienīga programma. Horvātijai ir vairāk jāpievēršas finanšu instrumentu izmantošanai IKT, pilsētu attīstības un transporta infrastruktūras jomās.

Horvātija ieguldīs vismaz EUR 400 miljonu integrētos teritoriālajos ieguldījumos, lai tos izmantotu ilgtspējīgai pilsētu attīstībai, un sabiedrības virzītos vietējās attīstības projektos lauku teritorijās, kā arī zivsaimniecības un jūrniecības jomās. Vietējās attīstības stratēģijas atbilstoši Leader programmai skars 1,5 miljonus cilvēku lauku teritorijās 2014.–2020. gada plānošanas periodā.

Pamatinformācija

2. Priekšnosacījumi efektīvai un lietderīgai ESI fondu izmantošanai

Līdz 2016. gada beigām Horvātija būs pieņēmusi vairākas stratēģijas un ieguldījumu plānus, lai izpildītu ex ante nosacījumus (EAN) ESI fondu līdzekļu efektīvai un lietderīgai izmantošanai. Tā cita starpā plāno pieņemt viedās specializācijas stratēģiju, platjoslas sakaru un digitālās stratēģijas, stratēģiju dabas katastrofu risku pārvaldībai, ūdens cenu stratēģiju, upju baseinu apsaimniekošanas plānu, atkritumu apsaimniekošanas plānus un atkritumu mazināšanas programmas, integrētu transporta stratēģiju, slimnīcu ģenerālplānu, programmu profesionālās izglītības un apmācības sistēmas attīstīšanai un stratēģiju valsts pārvaldes attīstīšanai. Divi no EAN, kas saistīti ar EJZF un attiecas uz administratīvo spēju zvejas kapacitātes kontroles īstenošanai un ziņošanai, ir izpildīti tikai daļēji. Rīcības plāni to īstenošanai būtu jāīsteno līdz 2016. gada 31. decembrim.

3. ESI fondu pārvaldība

Valsts (valdības) koordinācijas komiteja koordinēs četru valsts programmu un Eiropas teritoriālās sadarbības programmu īstenošanu. Ņemot vērā ESI fondu līdzekļu piešķīruma straujo palielinājumu Horvātijā 2014.–2020. gadā, būtu ievērojami jāpalielina tehniskās un administratīvās spējas gan pārvaldības un kontroles sistēmā, gan līdzekļu saņēmēju līmenī.

4. Vienkāršojumi līdzekļu saņēmējiem

Tiks attīstīti dažādi instrumenti, tostarp tīmekļa vietne līdzekļu saņēmējiem, koordinēts mehānisms, lai informētu par ESI fondiem un projektu pieteikumu iesniegšanai un atlases procedūru vienkāršošanai. Horvātija ir arī paredzējusi izmantot vienkāršoto izmaksu iespēju.

1. ESI fondi Kiprā

Ekonomiskās un sociālās problēmas ESI fondu kontekstā

Lai Kipra saņemtu EUR 10 miljardu finanšu paketi (ko veido EUR 9 miljardi Eiropas Stabilizācijas mehānisma līdzekļu un EUR 1 miljards SVF līdzekļu), tai ir izvirzīts nosacījums īstenot ekonomikas korekcijas programmu, kas aptver laikposmu no 2013. gada līdz 2016. gadam.

Joprojām problemātiskajā ekonomikas vidē Kipra atpaliek tai izvirzīto dažu mērķu sasniegšanā attiecībā uz stratēģiju “Eiropa 2020”. Piemēram, pašreizējais nodarbinātības un nabadzības līmenis valstī ievērojami atpaliek no izvirzītajiem valsts mērķiem. Lai gan abi stratēģijā “Eiropa 2020” noteiktie izglītības rādītāji 2014. gadā ir uzlabojušies un atbilst valsts mērķiem, Kiprā ir ES viszemākais nodarbināmības līmenis nesen absolvējušo studentu vidū (64,9 % salīdzinājumā ar vidējo rādītāju ES, kas bija 80,7 % 2013. gadā). Īpatsvars no IKP, ko Kipra tērē pētniecībai un izstrādei, ir nedaudz zemāks par valsts mērķi. Stratēģijas “Eiropa 2020” klimata rādītāji ir labi — energoefektivitātes rādītājs par 2013. gadu pārsniedza gada starpposma mērķi, un atjaunojamo energoresursu rādītājs bija apmierinošs. Tomēr Kipras sasniegumi vides jomā joprojām ir ļoti vāji, jo īpaši cieto atkritumu apsaimniekošanas jomā, kur ir zems atkritumu pārstrādes rādītājs.

Galvenās prioritātes un rezultāti

ESI fondu programmas 2014.–2020. gadā ir vērstas uz trīs pamatprioritātēm – 1) konkurētspēja; 2) nodarbinātība un sociālā iekļaušana; un 3) dabas resursu ilgtspējīga izmantošana un aizsardzība.

ESI fondu līdzekļi tiks izmantoti, lai dažādotu ekonomikas struktūru un palielinātu tās konkurētspēju, stiprinot uzņēmējdarbības inovāciju un veicinot sadarbību starp uzņēmumiem un pētniecības iestādēm viedās specializācijas stratēģijā noteiktajās jomās. Tiks veicināta MVU uzņēmējdarbība un konkurētspēja, jo īpaši tūrisma, pārtikas un akvakultūras (kur ražošana jāpalielina par 46 %) nozarēs. Paredzams, ka ar ESI fondu līdzekļiem tiks atbalstīti vairāk nekā 600 MVU un radītas 1200 jaunas darbvietas, savukārt IKP īpatsvaram, kas atvēlēts pētniecībai un izstrādei, būtu jāpalielinās no 0,47 % 2012. gadā līdz 0,5 % 2020. gadā, piesaistot arī privātos ieguldījumus. ESI fondi arī atbalstīs ieguldījumus zivsaimniecībā, lai mazinātu zvejas darbību negatīvo ietekmi uz jūras vidi un atbalstītu tos MVU, kas darbojas akvakultūras un pārstrādes nozarē. Kipra plāno uzlabot e-pārvaldi un digitālo uzņēmējdarbību, ieguldot IKT, un palielināt IKT izmantošanu MVU. Tā arī ir paredzējusi, ka ātras darbības platjoslas sakari būs pieejami 50 % mājsaimniecību, savukārt IKT izmantošana iedzīvotāju un MVU vidū palielināsies attiecīgi par 10 % un 6 %.

ESI fondi ieguldīs nodarbinātībā un sociālajā kohēzijā, palīdzot palielināt nodarbinātības iespējas un koncentrējoties uz neaizsargātām iedzīvotāju grupām, piemēram, bezdarbniekiem, ilgtermiņa bezdarbniekiem un jo īpaši jauniešiem. Lai atbalstītu pēdējo minēto sabiedrības grupu, tiks izmantota arī Jaunatnes nodarbinātības iniciatīva (JNI). Paredzams, ka labumu no ESI fondu intervences gūs vairāk nekā 14 000 bezdarbnieku, no kuriem lielākā daļa (9000) būs jaunieši. No tiem 5800 saņems atbalstu atbilstoši JNI, bet pārējie — no ESF. Plānots, ka ar ESI fondu atbalstu dalība darba tirgū un nodarbinātības līmenis paaugstināsies, sasniedzot 2020. gadam noteikto mērķi, proti, 75-77 % (2014. gadā — 67,3 %). Paredzams, ka ESI finansējums arī uzlabos valsts pārvaldi. Turklāt tas uzlabos arī sociālo iekļaušanu, palīdzot neaizsargātiem iedzīvotājiem iesaistīties darba tirgū un atbalstot 180 sociālo uzņēmumu izveidi. Tādējādi tiks atvieglota Kipras mērķa sasniegšana, proti, samazināt nabadzību līdz 19,3 % 2020. gadā (no 27,8 % 2013. gadā). Paredzams, ka ESI fondi palīdzēs uzlabot mūžizglītību un profesionālo izglītību un apmācību, īpašu uzsvaru liekot uz darba tirgus vajadzībām atbilstošu prasmju nodrošināšanu.

Fondu līdzekļi atvieglos Kipras virzību uz mazoglekļa un resursefektīvu ekonomiku, veicinot energoefektivitāti (2020. gada noteiktais mērķis ir 14,3 % salīdzinājumā ar 12,3 % 2011. gadā) un atjaunojamās enerģijas patēriņu (13 % 2020. gadā salīdzinājumā ar 7,7 % 2011. gadā). Turklāt aptuveni 3500 mājsaimniecību tiks sniegta palīdzība, lai uzlabotu to enerģijas patēriņu, tādējādi paaugstinot to energoefektivitātes klasi.

ESI fondu līdzekļi tiks izmantoti, lai apmierinātu Kipras neatliekamo vajadzību izpildīt ES prasības par cieto un šķidro atkritumu apsaimniekošanu. Paredzams, ka Kipra palielinās pārstrādāto atkritumu īpatsvaru līdz 50 %, bet 2300 mājsaimniecību (iedzīvotāju ekvivalenta izteiksmē) saņems uzlabotus notekūdeņu attīrīšanas pakalpojumus. ESI fondi arī tiks izmantoti, lai pabeigtu ieguldījumus Kipras TEN-T ostā un tās savienojumos. Tādējādi preču pārvadājumu apjoms palielināsies no 300 000 TEU līdz 1 miljonam TEU. Ieviešot pilsētu transporta mobilitātes uzlabojumus, jo īpaši Nikosijā, vajadzētu divreiz palielināties sabiedrisko transportu izmantojošo cilvēku skaitam.

ELFLA atbalsts tiks koncentrēts uz ieguldījumiem dabas resursu ilgtspējīgas apsaimniekošanas un izmantošanas veicināšanai, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai, pasākumiem, lai pielāgotos klimata pārmaiņām, un jaunu darbvietu radīšanai lauku teritorijās. EJZF atbalsts tiks koncentrēts uz jūras bioloģisko resursu aizsardzību un atjaunošanu.

Finanšu instrumentu un teritoriālo instrumentu izmantošana

Kipra ir norādījusi summu EUR 15 miljonu apmērā, kas jāpiešķir finanšu instrumentiem MVU atbalstam. Ir sākti ex ante novērtējumi, lai izvērtētu pašu kapitāla, aizdevumu un garantiju shēmas iespējas MVU atbalstam, IKT, enerģētikas nozari un ieguldījumus vides un transporta jomā.

Kipra ir piešķīrusi ievērojamu summu (20 % ERAF finansējuma jeb aptuveni EUR 60,2 miljonus) ilgtspējīgai pilsētu attīstībai. Mērķis ir veicināt integrētu rīcību, lai atrisinātu ekonomiskās, vides un sociālās problēmas, kas skar valsts četras galvenās pilsētas. Tas ir daudz vairāk nekā obligātie 5 %, ko nosaka ES tiesību akti. Integrēti teritoriālie ieguldījumi netiks īstenoti. Turpretī sabiedrības virzīta vietējā attīstība tiks īstenota ELFLA un EJZF programmu ietvaros.

Pamatinformācija

2. Priekšnosacījumi efektīvai un lietderīgai ESI fondu izmantošanai

EJZF īpašais ex ante nosacījums (EAN) par zvejas kapacitātes ziņojumiem ir izpildīts daļēji, un ir izstrādāts rīcības plāns. No 11 tematiskajiem EAN nav izpildīti 5. Vissvarīgākais no tiem ir saistīts ar platjoslas sakaru tīklu, ūdens cenu noteikšanu un upju baseinu plānošanu, tostarp atkritumu pārstrādi un atkārtotu izmantošanu. Ir izstrādāti rīcības plāni, un ir noteikti termiņi to ieviešanai. Vispārējais EAN, kas saistīts ar statistiku un rādītājiem, nav izpildīts, bet ir izstrādāts rīcības plāns tā īstenošanai līdz 2015. gada decembrim.

3. ESI fondu pārvaldība

Programmu skaits Kiprā nav mainījies salīdzinājumā ar 2007.–2013. gada plānošanas periodu. Valsts ir izveidojusi vienotu vadošo iestādi (Eiropas programmu, koordinācijas un attīstības ģenerāldirektorātu) un vienotu uzraudzības komiteju, lai koordinētu ERAF/Kohēzijas fonda un ESF programmas, savukārt visām programmām izmanto vienotu informācijas sistēmu.

4. Vienkāršojumi līdzekļu saņēmējiem

Kipras iestādes ir iecerējušas plašāk izmantot vienkāršoto izmaksu metodes un modernizēt specializēto informācijas sistēmu. Tās arī plāno uzlabot elektronisko veidlapu izmantošanu un valsts administratīvo dienestu savstarpējo sadarbspēju automatizētas dokumentu izdošanas jomā, kā arī samazināt vajadzīgo dokumentu un apliecību skaitu.

1. ESI fondi Čehijas Republikā

Ekonomiskās un sociālās problēmas ESI fondu kontekstā

Pašreizējās makroekonomiskās tendences ir pozitīvas — Čehijas ekonomikas izaugsme atsākās 2014. gadā pēc divu gadu lejupslīdes. Tomēr ir paredzams, ka negatīvās demogrāfiskās tendences ilgtermiņā palielinās gan pensiju, gan veselības aprūpes izdevumus. Pašlaik ekonomikas virzību nosaka uzņēmumu grupa, kas mēreni izmanto inovāciju, un paredzams, ka nākotnē tā virzīsies uz augšu pievienotās vērtības ķēdē. Bezdarbs samazinās, tomēr darba tirgū ir raksturīga dažu sabiedrības grupu zema aktivitāte un neatbilstība starp prasmju piedāvājumu un pieprasījumu.

Čehijas Republikai noteikto stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu analīze liecina par būtiskiem trūkumiem valsts un reģionālā līmenī saistībā ar izdevumu palielināšanu pētniecībai un inovācijai (jo īpaši privātajiem ieguldījumiem), energoefektivitātes uzlabošanu, terciārās izglītības reformu, korupcijas apkarošanu un publiskā iepirkuma noteikumu pareizu piemērošanu. ES politikas ieteikumos, kas sniegti saistībā ar Eiropas semestri, ir ierosināts izveidot publisko līgumu galveno reģistru, nodrošināt pienācīgu korupcijas apkarošanas plāna īstenošanu, pieņemt augstākās izglītības reformu un palielināt nelabvēlīgā situācijā esošu bērnu (jo īpaši romu) iesaistīšanos izglītībā.

Galvenās prioritātes un rezultāti

ESI fondi 2014.–2020. gada periodā tiks izmantoti, lai uzlabotu Čehijas ekonomikas konkurētspēju un novatorismu, ieguldot EUR 2,5 miljardus pētniecībā, tehnoloģiju attīstībā un inovācijā. Pēc ESI fondu piešķīrumu palielināšanas valsts ir mazinājusi ieguldījumu nepietiekamību pētniecības un izstrādes jomā, un ir paredzams, ka 2020. gadā pētniecībai un izstrādei atvēlētā procentuālā daļa no IKP palielināsies līdz 2,97 %. Ieguldījumi tiks izmantoti, lai sekmētu pētniecības un inovācijas struktūras un spēju un lai uzlabotu sadarbību starp pētniecības nozari, uzņēmumiem un terciārās izglītības iestādēm.

Vairāk nekā EUR 2 miljardi (1,4 % no IKP) tiks izmantoti kā galvenais finansējuma avots, lai atbalstītu virzību uz mazoglekļa ekonomiku. Čehijas rūpniecības nozares (kurā izmanto galvenokārt akmeņogles) energointensitāte un resursu intensitāte ir viena no visaugstākajām ES. Paredzams, ka galvenie sasniegumi šajā jomā būs palielināta enerģijas ražošana no atjaunojamiem energoresursiem (par 83 MW) un siltumnīcefekta gāzu emisiju līmeņa samazināšana (par 920 000 tonnu CO2/gadā).

ESI fondi ieguldīs EUR 2,8 miljardus vides aizsardzībā un resursu efektīvā izmantošanā. Ieguldījumi tiks izmantoti šādiem mērķiem: ūdens kvalitātes uzlabošana (piem., papildu 150 000 iedzīvotājiem būs pieejama uzlabota ūdensapgāde), atkritumu apsaimniekošana (piem., atkritumu pārstrādes jauda palielināsies par 700 000 tonnu gadā), gaisa kvalitāte, bioloģiskās daudzveidības uzlabošana, zemes 400 000 ha platībā iekļaušana bioloģiskās lauksaimniecības ķēdē un palīdzības sniegšana lauksaimniekiem, lai izpildītu saistības, kas attiecas uz agrovidi un klimatu, aptverot 870 000 ha zemes. EJZF uzlabos Čehijas zivsaimniecības un akvakultūras nozares ilgtspēju, izmantojot efektīvākas un videi nekaitīgākas ražošanas metodes.

Transporta jomā ar EUR 6,2 miljardu piešķīrumu tiks atbalstīts ilgtspējīgs transports un sniegta palīdzība, lai likvidētu caurlaidspējas trūkumus pamattīklu infrastruktūrās. Tas arī palīdzēs novērst nepilnības TEN-T tīklos un uzlabot dzelzceļu tīkla savstarpējo izmantojamību. Notiks dzelzceļa līniju pārbūvēšana vai modernizācija 140 km garumā, tādējādi būtiski veicinot pareju uz ilgtspējīgu mobilitāti. Infrastruktūras uzlabojumi palielinās valsts reģionu pieejamību, un tādējādi vairāk iedzīvotāju izmantos sabiedrisko transportu pilsētās. ESI fondu līdzekļi EUR 200 miljonu apmērā ir paredzēti augstsprieguma pārvades tīklu modernizācijai un aizsardzībai.

Gandrīz EUR 1,4 miljardi tiks atvēlēti, lai veicinātu ilgtspējīgu un kvalitatīvu nodarbinātību un atbalstītu darbaspēka mobilitāti, īpaši pievēršoties nelabvēlīgā situācijā esošām iedzīvotāju grupām, piemēram, mazkvalificētām personām, veciem cilvēkiem un jauniešiem (atbalsts 585 000 cilvēku, no kuriem 230 000 iegūs jaunu kvalifikāciju). ESI fondu līdzekļi arī tiks tērēti sociālajai iekļaušanai un izglītībai — katrā no šīm jomām tiks piešķirti EUR 2 miljardi, lai palīdzētu grūtībās nonākušiem cilvēkiem un nelabvēlīgā situācijā esošiem cilvēkiem, uzlabotu sociālo un veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti un ieguldītu izglītībā. Sabiedrisko pakalpojumu jomā tiks izveidotas 30 jaunas mobilas veselības aprūpes grupas un 83 veselības aprūpes iestādes, kā arī tiks atbalstīta izglītība visos līmeņos, nodrošinot vienlīdzīgu piekļuvi augstas kvalitātes pirmsskolas, pamata un vidējai izglītībai. ESI fondi tiks arī izmantoti, lai attīstītu augstskolas, uzlabojot to cilvēkresursu pārvaldību un atvieglojot piekļuvi terciārajai izglītībai (869 studenti jaunās bakalaura studiju programmās).

Aptuveni EUR 180 miljoni tiks tērēti valsts pārvaldes un tiesu sistēmas efektivitātes un pārredzamības uzlabošanai, administratīvo slogu samazināšanai, valsts ierēdņu prasmju uzlabošanai un personāla resursu pārvaldības efektivitātes palielināšanai.

Finanšu instrumentu un teritoriālo instrumentu izmantošana

Aptuveni EUR 763 miljonus atbilstoši kohēzijas politikas programmām plānots novirzīt ar finanšu instrumentu starpniecību. Šī summa vairāk nekā divas reizes pārsniedz iepriekšējā plānošanas perioda summas. Galvenās intervences jomas ir atbalsts MVU, transporta infrastruktūra, ieguldījumi energoefektivitātē un — mazākā apjomā — resursu efektivitātē.

Normatīvajos aktos paredzētā prasība 5 % ERAF finansējuma izmantot ilgtspējīgai pilsētu attīstībai tiks izpildīta ar ieguldījumiem no programmas “Prāga — izaugsmes pols” un septiņiem integrētiem teritoriāliem ieguldījumiem (ITI) lielākajās metropolēs. Kopējais piešķīrums ITI ir EUR 1 miljards no ERAF un EUR 223 miljoni no Kohēzijas fonda.

Sabiedrības virzīta vietējā attīstība būs īpaši svarīga lauku teritoriju attīstīšanai, izmantojot vairākfondu pieeju. Šim nolūkam tiks piesaistīts finansējums no ERAF (EUR 418 miljoni), ELFLA (EUR 115 miljoni) un ESF (EUR 64 miljoni), ko integrētās, vairākas nozares aptverošās vietējās attīstības stratēģijās varēs izmantot vietējās kopienas, kuras organizētas aptuveni 160 vietējās rīcības grupās, aptverot 55 % iedzīvotāju.

Pamatinformācija

2. Priekšnosacījumi efektīvai un lietderīgai ESI fondu izmantošanai

Nav pabeigti stratēģiskie satvari saistībā ar konkrētām ieguldījumu jomām (t. i., pētniecība un izstrāde, IKT). Ir pieņemti rīcības plāni par 11 tematiskajiem un 3 vispārējiem ex ante nosacījumiem (EAN).

3. ESI fondu pārvaldība

Čehijas Republika ir racionalizējusi ESI fondu pārvaldību un vēl vairāk centralizējusi to, samazinot programmu skaitu (no 17 programmām 2007.–2013. gadā līdz 8 kohēzijas politikas programmām) un starpniekiestāžu skaitu. Reģionālās attīstības ministrija ir valsts koordinācijas iestāde. Papildu koordinācija starp fondiem tiek nodrošināta, organizējot uzraudzības komitejas, koordinētus uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus un darba grupas. Administratīvās spējas uzlabošanu veicina 2014. gada Civildienesta likums.

4. Vienkāršojumi līdzekļu saņēmējiem

Čehijas Republikas mērķis ir samazināt administratīvo slogu līdzekļu saņēmējiem un valsts pārvaldei, samazinot programmu un starpniekiestāžu skaitu, ieviešot jaunu uzraudzības sistēmu visai īstenošanas struktūrai un izveidojot vienotu metodisko vidi visām programmām. Tiks plašāk izmantoti finanšu instrumenti un tādas iespējas kā avansa maksājumi un vienkāršotās izmaksas.

1. ESI fondi Dānijā

Ekonomiskās un sociālās problēmas ESI fondu kontekstā

Finanšu krīze salīdzinoši smagi skāra Dānijas ekonomiku, tāpēc ievērojami palielinājās bezdarbs, jo īpaši jauniešu un to cilvēku vidū, kuriem nav Dānijas izcelsme. Lai gan Dānijā ir uzņēmējdarbībai labvēlīga vide, izaugsme notiek tikai dažos MVU; iemesls tam daļēji ir ierobežoti panākumi, inovāciju pārvēršot peļņā, neapmierinoša uzņēmējdarbības prasmju attīstīšana un primārās nozares vajadzība palielināt inovāciju ilgtspējīgākai ražošanai. Tomēr Dānijā joprojām ir dažas problēmas saistībā ar tās darbaspēka prasmēm. Šo problēmu vidū ir to cilvēku īpatsvara samazināšanās, kuri apgūst profesionālo apmācību, to migrantu izcelsmes cilvēku (jo īpaši vīriešu) īpatsvara samazināšanās, kuri apgūst izglītību, un pastāvīgi augstais priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas rādītājs. Šīs problēmas tika aplūkotas vienā no Dānijai adresētajiem ES 2014. gada politikas ieteikumiem saistībā ar Eiropas semestri.

Kopumā Dānijai ir labi sasniegumi vides jomā, lai gan tai neizdodas sasniegt siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķus. Joprojām ir liela slodze uz dzīvotnēm un ūdensobjektiem, galvenokārt intensīvas zemes izmantošanas un zvejniecības, barības vielu izskalošanās no zemes u. c. iemeslu dēļ.

Dānija ir pārtikusi valsts ar diezgan mazām sociālekonomiskajām atšķirībām salīdzinājumā ar citām dalībvalstīm, un lielāko daļu problēmu tā risina ar valsts shēmu starpniecību. Tā kā ESI fondu piešķīrums Dānijai ir neliels, programmas tiek koncentrētas uz iepriekš minēto problēmu risināšanu.

Galvenās prioritātes un rezultāti

EUR 300 miljoni ESI fondu līdzekļu palīdzēs MVU rūpniecības, pakalpojumu, lauksaimniecības, akvakultūras un zivsaimniecības nozarēs kļūt novatoriskākiem un efektīvāk pārvērst inovāciju peļņā. ESI fondu līdzekļi arī tiek ieguldīti uzņēmumu konkurētspējas palielināšanā, atbalstu koncentrējot uz kopām un sadarbības tīkliem. Turklāt liela daļa ar vidi un klimatu saistīto valsts ieguldījumu ir paredzēta arī uzņēmumu konkurētspējas un izaugsmes uzlabošanai. Dānija ESI fondu līdzekļus izmantos arī, lai attīstītu apzinātās iespējamās izaugsmes jomas gan individuālos uzņēmumos, gan saistībā ar reģionālām viedās specializācijas stratēģijām. Paredzams, ka aptuveni 3200 uzņēmumu iesaistīsies sadarbības tīklos, tostarp tīklos, kuros darbojas zināšanu iestādes, un vairāk nekā 4000 uzņēmumu laidīs klajā inovatīvus risinājumus vai produktus.

Dānija arī tērēs EUR 270 miljonus no ESI fondu līdzekļiem sociālajai iekļaušanai, lai palīdzētu no darba tirgus atstumtajiem cilvēkiem un uzlabotu nodarbināmību, palīdzot lielākam cilvēku skaitam iegūt profesionālo apmācību un augstāko izglītību (būs pieejami valsts līdzekļi, lai palīdzētu cilvēkiem, kuri ir vairāk attālināti no darba tirgus). Tādējādi ESI fondu līdzekļi tiks izmantoti Eiropas semestra politikas ieteikumu izpildei. Tiks izveidoti kopumā 5500 darbvietu, un ir paredzams, ka, ieguldot apmācībā, 52 000 cilvēku tiks sniegta palīdzība, lai viņi aktīvāk iesaistītos darba tirgū.

Dānija ieguldīs vairāk nekā EUR 635 miljonus ESI fondu līdzekļu vides un klimata jomās. Tās ieguldījumi vides jomā būs vērsti uz dabas resursu aizsardzību un saglabāšanu, ūdens kvalitātes un bioloģiskās daudzveidības uzlabošanu un apstrādātās zemes un zivju krājumu (tostarp akvakultūras) izmantošanu videi nekaitīgā un ilgtspējīgā veidā atbilstoši jaunajai kopējai zivsaimniecības politikai. Piemēram, zivsaimniecības jomā ESI fondu līdzekļi palīdzēs samazināt nejaušas nozvejas apjomu par 5000 tonnu un palielināt bioloģisko akvakultūras ražošanu par 3000 tonnu līdz 2023. gadam. Lauksaimniecības nozarē ESI fondu līdzekļi arī ietvers atbalstu ainavu un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai, aptverot vismaz 3400 km² (jeb vairāk nekā 10 % valsts lauksaimniecības zemes) platību. No Dānijas kopējiem ieguldījumiem vides un klimata jomā EUR 91 miljons tiks ieguldīts pārejā uz mazoglekļa ekonomiku, tādējādi samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas par 51 000 tonnu un enerģijas patēriņu par 905 000 GJ. Tas palīdzēs Dānijai sasniegt stratēģijā “Eiropa 2020” tai noteikto mērķi samazināt SEG emisijas par 20 %. Uzlabota resursu efektivitāte ir daļa no Dānijas stratēģijas uzņēmumu konkurētspējas palielināšanai, un konkurētspējai iztērētie līdzekļi arī veicinās pāreju uz mazoglekļa ekonomiku. Kopumā Dānija plāno tērēt aptuveni EUR 577 miljonus (46 % kopējā ESI fondu piešķīruma) klimata pārmaiņu novēršanai.

Finanšu instrumentu un teritoriālo instrumentu izmantošana

Dānija laikposmā no 2007. gada līdz 2013. gadam ieskaitīja finanšu instrumentos EUR 28 miljonus. 2014.–2020. gada periodā tā ir nodrošinājusi reģioniem iespēju izmantot finanšu instrumentu finansējumu ieguldījumiem uzņēmējdarbības attīstībā un energoefektivitātes un resursu efektivitātes uzlabošanā uzņēmumos.

Dānija 5 % ERAF piešķīruma tērēs ilgtspējīgai pilsētu attīstībai, koncentrējoties uz uzņēmējdarbības attīstību ar inovācijas starpniecību un uz energoefektivitāti/resursu efektivitāti. Šie pilsētu attīstības pasākumi tiks integrēti plašākās stratēģijās, kas vērstas uz sociālu, ekonomisku, demogrāfisku, vides un/vai klimata problēmu risināšanu konkrētās pilsētu teritorijās.

Kopumā, izmantojot Leader metodi, tiek atbalstītas 26 vietējās rīcības grupas, kas aptver gan lauku, gan piekrastes teritorijas. Minētās rīcības grupas strādās, lai veicinātu esošās ar tūrismu saistītās darbības, attīstītu mazos uzņēmumus, radītu pakalpojumus un atbalstītu ilgtspējīgu zvejniecību. Tādējādi tiks izveidotas darbvietas un uzlaboti vietējo iedzīvotāju dzīves apstākļi.

Pamatinformācija

2. Priekšnosacījumi efektīvai un lietderīgai ESI fondu izmantošanai

Dānija ir izpildījusi visus ex ante nosacījumus ESI fondu atbalsta saņemšanai.

3. ESI fondu pārvaldība

ERAF un ESF programmas tiek īstenotas, izmantojot sešus reģionālus izaugsmes forumus kopā ar Dānijas Uzņēmējdarbības pārvaldi kā vadošo iestādi. Programmas pārvalda vienas un tās pašas vadošās iestādes reģionālā līmenī. ELFA un EJZF pārvalda Dānijas Lauksaimniecības un zivsaimniecības pārvalde, un Leader darbību īstenošana ir deleģēta Dānijas Uzņēmējdarbības pārvaldei, nodrošinot ciešu koordināciju starp fondiem. Turklāt abām vadošajām iestādēm ir pārstāvji vienai otras uzraudzības komitejās (attiecīgi ERAF/ESF un ELFLA/EJZF). Abas vadošās iestādes arī plāno koordinēt sanāksmes starp abiem fondu kopumiem, lai paaugstinātu īstenošanas efektivitāti. Lai gan ESF un Eiropas atbalsta fondam vistrūcīgākajām personām ir sociālās iekļaušanas mērķi, ESF ir vairāk saistīts ar darba tirgu. Abu fondu pārklāšanās tiek novērsta, skaidri nošķirot to attiecīgos mērķus un abām vadošajām iestādēm norīkojot pārstāvjus vienai otras uzraudzības komitejās.

4. Vienkāršojumi līdzekļu saņēmējiem

Potenciālajiem līdzekļu saņēmējiem būs elektroniska piekļuve fondu pārvaldībai (atbilstoši Komisijas e-kohēzijas iniciatīvai). Līdzekļu saņēmēji, kuriem nebūs tiešas piekļuves e-kohēzijai, joprojām varēs piekļūt fondiem, izmantojot alternatīvus līdzekļus. Dānija arī plāno paplašināt vienkāršoto izmaksu iespēju izmantošanu.

1. ESI fondi Igaunijā

Ekonomiskās un sociālās problēmas ESI fondu kontekstā

Igaunija ir parādījusi ievērojamu elastīgumu ekonomikas krīzes pārvarēšanā. Paredzams, ka reālais IKP atgriezīsies pirmskrīzes līmenī 2016. gadā. Lai gan ekonomika kopumā ir uzlabojusies, joprojām ir neatrisinātas strukturālas problēmas. Tās ir jāatrisina, lai Igaunijas ekonomika kļūtu vairāk uz zināšanām balstīta un novatoriskāka, iekļaujošāka un ilgtspējīgāka.

Valsts finansējuma pētniecībai un inovācijai koordinācija ir nepietiekama, un valsts finansējums būtu jākoncentrē uz ierobežota skaita viedās specializācijas jomām. Joprojām ir daudz jādara augstākās izglītības sistēmā, lai apmierinātu uzņēmumu un pētniecības iestāžu vajadzības. Inovācijas spēja ir zema, un tikai nedaudzi uzņēmumi sadarbojas ar pētniecības iestādēm.

Sagaidāms, ka par problēmu vidēji ilgā līdz ilgā termiņā kļūs darbaspēka samazināšanās apvienojumā ar zemu darba ražīgumu. Igaunija tikai nesen sāka īstenot savu vērienīgo darbspēju reformu. Bērnu aprūpes iestāžu trūkums sarežģī vecāku atgriešanos darbā. Sabiedrisko pakalpojumu pieejamība un kvalitāte vietējā līmenī ir nepastāvīga. Igaunijai ir jāpieliek lielākas pūles, lai uzlabotu profesionālās izglītības, apmācības un māceklības pievilcīgumu. Valstij ir arī jāuzlabo uzņēmējdarbība un darbvietu radīšana visā tās teritorijā, lai novērstu ekonomikas attīstības atšķirību paplašināšanos.

Igaunijas resursu izmantošanas intensitāte joprojām ir ļoti augsta. Maz ticams, ka valsts sasniegs savu 2020. gadam noteikto energoefektivitātes mērķi. Jāpalielina centieni, lai uzlabotu energoefektivitāti dzīvojamajā un rūpnieciskajā sektorā. Igaunijai būtu arī jātiecas uz ilgtspējīgāku transporta veidu ieviešanu.

Šīs problēmas ir atspoguļotas politikas ieteikumos, kas sniegti saistībā ar Eiropas semestri.

Galvenās prioritātes un rezultāti

Igaunijas mērķis ir izmantot ESI fondu līdzekļus, lai palielinātu privātā sektora izdevumus pētniecībai un izstrādei līdz 2 % no IKP līdz 2023. gadam (no 1,26 % 2012. gadā). Pētniecības un izstrādes finansēšanas programmas tiks pielāgotas Igaunijas viedās specializācijas satvaram. Igaunija ESI fondu līdzekļus izmantos arī, lai uzlabotu MVU konkurētspēju, un tās mērķis ir palielināt eksporta uzņēmumu skaitu līdz 15 700 (11 281 uzņēmums 2012. gadā). Finansējums lauku attīstībai tiks izmantots mērķtiecīgāk, lai sasniegtu pozitīvas pārmaiņas lauku ekonomikā. Ir paredzētas īpašas shēmas, lai attīstītu mazus lauksaimniecības uzņēmumus un palīdzētu gados jauniem lauksaimniekiem izveidot savus uzņēmumus. Igaunija veicinās īsās pārtikas aprites izveidi un ieguldīs lauksaimniecības produktu apstrādē un tirdzniecībā. Igaunija arī izmantos ESI fondus, lai veicinātu digitālo ekonomiku nolūkā nodrošināt, ka 60 % valsts teritorijas ir pieejami platjoslas sakari ar darbības ātrumu vismaz 100 Mb/s (3,6 % 2012. gadā).

Igaunija ieguldīs nodarbinātībā, lai palielinātu nodarbinātības līmeni līdz 76 % (no 73,3 % 2013. gadā). Tā plāno sasniegt šo mērķi, piemēram, īstenojot darbspēju novērtējuma reformu. Mērķis ir arī saglabāt IKP īpatsvaru, kas tiek sasniegts citās teritorijās, izņemot Tallinu un Tartu, 30 % apmērā. Izglītības jomā mērķis ir palielināt māceklību pabeigušo personu īpatsvaru līdz 75 % (no 50 % 2013. gadā). Tas atbilst aptuveni 8000 cilvēku. Turklāt jauniešiem un citiem darbspējīgā vecuma iedzīvotājiem tiks piedāvāti vairāk nekā 350 000 karjeras konsultāciju sesiju. Finansējums sociālajai iekļaušanai tiks izmantots, lai samazinātu rindā uz bērnu aprūpes un pirmsskolas izglītības iestādēm gaidošo bērnu skaitu līdz aptuveni 300 no 4430 bērniem 2012. gadā. Jauniešu nodarbinātības dienesti palīdzēs aptuveni 200 000 dalībnieku. Esošā veselības aprūpes infrastruktūra tiks optimizēta, un tiks nostiprināta primārās veselības aprūpe un slimību profilakse. Finansējumu administratīvās spējas veidošanai plānots izmantot, lai palielinātu ar sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti apmierināto iedzīvotāju īpatsvaru līdz aptuveni 85 % (no 67 % 2012. gadā).

Atbalsts transportam tiks izmantots, lai attīstītu TEN-T tīklu un videi nekaitīgas un mazoglekļa transporta sistēmas. Piemēram, Igaunija plāno palielināt vilciena pasažieru skaitu gadā līdz 8,4 miljoniem no 4,2 miljoniem 2013. gadā. Paredzams, ka ar ieguldījumiem mazoglekļa ekonomikā 40 000 dzīvokļu tiks panākts enerģijas ietaupījums līdz 45 %. Fondu līdzekļus, kas paredzēti tādiem mērķiem kā vide un pielāgošanās klimata pārmaiņām, Igaunija plāno izmantot, lai izpildītu acquis pamatprasības ūdens apsaimniekošanas nozarē un nodrošinātu noturību pret katastrofām. Fondu līdzekļi arī tiks izmantoti, lai saglabātu bioloģisko daudzveidību, atbalstot pusdabīgo dzīvotņu (2,6 % lauksaimniecības zemes) saglabāšanu un bioloģisko lauksaimniecību (14 % lauksaimniecības zemes). Vairāk nekā 70 % izmantojamās lauksaimniecības zemes būtu jāiekļauj shēmās bioloģiskās daudzveidības un augsnes apsaimniekošanas uzlabošanai. Tiks pievērsta uzmanība ūdeņu aizsardzībai lauksaimniecībā un pamestām kūdras ieguves vietām. Tiks veicināta Igaunijas zivsaimniecības un akvakultūras nozares ilgtspēja, uzlabotas jūras ekosistēmas un ūdens bioloģiskā daudzveidība, un nejaušas nozvejas apjomu paredzēts samazināt par 21 tonnu.

Finanšu instrumentu un teritoriālo instrumentu izmantošana

Igaunija palielinās piešķīrumus finanšu instrumentiem par apmēram 50 % salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu, proti, līdz EUR 215,5 miljoniem. Lai atbalstītu MVU, kā arī pētniecību un inovāciju, tiks izmantoti aizdevumu, garantiju un pašu kapitāla instrumenti. Saskaņā ar ex ante novērtējumu energoefektivitātes un vides infrastruktūras jomā nebūs ESI fondu finansētu finanšu instrumentu.

No ERAF piešķīruma 5 % ir atvēlēti integrētām darbībām ilgtspējīgai pilsētu attīstībai. Sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijas lauku teritorijās īstenos 34 vietējās rīcības grupas, no kurām 8 — zivsaimniecības jomā.

Pamatinformācija

2. Priekšnosacījumi efektīvai un lietderīgai ESI fondu izmantošanai

No 29 piemērojamiem ex ante nosacījumiem (EAN) Partnerattiecību nolīguma pieņemšanas brīdī nebija izpildīti 15. Igaunija ir paziņojusi par rīcības plānu pabeigšanu, lai īstenotu 11 no minētajiem nosacījumiem. Paredzams, ka pārējos četrus EAN tā izpildīs 2016. gadā; tie attiecas uz riska novēršanu un pārvaldību, citiem transporta veidiem, aktīvu iekļaušanu un statistikas sistēmām un rezultātu rādītājiem.

3. ESI fondu pārvaldība

Igaunijā 2014.–2020. gada periodam ir tikai viena vairākfondu kohēzijas politikas programma salīdzinājumā ar trīs programmām iepriekšējā periodā. Finanšu ministrija darbojas kā vadošā iestāde, sertifikācijas iestāde (tās funkcijas tika apvienotas ar vadošo iestādi) un revīzijas iestāde. Piecas citas ministrijas veic pirmā līmeņa starpniekiestāžu uzdevumus, un 13 galvenās aģentūras vai citas organizācijas darbojas kā otrā līmeņa starpniekiestādes (jaunajā periodā tika izveidotas vēl divas).

ELFLA un EJZF īstenošanas sistēmās nav veiktas būtiskas izmaiņas. Valdības līmenī visu finansējuma avotu koordinācijai izmanto Valsts budžeta stratēģiju.

4. Vienkāršojumi līdzekļu saņēmējiem

Ir grozīti vairāki tiesību akti un pamatnostādnes, lai samazinātu administratīvo slogu līdzekļu saņēmējiem. Datu apmaiņa ar pieteikumu iesniedzējiem un līdzekļu saņēmējiem būs pilnībā elektroniska, izdevumi tiks atlīdzināti, pamatojoties uz vienkāršoto izmaksu iespējām, ja tas būs iespējams, un ir arī iespēja apvienot dotācijas un finanšu instrumentus.
1. ESI fondi Somijā

Ekonomiskās un sociālās problēmas ESI fondu kontekstā

Galvenais izaicinājums Somijas ekonomikā ir atjaunot izaugsmi un konkurētspēju, vienlaikus radot darbvietas. Uzņēmumu pētniecības un izstrādes intensitāte krītas, tāpēc ir problemātiski sasniegt valsts mērķi saistībā ar izdevumiem pētniecībai un izstrādei (4 % no IKP). Ir jānovērš riski, kas saistīti ar neapmierinošajiem eksporta rādītājiem rūpniecības pārstrukturēšanas kontekstā. Somijai joprojām ir grūtības ieguldījumus pārvērst pētniecībā un veiksmīgā eksportā. Tai būtu jānodrošina vairāk finansējuma jaunuzņēmumiem un jāpiedāvā tiem vairāk palīdzības uzņēmējdarbības veikšanai ārvalstīs. Turklāt, ņemot vērā iedzīvotāju novecošanu un darbspējīga vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanos, ir svarīgi, lai darba tirgus izmantotu visu darbaspēka potenciālu. Bezdarba līmenis 2014. gadā bija 8,7 %, un tas palielinās, jo īpaši jauniešu un gados vecāku darba ņēmēju vidū. Vēl viena problēma Somijā ir publisko finanšu bilances pasliktināšanās un draudi, ko publisko finanšu bilances ilgtspējai rada demogrāfiskās tendences.

Šo problēmu risināšanai ir paredzēti Eiropas semestra politikas ieteikumi.

Galvenās prioritātes un rezultāti

Somijas mērķis ir uzlabot MVU konkurētspēju, ieguldot EUR 644 miljonus uzņēmējdarbības struktūru dažādošanā un augošu, inovatīvu un starptautiski darbību attīstošu uzņēmumu skaita palielināšanā. Tāpēc pasākumi tiks vērsti uz jaunuzņēmumiem un jaunas uzņēmējdarbības attīstīšanu. ELFLA pievērsīsies ieguldījumiem lauksaimniecības uzņēmumos, ieguldījumiem pārtikas apstrādē un lauksaimniecības uzņēmumu darbības dažādošanā. Paredzēts nodrošināt ieguldījumu atbalstu vairāk nekā EUR 1 miljarda apmērā. Tiks atbalstīti aptuveni 15 000 lauksaimniecības uzņēmumu.

Ieguldījumi EUR 398 apmērā pētniecībā un inovācijā tiks vērsti uz inovatīvās darbības stiprināšanu, jo īpaši augošos uzņēmumos un jaunuzņēmumos, kas darbojas konkrētās viedās specializācijas jomās. Somijas mērķis ir uzlabot tās spēju pārvērst pētniecību un inovāciju tirgojamos produktos un pakalpojumos. Turklāt, izmantojot šos ieguldījumus un ELFLA finansējumu sadarbībai un inovācijai, Somijas mērķis ir palielināt pētniecībai un inovācijai no IKP atvēlēto izdevumu īpatsvaru līdz 4,0 % līdz 2020. gadam (2013. gadā — 3,31 %).

Somija piešķirs EUR 219 miljonus pārejai uz mazoglekļa ekonomiku. Tas ievērojami palīdzēs sasniegt izvirzīto mērķi palielināt no atjaunojamiem resursiem iegūto enerģiju no 33 % (2011. gadā) līdz 38 % (2020. gadā). ESI fondu finansējums atbalstīs galvenokārt pētniecības un inovācijas darbības mazoglekļa nozarē, jaunu tehnoloģiju ieviešanu un mazoglekļa produktu, pakalpojumu un ražošanas metožu izstrādi un komercializāciju.

Lai aizsargātu vidi un veicinātu resursu efektivitāti, EJZF sniegs ieguldījumu zivsaimniecības un akvakultūras ilgtspējas palielināšanā un uzlabos jūras ekosistēmas un ūdens bioloģisko daudzveidību. No ELFLA EUR 1,6 miljardi ir atvēlēti pasākumiem lauksaimniecības, vides un klimata jomā. To mērķis ir mazināt lauksaimnieciskās darbības kaitīgo ietekmi uz augsni, virszemes un pazemes ūdeņiem, kā arī gaisu, veicinot videi nekaitīgas prakses izmantošanu un pārvaldot audzēšanas apstākļus. Paredzams, ka par vairāk nekā 81 % lauksaimniecības zemes tiks noslēgti līgumi ūdens apsaimniekošanas uzlabošanai. EUR 1,8 miljardi ir piešķirti lauksaimniecības platībām, kurās ir dabas ierobežojumi, lai tādējādi veicinātu bioloģisko daudzveidību lauksaimniecībā.

EUR 347 miljonus plānots ieguldīt nodarbinātībā un bezdarba mazināšanā. ESF finansējums jo īpaši tiks vērsts uz jauniešiem un cilvēkiem ar mazāk labvēlīgu stāvokli darba tirgū, un tā mērķis ir palīdzēt aptuveni 40 000 bezdarbnieku. Finansējums tiks izmantots, lai paildzinātu darba dzīvi, līdzsvarotu darbaspēka pieprasījumu un piedāvājumu un palielinātu darbaspēka mobilitāti. Ar atbalstu dažādošanai, kā arī mazu uzņēmumu izveidošanai un attīstīšanai lauku teritorijās varētu radīt aptuveni 6000 darbvietu.

Izglītības un apmācības jomas saņems atbalstu EUR 199 miljonu apmērā. Pasākumi tiks vērsti uz kvalificētu darbinieku skaita palielināšanu, jauniešu un arodizglītību neieguvušo cilvēku profesionālo prasmju nostiprināšanu, pakalpojumu uzlabošanu pārejas periodā starp izglītību un nodarbinātību un uz izglītības kvalitāti. Lauku teritorijās tiks nodrošināta zināšanu pārnese, piedāvājot apmācību vairāk nekā 20 000 cilvēku (galvenokārt lauksaimniekiem).

ESF finansējums sociālajai iekļaušanai (EUR 248 miljoni) palīdzēs mazināt nabadzību un sociālo atstumtību. Atbalsts tiks sniegts vairāk nekā 15 000 cilvēku, galvenokārt tiem, kuri ir ārpus darba tirgus.

Finanšu instrumentu un teritoriālo instrumentu izmantošana

Somija plāno piešķirt aptuveni EUR 1,5 miljonus finanšu instrumentiem pašu kapitāla ieguldījumu veikšanai atbilstoši Ālandu Salu darbības programmai. Tas ir ievērojams samazinājums salīdzinājumā ar 2007.–2013. gadu. Somija izvērtē iespējas paplašināt finanšu instrumentu izmantošanu.

Aptuveni 5 % ERAF piešķīruma ir paredzēti sešu lielpilsētu (Helsinku, Espo, Vantā, Oulu, Tamperes un Turku) ilgtspējīgai attīstībai, izmantojot integrētu teritoriālo ieguldījumu (ITI) instrumentu. ITI stratēģijas pamatmērķis ir nostiprināt Somijas konkurētspēju, izmantojot tās lielākās pilsētas kā attīstības un izmēģinājumu vidi inovācijai.

Astoņas vietējās zivsaimniecības rīcības grupas Somijā turpinās īstenot veiksmīgo sabiedrības virzīto vietējo attīstību. Minētās grupas tika izveidotas iepriekšējā plānošanas periodā, bet tās īstenos jaunas vietējās attīstības stratēģijas, pamatojoties uz vietējām vajadzībām.

Pamatinformācija

2. Priekšnosacījumi efektīvai un lietderīgai ESI fondu izmantošanai

Ālandu Salās darbības programmas pieņemšanas brīdī nebija izpildīti trīs ex ante nosacījumi — reģionālā viedās specializācijas stratēģija, mūžizglītības stratēģija un profesionālās izglītības stratēģija. Šie ex ante nosacījumi tika atbilstoši saskaņotajiem rīcības plāniem līdz 2015. gada 30. jūnijam.

3. ESI fondu pārvaldība

Somija samazināja kohēzijas politikas programmu skaitu no septiņām 2007.–2013. gadā līdz divām 2014.–2020. gadā. Notiek administratīvā reforma reģionos (samazinot starpniekiestāžu skaitu). Koordinācija tiek nodrošināta ar dažādu fondu pārstāvību programmu uzraudzības komitejās un ar reģionālu sadarbības struktūru starpniecību. ERAF un ESF pasākumi pašlaik tiek īstenoti vienā un tajā pašā vairākfondu programmā. Ālandu Salās ERAF, ESF un ELFLA programmām ir kopēja uzraudzības komiteja.

4. Vienkāršojumi līdzekļu saņēmējiem

ESI fondu vadošās iestādes veic kopīgus sagatavošanās pasākumus, lai samazinātu administratīvo slogu līdzekļu saņēmējiem. Minētie pasākumi ietver arī funkciju konsolidāciju (piem., starpniekiestāžu skaita samazināšanu) un vienkāršoto izmaksu iespēju izmantošanas palielināšanu.

1. ESI fondi Francijā

Ekonomiskās un sociālās problēmas ESI fondu kontekstā

Francijai ir vairākas nenoliedzamas priekšrocības (piemēram, dinamiska demogrāfijas attīstība, bagātīgs dabas un kultūras mantojums, liels potenciāls atjaunojamo energoresursu nozarē un mūsdienīgi transporta tīkli), tomēr tai ir divas būtiskas problēmas.

Pirmkārt, Francijas ekonomikas konkurētspēja pakāpeniski samazinās. Iemesls daļēji ir nespēja virzīt ekonomiku uz vairāk zināšanu ietilpīgām nozarēm un pārvērst pētniecības, izstrādes un inovācijas darbības tirgojamos produktos un pakalpojumos. Otrkārt, bezdarba līmenis ir bijis augsts pēdējos 30 gadus. 2013. gadā tas pārsniedza 10 %, bet jauniešu vecumā līdz 25 gadiem vidū tas sasniedza 23,5 % Francijas kontinentālajā daļā un tālākos reģionos pārsniedza 50 %. Turklāt vēl nav sasniegti mērķi saistībā ar izdevumiem enerģētikai un pētniecībai un izstrādei atbilstīgi stratēģijai “Eiropa 2020”, un ir jāpieliek lielākas pūles, lai mazinātu nabadzības un priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas rādītājus.

Galvenās prioritātes un rezultāti

2014.–2020. gada periodā ir plānots izmantot ESI fondus, lai sasniegtu stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus. Tā kā pieejamā finansējuma summa ir ierobežota, ja salīdzina ar Francijas ekonomikas apjomu, ieguldījumi tiek novirzīti ierobežotam galveno tematisko mērķu skaitam atbilstoši Eiropas semestra politikas ieteikumiem. Minētie mērķi cita starpā ir pētniecība un inovācija, MVU konkurētspējas nostiprināšana un pasākumi, lai nodrošinātu nelabvēlīgā situācijā esošu iedzīvotāju grupu piekļuvi profesionālajai apmācībai un darba tirgum.

EUR 3 miljardi (11 % Francijas kopējā ESI fondu budžeta) tiks ieguldīti pētniecībā un inovācijā. Šie līdzekļi palīdzēs uzlabot pētniecības un izstrādes zināšanu pārnesi starp akadēmiskajām aprindām un uzņēmumiem, stiprināt pētniecību un inovāciju uzņēmumos un attīstīt inovācijai labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi. Vairāk nekā 660 uzņēmumu saņems atbalstu jaunu produktu izstrādei un laišanai tirgū 10 .

ESI fondi arī sniegs ieguldījumu pētniecības un izstrādes atšķirību mazināšanā starp reģioniem — 2014. gadā 75 % pētniecības un izstrādes darbību bija koncentrētas tikai četros reģionos, un piekļuve īpaši ātrdarbīgiem platjoslas sakariem ir viena no viszemākajām Eiropā.

Aptuveni EUR 5 miljardi (19 % ESI fondu piešķīruma) tiks izmantoti MVU atbalstam (tostarp lauksaimniecības, zivsaimniecības un jūras akvakultūras nozarēs), tādējādi uzlabojot uzņēmumu piekļuvi finansēm, pakalpojumiem un tirgiem un sniedzot tiem iespēju ražot augstas vērtības preces un pakalpojumus. ESI fondi arī atbalstīs jaunu MVU izveidošanu un palīdzēs esošajiem uzņēmumiem augt. Vairāk nekā 160 000 uzņēmumu saņems ESI fondu atbalstu.

Aptuveni EUR 6 miljardi (23 % ESI fondu budžeta) tiks izlietoti, lai uzlabotu nodarbināmību un palīdzētu cilvēkiem, kuri ir visvairāk attālinājušies no darba tirgus, atrast darbu, koncentrējoties uz jauniešu integrāciju, uzlabotu apmācības piedāvājumu jaunās nozarēs un uzlabotu arī pastāvīgās profesionālās apmācības pieejamību. Francijas mērķis ir palīdzēt 234 000 bez darba esošu jauniešu līdz 2023. gadam, īstenojot Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu. Valsts arī plāno nodrošināt apmācību, lai palīdzētu 310 000 cilvēku atrast darbu un iedrošinātu 90 000 cilvēku (tostarp 36 000 sieviešu) sākt uzņēmējdarbību. Paredzams, ka, atbalstot sociālās atstumtības riskam pakļautos cilvēkus, 180 000 personām tiks piedāvāti veidi, kā integrēties. Tiek plānots, ka tādējādi ESI fondi palīdzēs Francijai līdz 2020. gadam sasniegt 75 % nodarbinātības līmeni (69,8 % 2014. gadā).

Ar piešķīrumu EUR 5,5 miljardu apmērā (21 % kopējā budžeta) ESI fondi nodrošinās ieguldījumus, kas vajadzīgi, lai atbalstītu virzību uz mazoglekļa ekonomiku, tostarp ieguldījumus energoefektivitātē (rūpniecībā, transportā un ēkās), atjaunojamo energoresursu attīstīšanā un videi nekaitīgā pilsētas transportā. No šī budžeta tiks segti arī ieguldījumi, kuru mērķis ir uzlabot riska novēršanu un pārvaldību (tostarp lauku un piekrastes teritorijās). Kopumā aptuveni EUR 3 miljardi no ERAF, ESF un EJZF palīdzēs Francijai novērst un mazināt klimata pārmaiņu sekas. Tiek lēsts, ka siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināsies par aptuveni 19 miljoniem tonnu CO2 ekvivalenta gadā 11 . Visbeidzot, vairāk nekā EUR 4 miljardi (15 %) no ESI fondu budžeta tiks izlietoti Natura 2000 tīkla darbības uzlabošanai, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekoloģiskās nepārtrauktības atjaunošanai. Atbalsts tiks sniegts, lai uzlabotu dzīvotņu vairāk nekā 465 000 ha platībā aizsardzības statusu. Lai aizsargātu vidi un veicinātu resursu efektivitāti, EJZF atbilstoši jaunajai kopējai zivsaimniecības politikai palielinās zivsaimniecības un akvakultūras ilgtspēju un uzlabos jūras ekosistēmas un ūdens bioloģisko daudzveidību. Nejaušas nozvejas apjoms samazināsies par 12 000 tonnu, bet bioloģiskās akvakultūras ražošana palielināsies par 282 tonnām līdz 2023. gadam.

Finanšu instrumentu un teritoriālo instrumentu izmantošana

Daļa finansējuma (EUR 698 miljoni), kas jo īpaši vērsta uz MVU un energoefektivitāti, tiks piešķirta ar finanšu instrumentu starpniecību. Paredzams, ka norādītais aizdevumu, riska kapitāla vai pašu kapitāla apjoms palielināsies vairāk nekā trīs reizes salīdzinājumā ar 2007.–2013. gada periodu. Būtu jāizvērtē iespējas izmantot finanšu instrumentus IST atbalstam un jāizpēta resursu izmantošanas efektivitāte.

Lai veicinātu pilsētu attīstību, aptuveni 10 % ERAF piešķīruma tiks izlietoti integrētai rīcībai ilgtspējīgas pilsētu attīstības nodrošināšanai. No kopējā pilsētām paredzētā budžeta 70 % tiks izlietoti, lai īstenotu ar pilsētām saistītus pasākumus, izmantojot integrētus teritoriālos ieguldījumus. Izmantojot sabiedrības virzītas vietējās attīstības pieeju, ELFLA turpinās atbalstīt augšupējas attīstības stratēģijas lauku teritorijās (tiks sasniegts 5 % īpatsvars saistībā ar Leader katrā lauku attīstības programmā).

Pamatinformācija

2. Priekšnosacījumi efektīvai un lietderīgai ESI fondu izmantošanai

Kad tika pieņemts Francijas Partnerattiecību nolīgums, bija izpildīti visi ex ante nosacījumi valsts līmenī, izņemot vienu (atkritumu apsaimniekošana). Programmu līmenī ir dažādi rīcības plāni, kas attiecas cita starpā uz viedās specializācijas stratēģiju izstrādes pabeigšanu un attiecīgo rādītāju definēšanu un skaitlisko noteikšanu.

3. ESI fondu pārvaldība

Ir ieviests jauns pārvaldības modelis ESI fondu īstenošanai, jo reģionālās padomes būs atbildīgas par lielāko daļu no programmu īstenošanas aspektiem (viss ERAF un daļa ELFLA un ESF). Šā iemesla dēļ ir izveidojusies sarežģīta programmu struktūra — 71 programma (neskaitot EST) un dalīta atbildība starp valsts un reģionālo līmeni.

4. Vienkāršojumi līdzekļu saņēmējiem

ESI fondu vadošās iestādes pašlaik izstrādā kārtību, lai samazinātu administratīvo slogu līdzekļu saņēmējiem un saviem darbiniekiem. Minētais ietver tādus pasākumus kā palielināta vienreizēju maksājumu izmantošana, vienkāršoto izmaksu iespēju izmantošana izdevumu atlīdzināšanai, procesu racionalizācija (piem., elektroniska līdzekļu pārvaldība jeb e-kohēzija), pasākumu saskaņotības nodrošināšana programmu ietvaros un starp tām, kā arī ES pievienotās vērtības pamanāmības uzlabošana (piem., vienota dokumenta iesniegšana par visiem fondiem vienotā reģionālā uzraudzības komitejā).

1. ESI fondi Vācijā

Ekonomiskās un sociālās problēmas ESI fondu kontekstā

Neraugoties uz pozitīvajām makroekonomikas tendencēm, Vācijā ir dažas būtiskas vidēja termiņa un ilgtermiņa problēmas. Demogrāfiskās tendences ir negatīvas — tiek prognozēts, ka darbspējīga vecuma iedzīvotāju īpatsvars līdz 2030. gadam samazināsies par 11,4 %, bet gadā tas samazināsies vidēji par 0,8 %. Kaut gan prognozēta pieaugoša tendence, sieviešu iesaistīšanās darba tirgū vēl arvien ir relatīvi zema (55,6 % pilnslodzes ekvivalentos 2014. gadā). Jaunuzņēmumi cīnās par piekļuvi riska kapitālam, un ir vērojams prasmju trūkums dažādās nozarēs un reģionos. Bezdarbs dažos reģionos joprojām ir salīdzinoši liels. Lai gan ilgtermiņa bezdarbs samazinājās no 2008. gada līdz 2014. gadam, tas joprojām skar gandrīz vienu miljonu cilvēku.

Stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu analīze liecina par būtiskiem trūkumiem reģionālā līmenī izdevumu palielināšanā pētniecībai un inovācijai, jo īpaši privāto ieguldījumu jomā, un energoefektivitātes mērķu sasniegšanā. Turklāt ir gūti niecīgi panākumi sociāli mazaizsargātu personu izglītības rādītāju uzlabošanā. Vācija joprojām ir viena no valstīm, kurās izglītības iegūšanu lielā mērā nosaka sociālekonomiskā izcelsme.

Galvenās prioritātes un rezultāti

ESI fondi 2014.–2020. gada periodā sniedz tiešu ieguldījumu stratēģijā “Eiropa 2020”. Tajā pašā laikā būtiska uzmanība tiek pievērsta galvenajiem tematiskajiem mērķiem atbilstoši Eiropas semestra politikas ieteikumiem. Mērķi ir saistīti ar pētniecības, inovācijas un konkurētspējas stiprināšanu, energoefektivitāti, kvalificēta darbaspēka nodrošināšanu iztikas līdzekļu nodrošināšanu nelabvēlīgā situācijā esošām grupām.

Fondu līdzekļi palīdzēs uzlabot ekonomikas inovācijas spēju un konkurētspēju un nostiprināt saiknes starp pētniecību, inovāciju un rūpniecības politiku. Aktīvi veicinot izdevumus pētniecībai un izstrādei, fondu līdzekļi piesaistīs privātos ieguldījumus EUR 883 miljonu apmērā, tādējādi papildinot publisko finansējumu inovācijai. Piemēram, tiek prognozēts, ka Tīringenē privātie izdevumi pētniecībai un izstrādei palielināsies no 1,03 % no IKP (2011. gadā) līdz 2 % (2023. gadā). Turklāt gaidāms, ka aptuveni 4 miljoniem lauku iedzīvotāju būs pieejama uzlabota vai jauna platjoslas sakaru infrastruktūra.

EUR 4 miljardu atbalsts MVU, lauksaimniecībai, zivsaimniecībai un akvakultūrai palielinās privātā sektora ieguldījumu līmeni, radot aptuveni 45 000 darbvietu un palielinot darba ražīgumu. Paredzams, ka līdz 2023. gadam akvakultūras produktu ražošana palielināsies par 4700 tonnu un ražošana recirkulācijas sistēmās — par 4300 tonnu. Plānots, ka vairāk nekā 13 000 lauksaimniecības uzņēmumu saņems atbalstu pārstrukturizācijai un modernizācijai. Atbalstu saņems arī 1031 kooperatīvs.

Fondu līdzekļi tiks izmantoti nodarbināmības uzlabošanai. ESF tiks izmantots, lai palīdzētu cilvēkiem pārkvalificēties un iesaistīties darba tirgū. Tiek lēsts, ka būs nodrošināta apmācība 108 000 ilgtermiņa bezdarbnieku, un 314 000 personu, jo īpaši no nelabvēlīgā situācijā esošām iedzīvotāju grupām, būs iespēja piedalīties mūžizglītības apguvē, lai tādējādi mazinātu atšķirības izglītības iegūšanā. ELFLA arī atbalstīs lauksaimniecībā un mežsaimniecībā strādājošo darbinieku un citu zemes lietotāju un ekonomikas dalībnieku mūžizglītību un profesionālo apmācību. Tiek lēsts, ka kopējais apmācāmo dalībnieku skaits būs 80 000.

Mērķu sasniegšanai enerģijas un klimata pārmaiņu jomā ir piešķirts ESI fondu finansējums EUR 3 miljardu apmērā, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas (paredzams, ka tās samazināsies par 2,2 miljoniem tonnu CO2 ekvivalenta gadā) un sabiedrisko ēku primārās enerģijas patēriņu (par 233 000 MWh gadā).

Ņemot vērā, ka klimata pārmaiņu dēļ palielinās ārkārtēju laikapstākļu biežums, vairākos Vācijas reģionos par prioritāti ir izvirzīta riska novēršana, piemēram, ir paredzams, ka aptuveni 157 000 iedzīvotāju gūs labumu no pretplūdu aizsardzības pasākumiem.

Lai aizsargātu vidi un veicinātu resursu efektivitāti atbilstoši jaunajai kopējai zivsaimniecības politikai, EJZF palīdzēs palielināt zivsaimniecības un akvakultūras ilgtspēju un uzlabos jūras ekosistēmas un ūdens bioloģisko daudzveidību. Paredzams, ka nejaušas nozvejas apjoms samazināsies par 80 tonnu, bet bioloģiskās akvakultūras ražošana palielināsies par 220 tonnām līdz 2023. gadam. ELFLA atbalstīs bioloģiskās daudzveidības atjaunošanu, saglabāšanu un nostiprināšanu, kā arī lauksaimniecības un mežsaimniecības sistēmas, kam ir augsta saglabāšanas vērtība — par 16 % lauksaimniecības zemes jānoslēdz apsaimniekošanas līgumi bioloģiskās daudzveidības/ainavisko iezīmju atbalstam. Par 7 % lauksaimniecības zemes tiks piešķirts ELFLA atbalsts ilgtspējīgai ūdens apsaimniekošanai. ERAF tiks izmantots, lai risinātu ekoloģiskās problēmas pilsētteritorijās, tostarp ieguldot kultūras mantojuma saglabāšanā.

Finanšu instrumentu un teritoriālo instrumentu izmantošana

Daļa finansējuma (EUR 1,2 miljardi), kas īpaši paredzēta inovācijai un konkurētspējai, MVU, energoefektivitātei, pašnodarbinātībai, uzņēmējdarbībai un uzņēmumu radīšanai, tiks piešķirta ar finanšu instrumentu starpniecību. Paredzams, ka aizdevumu, riska kapitāla vai pašu kapitāla apjoms palielināsies par 18 % salīdzinājumā ar 2007.–2013. gada periodu. Būtu jāizvērtē iespējas izmantot finanšu instrumentus MVU atbalstam.

ESI fondu programmas nodrošina teritoriālo instrumentu efektīvu izmantošanu. Lai veicinātu integrētu pilsētu attīstības pieeju, aptuveni 10 % ERAF piešķīruma tiks izlietoti integrētos pasākumos ilgtspējīgai pilsētu attīstībai. Integrēti teritoriālie ieguldījumi tiek veikti Bādenē-Virtembergā un Šlēsvigā-Holšteinā. Vietējās partnerības tiks uzlabotas, īstenojot sabiedrības virzītu vietējo attīstību (vairākfondu pieeja). Sagaidāms, ka Leader programma izveidos vairāk nekā 1500 darbvietu.

Pamatinformācija

2. Priekšnosacījumi efektīvai un lietderīgai ESI fondu izmantošanai

Valsts līmenī visi vispārējie ex ante nosacījumi ir izpildīti. Ņemot vērā Vācijas federālo struktūru, ir sagatavots sīks novērtējums programmu līmenī. Individuālu federālo zemju līmenī daži nosacījumi nav izpildīti. Lielākā to daļa ir saistīta ar reģionālu viedās specializācijas stratēģiju sagatavošanu un ir jāīsteno atbilstoši saskaņotajiem rīcības plāniem.

3. ESI fondu pārvaldība

Lai maksimāli palielinātu ESI fondu finansējuma sniegtās priekšrocības, tiks izmantoti vairāki savstarpēji papildinoši ES (“Apvārsnis 2020”) un valsts politikas instrumenti. Tiks izveidotas kopējas uzraudzības komitejas (attiecībā uz ERAF/ESF vai ERAF/ESF/ELFLA) sešās federālajās zemēs.

4. Vienkāršojumi līdzekļu saņēmējiem

ESI fondu vadošās iestādes izstrādā kārtību, lai samazinātu administratīvo slogu līdzekļu saņēmējiem un iestādēm. Tas ietver tādus pasākumus kā konkrētu funkciju konsolidācija (piem., starpniekiestāžu skaita samazināšana), palielināta vienreizēju maksājumu izmantošana, procesu racionalizācija (piem., elektroniska līdzekļu pārvaldība jeb e-kohēzija), pasākumu saskaņotības nodrošināšana programmu ietvaros un starp tām, kā arī ES pievienotās vērtības pamanāmības uzlabošana (piem., vienota dokumenta iesniegšana par visiem fondiem).

1. ESI fondi Grieķijā

Ekonomiskās un sociālās problēmas ESI fondu kontekstā

Pēc ekonomikas krīzes Grieķijas ekonomikā sešus gadus bija vērojama lejupslīde, un tās IKP līdz 2013. gadam ir samazinājies par aptuveni 25 %. Bezdarbs 2015. gada otrajā ceturksnī sasniedza 25,2 %, bet jauniešu bezdarba līmenis ir viens no visaugstākajiem ES (vairāk nekā 50 %). Nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars palielinājās no 27,6 % kopējā iedzīvotāju skaita 2009. gadā līdz 36 % 2014. gadā. Nelielais Grieķijas IKP palielinājums 2014. gadā (0,8 %) bija mazāks par vidējo ES — tas liecina par būtiskām konkurētspējas problēmām un strukturālu pārmaiņu trūkumu. Uzņēmumi nav konkurētspējīgi zemā darba ražīguma dēļ un tāpēc, ka trūkst specializācijas augtas pievienotās vērtības darbību īstenošanā un inovācijā. Citas problēmas ir institucionāli ierobežojumi, stimulu trūkums uzņēmējdarbības attīstīšanai un zems uzņēmējdarbības līmenis lauku teritorijās un no zivsaimniecības atkarīgās teritorijās.

Galvenās prioritātes un rezultāti

Ir vajadzīgs jauns izaugsmes modelis. Aptuveni 25 % ESI fondu līdzekļu ir piešķirti galvenajai stratēģiskajai prioritātei, proti, konkurētspējas un uz āru vērstas uzņēmējdarbības uzlabošanai, kas ietver tādas nozares kā tūrisms, lauksaimniecība un akvakultūra (ražošanas palielinājums par 26,3 %), ražošana, pakalpojumi uzņēmumiem un loģistika. Galvenā nozīme panākumu gūšanā ir viedās specializācijas stratēģijām, kas vērstas uz katra reģiona konkurences priekšrocībām. Galvenais uzdevums ir palielināt privātā sektora ieguldījumus pētniecībā un tehnoloģiju attīstībā; ir plānots, ka izdevumi pētniecībai un izstrādei palielināsies no 0,67 % no IKP 2011. gadā līdz 1,2 % līdz plānošanas perioda beigām, un uzņēmējdarbības izdevumu īpatsvars palielināsies no 0,18 % no IKP 2011. gadā līdz 0,4 % līdz plānošanas perioda beigām.

Pēckrīzes apstākļos finansējuma prioritāte ir ilgtspējīgas un kvalitatīvas nodarbinātības, sociālās iekļaušanas un nabadzības mazināšanas veicināšana. Galvenā uzmanība tiek pievērsta strukturālo problēmu risināšanai darba tirgū, Grieķijas izglītības un apmācības sistēmas efektivitātes uzlabošanai un , kā arī aktīvas iekļaušanas veicināšanai. Ieguldījumi nodarbinātībā un apmācībā (saņēmēju skaits attiecīgi 91 500 un 58 000) ir vērsti galvenokārt uz bezdarbniekiem un ilgtermiņa bezdarbniekiem vecumā no 30 līdz 44 gadiem un uz jauniešiem. Atbalstu saņems aptuveni 134 000 jauniešu vecumā no 15 līdz 29 gadiem, pārsvarā Jauniešu nodarbinātības iniciatīvas ietvaros. Bērnu aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošana veicinās aktīvu iekļaušanu un uzlabos nodarbinātības iespējas aptuveni 70 000 sieviešu katru gadu. Uzlabojot veselības un e-veselības pakalpojumus, tiks uzlabota 3,2 miljonu iedzīvotāju veselības aprūpe.

Būtisks izaugsmi veicinošs faktors ir vides aizsardzība un pāreja uz videi nekaitīgu ekonomiku. Galvenā prioritāte ir atjaunojamās enerģijas un energoefektivitātes veicināšana, un ir paredzams, ka tā sekmēs “zaļo” uzņēmējdarbību. Ir plānots, ka atjaunojamo energoresursu izmantošanas īpatsvars attiecībā pret bruto galapatēriņu palielināsies no 13,83 % 2013. gadā līdz 20 % 2020. gadā. Tiek lēsts, ka primārās enerģijas patēriņš samazināsies par 2,85 Mtoe 2020. gadā salīdzinājumā ar 2005. gadu, un siltumnīcefekta gāzu emisijas ETS neaptvertajos sektoros samazināsies par 4 % salīdzinājumā ar 2005. gadu. Paredzams, ka ieguldījumi klimata un vides jomā sasniegs aptuveni EUR 1,5 miljardus un ļaus izveidot 16 000 darbvietu.

Lai uzlabotu vides kvalitāti, uzsvars tiks likts uz atkritumu efektīvu apsaimniekošanu un to pārstrādes veicināšanu, atkritumu kā resursa izmantošanu, ūdens resursu aizsardzību un racionālu apsaimniekošanu un jūras bioloģisko resursu aizsardzību un atjaunošanu. Sagaidāms, ka ar ESI fondu palīdzību pārstrādāto vispārējo sadzīves atkritumu īpatsvars palielināsies no 18 % (2011. gadā) līdz 68 % (2020. gadā), pārstrādājamo atkritumu īpatsvaram būtu jāpalielinās no 30 % (2011. gadā) līdz 54 % (2020. gadā), un poligonos apglabāto sadzīves atkritumu apjoms samazināsies no 82 % (2011. gadā) līdz 32 % (2020. gadā).

Transporta nozarē galvenais mērķis ir turpināt valsts transporta sistēmas attīstīšanu un veicināt kombinētos pārvadājumus (preču pārvadājumi, izmantojot vairāk nekā vienu transporta veidu), lai Grieķija kļūtu par galvenajiem vārtiem uz Eiropu un par Balkānu un Vidusjūras reģiona transporta mezglu. Galvenās prioritātes attiecībā uz dzelzceļa tīklu ir veiksmīgi turpināt ziemeļu–dienvidu TEN-T dzelzceļa tīkla integrāciju, lai nodrošinātu savstarpēju izmantojamību, un pielāgoties Eiropas Dzelzceļu satiksmes pārvaldības sistēmai. Vienlīdz svarīgi ir dzelzceļa savienojumi ar TEN-T pamatostām un pārkraušanas centriem, lai veicinātu kombinētos pārvadājumus un kravu pārvadājumu sistēmas modernizāciju. Attiecībā uz autotransportu galvenā uzmanība tiek pievērsta TEN-T autoceļu pamattīkla pabeigšanai un visaptverošā TEN-T attīstīšanai.

Ilgtspējīgas attīstības priekšnosacījums ir publisko iestāžu un vietējo pašvaldību institucionālās spējas un efektivitātes uzlabošana. Tas cita starpā palīdzēs efektīvi īstenot 2014.–2020. gada Partnerattiecību nolīgumu. Šis mērķis ir vērsts uz centrālās valdības un reģionālo un pašvaldību iestāžu organizatorisko, institucionālo un darbības spēju nostiprināšanu un cilvēkresursu attīstīšanu darbiniekiem publiskajā sektorā kā arī efektivitātes un kvalitātes celšanu tiesu sistēmā.

Finanšu instrumentu un teritoriālo instrumentu izmantošana

Aptuveni EUR 300 miljoni varētu tikt nodrošināti ar finanšu instrumentu starpniecību. Lielākā daļa atbalsta tiktu vērsta uz MVU un — mazākā mērā — uz enerģētikas un vides nozarēm. Grieķija plāno izmantot pieejamos teritoriālos instrumentus. Pilsētu iestādes īstenos pilsētu ilgtspējīgu attīstību, izmantojot integrētus teritoriālos ieguldījumus. Vietējas partnerības tiks veicinātas, īstenojot sabiedrības virzītu vietējo attīstību lauku teritorijās un no zivsaimniecības atkarīgās teritorijās.

Pamatinformācija

2. Priekšnosacījumi efektīvai un lietderīgai ESI fondu izmantošanai

Kad tika pieņemtas 2014.–2020. gada darbības programmas, vēl nebija izpildīti vairāki ex ante nosacījumi (EAN), tostarp trīs EJZF īpašie nosacījumi. Ir izstrādāti rīcības plāni, un vairākās ieguldījumu jomās (piem., IKT pētniecības un inovācijas stratēģijas viedai specializācijai un cietie atkritumi) ir ieviesta “pašatturoša” klauzula. Tas nozīmē, ka finansējumu nevar izmantot, kamēr nav veiktas attiecīgās darbības.

3. ESI fondu pārvaldība

Ir ieviesta jauna pārvaldības struktūra, īstenojot tiesību aktus, kas paredz samazināt starpniekiestāžu un delegāciju skaitu, ieviest pasākumus sistēmas vienkāršošanai un paātrināt īstenošanu. Tās mērķis ir arī nostiprināt īstenošanas iestāžu administratīvo spēju. Ir nostiprināta programmu struktūra, fondu līdzekļu plānošana un ESI fondu koordinācija, ir veikti krāpšanas apkarošanas pasākumi un ieviesti vienmērīgas pārejas noteikumi. Nesen saskaņotie grozījumi regulējumā dara Grieķijai pieejamu papildu likviditāti, lai pabeigtu 2007. — 2013. gada projektu īstenošanu un vienmērīgi sāktu darbību laika posmā no 2014. gada līdz 2020. gadam, palielinot ES līdzfinansējumu Grieķijas programmām.

4. Vienkāršojumi līdzekļu saņēmējiem

Līdzekļu saņēmēju pieteikumi par finansējumu un izdevumu deklarācijas tagad jāiesniedz elektroniski. Konkursa dokumentācijas un pakalpojumu iepirkuma ex ante kontrolei ir obligātas tiešsaistes procedūras. Ir ieviestas vienkāršotās izmaksas par konkrētām ESF darbību kategorijām. Tagad projekta apstiprināšanā ir jāsaņem mazāk parakstu no ministrijām. Ir paātrināta līdzfinansētu projektu vides nosacījumu apstiprināšana. Ir ieviesti uzlabojumi tiesību aktos un arheoloģiskajās atļaujās ekspropriācijas veikšanai. Visbeidzot, 2014. gada decembrī pieņemtie vietējie tiesību akti paredz pārskatīt un vienkāršot visas procedūras, kas vajadzīgas dažādo ESI fondu projektu īstenošanai.

1. ESI fondi Ungārijā

Ekonomiskās un sociālās problēmas ESI fondu kontekstā

Lai gan Ungāriju smagi skāra ekonomikas un finanšu krīze, ekonomika sāka atgūties 2014. gadā. Tomēr joprojām ir būtiski trūkumi stratēģijā “Eiropa 2020” noteikto valsts mērķu sasniegšanā. MVU inovācijas spēja un konkurētspēja ir nepietiekama. Ir jāpalielina izdevumi pētniecībai un inovācijai, kā arī atjaunojamo energoresursu izmantošana, un jāuzlabo energoefektivitāte un resursu efektivitāte. Ungārijā ir zems nodarbinātības līmenis un nabadzība, kas nesamērīgi ietekmē dažas nelabvēlīgā situācijā esošas teritorijas un iedzīvotāju grupas. Reģionālā un apakšreģionālā līmenī ir ievērojamas nevienlīdzības, un atpaliek arī lauku teritorijas. Šīs problēmas ir atspoguļotas politikas ieteikumos, kas sniegti saistībā ar Eiropas pusgadu.

Galvenās prioritātes un rezultāti

No visiem ESI fondu līdzekļiem 60 % tiks atvēlēti ekonomikas attīstībai un darbvietu radīšanai. Fondi uzlabos uzņēmumu inovatīvo darbību un konkurētspēju, tādējādi palielinot to pievienoto vērtību un integrāciju starptautiskajā vērtību ķēdē, tostarp uzlabojot piekļuvi finansējumam. Paredzams, ka ar EUR 2,2 miljardu atbalstu uzņēmumu izdevumi pētniecībai un izstrādei palielināsies no 0,56 % līdz 0,71 % no IKP. Lai paplašinātu zināšanu bāzi, Ungārija plāno par 20 % salīdzinājumā ar 2010. gadu palielināt to inovatīvo uzņēmumu īpatsvaru, kuri sadarbojas ar pētniecības iestādēm. EUR 2,9 miljardi tiks izmantoti, lai palīdzētu palielināt MVU neto ieņēmumus par 25 % un neto eksporta ieņēmumus par 30 %. Tādējādi tiks uzlabota uzņēmējdarbības struktūras kvalitāte un pieejamība, kā arī tieša jaudas palielināšana. Ievērojams atbalsts tiks sniegts, lai modernizētu lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas nozares, uzlabotu sadarbību starp lauksaimniekiem, atbalstītu gados jaunus lauksaimniekus un attīstītu īso pārtikas apriti. Paredzams, ka kopējā akvakultūras produkcijas vērtība palielināsies par 42 %.

EUR 3,3 miljardi tiks ieguldīti darba tirgus attīstībā. Paredzams, ka, īstenojot aktīvus darba tirgus politikas pasākumus, vismaz 150 000 nelabvēlīgā situācijā esošiem darba meklētājiem tiks sniegta palīdzība, lai viņi varētu atgriezties atvērtajā darba tirgū. Vēl 150 000 jauniešu, kuri neapgūst izglītību, apmācību un nestrādā, saņems personalizētus pakalpojumus no nodarbinātības dienestiem. Tiks uzlabota bērnu aprūpes kvalitāte un pieejamība, izveidojot vismaz 18 000 jaunu vietu bērnudārzos. Ieguldījumi palīdzēs izmantot iekšējā tūrisma potenciālu un uzlabos nodarbinātības iespējas darbietilpīgās nozarēs, piemēram, lauksaimniecībā.

EUR 689 miljoni tiks izmantoti pasākumiem, lai atbalstītu IKT attīstību, mazinātu plaisu starp pilsētām un laukiem, palielinot platjoslas sakaru pārklājumu un pieslēdzot vēl vienu miljonu mājsaimniecību platjoslas sakariem, kā arī lai uzlabotu uzņēmējdarbības efektivitāti.

Ar EUR 3 miljardiem tiks atbalstīta virzība uz mazoglekļa ekonomiku. Paredzams, ka uzlabosies uzņēmumu, dzīvojamo māju un sabiedrisko ēku energoefektivitāte, un no atjaunojamiem energoresursiem saražotās enerģijas īpatsvaram būtu jāsasniedz noteiktais valsts mērķis, kas ir 14,65 % līdz 2020. gadam. Pasākumi arī veicinās siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanos. Vairāk nekā EUR 1 miljards ir piešķirts, lai veicinātu pielāgošanos klimata pārmaiņām un risku novēršanu. Vēl vairāk nekā miljons iedzīvotāju gūs labumu no attiecīgiem pretplūdu aizsardzības pasākumiem, kā arī ūdens labāka apsaimniekošana mazinās klimata pārmaiņu radītās negatīvās sekas. Ieguldījumi palīdzēs uzlabot noturību pret katastrofām un katastrofu pārvarēšanas sistēmas. Ar gandrīz EUR 3,4 miljardiem fondi atbalstīs vides aizsardzību un resursu efektivitāti. Finansējums tiks piešķirts arī notekūdeņu apsaimniekošanai, lai nodrošinātu, ka lielākam iedzīvotāju īpatsvaram ir pieejama uzlabota notekūdeņu attīrīšana. Finansējums arī tiks izmantots, lai nodrošinātu, ka viss dzeramais ūdens ir atbilstošas kvalitātes. Tiks ievērojami uzlabota arī atkritumu atkārtota izmantošana un pārstrāde. Intervences pasākumi ļaus nostiprināt dabas aizsardzību un degradēto ekosistēmu atjaunošanu, uzlabot lauksaimniecības un mežsaimniecības praksi un veicināt ekoloģisku pieeju saistībā ar virszemes un pazemes ūdeņiem. Paredzams, ka dabas un kultūras mantojuma vietu saglabāšana un attīstīšana ļaus piesaistīt vairāk nekā 1,6 miljonus apmeklētāju gadā. Atbalsts ir paredzēts arī 100 akvakultūras saimniecībām, kas sniedz vides pakalpojumus.

EUR 3,3 miljardu piešķīrums transporta jomā veicinās jaunu TEN-T ceļu izbūvi vairāk nekā 230 km garumā, dzelzceļa līniju rekonstrukciju vai modernizāciju vairāk nekā 275 km garumā, jaunu iekšzemes ūdensceļu izbūvi 50 km garumā vai esošo ūdensceļu uzlabošanu, jaunu tramvaja, metro un piepilsētas dzelzceļa līniju izbūvi vairāk nekā 130 km garumā vai esošo līniju modernizāciju, un jaunu, ar TEN-T savienotu autoceļu izbūvi 48 km garumā un esošo ceļu rekonstrukciju un modernizāciju 96 km garumā.

Sociālās iekļaušanas jomā gandrīz EUR 2,4 miljardi palīdzēs samazināt un novērst nabadzību, jo īpaši bērnu vidū, nodrošinot labāku piekļuvi labas kvalitātes sabiedriskajiem pakalpojumiem un uzlabotus dzīves apstākļus, galvenokārt mazāk attīstītos reģionos. Fondi arī atbalstīs pāreju no institucionālas aprūpes uz sabiedrisku aprūpi veselības un sociālo pakalpojumu nozarēs. Aptuveni 70 000 personu būs pieejami aktīvas iekļaušanas pasākumi, un vairāk nekā 300 000 cilvēku būs pieejami uzlaboti veselības aprūpes pakalpojumi. EUR 1,7 miljardu piešķīrums izglītībai būs vērsts uz mācību priekšlaicīgas pārtraukšanas rādītāja samazināšanu līdz 10 %, nevienlīdzību mazināšanu skolu sistēmā, nodrošinot visiem, tostarp romu izcelsmes skolēniem, vienlīdzīgu piekļuvi vispārējai izglītībai, un formālas un neformālas mācīšanās kvalitātes uzlabošanu vairāk nekā 150 000 skolēnu. Ar papildu pasākumiem plānots palielināt nelabvēlīgā situācijā esošu iedzīvotāju iesaistīšanos terciārās izglītības apguvē un uzlabot paralēlās profesionālās izglītības sistēmu. Vairāk nekā EUR 600 miljoni tiks izmantoti, lai uzlabotu valsts pārvaldes un sabiedrisko pakalpojumu efektivitāti, tostarp korupcijas novēršanas pasākumus, kā arī e-valdības risinājumu plašu izmantošanu.

Finanšu instrumentu un teritoriālo instrumentu izmantošana

Ar EUR 2,3 miljardu finansējumu Ungārija ir gandrīz trīskāršojusi savu piešķīrumu finanšu instrumentiem (FI) salīdzinājumā ar 2007.–2013. gadu. FI izmantošana tiks paplašināta, aptverot tādas jomas kā pētniecība, izstrāde un inovācija, enerģētika, IKT un sociālā ekonomika. Tiks izmantots plašs integrētu teritoriālās attīstības instrumentu klāsts. Vairāk nekā EUR 1 miljards ir atvēlēts integrētiem ilgtspējīgas pilsētu attīstības pasākumiem. Vietējas iniciatīvas tiks veicinātas, īstenojot sabiedrības virzītu vietējo attīstību lauku un pilsētu teritorijās.

Pamatinformācija

2. Priekšnosacījumi efektīvai un lietderīgai ESI fondu izmantošanai

Nav pabeigti stratēģiskie satvari saistībā ar konkrētām ieguldījumu jomām, un tie ir jānodrošina atbilstoši saskaņotajiem un cieši uzraudzītajiem rīcības plāniem. Viens no galvenajiem neizpildītajiem ex ante nosacījumiem attiecas uz publisko iepirkumu.

3. ESI fondu pārvaldība

ESI fondu izmantošana 2014.–2020. gada periodā tiek cieši centralizēti uzraudzīta. Piecas no kohēzijas politikas programmām ir vairākfondu programmas, kurās apvienota ERAF, KF un ESF izmantošana. Lai atvieglotu programmu savstarpējo koordināciju un nodrošinātu saskaņotību starp tām, papildus individuālajām programmu uzraudzības komitejām tiks izveidota partnerattiecību nolīguma līmeņa uzraudzības komiteja.

4. Vienkāršojumi līdzekļu saņēmējiem

Ungārija plāno vairākus pasākumus, lai mazinātu administratīvo slogu līdzekļu saņēmējiem, piemēram, IT sistēmas, kas pārvalda ES palīdzību, sasaistīšanu ar publiskā sektora datubāzēm, uzaicinājumu iesniegt pieteikumus ikgadēju plānošanu, vienkāršoto izmaksu iespēju izmantošanu, konkrētu funkciju konsolidāciju (lai izveidotu centralizētu dienestu) un pamatnostādņu vienkāršošanu.

1. ESI fondi Īrijā

Ekonomiskās un sociālās problēmas ESI fondu kontekstā

Īrija pilnībā iesaistās Eiropas pusgada procesā, lai gan tai joprojām piemēro pēcprogrammas uzraudzības misijas. Neraugoties uz tās ekonomikas izredžu ievērojamu uzlabošanos, ir jāpievērš liela uzmanība dažiem tādiem jautājumiem kā liels parāds, neatrisinātas problēmas finanšu nozarē (tostarp attiecībā uz banku rentabilitāti) un ilgtermiņa bezdarbs. Makroekonomikas vides uzlabošanās ir bijusi izdevīga MVU, sniedzot tiem iespēju stabilizēties pēc ilgstoša saspringuma perioda. Ir vērojamas vājā kredītu pieprasījuma atveseļošanās pazīmes. Bankas retāk noraida MVU, kas prasa kredītus, tomēr tiem arī tiek noteiktas augstākas procentu likmes nekā vidēji eurozonā. Būtiskas problēmas joprojām ir saistībā ar jauniešu bezdarbu. Īrijā ir digitālo prasmju trūkums — 42 % darbaspēka ir maz digitālo prasmju vai to vispār nav. Pārkvalifikācija un prasmju pilnveide ir izaicinājums izglītības un apmācības sistēmai, un nelabvēlīgā situācijā esošo iedzīvotāju grupām ir grūti piekļūt terciārajai izglītībai.

Stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu analīze liecina par dažiem trūkumiem to sasniegšanā. Nodarbinātības līmenis 20–64 gadus vecu iedzīvotāju grupā palielinājās no 68,6 % 2015. gada otrajā ceturksnī (stratēģijas “Eiropa 2020” mērķis ir 75 %), un ieguldījumi pētniecībā un izstrādē sasniedza 2 % no IKP (stratēģijas “Eiropa 2020” mērķis ir 3 %). Attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanu Īrija mērķi, visticamāk, nesasniegs, jo paredzams, ka emisijas 2020. gadā būs par 2 % mazākas nekā 2005. gadā. Izskatās, ka esošā politika, tirgus un budžeta struktūras ir nepietiekamas, lai Īrija varētu pakāpeniski sasniegt 2020. gadam noteikto mērķi saistībā ar atjaunojamo enerģiju. Priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas un terciārās izglītības jomā pēdējos gados bija novērojama stabili pozitīva tendence, un Īrijā šajā ziņā rādītāji bija labāki nekā vidēji ES.

Galvenās prioritātes un rezultāti

2014.–2020. gada periodā ESI fondi sniedz tiešu ieguldījumu stratēģijā “Eiropa 2020”. Galvenā uzmanība tiek pievērsta galvenajiem tematiskajiem mērķiem atbilstoši Eiropas semestra politikas ieteikumiem.

EUR 186,9 miljoni veicinās uzņēmumu ieguldījumus pētniecībā un inovācijā un attīstīs saiknes un sinerģijas starp uzņēmumiem, pētniecības un izstrādes centriem un augstākās izglītības nozari. Dienvidu un austrumu reģionā būtu jāizveido aptuveni 690 jaunas pētnieku amata vietas pētniecības centros, kas sadarbojas ar 143 uzņēmumiem. Paredzams, ka, palielinot lietišķās pētniecības attīstību, finansētajos stratēģiskās pētniecības centros iesaistīto uzņēmumu skaits palielināsies no 529 līdz 713. Pierobežas, vidienes un rietumu reģionā to uzņēmumu skaitam, kas sadarbojas ar stratēģiskās pētniecības centriem, būtu jāpalielinās no 103 līdz 159.

EUR 75 miljoni tiks ieguldīti nākamās paaudzes platjoslas sakaru ieviešanā visās mazpilsētās un ciemos, kur to vēl nav, tādējādi aptverot visu teritoriju.

Ar ieguldījumiem EUR 283,8 miljonu apmērā tiks atbalstīta MVU spēja lauksaimniecības, zivsaimniecības un akvakultūras nozarēs, lai tie varētu izvērsties reģionālos, vietējos un starptautiskos tirgos un iesaistīties inovācijas procesos. Ieguldījumi tiks atvēlēti arī, lai palielinātu inovatīvas prakses līmeni visā lauksaimniecības nozarē un nostiprinātu saiknes starp pētniecību, tehnoloģiju attīstību un paraugpraksi uz vietas. Tiek lēsts, ka dienvidu un austrumu reģionā MVU tiks izveidoti 17 000 jaunu darbvietu 14 viedās specializācijas mērķnozarēs. Pierobežas, vidienes un rietumu reģionā tiks izveidoti 4500 darbvietu tajos MVU, kas ir Enterprise Ireland klienti.

Ar EUR 433,5 miljoniem tiks atbalstīta virzība uz mazoglekļa ekonomiku visās nozarēs. Ieguldījumi tiks izmantoti, lai atbalstītu lauksaimniecības praksi, kas rada mazāk oglekļa dioksīda emisiju, un paaugstinātu vidējo energoefektivitātes rādītāju Īrijas mājsaimniecībās.

EUR 704,8 miljoni tiks ieguldīti, lai veicinātu pielāgošanos klimata pārmaiņām un risku novēršanu un pārvaldību. Galvenā uzmanība tiks pievērsta efektīvāku zvejas un lauksaimnieciskās ražošanas metožu īstenošanai, zema emisiju līmeņa tehnoloģiju un prakšu plašākai izmantošanai, augsnes erozijas novēršanai, piekrastes buferzonu paplašināšanai, energoefektivitātei un atjaunojamo energoresursu plašākai izmantošanai un ražošanai.

EUR 838,3 miljoni tiks ieguldīti vides saglabāšanā un aizsardzībā un resursu efektivitātes veicināšanā. Ieguldījumi tiks vērsti uz barības vielu pārvaldības prakses uzlabošanu lauksaimniecībā, bioloģiskās daudzveidības un jūras ekosistēmu saglabāšanu un uzturēšanu, ūdens kvalitātes uzlabošanu, ilgtspējīgas zvejniecības un akvakultūras veicināšanu (samazinot nejaušas nozvejas apjomu par 10 000 tonnu un palielinot bioloģisko akvakultūras ražošanu par 3000 tonnu līdz 2023. gadam), ekonomikas un fizisko apstākļu uzlabošanu atsevišķās pilsētu teritorijās pierobežas, vidienes un rietumu reģionā un dienvidu un austrumu reģionos.

EUR 307,3 miljoni tiks ieguldīti ilgtspējīgas un kvalitatīvas nodarbinātības veicināšanā un darba mobilitātes atbalstīšanā. Paredzams, ka tas palīdzēs nodrošināt iespēju gandrīz 140 000 bezdarbnieku, tostarp ilgtermiņa bezdarbniekiem un bez darba esošiem jauniešiem, iegūt darbu vai sākt izglītības vai apmācības apguvi. Ieguldījumi arī tiks vērsti uz darba iespēju palielināšanu piekrastes kopienās.

EUR 350,8 miljoni tiks ieguldīti sociālās iekļaušanas veicināšanā un nabadzības un diskriminācijas mazināšanā. Tas palīdzēs personām, kuras ir bez darba, apgūt “otrās iespējas” izglītību un apmācību, kā arī nodrošināt lielākam pieaugušo skaitam piekļuvi rakstpratības, rēķinātprasmes apguves un valodu apmācības programmām. Paredzams, ka līdz 2023. gadam vairāk nekā 70 000 iedzīvotāju no nelabvēlīgas vides būs piedalījušies nodarbināmības programmās. Lauksaimniecības nozarē tiks izveidotas zināšanu nodošanas grupas, lai jo īpaši nodrošinātu vides un sabiedriskos labumus.

Finanšu instrumentu un teritoriālo instrumentu izmantošana

Īrija apsver iespēju izmantot finanšu instrumentus (FI), lai palīdzētu novērst cenu nepastāvību lauksaimniecības nozarē. Būtu arī jāizvērtē iespēja izmantot FI energoefektivitātei sociālajos mājokļos.

Īrija plāno izmantot pieejamos teritoriālos instrumentus. Sabiedrības virzīta vietējā attīstība tiek izmantota Leader programmas īstenošanai atbilstoši ELFLA un vietējo zivsaimniecības rīcības grupu finansēšanai, lai īstenotu EJZF. Aptuveni 7 % ELFLA līdzekļu tiks atvēlēti Leader programmai (EUR 153 miljoni). Īrija neplāno izmantot integrētus teritoriālos ieguldījumus. EUR 40 miljoni tiks ieguldīti ilgtspējīgā pilsētu attīstībā. Īstenošanā tiks ņemta vērā Atlantijas okeāna jūras baseinu stratēģija.

Pamatinformācija

2. Priekšnosacījumi efektīvai un lietderīgai ESI fondu izmantošanai

Visi vispārējie ex ante nosacījumi valsts un reģionālā līmenī ir izpildīti.

3. ESI fondu pārvaldība

Lai maksimāli palielinātu ESI fondu finansējuma sniegtās priekšrocības, tiks izmantoti vairāki savstarpēji papildinoši ES (“Apvārsnis 2020”) un valsts politikas instrumenti. Īrija ir ieviesusi mehānismus koordinācijas nodrošināšanai starp ESI fondiem un citiem ES un valsts instrumentiem.

4. Vienkāršojumi līdzekļu saņēmējiem

ESI fondu vadošās iestādes izstrādā kārtību, lai nodrošinātu efektīvu administratīvā sloga samazināšanu līdzekļu saņēmējiem un iestādēm. Tas ietver vienreizēju maksājumu un vienkāršoto izmaksu iespēju plašāku izmantošanu.

1. ESI fondi Itālijā

Ekonomiskās un sociālās problēmas ESI fondu kontekstā

Itālijā vērojama tikai vāja ekonomikas atlabšana pēc dziļas un ilgas lejupslīdes, kas vēl vairāk palielināja ekonomisko rādītāju atšķirības, kas to šķir no pārējās ES. Itālijas dienvidos ir ārkārtīgi augsts jauniešu un sieviešu bezdarba līmenis. Ekonomikas krīze ir saasinājusi ilgstošo sociālekonomisko plaisu starp Ziemeļitāliju un Centrālitāliju, no vienas puses, un Dienviditāliju, kura parasti bijusi galvenā ESI fondu saņēmēja, no otras puses. ESI fondi palīdzēs risināt vairākus ES politikas ieteikumus saistībā ar Eiropas pusgadu, jo īpaši tos, kas saistīti ar izglītību un darba tirgu, ostām un loģistiku, valsts pārvaldi un tiesu sistēmu, un fondu pārvaldību.

Galvenās prioritātes un rezultāti

ESI fondi tiek apsaimniekoti caur 74 valsts, vairākreģionālām un reģionālām programmām. Tās aptver ļoti dažādas sociālās, ekonomiskās un administratīvās situācijas un problēmas, kas prasa ļoti daudzveidīgu stratēģiju resursu izmantošanā. Fondu galvenās prioritātes: attīstīt inovācijām labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi, ieviest efektīvu infrastruktūru un dabas resursu pārvaldību, palielināt līdzdalību darba tirgū, veicināt sociālo iekļaušanu, uzlabot izglītību, administratīvo veiktspēju un ESI fondu programmu pārvaldību, jo īpaši mazāk attīstītos reģionos.

Gandrīz EUR 3,8 miljardi ESI fondu līdzekļu tiks tērēti pētniecībai un inovācijai, palīdzot Itālijai sasniegt stratēģijas “Eiropa 2020” mērķi atvēlēt 1,53 % no IKP pētniecībai un inovācijai (patlaban – 1,26 %). Pētniecības un inovācijas izdevumi un vairāk nekā EUR 7,8 miljardi priekš MVU tādās nozarēs kā lauksaimniecība, zivsaimniecība un akvakultūra nodrošinās spēcīgu un saskaņotu impulsu atjaunot Itālijas vispārējo konkurētspēju. EUR 2 miljardi tiks iztērēti ultraplatjoslu infrastruktūrām, un IT pakalpojumi palīdzēs kāpināt konkurētspēju, ļaujot Itālijai sasniegt digitālās programmas stratēģijas mērķus. Vairāk nekā EUR 2,7 miljardi tiks atvēlēti tam, lai uzlabotu dzelzceļa un jūras infrastruktūru mazāk attīstītajos valsts reģionos, lai nodrošinātu patiesu virzību uz ilgtspējīgu mobilitāti. Turklāt gandrīz EUR 4 miljardi tiks iztērēti ieguldījumiem, lai veicinātu Itālijas pāreju uz mazoglekļa ekonomiku. Tas palīdzēs valstij sasniegt stratēģijas “Eiropa 2020” mērķi par 20 % samazināt primārās enerģijas patēriņu.

Galvenā prioritāte būs ieguldīšana cikvēkkapitālā un palīdzība cilvēkiem iesaistīties darba tirgū, spēcīgu uzsvaru liekot uz jauniešu bezdarba apkarošanu. Itālija plāno tērēt vairāk nekā EUR 4,7 miljardus ESI fondu, lai paaugstinātu nodarbinātības līmeni līdz tās stratēģijas “Eiropa 2020” mērķim, proti, 67-69 %. Tas nozīmē sniegt individualizētus pakalpojumus 560 000 jauniešiem, kuri nav nedz nodarbināti, nedz iesaistīti izglītībā vai apmācībā 2014. gadā un 2015. gadā. EUR 4 miljardi tiks iztērēti nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanas iniciatīvām aptuveni 2,2 miljoniem cilvēku. Papildu EUR 4 miljardi tiks iztērēti, pielāgojot izglītību darba tirgus vajadzībām un līdz 2020. gadam samazinot priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas līmeni līdz 16 %. Tas ļaus gūt labumu vairāk nekā 2,8 miljoniem skolēnu un studentu.

ESI fondi sniegs labumu lauku teritorijām, veicinot lauksaimniecības un pārtikas rūpniecības nozares konkurētspēju, dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu, bioloģisko daudzveidību un klimata politiku. Būtisks ieguldījums tiks nodrošināts, lai arī sasniegtu digitalizācijas programmas mērķus.

ESI fondi atbalstīs arī jaunas izaugsmes iespējas “zilās ekonomikas” ietvaros, jo īpaši saistībā ar ES stratēģiju Adrijas un Jonijas jūras reģionam. EJZF fondi palīdzēs īstenot jauno kopējo zivsaimniecības politiku, īpašu uzmanību pievēršot pārejai uz labāku saimnieciskās darbības vides ilgtspēju zivsaimniecības un akvakultūras nozarē. EJZF palīdzēs palielināt tīro peļņu zvejniecībā par 30 % un divkāršot bioloģiskās akvakultūras ražošanu.

Finanšu un teritoriālie instrumenti

Aptuveni EUR 2,187 miljoni tiks sniegti, izmantojot finanšu instrumentus, jo īpaši MVU un inovācijai un mazākā apjomā arī energoefektivitātei, kā arī nodarbinātībai un darba tirgum. Šīs summas, kuras tiek papildinātas ar līdzekļiem, kas pārņemti no iepriekšējā plānošanas perioda, atbilst dažādu programmu ieguldījumu stratēģijām un 2007. – 2013. gada periodā uzrādītajai spējai apgūt līdzekļus. Papildu iespējas paplašināt darbības jomu un/vai palielināt līdzekļus, kas piešķirti finanšu instrumentiem, tiks izpētītas pašreiz notiekošo ex ante novērtējumu rezultātu kontekstā.

Itālijas pilsētu attīstības stratēģijā tiks iekļauta centralizēti pārvaldīta sastāvdaļa, ko veido valsts programma 14 "lielpilsētu" teritorijās visā valstī. Tā papildinās pilsētu attīstības stratēģijas reģionālajās programmās, kas īstenotas, pārsvarā izmantojot specializētas sadaļas un dažos gadījumos integrētus teritoriālos ieguldījumus. Attiecībā uz tā saucamajām “iekšējām teritorijām” ir izstrādāta īpaša teritoriāla stratēģija, kas jāīsteno reģionālās programmās. Minētās iekšējās teritorijas ir galvenokārt lauku apgabali, kas definēti, izmantojot tādus kritērijus kā demogrāfija, iedzīvotāju skaita samazināšanās un pakalpojumu līmenis. Liela nozīme lauku kopienu un ekonomiku teritoriālajā attīstībā būs Leader pieejai, ko finansē no ESI fondiem.

Pamatinformācija

2. Priekšnosacījumi efektīvai un lietderīgai ESI fondu izmantošanai

Itālijai ir gan valsts, gan reģionālie ex ante nosacījumi. Tie izriet no tās konstitucionālās struktūras un pilnvaru sadalījuma starp valsts un reģionālajām iestādēm (lai gan pašlaik norit reforma). Itālija nav izpildījusi 3 vispārējus, 2 ar EJZF saistītus un 10 tematiskos ex ante nosacījumus. Vispārējie nosacījumi (publiskais iepirkums, vide un valsts atbalsts) ir īpaši nozīmīgi, jo tiesību akti un prakse šajās jomās joprojām ir galvenais pārkāpumu avots, un tas apgrūtina efektīvu līdzekļu izmantošanu. Attiecībā uz tematiskajiem nosacījumiem tādās jomās kā pārdomātas specializācijas stratēģijas, IT, transports, energoefektivitāte un aktīva iekļaušana ir nepieciešami rīcības plāni.

3. ESI fondu pārvaldība

Nozīmīgas nepilnības administratīvajā spējā attiecībā uz fondu pārvaldību ir pastāvīgi nelabvēlīgi ietekmējušas to efektivitāti. Tas jo īpaši attiecas uz mazāk attīstītajiem reģioniem Dienviditālijā, kā kopš 2011. gada atzīmēts piecos secīgos politikas ieteikumos Eiropas pusgada kontekstā. Ņemot to vērā, ES līdzfinansētās programmas būs jāpapildina ar pārvaldes stiprināšanas plāniem. Tie izstrādāti, lai nodrošinātu, ka par līdzekļiem atbildīgajām iestādēm būtu pamatstruktūra un prasmes, kas vajadzīgas, lai pārvaldītu tām uzticētos resursus. ESI fondu programmas risinās nepilnības publiskajā iepirkumā, valsts atbalstā, cīņā pret krāpšanu un korupciju. Šīs jomas ir būtiski svarīgas, lai nodrošinātu, ka līdzekļi tiek pārvaldīti pareizi. ESI fondu programmas ietvers arī valsts programmu, kas pilnībā veltīta tam, lai uzlabotu valsts pārvaldi kopumā.

4. Vienkāršojumi līdzekļu saņēmējiem

ESI fondu vadošās iestādes izstrādā paņēmienus, kā samazināt administratīvo slogu līdzekļu saņēmējiem un valsts pārvaldei. Cita starpā tie paredz vairāk izmantot vienkāršotas izmaksas un uzlabot specializētās informācijas sistēmas.

1. ESI fondi Latvijā

Ekonomiskās un sociālās problēmas ESI fondu kontekstā

Latvijas ekonomikas izaugsme atsākās 2011. gadā. Uzlabojās situācija darba tirgū un nodarbinātības līmenis, kas ir 70,7 %, ir virs vidējā ES (2014. gadā). Ilgtermiņa bezdarbs, jauniešu bezdarbs un to jauniešu īpatsvars, kuri nav iesaistīti ne darba tirgū, ne izglītībā, ne apmācībā, ir samazinājies un ir mazāks nekā vidēji ES. Latvijai ir pieejama Jaunatnes nodarbinātības iniciatīva.

Nepietiekams publiskais finansējums pētniecībai un inovācijai un sadrumstalotā pētniecības un inovācijas sistēma ir iemesls, kāpēc sasniegumi zinātnē ir vāji, un kaitē konkurētspējai. Latvijā ir augsts nabadzības un sociālās atstumtības rādītājs un liela sociālā nevienlīdzība. Ir jāpieliek lielākas pūles, lai jauniešus vairāk ieinteresētu profesionālās izglītības apguvē. Jāuzlabo veselības aprūpes sistēmas kvalitāte un pieejamība un transporta, ēku un apkures sistēmu energoefektivitāte. Ar ESI fondu ieguldījumiem tiks atbalstīta Eiropas semestra politikas ieteikumu īstenošana šajās jomās.

Galvenās prioritātes un rezultāti

ESI fondi atbalsta pētniecību un tehnoloģiju attīstību, kā arī inovāciju, palīdzot valstij sasniegt tās mērķus, proti, 1,5 % no IKP ieguldīt pētniecībā un tehnoloģiju attīstībā (0,66 % 2012. gadā), palielināt inovatīvo MVU īpatsvaru līdz 40 % (no 29,9 % 2010. gadā), kā arī novērst nepilnības tās inovācijas sistēmā un veicināt sadarbību starp uzņēmumiem, zinātni un izglītību, tādējādi uzlabojot inovācijas potenciālu.

Nodrošinot piekļuvi ātras darbības platjoslas sakariem vismaz 80 % mājsaimniecību un attīstot tiešsaistes pakalpojumus, tiks veicināta informācijas sabiedrības izaugsme. Lai mazinātu digitālo plaisu, lauku teritorijās tiks ieviesti platjoslas sakari ar darbības ātrumu vismaz 30 Mb/s.

Ieguldot EUR 762 miljonus MVU, tostarp lauksaimniecības un zivsaimniecības nozarēs, mērķis ir palielināt to konkurētspēju un inovāciju, atbalstot jaunus uzņēmumus, veicinot privātos ieguldījumus un radot vismaz 1800 darbvietu. Galvenās atbalstītās jomas būs MVU eksporta jauda, piekļuve finansējumam, darbinieku prasmju pielāgošana darba tirgus prasībām, konkurences palielināšana un palīdzība jauniem uzņēmumiem. Gandrīz 4,5 % lauksaimnieku saņems atbalstu savu lauksaimniecības uzņēmumu modernizācijai un pārstrukturēšanai, un finansējuma palielināšana palīdzēs piesaistīt nozarei vairāk gados jaunu lauksaimnieku. Tiks atbalstīta arī akvakultūras nozares konkurētspēja un produktivitāte. Paredzams, ka tas trīskāršos ražošanu un veicinās pārtikas apgādi un nodarbinātību. ESI fondi tiks izmantoti, lai uzlabotu valsts pārvaldes institucionālo spēju un tiesu iestāžu efektivitāti.

ESI fondi atbalstīs virzību uz mazoglekļa ekonomiku visās nozarēs, palīdzot Latvijai sasniegt stratēģijā “Eiropa 2020” noteikto tās mērķi, proti, 40 % enerģijas iegūt no atjaunojamiem energoresursiem (35,8 % 2012. gadā). Fondi koncentrēsies uz mājokļu un komerctelpu energoefektivitāti, atjaunojamo energoresursu izmantošanu centrālapkurē uz mazoglekļa transportu.

ESI fondu līdzekļi tiks piešķirti dabas resursu ilgtspējīgai izmantošanai un lai pielāgotos klimata pārmaiņām. Ieguldījumi mazinās klimata pārmaiņu radītos riskus, galvenokārt īstenojot krasta erozijas mazināšanas un pavasara plūdu novēršanas pasākumus. Tiks veikti pasākumi, lai pārstrādāto atkritumu apjomu palielinātu par 423 120 tonnām gadā un rekonstruētu kvalitātes prasībām neatbilstošos kanalizācijas un notekūdeņu savākšanas tīklus. Kopumā 1,3 miljoni iedzīvotāju tiks pieslēgti centralizētajam notekūdeņu apsaimniekošanas tīklam. Tiks līdzfinansēta ar lauksaimniecību un mežsaimniecību saistīto ekosistēmu saglabāšana un uzlabošana, kā arī akvakultūra, kas sniedz vides pakalpojumus. Tiks atbalstīts kopējās zivsaimniecības politikas mērķis attiecībā uz jūras bioloģisko resursu saglabāšanu.

ESI fondi tiks izmantoti, lai attīstītu ilgtspējīgu un efektīvu transporta infrastruktūru. Prioritāte tiks piešķirta TEN-T dzelzceļu un autoceļu infrastruktūrai, pilsētu teritoriju savienošanai ar TEN-T tīkliem un reģionālo autoceļu rekonstrukcijai. Šajā saistībā tiks rekonstruēti vai atjaunoti dzelzceļi 998 km garumā un autoceļi 574 km garumā (345 km TEN-T tīklā).

Nodarbinātības uzlabošanas un darbaspēka mobilitātes palielināšanas pasākumi ļaus atrast darbu 22 950 cilvēku, kuri pašlaik ir bez darba. Vairāk nekā 11 000 jauniešu, kuri neapgūst izglītību, apmācību un nestrādā, saņems darba piedāvājumu, iegūs vietu tālākizglītības apguvē vai māceklības vai stažēšanās vietu.

Līdzekļi tiks ieguldīti izglītībā, prasmēs un mūžizglītībā. Augstākās izglītības reformas ietvaros tiks izveidota valsts akreditācijas aģentūra, tiks akreditētas 80 jaunas studiju programmas, ieviesta ar rezultātiem pamatota pārvaldība 20 augstākās izglītības iestādēs un tiks modernizēta studiju vide. Tiks uzlabota profesionālā izglītība un apmācība (PIA), plašāk izmantojot mācīšanos darbvietā. Tādējādi 70-80 % studentu varēs saņemt atbalstu profesionālās vai citas kvalifikācijas iegūšanai. Tiks celta 4500 PIA pasniedzēju kvalifikācija un modernizētas 70-80 % PIA iestāžu. Lauksaimnieki un lauksaimniecības un mežsaimniecības uzņēmumu īpašnieki apgūs apmācību, lai uzlabotu savas zināšanas par efektīvu ražošanu un videi nekaitīgu resursu apsaimniekošanu. Tiks veicināta sadarbība ar pētniekiem.

Sociālās iekļaušanas uzlabošanas un nabadzības mazināšanas pasākumi palīdzēs atrast darbu gandrīz 4000 nelabvēlīgā situācijā esošu bezdarbnieku. Tiks atbalstīta pāreja uz kopienu līmeņa aprūpi bērniem un cilvēkiem ar garīgu invaliditāti, kā arī atbalstīta labāka piekļuve veselības aprūpei visiem Latvijas iedzīvotājiem.

Finanšu instrumentu un teritoriālo instrumentu izmantošana

Tiks nodrošināti finanšu instrumenti EUR 185 miljonu vērtībā, lai atbalstītu uzņēmumus un finansētu energoefektivitātes pasākumus. Lai atbalstītu MVU, kā arī ēku energoefektivitāti, tiks izmantoti galvenokārt aizdevumu, garantiju un pašu kapitāla instrumenti.

Tiks veicināta ilgtspējīga pilsētu attīstība, izmantojot integrētus teritoriālos ieguldījumus. Vietējās partnerības kļūs aktīvākas, pateicoties sabiedrības virzītai vietējai attīstībai, kuras ietvaros finansējumu saņems 34 vietējās rīcības grupu īstenoti projekti visā Latvijā.

Zivsaimniecībai nozīmīgās teritorijās tiks īstenoti uz zivsaimniecības reģionu ilgtspējīgu attīstību vērsti pasākumi, izmantojot vairākfondu pieeju.

Pamatinformācija

2. Priekšnosacījumi efektīvai un lietderīgai ESI fondu izmantošanai

Stratēģisko satvaru attīstīšana saistībā ar pētniecības un inovācijas stratēģiju viedai specializācijai, mācību priekšlaicīgas pārtraukšanas mazināšana un vides politikas uzlabošana bija vissvarīgākie ex ante nosacījumi, kas nebija izpildīti partnerattiecību nolīguma un programmu pieņemšanas brīdī. Tika saskaņoti rīcības plāni to izpildei līdz 2016. gada beigām. Mēs ierosinām pievienot, ka veselības aprūpes vajadzību kartēšanai vajadzētu būt par pamatu visiem lēmumiem par ieguldījumiem infrastruktūrā (kā tas ir citās valstīs, piemēram, Rumānijā vai Polijā).

3. ESI fondu pārvaldība

Ir izveidota centralizēta aģentūra līgumu noslēgšanai, un kopīgās ESF, ERAF un KF uzraudzības komitejas darbu atbalsta tematiskās apakškomitejas. ELFLA un EJZF uzraudzības komitejas vada Zemkopības ministrija.

4. Vienkāršojumi līdzekļu saņēmējiem

Priekšrocības līdzekļu saņēmējiem būs vienkāršota institucionālā struktūra, vienoti standarti, tiešsaistes pārvaldības plašāka izmantošana, elektronisko iepirkumu sistēma un vienkāršoto izmaksu iespēju plašāka izmantošana.

1. ESI fondi Lietuvā

Ekonomiskās un sociālās problēmas ESI fondu kontekstā

Lietuvas ekonomika ir parādījusi ievērojamu spēju atjaunot konkurētspēju pēc krīzes. Tas ir arī veicinājis stabilu izaugsmi pēdējos gados. Tomēr, lai nodrošinātu ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi ilgtermiņā, valstij ir jāatrisina vairākas problēmas.

Pirmā no tām attiecas uz valsts spēju virzīties uz augšu pievienotās vērtības ķēdē. Lietuvas darba tirgus attīstību kavē cilvēkkapitāla un prasmju piedāvājuma ierobežojumi. Darbspējas vecumā esošo iedzīvotāju skaits strauji samazinās, un dalība darba tirgū joprojām ir salīdzinoši zema. Ir augsts risks, ka prasmju trūkums laika gaitā varētu palielināties. Nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars joprojām ir augsts, un palielinās arī nevienlīdzība. Privātā sektora ieguldījumi, jo īpaši pētniecībā un inovācijā, ir mazi, un tas var kavēt izaugsmi ilgtermiņā. Lietuvai ir jāturpina uzlabot energoapgādes drošību un palielināt konkurenci savā enerģētikas tirgū. Energointensitāte ir augsta, līdz ar to Lietuva ir viena no vismazāk energoefektīvajām valstīm ES. Stratēģijā “Eiropa 2020” noteikto valsts mērķu analīze liecina par būtiskiem trūkumiem izdevumu palielināšanā pētniecībai un inovācijai, nodarbināmības uzlabošanā un enerģētikas mērķu sasniegšanā. Šie trūkumi ir atspoguļoti Eiropas semestra politikas ieteikumos.

Galvenās prioritātes un rezultāti

ESI fondi sniegs ieguldījumu ekonomikas novatorisma un konkurētspējas uzlabošanā un saiknes nostiprināšanā starp pētniecības, inovācijas un rūpniecības politikām. Paredzams, ka pētniecības un izstrādes izdevumi uz vienu iedzīvotāju līdz 2023. gadam sasniegs EUR 60,7 (2011. gadā — EUR 24,1). Tas tiks panākts, nostiprinot pētniecības un inovācijas sistēmas uzņēmumos un veicinot pētniecības un izstrādes zināšanu pārnesi starp akadēmiskajām aprindām un uzņēmumiem.

Atbalsts EUR 1,2 miljardu apmērā MVU un lauksaimniecības, akvakultūras un zivsaimniecības uzņēmumiem tiks izmantots, lai palielinātu uzņēmumu skaitu uz 1000 iedzīvotājiem no 39 2013. gadā līdz 48 2023. gadā un produktivitātes līmeni un pievienoto vērtību līdz EUR 17 726 uz vienu darbinieku gadā (2013. gadā — EUR 12 432). Tas arī sniegs ieguldījumu gandrīz 8000 mazo un vidējo lauksaimniecības uzņēmumu modernizācijā un saimnieciskās darbības rādītāju uzlabošanā un vairāk nekā 1100 gados jaunu lauksaimnieku darbības uzsākšanas izmaksu finansēšanā. ESI fondi arī tiks izmantoti, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi, atvieglojot uzņēmuma izveidošanu, uzlabojot MVU piekļuvi finansējumam un sniedzot pielāgotus uzņēmējdarbības pakalpojumus.

ESI fondi palīdzēs mazināt bezdarbu, uzlabot izglītības un apmācības kvalitāti un nodrošināt efektīvāku darba tirgus pieprasījuma apmierināšanu, paaugstinot aktīvā darbaspēka kvalifikāciju un prasmju līmeni un novēršot mācību priekšlaicīgu pārtraukšanu. Kopumā 55 000 bezdarbnieku piedalīsies shēmās, kas paredzētas, lai palīdzētu viņiem atgriezties atvērtajā darba tirgū. ESF veicinās 1800 jaunu darbvietu izveidi jaunos uzņēmumos un atbalstīs 5000 invalīdu piedalīšanos profesionālās rehabilitācijas programmās. Attiecīgi ir paredzams, ka nodarbinātības līmenis (20–64 gadus vecu) darbspējīgo iedzīvotāju vidū sasniegs 72,8 % 2023. gadā (69,9 % 2013. gadā). Terciārās izglītības apguves rādītājs jau ir labs, un mācību priekšlaicīgas pārtraukšanas rādītājs ir samazināts, tāpēc ESI fondi būs vērsti uz izglītības un tās atbilstības darba tirgum uzlabošanu un prasmju piedāvājuma labāku pielāgošanu pieprasījumam. Fondu līdzekļi palīdzēs palielināt to pieaugušo īpatsvaru, kuri apgūst mūžizglītību, no 5,7 % 2013. gadā līdz 8 % 2017. gadā. Vairāk nekā 60 000 cilvēku darbspējīgā vecumā, kuri strādā lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, saņems apmācību, lai uzlabotu šo nozaru konkurētspēju.

ESI fondi arī tiks izmantoti, lai palīdzētu mazināt nabadzību un uzlabot sociālo iekļaušanu. Proti, ieguldījumi palīdzēs no darba tirgus visvairāk atstumtajām personām atgriezties darbā, palielināt gados vecāku darbinieku iesaistīšanos darba tirgū, kā arī uzlabot sociālo un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un kvalitāti. Šie pasākumi palīdzēs samazināt nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju skaitu par 100 000 līdz 2020. gadam.

EUR 1,4 miljardi tiks piešķirti enerģētikas un klimata pārmaiņu jomām. Finansētie pasākumi sniegs ieguldījumu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā par 600 000 tonnu CO2 ekvivalenta gadā. Paredzams, ka enerģijas galapatēriņš pakalpojumu un mājsaimniecību nozarēs samazināsies par 7,56 GWh līdz 2023. gadam, un energointensitāte rūpniecībā samazināsies līdz 1,778 MWh/EUR līdz 2023. gadam (no 2,592 MWh/EUR 2012. gadā). Ieguldījumi enerģētikas infrastruktūrā palīdzēs nostiprināt integrāciju ES iekšējā enerģijas tirgū.  

Ieguldījums EUR 1 miljarda apmērā, kas piešķirts transportam, ļaus paplašināt TEN-T tīklus un uzlabot pieejamību. Šis piešķīrums arī ļaus uzbūvēt no jauna vai atjaunot 300 km autoceļu un 70 km dzelzceļu, samazināt satiksmes negadījumu skaitu un uzlabot savienojumus starp dažādiem transporta veidiem.

EUR 0,9 miljardu ieguldījums tiks piešķirts vides pasākumiem un resursu efektivitātes uzlabošanai. Ievērojami samazināsies poligonos apglabāto sadzīves atkritumu īpatsvars (no 78 % 2011. gadā līdz 35 % 2023. gadā). Līdzekļi tiks izmantoti, lai atbalstītu videi un klimatam nekaitīgu zemes apsaimniekošanas praksi, tostarp bioloģisko lauksaimniecību, attiecībā uz 11 % lauksaimniecības zemes un paplašinātu ilgtspējīgu mežsaimniecību, tādējādi palīdzot aizsargāt bioloģisko daudzveidību. Tiks paplašināta ilgtspējīgu metožu izmantošana, aptverot arī zivsaimniecību un akvakultūru, tādējādi uzlabojot jūras ekosistēmas un ūdens bioloģisko daudzveidību atbilstoši jaunajai kopējai zivsaimniecības politikai. Nejaušas nozvejas apjoms tiks samazināts par 43 tonnām, un bioloģiskās akvakultūras produkcijas ražošana sasniegs 2000 tonnu 2023. gadā.

Finanšu instrumentu un teritoriālo instrumentu izmantošana

Paredzams, ka vairāk nekā EUR 700 miljoni būs pieejami ar finanšu instrumentu starpniecību un būs jo īpaši vērsti uz energoefektivitāti, MVU un pašnodarbinātību. Tas par vairāk nekā 50 % pārsniedz summu, kas bija pieejama 2007.–2013. gada plānošanas periodā.

Ieviestās programmas nodrošinās, ka pieejamie teritoriālie instrumenti tiek izmantoti pilnībā. Pilsētu iestāžu pienākums būs pārvaldīt EUR 210 miljonu ieguldījumu, kas tiks piešķirts galvenokārt ilgtspējīgai pilsētu attīstībai un ekonomiskajai un sociālajai rehabilitācijai. Īstenojot vietējās attīstības stratēģijas aptuveni EUR 100 miljonu vērtībā visās lauku un piekrastes teritorijās un dažās pilsētteritorijās, tiks nostiprinātas vietējās partnerības.

Pamatinformācija

2. Priekšnosacījumi efektīvai un lietderīgai ESI fondu izmantošanai

Atbilstoši saskaņotajiem rīcības plāniem Lietuva ir pieņēmusi vajadzīgās stratēģijas un citas politikas un izpildījusi visus ex ante nosacījumus.

3. ESI fondu pārvaldība

ERAF, ESF un Kohēzijas fonds ir vienas programmas daļa, ko vada Finanšu ministrija. Saistībā ar ELFLA un EJZF ir atsevišķas programmas, bet abus šos fondus pārvalda Lauksaimniecības ministrija. Vadošās iestādes ir locekles cita citas uzraudzības komitejās, tādējādi nodrošinot ciešu koordināciju starp ESI fondiem. Lai maksimāli palielinātu no ESI fondiem gūto labumu, tiks izmantoti vairāki savstarpēji papildinoši ES (piem., “Apvārsnis 2020”) un valsts politikas instrumenti.

4. Vienkāršojumi līdzekļu saņēmējiem

Lietuva plāno vienkāršot procedūras attiecībā uz visiem ESI fondiem, lai vairāk izmantotu vienkāršoto izmaksu iespējas un uzlabotu IT sistēmas, kas pieejamas līdzekļu saņēmējiem (piem., izveidojot vienotu piekļuves punktu, uzlabojot informācijas kvalitāti un nodrošinot elektroniskās veidlapas).

1. ESI fondi Luksemburgā

Ekonomiskās un sociālās problēmas ESI fondu kontekstā

Lai gan Luksemburgas ekonomikas rādītāji kopumā ir labi, izaugsme joprojām nav atgriezusies pirmskrīzes līmenī. Galvenās jomas, kurās ir risināmas problēmas, ir publisko finanšu ilgtermiņa ilgtspēja, darba ražīgums un izmaksu konkurētspēja (kas pēdējā laikā neattīstās), nodarbinātība un sociālā kohēzija. Jāpieliek arī ievērojamas pūles, lai attīstītu mazoglekļa un resursefektīvu ekonomiku, cita starpā īstenojot politikas, kas skar enerģētikas nozari.

Šīs nozares izaugsmes “dzinējs” un tās priekšrocības ir ļāvušas valstij sasniegt un saglabāt ļoti augstu labklājības līmeni, nekaitējot publiskajām finansēm. Tomēr tajā pašā laikā ekonomika ir kļuvusi ļoti atkarīga no šīs nozares. Tāpēc Luksemburgai ir svarīgi kļūt daudzveidīgākai un rast alternatīvus izaugsmes avotus.

Luksemburgas darba tirgus rādītāji ir labi, un terciārās izglītības apguves rādītāji ir augsti. Tomēr gados vecāku darbinieku, sieviešu un mazkvalificētu jauniešu nodarbinātības līmenis ir salīdzinoši zems (jauniešu bezdarba līmenis ir 21,2 %). Nevēlēšanos strādāt var radīt “kopīgo nodokļu” sistēma un sociālo pabalstu sistēmas struktūra. Jānorāda arī, ka nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto bērnu, viena vecāka mājsaimniecību un migrantu skaits palielinās, lai gan sākotnēji tas bija ļoti mazs. Luksemburga ir guvusi ierobežotus panākumus profesionālās izglītības un apmācības nostiprināšanā, kā arī nav bijis progresa vidējās izglītības vispārējās reformas īstenošanā.

Kā liecina jaunākās prognozes, Luksemburga nevirzās uz stratēģijā “Eiropa 2020”noteikto tās mērķi samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. Lauksaimniecisko darbību izraisītais piesārņojums arī būtiski ietekmē ūdens kvalitāti. Valsts nedrīkstētu ignorēt vajadzību uzlabot organiskā mēslojuma izmantošanas metodes, lai tās mazāk kaitētu videi un būtu iedarbīgākas. Turklāt, lai gan Luksemburga ir apņēmusies apturēt bioloģiskās daudzveidības izzušanu līdz 2020. gadam, ir steidzami vajadzīga aktīvāka rīcība, lai sasniegtu šo mērķi.

Galvenās prioritātes un rezultāti

Ņemot vērā, ka ESI fondu piešķīrums Luksemburgai ir salīdzinoši neliels, ir acīmredzams, ka programmas jākoncentrē uz konkrētiem iepriekš izklāstīto problēmu aspektiem. Lai palielinātu ekonomikas dažādošanu, ļoti svarīgi ir palielināt ieguldījumus pētniecībā un izstrādē. Tāpēc tiks nostiprināta sadarbība starp valsts pētniecības centru un Luksemburgas Universitāti, lai pētniecībā iesaistīto MVU skaitu palielinātu par 300. Lauksaimniecības jomā pieņemtie pasākumi palielinās konkurētspēju, sekmējot uzņēmējdarbību, veicinot uzņēmumu pārstrukturēšanu un atdzīvinot nozari. Paredzams, ka EUR 30 miljonu piešķīrums no ELFLA atbalstīs ieguldījumus iekārtu modernizācijā, uzņēmējdarbības pārstrukturēšanā un inovācijas metodēs aptuveni 21 % lauksaimniecības uzņēmumu, un 7 % lauksaimniecības uzņēmumu gūs labumu no ELFLA atbalstītā uzņēmējdarbības attīstības plāna gados jauniem lauksaimniekiem.

ESI fondi tiks arī izmantoti, lai mazinātu bezdarbu un sociālo atstumtību. Tie atbalstīs pasākumus, kas paredzēti, lai uzlabotu jauniešu un darba meklētāju (tostarp migrantu izcelsmes) kvalifikācijas un prasmes un nodrošinātu piedāvājuma un pieprasījuma labāku saskaņošanu darba tirgū. Fondu līdzekļi palīdzēs paplašināt un uzlabot jauniešiem paredzēto garantijas shēmu un nodrošinās vienlīdzīgu piekļuvi mūžizglītībai. Šajā saistībā ESF finansēs pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt 15 000 cilvēku apmācību, iespēju uzlabot viņu kvalifikāciju, kā arī palīdzēt atrast darbu.

EUR 62 miljonu finansējuma budžets ir piešķirts pasākumiem, kas saistīti ar vides aizsardzību un resursu efektivitāti. Tas tiks izmantots, lai palīdzētu finansēt pasākumus, kas paredzēti, lai atjaunotu, saglabātu un nostiprinātu ekosistēmas, ko ietekmējušas lauksaimnieciskās darbības. Līgumos par 90 % izmantojamās lauksaimniecības zemes pārvaldību tiks noteikts, ka ir vajadzīga apsaimniekošanas prakse, kas atbalsta bioloģisko daudzveidību un dabas teritoriju aizsardzību. Turklāt līgumi, kas tiks noslēgti par 28 % no kopējās izmantojamās lauksaimniecības zemes, paredzēs apsaimniekošanas praksi ūdens kvalitātes uzlabošanai. ESI fondu finansējums arī atbalstīs virzību uz mazoglekļa un resursefektīvu ekonomiku, jo īpaši ieguldot energoefektivitātē, atjaunojamajā enerģijā un transporta veidu pārorientēšanā uz ilgtspējīgākiem transporta veidiem pilsētās. Tiek lēsts, ka līdz 2020. gadam enerģijas patēriņš ēkās būs samazinājies par 20 %. Paredzams arī, ka atjaunojamo energoresursu īpatsvars palielināsies no 2,9 % 2014. gadā līdz 11 % 2020. gadā, un siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināsies par 15 000 tonnu CO2 ekvivalenta gadā.

Finanšu instrumentu un teritoriālo instrumentu izmantošana

Luksemburga neplāno izmantot finanšu instrumentus ierobežotā finansējuma apjoma dēļ.

Vietējo rīcības grupu izstrādātās stratēģijas radīs labumu 30 % lauku iedzīvotāju. Integrētu teritoriālo ieguldījumu programmās (kam piešķirti 6 % ERAF līdzekļu) būs ietverti ilgtspējīgas pilsētu attīstības pasākumi.

Pamatinformācija

2. Priekšnosacījumi efektīvai un lietderīgai ESI fondu izmantošanai

Ex ante nosacījumi, kas attiecas uz viedās specializācijas stratēģiju, vēl nav pilnībā izpildīti. Valdība vēl nav pieņēmusi pētniecības un inovācijas stratēģiju viedai specializācijai.

3. ESI fondu pārvaldība

Ir izveidota konsultatīvā komiteja, kurā apvienotas visu ESI fondu vadošās iestādes. Komitejas mērķis ir koordinēt stratēģiju izstrādi un prioritāšu noteikšanu katram fondam, nodrošināt programmu savstarpējo papildināmību un sagatavot un apspriest partnerattiecību nolīgumus.

4. Vienkāršojumi līdzekļu saņēmējiem

Tiek uzlabotas informācijas apmaiņas sistēmas, un plašāk tiek izmantotas IKT. Ģeogrāfiskās informācijas sistēmas datubāze un ģeoportāla tīmekļa vietne, kas nodrošina tiešu piekļuvi datiem par aizsargāto dabas vai ūdens zonu atrašanās vietu, tiks papildināta ar informāciju par visām zemes virsmām un strukturālajām iezīmēm. Šim papildinājumam, ko plānots veikt 2015. gadā, būtu jābūt ļoti noderīgam līdzekļu saņēmējiem.

1. ESI fondi Maltā

Ekonomiskās un sociālās problēmas ESI fondu kontekstā

Maltas ekonomika un darba tirgus krīzi pārvarēja labi. Reālais IKP palielinājums bija vidēji virs 2,7 % laikposmā no 2011. gada līdz 2014. gadam, un to veicināja lielais vietējais pieprasījums, tūrisms un preču un pakalpojumu eksports. Neraugoties uz sarežģīto ārējo vidi, Malta saglabāja pozitīvu tirdzniecības bilanci un spēja palielināt nodarbinātību un saglabāt zemu bezdarba līmeni (mazāk nekā 6 % 2014. gadā). Tomēr ražošanas nozares ārējo konkurētspēju ierobežo vairāki faktori, tostarp strukturālas nepilnības uzņēmējdarbības vidē, zems pētniecības un inovācijas līmenis, liela atkarība no ārējiem enerģijas avotiem un neaizsargātība pret apkārtējo vidi. Šīs problēmas ir arī būtisks drauds ilgtermiņa ilgtspējai un dzīves kvalitātei. Maltas labie ekonomikas rādītāji neatbilst tās sociālās kohēzijas līmenim. Dalība darba tirgū joprojām ir zema — tas liecina par neizmantotu ekonomikas potenciālu un vajadzību pielāgot izglītības un apmācības sistēmu, lai tā vairāk atbilstu darba tirgus prasībām. Šīs problēmas ir atspoguļotas Eiropas semestra politikas ieteikumos un ir īpaši ņemtas vērā, veicot ESI fondu piešķīrumu.

Galvenās prioritātes un rezultāti

Lai uzlabotu konkurētspēju, veicinot inovāciju un radot uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi, Malta ir izvirzījusi mērķi a) palielināt pētniecības, tehnoloģiju attīstības un inovācijas spēju, ieguldot publiskajā infrastruktūrā un pētniecības struktūrās, b) stimulēt ieguldījumus uzņēmējdarbībā un veicināt saiknes starp uzņēmumiem un pētniecības un izglītības iestādēm, un c) nostiprināt un attīstīt jaunus IKT produktus un lietojumprogrammas, lai cita starpā uzlabotu sabiedrisko pakalpojumu efektivitāti. Par īpaši svarīgiem mērķiem šajā politikas jomā uzskata uzņēmējdarbības veicināšanu, uzņēmumu konkurētspējas uzlabošanu un uzņēmējdarbības izaugsmes atbalstīšanu. Lauksaimniecības un zivsaimniecības nozaru uzņēmumi būs starp tiem, kas saņems atbalstu. EJZF mērķis ir jo īpaši uzlabot resursu efektivitāti un ekonomikas ilgtspēju zivsaimniecības un akvakultūras nozarē. Šai prioritārajai jomai tiks piešķirti līdz EUR 190 miljoniem, kas ir 23 % kopējo ESI fondu līdzekļu, kurus saņems Malta.

Līdzekļi palīdzēs valstij sasniegt stratēģijā “Eiropa 2020” noteikto tās mērķi palielināt pētniecībā un inovācijā ieguldīto IKP īpatsvaru no 0,72 % līdz 2 %. Citi šajā jomā paredzamie rezultāti ir pētniecības un inovācijas palielināšanās viedās specializācijas stratēģijā noteiktajās jomās, tostarp lauksaimniecības nozarē, un uzņēmumiem un privātpersonām paredzēto valsts tiešsaistes pakalpojumu kvalitātes un efektivitātes uzlabošanās, kā arī palielināts MVU kopējais ieguldījums konkurētspējā un nodarbinātībā, tostarp lauksaimniecībā un zivsaimniecībā/akvakultūrā.

Lai attīstītu un saglabātu videi nekaitīgu un resursefektīvu ekonomiku, Malta ir izvirzījusi mērķi atbalstīt publiskos un privātos ieguldījumus atjaunojamajā enerģijā un energoefektivitātē un ieguldīt lauksaimniecības un ūdens un atkritumu apsaimniekošanas nozarēs. Tiks arī veikti pasākumi, lai saglabātu dabas resursus, saglabātu un aizsargātu dabas un kultūras mantojumu, atjaunotu bioloģisko daudzveidību, uzlabotu pilsētvidi un atbalstītu multimodālas un mazoglekļa transporta sistēmas un infrastruktūru. Šiem pasākumiem vajadzētu palīdzēt Maltai izpildīt ES acquis prasības. Šai prioritārajai jomai tiks piešķirts 51 % ESI fondu līdzekļu, ko saņems Malta. Finansētie pasākumi palīdzēs valstij izpildīt stratēģijā “Eiropa 2020” noteiktos tās mērķus attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu, atjaunojamās enerģijas izmantošanas palielināšanu (līdz 10 % kopējā enerģijas patēriņa) un energoefektivitātes palielināšanu. Citi šajā jomā sagaidāmie rezultāti ir augsnes un ūdens kvalitātes uzlabošanās, tostarp lauksaimniecības nozarē, pārstrādāto atkritumu īpatsvara palielināšanās un ilgtspējīgākas atkritumu apsaimniekošanas prakses attīstība, bioloģiskās daudzveidības, dabas un kultūras mantojuma un pilsētvides labāka aizsardzība un lielāka efektivitāte un ilgtspēja transporta nozarē.

Lai radītu darba iespējas, ieguldot cilvēkkapitālā un uzlabojot veselību un labklājību, Malta ir izvirzījusi mērķi veicināt ilgtspējīgu un augstas kvalitātes nodarbinātību, profesionālo izglītību un apmācību, nodrošināt lielāku sociālo iekļaušanu un mazināt nabadzību un diskrimināciju, kā arī palielināt valsts institūciju un tiesu sistēmas spēju. ESI fondi tiks izmantoti, lai atbalstītu vairāk nekā 5700 strādājošu cilvēku, vairāk nekā 24 000 cilvēku, kuri apgūst izglītību un apmācību, un vairāk nekā 8500 cilvēku, kuri piedalās sociālās iekļaušanas projektos. Šie pasākumi palīdzēs valstij izpildīt stratēģijā “Eiropa 2020” noteiktos tās mērķus (palielināt nodarbinātību līdz 70 % un terciārās izglītības apguves rādītāju līdz 33 %, samazināt mācību priekšlaicīgas pārtraukšanas rādītāju no 33,5 % līdz 10 %, un aptuveni 6560 cilvēkus pasargāt no nabadzības vai sociālās atstumtības riska).

Finanšu instrumentu un teritoriālo instrumentu izmantošana

Finanšu instrumentiem finansējuma summa palielināsies vairāk nekā trīs reizes salīdzinājumā ar 2007.–2013. gadu, proti, līdz EUR 34 miljoniem. Malta iegulda EUR 15 miljonus MVU iniciatīvā.

Tā ir atvēlējusi 5,2 % sava ERAF finansējuma ilgtspējīgai pilsētu attīstībai (īpaši pievēršoties valsts kultūras un vēstures mantojuma saglabāšanai), darba iespēju uzlabošanai sociāli trūcīgajās teritorijās dienvidu ostas apkaimē Valetā un citu trūcīgu pilsētu un lauku kopienu ekonomiskās un sociālās atgūšanās atbalstīšanai.

Pamatinformācija

2. Priekšnosacījumi efektīvai un lietderīgai ESI fondu izmantošanai

Vēl nav izpildīti 5 no 11 tematiskajiem ex ante nosacījumiem (EAN), no kuriem 3 ir ļoti svarīgi ERAF un KF programmām. Tie attiecas uz 1) viedās specializācijas stratēģijas izstrādi, 2) izmaksu atgūšanas politikas īstenošanu ūdens apsaimniekošanas nozarē un 3) tāda visaptveroša transporta ģenerālplāna izstrādi, kurā ietverta virkne gatavu projektu. Pieci no tematiskajiem EAN, kas attiecas uz ESF programmu un nebija izpildīti, bet par kuriem bija saskaņots rīcības plāns, pašlaik ir izpildīti. Tiek īstenots rīcības plāns par EAN, kas attiecas uz statistikas sistēmu. Ar EJZF saistītais EAN, kas attiecas uz zvejas kapacitāti, ir izpildīts daļēji (ir ieviests rīcības plāns). Tomēr ar ELFLA saistītie EAN, kas attiecas uz risku novēršanu un pārvaldību, energoefektivitāti un ūdens izmantošanas efektivitāti un IKT izmantošanu un kvalitāti, vēl nav izpildīti.

3. ESI fondu pārvaldība

Trīs ERAF/KF un ESF programmas īstenos viena un tā pati vadošā iestāde, proti, Eiropas lietu un vēlēšanu manifesta īstenošanas ministrijas (MEAIM) Plānošanas un prioritāšu koordinācijas nodaļa. ELFLA un EJZF programmas pārvalda viena un tā pati ministrija. Šāda centralizēta pārvaldības sistēma ievērojami atvieglo dažādo programmu koordināciju.

4. Vienkāršojumi līdzekļu saņēmējiem

Potenciālie pieteikumu iesniedzēji un līdzekļu saņēmēji var saņemt informāciju no vienota informatīvā dienesta, ko kopīgi uztur MEAIM Plānošanas un prioritāšu koordinācijas nodaļa un Fondu un programmu nodaļa. Pakalpojumi, ko piedāvā informatīvais dienests, kurš darbojās jau 2007.–2013. gada plānošanas periodā, tiks paplašināti, aptverot visus ESI fondus. Mērķis ir spēt piedāvāt potenciālajiem pieteikumu iesniedzējiem, līdzekļu saņēmējiem un plašai sabiedrībai iespēju tieši sazināties (tostarp izmantojot e-pastu) ar vadošajām iestādēm, lai pieprasītu informāciju par vispārējiem vai konkrētiem jautājumiem.

1. ESI fondi Nīderlandē

Ekonomiskās un sociālās problēmas ESI fondu kontekstā

Neraugoties uz Nīderlandē novērojamo ekonomikas atlabšanu, valstij joprojām ir jārisina vairākas svarīgas problēmas. Tai vēl ir daudz jādara, lai sasniegtu stratēģijā “Eiropa 2020” noteiktos tās mērķus attiecībā uz ieguldījumiem pētniecībā un inovācijā, atjaunojamās enerģijas izmantošanu, enerģijas taupīšanas pasākumu īstenošanu, dalību darba tirgū un sociālo iekļaušanu. Tāpēc pašreizējie centieni ir vismaz jāsaglabā pašreizējā līmenī, ja ne jāintensificē. Eiropas semestra politikas ieteikumos ir atspoguļotas vairākas no šīm problēmām. Ņemot vērā, ka Nīderlande saņem salīdzinoši nelielu ESI fondu piešķīrumu, tās programmas būs vērstas galvenokārt uz to, lai palīdzētu sasniegt stratēģijā “Eiropa 2020” valstij noteiktos mērķus.

Galvenās prioritātes un rezultāti

ESI fondu finansējums palīdzēs nostiprināt inovācijas potenciālu Nīderlandē, finansējot pasākumus, kas paredzēti, lai stimulētu uzņēmumu ieguldījumus pētniecībā un inovācijā. Šādu pasākumu vidū būs saiknes attīstīšana starp uzņēmumiem un pētniecības un izstrādes institūtiem un pasākumi atvērtas inovācijas veicināšanai ar viedās specializācijas starpniecību. Jo īpaši tiks nostiprināta mijiedarbība starp reģionālajās viedās specializācijas stratēģijās noteiktajām nozarēm. Šai politikas jomai ir piešķirti aptuveni EUR 355 miljoni, un ir paredzams, ka šie pasākumi palielinās pētniecības un inovācijas intensitāti MVU un uzlabos inovāciju pārņemšanu šādos uzņēmumos. Pasākumu mērķis ir atbalstīt 2900 uzņēmumu, un ir sagaidāms, ka ESI fondu ieguldījumi radīs papildu privātos ieguldījumus pētniecībā un inovācijā EUR 305 miljonu apmērā. ESI fondu finansējums EUR 163 miljonu apmērā arī tiks piešķirts pasākumiem, kas paredzēti, lai palielinātu 2800 lauksaimniecības, zivsaimniecības un akvakultūras MVU konkurētspēju.

ESI fondu finansējums EUR 462 miljonu apmērā tiks ieguldīts aktīvas iekļaušanas veicināšanā un ilgtspējīgu un augstas kvalitātes darbvietu radīšanā. Lielākā šīs kopsummas daļa tiks piešķirta darbaspēka integrācijas veidiem, kas veidoti tā, lai palīdzētu atstumtām iedzīvotāju grupām atgriezties darba tirgū un atsākt apmācību, pārkvalifikāciju un individuālu konsultāciju saņemšanu. Atlikušie līdzekļi tiks izmantoti pasākumiem, kas saistīti ar aktīvu un veselīgu darbaspēka novecošanu un darba vides un apstākļu pielāgošanu, lai cilvēki varētu paildzināt savu darba dzīvi. Paredzams, ka ar šiem pasākumiem, aptuveni 27 500 cilvēku atradīs darbu vai saņems izglītību, kas ļaus vēlāk iegūt kvalifikāciju. Turklāt daļa no kopējās summas palīdzēs finansēt apmācību lauksaimniecības nozarē strādājošajiem, lai uzlabotu inovāciju pārņemšanu.

ESI fondu finansējums, kas piešķirts vides politikai, tiks izmantots galvenokārt, lai finansētu lauksaimniecības, zivsaimniecības un akvakultūras nozaru atbalsta pasākumus. Aptuveni EUR 358 miljoni tiks ieguldīti lauksaimniecisko darbību ietekmēto ekosistēmu atjaunošanas, saglabāšanas un nostiprināšanas pasākumos, lai uzlabotu lauksaimniecības nozares vides ilgtspēju un atbalstītu pielāgošanās pasākumus, kas nepieciešami klimata pārmaiņu dēļ. Līgumos par 5,9 % izmantojamās lauksaimniecības zemes pārvaldību tiks noteikts, ka ir vajadzīga apsaimniekošanas prakse, kas atbalsta bioloģisko daudzveidību un dabas teritoriju aizsardzību. Līgumos, kas tiks noslēgti par vēl 5,9 % lauksaimniecības zemes, būs noteikts, ka ir vajadzīga apsaimniekošanas prakse, kas atbalsta ilgtspējīgas ūdens apsaimniekošanas attīstīšanu. Fondi arī ieguldīs EUR 15 miljonus riska novēršanā lauksaimniecības nozarē, veicinot lauksaimnieku apdrošināšanos pret visu veidu laikapstākļu radītajām sekām, tādējādi pievēršoties vēl 1500 lauksaimniekiem. EUR 76 miljoni tiks ieguldīti inovācijas pasākumos, kuru mērķis ir palielināt zivsaimniecības un akvakultūras ilgtspēju un uzlabot jūras ekosistēmas un ūdens bioloģisko daudzveidību. Tas palīdzēs aizsargāt vidi un veicināt resursu efektivitāti, un jo īpaši samazināt nejaušu nozveju par 25 %.

Nīderlande izmantos ESI fondus arī, lai atbalstītu virzību uz resursefektīvu mazoglekļa ekonomiku. EUR 121 miljons tiks ieguldīts darbībās, kas tieši saistītas ar atjaunojamo enerģiju un energoefektivitāti. Starp finansējamiem pasākumiem būs inovatīvu mazoglekļa tehnoloģiju prototipa izstrāde un šādu tehnoloģiju demonstrēšana un eksperimentāla izmantošana, lai nākotnē tās varētu izvērst plašāk. Paredzams, ka aptuveni EUR 535 miljoni jeb 31 % kopējā Nīderlandei piešķirtā ESI fondu finansējuma tiks izmantoti tādu pasākumu finansēšanai, kuru mērķis ir novērst klimata pārmaiņas.

Finanšu instrumentu un teritoriālo instrumentu izmantošana

Paredzams, ka ESI fondu finansējums, kas paredzēts finanšu instrumentu, piemēram, aizdevumu, garantiju un pašu kapitāla fondu, radīšanai, palielināsies līdz EUR 63 miljoniem no EUR 30 miljoniem 2007.–2013. gada plānošanas periodā. Tas tiks vērsts uz ieguldījumiem pasākumos, kas paredzēti, lai palielinātu pētniecības un inovācijas intensitāti uzņēmumos, un pasākumos, kuru mērķis ir uzlabot ēku energoefektivitāti.

Fondi ieguldīs EUR 110 miljonus ilgtspējīgā pilsētu attīstībā četrās lielākajās pilsētās — Amsterdamā, Roterdamā, Hāgā un Utrehtā. No ieguldījumiem tiks finansēti pasākumi, kas paredzēti, lai mazinātu pašreizējo neatbilstību starp piedāvājumu un pieprasījumu darba tirgū, un tie tiks integrēti plašākās stratēģijās, kuru mērķis ir risināt sociālās, ekonomiskās, demogrāfiskās un vides problēmas konkrētās pilsētu teritorijās. Turklāt sabiedrības virzīta vietējā attīstība palīdzēs nostiprināt vietējās partnerības. EUR 42 miljonus plānots ieguldīt vietējās attīstības stratēģijās, kuru mērķis ir palielināt sociālekonomisko dažādošanu lauku teritorijās. Paredzams, ka minētās stratēģijas skars 65 % lauku iedzīvotāju.

Pamatinformācija    

2. Priekšnosacījumi efektīvai un lietderīgai ESI fondu izmantošanai

Nīderlande ir izpildījusi gandrīz visus ex ante nosacījumus (EAN), kas attiecas uz ESI fondu sniegto atbalstu. Divi EAN, kas līdz šim ir izpildīti tikai daļēji, ir 1) tematiskais EAN par rentablu uzlabojumu veicināšanu saistībā ar enerģijas galapatēriņa efektivitāti un rentabliem ieguldījumiem energoefektivitātē, būvējot vai renovējot ēkas, un 2) vispārējais EAN par statistikas sistēmām un rezultātu rādītājiem. Ir saskaņoti rīcības plāni šo EAN izpildei.

3. ESI fondu pārvaldība

Ieviesto programmu skaits nav mainījies kopš 2007.–2013. gada plānošanas perioda. ESI fondu finansēto projektu īstenošanas pārvaldības sistēma kopumā ir stabila un uzticama. Nīderlande ir ieviesusi sistēmas ESI fondu finansēto pasākumu uzraudzības un izvērtēšanas koordinācijai. Tiek izstrādāti mehānismi, lai nodrošinātu ciešu koordināciju starp programmu “Apvārsnis 2020” un ESI fondiem.

4. Vienkāršojumi līdzekļu saņēmējiem

Nīderlande samazinās administratīvo slogu līdzekļu saņēmējiem, izmantojot vienkāršoto izmaksu iespējas, piemēram, nemainīgas darbaspēka izmaksu likmes. Arī uzlabojumiem ESI fondu tiešsaistes pārvaldībā un informācijas apmaiņā, kas notiek tiešsaistē starp līdzekļu saņēmējiem un vadošajām iestādēm, būtu jāveicina procedūru vienkāršošana līdzekļu saņēmējiem. Nīderlandes iestādes pašlaik izvērtē, vai ir vēl citi veidi, kā tās var vienkāršot ieviestās sistēmas, lai palīdzētu līdzekļu saņēmējiem.

1. ESI fondi Polijā

Ekonomiskās un sociālās problēmas ESI fondu kontekstā

Lai gan Polijas ekonomika labi pārcieta ekonomikas krīzi, ir vairākas problēmas, kas ir jāatrisina. Pirmā no tām attiecas uz valsts spēju virzīties uz augšu pievienotās vērtības ķēdē. Polijas darba tirgu grauj zemais dalības līmenis tajā un prasmju piedāvājuma un pieprasījuma neatbilstība. Arī transporta, enerģētikas un IKT tīklu nepietiekamā caurlaidspēja, kā arī tiesu varas zemā efektivitāte kavē izaugsmes potenciālu. Polija atpaliek dažu stratēģijas “Eiropa 2020” pamatmērķu sasniegšanā, proti, attiecībā uz izdevumu palielināšanu pētniecībai un inovācijai, nodarbinātības palielināšanu un enerģētikas mērķu sasniegšanu. Šīs problēmas ir atspoguļotas Eiropas semestra politikas ieteikumos. Ievērojama finansējuma summa (divas trešdaļas no ESF piešķīruma valstij un 45 % ERAF un KF finansējuma) ir koncentrēta šajās jomās.

Galvenās prioritātes un rezultāti

ESI fondu finansējums tiks piešķirts ekonomikas novatorisma un konkurētspējas uzlabošanai un saiknes nostiprināšanai starp pētniecības, inovācijas un rūpniecības politikām. Paredzams, ka EUR 8,4 miljardu ieguldījums palielinās privātos un publiskos izdevumus pētniecībai un izstrādei no 0,9 % līdz 1,7 % no IKP. Ceturtā daļa šo izmaiņu ir tiešs ESI fondu rezultāts. Šie pasākumi aktīvi veicinās privātos tēriņus pētniecībai un inovācijai, lai tos palielinātu no 0,3 % līdz 0,8 % no IKP. Finansējumam piesaistītie nosacījumi nodrošinās, ka atbalsts inovācijai tiks vērsts uz jomām un instrumentiem, kam tas ir visvairāk vajadzīgs.

ESI fondu finansējums EUR 10,8 miljardu apmērā, kas piešķirts MVU un lauksaimniecības uzņēmumu un zivjaudzētavu atbalstam, palīdzēs palielināt privātā sektora ieguldījumu īpatsvaru (no 12,3 % līdz 13,4 %), kā arī produktivitāti un pievienoto vērtību. Tas arī tiks izmantots, lai finansētu individualizētu pakalpojumu sniegšanu uzņēmumiem un palielinātu uzņēmējdarbības pārvaldības efektivitāti nolūkā uzlabot uzņēmējdarbības vidi.

ESI fondi palīdzēs finansēt pasākumus, kas paredzēti, lai uzlabotu nodarbināmību, jo īpaši sieviešu, jauniešu un gados vecāku darbinieku vidū. EUR 5,7 miljardu ieguldījums aktīvā darba tirgus politikās palīdzēs palielināt nodarbinātības līmeni līdz 62,3 % (no 57,6 %) sievietēm un līdz 79,8 % (no 72,1 %) vīriešiem. Paredzams, ka vairāk nekā 8 miljoni cilvēku Polijā gūs labumu no ESF finansētiem pasākumiem saistībā ar cilvēkkapitāla attīstīšanu. Tiek cerēts, ka šīs politikas palīdzēs valstij sasniegt stratēģijā “Eiropa 2020” noteikto tās mērķi attiecībā uz nodarbinātību. Paredzams, ka nodarbinātības līmenis lauku teritorijās palielināsies par aptuveni 4 procentu punktiem. Līdzekļi arī tiks izmantoti, lai palīdzētu uzlabot piekļuvi bērnu aprūpei. Kopumā 76 % bērnu vecumā no 3 līdz 4 gadiem būs pieejami bērnu aprūpes pakalpojumi salīdzinājumā ar 59,3 % 2012. gadā (14 % šo izmaiņu ir saistāmas ar pasākumiem, ko finansē ESI fondi).

Labi panākumi jau ir gūti terciārās izglītības apguves un mācību priekšlaicīgas pamešanas jomās, kur ESI fondu finansējums tiek vērsts uz pasākumiem, lai izglītību vairāk pielāgotu darba tirgus vajadzībām un lai prasmju piedāvājumu pielāgotu pieprasījumam. Mērķis ir palīdzēt palielināt pieaugušo iesaistīšanos mūžizglītībā no 4,3 % līdz 6,4 % (27 % šo paredzamo izmaiņu ir saistāmas ar ESI fondiem). ESI fondi arī palīdzēs atbalstīt pasākumus, lai mazinātu nabadzību un veicinātu sociālo iekļaušanu nolūkā samazināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku īpatsvaru no 26,7 % līdz 20,9 %.

ESI fondi palīdzēs finansēt mērķu sasniegšanu enerģijas un klimata pārmaiņu jomā. EUR 9,5 miljardi nodrošinās 40 % ieguldījumu, kas vajadzīgi, lai sasniegtu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķi. Daļa šai jomai piešķirto līdzekļu tiks ieguldīta enerģijas ražošanā no atjaunojamiem energoresursiem un energoefektivitātē visā energoapgādes ķēdē, tādējādi palīdzot sasniegt vienu desmito daļu no paredzamā no atjaunojamiem energoresursiem iegūtās enerģijas īpatsvara palielinājuma (no 11 % līdz 15 %) un primārās enerģijas patēriņa samazinājuma par 14 Mtoe, salīdzinot ar 2005. gada līmeni.

Ieguldot EUR 1 miljardu ESI fondu finansējuma stratēģijās, kas saistītas ar platjoslas internetu, tiks paātrināta platjoslas sakaru pārklājuma paplašināšana un samazināta plaisa starp pilsētām un laukiem. Tiek lēsts, ka ESI fondu ieguldījums paredzamajā pārejā no 49 % uz 100 % pārklājumu, kura pārraides ātrums ir vismaz 30 Mb/s (kas pārsniedz digitalizācijas programmā noteikto mērķi), būs 16 %.

EUR 23,8 miljardi ir piešķirti transporta politikai, lai pabeigtu TEN-T tīklus un palielinātu valsts pieejamību (paredzams, ka intermodālās pieejamības indekss paaugstināsies no 0,34 līdz 0,37). Šis piešķīrums finansēs jaunu lielceļu un ātrgaitas maģistrāļu būvniecību vairāk nekā 800 km garumā un dzelzceļu modernizāciju vairāk nekā 500 km garumā. EUR 10 miljardu ieguldījums dzelzceļos uzlabos Polijas konkurētspēju, saīsinot vidējo braukšanas ilgumu starp reģionālajām galvaspilsētām no 5,5 stundām līdz 3,7 stundām. EUR 8,5 miljardi tiks piešķirti atkritumu un ūdens apsaimniekošanas uzlabošanai. Uz poligoniem nenosūtīto atkritumu īpatsvars palielināsies no 20 % līdz 49 %, un puse šā palielinājuma ir tieši saistāma ar ESI fondiem. Līdz 2020. gadam 73 % iedzīvotāju būs pieslēgti kanalizācijas tīklam (68 % 2012. gadā); 93 % šo izmaiņu būs iespējamas ar ESI fondiem.

Finanšu instrumentu un teritoriālo instrumentu izmantošana

Liela daļa ESI fondu piešķīruma Polijai (EUR 3,4 miljardi) tiks izmantota finanšu instrumentiem, kas paredzēti galvenokārt inovācijai un konkurētspējai, MVU un energoefektivitātei.

Programmās tiks izmantoti pieejamie teritoriālie instrumenti. Pilsētu domes pārvaldīs EUR 2,4 miljardu piešķīrumu ilgtspējīgai pilsētu attīstībai un ekonomiskajai un sociālajai rehabilitācijai. Pasākumi tiks īstenoti, izmantojot galvenokārt integrētus teritoriālos ieguldījumus. Sabiedrības virzīta vietējā attīstība palīdzēs nostiprināt vietējās partnerības.

Pamatinformācija

2. Priekšnosacījumi efektīvai un lietderīgai ESI fondu izmantošanai

Daži saskaņotajos rīcības plānos minētie stratēģiskie satvari vēl nav izstrādāti. Minētie satvari var arī atbalstīt Eiropas semestra politikas ieteikumu īstenošanu. Vairāk iesaistot uzņēmumus politikas veidošanā, viedā specializācija ļaus koncentrēt resursus un mērķtiecīgāk sniegt atbalstu. Svarīgi ir plānot veselības aprūpes vajadzības un izstrādāt koordinācijas sistēmu, lai uzlabotu ieguldījumu efektivitāti. Visaptveroši atkritumu apsaimniekošanas un reģionālā transporta plāni palīdzēs nodrošināt, ka individuāli projekti tiek īstenoti efektīvāk.

3. ESI fondu pārvaldība

Tiks veikti mērķtiecīgi pasākumi, lai attīstītu dzelzceļa nozares administratīvās spējas, īstenotu tiesību aktus publiskā iepirkuma un vides jomā, pārvaldītu valsts atbalstu un uzlabotu krāpšanas apkarošanas efektivitāti. Fondu īstenošana tika vēl vairāk decentralizēta, izveidojot reģionālas vairākfondu programmas un vairāk izmantojot teritoriālos instrumentus. Galvenā nozīme ieguldījumu politiku koordinācijā būs Partnerattiecību nolīguma koordinācijas komitejai. Tā noteiks stratēģiskās pamatnostādnes, un sasniegumi valsts un reģionālā līmenī tiks vērtēti attiecībā pret stratēģijā “Eiropa 2020” noteiktajiem mērķiem.

4. Vienkāršojumi līdzekļu saņēmējiem

Polija ir apņēmusies palielināt finanšu instrumentu, avansa maksājumu un vienkāršoto izmaksu izmantošanu. Katru gadu plānojot uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus, tiks radīta lielāka noteiktība un tiks atvieglota projektu plānošana. Ieviešot standarta maksājumu pieprasījumu par visām programmām, finanšu pārvaldībai būtu jākļūst vienkāršākai.

1. ESI fondi Portugālē

Ekonomiskās un sociālās problēmas ESI fondu kontekstā

Portugāle 2014. gada jūnijā sekmīgi pabeidza savu trīsgadu ekonomikas korekcijas programmu un atgriezās pie ES ekonomikas uzraudzības parastā cikla. 2014. gada jūlijā valsts saņēma 8 konkrētai valstij adresētus ieteikumus. Jomas, kurās visvairāk nepieciešama ESI fondu intervence, ir darba tirgus un sociālā iekļaušana, izglītība, apmācība un zināšanu nodošana, finanšu nozare (tostarp MVU piekļuve finansējumam), tīklu nozares (enerģētika un transports), valsts pārvaldes modernizācija (jo īpaši, lai kāpinātu tiesu sistēmas efektivitāti un kvalitāti), tostarp administratīvā sloga samazināšana, uzņēmējdarbības vide un reformu izvērtēšana.

Galvenās prioritātes un rezultāti

ESI fondu palīdzība 2014.–2020. gadā ir vērsta uz četrām tematiskajām pamatjomām (konkurētspēja un internacionalizācija, sociālā iekļaušana un nodarbinātība, cilvēkkapitāls, resursu izmantošanas ilgtspēja un efektivitāte) un divām transversālām dimensijām (saistītas ar valsts pārvaldes reformu un integrētu intervenci teritoriālā līmenī).

Fondi uzlabos uzņēmējdarbību un uzņēmumu inovāciju, kas daļēji tiks panākts, attīstot e-ekonomiku un atvieglojot MVU piekļuvi finansējumam un uzlabotiem uzņēmējdarbības pakalpojumiem, kā arī palielinās ekonomikas konkurētspēju, uzlabojot tirgojamu preču un pakalpojumu ražošanu. Attiecīgi ir paredzams, ka tiks atbalstīti gandrīz 24 000 uzņēmumu, no kuriem aptuveni 2000 būtu jābūt jaunizveidotiem uzņēmumiem.

Paredzams, ka ar ESI fondu atbalstu izdevumi pētniecībai un izstrādei sasniegs 2,7-3,3 % no IKP (1,5 % 2013. gadā), uzlabojot pētniecības un izstrādes zināšanu pārnesi starp akadēmiskajām aprindām un uzņēmumiem, nostiprinot pētniecības un inovācijas sistēmas uzņēmumos un attīstot inovācijai labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi.

Tiks veikti pasākumi, lai mazinātu bezdarbu (paredzams, ka vairāk nekā 80 000 darba meklētāju un ekonomiski neaktīvu personu piedalīsies pasākumos, kuru mērķis ir atvieglot piekļuvi nodarbinātībai, un līdz 211 400 jauniešu varēs izmantot JNI sniegtās priekšrocības), uzlabot izglītības un apmācības kvalitāti un labāk pielāgoties darba tirgus pieprasījumam, paaugstināt aktīvā darbaspēka kvalifikācijas un prasmes un samazināt mācību priekšlaicīgu pārtraukšanu. Sagaidāms, ka 20–64 gadus vecu iedzīvotāju nodarbinātības līmenis sasniegs 75 % (65,4 % 2013. gadā), terciāro vai līdzvērtīgu izglītību apguvušo 30–34 vecu personu īpatsvaram būtu jāpalielinās līdz 40 % (30 % 2013. gadā), savukārt mācību priekšlaicīgas pārtraukšanas īpatsvars samazināsies līdz 10 % (18,9 % 2013. gadā). ESI fondu mērķis ir arī mazināt nabadzību, uzlabojot piekļuvi pakalpojumiem un atbalstot sociālo ekonomiku un tādējādi palīdzot samazināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto personu skaitu par 200 000.

Fondi atbalstīs virzību uz resursefektīvu mazoglekļa ekonomiku, veicinot energoefektivitāti un dabas resursu apsaimniekošanu. Paredzams, ka tādējādi atjaunojamās enerģijas īpatsvars enerģijas bruto galapatēriņā palielināsies līdz 31 % (24,6 % 2013. gadā), ETS neaptverto siltumnīcefekta gāzu emisiju palielinājums tiks ierobežots līdz +1 % salīdzinājumā ar 2005. gadu (-12 % 2013. gadā 26 ), un primārās enerģijas patēriņa energoefektivitāte uzlabosies par 20 % salīdzinājumā ar 2005. gadu (24,6 % 2013. gadā). Ilgtspējīgāka zvejas prakse uzlabos jūras ekosistēmas un ūdens bioloģisko daudzveidību un samazinās nejaušu nozveju par 10 %, kā arī palielinās bioloģiskās akvakultūras ražošanu (+ 25 000 tonnu).

Finansējums arī veicinās valsts pārvaldes modernizāciju, īstenojot spēju veidošanu un ieguldot cilvēkresursu attīstīšanā un e-pārvaldē.

Lauksaimniecības un lauku attīstības jomā fondi veicinās zināšanu nodošanu un inovāciju lauksaimniecībā un mežsaimniecībā (aptuveni 3 % kopējā finansējuma), resursu efektivitāti un virzību uz mazoglekļa un pret klimata pārmaiņām noturīgu ekonomiku lauksaimniecības, pārtikas un mežsaimniecības nozarēs (22 % ELFLA kopējā finansējuma). Atbalsts MVU lauksaimniecības un zivsaimniecības nozarēs veicinās ilgtspējīgu izaugsmi un atbalstīs jūras ekonomiku un darba tirgus piekrastes kopienās.

Finanšu instrumentu un teritoriālo instrumentu izmantošana

Paredzams, ka tāda finansējuma izmantošana, kas novirzīts ar finanšu instrumentu starpniecību atbilstoši kohēzijas programmām, palielināsies vairāk nekā četras reizes salīdzinājumā ar iepriekšējo plānošanas periodu, proti, līdz vairāk nekā EUR 2,6 miljardiem. Šādas intervences darbības joma tiks paplašināta, ietverot ne tikai atbalstu MVU konkurētspējai un pilsētu atjaunošanai, bet arī energoefektivitāti un atjaunojamos energoresursus, ūdens apsaimniekošanu, atbalstu pašnodarbinātībai un mikrouzņēmumiem un ieguldījumu tirgus nostiprināšanu, īstenojot sociālo inovāciju un uzņēmējdarbību.

Portugāles kontinentālās daļas reģionālās programmas paredz izmantot integrētus teritoriālos ieguldījumus (ITI), kas tiks izstrādāti, pieņemot “attīstības un teritoriālās kohēzijas paktus”, un sabiedrības virzītu vietējo attīstību, izmantojot integrētas vairāknozaru vietējās attīstības stratēģijas, ko izstrādājušas un īsteno vietējās rīcības grupas un zivsaimniecības vietējās rīcības grupas. ITI Lisabonā un Porto finansēs integrētus ilgtspējīgas pilsētu attīstības pasākumus, ko papildinās īpaši virzieni kontinentālās daļas reģionālajās programmās.

Pamatinformācija

2. Priekšnosacījumi efektīvai un lietderīgai ESI fondu izmantošanai

No 11 tematiskajiem ex ante nosacījumiem (EAN) nav izpildīti 7, no kuriem 3 var uzskatīt par ļoti svarīgiem. Visbūtiskākais no tiem attiecas uz pašlaik spēkā esošajiem tiesību aktiem, kas liedz pareizi transponēt Ēku energoefektivitātes direktīvu. Citi neizpildītie EAN attiecas uz ūdens cenu noteikšanas metodiku un transporta jomu, kurā būtu jāizstrādā reālistisku un gatavu projektu virkne. Tiks cieši uzraudzīta saskaņoto rīcības plānu īstenošana.

3. ESI fondu pārvaldība

Tiks uzlabota koordinācija starp ESI fondiem šādās četrās pamatjomās: informācijas sistēmu integrācija, regulārās uzraudzības un ziņošanas mehānismi, vispārējā novērtēšanas sistēma un uzraudzības un izvērtēšanas tīkls, un vienota piekļuves punkta izveide.

Astoņas no kohēzijas politikas programmām ir vairākfondu programmas, kurās apvienota ERAF/KF un ESF izmantošana. Attiecībā uz programmām “Apvārsnis 2020”, COSME un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu tiks finansētas papildu darbības, informētības uzlabošana, informēšana un apmācība līdzekļu saņēmējiem, lai mudinātu valsts struktūras piedalīties šajās programmās.

4. Vienkāršojumi līdzekļu saņēmējiem

Procedūru vienkāršošana līdzekļu saņēmējiem ir viens no pārvaldes modeļa galvenajiem mērķiem 2014.–2020. gada plānošanas periodam, un Portugāles iestādes plāno pieņemt valsts tiesību aktus, kas paredz vienkāršākus noteikumus un procedūras visiem fondiem, vienkāršoto izmaksu metožu plašāku izmantošanu un specializētās informācijas sistēmas uzlabošanu (vienots piekļuves punkts, uzlabota informācija līdzekļu saņēmējiem, elektroniskas veidlapas).

1. ESI fondi Rumānijā

Ekonomiskās un sociālās problēmas ESI fondu kontekstā

Rumānijas augošā tirgus ekonomika ir 13. vislielākā ekonomika ES, vērtējot pēc pirktspējas paritātes. Tikai 9,8 % valsts ražošanas uzņēmumu darbojas augsto/vidēji augsto tehnoloģiju nozarēs. Problēma ir piekļuve finansējumam, jo īpaši MVU gadījumā, augsto cenu un procentu likmju dēļ. Valsts izdevumi pētniecībai un izstrādei, kas izteikti procentos no IKP, ir vismazākie ES, savukārt to MVU skaits, kuri īsteno iekšēju inovāciju, turpina samazināties attiecībā pret vidējo skaitu ES. Tiešsaistes sabiedriskie pakalpojumi ir diezgan primitīvi, un ēku fondam ir zemi energoefektivitātes standarti. Atkritumu pārstrādes un apglabāšanas rādītāji ievērojami atpaliek no ES mērķiem tāpat kā direktīvu īstenošana dzeramā ūdens un sadzīves notekūdens jomās. Citas būtiskas problēmas, kas aplūkotas Eiropas semestra politikas ieteikumos un kā risināšanai nepieciešama ESI fondu intervence, ir saistītas ar transportu un enerģētiku, darba tirgu, sociālo iekļaušanu, nabadzības mazināšanu, veselības aprūpes pieejamību, neaizsargātām iedzīvotāju grupām (jo īpaši romiem), izglītību un apmācību, administratīvu spēju un tiesu sistēmu.

Galvenās prioritātes un rezultāti

Apspriedes par Partnerattiecību nolīgumu un programmām attiecībā uz Rumāniju ir ļāvušas skaidrāk noteikt ieguldījumu prioritātes, palielināt finansējumu pētniecībai un inovācijai, īstenot līdzsvarotu pieeju attiecībā uz ieguldījumiem transportā un mērķus vairāk pielāgot 2020. gadam izvirzītajiem valsts mērķiem un Eiropas semestra politikas ieteikumiem.

Ieguldījumi vairāk nekā EUR 1 miljarda apmērā uzlabos konkurētspēju, nostiprinot saiknes starp pētniecības, inovācijas, viedās specializācijas jomām un konkurētspējīgām nozarēm un sekmējot tehnoloģiju pārnesi. Paredzams, ka ESI fondu ieguldījums palielinās spēju piedalīties ES līmeņa pētniecībā un veicinās privāto izdevumu palielināšanu pētniecībai par 14 procentu punktiem (izsakot procentos no IKP). Programmu atbalstītie ieguldījumi ir paredzēti, lai divkāršotu sadarbību starp inovatīviem MVU, pētniecības organizācijām un tehnoloģiju pārneses centriem. Ieguldot EUR 0,53 miljardus IKT, fondi palīdzēs divkāršot IT nozares pievienoto vērtību (attiecībā pret IKP) un palielināt e-pārvaldes sistēmu lietotāju skaitu līdz 35 % no iedzīvotāju skaita. EUR 3,12 miljardu atbalsts MVU, lauksaimniecības uzņēmumiem un kooperatīviem, zivjaudzētavām un akvakultūras saimniecībām veicinās to modernizāciju, produktivitāti un izdzīvošanas rādītāju palielināšanos, kā arī lauksaimniecības pārstrukturēšanu. Paredzams, ka akvakultūras produkcijas apjoms palielināsies par gandrīz 260 %. Ieguldījumiem enerģētikas, klimata pārmaiņu un resursu efektivitātes jomā tiks piešķirti EUR 10,9 miljardi, no kuriem EUR 4,9 miljardi ir paredzēti vides saglabāšanai un aizsardzībai. Paredzams, ka ieguldījumi ļaus samazināt enerģijas patēriņu uz pusi dzīvojamās mājās un par vienu trešdaļu ielu apgaismojumam un veicinās klimatam nekaitīgu mobilitāti pilsētās. Turklāt ieguldījumi arī veicinās tīrāku un resursefektīvāku valsti, uz pusi samazinot poligonos apglabāto atkritumu apjomu, palielinot notekūdeņu savākšanas apjomu, samazinot apūdeņošanai izmantotā ūdens un enerģijas patēriņu un atbalstot videi un klimatam nekaitīgu zemes apsaimniekošanas praksi.

Kopējie ieguldījumi EUR 6,13 miljardu apmērā TEN-T tīklos un transporta pieejamībā ļaus modernizēt dzelzceļus 400 km garumā, uzbūvēt jaunus autoceļus 325 km garumā, jaunas metro līnijas 9 km garumā un saīsināt vidējo braukšanas ilgumu pa autoceļiem (par 42 %) un dzelzceļiem (par 55 %). Papildus EUR 0,9 miljardi tiks ieguldīti reģionālo autoceļu tīklā.

Ieguldījumi, kuru mērķis ir palielināt dalību darba tirgū (EUR 2,2 miljardi), tiks izmantoti, lai palielinātu nodarbinātības līmeni līdz 70 %, pievēršoties jauniešiem, kuri nav iesaistīti ne darba tirgū, ne izglītībā, ne apmācībā, un citām neaizsargātām iedzīvotāju grupām. Tiks arī atbalstīta ekonomikas dažādošana lauku teritorijās. EUR 3,4 miljardi tiks atvēlēti sociālās iekļaušanas veicināšanai un nabadzības un diskriminācijas mazināšanai, palīdzot nelabvēlīgā situācijā esošām personām (tostarp romiem) piekļūt darba tirgum un uzlabot viņu veselības un sociālo stāvokli. Īpaša uzmanība tiks pievērsta pieejamas veselības aprūpes un brīvprātīgu sociālo pakalpojumu nodrošināšanai, kā arī bērnu un invalīdu institucionalizācijas mazināšanai un novēršanai.

EUR 1,65 miljardi tiks izmantoti, lai samazinātu mācību priekšlaicīgas pārtraukšanas rādītāju līdz 11,3 % un palielinātu iesaistīšanos terciārajā izglītībā līdz 26,7 %. Atbalsts ir paredzēts arī izglītības infrastruktūras modernizācijai. Kopumā ieguldījumi cilvēkkapitālā skars vismaz 3,5 miljonus cilvēku.

Ar EUR 0,8 miljardiem no fondu līdzekļiem tiks sniegts ieguldījums publisko iestāžu institucionālās spējas uzlabošanā; no tiem EUR 0,55 miljardi tiks izmantoti, lai atbalstītu valsts pārvaldes reformu un tiesu iestāžu efektivitāti.

Finanšu instrumentu un teritoriālo instrumentu izmantošana

Nozīmīga ieguldījumu daļa EUR 517 miljoni (gandrīz četras reizes vairāk nekā 2007.–2013. gadā) tiks piešķirta ar finanšu instrumentu (tostarp EIB īstenotās MVU iniciatīvas) starpniecību. Šo ieguldījumu mērķis būs atbalstīt MVU, lauksaimniecības uzņēmumus un uzlabot energoefektivitāti, nodrošinot pašu kapitālu, aizdevumus un garantijas darbības uzsākšanas un izaugsmes posmiem.

Programmas paredz EUR 1,18 miljardu atbalstu ilgtspējīgai pilsētu attīstībai, virzībai uz mazoglekļa ekonomiku, vides aizsardzībai, trūcīgo kopienu atveseļošanai un izglītības un apmācības infrastruktūras uzlabošanai. Fondi īstenos integrētus teritoriālos ieguldījumus EUR 1 miljarda apmērā Donavas deltā — teritorijā, kurā ir specifiskas vides un sociālekonomiskās problēmas — un sniegs EUR 880 miljonu ieguldījumu sabiedrības virzītā vietējā attīstībā pilsētu, lauku teritorijām un no zivsaimniecības atkarīgām teritorijām.

Pamatinformācija

2. Priekšnosacījumi efektīvai un lietderīgai ESI fondu izmantošanai

Stratēģiskie politikas dokumenti dažās ieguldījumu jomās vēl ir jāizstrādā vai pilnībā jāīsteno. Transporta ģenerālplāns, veselības aprūpes infrastruktūras vajadzību plānojums un atkritumu apsaimniekošanas plāni tiks izmantoti kā pamats ieguldījumiem infrastruktūrā, savukārt pārdomāts uzņēmējdarbības atklāšanas process tuvinās pētniecību uzņēmumiem un uzlabos inovāciju. Politikas dokumenti par sociālo iekļaušanu, nabadzības mazināšanu un mācību priekšlaicīgu pārtraukšanu, valsts pārvaldes konsolidācija un publiskā iepirkuma tiesību aktu un procedūru uzlabošana atbalstīs Eiropas semestra politikas ieteikumu izpildi. Trīs no EJZF īpašajiem EAN ir novērtēti kā neizpildīti. Ar rīcības plāniem būtu jānodrošina atbilstība vēlākais līdz 2016. gada beigām.

3. ESI fondu pārvaldība

Eiropas fondu ministrija darbojas kā ESI fondu koordinācijas mehānisms, kurā ietilpst Partnerattiecību nolīguma koordinācijas komiteja, tematiskās koordinācijas komitejas un darba grupas, piedaloties arī nozaru ministrijām, iestādēm un ieinteresētajām personām. Programmas pārvalda valsts līmenī trīs ministrijas. Pasākumi administratīvās spējas uzlabošanai ietver publisko ieguldījumu lēmumu, pārredzamības, ētikas un integritātes un cilvēkresursu pārvaldības uzlabošanu.

4. Vienkāršojumi līdzekļu saņēmējiem

Rumānija ir apņēmusies vienkāršot pamatnostādnes pieteikumu iesniedzējiem, uzlabot publiskā iepirkuma tiesību aktus un vienkāršot iepirkuma procedūras līdzekļu saņēmējiem, kas ir privātpersonas, izmantot vienkāršoto izmaksu iespējas, vienkāršot būvatļauju saņemšanas procedūras un vienkāršot un racionalizēt administratīvās procedūras. Vienkāršošana ir pastāvīgais uzdevums, ko veic viena no darba grupām Partnerattiecību nolīguma koordinācijas mehānisma ietvaros.

1. ESI fondi Slovākijā

Ekonomiskās un sociālās problēmas ESI fondu kontekstā

Slovākija ir labi pārvarējusi ekonomikas krīzi, bet ir svarīgas problēmas, kas tai jārisina. Valstij ir jāuzlabo tās ekonomiskā spēja. Slovākija ir viena no dalībvalstīm, kurās ir visaugstākais ilgtermiņa un jauniešu bezdarba līmenis. Romi ir atstumti, dzīvo standartiem neatbilstošos apstākļos un nav pietiekami integrēti vispārējā izglītībā un darba tirgū. Nepietiekama transporta infrastruktūra un neefektīvs enerģētikas tirgus ierobežo izaugsmes potenciālu. Pētniecības un izstrādes intensitāte joprojām ir viena no viszemākajām ES. Slovākijai ir arī diezgan slikts vairāku uzņēmējdarbības vides kvalitātes rādītāju vērtējums. Šīs problēmas ir atspoguļotas Eiropas semestra politikas ieteikumos.

Galvenās prioritātes un rezultāti

Fondi veicinās uzņēmumu inovāciju un konkurētspēju, uzlabos pētniecības un inovācijas sistēmas darbību un sekmēs sadarbību starp pētniecības organizācijām, augstākās izglītības iestādēm un uzņēmējdarbības nozari. Paredzams, ka ar ieguldījumiem EUR 1,8 miljardu vērtībā privātie un publiskie izdevumi pētniecībai un izstrādei palielināsies no 0,8 % līdz 1,2 % no IKP. Fondi aktīvi veicina privātos izdevumus pētniecībai un inovācijai, kas jāpalielina no 0,3 % līdz 0,8 % no IKP. Nosacījumi, kas saistīti ar ieguldījumiem, nodrošina inovācijas instrumentu mērķtiecīgāku izmantošanu.

EUR 915 miljonu atbalsts MVU, lauksaimniecības uzņēmumiem un zivjaudzētavām palielinās uzņēmējdarbības nozares produktivitāti un pievienoto vērtību. Uzņēmējdarbības vide tiks uzlabota, sniedzot individualizētus pakalpojumus uzņēmumiem un veicot pasākumus, lai atvieglotu jaunu ideju ekonomisko izmantošanu un veicinātu jaunuzņēmumu radīšanu. Ieguldījumus konkurētspējas uzlabošanai lauksaimniecības pārtikas ražošanas nozarē saņems 1250 lauksaimniecības uzņēmumi un 400 pārtikas uzņēmumi. EJZF nodrošinās lielāku zivsaimniecības un akvakultūras nozares ilgtspēju.

Ar EUR 737 miljoniem tiks finansētas iniciatīvas, kuru mērķis ir uzlabot izglītības un apmācības sistēmas visos līmeņos un nodrošināt, ka skolēni apgūst viņiem vispiemērotākās prasmes. Dažas galvenās ieguldījumu jomas ir kvalitatīva agrīnā pirmsskolas izglītība un aprūpe, labāki mācību rezultāti, iekļaujoša izglītība un profesionālā izglītība — šajās jomās labumu gūs vairāk nekā 100 000 skolēnu un studentu.

Nodarbinātība un sociālā iekļaušana palīdzēs grūtībās nonākušām personām un personām no nelabvēlīgā situācijā esošām grupām izmantot tādas pašas iespējas, kādas pieejamas citiem, lai atrastu vai saglabātu darbu un integrētos sabiedrībā. Aptuveni 250 000 bezdarbnieku, jo īpaši mazkvalificētiem un ilgtermiņa bezdarbniekiem, uzlabosies izredzes darba tirgū, un liels uzsvars tiks likts uz jauniešu bezdarba mazināšanu. Atbalsts tiks sniegts 150 pašvaldībām, kurās dzīvo vistrūcīgākās romu kopienas.

EUR 278 miljoni tiks ieguldīti valsts pārvaldes efektivitātē un tās tiesu sistēmā un tiesībaizsardzībā, lai samazinātu regulējuma un administratīvo slogu un veicinātu augstus pārredzamības, integritātes un pārskatatbildības standartus.

Ieguldījumi vairāk nekā EUR 1 miljarda apmērā mazoglekļa ekonomikā tiks orientēti uz energoefektivitātes palielināšanu sabiedriskās un dzīvojamās ēkās un uzņēmumos, efektīvākas centrālapkures veicināšanu un mazoglekļa rīcības plānu izstrādi. Enerģijas galapatēriņam sabiedriskās ēkās būtu jāsamazinās par 279 miljoniem kWh gadā. Ieguldījumi tiks arī izmantoti, lai palielinātu atjaunojamo energoresursu īpatsvaru enerģijas galapatēriņā no 10,4 % līdz 15,5 %.

EUR 805 miljonu ieguldījums IKT paātrinās platjoslas sakaru pārklājuma un nākamās paaudzes tīklu pārklājuma paplašināšanos līdz 100 % pārklājumam ar darbības ātrumu 30 Mb/s atbilstoši digitalizācijas programmas mērķim, uzlabos pakalpojumus iedzīvotājiem un uzņēmumiem un paaugstinās valsts pārvaldes efektivitāti.

ESI fondu ieguldījums EUR 3,7 miljardu apmērā tiks izmantots, lai pabeigtu TEN-T tīklu būvniecību un palielinātu transporta pieejamību. Tas ļaus uzbūvēt jaunas automaģistrāles 100 km garumā un modernizēt dzelzceļus 125 km garumā. Fondi arī sniegs ieguldījumu sabiedriskā transporta modernizācijā individuālās pilsētās un kuģošanas apstākļu uzlabošanā iekšzemes ūdensceļos, tostarp ostas modernizācijā Bratislavā. Ieguldījums gandrīz EUR 1,5 miljardu apmērā palīdzēs nostiprināt vides infrastruktūru, aizsargāt vidi un uzlabot resursu efektivitāti. Vairāk nekā vēl 200 000 iedzīvotāju būs pieejami uzlaboti notekūdeņu attīrīšanas pakalpojumi, un vairāk nekā 12 000 iedzīvotāju varēs izmantot pretplūdu aizsardzības pasākumu sniegtās priekšrocības. Pasākumi, lai nodrošinātu dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu un aizsargātu Slovākijas bagāto bioloģisko daudzveidību, tiks vērsti uz to, lai novērstu lauksaimniecības zemju pamešanu 1,2 miljonu ha platībā. Tiks atbalstīta videi un klimatam nekaitīga zemes apsaimniekošanas prakse saistībā ar 21 % lauksaimniecības zemes.

Finanšu instrumentu un teritoriālo instrumentu izmantošana

Plānots, ka finanšu instrumentu izmantošana palielināsies vairāk nekā piecas reizes salīdzinājumā ar sākotnējo piešķīrumu iepriekšējā plānošanas periodā un sasniegs aptuveni EUR 455 miljonus. Lielākā daļa atbalsta tiks sniegta MVU, energoefektivitātes, vides un transporta infrastruktūras jomā. Būtu jāizvērtē iespējas paplašināt instrumentu izmantošanu, aptverot arī pētniecību un inovāciju un IKT, tostarp platjoslas sakaru infrastruktūru.

Īpašas programmas nodrošinās teritoriālo instrumentu reālu izmantošanu. Ieguldījumi EUR 890 miljonu apmērā, galvenokārt efektīvu augstas kvalitātes sabiedrisko pakalpojumu un droša un videi nekaitīga reģionālā transporta pieejamības uzlabošanai, tiks piešķirti ar reģionālu integrētu teritoriālo ieguldījumu starpniecību. Turklāt aptuveni EUR 368 miljoni tiks ieguldīti ilgtspējīgā pilsētu attīstībā. Vietējas partnerības tiks uzlabotas, īstenojot sabiedrības virzītu vietējo attīstību. Valsts līdzekļi EUR 200 miljonu apmērā ļaus radīt aptuveni 1500 darbvietu, atbalstot MVU lauku teritorijās, kurās īsteno vietējās attīstības stratēģijas.

Pamatinformācija

2. Priekšnosacījumi efektīvai un lietderīgai ESI fondu izmantošanai

Nav pabeigti stratēģiskie satvari saistībā ar konkrētām ieguldījumu jomām (piem., pētniecība), un tie ir jānodrošina atbilstoši saskaņotajiem rīcības plāniem. Ir pieņemti rīcības plāni Eiropas semestra politikas ieteikumu izpildes uzraudzības atbalstam. Mazās uzņēmējdarbības akta “Small Business Act” pasākumu īstenošanas uzraudzības mehānisms palīdzēs atbalstīt uzņēmējdarbības veicināšanu. Projekti tiks īstenoti efektīvāk, pamatojoties uz atkritumu apsaimniekošanas plāniem un reģionālajiem transporta ģenerālplāniem.

3. ESI fondu pārvaldība

Par ESI fondu koordināciju atbild Valdības biroja Galvenā koordinācijas iestāde. Lai racionalizētu īstenošanu, ir samazināts īstenošanā iesaistīto struktūru skaits. Administratīvo spēju analīzē tika apzinātas jomas (jo īpaši tādas kā publiskais iepirkums, vides tiesību akti un krāpšanas apkarošana), kurās vajadzīga turpmāka attīstība un kvalitatīvi un efektīvi uzlabojumi.

4. Vienkāršojumi līdzekļu saņēmējiem

Slovākija ir apņēmusies vienkāršot un saskaņot darbību atlasi, vienkāršot ziņošanu par projektu izdevumiem, nodrošināt tādu struktūru vienotu tīklu, kuras sniedz konsultāciju un informēšanas pakalpojumus, un atjaunināt informācijas sistēmas atbilstoši e-kohēzijas principiem, lai mazinātu administratīvo slogu līdzekļu saņēmējiem.

1. ESI fondi Slovēnijā

Ekonomiskās un sociālās problēmas ESI fondu kontekstā

Tiek lēsts, ka pēc kopējā krituma par vairāk nekā 9 % laikposmā no 2008. gada līdz 2013. gadam reālais IKP 2014. gadā būs pieaudzis par 3,0 %. Atgūšanos ieguldījumu izdevumu jomā ir virzījusi galvenokārt infrastruktūras būve, kas veikta ar ES līdzfinansējumu, savukārt privātā sektora ieguldījumi joprojām ir nepietiekami. Paredzams, ka 2015.–2016. gadā reālais IKP palielināsies vidēji par 2,2 %. Bezdarba līmenis pagaidām ir zemāks par vidējo ES, un ir sagaidāms, ka tas turpinās kristies. Tomēr darba tirgū joprojām ir strukturālas problēmas, kas izpaužas kā ilgtermiņa bezdarbs un zems mazkvalificētu un gados vecāku cilvēku nodarbinātības līmenis.

Galvenās prioritātes un rezultāti

Slovēnijas ekonomikas inovācijas un konkurētspējas uzlabošana, atbalstot pētniecības un inovācijas infrastruktūru un izcilības spējas. Paredzams, ka, ieguldot vairāk nekā EUR 485 miljonus, kopējie privātie un publiskie izdevumi pētniecībai un izstrādei attiecībā pret IKP palielināsies no aptuveni 2,6 % (2012. gadā) līdz 3 % 2020. gadā. Tāpat tiek lēsts, ka inovācijas jomā aktīvo uzņēmumu īpatsvars palielināsies par 8,5 % laikposmā līdz 2023. gadam. ESI fondu ieguldījums vairāk nekā EUR 72 miljonu apmērā palielinās platjoslas sakaru pārklājumu un veicinās līdzsvarotāku reģionālo attīstību, sniedzot iespēju vairāk nekā 20 000 mājsaimniecību pieslēgties jaunajiem platjoslas sakaru tīkliem, kuru darbības ātrums ir vismaz 100 Mb/s.

Atbalsts EUR 774 miljonu apmērā MVU (tostarp lauksaimniecības, zivsaimniecības un akvakultūras nozarēs) palīdzēs uzlabot uzņēmējdarbības aktivitāti, kāpināt produktivitāti un palielināt uzņēmumu pievienoto vērtību. Fondu mērķis ir vēl vairāk uzlabot uzņēmējdarbības vidi, nostiprinot uzņēmumiem sniegtos pakalpojumus un atvieglojot piekļuvi finansējumam. Tiks atbalstīti aptuveni 7500 uzņēmumu, un paredzams, ka tiks izveidotas 1000 jaunas darbvietas. Paredzams, ka lauksaimniecības nozarē 3,4 % lauksaimniecības uzņēmumu varēs izmantot ieguldījumus tehnoloģijā, pasākumos, kuru mērķis ir pielāgoties klimata pārmaiņām, dzīvnieku labturībā un ūdens efektīvā izmantošanā un energoefektivitātē. Vēl 3,5 % lauksaimniecības uzņēmumu saņems atbalstu atbilstoši pasākumiem, kas paredzēti gados jauniem lauksaimniekiem un strukturāliem pielāgojumiem.

Saistībā ar mērķiem enerģētikas un klimata pārmaiņu jomā ESI fondi, piešķirot EUR 281 miljonu, nodrošinās ieguldījumu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai, kā arī energoefektivitātes palielināšanai un atjaunojamo energoresursu izmantošanai. Paredzams, ka sabiedrisko ēku primārās enerģijas patēriņš samazināsies par 23 GWh gadā, savukārt atjaunojamo energoresursu īpatsvars enerģijas bruto galapatēriņā palielināsies līdz vismaz 25 % līdz 2020. gadam. Ņemot vērā klimata pārmaiņu izraisīto dabas katastrofu skaita palielināšanos, EUR 289 miljoni tiks tērēti riska novēršanai un pārvaldībai, savukārt aptuveni 38 000 cilvēku varēs izmantot pretplūdu aizsardzības pasākumu sniegtās priekšrocības.

Papildus gandrīz EUR 615 miljonu vērti ieguldījumi tiks izmantoti vides aizsardzībai un efektīvai un ilgtspējīgai resursu izmantošanai. Fondi palīdzēs uzlabot ūdensapgādes infrastruktūru, palielināt zivsaimniecības un akvakultūras ilgtspēju, saglabāt bioloģisko daudzveidību un jūras ekosistēmas un uzlabot pilsētu vidi. Ar ESI fondu intervenci vēl 120 000 cilvēku būs pieejama uzlabota ūdens apgāde un 100 000 cilvēku varēs izmantot uzlabotus notekūdeņu attīrīšanas pakalpojumus. Plašs agrovides un klimata līgumu klāsts būs vērsts uz ūdens apsaimniekošanas uzlabošanu aptuveni 25 % lauksaimniecības zemes un uz augsnes erozijas novēršanu un augsnes apsaimniekošanas uzlabošanu vairāk nekā 27 % lauksaimniecības zemes.

Ar vairāk nekā EUR 262 miljonu piešķīrumu Fondi sniegs ieguldījumu TEN-T tīkla caurlaidspējas trūkumu novēršanā un transporta infrastruktūras ilgtspējas un kvalitātes uzlabošanā. Īpaša uzmanība tiek pievērsta dzelzceļa infrastruktūras konkurētspējas palielināšanai (dzelzceļa līniju modernizācija 25 km garumā TEN-T tīklā) un reģionālās mobilitātes uzlabošanai (labāka pieejamība un īsāks braukšanas laiks).

Vairāk nekā EUR 370 miljoni ir atlikti ilgtspējīgas un kvalitatīvas nodarbinātības atbalstam, īstenojot iniciatīvas, kas paredzētas, lai palīdzētu gandrīz 49 000 dalībnieku, jo īpaši ilgtermiņa bezdarbniekiem, mazkvalificētiem, gados vecākiem darbiniekiem un jauniešiem. Fondi arī veicinās aktīvu un veselīgu novecošanu. Papildu ieguldījumi EUR 239 miljonu apmērā izglītībā, apmācībā un profesionālajā apmācībā prasmju un mūžizglītības apguvei ļaus gandrīz 43 000 dalībnieku apgūt jaunas kompetences un/vai paaugstināt izglītības līmeni un vairāk nekā 59 000 dalībnieku piedalīties specializācijas/pārkvalifikācijas programmās. Ieguldījumi būs vērsti arī uz prasmju neatbilstības novēršanu un nodrošinās IKT plašāku izmantošanu.

Nabadzība, sociālā atstumtība un diskriminācija tiks mazināta, veicinot sociālo iekļaušanu, sociālo uzņēmējdarbību un atbilstošu infrastruktūru un nodrošinot neaizsargātajiem iedzīvotājiem pieejamus augstas kvalitātes pakalpojumus. Ar EUR 262 miljonu ieguldījumu tiks īstenotas preventīvas programmas attiecībā uz 19 000 cilvēku no neaizsargātām mērķa grupām.

Ar ESI fondu finansējumu EUR 62 miljonu apmērā tiks atbalstīti ieguldījumi institucionālo spēju veidošanā publiskajā sektorā un valsts pārvaldes un sabiedrisko pakalpojumu efektivitātē valsts, reģionālā un vietējā līmenī, lai īstenotu reformas, labākus regulējumus un labu pārvaldību. Tas ietvers atbalstu, lai uzlabotu tiesu sistēmu efektivitāti un kvalitāti.

Finanšu instrumentu un teritoriālo instrumentu izmantošana

Salīdzinājumā ar iepriekšējo plānošanas periodu Slovēnija vairāk nekā trīskārši palielinās savu piešķīrumu finanšu instrumentiem četras reizes — tas būs EUR aptuveni 449 miljoni. Lielākā daļa šā atbalsta tiks izmantota, lai apmierinātu MVU finansiālās vajadzības, jo īpaši saistībā ar pētniecību, izstrādi un inovāciju un (mazākā mērā) energoefektivitāti.

Pilsētu iestādes īstenos ERAF ieguldījumus EUR 107 miljonu apmērā, izmantojot integrētus teritoriālos ieguldījumus (ITI). Noteiktās ITI prioritātes ir pilsētu atjaunošana, ilgtspējīga mobilitāte pilsētās un energoefektivitāte. Vietējas partnerības tiks veicinātas, īstenojot sabiedrības virzītu vietējo attīstību, kas aptvers 66 % lauku iedzīvotāju. EJZF ieguldīs attīstībā un darba iespēju radīšanā vietējās zvejnieku kopienās un uzlabos vides resursus zivsaimniecībā un akvakultūrā.

Pamatinformācija

2. Priekšnosacījumi efektīvai un lietderīgai ESI fondu izmantošanai

Ex ante nosacījumi (EAN)/stratēģijas saistībā ar konkrētām ieguldījumu jomām, proti, veselības aprūpi, transportu un viedo specializāciju, tostarp ar EJZF saistītie EAN par zvejas kapacitātes paziņošanu, nav izpildīti un ir jāizpilda atbilstoši saskaņotajiem rīcības plāniem. Plāni aptver arī horizontālus jautājumus, piemēram, publiskais iepirkums un vides tiesību akti, un atbalsta Eiropas semestra politikas ieteikumu izpildi.

3. ESI fondu pārvaldība

2014.–2020. gadā būs tikai viena vairākfondu programma kohēzijas politikas īstenošanai Slovēnijā. Visi līdzekļi tiks koordinēti Partnerattiecību nolīguma līmenī. Lai paplašinātu valsts pārvaldes spēju, tiks izmantota tehniskā palīdzība.

4. Vienkāršojumi līdzekļu saņēmējiem

Gada īstenošanas plāni palīdzēs racionalizēt projektus. Paredzēts attiecīgā gadījumā izmantot vienkāršoto izmaksu iespējas.

1. ESI fondi Spānijā

Ekonomiskās un sociālās problēmas

Tradicionālais Spānijas izaugsmes modelis (balstīts uz būvniecību, tūrismu un citām darbībām ar zemu pievienoto vērtību un nemainīgu produktivitāti) ir parādījis savus ierobežojumus. ESI fondiem ir jāatbalsta pāreja uz tādu attīstības modeli, kas ir vairāk balstīts uz zināšanām, inovāciju un ir mazāk resursietilpīgs, vienlaikus samazinot nevienlīdzību, kas ir palielinājusies krīzes iespaidā. Galvenie uzdevumi ir palielināt produktivitāti un konkurētspēju un veicināt nodarbinātību, jo īpaši jauniešu vidū, fiskālās konsolidācijas ietvaros. Lai gan 2012. gada jūnijā ieviestā ES finanšu palīdzība tika veiksmīgi noslēgta 2014. gada janvārī, MVU piekļuve kredītiem joprojām ir ierobežota.

ESI fondi palīdzēs izpildīt daudzus no Eiropas semestra politikas ieteikumiem, piem., ieguldīt cilvēkkapitālā, palīdzēt cilvēkiem (īpaši jauniešiem) iesaistīties darba tirgū, atvieglot MVU piekļuvi finansējumam un īstenot jauno valsts pētniecības, izstrādes un inovācijas stratēģiju. Ievērojams finansējums (75 % ESF un vairāk nekā 30 % ERAF finansējuma) ir koncentrēts šajās jomās.

Galvenās prioritātes un rezultāti

Palielināt dalību darba tirgū un darba ražīgumu, uzlabot izglītības, apmācības un sociālās iekļaušanas politikas, īpaši pievēršoties jauniešiem un neaizsargātām iedzīvotāju grupām. Galvenās prioritātes būs ieguldīšana cikvēkkapitālā un palīdzēšana iesaistīties darba tirgū, uzsvaru liekot uz jauniešu nodarbinātību. Tiks uzlabotas izglītības un apmācības sistēmas (tostarp profesionālā izglītība), lai jaunieši varētu apgūt viņiem vispiemērotākās prasmes. Tiks piedāvātas lielākas iespējas grūtībās nonākušiem cilvēkiem un cilvēkiem no nelabvēlīgām grupām. Paredzams, ka ar vairāk nekā EUR 10,8 miljardu finansējumu tiks veicināta nodarbinātības līmeņa paaugstināšanās (no 59,3 % 2012. gadā līdz 74 % 2020. gadā), mācību priekšlaicīgas pārtraukšanas samazināšana (no 24,9 % 2012. gadā gandrīz līdz noteiktajiem 15 % 2020. gadā) un nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju skaita samazināšana par 1,5 miljoniem.

Atbalstīt ražošanas sistēmas pielāgošanu darbībām ar lielāku pievienoto vērtību, uzlabojot MVU konkurētspēju (tostarp lauksaimniecības un zivsaimniecības nozarēs). Atbalsts MVU ietvers pasākumus, lai veicinātu uzņēmējdarbību un jaunu uzņēmumu izveidi un palielinātu uzņēmumu konkurētspēju un spēju efektīvāk iesaistīties darbībās ar lielāku pievienoto vērtību (cita starpā izmantojot IKT), lai galu galā panāktu lielāku klātbūtni starptautiskajos tirgos. Par prioritāti tiks izvirzīta atvieglota piekļuve finansējumam. Lai atbalstītu saimniecisko darbību, tiks racionalizēta transporta sistēma mazāk attīstītos un pārejas reģionos. Vairāk nekā EUR 9,4 miljardi tiks novirzīti, lai nodrošinātu, ka pilnīgi visiem iedzīvotājiem ir pieejams internets ar darbības ātrumu 30 Mb/s (59 % 2013. gadā), un ievērojami palielinātu eksporta uzņēmumu skaitu. Tiek lēsts, ka 15 000 jauniešu iesaistīsies primārajā sektorā un ka tiks pārstrukturēti vai modernizēti 5 % lauksaimniecības uzņēmumu.

Veicināt inovācijai labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi un nostiprināt pētniecību, izstrādi un inovāciju. Uzsvars tiek likts uz lietišķo pētniecību, izstrādi un inovāciju un IKT, tostarp publiskā un privātā sektora partnerībām un tehnoloģiju pārnesi, jo īpaši MVU labā. Visiem ieguldījumiem pētniecības un izstrādes infrastruktūrā un projektos tiks piemēroti šādi četri kumulatīvi nosacījumi: i) ieguldījumiem jābūt iekļautiem attiecīgajā pētniecības un inovācijas stratēģijā viedai specializācijai, ii) tiem jāveicina virzība uz izcilību, iii) tiem jābūt ar pierādītu konkurences priekšrocību, un iv) tiem jārada pozitīva sociālekonomiskā ietekme. Galvenās prioritātes būs cilvēkkapitāla attīstīšana ar izglītības un apmācības (tostarp augstākās izglītības) starpniecību, sadarbība ar uzņēmumiem un privāto ieguldījumu palielināšana. Paredzams, ka, ieguldot gandrīz EUR 5,7 miljardus, privātā sektora līdzfinansēto pētniecības un izstrādes izdevumu īpatsvars palielināsies no 45,6 % (2012. gadā) līdz 60 % 2020. gadā, un tādējādi aptuveni 25 % Spānijas uzņēmumu, kuros strādā vairāk par 10 darbiniekiem, savā darbībā iekļaus tehnoloģiju inovāciju (salīdzinot ar 13,22 % 2010.–2012. gadā). Atbalstot e-tiesiskuma portāla izstrādi, ieguldījumi veicinās efektīvu tiesu sistēmas darbu.

Efektīvāk izmantot dabas resursus, cita starpā attīstīt “zilās” ekonomikas potenciālu. Tiks atbalstīta ne tikai energoefektivitāte un atjaunojamie energoresursi, bet arī videi nekaitīgs pilsētu transports un mērķtiecīgi ieguldījumi vidē. Tiks veicināta ilgtspējīga zveja un akvakultūra, un tiks uzlabotas jūras ekosistēmas un ūdens bioloģiskā daudzveidība. Paredzams, ka finansējums vairāk nekā EUR 10,4 miljardu apmērā būtiski samazinās enerģijas patēriņu ēkās un uzņēmumos. Tiek arī lēsts, ka par 14 % lauksaimniecības un meža teritoriju tiks noslēgti apsaimniekošanas līgumi bioloģiskās daudzveidības atbalstam.

Finanšu instrumentu un teritoriālo instrumentu izmantošana

Spānija plāno piešķirt gandrīz EUR 1,5 miljardus finanšu instrumentiem (FI) — tas ir ievērojami vairāk nekā iepriekšējā periodā. No minētā piešķīruma EUR 800 miljoni tiks nodrošināti ar MVU iniciatīvas starpniecību. Tomēr būtu jāizvērtē iespēja izmantot FI arī citiem ieguldījumiem IKT, vides un transporta infrastruktūrā un energoefektivitātē, jo īpaši reģionos, kuriem vēl jāplāno, kā izmantot FI.

Vairāk nekā EUR 970 miljoni tiks ieguldīti integrētās ilgtspējīgas pilsētu attīstības darbībās, kas aptver vairākus tematiskos mērķus un ir iekļautas atbilstošajās pilsētu stratēģijās. Integrēti teritoriālie ieguldījumi tiks izmantoti vismaz piecos gadījumos 31 . Vairāk nekā EUR 900 miljoni tiks novirzīti ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības starpniecību 32 .

Pamatinformācija

2. Priekšnosacījumi efektīvai un lietderīgai ESI fondu izmantošanai

Daži tematiskie ex ante nosacījumi (EAN), kas attiecas galvenokārt uz ūdeni, atkritumiem, transportu un nodarbinātību, vēl nav izpildīti. Tomēr ir ieviesti attiecīgi rīcības plāni.

3. ESI fondu pārvaldība

ESI fondi tiek koordinēti ar īpašu struktūru (koordinācijas, izvērtēšanas un uzraudzības komiteju) un tematisko tīklu (saziņa, pētniecība un inovācija, pilsētas, vide, iespēju vienlīdzība, sociālā iekļaušana, lauksaimniecība un zivsaimniecība) starpniecību.

Īstenošanas sistēma tika vienkāršota, samazinot starpniekiestāžu skaitu, nošķirot valsts un reģionālās starpniekiestādes un izdevumus dažādās ERAF programmās un vairāk izmantojot e-pārvaldi.

4. Vienkāršojumi līdzekļu saņēmējiem

Tiks ievērojami paplašināta vienotu likmju un vienkāršoto izmaksu iespēju izmantošana, ciktāl to atļauj tiesību normas.

1. ESI fondi Zviedrijā

Ekonomiskās un sociālās problēmas ESI fondu kontekstā

IKP un nodarbinātību Zviedrijā ir veicinājis vietējā pieprasījuma palielinājums. Mājsaimniecību patēriņš ir palielinājies zemo procentu likmju, augošo izmantojamo ienākumu un fiskālās politikas attīstības dēļ. Valsts patēriņš palielinās, jo palielinās izdevumi migrantu integrācijai, izglītībai un vecu cilvēku aprūpei. Zviedrija ir guvusi ierobežotus panākumus Eiropas semestra politikas ieteikumu īstenošanā. Lai gan ekonomiskā aktivitāte ir salīdzinoši mērena, pēdējos gados ir noticis ievērojams nodarbinātības palielinājums. Ekonomika ir labi atguvusies no finanšu krīzes un jau sasniegusi pirmskrīzes līmeni, un nodarbinātības līmenis ir viens no visaugstākajiem ES. Tomēr dinamiski augošā darbaspēka dēļ bezdarbs jau vairākus gadus ir aptuveni 8 % līmenī. Pastāvīga problēma Zviedrijas darba tirgū ir lielā ekonomiski un sociāli neaizsargāto personu skaita integrācija. Analīze liecina, ka Zviedrija ir ļoti labā situācijā un jau sasniedz lielāko daļu no stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem, un pati izvirza pat vēl augstākus mērķus.

Galvenās prioritātes un rezultāti

Zviedrija ir izvēlējusies koncentrēties uz šādām prioritātēm, kas cieši saistītas ar stratēģijas “Eiropa 2020” gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes mērķiem: 1) veicināt konkurētspēju, zināšanas un inovāciju, 2) nostiprināt resursu ilgtspējīgu un efektīvu izmantošanu ilgtspējīgai izaugsmei un 3) uzlabot nodarbinātību, nodarbināmību un piekļuvi darba tirgum.

Pētniecība, izstrāde un inovācija tiks atbalstīta ar ieguldījumiem EUR 330 miljonu apmērā, tādējādi nodrošinot Zviedrijas vadošo pozīciju inovāciju jomā. Programmas palīdzēs radīt spēcīgu pētniecības un inovācijas vidi, lai nostiprinātu mijiedarbību starp pētniecību un rūpniecību, palielinātu uzņēmumu spēju ieviest to produktus tirgū un vēl vairāk veicinātu inovāciju. Zviedrija izmantos ESI fondus, lai īstenotu viedās specializācijas stratēģijas visos astoņos reģionos, iesaistot vairāk nekā 5600 uzņēmumu, kas sadarbosies ar pētniecības institūtiem to izcilības jomās un saņems ESI fondu atbalstu jaunu produktu ieviešanai tirgū. Ar EUR 200 miljonu finansējumu tiks atbalstīta virzība uz mazoglekļa ekonomiku visās nozarēs.

ESI fondiem ir arī svarīga nozīme MVU konkurētspējas uzlabošanā, ieguldot EUR 500 miljonus visās nozarēs, tostarp lauksaimniecībā un zivsaimniecībā. Papildus EUR 250 miljoni tiks tērēti, lai uzlabotu piekļuvi IKT un to izmantošanu, galvenokārt valsts ziemeļos.

Fondi arī koncentrēsies uz nodarbināmības uzlabošanu, jo īpaši bez darba esošu jauniešu un imigrantu vidū, kā arī palīdzēs strādājošajiem izvairīties no (ilgtermiņa) bezdarba. Ar EUR 818 miljonu finansējumu, ieskaitot EUR 44 miljonus no Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas (JNI), tiks atbalstīta nodarbināmība, sociālā kohēzija un darbvietu radīšana. Tiek lēsts, ka šīm darbībām būs tieša ietekme uz vismaz 300 000 iedzīvotāju profesionālo un sabiedrisko dzīvi. Paredzams, ka palīdzību saņems vismaz 40 000 bez darba esošu jauniešu visā Zviedrijā, un JNI nodrošinās papildu pakalpojumus 20 000 jauniešu.

Attiecībā uz vidi ESI fondi pievērsīsies ekosistēmu atjaunošanai, saglabāšanai un uzlabošanai, jo īpaši lauksaimniecībā, zivsaimniecībā un mežsaimniecībā. Par vairāk nekā 28 % lauksaimniecības zemes tiks noslēgti līgumi saistībā ar bioloģisko daudzveidību, un par aptuveni 33 % lauksaimniecības zemes — līgumi par labāku ūdens apsaimniekošanu. Zivsaimniecības nozarē ESI fondi atbalstīs galvenokārt pārskatītās kopējās zivsaimniecības politikas (tostarp izmetumu aizlieguma) īstenošanu un citus pasākumus, ko veic, lai aizsargātu un atjaunotu ūdens vidi. Reaģējot uz vajadzību pēc inovācijas lauku teritorijās, Zviedrija īstenos Eiropas Inovācijas partnerību, tādējādi izplatot pētniecības rezultātus lauksaimniekiem un lauku uzņēmumiem, un tā plāno izveidot aptuveni 170 000 vietu apmācības kursos. Tā arī paredz, ka fondi atbalstīs 3400 darbvietu radīšanu laukos ārpus lauksaimniecības nozares un uzlabos līdz 43 % lauku iedzīvotāju piekļuvi pakalpojumiem un infrastruktūrai.

Finanšu instrumentu un teritoriālo instrumentu izmantošana

2014.–2020. gada plānošanas periodā finanšu instrumenti tiks izmantoti vairāk, piesaistot ERAF piešķīrumu EUR 133 miljonu apmērā, kas ir par apmēram 80 % vairāk nekā 2007.–2013. gadā. Ir plānoti trīs veidu finanšu instrumenti — astoņi reģionāli riska kapitāla fondi MVU atbalstam, fondu fonds privāto riska kapitāla fondu atbalstam visā valstī un valsts “zaļais fonds”, lai atbalstītu pāreju uz mazoglekļa ekonomiku. Zviedrija izmanto ERAF atbalstu tikai pašu kapitāla instrumentiem, kas paredzēti vispārējam MVU atbalstam un atbalstam enerģētikas nozarē.

Programmas nodrošinās teritoriālo instrumentu pārņemšanu. Trīs ERAF programmas ietver ilgtspējīgas pilsētu attīstības stratēģiju īstenošanu, un viena programma izmanto integrētu teritoriālo ieguldījumu pieeju. Fondi ieguldīs vietējā attīstībā, palīdzot vairāk nekā 50 % lauku iedzīvotāju ar vietējām attīstības stratēģijām, ko īstenos 50 vietējās rīcības grupas visā valstī. Tiks uzlabotas vietējas partnerības lauku, pilsētu teritorijās un starpteritorijās un saiknes starp lauku un pilsētu teritorijām, īstenojot specializētu valsts vairākfondu programmu, kas apvieno ERAF un ESF un ir koncentrēta vienīgi uz sabiedrības virzītu vietējo attīstību.

Pamatinformācija

2. Priekšnosacījumi efektīvai un lietderīgai ESI fondu izmantošanai

Zviedrija ir izpildījusi visus būtiskos ex ante nosacījumus (EAN), izņemot nosacījumu par energoefektivitāti un vispārējo EAN par statistikas sistēmām un rezultātu rādītājiem Sabiedrības virzītas vietējās attīstības darba programmai.

3. ESI fondu pārvaldība

Galvenais darbības koordinācijas instruments saistībā ar visiem ESI fondiem būs Fondsamordningsgruppen (Fondu koordinācijas grupa), kuras uzdevums būs nodrošināt nepieciešamo sadarbību starp valsts iestādēm, kas atbild par ESI fondu pārvaldību, proti, Reģionālās un ekonomikas attīstības aģentūru, Zviedrijas ESF padomi un Zviedrijas Lauksaimniecības padomi.

4. Vienkāršojumi līdzekļu saņēmējiem

Būtisks panākums virzībā uz vienkāršošanu ir tas, ka vadošās iestādes jau atļauj līdzekļu saņēmējiem pārvaldīt projektus elektroniski. ESI fondu īstenošanas apstrādes elektronizācija tiks pilnībā pabeigta 2016. gadā. Saistībā ar ESF tiks izmantota jauna vienkāršoto izmaksu iespēja līdzekļu saņēmējiem, kuras pamatā būs deleģēts akts, ko Komisija pieņēma 2015. gada 9. jūlijā.

1. ESI fondi Apvienotajā Karalistē

Ekonomiskās un sociālās problēmas ESI fondu kontekstā

Apvienotās Karalistes ekonomikas izaugsme 2014. gadā bija par 2,8 % lielāka — tas ir vislabākais rādītājs kopš 2006. gada. Paredzams, ka 2015. gadā tās izaugsme būs 2,5 %. Nodarbinātības līmenis (73,5 %) pašlaik ir visaugstākais, kāds jebkad reģistrēts. Bezdarba līmenis (5,5 %) ir viszemākais gandrīz septiņu gadu laikā un turpina samazināties.

Apvienotās Karalistes darba tirgus rādītāji ir labi, tomēr darba ražīguma palielinājums ir gauss. Pamatprasmju līmenis ir zemāks nekā salīdzināmās valstīs, un Apvienotās Karalistes darba tirgum ir arī raksturīga nepietiekama nodarbinātība, īss darba laiks konkrētām strādājošo grupām un zema pārejas intensitāte. Bērnu nabadzība un mājsaimniecības ar maziem ienākumiem ir problēmas, ko vēl vairāk var pastiprināt pēdējā laika izmaiņas nodokļu priekšrocību jomā, kā arī var tikt ietekmēti darba stimuli.

Viena no galvenajām problēmām Apvienotajā Karalistē ir zemais darba ražīgums. ESI fondi var pievērsties vairākiem darba ražīgumu ietekmējošiem faktoriem, nodrošinot kapitāla intensitāti pētniecībā un izstrādē (gudra izaugsme), kā arī izglītībā un prasmēs (iekļaujoša izaugsme). Apvienotā Karaliste jau novirza ievērojamus vietējos resursus uz stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem, ņemot vērā Eiropas semestra politikas ieteikumus. Lai gan Apvienotā Karaliste ir apņēmusies sasniegt plašākus politikas mērķus, tā nav paudusi nodomu sasniegt stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus, arī tos, kas saistīti ar nodarbinātības līmeni, izdevumiem pētniecībai un izstrādei, mācību priekšlaicīgu pārtraukšanu un iesaistīšanos terciārajā izglītībā.

Galvenās prioritātes un rezultāti

2014.–2020. gadā ESI fondi ar vairāk nekā EUR 16 miljardu finansējumu sniegs tiešu ieguldījumu stratēģijā “Eiropa 2020”. Paredzams, ka ESI fondu ieguldījumi EUR 1,6 miljardu apmērā piesaistīs vairāk (EUR 127,5 miljoni) privāto ieguldījumu pētniecībai un inovācijai.

EUR 266 miljoni tiks ieguldīti IST infrastruktūras uzlabošanā, lai novērstu acīmredzamās tirgus nepilnības un īstenotu plānotās iniciatīvas nolūkā uzlabot vietējās izaugsmes tempu un kvalitāti un palielināt IKT pārņemšanu uzņēmumos.

Ieguldījumi EUR 2,4 miljardu vērtībā atbalstīs MVU, likvidējot izaugsmes šķēršļus, piem., nodrošinot piekļuvi finansējumam, sniedzot uzņēmējdarbības konsultācijas, attīstot piegādes ķēdi un atbalstot nozares (tostarp lauksaimniecības, zivsaimniecības un akvakultūras nozares). Galvenā prioritāte ir uzlabot piekļuvi finansējumam, jo īpaši ņemot vērā ieguldījumu fondu nepietiekamību daudzās Apvienotās Karalistes daļās.

EUR 1,4 miljardi palīdzēs stiprināt mazoglekļa vides tehnoloģiju, preču un pakalpojumu tirgu (piem., atbalstot inovāciju, strādājot ar piegādes ķēdēm, finanšu instrumentiem (FI) un veicinot pārorientēšanos uz citiem transporta veidiem), veicināt energoefektivitāti (cita starpā uzņēmumos un rūpniecības procesos) un uzlabot enerģijas patēriņu aptuveni 15 500 mājsaimniecību. Ieguldījumi tiks tērēti, lai saražotu 45 158 MW papildu atjaunojamās enerģijas, atbalstītu individualizētus mazoglekļa risinājumus (piem., viedās pilsētas un ilgtspējīga mobilitāte), videi nekaitīgu mazoglekļa sabiedrisko transportu un lai atklātu jūras energoresursu potenciālu.

Aptuveni EUR 4,5 miljardu ieguldījums veicinās klimata pārmaiņu politiku un prioritāšu īstenošanu saistībā ar ilgtspējīgu zemes izmantošanu un apsaimniekošanu, ieviešot mērķtiecīgas darbības lauksaimniecības, vides un klimata jomā un pārvaldot plūdu un krasta erozijas riskus. Fondi veicinās zivsaimniecības un akvakultūras ilgtspējīgu attīstību. Tiks uzlabotas arī jūras ekosistēmas un ūdens bioloģiskā daudzveidība. Tiek lēsts, ka fondi varētu palīdzēt samazināt SEG emisijas par 554 048 tonnām CO2 ekvivalenta gadā.

Vairāk nekā EUR 360 miljonu finansējums ļaus uzlabot TEN-T tīkla darbību mazāk attīstītos reģionos.

ESF īpatsvars ESI fondu programmās ir 45,9 % (EUR 5 148 691 817). Jaunatnes nodarbinātības iniciatīva būs pieejama Londonas iekšpilsētā, Mērzisaidā, Tīsas ielejā un Daremā, Vestmidlendsā, Dienvidrietumskotijā un Hallā, Tarokā, Notingemā un Lesterā.

Galvenās prioritātes Apvienotās Karalistes darbības programmās būs novērst šķēršļus, kas liedz saglabāt darbu vai kavē profesionālo izaugsmi, cita starpā nodrošinot prasmju apmācību un citu atbalstu un īpašu uzmanību pievēršot pārejai no bezdarba uz darba dzīvi. Īpašs uzsvars tiks likts uz nelabvēlīgā situācijā esošām personām un jauniešiem. Apvienotā Karaliste EUR 1,1 miljonu no kopējās ESF summas, kas ir EUR 5,1 miljons, piešķir sociālajai iekļaušanai un nabadzības un diskriminācijas mazināšanai.

Paredzamie rezultāti cita starpā ir lielāks inovatīvu uzņēmumu īpatsvars (arī veidojot vairāk saikņu starp MVU un akadēmiskajām iestādēm un, kā plānots, iesaistot banku British Business Bank), uzlabota piekļuve īpaši ātrdarbīgiem platjoslas sakariem un to izmantošana atbilstoši ES digitalizācijas programmai, atbalsts virzībai uz mazoglekļa ekonomiku, uzlabota ilgtspējīga zemes apsaimniekošana lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, neaktivitātes samazināšana jauniešu un ilgtermiņa bezdarbnieku vidū un augstāks apmācības un prasmju līmenis.

Finanšu instrumentu un teritoriālo instrumentu izmantošana

ESI fondi tiks izmantoti, lai uzlabotu MVU piekļuvi finansējumam, palielinot finansējuma piedāvājumu gadījumos, kad ir tirgus nepilnības, un ieviešot atbalsta pasākumus. Konkrēti priekšlikumi par finanšu instrumentu izmantošanu vēl nav izstrādāti, jo joprojām notiek ex ante novērtējumi, tomēr līdzšinējā situācija liecina, ka Apvienotā Karaliste palielinās savu piešķīrumu finanšu instrumentiem par aptuveni 50 % salīdzinājumā ar 2007.–2013. gadu, proti, līdz vairāk nekā EUR 1 miljardam. Lielākā daļa šīs summas tiks izmantota MVU atbalsta, inovācijas un enerģijas jomā. Turklāt ir lietderīgi programmās izvērtēt iespēju izmantot finanšu instrumentus platjoslas sakaru un vides infrastruktūras nodrošināšanai.

Teritoriālie jautājumi. Vismaz 5,4 % ERAF piešķīruma tiks ieguldīti ilgtspējīgā pilsētu attīstībā Anglijas pilsētās un pamatpilsētu reģionos. Vismaz 5 % kopējā ELFLA ieguldījuma Apvienotās Karalistes lauku attīstības programmām tiks rezervēti Leader programmai. EUR 48,5 miljoni no ERAF un EUR 58,3 miljoni no ESF tiks rezervēti sabiedrības virzītas vietējās attīstības atbalstam Anglijā. Integrēti teritoriālie ieguldījumi tiks izmantoti ilgtspējīgai pilsētu attīstībai un arī kā instruments integrētai pieejai, lai ieguldītu mazāk attīstītajā Kornvolas reģionā un Sili salās. Arī Atlantijas okeāna jūras baseinu stratēģija būs vērtīgs iedvesmas avots ESI fondu īstenošanā.

Pamatinformācija

2. Priekšnosacījumi efektīvai un lietderīgai ESI fondu izmantošanai

Ņemot vērā Apvienotās Karalistes valsts pārvaldes pārmantoto struktūru, ir veikts vispārējo un tematisko ex ante nosacījumu sīks novērtējums programmu līmenī. Visi vispārējie un tematiskie ex ante nosacījumi ir izpildīti.

3. ESI fondu pārvaldība

Lai maksimāli palielinātu ESI fondu sniegtās priekšrocības, tiks izmantoti vairāki savstarpēji papildinoši ES (piem., “Apvārsnis 2020”) un valsts politikas instrumenti. Apvienotā Karaliste ir ieviesusi mehānismus koordinācijas nodrošināšanai starp ESI fondiem un citiem ES un valsts instrumentiem.

4. Vienkāršojumi līdzekļu saņēmējiem

Vadošās iestādes izstrādā kārtību, kas cita starpā paredz vienreizēju maksājumu un vienkāršoto izmaksu iespēju plašāku izmantošanu, lai nodrošinātu efektīvu administratīvā sloga samazināšanu līdzekļu saņēmējiem un pārvaldei.

(1)

Šī ir kopsumma, ko veido ES finansējums Eiropas teritoriālās sadarbības (ETS) programmām, kurās piedalās Austrija.

(2)

 Šī ir kopsumma, ko veido ES finansējums Eiropas teritoriālās sadarbības (ETS) programmām, kurās piedalās Beļģija.

(3)

Šī ir kopsumma, ko veido ES finansējums Eiropas teritoriālās sadarbības (ETS) programmām, kurās piedalās Bulgārija.

(4)

Šī ir kopsumma, ko veido ES finansējums Eiropas teritoriālās sadarbības (ETS) programmām, kurās piedalās Horvātija.

(5)

 Šī ir kopsumma, ko veido ES finansējums Eiropas teritoriālās sadarbības (ETS) programmām, kurās piedalās Kipra.

(6)

Šī ir kopsumma, ko veido ES finansējums Eiropas teritoriālās sadarbības (ETS) programmām, kurās piedalās Čehijas Republika.

(7)

Šī ir kopsumma, ko veido ES finansējums Eiropas teritoriālās sadarbības (ETS) programmām, kurās piedalās Dānija.

(8)

 Šī ir kopsumma, ko veido ES finansējums Eiropas teritoriālās sadarbības (ETS) programmām, kurās piedalās Igaunija.

(9)

 Šī ir kopsumma, ko veido ES finansējums Eiropas teritoriālās sadarbības (ETS) programmām, kurās piedalās Somija.

(10)

 Šī ir kopsumma, ko veido attiecīgie kopējie rezultatīvie rādītāji programmās, kas norāda vērtību šim rādītājam.

(11)

Šī ir kopsumma, ko veido attiecīgie kopējie rezultatīvie rādītāji programmās, kas norāda vērtību šim rādītājam.

(12)

Eiropas Sociālais fonds, Jaunatnes nodarbinātības iniciatīva un tehniskā palīdzība.

(13)

Šī ir kopsumma, ko veido ES finansējums Eiropas teritoriālās sadarbības (ETS) programmām, kurās piedalās Francija.

(14)

Šī ir kopsumma, ko veido ES finansējums Eiropas teritoriālās sadarbības (ETS) programmām, kurās piedalās Vācija.

(15)

Šī ir kopsumma, ko veido ES finansējums Eiropas teritoriālās sadarbības (ETS) programmām, kurās piedalās Grieķija.

(16)

Šī ir kopsumma, ko veido ES finansējums Eiropas teritoriālās sadarbības (ETS) programmām, kurās piedalās Ungārija.

(17)

Šī ir kopsumma, ko veido ES finansējums Eiropas teritoriālās sadarbības (ETS) programmām, kurās piedalās Īrija.

(18)

Tostarp 14 670 000, kas atbilst pārvietojumam no pirmā pīlāra (ierobežojumi).

(19)

Šī ir kopsumma, ko veido ES finansējums Eiropas teritoriālās sadarbības (ETS) programmām, kurās piedalās Itālija.

(20)

Šī ir kopsumma, ko veido ES finansējums Eiropas teritoriālās sadarbības (ETS) programmām, kurās piedalās Latvija.

(21)

Šī ir kopsumma, ko veido ES finansējums Eiropas teritoriālās sadarbības (ETS) programmām, kurās piedalās Lietuva.

(22)

Šī ir kopsumma, ko veido ES finansējums Eiropas teritoriālās sadarbības (ETS) programmām, kurās piedalās Luksemburga.

(23)

Šī ir kopsumma, ko veido ES finansējums Eiropas teritoriālās sadarbības (ETS) programmām, kurās piedalās Malta.

(24)

Šī ir kopsumma, ko veido ES finansējums Eiropas teritoriālās sadarbības (ETS) programmām, kurās piedalās Nīderlande.

(25)

Šī ir kopsumma, ko veido ES finansējums Eiropas teritoriālās sadarbības (ETS) programmām, kurās piedalās Polija.

(26)

2012. gada dati.

(27)

Šī ir kopsumma, ko veido ES finansējums Eiropas teritoriālās sadarbības (ETS) programmām, kurās piedalās Portugāle.

(28)

Šī ir kopsumma, ko veido ES finansējums Eiropas teritoriālās sadarbības (ETS) programmām, kurās piedalās Rumānija.

(29)

Šī ir kopsumma, ko veido ES finansējums Eiropas teritoriālās sadarbības (ETS) programmām, kurās piedalās Slovākija.

(30)

Šī ir kopsumma, ko veido ES finansējums Eiropas teritoriālās sadarbības (ETS) programmām, kurās piedalās Slovēnija.

(31)

 Blue ITI (Atlantijas okeāna stratēģija), Mar Menor (Mursija), Cádiz, Extremadura, Teruel.

(32)

Galvenokārt lauku un piekrastes teritorijās, kā arī dažās blīvi apdzīvotās pilsētteritorijās, ievērojot konkrētus nosacījumus.

(33)

Šī ir kopsumma, ko veido ES finansējums Eiropas teritoriālās sadarbības (ETS) programmām, kurās piedalās Spānija.

(34)

Kopsumma ir vienāda ar ES finansējumu Eiropas teritoriālās sadarbības (ETS) programmām, kurās piedalās Zviedrija.

(35)

Šī ir kopsumma, ko veido ES finansējums Eiropas teritoriālās sadarbības (ETS) programmām, kurās piedalās Apvienotā Karaliste.

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 14.12.2015

COM(2015) 639 final

PIELIKUMI

III PIELIKUMS: Vispārējs papildināmības novērtējums (KNR 95. pants)
IV PIELIKUMS: Partnerattiecību nolīgumu un programmu iesniegšanas un pieņemšanas grafiks

dokumentam

Komisijas paziņojums

Ieguldījumi darbvietās un izaugsmē - maksimāla ESI fondu ieguldījuma izmantošana

III PIELIKUMS. Vispārējs papildināmības novērtējums (KNR 95. pants)

Papildināmība ir kohēzijas politikas pamatprincips. Tas nozīmē, ka fondi (ERAF, ESF, KF) papildina, bet neaizstāj dalībvalsts publiskos vai līdzvērtīgus strukturālos izdevumus.

Jaunajā plānošanas periodā (2014. — 2020. gadā) papildināmības pārbaude ir ievērojami vienkāršota, vienkārši izmantojot svarīgāko publisko ieguldījumu rādītāju (t.i., vispārējās valdības bruto pamatkapitāla veidošanu (GFCF)).

Šis princips tagad ir pilnībā saskaņots ar ES ekonomisko pārvaldību, jo par atsauci pārbaudēm kalpos dalībvalstu iesniegtajās stabilitātes un konverģences programmās ziņotā informācija.

Komisija pārbaudīs atbilstību papildināmības principam tajās dalībvalstīs, kurās mazāk attīstītos reģionos dzīvo vismaz 15 % no kopējā iedzīvotāju skaita. Pārbaude attiecas tikai uz 14 dalībvalstīm: 11 valsts mērogā (Bulgārija, Čehijas Republika, Igaunija, Latvija, Lietuva, Ungārija, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija un Horvātija) un 3 reģionālā mērogā (Itālija, Grieķija, Slovēnija).

Komisijas pieņemtajos gada izaugsmes pētījumos tā atkārtoti aicinājusi uzlabot publisko izdevumu struktūru, padarot to labvēlīgāku izaugsmei. Papildināmības princips ir svarīgs instruments šā mērķa sasniegšanai, jo tas nodrošina, ka tiks ieguldīts arī konkrēts apmērs publisko līdzekļu.

Dalībvalstis attiecīgi savos partnerattiecību nolīgumos ir izvirzījušas mērķus visam 2014. — 2020. gada plānošanas periodam.

2014. — 2016. gadā papildināmības prasības nodrošinās aptuveni EUR 45 miljardus, kas veido apmēram 2,8 % no vidējā IKP attiecīgajās dalībvalstīs un reģionos.

Augstākie mērķi tiek novēroti Rumānijā, Bulgārijā un Polijā, savukārt Grieķijas, Itālijas un Portugāles saistības ir viszemākās salīdzinājumā ar šo valstu IKP 1 .

IV PIELIKUMS. Partnerattiecību nolīgumu un programmu iesniegšanas un pieņemšanas grafiks

(1)

Grieķijā, Itālijā un Slovēnijā mērķis attiecas uz vispārējās valdības bruto pamatkapitāla veidošanu (GFCF) mazāk attīstītajos reģionos, jo papildināmību šajās valstīs pārbauda reģionālā mērogā (GFCF mazāk attīstītajos reģionos/valsts IKP).