EIROPAS KOMISIJA

Strasbūrā, 27.10.2015

COM(2015) 610 final

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Komisijas darba programma 2016. gadam

Nav īstais brīdis, lai rīkotos kā ierasts

Pirms gada Komisija nāca klajā ar jaunu sākumu. Pamatojoties uz politikas pamatnostādnēm 1 , mēs noteicām Komisijas prioritātes un apņēmāmies galveno uzmanību pievērst lielajiem jautājumiem, kuros pilsoņi vēlas redzēt Eiropas risinājumu. Mēs nolēmām, ka mainīsim veidu, kā strādājam, un būsim atvērti un atbildīgi par savu rīcību. Un mēs aicinājām Eiropas Parlamentu un Padomi sadarboties ar mums, lai īstenotu šīs pārmaiņas, jo, vienīgi kopīgiem spēkiem gūstot rezultātus tiešām būtiskos jautājumos ir iespējams atgūt Eiropas iedzīvotāju ticību, ka mūsu Savienība ir izveidota, lai kalpotu viņiem.

Pilsoņi spriedīs par Eiropas Savienību saskaņā ar tās spēju risināt galvenās problēmas, ar kurām mūsu sabiedrība šodien saskaras. Nepilnības nodarbinātības, izaugsmes un ieguldījumu jomā. Bēgļi, kas bēg no nestabilitātes un kara un meklē drošu patvērumu. Klimata pārmaiņas un saspringtā situācija dabas resursu jomā. Nevienlīdzība, neiecietība un nedrošības sajūta dažās mūsu sabiedrības daļās. Globālās savstarpējās atkarības realitāte un pašapziņas trūkums attiecībā uz Eiropas vietu jaunajā pasaules kārtībā.

Šīs problēmas tiek risinātas desmit prioritātēs, kur as ir izklāstītas programmā nodarbinātībai, izaugsmei, taisnīgumam un demokrātiskām pārmaiņām, kas ir gan Junkera Komisijas pamatuzdevums, gan mūsu ievēlēšanas pamats. Pagājušā gada nozīmīgie notikumi – sākot ar mūsu ekonomiku atgūšanos, kas bija lēnāka kā cerēts, un nepieciešamību atjaunot Grieķijas ekonomikas stabilitāti un beidzot ar migrācijas spiedienu uz mūsu ārējām robežām un nedrošību mūsu kaimiņreģiona valstīs, kas to veicina, un teroristu uzbrukumiem Charlie Hebdo un citviet Eiropā – ir tikai stiprinājuši mūsu apņēmību arī turpmāk galveno uzmanību pievērst minētajām prioritātēm, veikt atšķirīgas lietas un veikt lietas atšķirīgi.

Veikt atšķirīgas lietas

Pagājušā gadā mēs teicām, ka veiksim atšķirīgas lietas un galveno uzmanību pievērsīsim lielajiem jautājumiem. Kopš tā laika mēs esam noteikuši savu redzējumu un konkrētos pasākumus, kas veicami Investīciju plānā, digitālajā vienotajā tirgū, Enerģētikas savienībā, Eiropas drošības programmā, Eiropas migrācijas programmā, kapitāla tirgu savienībā, rīcības plānā taisnīgai un efektīvai uzņēmumu ienākuma nodokļu uzlikšanai, jaunajā tirdzniecības stratēģijā un mūsu jaunākajos priekšlikumos, ar kuriem paredzēts padziļināt un stiprināt mūsu ekonomisko un monetāro savienību. Šonedēļ mēs iepazīstinām ar savu vienotā tirgus stratēģiju attiecībā uz precēm un pakalpojumiem 2 , un līdz gada beigām mēs sniegsim pilnīgu ainu ar saviem plāniem attiecībā uz ilgtspējīgu aprites ekonomiku, darbaspēka mobilitāti un mūsu ārējo robežu labāku pārvaldību. Visu šo darbību pamatā ir Komisijas jaunā labāka regulējuma programma.

Pamatojoties uz ilgstošu dialogu ar Eiropas Parlamentu un Padomi, kurš sākās ar priekšsēdētāja 9. septembra uzrunu par situāciju Savienībā 3 , šajā darba programmā ir izklāstītas galvenās iniciatīvas, kuras mēs veiksim nākamajos divpadsmit mēnešos, lai īstenotu minētās apņemšanās 4 . Ne visu var paveikt vienā gada laikā, bet mēs esam apņēmušies izpildīt nozīmīgu programmu tiesību aktu jomā un ieviest sistēmu turpmākām darbībām, kas tiks iekļautas turpmākās darba programmās; ar tām saistītie sagatavošanās darbi, tostarp izvērtējumi, apspriešanās un ietekmes novērtējumui, tiks sākti 2016. gadā.

Mēs esam piešķīruši prioritāti izmaiņām tiesību aktos, kuras ātras saskaņošanas gadījumā var atstāt tiešu ietekmi uz nodarbinātību un izaugsmi, mūsu vidi un sociālo labklājību, mūsu drošību un sadarbību ar savstarpēji saistīto pasauli.

Tieši ievēlētais Eiropas Parlaments un visu valstu valdību Ministru padome, kas ir ES likumdevēji, ir nepieredzēti ātri piekrituši Komisijas priekšlikumiem par Eiropas Stratēģisko investīciju fondu (ESIF), grozījumiem ES 2015. gada budžetā, lai palielinātu finansiālo atbalstu saistībā ar bēgļu krīzi, par darbvietām un izaugsmei paredzēto 35 miljardu euro paketi Grieķijai un par ārkārtas lēmumiem attiecībā uz bēgļu, kuriem nepieciešama starptautiska aizsardzība, pārvietošanu Eiropas Savienībā. Šiem kopīgiem centieniem sniegt ātrus rezultātus jomās, kur ātri un visvairāk ir vajadzīgi lēmumi, vairs nevajadzētu būt izņēmumam, bet gan ir jākļūst par normu.

Tādēļ pirms šīs darba programmas izstrādāšanas Komisija ir iesaistījusies ciešās un konstruktīvās diskusijās ar mūsu institucionālajiem partneriem, lai gūtu kopīgu izpratni par to, kam būtu jāpievērš galvenā uzmanība. Vislabākie priekšlikumi neko nemainīs, ja tie gadiem ilgi gulēs uz sarunu galda, nespējot par tiem vienoties. Tāpēc mēs esam arī apzinājuši dažus esošos priekšlikumus, kurus likumdevējiem būtu vērts ātri pieņemt 5 , un mēs plānojam atsaukt vairākus agrākus Komisijas priekšlikumus, kuri vairs nav aktuāli, ir bloķēti vai vairs neatbilst nepieciešamajam vērienīgumam, lai atbrīvotu resursus nolūkā galveno uzmanību pievērst prioritārajiem priekšlikumiem, kuriem ir labas izredzes, ka par tiem panāks vienošanos 6 .

Veikt lietas atšķirīgi

Jauniem izaicinājumiem vajadzīgi jauni un vērienīgi risinājumi, bet mums jābūt tikpat vērienīgiem, risinot pašreizējās problēmas un, galvenokārt, ir jāpārbauda, vai gadījumos, kur Eiropai ir vērts reaģēt, tas notiek pēc iespējas efektīvāk, īstenojot mūsu kopīgos mērķus. Svarīgi ir rezultāti, nevis labie nodomi. Šī Komisijas apņemšanās nodrošināt labāku tiesisko regulējumu nozīmē paskatīties uz pierādījumiem un pārliecināties, ka ES rīkojas tā, lai tas tiešām atnestu pozitīvus rezultātus uz vietas. Tādēļ mums pastāvīgi jāgādā par to, lai mūsu tiesību akti un izdevumu programmas būtu efektīvas un arī turpmāk atbilstu paredzētajam mērķim.

Daudzās jomās ir vajadzīga kopīga pieeja Eiropas līmenī, ja vēlamies sasniegt savus vērienīgos politikas mērķus – augsta līmeņa vides aizsardzību, augstus sociālos un nodarbinātības standartus, enerģētisko drošību, visiem labumu sniedzošu, plaukstošu ekonomiku un migrācijas politiku, kas atspoguļo mūsu kopīgās vērtības. Taču noteikumi, kas ir novecojuši vai ir pārāk stingri vai pārāk sarežģīti, lai tos varētu īstenot praksē, nesasniegs savus mērķus.

Nav jābaidās pārbaudīt, vai mūsu noteikumi tiešām īsteno mūsu vērienīgos mērķus šajās jomās, jo tā ir iespēja tos uzlabot – iespēja pārliecināties, ka noteikumi tādās jomās kā veselības un drošības tiesību akti ir īstenojami praksē un ka tie tiks izpildīti tā, ka mūsu nospraustos augstos standartus visur darbavietās tiešām pielieto, sniedzot labumu darba ņēmējiem visā Savienībā.

Tāpēc mēs esam nolēmuši šajā darba programmā iekļaut savus plānus pārskatīt galvenās spēkā esošo tiesību aktu jomas un pārliecināties, ka tās ir atbilstošas, lai tiešām atnestu rezultātus uz vietas 7 . Un mēs ierosinām atcelt dažus tiesību aktus, kas vairs nav aktuāli 8 . Līdzīgā kārtā mēs pilsoņiem un uzņēmumiem uzsveram informāciju par jaunajiem ES tiesību aktiem, kas nākamajā gadā tiks piemēroti pirmo reizi 9 .

Viens no svarīgākajiem Komisijas pienākumiem ir uzraudzīt un vajadzības gadījumā panākt, lai Eiropas tiesību akti tiktu piemēroti, taču tam ne vienmēr ir bijusi pievērsta pienācīga politiskā uzmanība. Mēs to mainām un pastiprinām izpildes pasākumus nozīmīgākajās jomās, piemēram, mūsu kopīgos noteikumus patvēruma jomā, kuriem ir jādarbojas pareizi, lai nodrošinātu uzticēšanos Šengenas zonai bez iekšējām robežām. Piemērot mūsu kopīgos Eiropas noteikumus uz vietas nozīmē strādāt ciešā partnerībā ar ieinteresētajām personām visos līmeņos – valsts, reģionālajā un vietējā līmenī.

Mēs esam apņēmušies izmantot visus mūsu rīcībā esošos līdzekļus, lai sasniegtu savus mērķus. Laikā, kad resursi ir pieprasīti vairāk nekā jebkad agrāk, ES budžetam ir jābūt orientētām uz rezultātiem. Daudzgadu finanšu shēmas vidusposma pārskatā tiks aplūkots, kā labāk mērķtiecīgi virzīt finansējumu uz aktuālajām prioritātēm, piemēram, bēgļu krīzes iekšējo un ārējo dimensiju. Turklāt Komisija ierosinās stratēģiju “Uz rezultātiem vērsts ES budžets”, lai nodrošinātu to, ka turpmākais finansējums ir vairāk vērsts uz rezultātu gūšanu. Ir iespējams darīt vairāk, lai veicinātu novatorisku finanšu instrumentu izmantošanu, un pastāv ļoti lielas iespējas attiecībā uz vienkāršošanu (jo īpaši lauksaimniecības un Eiropas strukturālo un investīciju fondu jomā un turpmākos pētniecības centienos), veiktspējas uzlabošanu un pasākumiem, ar kuriem fondu efektivitāti saista ar pamatotu ekonomikas pārvaldību.

Šajā otrajā mūsu pilnvaru gadā ir skaidrs, kam šī Komisija pievērš galveno uzmanību: būt lielai lielos jautājumos un sniegt labākus rezultātus 10 ; un arī turpmāk būt mazai un pieticīgai mazos jautājumos, kuros kopīga ES rīcība nav nepieciešama. Ar šo darba programmu, kuras pamatā ir priekšsēdētāja Junkera mūsu pilnvaru sākumā noteiktās desmit prioritātes, mēs atkārtoti apliecinām savu apņēmību sadarboties ar mūsu partneriem Eiropas Parlamentā un Padomē, lai sniegtu rezultātus, ko gaida Eiropas iedzīvotāji. Ņemot vērā problēmas, ar kurām Eiropa šodien saskaras, šis nav īstais brīdis, lai rīkotos kā ierasts.

***

1.    Jauns impulss nodarbinātībai, izaugsmei un ieguldījumiem

Vēsture liecina, ka eiropiešiem ir raksturīga spēja smagi strādāt, būt novatoriskiem, radīt un un pārdot savas idejas pasaulē. Mēs nevaram atļauties zaudēt paaudzi ar šādiem talantiem un potenciālu. Komisija turpinās atbalstīt dalībvalstu centienus no jauna iesaistīt cilvēkus darbā. Mēs esam jau sākotnēja posmā nodrošinājuši 1 miljardu euro, lai paātrinātu Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas īstenošanu ar mērķi palīdzēt līdz 650 000 jauniešu atrast darbu, mācekļa praksi, stažēšanos vai tālākizglītības iespējas visā Eiropā. Mēs esam ierosinājuši norādījumus dalībvalstīm, kā labāk palīdzēt ilgtermiņa bezdarbniekiem atgriezties darbā.

Mums ir jādara Eiropas iedzīvotājus spējīgus pielāgoties ātri mainīgajai pasaulei un jaunajiem darba tirgiem. Mūsu Jaunu prasmju programma veicinās ieguldījumus cilvēkos mūža garumā, sākot ar profesionālo apmācību un augstāko izglītību un beidzot ar digitālajām un augsto tehnoloģiju zināšanām un prasmēm, kas vajadzīgas pilsoņu aktīvai iesaistei mainīgajās darbavietās un sabiedrībā. Īpaša uzmanība tiks pievērsta strādājošo ģimeņu darba un privātās dzīves līdzsvaram, ar mērķi palielināt sieviešu līdzdalību darba tirgū. 2016. gadā būtu jāpieņem direktīva par sievietēm uzņēmumu valdēs, un Komisija turpinās praktisko darbu, lai veicinātu dzimumu līdztiesību.

Mēs arī vēlamies, lai Eiropas uzņēmumi gūst maksimālu labumu no vienotā tirgus iespējām, attīstoties un konkurējot pasaules mērogā. Lai tas būtu iespējams, tiem ir vajadzīgs stabils finansējums, veselīga uzņēmējdarbības vide un mūsdienīga infrastruktūra. Ir uzsākts un tiek īstenots Investīciju plāns Eiropai. Darbojas Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF), nodrošinot augstas kvalitātes investīcijas, lai sniegtu vēl lielāku impulsu Eiropas ekonomikai, tostarp pētniecības jomā. Tagad mēs pievērsīsim galveno uzmanību tam, lai uzlabotu ieguldījumu vidi un padziļinātu vienoto tirgu tā, ka tas sniedz labākus rezultātus Eiropas iedzīvotājiem, rada mazāk šķēršļus uzņēmējdarbībai un sekmē inovācijām piemērotu vidi.

Mums tagad jāsāk strādāt, lai parūpētos par Eiropas turpmāko ilgtspējību. Mēs iesniegsim jaunu pieeju, lai nodrošinātu ekonomikas izaugsmi un sociālo un vides ilgtspējību pēc 2020. gada, ņemot vērā stratēģijas “Eiropa 2020” pārskatīšanu un Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķu iekšējo un ārējo īstenošanu.

Lai nodrošinātu videi draudzīgu un iekļaujošu izaugsmi, būtiski ir optimizēt resursu izmantojumu. Sākot ar nākamo gadu, mēs īstenosim rīcības plāns attiecībā uz aprites ekonomiku, lai izveidotu vienotu tirgu materiālu un resursu atkārtotai izmantošanai, atbalstot atsacīšanos no lineārās ekonomikas. Tam būs nepieciešama rīcība visos ekonomikas cikla posmos, no resursu ieguves līdz ražošanai, patēriņam, atkritumiem un otrreizējai pārstrādei un inovācijām, lai izmantotu ekonomiski un ekoloģiski efektīvas uzņēmējdarbības iespējas.

Ilgtspējīga nākotne nozīmē arī paredzēt un mazināt draudus veselīgai videi. Komisija turpinās strādāt pie tā, lai palīdzētu dalībvalstīm risināt problēmas, kas saistītas ar mikrobu rezistenci, un sniegtu savu ieguldījumu pasaules mēroga centienos novērst šo apdraudējumu. Mēs arī sāksim sagatavošanas darbu un veiksim aktīvāku apspriešanos par veselības aprūpes tehnoloģijas novērtējumu, lai uzlabotu veselības produktu vienotā tirgus darbību. Mēs pabeigsim jau uzsākto sarežģīto sagatavošanas darbu, lai aizsargātu Eiropas iedzīvotājus no apdraudējuma, ko rada vielas, kas izraisa endokrīnās sistēmas darbības traucējumus 11 , un veiksim atbilstīgus pasākumus. Ar mūsu pārskatu par spēkā esošajiem tiesību aktiem profesionālās veselības un drošības jomā, tostarp attiecībā uz kancerogēniem un mutagēniem, tiks uzlabota ES darba ņēmēju aizsardzības sistēmas produktivitāte un efektivitāte.

2.    Savienots digitālais vienotais tirgus

Plaukstoša digitālā ekonomika var paplašināt tirgus un radīt jaunas nodarbinātības iespējas. Eiropai šajā jomā var būt vadoša loma, ja mēs spēsim pārvarēt sadrumstalotību, uzlabot piedāvājumu Eiropas patērētājiem un radīt jaunas iespējas uzņēmējdarbībai. Tāpēc Komisija 2015. gada maijā ierosināja digitālā vienotā tirgus stratēģiju. Mūsu mērķis ir līdz 2016. gada beigām nākt klajā ar visiem attiecīgajiem priekšlikumiem, lai Savienība varētu vēl šīs Komisijas pilnvaru laikā izveidot pilnībā funkcionējošu digitālo vienoto tirgu.

Decembrī mēs iesniegsim savu redzējumu par mūsdienīgāku, eiropeiskāku pieeju autortiesībām, ņemot vērā digitālo revolūciju. Mēs arī nāks klajā ar priekšlikumiem par digitālām līgumtiesībām. 2016. gada laikā tiks iesniegtas turpmākas iniciatīvas attiecībā uz autortiesībām, ģeogrāfisko bloķēšanu, datu brīvu plūsmu un PVN elektroniskajā komercijā.

Pēc vienošanās par “Savienotā kontinenta” priekšlikumiem, tostarp līdz 2017. gadam atcelt viesabonēšanas maksu, mēs strādājam pie plašas telekomunikāciju tiesiskā regulējuma pārskatīšanas. Kad būs pārskatītas attiecīgās REFIT programmas, mēs pārskatīsim direktīvu par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu, direktīvu par satelītu apraidi un kabeļu retranslāciju un regulu par sadarbību patērētāju tiesību aizsardzības jomā, lai pārliecinātos, kas sistēma tiešām sniedz labumu ES iedzīvotājiem. Mēs sadarbosimies ar abiem likumdevējiem, lai līdz gada beigām panāktu vienošanos attiecībā uz reformu datu aizsardzības jomā un direktīvu par tīklu un informācijas drošību, kas abi ir būtiski elementi, attīstot uzticēšanos un drošību augošajā digitālajā vienotajā tirgū.

Mūsu vērienīgais mērķis ir un arī turpmāk būs 12 novērst ierobežojumus dalībvalstīs attiecībā uz telesakaru regulējumu, tiesību aktiem autortiesību un datu aizsardzības jomā, frekvenču pārvaldību un konkurences tiesību piemērošanu, pilnībā ņemot vērā kultūru daudzveidību. Izveidojot savienotu digitālo vienoto tirgu, mēs varam šīs Komisijas pilnvaru termiņa laikā nodrošināt papildu izaugsmi Eiropā līdz 250 miljardiem euro, šādā veidā izveidojot simtiem tūkstošiem jaunu darbvietu – jo īpaši jauniešiem, kuri meklē darbu, – un aktīvu sabiedrību, kas balstīta uz zināšanām.

3.    Spēcīga Enerģētikas savienība ar tālredzīgu klimata pārmaiņu politiku

Mūsu Enerģētikas savienības stratēģijā Komisija ir noteikusi galvenos pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu Eiropas energoapgādi un samazinātu atkarību no importa, integrētu valstu enerģijas tirgus, energoefektivitāti noteikt par prioritāti, mazināt ekonomikas radītās CO2 emisijas un veicināt pētniecību, inovāciju un konkurētspēju. 2016. gadā mēs sagatavosim lielāko daļu jautājumu, kas paredzēti Enerģētikas savienības ceļvedī. Mēs regulāros ziņojumos par Enerģētikas savienības stāvokli informēsim par gūtajiem panākumiem un par to, kas vēl darāms.

Tā kā ES būs nozīmīga loma Parīzes klimata sarunās, 2030. gada enerģētikas un klimata paketes īstenošana būs viena no galvenajām prioritātēm nākamajā gadā, lai nodrošinātu, ka mērķi tiek pienācīgi izpildīti. Komisija 2016. gadā nāks klajā ar priekšlikumu par kopīgiem centieniem nozarēs, uz kurām neattiecas emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ETS), piemēram, būvniecība, lauksaimniecība un transporta radīto CO2 emisiju mazināšana. Mēs veicināsim nediskriminējošas ceļu maksu iekasēšanas sistēmas, kas balstītas uz principiem, ka maksā piesārņotājs un lietotājs, centienus izveidot vienotu Eiropas transporta telpu, ļaujot efektīvāk izmantot esošo ceļu infrastruktūru un elastīgāk izmantot autoparka jaudu. Lai paātrinātu enerģētikas pāreju, Komisija arī ierosinās iniciatīvas par jaunu enerģijas tirgus struktūru, par elektrotīklu starpsavienojumu 15 % mērķrādītāja sasniegšanu līdz 2030. gadam, par energoapgādes drošību, par atjaunojamiem energoresursiem un par energoefektivitāti. Visbeidzot, mēs izstrādāsim integrētu Enerģētikas savienības stratēģiju pētniecības, inovācijas un konkurētspējas jomā, lai izmantotu iespējas, ko izaugsmei un nodarbinātībai sniedz ekonomika ar zemu CO2 emisiju līmeni.

4.    Padziļināts un taisnīgāks iekšējais tirgus ar spēcīgāku rūpniecisko pamatu

Vienotais tirgus ir Eiropas lielākā un īpaša vērtība. Tas nodrošina cilvēku, preču, pakalpojumu un kapitāla brīvāku apriti. Tas nodrošina plašākas izvēles iespējas un zemākas cenas patērētājiem. Tas dod cilvēkiem iespēju dzīvot, strādāt un mācīties, kur tie to vēlas. Tas piedāvā iespējas profesionāļiem un uzņēmumiem, samazinot birokrātiju, ar ko pretējā gadījumā tie saskartos pārrobežu darbībās. Tas ir mūsu Eiropas nozaru konkurētspējas pamats.

Šonedēļ pieņemot vienotā tirgus stratēģiju, mēs esam uzsvēruši, ka ir jābalstās uz minētajām priekšrocībām un vēl vairāk jāatraisa mūsu iekšējā tirgus pilnais potenciāls, pielāgojoties mainīgajiem ekonomikas apstākļiem, lai palīdzētu mūsu uzņēmumiem un rūpniecībai uzplaukt pasaules ekonomikā. Tagad mēs galveno uzmanību pievērsīsim konkrētiem pasākumiem, proti, palīdzēt jauniem uzņēmumiem pieaugt, atraisīt to jauno uzņēmējdarbības modeļu potenciālu, kas rodas sadarbības ekonomikā, atvieglot pārrobežu pakalpojumu sniegšanu, uzlabot mūsu standartu sistēmu un nodrošināt, lai tiktu pareizi piemēroti un praksē īstenoti tiesību akti vienotā tirgus jomā. Mēs strādāsim, lai likvidētu juridiskus un tehniskus šķēršļus, kas apgrūtina piekļuvi autotransporta tirgum, un stiprinātu piemērojamo sociālās jomas tiesību aktu izpildi. Mēs esam vērsti uz to, lai palīdzētu MVU un jauniem uzņēmumiem augt, novēršot regulatīvus šķēršļus un atvieglojot piekļuvi finansējumam. Mēs iesniegsim jaunu iniciatīvu par preventīvās pārstrukturēšanas procedūrām un otras iespējas došanu uzņēmējiem atsākt darbu pēc bankrota.

Kapitāla tirgu savienības ieviešana ir nozīmīga šī darba daļa, jo vienota kapitāla, finansēšanas un ietaupījumu tirgus izveidei būs ļoti būtiska nozīme, novēršot ieguldījumu problēmas un palīdzot uzņēmumiem attīstīties visā vienotajā tirgū. Būs ļoti svarīgi, lai abi likumdevēji ātri vienoties attiecībā uz Komisijas priekšlikumu par vērtspapīrošanu. Komisija vēlāk šajā gadā nāks klajā arī ar priekšlikumu pārskatīt Prospektu direktīvu, lai atvieglotu mazo uzņēmumu iekļaušanu sarakstā un piekļuvi tirgus finansējumam, kā arī turpmākus pasākumus, lai palīdzētu izveidot riska kapitāla fondus un attīstītu jaunu riska kapitāla kultūru, radot jaunas iespējas uzņēmējdarbībai.

Lai eiropieši varētu maksimāli izmantot nodarbinātības iespējas vienotajā tirgū, mēs jau esam ierosinājuši pasākumus, ar kuriem stiprināt Eiropas darbvietu mobilitātes portālu (EURES) un sadarbību starp nodarbinātības dienestiem. Vēlāk šogad mēs iesniegsim darba mobilitātes priekšlikumus, kas ietvers pasākumus, lai novērstu ļaunprātīgu izmantošanu, panākot labāku izpildi un sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinēšanu, un mēs iesniegsim mērķtiecīgi pārskatītu direktīvu par darba ņēmēju norīkošanu darbā, lai novērstu negodīgu praksi, kas izraisa sociālo dempingu un intelektuālā darbaspēka emigrāciju, nodrošinot, ka par vienādu darbu vienā un tajā pašā vietā atalgo ar tādu pašu darba samaksu.

Mēs arī liksim īpašu uzsvaru uz to, lai personām ar invaliditāti uzlabotu piekļuvi atsevišķām precēm un pakalpojumiem.

2016. gadā mēs arī tuvāk aplūkosim dažas konkrētas nozares, vai nu tāpēc, ka tām piemīt izaugsmes potenciāls, vai tāpēc, ka tās saskaras ar specifiskām problēmām. Mēs iesniegsim stratēģiju, kā Eiropas ekonomikai un iedzīvotājiem pilnībā gūt labumu no Eiropas kosmosa programmām, piemēram, Galileo un Copernicus. Mēs izstrādāsim un īstenosim Eiropas rīcības plānu, lai nodrošinātu, ka mūsu aizsardzības tirgus ir gatavs nākotnē apmierināt drošības vajadzības. Mēs īstenosim turpmākus pasākumus attiecībā uz Eiropas aviācijas stratēģiju, par ko informēsim vēlāk šajā gadā. Un, ņemot vērā notikumus lauksaimniecības nozarē, mēs jau nākamajā gadā nāksim klajā ar ziņojumu par piena tirgus darbību.

Komisija iesniegs rīcības plānu attiecībā uz PVN ar papildu soļiem ceļā uz efektīvu un no krāpšanas pasargātu galīgo režīmu un iniciatīvas par PVN likmēm un e-komerciju saistībā ar digitālo vienoto tirgu. Mēs plānojam arī atsaukt vairākus iesniegtos priekšlikumus PVN jomā, kuri ir tikai nedaudz pavirzījušies uz priekšu Padomē vai kuru ievērojamais vienkāršošanas potenciāls ir ticis nepieņemami mīkstināts, kā tas ir noticis standarta PVN deklarācijas gadījumā.

Mēs arī vēlamies panākt turpmāku progresu ceļā uz godīgu, efektīvu un uz izaugsmi vērstu uzņēmumu nodokļu uzlikšanu, kas balstīta uz principu, ka uzņēmumiem būtu jāmaksā nodokļi tajā valstī, kurā tiek gūta peļņa. Mēs iesniegsim pasākumu kopumu, lai sekmētu uzņēmumu nodokļu sistēmas pārredzamību un apkarotu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, tostarp īstenojot starptautiskos standartus par nodokļu bāzes samazināšanu un peļņas novirzīšanu. Mēs esam iecerējuši atsaukt bloķēto priekšlikumu par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi un aizstāt to ar priekšlikumu par pakāpenisku pieeju, sākot ar vienošanos par obligātu nodokļa bāzi. Tas uzlabos vienoto tirgu uzņēmumiem, vienlaikus novēršot nepilnības un nodrošinot, ka visi uzņēmumi taisnīgā apmērā maksā nodokļus.

5.    Padziļināta un taisnīgāka ekonomiskā un monetārā savienība

Komisija ir nesen nākusi klajā ar būtiskiem pirmā procedūras posma elementiem, lai pabeigtu ekonomiskās un monetārās savienības (EMS) izveidi, kā izklāstīts piecu priekšsēdētāju ziņojumā 13 . Mēs esam ierosinājuši atjaunotu pieeju Eiropas semestrim un uzlabotu ekonomikas pārvaldības instrumentu kopumu, tostarp ieviešot valstu konkurences padomes un konsultatīvu Eiropas Fiskālo padomi. Mēs ierosinām pilnveidot dialogu starp Komisiju un Eiropas Parlamentu, lai uzlabotu mūsu ekonomikas pārvaldības sistēmas demokrātisko pārskatatbildību. Mēs arī aicinām vienotāk pārstāvēt eurozonu starptautiskās organizacijās (jo īpaši SVF). Līdz gada beigām mēs iesniegsim Eiropas banku noguldījumu shēmu, kuras pamatā ir pārapdrošināšanas mehānisms, un noteiksim veidus, lai vēl vairāk samazinātu risku un nodrošinātu līdzvērtīgus konkurences apstākļus banku sektorā.

Šie pasākumi ir būtisks solis ceļā uz stabilāku un pārtikušāku eurozonu. Šajā sakarā 2016. gada Eiropas pusgadā lielāka uzmanība tiks pievērsta arī ekonomiskajai un fiskālajai situācijai eurozonā kopumā, vēl vairāk tiks uzsvērts dalībvalstu veikums nodarbinātības un sociālajā jomā un veicināta konverģence, tostarp likvidējot valstu šķēršļus investīcijām.

Tas tiks sekmēts, izveidojot Eiropas platformu sociālo tiesību jomā. Komisija strādās divos savstarpēji papildinošos darbības virzienos: pirmkārt, modernizēt pašreizējos tiesību aktus sociālās politikas jomā un novērst nepilnības tajos, lai ņemtu vērā mūsdienu darba vidi un nodrošinātu to, ka jaunajos darba modeļos saglabā taisnīgu līdzsvaru attiecībās starp darba devējiem un darba ņēmējiem; un, otrkārt, noteikt uz dalībvalstu paraugpraksi balstītus sociālos kritērijus, it īpaši saistībā ar elastdrošības koncepciju, ņemot vērā augšupēju konverģenci, jo īpaši eurozonā, attiecībā uz darba tirgus, prasmju un sociālās aizsardzības darbību.

Mēs veiksim šo darbu ciešākā dialogā ar Eiropas Parlamentu, dalībvalstīm, valstu parlamentiem un sociālajiem partneriem. Lai sagatavotu pāreju no EMS izveides pabeigšanas 1. posma uz 2. posmu un Komisijas Balto grāmatu, ko paredzēts pieņemt 2017. gada pavasarī, Komisija sāks plašas apspriedes un debates visā Eiropas Savienībā. Mēs arī ņemsim vērā analītisko ieguldījumu, ko sniegs augsta līmeņa ekspertu grupa, kuru mēs izveidosim 2016. gada vasarā. Eiropas Parlaments būs cieši iesaistīts visos šajos sagatavošanas pasākumos.

6.     Samērīgs un līdzsvarots brīvās tirdzniecības nolīgums ar ASV

Starptautiskā tirdzniecība un investīcijas ir nozīmīgi virzītājspēki Eiropas ekonomikas atveseļošanā. Eiropas Savienībai ir īpaši piemērota, lai nodrošinātu, ka globalizācijas sniegtās iespējas tiek pārredzami un sociāli un ekoloģiski atbildīgā veidā izmantotas Eiropas iedzīvotāju labā. Aktīva tirdzniecības politika nodrošinās, ka mēs izveidojam saikni ar jauniem globālas izaugsmes centriem un esam daļa no jaunām digitālām un globālām vērtības veidošanas ķēdēm. Tas sniegs iespējas mūsu uzņēmumiem un radīs kvalitatīvas darbavietas, neapdraudot mūsu Eiropas vērtības un standartus.

2016. gada viena no galvenajām prioritātēm joprojām būs transatlantiskās tirdzniecības un ieguldījumu partnerības (TTIP) nolīgums ar ASV. Mēs esam apņēmušies sarunu ceļā panākt taisnīgu un līdzsvarotu nolīgumu ar ASV, veidojot jaunu pieeju attiecībā uz ieguldījumu aizsardzību. Mēs plānojam pastiprināt sadarbību ar Āzijas un Klusā okeāna valstīm, piemēram, izmantojot ES un Japānas brīvās tirdzniecības nolīguma (BTN) sarunas un ES un Ķīnas ieguldījumu nolīgumu, lūdzot atļauju risināt sarunas par brīvās tirdzniecības nolīgumu ar Austrāliju un Jaunzēlandi, kā arī brīvās tirdzniecības sarunas ar Filipīnām un Indonēziju, kad būs tam piemēroti apstākļi. Ar šo vērienīgo divpusējo tirdzniecības programmu, kas aptver jau 27 sarunu partnerus, papildina daudzpusējo Pasaules tirdzniecības organizācijas sistēmu, kas joprojām ir ES pieejas pamatā.

Komisija plāno 2016. gadā panākt, lai provizoriski piemērotu vairākus jaunus nolīgumus, tostarp nolīgumus ar Kanādu un vairākām Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm. Mēs cieši uzraudzīsim pašreizējos nolīgumus, piemēram, nolīgumus ar mūsu austrumu kaimiņreģiona valstīm. Tiks sākts darbs, lai modernizētu dažus mūsu pašreizējos nolīgumus, ņemot vērā jauno ekonomisko situāciju, tostarp nolīgumus ar tādām valstīm kā Turcija, Meksika un Čīle.

Ar jauno tirdzniecības un investīciju stratēģiju, ko mēs iesniedzām šā mēneša sākumā, mēs cenšamies atjaunināt tirdzniecības politikas rīkus un vairāk vērst to uz pakalpojumiem, digitālo tirdzniecību, mobilitāti, dabas resursu pieejamību, inovāciju un citiem nodarbinātības un izaugsmes virzītājspēkiem. Mēs aktīvāk strādāsim ar īstenošanu un izpildi, lai nodrošinātu, ka iespējas, ko rada tirdzniecības nolīgumi, sniedz reālus rezultātus, vienlaikus īpašu uzmanību pievēršot MVU un tam, lai palīdzētu darba ņēmējiem pielāgoties pārmaiņām. Mēs arī turpināsim darbu, lai uzlabotu pārredzamību ieinteresētajām personām un pilsoņiem attiecībā uz mūsu tirdzniecības sarunām.

7.    Tiesiskuma un pamattiesību telpa, kuras pamatā ir savstarpēja uzticēšanās

Terorisms un radikalizācija, organizētā noziedzība un kibernoziedzība apdraud Eiropas iedzīvotāju drošību un pēc būtības ir starpvalstu parādības, kurām ir nepieciešama ES reakcija. Komisija galveno uzmanību pievērsīs tam, lai īstenotu Eiropas drošības programmu, piemēram, ar priekšlikumu pārskatīt pamatlēmumu par terorisma apkarošanu, lai novērstu ārvalstu teroristisko kaujinieku parādību, un priekšlikumu par krāpšanas un viltošanas apkarošanu attiecībā uz bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļiem. Turpināsies darbs, lai rūpīgi pārbaudītu tiesisko regulējumu par šaujamieroču kontroli. Mēs pievērsīs pastiprinātu uzmanību, lai attīstītu operatīvo sadarbību un instrumentus, kas sekmē efektīvam pārrobežu tiesībaizsardzības darbam ļoti būtisko savstarpējo uzticēšanos, vienlaikus pilnībā ievērojot pamattiesības.

Līdz gada beigām abiem likumdevējiem būtu jāvienojas par datu aizsardzības reformu (regulu un direktīvu) un priekšlikumu par ES pasažieru datu reģistru. Komisijas mērķis ir noslēgt stabilu nolīgumu ar Amerikas Savienotajām Valstīm par personas datu nosūtīšanu tiesībaizsardzības nolūkos, kas sniedz vajadzīgās garantijas, tostarp izskatīšanu tiesā privātpersonām. Ņemot vērā jaunāko judikatūru, mēs strādāsim, lai sagatavotu jaunu sistēmu, kas nodrošinātu pienācīgu aizsardzību personas datiem, kurus glabā uzņēmumi ASV.

2016. gadā būs svarīgi, lai abi likumdevēji gūtu progresu attiecībā uz Eiropas Prokuratūru un Eiropola reformu. Komisija arī turpinās darbu pie tā, lai precizētu iespēju vērsties tiesā vides jautājumos.

Komisija arī turpmāk strādās, lai ES pievienotos Eiropas Cilvēktiesību konvencijai, pilnībā ņemot vērā Tiesas atzinumu 14 .

8.    Ceļā uz jaunu migrācijas politiku

Risināt bēgļu krīzi un pārvaldīt migrācijas spiedienu pie mūsu ārējām robežām ir visakūtakā prioritāte, ar ko Eiropas Savienība šodien saskaras, un nestabilitāte, karš un nabadzība mūsu kaimiņreģiona valstīs nozīmē, ka šim jautājumam arī dažus turpmākos gados būs jābūt vienai no politiskās darba kārtības prioritātēm.

Eiropas programmā migrācijas jomā, ko mēs iesniedzām 2015. gada maijā, ir paredzēta vispusīga pieeja migrācijas pārvaldībai, kas balstās uz solidaritātes un atbildības principiem. Jau darbojas divas ārkārtas sistēmas, ka pārcelt 160 000 cilvēku, kuriem nepieciešama starptautiska aizsardzība, no visvairāk skartajām dalībvalstīm uz citām ES dalībvalstīm. Katru dienu Frontex kopīgajās operācijās Poseidon un Triton tiek glābti cilvēki, kas Vidusjūrā cietuši kuģu katastrofās. Migrācijas pārvaldības atbalsta grupas “karstajos punktos” tagad palīdz valsts iestādēm Grieķijā un Itālijā identificēt, reģistrēt un uzņemt jaunpienācējus. Tiek pastiprināti centieni apkarot cilvēku kontrabandu un izformēt cilvēku tirgotāju grupas. Tiek veikti pasākumi, lai atgrieztu vairāk cilvēku, kuriem nav vajadzīga starptautiska aizsardzība.

Eiropas Savienība jau ir mobilizējusi 4 miljardus euro, sniedzot humāno palīdzību un atbalstu attīstības, ekonomikas un stabilizācijas jomā Sīrijas iedzīvotājiem viņu valstī un uzņemošajām kopienām Libānā, Jordānijā, Irākā, Turcijā un Ēģiptē. Vēl 1,8 miljardi euro tiks izmantoti, lai izveidotu “Ārkārtas trasta fondu stabilitātes nodrošināšanai un nelikumīgas migrācijas un personu pārvietošanas iemeslu novēršanai Āfrikā”. Ļoti būtiski ir stiprināt un padziļināt sadarbību ar trešām izcelsmes un tranzīta valstīm, lai labāk pārvaldītu migrāciju, tostarp saskaņot centienus, lai sniegtu atbalstu arvien lielākajam bēgļu un valsts iekšienē pārvietoto personu skaitam trešās valstīs.

Krīze ir parādījusi, ka papildus šiem tūlītējiem pasākumiem mums ir pilnībā jāpārvērtē tas, kā mēs pārvaldām mūsu kopīgās ārējās robežas un mūsu Eiropas patvēruma sistēmu. Vēlāk šā gada laikā Komisija iesniegs priekšlikumus par Eiropas Robežsardzi un krasta apsardzi, kas balstītos uz ievērojami stiprāku Frontex.

Mums ir pilnīgi jāpārveido mūsu kopīgā patvēruma sistēma, lai novērstu trūkumus un nepilnības, kuras tika atklātas Dublinas sistēmā, un stiprinātu Eiropas Patvēruma atbalsta biroju. Mēs stingri mudināsim pilnībā un ātri īstenot rīcības plānu attiecībā uz atgriešanu un vienoties par vēl nepieņemtiem priekšlikumiem, īstenojot Eiropas programmu migrācijas jomā. Mēs arī iesniegsim priekšlikumus par strukturētu pārmitināšanas sistēmu, lai tie, kam vajadzīga aizsardzība, var droši iekļūt Eiropas Savienībā, neapdraudēdami savu dzīvību, to uzticot kontrabandistiem, vienlaikus veidojot labākas aizsardzības sistēmas kaimiņu reģionos.

Un, lai risinātu Eiropas demogrāfiskās un darba tirgus vajadzības nākotnē, mēs iesniegsim atjaunotu pieeju likumīgai migrācijai, tostarp pasākumus, ar kuriem uzlabot Zilās kartes direktīvu.

9.     Spēcīgāks pasaules mēroga dalībnieks

Aizvien saistītākā, strīdīgākā un sarežģītākā pasaule, kuru iezīmē dinamiskas pārmaiņas, arvien svarīgāk ir saskaņot ES ārējo darbību un mūsu spējas kopīgi izmantot visus pieejamos instrumentus, lai sasniegtu savus mērķus un papildinātu savu iekšējo politiku. Tādas problēmas kā migrācija, piekļuve enerģijai un citiem resursiem un klimata pārmaiņas liecina par to, ka ir vajadzīga efektīva ārējā dimensija, lai īstenotu būtiskākos iekšējās politikas mērķus un ļautu ES izmantot iespējas veicināt tās vērtības, piemēram, demokrātiju, cilvēktiesības, vienlīdzību un solidaritāti, kā arī Eiropas vēsturi un kultūru plašākā pasaulē. Tāpēc Komisija sniegs ievērojamu ieguldījumu, lai atbalstītu Augstās pārstāves un Komisijas priekšsēdētāja vietnieces darbu ar jaunu globālu stratēģiju attiecībā uz ārpolitiku un drošības politiku.

Risinot akūtas krīzes, piemēram, konfliktus Sīrijā, Lībijā un Ukrainā, Komisija arī turpmāk būs aktīvi iesaistīta atbalsta sniegšanā starptautiskām organizācijām, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijai un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai, izmantojot visus politikas virzienus, finansējumu un citus tās rīcībā esošos instrumentus. Mēs pārskatīsim un pilnveidosim savus instrumentus, lai uzlabotu drošību un attīstību partnervalstīs, un nāksim klajā ar pasākumiem, lai tās atbalstītu drošības sektora pārvaldības uzlabošanā un spēju veidošanā.

Pēc pašreizējās sabiedriskās apspriešanas mēs iesniegsim jaunu politikas regulējumu pēc Kotonū nolīguma, kurā tiek reglamentētas attiecības ar Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm. Ar Komisijas attīstības politiku, kā arī ar jauno tirdzniecības un investīciju stratēģiju arī tiks veicināta ekonomikas attīstība, atbalstīta sociālā un vides aizsardzība, aizsargātas cilvēktiesības, apkarota korupcija un uzlabota migrācijas pārvaldība, vienlaikus novēršot tās pamatcēloņus.

Komisija turpinās strādāt pie tā, lai vēl vairāk konkretizētu kandidātvalstu pievienošanās perspektīvu. Šajā sakarā mēs stiprināsim savu partnerību ar Turciju, tostarp īstenojot Rīcības plānu attiecībā uz migrāciju un modernizējot muitas savienību. Ar jauno Eiropas kaimiņattiecību politiku tiks nodrošināta mērķtiecīgāka un īpaši pielāgota sistēma, lai sniegtu atbalstu austrumu un dienvidu kaimiņreģiona valstu stabilizācijai un demokrātiskai attīstībai.

Mēs arī atbalstīsim Augsto pārstāvi un priekšsēdētāja vietnieci centienos padziļināt divpusējās attiecības ar ES galvenajiem partneriem. Pielāgotas stratēģiskās pieejas būs regulāri jāatjaunina; ka pirmais piemērs minama ES politika attiecībā uz Ķīnu. Pamatojoties uz sekmīgi noslēgtām kodolsarunām ar Irānu, ir paredzams atjaunināts regulējums ES sadarbībai ar šo valsti, ja nolīgums tiks pilnībā īstenots.

10. Demokrātisku pārmaiņu Savienība

Komisija sadarbosies ar Eiropas Parlamentu un Padomi, lai nodrošinātu, ka sarunas attiecībā uz jaunu iestāžu nolīgumu par labāku regulējumu var noslēgt līdz gada beigām, lai nostiprinātu mūsu kopējo apņemšanos nodrošināt labāku regulējumu kā līdzekli rezultātu uzlabošanai, palielinātu pārredzamību par to, kā tiek pieņemti Eiropas lēmumi, un sagatavotu visas trīs iestādes labākai sadarbībai nākotnē.

Mēs 2016. gadā nāksim klajā ar savu priekšlikumu iestāžu nolīgumam par obligātu pārredzamības reģistru interešu pārstāvjiem, kas vēlas ietekmēt politikas veidošanu Eiropas Parlamentā, Padomē un Komisijā.

Pagājušajā gadā mēs esam pastiprinājuši Komisijas sadarbību un dialogu ar valstu parlamentiem, gan attiecībā uz sanāksmēm un viedokļu apmaiņu ar parlamentu komitejām, gan ar atjaunotu apņēmību īstenot politisko dialogu par priekšlikumu projektiem. Esam iecerējuši attīstīt darbu pie šī jautājuma 2016. gadā ar turpmākiem pasākumiem, lai nodrošinātu, ka valstu parlamentiem ir būtiska loma Eiropas politikas veidošanā.

Visbeidzot, mēs turpināsim paplašināt mūsu “pilsoņu dialogus”, kuri ļauj Komisijas locekļiem tieši uzklausīt iedzīvotājus savos reģionos un atbildēt uz jautājumiem, kuri tiem ir vissvarīgākie.

***

Eiropas Savienībai ir izšķirošs brīdis. Mēs saskaramies ar vairākām nepieredzētām problēmām: bēgļu krīzi, bezdarbu un atšķirībām nodarbinātības un izaugsmes jomā, vajadzību padziļināt mūsu ekonomisko un monetāro savienību, klimata pārmaiņām, nestabilitāti mūsu austrumu un dienvidu kaimiņreģiona valstīs un taisnīgu risinājumu Apvienotajai Karalistei Eiropas Savienībā, kas ir apņēmusies ievērot četras vienotā tirgus brīvības un vērtībām, kuras ir kopīgas visām 28 dalībvalstīm.

Tādēļ šis nav īstais brīdis, lai rīkotos kā ierasts, un tāpēc šajā darba programmā Komisija apņemas īstenot drosmīgu, mērķtiecīgu un pragmatisku darbību, kas mums ļaus atrisināt šīs problēmas un kļūt stiprākiem Eiropas solidaritātes un atbildības garā. Mēs sagaidām, ka mūsu partneri Eiropas Parlamentā un Padomē sadarbosies ar mums, lai varētu ātri sniegt tos rezultātus, ko Eiropas iedzīvotāji gaida no savas Savienības.

(1)

http://ec.europa.eu/priorities/docs/pg_lv.pdf.

(2)

COM (2015) 550, 28.10.2015.

(3)

  http://ec.europa.eu/priorities/soteu .

Skatīt arī Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam un Padomes priekšsēdētājam adresēto nodomu vēstuli, ko parakstījis priekšsēdētājs un priekšsēdētāja pirmais vietnieks. Uz šā pamata 10. septembrī notika tikšanās starp Komisijas priekšsēdētāju un Pastāvīgo pārstāvju komiteju, priekšsēdētāja pirmais vietnieks 13. oktobrī veica apspriešanos ar Vispārējo lietu padomi, Komisija 6. oktobrī tikās ar Komiteju priekšsēdētāju konferenci, un priekšsēdētājs un priekšsēdētāja pirmais vietnieks 20. oktobrī tikās ar priekšsēdētāju konferenci.

(4)

I pielikums.

(5)

III pielikums.

(6)

IV pielikums.

(7)

II pielikums.

(8)

V pielikums.

(9)

VI pielikums.

(10)

Šajā sakarībā Komisija 2016. gadā veltīs savu komunikācijas darbu Komisijas prioritātēm, pamatojoties uz korporatīvās komunikācijas darbību 2016. gadā saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (C (2015) 7346, 27.10.2015.).

(11)

 Vielas, kas izraisa endokrīnās sistēmas darbības traucējumus, ir ķīmiskas vielas, kas konkrētās devās var traucēt zīdītāju hormonālās sistēmas darbību.

(12)

http://ec.europa.eu/priorities/docs/pg_lv.pdf.

(13)

http://ec.europa.eu/priorities/economic-monetary-union/docs/5-presidents-report_lv.pdf.

(14)

OV C 65, 23.2.2015., 2. lpp.

EIROPAS KOMISIJA

Strasbūrā, 27.10.2015

COM(2015) 610 final

PIELIKUMS

dokumentam

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Komisijas darba programma 2016. gadam

Nav īstais brīdis, lai rīkotos kā ierasts

I pielikums: Jaunas iniciatīvas

Nr.	Nosaukums	Iniciatīvas veids	Darbības jomas un mērķu apraksts
Jauns impulss nodarbinātībai, izaugsmei un ieguldījumiem
1.	Jaunu prasmju programma Eiropai	Leģislatīva/neleģislatīva	Šīs programmas mērķis ir veicināt prasmju attīstību, tostarp kvalifikāciju savstarpējo atzīšanu, profesionālās apmācības un augstākās izglītības atbalstu un digitālo darbvietu sniegto iespēju izmantošanu pilnā apjomā.
2.	Jauns sākums strādājošiem vecākiem	Leģislatīva/neleģislatīva	Leģislatīvu un neleģislatīvu pasākumu kopums strādājošu vecāku darba un privātās dzīves līdzsvara problēmu labākai risināšanai un sieviešu līdzdalības darba tirgū atbalstam.
3.	Aprites ekonomikas tiesību aktu pakete	Leģislatīva/neleģislatīva	Mērķis ir risināt ekonomiskās un vides problēmas, pēc iespējas efektīvāk izmantojot resursus, aptverot visu vērtības ķēdi (tostarp ilgtspējīgu patēriņu, ražošanu, atkritumu apsaimniekošanu) un ieviešot inovācijas, tādējādi ļaujot attīstīt jaunus tirgus un uzņēmējdarbības modeļus. Tiesību aktu pakete ietvers plašu rīcības plānu, tostarp darbības efektīva progresa uzraudzīšanai, un priekšlikumu atkritumu jomā ar ilgtermiņa mērķiem.
4.	Daudzgadu finanšu shēmas (DFS) 2014.–2020. gadam pārskatīšana	Leģislatīva/neleģislatīva	DFS vidusposma pārskatīšanā izskatīs, kā labāk novirzīt finansējumu ES aktuālajām prioritātēm. Pārskatīšanā arī tiks aplūkoti veidi, kā vēl vairāk orientēt ES budžetu uz rezultātiem un vienkāršot piemērojamos noteikumus (REFIT), piemēram, attiecībā uz Eiropas strukturāliem un investīciju fondiem (ESI fondiem) un kopējo lauksaimniecības politiku (KLP), un izpētīs iespējas veikt turpmāku vienkāršošanu saskaņā ar pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” finansējumu.
5.	Turpmākie pasākumi attiecībā uz ilgtspējīgu Eiropas nākotni	Neleģislatīva	Šajā iniciatīvā tiks izklāstīta jauna pieeja, lai nodrošinātu Eiropas ekonomikas izaugsmi un sociālo un vides ilgtspējību pēc 2020. gada, ņemot vērā stratēģijas “Eiropa 2020” pārskatīšanu un Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķu iekšēju un ārēju īstenošanu.
Savienots digitālais vienotais tirgus
6.	Digitālā vienotā tirgus stratēģijas īstenošana	Leģislatīva/neleģislatīva	2015. gada maijā izklāstīto digitālā vienotā tirgus stratēģiju īstenos ar trīs darbību grupām: 1) paziņojumu par autortiesībām un tiesību akta priekšlikumu par pārnesamību, pēc tam darbu turpinās ar tiesību akta priekšlikumiem par autortiesībām un satelītu apraides un kabeļu retranslācijas pārskatīšanu (REFIT), tiesību aktu priekšlikumiem par digitālām līgumtiesībām, ģeogrāfisko bloķēšanu un PVN elektroniskajā tirdzniecībā (REFIT), un Regulas par sadarbību patērētāju tiesību aizsardzības jomā pārskatīšanu (REFIT); 2) telekomunikāciju tiesiskā regulējuma pārskatīšanu (REFIT) un Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas pārskatīšanu (REFIT), un 3) tiesību akta priekšlikumu par datu brīvo plūsmu.
Spēcīga Enerģētikas savienība ar tālredzīgu klimata pārmaiņu politiku
7.	Enerģētikas savienības tiesību aktu pakete	Leģislatīva/neleģislatīva	Veicot turpmākus pasākumus attiecībā uz pamatstratēģiju, paketi veido: tiesību aktu priekšlikumi par elektroenerģijas tirgus struktūru un tiesisko regulējumu, tostarp Energoregulatoru sadarbības aģentūras (ACER) darbības izvērtēšana un regulas par elektroapgādes drošumu pārskatīšana; regulas par gāzes piegādes drošību pārskatīšana un lēmumu par starpvaldību nolīgumiem pārskatīšana; kopīgo centienu lēmums un zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (LULUCF) nozares integrēšana 2030. gada klimata politikas satvarā; tiesību aktu kopums enerģētikas jomā (REFIT), tostarp biomasas ilgtspējas kritēriji, un tiesību aktu kopums attiecībā uz energoefektivitāti, tostarp ēku energoefektivitāti (REFIT).
Padziļināts un taisnīgāks iekšējais tirgus ar spēcīgāku rūpniecisko pamatu
8.	Darbaspēka mobilitātes tiesību aktu pakete	Leģislatīva/neleģislatīva	Šajā iniciatīvā ietilpst paziņojums par darbaspēka mobilitāti, Darba ņēmēju norīkošanas direktīvas mērķtiecīga pārskatīšana un sociālā nodrošinājuma koordinācijas regulas pārskatīšana.
9.	Turpmākie pasākumi attiecībā uz vienotā tirgus stratēģiju	Leģislatīva/neleģislatīva	Vienotā tirgus stratēģiju īstenos ar norādījumiem par to, kā ES tiesību akti attiecas uz sadarbīgas ekonomikas uzņēmējdarbības modeļiem; palīdzību MVU un jaunizveidotiem uzņēmumiem augt; iniciatīvām profesiju reglamentēšanas jomā; likumdošanas iniciatīvu, sagatavojot jaunu pieeju uzņēmumu bankrotam un maksātnespējai; likumdošanas iniciatīvu, lai veicinātu pārrobežu pakalpojumu sniegšanu, novērstu regulējuma šķēršļus nozīmīgos uzņēmējdarbības pakalpojumos un būvniecības pakalpojumos un risinātu problēmas, kas ir saistītas ar diskrimināciju pilsonības vai dzīvesvietas dēļ; ES intelektuālā īpašuma izpildes regulējuma pārskatīšanu (REFIT); rīcību attiecībā uz standartizāciju, tostarp pakalpojumu standartu jomā; priekšlikumiem par tirgus informācijas rīkiem un uzlabotu paziņojuma procedūru saskaņā ar Pakalpojumu direktīvu; un rīcības plānu, lai palielinātu informētību par savstarpējas atzīšanas principiem preču nozarē.
10.	Eiropas aizsardzības rīcības plāns	Leģislatīva/neleģislatīva	Mērķis ir izveidot tiesisko un politikas regulējumu, lai nodrošinātu to, ka Eiropas tirgus un rūpniecības un prasmju bāze spēs īstenot militāro spēju prioritātes, kas dalībvalstīm var būt nepieciešamas, lai nākotnē apmierinātu drošības vajadzības.
11.	Rīcības plāns attiecībā uz PVN	Leģislatīva/neleģislatīva	Rīcības plāna mērķis ir nodrošināt efektīvu PVN sistēmu, kas būtu droša pret krāpšanu, un tas ietvers iniciatīvas par PVN likmēm (REFIT) un priekšlikumu par PVN elektroniskajā tirdzniecībā (REFIT) saistībā ar digitālā vienotā tirgus stratēģiju, un paziņojumu, kurā izklāstīts PVN galīgais režīms (REFIT).
12.	Uzņēmumu ienākumu nodokļa tiesību aktu pakete	Leģislatīva/neleģislatīva	Turpmākie pasākumi attiecībā uz paziņojumu par taisnīgu un efektīvu uzņēmumu ienākumu nodokļa sistēmu Eiropas Savienībā: 5 galvenās darbības jomas, tiesību aktu pakete ietver virkni pasākumu, lai uzlabotu uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmas pārredzamību un apkarotu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, tostarp īstenojot starptautiskus standartus attiecībā uz nodokļu bāzes samazināšanu un peļņas novirzīšanu, un pakāpeniska pieeja, sākot ar obligātu nodokļu bāzi (REFIT), kopā ar esošā KKUINB priekšlikuma atsaukšanu.
13.	Kosmosa stratēģija Eiropai	Neleģislatīva	Stratēģijā tiks koordinēti dažādi ES kosmosa darbību virzieni, tostarp ceļvedis ar konkrētām darbībām, lai būtu iespējama mērķtiecīga pielietošana nozarēs un lai turpinātu ES kosmosa programmu attīstību ar mērķi nodrošināt labumu ekonomikai, valsts iestādēm un sabiedrībai kopumā.
Padziļināta un taisnīgāka ekonomiskā un monetārā savienība
14.	Platforma sociālo tiesību jomā	Leģislatīva/neleģislatīva	Ar šo iniciatīvu novērsīs trūkumus spēkā esošajos tiesību aktos un apzinās kopīgus principus un atsauces kritērijus, lai ar laiku uzlabotu konverģenci starp nodarbinātību un sociālajiem rādītājiem.
15.	Eiropas banku noguldījumu garantiju sistēma/banku savienības izveides pabeigšana	Leģislatīva/neleģislatīva	Veicot turpmākus pasākumus pēc piecu priekšsēdētāju ziņojuma, priekšlikumā tiks izklāstīti pasākumi, lai izveidotu Eiropas banku noguldījumu garantiju sistēmu, kuras pamatā ir pārapdrošināšanas mehānisms. Paziņojumā tiks izklāstīti pasākumi, lai pabeigtu banku savienības izveidi.
Tirdzniecība: Samērīgs un līdzsvarots brīvās tirdzniecības nolīgums ar ASV
16.	Turpmākie pasākumi attiecībā uz tirdzniecības un ieguldījumu stratēģiju	Leģislatīva/neleģislatīva	Ņemot vērā efektīvākas un pārredzamākas tirdzniecības un vērtībās balstītas ieguldījumu politikas stratēģiju “Tirdzniecība visiem”, Komisija risinās TTIP sarunas ar ASV, ka arī turpinās efektīvu darbu PTO, stratēģiski sadarbosies ar Āziju un rūpēsies par ekonomisko partnerattiecību nolīgumu sekmīgu īstenošanu.
Tiesiskuma un pamattiesību telpa, kuras pamatā ir savstarpēja uzticēšanās
17.	Eiropas drošības programmas īstenošana	Leģislatīva/neleģislatīva	Darbības, lai īstenotu Eiropas drošības programmu, tostarp priekšlikums grozīt Pamatlēmumu par terorismu, uzlaboti noteikumi par šaujamieročiem un priekšlikums krāpšanas un viltošanas apkarošanai attiecībā uz bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļiem.
Ceļā uz jaunu migrācijas politiku
18.	Labāka migrācijas plūsmas pārvaldība	Leģislatīva/neleģislatīva	Šai iniciatīvai ir divas dimensijas: 1) likumīga migrācija: paziņojums un turpmāki leģislatīvi pasākumi, tostarp arī Zilās kartes pieejas paplašināšana 2) patvērums un bēgļu jautājums: priekšlikums par strukturētu sistēmu bēgļu pārcelšanas jautājumos un Dublinas sistēmas patvēruma jomā pārskatīšana.
19.	Robežu pārvaldības tiesību aktu pakete	Leģislatīva/neleģislatīva	Mērķis ir paātrināt virzību uz Eiropas robežsardzi un krasta apsardzi uz pastiprinātas FRONTEX pamata.
Spēcīgāks pasaules mēroga dalībnieks
20.	Regulējums laikposmam pēc Kotonū nolīguma	Neleģislatīva	Jauna politikas sistēma, lai reglamentētu attiecības ar ĀKK valstīm un reģioniem.
21.	Spēju veidošana drošības sektorā	Leģislatīva/neleģislatīva	Šī pakete attiecas uz drošības sektora reformu un iespējamu jaunu īpašu instrumentu spēju veidošanai, atbalstot drošību un attīstību trešās valstīs.
22.	Komisijas ieguldījums globālajā stratēģijā	Neleģislatīva	Komisija sniegs aktīvu ieguldījumu globālajā stratēģijā par ārpolitiku un drošības politiku, par kuru atbildīga būs Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos/priekšsēdētāja vietniece, lai ES ārējā darbībā nodrošinātu labāku virziena izpratni.
Demokrātisku pārmaiņu Savienība
23.	Priekšlikums attiecībā uz Iestāžu nolīgumu par obligātu pārredzamības reģistru	Neleģislatīva	Ar priekšlikumu par Iestāžu nolīgumu ar Eiropas Parlamentu un Padomi ir paredzēts veicināt atklātību un pārskatatbildību, nosakot Pārredzamības reģistru par obligātu visiem ieinteresētajiem pārstāvjiem, kuri vēlas ietekmēt politikas veidošanu visās trīs iestādēs.