KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par 2013. gadā īstenotajiem dalībvalstu centieniem panākt ilgtspējīgu līdzsvaru starp zvejas kapacitāti un zvejas iespējām

Vispārīgie secinājumi

Kā rāda liecības no dalībvalstīm, dalībvalstu flotu zvejas kapacitātes salāgošana ar pieejamajiem zivju resursiem turpinās un ir sekmīga. Iepriekš piemērotie dalībvalstu pasākumi kopā ar Savienības īstenotajiem resursu stāvokļa uzlabošanas centieniem laika gaitā ir palīdzējuši sasniegt līdzsvaru starp zvejas kapacitāti un zvejas iespējām daudzos flotes segmentos.

Dalībvalstu veiktā jaunākā analīze (ziņojumi par 2013. gadu) par līdzsvaru starp zvejas kapacitāti un zvejas iespējām atklāj arī tos flotes segmentus, kuros dalībvalstis konstatējušas pārmērīgu strukturālo kapacitāti. Attiecībā uz šiem segmentiem dalībvalstīm ir pienākums izstrādāt rīcības plānus, kuros norāda konkrētus pasākumus un termiņus pārmērīgās kapacitātes novēršanai. Ne visas dalībvalstis, kurās ir pārmērīga kapacitāte, šādus rīcības plānus ir sagatavojušas. Šo stāvokli Komisija patlaban izskata saistībā ar sarunām par jaunajām darbības programmām (DP), ko dalībvalstis gatavo Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) 2014.–2020. gada laikposmam.

Lai likvidētu pārmērīgo kapacitāti, attiecīgās dalībvalstis savās EJZF DP cita starpā ir ieplānojušas zvejas darbību izbeigšanas pasākumus. Dažas dalībvalstis vēl turpina izmantot līdzekļus, kas 2007.–2013. gada laikposmam pieejami no Eiropas Zivsaimniecības fonda (EZF).

Flotes maksimālais apjoms nevienā dalībvalstī nav ierobežojošs nosacījums, jo (licencētā) kapacitāte nevienā no tām nesasniedz 100 %. Tomēr palielināt kapacitāti nav iespējams, jo darbojas iekļaušanas/izslēgšanas režīms: jaunu kapacitāti flotē iekļaut var tikai tad, ja no tās vispirms izslēdz tikpat lielu kapacitāti. Neaktīvie kuģi ietilpst (licencētajā) kapacitātē saskaņā ar flotes maksimālo apjomu. Aktivizēt šo neaktīvo kapacitāti ir iespējams, un šāda rīcība potenciāli var palielināt aktīvo zvejas kapacitāti un attiecīgi arī zvejas radīto slodzi, jo īpaši gadījumos, kad zvejas iespējas netiek ierobežotas.

Ņemot vērā Savienības flotu veikto zvejas darbību un izmantoto resursu mainīgumu un ievērojot kuģu izmantojuma mazo intensitāti, joprojām ir svarīgi rūpīgi sekot flotes kapacitātes attīstībai kopsakarībā ar zivju resursiem un ar tiem saistītajiem politikas pasākumiem.

Tiesiskais regulējums un dalībvalstu pienākumi

Saskaņā ar jauno kopējo zivsaimniecības politiku 1 dalībvalstīm jāveic pasākumi, kas ļauj laika gaitā pielāgot flotes zvejas kapacitāti savām zvejas iespējām ar mērķi panākt stabilu un ilgstošu līdzsvaru starp šiem diviem elementiem. Individuālu dalībvalstu zvejas kapacitāti palielināt nevar, jo darbojas iekļaušanas/izslēgšanas režīms, un tai vienmēr jābūt mazākai par noteikto maksimāli pieļaujamo kapacitāti 2 .

Dalībvalstīm ir pienākums sagatavot gada ziņojumu par zvejas kapacitāti 3 . Komisija ir sniegusi vadlīnijas par to, kā sagatavot šos ziņojumus, un vairums dalībvalstu šīs vadlīnijas ir ievērojušas. Ja dalībvalsts atklāj strukturālu nelīdzsvarotību, tai par attiecīgo flotes segmentu jāsagatavo un jāiesniedz rīcības plāns, kurā nosaka pielāgošanas mērķvērtības, līdzekļus un precīzus īstenošanas termiņus 4 . 2014. gadā Komisija no dalībvalstīm saņēma sešus rīcības plānus (III pielikums). Tomēr patlaban turpinās sarunas ar dažām citām dalībvalstīm, kuras rīcības plānus nav sagatavojušas, lai gan flotu novērtējuma rezultāti ir tādi, ka parastos apstākļos šāds plāns būtu vajadzīgs.

Strukturālās nelīdzsvarotības novērtējums ir cieši saistīts ar Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) īstenošanu: 5 EJZF atbalstu par zvejas darbību izbeigšanu iespējams saņemt tikai par nelīdzsvarotiem flotes segmentiem, bet atbalstu par kuģu dzinēju aizstāšanu — tikai par līdzsvarā esošiem flotes segmentiem.

Zvejas flotu kapacitātes stāvoklis Savienībā

Kopumā pēdējos gados ir turpinājusies flotu kapacitātes samazināšana. Tomēr dažos segmentos joprojām saglabājas nelīdzsvarotība.

Laikposmā no 2013. gada 1. jūlija līdz 2015. gada 1. janvārim zvejas kapacitāte ES-28 dalībvalstīs samazinājās par 1,1 % kilovatos (kW) un palielinājās par 0,3 % bruto tilpībā (GT). Šo pieaugumu var skaidrot ar Horvātijas pievienošanos 2014. gadā. Ja Horvātijas floti neieskaita, laikposmā no 2012. gada līdz 2015. gada sākumam zvejas kapacitāte tika samazināta par 4 % bruto tilpības (GT) izteiksmē un par 3,3 % dzinēju jaudas (kW) izteiksmē, bet kuģu skaits saruka par 3,9 % 6 .

2014. gada 1. janvārī ES flotes reģistrā bija 86 879 kuģi ar kopējo kapacitāti 1 658 033 GT un 6 573 806 kW. Tas ir mazāk nekā 2012. gadā (Horvātijā un tālākajos reģionos reģistrētie kuģi nav ņemti vērā), un samazinājums ir 7,8 % kuģu skaita izteiksmē, 1,6 % GT izteiksmē un 5,4 % kW izteiksmē (I pielikums). ES flotes zvejas kapacitāte ir bijusi par 16,4 % mazāka nekā maksimāli pieļaujamā kapacitāte tilpības izteiksmē un par 10,5 % mazāka dzinēju jaudas izteiksmē.

1. attēls. Atbilstība maksimāli pieļaujamajai kapacitātei (stāvoklis 2013. gada 31. decembrī)

Faktiskā kapacitāte, izteikta procentos no maksimāli pieļaujamās kapacitātes, katrā dalībvalstī (izņemot tālākos reģionus)

2007.–2013. gada laikposmā dalībvalstis ir aktīvi izmantojušas EZF paredzēto ekspluatācijas pārtraukšanas instrumentu. Laikposmā no 2007. gada līdz 2014. gada 31. maijam, izmantojot publisko atbalstu, pārtrauca ekspluatēt 4156 kuģus, un kopējie publiskie izdevumi sasniedza gandrīz 900 miljonus EUR, no kuriem 527 miljoni EUR bija EZF ieguldījums (IV pielikums). Kuģus, kuru ekspluatācija tiek pārtraukta ar EZF publisko atbalstu, nedrīkst aizstāt. Vēl 2620 kuģus no flotes izslēdza bez publiskā atbalsta, bet šo privātā kārtā izslēgto kapacitāti drīkst no jauna iekļaut flotē.

Arī Spānijas, Francijas un Portugāles tālāko reģionu flotes nesasniedz savu maksimāli pieļaujamo zvejas kapacitāti. Regulas (ES) Nr. 1380/2013 II pielikumā šīs flotes ir skatītas atsevišķi no kontinentālās daļas flotēm. 2013. gada 31. decembrī šo flotu kopējo maksimāli pieļaujamo kapacitāti pielāgoja, lai iekļautu Majotu: attiecībā uz tālākajiem reģioniem to palielināja līdz 107 568 GT un 579 296 kW, un zvejas kuģu kopējais skaits sasniedza 4621 kuģi.

Dalībvalstu gada ziņojumi un rīcības plāni

Visas 23 ES piekrastes dalībvalstis ir iesniegušas savus ziņojumus Komisijai. Saskaņā ar Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejas (ZZTEK) informāciju vairums dalībvalstu ir izmantojušas Komisijas sagatavotās vadlīnijas un ziņojumu konsekvence un pilnīgums turpina uzlaboties.

Sava ziņojuma gatavošanas laikā Komisija lūdza ZZTEK novērtēt dalībvalstu ziņojumus. ZZTEK tos analizēja, pamatodamās uz indikatoriem, kas izstrādāti saistībā ar dalībvalstīm paredzētajām vadlīnijām. ZZTEK analizēja 85 % flotes segmentu, kas aptver 71 % no aktīvo kuģu skaita un 98 % no deklarētās izkrāvumu vērtības 2012. gadā 7 .

Piezīmes par dalībvalstu ziņojumiem un ZZTEK analīzi

Pēc ZZTEK veiktās analīzes izvērtēšanas Komisijai ir šādas piezīmes.

1. Visā ES flotē ir vērojama stabila virzība uz līdzsvaru starp zvejas kapacitāti un zvejas iespējām. Daudzas dalībvalstis līdzsvara ziņojumu gatavošanā ir izmantojušas ES vadlīnijas. Tomēr ne visos flotes ziņojumos ir norādīts, kuri flotes segmenti ilgākā laikposmā nav līdzsvarā ar zvejas iespējām. Tikai sešas dalībvalstis ir identificējušas flotes segmentus, kuros ir pārmērīgi liela strukturālā kapacitāte. Šī nelīdzsvarotība ir jānovērš. Dažas citas dalībvalstis nav sagatavojušas rīcības plānus, lai gan flotu novērtējuma rezultāti ir tādi, ka parastos apstākļos šāds plāns būtu vajadzīgs.

2. Ex ante nosacījums, kas saista dalībvalstu ikgadējos ziņojumus par zvejas flotes kapacitāti un EJZF finansiālā atbalsta iespējas, ir būtisks jaunās KZP elements, kas palīdz sasniegt veselīgu un ilgtspējīgu līdzsvaru starp ES flotu kapacitāti un zvejas iespējām.

3. Komisija nav saņēmusi rīcības plānus par visiem flotes segmentiem, kuros konstatēta strukturāla nelīdzsvarotība. Lielākajā daļā iesniegto rīcības plānu nelīdzsvarotības novēršanai piedāvāts pasākumu kopums; attiecīgajos flotes segmentos dažas dalībvalstis izvēlas izmantot ekspluatācijas pārtraukšanu ar publisko atbalstu 8 , bet citas plāno strukturālo nelīdzsvarotību novērst ar citu mehānismu (piemēram, individuālu nododamu kvotu sistēmas) palīdzību. Rīcības plāni ir pārredzami un efektīvi līdzekļi, kuri ļauj laika gaitā sasniegt līdzsvaru starp flotes zvejas kapacitāti un zvejas iespējām.

4. Ņemot vērā to, ka EJZF publiskais atbalsts zvejas darbību izbeigšanas shēmām līdz 2017. gada beigām pakāpeniski izbeigsies (un finanšu piešķīrumiem ir noteikti arī limiti), dalībvalstīm ekspluatācijas pārtraukšanas atbalsts būtu jāizmanto mērķtiecīgi, proti, segmentiem, kuros dalībvalstis, pamatodamās uz līdzsvara indikatoriem, kas paredzēti Komisijas vadlīnijās, ir konstatējušas pārmērīgu strukturālo kapacitāti.

5. Ņemot vērā ZZTEK veiktās dalībvalstu ziņojumu analīzes rezultātus, joprojām ir ļoti svarīgi, lai dalībvalstis aktīvi īstenotu flotes kapacitātes pārvaldību. Minētā analīze liecina, ka dažos flotes segmentos tiek zvejots no krājumiem, kuros nozvejas patlaban pārsniedz maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu (sk. II pielikumu) 9 .

6. Lai varētu veikt vajadzīgos pielāgojumus, dalībvalstīm jāturpina uzraudzīt savu flotu zvejas kapacitāti, lai tādā veidā izveidotu ekonomiski dzīvotspējīgas flotes, kas ilgtspējīgi izmanto jūras bioloģisko resursus. Šajā sakarībā liela nozīme ir dalībvalstu ikgadējiem ziņojumiem par floti.

7. ZZTEK analīze liecina, ka ne vienmēr ir bijis iespējams Komisijas vadlīnijās iekļautos indikatorus aprēķināt visiem flotes segmentiem. Tam par cēloni ir datu trūkums vai — ekonomisko un tehnisko indikatoru gadījumā — flotes segmentu grupēšana (to dara, lai nodrošinātu komercnoslēpuma aizsardzību).

8. Bieži novērojams arī mazs kuģu izmantojums, un daudzās dalībvalstīs neaktīvo kuģu procentuālais daudzums ir būtisks: atsevišķos gadījumos tas sasniedz pat 50 % (sk. attēlu).

*Avots: ZZTEK sagatavotais “Galveno flotes segmentu līdzsvara indikatoru novērtējums un pārskats par valstu ziņojumiem par dalībvalstu centieniem panākt līdzsvaru starp flotes kapacitāti un zvejas iespējām” (STECF–14-12 un STECF–14-21).

** Piezīmes: par DK, FR un GR dati nav pieejami.

(1) 22. panta 1. punkts Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulā (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).

(2) Regulas (ES) Nr. 1380/2013 22. panta 7. punkts un 23. pants.

(3) Regulas (ES) Nr. 1380/2013 22. panta 2. punkts. Pamatojoties uz dalībvalstu ziņojumiem, Komisijai jāsagatavo gada ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par [zvejas kapacitātes un zvejas iespēju] līdzsvaru, aptverot arī dalībvalstu sagatavotos rīcības plānus.

(4) Regulas (ES) Nr. 1380/2013 22. panta 4. punkts.

(5) Komisijas vadlīniju ievērošana ir ex ante nosacījums finansējuma saņemšanai no EJZF; IV pielikums Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regulai (ES) Nr. 508/2014 par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un ar ko atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2328/2003, (EK) Nr. 61/2006, (EK) Nr. 1198/2006 un (EK) Nr. 791/2007 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1255/2011 (OV L 149, 20.5.2014., 1. lpp.).

(6) Kopējā ES-28 dalībvalstu kapacitāte (kuģu skaits) laikposmā no 2003. gada 1. jūlija līdz 2015. gada 1. janvārim tika samazināta par 1,8 %; dalībvalstu dzinēja jauda (kW) tika samazināta par 1,1 %, bet tilpība (GT) palielinājās par 0,3 %.

(7) ZZTEK sagatavotais “Galveno flotes segmentu līdzsvara indikatoru novērtējums un pārskats par valstu ziņojumiem par dalībvalstu centieniem panākt līdzsvaru starp flotes kapacitāti un zvejas iespējām” (STECF–15-02).

(8) Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 508/2014 34. pantu.

(9) Sk. III pielikumu ZZTEK dokumentā “Galveno flotes segmentu līdzsvara indikatoru novērtējums un pārskats par valstu ziņojumiem par dalībvalstu centieniem panākt līdzsvaru starp flotes kapacitāti un zvejas iespējām” (STECF–15-02). Saskaņā ar ZZTEK ziņojuma III pielikumu 31 % krājumu ir pārzvejoti.

EZF saistības (01.01.2007.–31.05.2014.)
Pasākumi	Darbību skaits	Kopējās izmaksas, kas ņemtas vērā, piešķirot publisko atbalstu (EUR)	Kopējās publiskās izmaksas, kas ņemtas vērā, piešķirot valsts atbalstu (EUR)	Darbībai piešķirtais atbalsts no EZF (EUR)	% EZF saistību katram pasākumam salīdzinājumā ar kopējām EZF saistībām (stāvoklis 31.05.2014.)

1.1. Zvejas darbību izbeigšana	4087	901 610 330,18	898 581 556,76	527 029 599,01	15,33 %
1.2. Zvejas darbību pagaidu pārtraukšana	61 715	380 034 486,53	380 033 614,05	230 825 262,13	6,71 %
1.3. Ieguldījumi zvejas kuģos un selektivitātē	12 090	417 700 869,78	174 338 991,68	97 960 449,14	2,85 %
1.4. Mazapjoma piekrastes zveja	4317	55 088 317,94	46 280 854,90	31 894 126,04	0,93 %
1.5. Sociālekonomiskās kompensācijas flotes pārvaldībai	5416	152 815 579,58	101 916 516,65	61 554 454,15	1,79 %
Kopā EZF	121 073	8 105 951 862,15	5 558 302 451,91	3 438 157 945,62	99,99 %