EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 23.10.2015

COM(2015) 515 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par Eiropas kredītspējas novērtējuma izstrādes lietderību attiecībā uz valsu parādu

I. Ievads

Nesenā Eiropas Savienības (ES) valsts parāda krīze atklāja makroekonomikas nelīdzsvarotību un norādīja uz riskiem, kas saistīti ar pārmērīgu paļaušanos uz ārējiem valsts parāda kredītreitingiem. Valsts parāda kredītreitingi tiek ņemti vērā, nosakot valdību aizņēmumu izmaksas. Krīzes laikā pārmērīga paļaušanās uz kredītreitingiem izraisīja tirgus traucējumus, kas konkrētos apstākļos varēja iedragāt ES finanšu stabilitāti.

Negatīvo ietekmi, ko rada pārmērīga paļaušanās uz valstu kredītreitingiem, varētu mazināt, ja Eiropas valsts obligāciju tirgus ieguldītāji paši novērtētu Eiropas valstu kredītspēju, nevis mehāniski paļautos vienīgi uz ārējiem kredītreitingiem. Tādēļ ieguldītāju rīcībā vajadzētu būt precīzai un būtiskai informācijai, lai viņi paši varētu novērtēt valstu kredītrisku.

Atbilstīgs Eiropas valstu kredītspējas novērtējums sekmē ieguldījumus ES dalībvalstu valsts obligācijās. Atsevišķās dalībvalstīs tas veicina ieguldītāju vispārēju uzticēšanos tirgum, savukārt attiecīgajās dalībvalstīs tas ietekmē ieguldītāju lēmumus par ieguldījumiem citās aktīvu klasēs, piemēram, par ieguldījumiem uzņēmumos un finanšu iestādēs šajās valstīs. Atbilstīgas un precīzas informācijas pieejamība par Eiropas valstu kredītspēju varētu sekmēt Komisijas priekšsēdētāja Ž. K. Junkera politisko pamatnostādņu īstenošanu, kuras varētu uzskatīt par ieguldījumu veicināšanas pamatelementu.

Šajā ziņojumā ir aprakstīti novērotie riski, kuru cēlonis ir pārmērīga paļaušanās uz valstu obligāciju reitingiem (II sadaļa) un līdzšinējā politiskā reakcija (III sadaļa). Pēc tam ziņojumā ir analizēts, vai pašreizējo informācijas avotu sniegtā informācija ir pietiekama un atbilstīga, lai ieguldītāji varētu paši novērtēt valstu kredītrisku (IV sadaļa), vai arī vajadzētu izstrādāt kādu papildu instrumentu — iespējams, tas varētu būt Eiropas kredītspējas novērtējums valsts parādam 1  —, kas varētu papildināt pašreiz pieejamo informāciju (V un VI sadaļa).

II. Pārmērīga paļaušanās uz ārējiem reitingiem valsts obligāciju tirgos

1. Ar pārmērīgu paļaušanos uz valsts obligāciju reitingiem saistītie riski

Nesenā valsts parāda krīze izcēla riskus, kas saistīti ar pārmērīgu paļaušanos uz valstu kredītreitingiem. Krīze parādīja, ka konkrētos ekonomikas apstākļos šāda pārmērīga paļaušanās var izraisīt “strauja krituma efektu”, proti, ieguldītāji varētu samazināt riska darījumu apjomu ar konkrētām valsts obligācijām un citiem parāda instrumentiem, kas savukārt varētu mazināt finanšu stabilitāti. Šāds “strauja krituma efekts” var rasties pēc kredītreitinga pazemināšanas, it sevišķi tad, ja tas tiek pazemināts zem konkrēta sliekšņa. Tam var būt papildu likviditātes efekts, jo ir jānodrošina atbilstība regulējuma prasībām, kas attiecas uz kapitālu. Tas kļuva skaidrs pašas nesenākās finanšu krīzes laikā, kad aizvien negatīvākas ekonomikas prognozes radīja spiedienu uz publiskajām finansēm. Tas izraisīja valsts obligāciju reitingu pazemināšanos, un rezultātā finanšu iestādes un ieguldītāji vienlaikus izpārdeva parāda instrumentus. Šo tirgus reakciju vēl vairāk pastiprināja atsaukšanās uz reitingiem dažos tiesību aktos 2 , kā arī pārmērīga paļaušanās uz reitingiem finanšu iestāžu līgumos.

Valstu reitingu iespējamā ietekme ir daudz plašāka par tūlītējo ietekmi uz reitinga valstu valsts obligācijām un var radīt negatīvas papildu sekas tirgiem un pat valstīm, kurām ir ievērojamas ekonomiskas saiknes (“kaitīga ietekme”). Šo ietekmi pastiprina valstu kredītreitingu un to uzņēmumu reitingu savstarpējās saiknes. Šīs saiknes ir radušās tāpēc, ka kredītreitingu aģentūras izmantojušas metodes, kuras nereti paredz ikviena konkrētas jurisdikcijas finanšu instrumenta labvēlīgākā kredītreitinga ierobežošanu atbilstīgi valsts reitingam (nereti saukts par “valsts griestiem”). Rezultātā valsts reitinga pazeminājums nereti izraisa citu šajā valstī esošo finanšu instrumentu reitingu, tostarp uzņēmumu obligāciju un finanšu iestāžu reitingu, pazeminājumu.

2. Novērojumi par valsts parāda reitingiem un ES obligāciju tirgiem

Ar ES valsts parādu krīzi saistītā pieredze liecina, ka “[..] valdības obligāciju ienesīgumam ir būtiska ietekme, kas izraisa gan reitingu apzīmējumu, gan reitingu prognožu izmaiņas; tas ir sevišķi svarīgi saistībā ar paziņojumiem par reitingu pazeminājumiem” 3 . Turklāt ir parādīts, ka “[..] valstu reitingu pazeminājumiem ir būtiska plašāka ietekme attiecībā uz statistikas datiem un ekonomiku gan valstīs, gan finanšu tirgos, kas netieši norāda, ka reitingu aģentūru paziņojumi varētu sekmēt finanšu nestabilitāti” 4 .

Šā ziņojuma 1. diagrammā parādīts, ka līdz 2008. gadam eurozonas dalībvalstu kredītreitingi caurmērā bija augstāki par to dalībvalstu kredītreitingiem, kas nav eurozonas dalībnieces. Eurozonas dalībvalstu vidējais kredītreitings bija “AA+” 5 , savukārt to dalībvalstu vidējais reitings, kas nav eurozonas dalībnieces, bija “A”. Tikai pēc finanšu krīzes, proti, 2009.–2010. gadā, gan eurozonas dalībvalstis, gan pārējās dalībvalstis piedzīvoja to, ka kredītreitings mazliet pazeminās līdzīgā apmērā — vidēji par divām pakāpēm. Turklāt no 2011. gada sākuma eurozonas dalībvalstis novēroja spējus reitingu pazeminājumus — no vidējā “AA” 2011. gadā līdz “A-” 2013. gadā. Visu dalībvalstu kredītreitings 2013. gadā sasniedza vienādu līmeni — “A-”, taču tagad eurozonas dalībvalstu vidējais kredītreitings ir augstāks par to dalībvalstu kredītreitingu, kas nav eurozonas dalībnieces.

1. diagramma. ES valstu reitinga tendences 6

Avots: Eiropas Komisijas aprēķini

Tālāk 2. un 3. diagrammā ir attēlota atlasītu eurozonas dalībvalstu un to dalībvalstu, kuras nav eurozonas dalībnieces, kredītreitingu dinamika, kas papildina iepriekš aprakstīto analīzi. Pirms 2009. gada atlasīto eurozonas valstu reitings bija “A” vai augstāks, kā parādīts 2. diagrammā. Valsts parāda krīzes laikā 2010.–2012. gadā vairāku dalībvalstu 7 kredītreitingi strauji pazeminājās un nedaudz uzlabojās kopš 2013. gada beigām.

2. diagramma. Eurozonas valstu reitinga tendences

Avots: Eiropas Komisijas aprēķini

To dalībvalstu kredītreitingi, kas nav eurozonas dalībnieces, pirms un pēc valsts parāda krīzes, kā arī tās laikā bija daudz atšķirīgāki (3. diagramma). Dažām dalībvalstīm, kas nav eurozonas dalībnieces, bija samērā stabils kredītreitings 8 , bet dažu citu valstu kredītreitings pazeminājās 9 vai paaugstinājās 10 .

3. diagramma. To dalībvalstu reitinga tendences, kuras nav eurozonā

Avots: Eiropas Komisijas aprēķini

3. Valsts obligāciju ienesīgums

Valsts obligāciju ienesīgums ir svarīgs rādītājs, kas parāda ieguldītāju viedokli par kādas valsts kredītriska profilu. Pirms valsts parāda krīzes eurozonas obligāciju ienesīgums lielā mērā sakrita 11 , kas liecināja, ka ieguldītājiem ir ja vienāds viedoklis par eurozonas dalībvalstu kredītspēju, kas parādīta 4. diagrammā. Krīzes laikā situācija ievērojami mainījās. Kopš 2008. gada ieguldītāju pieprasījums pēc konkrētu valstu obligācijām 12 samazinājās, vai arī tie prasīja augstāku peļņu, par ko liecina ienesīguma rādītāju dinamika 13 . Dažām citām eurozonas dalībvalstīm vērojama valsts obligāciju ienesīguma rādītāju samazināšanās. No 2013. gada eurozonas valsts obligāciju ienesīguma rādītāji atkal pakāpeniski tuvojās pirmskrīzes līmeņiem. Tomēr starp atsevišķām eurozonas dalībvalstīm joprojām pastāv būtiskas atšķirības (4. diagramma).

4. diagramma. Ienesīgums, 10 gadu valsts obligācijas (procentos)

Avots: Bloomberg

III. Politiskā reakcija, kas vērsta uz to risku mazināšanu, kuri saistīti ar pārmērīgu paļaušanos uz valsts parāda reitingiem

1. Labāka kredītreitingu aģentūru regulatīvā kontrole

Tā kā finanšu krīzes un tai sekojošās valsts parāda krīzes laikā kredītreitingu noteikšanā tika novērotas nepilnības, tad 2009. gadā tika ieviesti jauni kredītreitingu aģentūru (KRA) noteikumi, kas ietvēra KRA reģistrācijas un uzraudzības prasības valsts līmenī. 2011. gadā KRA reģistrācija un uzraudzība ES tika centralizēta — to pārņēma Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI).

2. Valsts parāda reitingu labāka pārredzamība

Pēc valsts parāda krīzes 2013. gadā, lai uzlabotu valsts parāda reitingu pārredzamību un savlaicīgumu, tika ieviesti papildu pasākumi, tādējādi palīdzot mazināt tirgus traucējumu riskus.

Konkrētāk, visām KRA reizi gadā ir jāpublicē kalendārs, norādot datumus, kad tiks publicēti to sagatavotie valstu kredītreitingi. Lai izvairītos no tirgus traucējumiem tirdzniecības laikā, valsts parāda kredītreitingi jāpublicē piektdienās pēc ES regulēto tirgu darbalaika beigām. KRA jāpapildina kredītreitings ar pilnīgu izpētes ziņojumu, kas ieguldītājiem sniedz plašāku informācija par valsts reitinga izmaiņu iemesliem. Turklāt KRA darba laikā un vismaz vienu pilnu darba dienu pirms publicēšanas jāinformē attiecīgā valsts par tās kredītreitingu un reitinga prognozēm. Tas valstij, tāpat kā jebkurai citai struktūrai, kas tiek novērtēta, sniedz iespēju KRA norādīt faktu kļūdas.

Šie noteikumi kopumā ir uzlabojuši valsts parāda reitingu pārredzamību. Ieguldītāji tagad saņem plašāku informāciju par KRA izdoto valstu kredītreitingu pamatojumu un pieņēmumiem, kā arī par izmantotajiem datiem. Papildu informācija par valstu reitingiem palīdzētu ieguldītājiem veikt valsts parāda kredītspējas novērtējumus un uzlabotu to precizitāti.

Neraugoties uz šiem reglamentēšanas centieniem, EVTI 14 2013. gada ziņojumā tika norādīts uz valstu reitingu noteikšanas procesa nepilnībām, kas varētu radīt riskus reitingu un reitingu noteikšanas procesa kvalitātei, neatkarībai un integritātei. Minētajā ziņojumā EVTI norāda riskus, kas saistīti ar interešu konfliktiem, kuri izriet no augstākās vadības uzdevumiem un citām ar reitingu piešķiršanu nesaistītām funkcijām reitinga noteikšanas procesā, kā arī no tā, ka izpētes un publicēšanas darbībās iesaistās valstu analītiķi. Ziņojumā ir izklāstīti riski, ka netiks ievērota valstu reitingu informācijas konfidencialitāte, un kontroles pasākumi, kas tiek piemēroti pirms reitingu publicēšanas. Ziņojumā arī uzsvērti riski, kas saistīti ar valstu reitingu publicēšanas laiku, tostarp reitingu izmaiņu savlaicīgu publiskošanu. Uzraudzības procesa ietvaros EVTI pieprasīja KRA īstenot rīcības plānus, lai uzlabotu šo situāciju. Visbeidzot, EVTI ir pilnvarota atbilstīgos gadījumos īstenot uzraudzības darbības.

3. Pārmērīgas paļaušanās uz ārējiem kredītreitingiem mazināšana

Reaģējot uz riskiem un negatīvo ietekmi, ko izraisa mehāniska paļaušanās vienīgi uz kredītreitingiem (tostarp valstu kredītreitingiem), tika īstenota starptautiska līmeņa rīcība, lai samazinātu pārmērīgu paļaušanos uz kredītreitingiem ar mērķi atjaunot uzticību finanšu sistēmai. G20 vadītāji 2010. gada novembrī (Seulas samitā) 15 apstiprināja Finanšu stabilitātes padomes (FSP) principus 16 , lai samazinātu paļaušanos uz KRA reitingiem standartos, tiesību aktos un noteikumos. Šo principu mērķis ir izbeigt situāciju, kad bankas, institucionālie ieguldītāji un citi tirgus dalībnieki mehāniski paļaujas uz kredītreitingiem; ieviest būtiskas izmaiņas pašreizējā praksē; izstrādāt alternatīvu spēcīgāku praksi, kas paredz iekšējo kredītriska novērtēšanu.

Reāli mazinot pārmērīgo paļaušanos uz ārējiem kredītreitingiem, tostarp valstu kredītreitingiem, varētu mazināt riskus, ka valstu reitingu pazemināšanas gadījumā radīsies strauja krituma efekts. Eiropas Komisija savā atbildē FSP 17 aprakstīja savas darbības, kas veiktas, lai mazinātu riskus, kas saistīti ar paļaušanos uz reitingiem. Turpinot darbu pie šā jautājuma, Eiropas Komisija sagatavos ziņojumu par alternatīviem pasākumiem, ar kuriem novērtēt kredītrisku, un noteiks, vai ir pieejamas dzīvotspējīgas alternatīvas un vai tirgus dalībnieki spētu tās īstenot. Balstoties uz minētā ziņojuma rezultātiem, Komisija varētu apsvērt iespēju līdz 2020. gadam svītrot ES tiesību aktos palikušās atsauces uz kredītreitingiem.

Turklāt Komisija atbalsta G20 datu trūkuma novēršanas iniciatīvu 18 , kuras mērķis ir uzlabot ekonomikas un finanšu datu pieejamību un salīdzināmību starptautiskā līmenī. Viens no ieteikumiem (17. ieteikums) ir veicināt savlaicīgu valstu starpā standartizētu valdības finanšu statistiku, kuras pamatā ir kopēji starptautiski pieņemti standarti.

4. Eiropas kredītspējas novērtējuma nepieciešamības pārbaude attiecībā uz valsts parādu

Politiski reaģējot uz nepieciešamību mazināt pārmērīgo paļaušanos uz valstu kredītreitingiem, ir jānodrošina, lai ieguldītāju rīcībā būtu pienācīga informācija dalībvalstu kredītspējas novērtēšanai. Šādai informācijai būtu jāļauj ieguldītājiem pašiem novērtēt valstu kredītrisku, mehāniski nepaļaujoties tikai uz ārējiem kredītreitingiem, ko izdevušas kredītreitingu aģentūras.

Uzraugot ekonomikas un fiskālo politiku, Komisija jau tagad vāc, apstrādā un publicē datus par dalībvalstu ekonomikas, finanšu un fiskālo situāciju un veiktspēju. Komisija tika aicināta izpētīt, vai šie paziņotie dati būtu jāpapildina ar papildu elementiem vai rādītājiem, un pārbaudīt, vai būtu iespējams izstrādāt Eiropas kredītspējas novērtējumu. Tas, iespējams, ļautu ieguldītājiem veikt dalībvalstu kredītspējas neatkarīgu un objektīvu novērtējumu.

Tādēļ Komisija “ņemot vērā situāciju tirgū, [..] iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par to, vai būtu piemēroti izveidot Eiropas kredītspējas novērtējumu valsts parādam”. 19 Šis ziņojums tiks izmantots, sagatavojot Komisijas gaidāmo ziņojumu par to, cik piemēroti un iespējami būtu atbalstīt Eiropas KRA; ziņojumu plānots sagatavot līdz 2016. gada beigām 20 .

IV. Analīze par ieguldītājiem sniegtās informācijas neatbilstību vajadzībām

Kā jau šajā ziņojumā uzsvērts, piekļuve pietiekamai un pienācīgai informācijai palīdz ieguldītājiem pašiem novērtēt kredītspēju un mazina paļaušanos uz valstu reitingiem. Lai noteiktu, vai informācijas trūkums ir būtisks, šajā sadaļā ir aprakstīts, kāda veidu informāciju izmanto ieguldītāji un tā salīdzināta ar pieejamo informāciju.

1. Ieguldītājiem nepieciešamā informācija

A) Ieguldītāju veidi un vajadzības pēc informācijas

Var nodalīt lielus — galvenokārt institucionālus — un mazākus ieguldītājus. Ja šādi ieguldītāji vēlas piekļūt valstu obligāciju tirgiem, tiem ir līdzīgas vajadzības pēc informācijas par šādām valstīm, bet ir atšķirīgas iespējas novērtēt valstu kredītrisku.

Lai izstrādātu šo ziņojumu, Komisija organizēja intervijas ar ierobežotu skaitu institucionālo ieguldītāju, piemēram, bankām, pensiju fondiem un aktīvu pārvaldītājiem, un dažiem mazākiem aktīvu pārvaldītājiem. Kā liecina šo ieguldītāju atbildes, būtiskākā informācija, ko izmanto valstu kredītspējas novērtēšanai, ir dati par valstu makroekonomisko un fiskālo stabilitāti un veiktspēju. Tas ietver tādus kvantitatīvus datus kā iekšzemes kopprodukta (IKP) izmaiņas, valsts parāda līmeņi un termiņstruktūra, valsts deficīts, bezdarba līmenis un konkurētspēja. Turklāt tiek uzskatīts, ka ir būtiski iegūt kvalitatīvu informāciju par tiesiskumu un labu pārvaldību, kā arī par politisko situāciju.

Intervētie lielie institucionālie ieguldītāji 21 norādīja, ka, pieņemot ieguldījumu lēmumus un ievērojot piesardzību, viņi novērtē valsts parāda kredītspēju un ka viņiem ir vajadzīgi salīdzināmi globāla mēroga (ne tikai ES) dati par valsts parādu, jo šo ieguldītāju darījumdarbībai un viņu klientu vajadzībām ir globāls mērogs.

Lai iegūtu salīdzināmus datus un paši novērtētu kredītrisku, intervētie ieguldītāji nereti izmanto tādu privātu datu sniedzēju pakalpojumus, kuri konsolidē no vairākiem publiskā sektora un privātiem avotiem iegūtu informāciju par valstīm un nodrošina automatizētu datu plūsmu. Viņi nereti izmanto savu analītiķu pakalpojumus, un daži piešķir valstīm paši savus iekšējos reitingus. Turklāt daži institucionālie ieguldītāji norādīja, ka tieši sadarbojas ar valstu iestādēm, piemēram, valsts parāda aģentūrām un valsts kasēm.

Savukārt mazākie ieguldītāji norādīja, ka viņu rīcībā ir ierobežotāki resursi, lai paši varētu novērtēt risku vai piekļūt datiem un analizēt datus no dažādiem publiskā sektora un privātiem datu avotiem. Mazākie ieguldītāji, šķiet, vairāk paļaujas uz kredītreitingu aģentūru izdotajiem kredītreitingiem. Viņi ad hoc veic paši savu papildu novērtējumu, kas nereti ir saistīts ar aktuālākajiem notikumiem. Turklāt šie mazākie ieguldītāji norādīja, ka informāciju par valsts parāda kredītspējas novērtējumu neizmanto tikai saistībā ar ieguldījumiem valsts obligācijās, bet arī ar citiem ieguldījumu lēmumiem un aktīvu piešķiršanu, kas maziem ieguldītājiem varētu būt svarīgi.

B) Valsts obligāciju turējumu tirgus situācija

Tirgus ietekmes ziņā vietējie institucionālie ieguldītāji veido lielu daļu no eurozonas valsts parāda turējumiem. Kā parādīts 5. diagrammā, būtisku daļu no ieguldījumiem eurozonas valsts obligācijās veido rezidējošās monetārās finanšu iestādes (MFI), apdrošināšanas sabiedrības, kā arī pensiju un ieguldījumu fondi.

5. diagramma. Valsts obligāciju emitēšana un turējumi, eurozona (miljardos euro)

Avots: ECB un pašu aprēķini

Kā parādīts 6. diagrammā, 2013. gadā eurozonā neinstitucionālie rezidējošie ieguldītāji veidoja 7,2 % no kopējiem eurozonas valsts obligāciju turējumiem. Attiecīgi šie ieguldītāji ir tikai neliela daļu no ieguldījumiem valsts obligācijās. Turklāt nerezidējošie kreditori veido 57 % no ieguldījumiem valsts obligācijās ES. Tas ietver ieguldītājus gan no citām dalībvalstīm, gan no valstīm ārpus ES.

6. diagramma. Valsts obligāciju turējumi pa ieguldītāju veidiem (procentuāli no kopējā valsts parāda), 2013. gads, Eiropas Savienība

Avots: ECB, valdības finanšu statistika, pašu aprēķini

2. Ieguldītājiem pieejamā informācija

Tirgus dalībniekiem gan ar publiskā sektora, gan privātu kanālu starpniecību ir pieejama plaša informācija par valsts parādu. Tā ieguldītājiem nodrošina izejas datus, lai viņi paši varētu novērtēt kredītrisku. Informāciju no publiskiem avotiem publicē pašas dalībvalstis, Eiropas iestādes un dažādas starptautiskas organizācijas. Turklāt ieguldītājiem informāciju nodrošina vairāki privāti informācijas sniedzēji — specializēti datu nodrošinātāji, tirdzniecības asociācijas un KRA. Sniegtās informācijas veids, informācijas sniegšanas regularitāte un aptvertās valstis būtiski atšķiras atkarībā no informācijas kanāla.

3. Eiropas Komisijas sniegtā informācija

ES līmenī jau labu laiku ir publiski pieejami dažāda statistika un ziņojumi par dalībvalstu ekonomisko situāciju un norisēm ekonomikā. Komisija saskaņotā un salīdzināmā veidā publicē datus par valsts parādu, valdības finanšu ceturkšņa statistiku un datus, kas paziņoti pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūrā. Turklāt Komisija publicē ekonomikas prognozes un eurozonas, publisko finanšu un fiskālās stabilitātes ziņojumus. Jaunu Eiropas noteikumu ieviešana attiecībā uz budžeta un makroekonomikas uzraudzību Eiropas pusgadā kopā ar pastiprinātām prasībām dalībvalstīm, kas ziņo valdības finanšu statistiku, ievērojot Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu (EKS) 2010 22 , uzlaboja ieguldītājiem pieejamo informāciju, kas nepieciešama ES valstu kredītspējas novērtēšanai.

A) Uzlabota dalībvalstu budžeta un makroekonomikas uzraudzība

ES līmenī ES ekonomikas pārvaldības stūrakmens ir noteikumi, kuri reglamentē Stabilitātes un izaugsmes paktu 23 (“Pakts”) un kuru mērķis ir nodrošināt ekonomiskās un monetārās savienības pienācīgu darbību. Pakta galvenais mērķis ir veicināt pārdomātu budžeta politiku un nodrošināt publisko finanšu stabilitāti dalībvalstīs.

Pēdējos gados Pakta noteikumi tika pastiprināti, lai novērstu ekonomikas pārvaldības un budžeta uzraudzības nepilnības un uzlabotu makroekonomiskās un fiskālās situācijas uzraudzību visās ES dalībvalstīs kopumā un it sevišķi eurozonā. Pateicoties šīm iniciatīvām, ieguldītāji var piekļūt papildu informācijai, lai paši novērtētu publisko finanšu stāvokli.

Nostiprinātais Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgads un seši tiesību akti, saukti par “sešnieku” 24 , ko pieņēma 2011. gada novembrī, stiprināja arī Stabilitātes un izaugsmes paktu. Eiropas pusgada ietvaros Komisija analizē valstu budžeta, makroekonomikas un strukturālo reformu plānus un uz šā pamata Padome pieņem katrai dalībvalstij adresētus ieteikumus. Turklāt pārmērīgas makroekonomikas nelīdzsvarotības un/vai budžeta deficīta gadījumā uz eurozonas valstīm iedarbojas finanšu sankciju sistēma.

Eiropas pusgada 25 ietvaros tiek publicēti vairāki ziņojumi, kuros Komisija apkopo datus par visu ES dalībvalstu makroekonomikas un budžeta situāciju. Šie ziņojumi cita starpā ir šādi:

1) gada izaugsmes pētījums (novembrī), kurā izklāstītas ES prioritātes izaugsmes un darbvietu radīšanas veicināšanai;

2) brīdināšanas mehānisma ziņojums makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūras kontekstā, kurš pamatojas uz rezultātu pārskatu par rādītājiem un noteic dalībvalstis, par kurām vajadzīga dziļāka analīze;

3) ziņojumi par valstīm (februāris/maijs), kuros Komisija publicē vienotu analītisku ekonomikas novērtējumu par katru dalībvalsti, izvērtējot tās ekonomikas situāciju, reformu programmas un (kad vien tas tiek uzskatīts par vajadzīgu un balstoties uz brīdināšanas mehānisma ziņojumu) iespējamo nelīdzsvarotību, ar ko saskaras dalībvalsts. Attiecībā uz vairākām rezultātu pārskatā noteiktajām dalībvalstīm ir veikta padziļināta pārbaude. Šī pārbaude ietver valsts un/vai privāto parādsaistību novērtējumu, ņemot vērā turpmāko attīstību un aizņēmumu izmaksas;

4) pēc tam (maijā) Komisija ierosina konkrētai valstij adresētus ieteikumus, kurus pieņem Padome un kuros izklāstīti pielāgoti rīcībpolitikas ieteikumi dalībvalstīm par prioritārajām jomām nākamajos 12–18 mēnešos. Šos ieteikumus papildina dalībvalsts stabilitātes un konverģences programmu novērtējums.

Attiecībā uz eurozonu tika ieviests papildu mehānisms. Šis reformu kopums, tā sauktais “divnieks” 26 , kopš 2013. gada maija ir spēkā visās eurozonas dalībvalstīs, un tas ir uzlabojis eurozonas dalībvalstu budžeta lēmumu pārredzamību un sekmējis dalībvalstu parāda vērtspapīru emitēšanas plānu koordinēšanu.

Lai nodrošinātu eurozonas fiskālās politikas koordināciju eurozonas dalībvalstu starpā, valdībām (izņemot makroekonomikas korekciju programmas valstis) līdz katra gada 15. oktobrim, ievērojot “divnieku”, ir arī jāiesniedz Komisijai savi nākamā gada budžeta plānu projekti 27 . Komisija par budžeta plānu projektiem izstrādā divus atzinumus, proti, atzinumu par katras dalībvalsts plānu un vispārīgu novērtējumu par visas eurozonas budžeta situāciju un perspektīvām.

Atzinums par katras eurozonas dalībvalsts budžeta plāna projektu balstās uz novērtējumu par atbilstību Paktam un Komisijas rudens prognozi. Ja Komisija konstatē, ka dalībvalsts budžeta plāna projekts būtiski neatbilst Paktā noteiktajiem valsts pienākumiem, tā var prasīt iesniegt pārskatītu projektu.

Visa ar Eiropas pusgadu saistītā informācija ir publiski pieejama. Tādējādi ieguldītājiem ir nodrošināta savlaicīga un periodiska informācija, kuras pamatā ir vienota metodika. Šī informācija papildina to informāciju, kuru jau ir publiskojuši dalībvalstu statistikas biroji, valsts parāda aģentūras un privātie informācijas sniedzēji.

Eiropas pusgads ir racionalizējis ieguldītājiem pieejamās informācijas plūsmas. Tas viņiem nodrošina labāku priekšstatu par dalībvalstu makroekonomisko un fiskālo veiktspēju. Tāpat tas ir papildu informācijas avots un nodrošina izejas datus, pēc kuriem ieguldītāji paši var novērtēt valstu kredītrisku.

Dalībvalstu makroprudenciālās stabilitātes novērtēšanai ES līmenī ir izstrādāti arī daži citi instrumenti. Piemēram, Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts (ĢD ECFIN) ir izstrādājis fiskālā stresa agrīnās noteikšanas indeksu ES valstīm.

Turklāt reizi trijos gados Komisija publicē ziņojumus par novecošanu, kuros novērtē demogrāfisko izmaiņu ietekmi uz ekonomiku. Tos papildina ziņojumi par publisko finanšu fiskālo stabilitāti dalībvalstīs, ņemot vērā demogrāfisko izmaiņu finansiālo, ekonomisko un fiskālo ietekmi.

B) EKS 2010

No 2014. gada septembra ar EKS 2010 tiek aizstāta EKS 1995 28 . EKS 2010 precizē definīcijas un noteikumus, kas attiecas uz valdības finanšu statistiku (VFS), tādejādi veicinot šīs statistikas precizitāti un salīdzināmību.

EKS 2010 nosaka un reglamentē, kā dalībvalstis sniedz informāciju par valsts parādu un precizē ziņošanas prasības attiecībā uz tādiem dažiem konkrētiem finanšu darījumiem kā iespējamās saistības, publiskā un privātā sektora partnerības un īpašam nolūkam dibinātas sabiedrības, par kurām dalībvalstis iepriekš ne vienmēr sniedza informāciju VFS ietvaros. Rezultātā statistika, ko vāc par VFS, sniedz visaptverošu priekšstatu par ES dalībvalstu nenomaksāto valsts parādu. Tas ieguldītājiem ļauj saņemt precīzu informāciju par parāda līmeņiem Eiropas Savienībā.

4. Secinājums par pieejamo un vajadzīgo informāciju attiecībā uz valstu kredītspējas novērtējumu

Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto analīzi, var secināt, ka ieguldītājiem ir pieejama plaša informācija, lai varētu novērtēt ES valsts parāda kredītspēju. Eiropas Komisija publicē plašu informāciju par ES dalībvalstīm. Situāciju nesen vēl vairāk uzlaboja jaunie noteikumi par dalībvalstu budžeta un makroekonomikas uzraudzību. Pamatojoties uz intervijām ar atlasītiem ieguldītājiem, kā aprakstīts sadaļā iepriekš, netika konstatēts, ka publicētā informācija būtiski atšķirtos no informācijas, ko finanšu tirgus dalībnieki izmantoja vai pieprasīja kredītspējas novērtēšanai.

V. Eiropas kredītspējas novērtējuma izstrādes piemērotība attiecībā uz valsts parādu

Iespējamais Eiropas kredītspējas novērtējums attiecībā uz valsts parādu varētu sasniegt vairākus mērķus un izpildīt vairākus nosacījumus, kas nepieciešami, lai tā izstrādi varētu uzskatīt par piemērotu un samērīgu. Novērtējot valsts parādu, tam būtu jāpalīdz samazināt pārmērīgu paļaušanos uz ārējiem kredītreitingiem. Papildus tam būtu jāuzlabo situācija tirgū ieinteresētajām personām pieejamās informācijas ziņā, kas nepieciešama, lai viņi varētu novērtēt valstu kredītspēju. Turklāt, lai noteiktu, vai būtu piemēroti izstrādāt Eiropas kredītspējas novērtējumu attiecībā uz valsts parādu, būtu jāapsver šādas sistēmas iespējamā darbības joma un pilnvarojums, kā arī iespējamā ekonomiskā ietekme uz ieinteresētajām personām, tostarp ieguldītājiem, emitētājiem, kredītreitingu nozari un nodokļu maksātājiem.

1. Iespējamā Eiropas kredītspējas novērtējuma attiecībā uz valsts parādu tipoloģija

Eiropas kredītspējas novērtējumu attiecībā uz valsts parādu var aplūkot dažādi un uz to var attiecināt dažādus mērķus. Darbības joma var būt atkarīga no informācijas (kvantitatīva vai kvalitatīva informācija), uz kuru novērtējums balstās, un no ieguldītājiem sniegtā novērtējuma līmeņa un noturības.

A) Novērtējuma tvērums

ES kredītspējas novērtējums varētu nozīmēt, ka kāda Eiropas publiskā sektora iestāde publicē ekonomikas rādītājus un izpētes ziņojumus, kuros dots ES valstu kvantitatīvs un kvalitatīvs novērtējums. Šie ziņojumi būtu alternatīvs informācijas avots, tomēr tajos nebūtu ietverts neviens tāds rādītājs, kādus izmanto KRA.

Varētu definēt, ka šaurākā nozīmē tā ir Eiropas publiskā sektora struktūra, kas novērtē Eiropas Savienības dalībvalstu kredītspēju, pamatojoties uz kvantitatīvu datu kopumu par ES dalībvalstīm, un periodiski publicē šo kvantitatīvo datu izmaiņas. Salīdzinājumā ar esošo kredītreitinga aģentūrām, tas varētu nodrošināt alternatīvu kvantitatīvas informācijas avotu par valstu kredītspēju.

B) Eiropas kredītspējas novērtējuma pārvaldība

Lai tirgus dalībnieki Eiropas novērtējumu uzskatītu par ticamu kredītspējas mēru, jānodrošina, lai to veiktu uzticama struktūra ar labu reputāciju — vai nu jau esoša, vai arī jauna.

Šo uzdevumu varētu uzticēt vai nu esošajām ES iestādēm, struktūrām vai aģentūrām, vai arī jaunai publiskā sektora iestādei, kas būtu jāizveido. Saistībā ar jebkuru esošu iestādi būtu jāņem vērā, ka jauns uzdevums neskartu iestādes pašreizējo pilnvaru reālu īstenošanu. Runājot par Eiropas Komisiju, lielā mērā līdzīgs novērtējums jau tiek veikts dalībvalstu ekonomikas un budžeta uzraudzības ietvaros, kas ietver ES dalībvalstu kvantitatīvus un kvalitatīvus novērtējumus.

C) Izmaksas

Iepriekš izklāstītajām dažādajām Eiropas kredītspējas novērtējuma izveides iespējām būtu atšķirīgas, bet būtiskas sekas attiecībā uz novērtējuma sagatavošanai vajadzīgo resursu noteikšanu un uz tā iespējamo ietekmi uz tirgu.

Jaunas struktūras izveide būtu saistīta ar būtiskām izveides izmaksām, kas būtu jāizvērtē attiecībā pret iespējamiem ieguvumiem ES valsts obligāciju tirgum un Eiropas ekonomikai kopumā. Komisija jau iepriekš ir aplēsusi iespējamās izmaksas, ar ko būtu saistīta šāda rīcība, un secināja, ka tās nav samērīgas salīdzinājumā ar nodrošinātajiem ieguvumiem 29 . Proti, ņemot vērā, ka jauna iestāde vienkārši dublētu ES iestāžu sniegto informāciju par ES valstīm, ieguvumi, visticamāk, neatsvēru izmaksas.

2. Eiropas kredītspējas novērtējuma ietekme

A) Ietekme uz paļaušanos uz valstu kredītreitingiem

Ja iespējamais Eiropas kredītspējas novērtējums būtu ārējo reitingu alternatīva, tas varētu samazināt paļaušanos uz šādiem reitingiem. Iespējamajam Eiropas kredītspējas novērtējumam būtu jāpapildina esošie informācijas avoti un būtu jāizvairās no tā, ka ieguldītāji mehānisku paļaujas tikai uz šādu novērtējumu.

Finanšu stabilitātes padomes (FSP) ziņojumā 30 par FSP principu paļaušanās samazināšanai uz KRA reitingiem īstenošanu iestādes tiek aicinātas “neļauties vēlmei pieņemt nelielu skaitu alternatīvu pasākumu kredītspējas novērtēšanai KRA reitingu vietā, jo rezultātā var rasties aizstāts procikliskums un “bara instinkts””.

Ciktāl šāds novērtējums tikai dublētu informāciju, kas jau tiek sniegta Eiropas valstu makroekonomikas uzraudzības ietvaros, var sagaidīt, kas tas minimāli mazinās paļaušanos uz ārējiem kredītreitingiem.

B) Ietekme uz ieguldītājiem

Eiropas kredītspējas novērtējuma ietekmei būtu jābūt atšķirīgai atkarībā no ieguldītāja veida.

Spriežot pēc intervijām ar atlasītajiem institucionālajiem ieguldītājiem, ieguvumi būtu nelieli, jo šie ieguldītāji jau paši veic padziļinātu kredītspējas novērtējumu, balstoties uz esošajiem datu avotiem. Pašreizējais budžeta un makroekonomikas uzraudzības režīms jau sniedz visu būtisko informāciju ES valstu kredītspējas novērtēšanai. Eiropas kredītspējas novērtējums tikai sniegtu papildu datus, ko ieguldītāji varētu izmantot kredītriska novērtēšanas sistēmā. Turklāt intervētie institucionālie ieguldītāji, kas iegulda globālajā valsts obligāciju tirgū, dod priekšroku globālā līmenī salīdzināmiem datiem, nevis datiem par konkrētu ģeogrāfisko teritoriju, piemēram, par ES. Šādu informāciju jau sniedz tādas starptautiskās iestādes kā Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) 31 , Pasaules Banka 32 un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO) 33 .

Spriežot pēc intervijām ar mazākiem ieguldītājiem, tika secināts, ka viņi varētu konkrētos gadījumos gūt labumu no ES kredītspējas novērtējuma, ja tas varētu samazināt pūles, kas viņiem jāpieliek, lai apkopotu un analizētu visu pieejamo būtisko informāciju. Lai gan šie ieguldītāji gūst labumu no pārredzamības, ko nodrošina jaunais budžeta un makroekonomikas uzraudzības režīms ES, viņu iespējas apstrādāt šo informāciju ir ierobežotas.

Tomēr pašreizējā situācijā Eiropas kredītspējas novērtējums daudz nepalielinātu tās informācijas vērtību, ko pašlaik sniedz budžeta un makroekonomikas uzraudzības režīms, it sevišķi salīdzinājumā ar šāda Eiropas novērtējuma sagatavošanas izmaksām.

C) Ietekme uz konkurenci kredītreitingu nozarē

Īstens Eiropas kredītspējas novērtējums būtu jauns publiskā sektora konkurents esošajiem publiskā sektora un privātajiem informācijas avotiem. Tas netieši sacenstos ar esošajām KRA un konkurētu ar esošajiem privātajiem informācijas apkopojumiem, kas pieejami ieguldītājiem. Turklāt tā būtu alternatīva dažiem ekonomikas pētījumiem par Eiropas valstīm, kurus veic tādas starptautiskas iestādes kā SVF, Pasaules Banka un ESAO.

3. Secinājums par ES kredītspējas novērtējuma piemērotību

Eiropas kredītspējas novērtējumam būtu vien neliela ietekme uz centieniem mazināt paļaušanos uz valstu reitingiem, jo tas, visticamāk, dublētu esošo informāciju. Turklāt, ja tas netiktu pareizi pārvaldīts, tas varētu būt saistīts ar pārmērīgas paļaušanās risku uz šo jauno alternatīvu, ja ieguldītāji sāktu paļauties tikai uz to.

Tāpat, kā secināms no intervijām ar izraudzītajiem ieguldītājiem, Eiropas kredītspējas novērtējums būtiski neuzlabotu institucionālajiem ieguldītajiem pieejamās informācijas līmeni. No privātiem un publiskā sektora avotiem šiem ieguldītājiem ir pieejama pietiekama informācija. Situāciju vēl vairāk ir uzlabojusi jaunā dalībvalstu budžeta un makroekonomikas uzraudzības sistēma Eiropas pusgada ietvaros. Mazākiem ieguldītājiem, kas arī gūst labumu no uzraudzības mehānisma, Eiropas kredītspējas novērtēšanas instruments sniegtu nelielus ieguvumus, jo samazinātos ar izpēti saistītās pūles. Tomēr viņu iespējas strādāt ar šādu informācijas instrumentu ir ierobežotas. Visbeidzot, Eiropas kredītspējas novērtējums konkurētu ar esošajiem privātajiem informācijas sniedzējiem, tostarp ar kredītreitingu aģentūrām.

Rezumējot visus būtiskos faktorus, izveidot Eiropas kredītspējas novērtējumu attiecībā uz valsts parādu pašreiz nešķiet ne samērīgi, ne piemēroti, salīdzinot ar ieguldītāju vajadzībām un mērķi izskaust pārmērīgu paļaušanos uz ārējiem kredītreitingiem. Tādēļ Komisija neīstenos un nesagatavos šādu Eiropas kredītspējas novērtējumu attiecībā uz valsts parādu. Tomēr Komisija turpinās izskatīt iespēju izveidot alternatīvus un pieejamus informācijas avotus, lai nodrošinātu mazāko ieguldītāju vajadzības, kā paskaidrots nākamajā sadaļā.

VI. Alternatīvas darbības

Neraugoties uz to, ka Eiropas Komisija plaši publisko ekonomikas un fiskālos datus par ES dalībvalstīm, mazākie ieguldītāji var saskarties ar sarežģījumiem kredītspējas novērtēšanā attiecībā uz valsts parādu, jo viņu iespējas apstrādāt šo informāciju ir ierobežotas. Lai risinātu šo jautājumu, varētu paredzēt citus pasākumus, kas vērsti uz kredītspējas novērtēšanai vajadzīgās pamatinformācijas plūsmas nodrošināšanu.

Komisija apsvērs tālāk aplūkoto pasākumu īstenošanu.

1. Starptautisku pārredzamības standartu integrēšana

Pirmkārt, var apsvērt, vai dalībvalstis varētu īstenot labāko starptautisko praksi saistībā ar ziņojumu sniegšanu par valsts parādu un parāda vērtspapīru emitēšanu. Augstāks saskaņotības līmenis, kas balstītos uz starptautiskajiem standartiem, varētu mazināt joprojām pastāvošās dalībvalstu publicēšanas prakses atšķirības. Tas varētu uzlabot ieguldītājiem pieejamās vispārējās valsts parāda un parāda vērtspapīru emitēšanu informācijas plūsmu. Šādai rīcībai būtu jāpapildina, nevis jādublē esošais tiesiskais regulējums attiecībā uz dalībvalstu statistikas datu paziņošanu tādām struktūrām kā Eurostat. Pēc apstrādes pabeigšanas šīs analīzes pamatā varētu būt ESAO darba grupas parāda statistikas, parāda darbību un valsts parāda politikas virzienu pārredzamības jautājumos konstatējumi 34 .

2. Dalībvalstu labākās prakses sekmēšana

Otrkārt, Komisija izskatīs, vai dažās valstīs īstenoto labāko praksi varētu ieviest visās pārējās dalībvalstīs, lai nodrošinātu labāku piekļuvi valsts publiskajiem parāda datiem. Piemēram, dažas dalībvalstis publicē specializētas valsts datubāzes, kurās sniegta detalizēta informācija par nenomaksāto valsts parādu. Šīs datubāzes ir viegli un brīvi pieejamas visiem ieguldītājiem un ieinteresētajām personām.

3. Komisijas publicēto datu racionalizēšana

Visbeidzot, informācija par ekonomikas veiktspēju un demogrāfiskajiem rādītājiem ir pieejama ES līmenī, un Komisija to publicē dažādās tīmekļa vietnēs un datubāzēs. Komisija varētu izskatīt iespēju racionalizēt to, kā un kur dalībvalstu sniegtie dati tiek publiskoti.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Regula (EK) Nr. 1060/2009 par kredītreitingu aģentūrām, 39.b panta 2. punkts, OV L 302, 17.11.2009., 1. lpp., (“KRA regula”).

(2) Piemēram, atsauces uz ārējiem kredītreitingiem ir norādītas standartizētajā pieejā attiecībā uz kapitāla prasību aprēķināšanu bankām (Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīva 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK, OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp., (CRD IV) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regula (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012, OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp., (CRR)) un kapitāla prasībās apdrošināšanas sabiedrībām (Komisijas 2014. gada 10. oktobra Deleģētā regula (ES) 2015/35, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/138/EK par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā, OV L 12, 17.1.2015., 1. lpp. (Maksātspēja II)), kā arī maržu prasībās darījuma partneriem, kuriem tīrvērti neveic centralizēti.

(3) António Afonso, Davide Furceri, Pedro Gomes, Sovereign Credit Ratings and Financial Market Linkages, Application to European Data, ECB working paper series, number 1347, October 2011, pieejams https://www.ecb.europa.eu/pub/pdf/scpwps/ecbwp1347.pdf

(4) Rabah Arezki, Bertrand Candelon and Amadou N. R. Sy, Sovereign Rating News and Financial Markets Spillovers: Evidence from the European Debt Crisis, March 2011,IMF working paper series, nr WP/11/68, pieejams http://www.imf.org/external/pubs/ft/wp/2011/wp1168.pdf ; António Afonso, Pedro Gomes and Abderrahim Taamouti, Sovereign Credit Ratings, Market Volatility and Financial Gains, ECB working paper series, nr 1654, March 2014, pieejams https://www.ecb.europa.eu/pub/pdf/scpwps/ecbwp1654.pdf

(5) Lai 1. diagrammas attēlojums būtu pārskatāmāks, triju dažādu aģentūru (Standard & Poor’s, Moody’s un Fitch) izdotie kredītreitingi ir atspoguļoti uz vienotas reitingu skalas diapazonā no AAA (zemākais kredītrisks) līdz D (augstākais kredītrisks). Attēlojumā izmantotā pilnā skala ir šāda: AAA, AA+, AA, AA-, A+, A, A-, BBB+, BBB, BBB-, BB+, BB, BB-, B+, B, B-, CCC+, CCC, CCC-, CC+, CC, CC-, C+, C, C- un D. Interpretējot 1. diagrammu, būtu jāņem vērā, ka to reitinga aģentūru izmantotās reitingu noteikšanas metodes, pamatojoties uz kuru datiem tika veidota izlase, ir atšķirīgas.

(6) Diagrammā atspoguļots aģentūru Standard & Poor’s, Moody’s un Fitch izdotais eurozonas dalībvalstu un to dalībvalstu, kas nav eurozonas dalībnieces, ilgtermiņa ārvalstu valūtas reitingu vienkāršs nesvērtais vidējais rādītājs. Vidējo sintētisko reitingu ieguva, pamatojoties uz attālumu (pakāpju skaitu) no AAA reitinga, un to veido tādu kredītreitinga aģentūru izdotie vidējie reitingi, kurām ir pietiekams starpvalstu segums. Starptautiskos salīdzinājumos priekšroka tiek dota ārvalstu valūtu reitingiem, nevis vietējās valūtas reitingiem, jo vietējās valūtas reitingi ietver valūtas kursu risku, kas ietekmē starptautiskos ieguldītājus.

(7) Īrija, Grieķija, Spānija, Itālija, Portugāle.

(8) Polija, Rumānija.

(9) Horvātija, Ungārija, Apvienotā Karaliste.

(10) Čehijas Republika.

(11) Sk. 4. diagrammu.

(12) Spānija, Portugāle, Itālija, Īrija, Grieķija un Kipra.

(13) Sk. 4. diagrammu.

(14) Credit Rating Agencies: Sovereign ratings investigation, ESMA’s assessment of governance, conflicts of interest, resourcing adequacy and confidentiality controls, Published 02 December 2013, reference ESMA/2013/1775.

(15) Principles for Reducing Reliance on CRA Ratings, Financial Stability Board, 27 October 2010.

(16) G20, Seoul Summit Document, 8. lpp., pieejams https://g20.org/wp-content/uploads/2014/12/Seoul_Summit_Document.pdf .

(17) Komisijas dienestu darba dokuments “EU action plan to reduce reliance on external credit ratings”, pieejams http://ec.europa.eu/finance/rating-agencies/docs/140512-fsb-eu-response_en.pdf .

(18) IMF-FSB, The Financial Crisis and Information Gaps. Report to the G-20 Finance Ministers and Central Bank Governors, October 29, 2009, pieejams http://www.imf.org/external/np/g20/pdf/102909.pdf  

(19) KRA regulas 39.b panta 2. punkta pirmā daļa.

(20) KRA regulas 39.b panta 2. punkta otrā daļa.

(21) Pensiju fondi, kredītiestādes un aktīvu pārvaldītāji.

(22)

   Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Regula (ES) Nr. 549/2013 par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā, OV L 174, 26.6.2013., 1. lpp.

(23) Pakts balstās uz Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD), un to veido Padomes Regula (EK) Nr. 1466/97 (“preventīvā daļa”, pamatojoties uz LESD 121. pantu) un Padomes Regula (EK) Nr. 1467/97 (“korektīvā daļa”, pamatojoties uz LESD 126. pantu), kā arī to turpmākie grozījumi un saistītie tiesību akti.

(24) “Sešnieks” ietver piecas regulas un vienu direktīvu, kas stājās spēkā 2011. gada 13. decembrī un attiecas uz budžeta un makroekonomikas uzraudzību saskaņā ar jauno makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru.

(25)  Pārskats par Eiropas pusgada posmiem pieejams vietnē http://ec.europa.eu/economy_finance/economic_governance/the_european_semester/index_en.htm

(26) “Divnieks”, kurā ietilpst divas regulas, ar kurām attiecībā uz eurozonas dalībvalstīm tika ieviestas papildu uzraudzības un pārraudzības procedūras.

(27) Komisija šos plānu projektus publisko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Regulu (ES) Nr. 473/2013 par kopīgiem noteikumiem budžeta plānu projektu uzraudzībai un novērtēšanai un pārmērīga budžeta deficīta novēršanai eurozonas dalībvalstīs, OV L 140, 27.5.2013., 11. lpp.

(28) Padomes 1996. gada 25. Jūnija Regula (EK) Nr. 2223/96 par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Kopienā, OV L 310, 30.11.1996., 1. lpp.

(29) SEC(2011) 1354, Impact assessment, accompanying proposal for a Regulation amending Regulation (EC) No 1060/2009 on credit rating agencies, p. 34-37.

(30) Financial Stability Board, Thematic Review on FSB Principles for Reducing Reliance on CRA Ratings, pieejams http://www.financialstabilityboard.org/wp-content/uploads/r_140512.pdf  

(31) Piemēram, SVF valstu ziņojumi ir pieejami vietnē http://www.imf.org/external/country/index.htm ; citi SVF globālie statistikas dati par svarīgākajiem apkopotajiem ekonomikas rādītājiem, ko var izmantot valstu kredītspējas novērtēšanai, ir pieejami vietnē http://www.imf.org/external/data.htm

(32) Piemēram, Pasaules Bankas valsts parāda statistikas dati ir pieejami vietnē http://data.worldbank.org/data-catalog/international-debt-statistics

(33) Piemēram, ESAO ekonomikas prognozes ir pieejamas vietnē http://www.oecd.org/eco/economicoutlook.htm un ESAO izpētes un statistikas dati par valsts finansēm un valsts parādu ir pieejami vietnē http://www.oecd.org/eco/public-finance/.

(34) Hans J. Blommestein, Fatos Koc and Thomas Olofsson (eds.), (Forthcoming 2015), Recommendations on the Transparency of Debt Statistics, Debt Operations and Public Debt Policies, OECD Publishing.