EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 14.10.2015

COM(2015) 510 final

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPADOMEI UN PADOMEI

Bēgļu krīzes pārvaldība: Eiropas programmā migrācijas jomā izvirzīto prioritāro darbību īstenošanas pašreizējais stāvoklis

I. Ievads

Gada pirmajos deviņos mēnešos Eiropā ieceļojuši vairāk nekā 710 000 cilvēku 1 : bēgļi, pārvietotās personas un citi migranti. Un ir skaidrs, ka tendence turpināsies. Tas ir pārbaudījums Eiropas Savienībai. Eiropas programmā migrācijas jomā, ar ko Komisija nāca klajā 2015. gada maijā 2 , ir noteikta nepieciešamība pēc visaptverošas pieejas migrācijas pārvaldībai. Kopš tā laika ieviesti vairāki svarīgi pasākumi, tostarp pieņemot divas ārkārtas shēmas, kas no visvairāk skartajām dalībvalstīm uz pārējām ES dalībvalstīm paredz pārcelt 160 000 cilvēku, kam nepārprotami nepieciešama starptautiskā aizsardzība. Tomēr bēgļu krīzes risināšanai nepieciešama arī tūlītēja papildu darbība.

Šā iemesla dēļ 23. septembrī Eiropas Komisija detalizēti izklāstīja prioritāro darbību kopumu, kuras veicamas nākamajos sešos mēnešos, lai īstenotu Eiropas programmu migrācijas jomā 3 . Tas ietvēra gan īstermiņa darbības, kuru mērķis ir stabilizēt pašreizējo situāciju, kā arī ilgtermiņa pasākumus, kuru uzdevums ir izveidot stabilu sistēmu, kas spēj izturēt laika pārbaudi.

Prioritāro darbību sarakstā izklāstīti galvenie tūlītēji veicamie pasākumi: i) operatīvie pasākumi; ii) budžeta atbalsts un iii) ES tiesību aktu īstenošana.

Saraksts tika apstiprināts neformālajā valstu un valdību vadītāju sanāksmē 2015. gada 23. septembrī 4 .

Šajā paziņojumā pēc trim nedēļām izklāstīts, ar kādām sekmēm īstenotas prioritārās darbības (sk. 1. pielikumu). Eiropadome šonedēļ dod iespēju valstu vai to valdību vadītājiem skaidri un nepārprotami apņemties sākt jaunu posmu ES atbildes reakcijā uz bēgļu krīzi — ātru un apņēmīgu īstenošanu.

II. Operatīvie pasākumi

Lai efektīvi pārvaldītu migrācijas plūsmu radīto spiedienu uz dažiem kopējās Šengenas zonas ārējās robežas posmiem, visām dalībvalstīm jārīkojas atbildīgi un solidāri. Ātra “karsto punktu” pieejas ieviešana sniedz atbalstu visvairāk skartajām dalībvalstīm, nodrošinot, ka iebraucēji tiek pienācīgi uzņemti, identificēti un tiek nokārtotas nepieciešamās formalitātes. Paralēli Komisija ir ierosinājusi un Padome pieņēmusi pasākumus, kas paredz pārcelt 160 000 cilvēku, kuriem nepārprotami vajadzīga starptautiskā aizsardzība. Tas ļaus ievērojami, kaut tikai daļēji, mazināt spiedienu uz visvairāk skartajām dalībvalstīm. Ir ārkārtīgi svarīgi, lai minētie paralēlie pasākumi tagad tiktu pilnībā īstenoti: lai visiem migrantiem tiktu ņemti pirkstu nospiedumi, lai patvēruma meklētāji tiktu ātri atlasīti un pārcelti un lai uzņemšanas spējas būtu pienācīgas, papildus tam lai tiktu veikti pasākumi citā dalībvalstī ieceļojošu pārcelto personu turpmākas pārvietošanās novēršanai un tūlītējai atgriešanai pārcelšanas valstī. Vēl viens būtisks elements ir darbība, kas nodrošinātu to personu ātru atgriešanos, brīvprātīgu vai piespiedu kārtā, kurām nav vajadzīga starptautiskā aizsardzība un kurām tāpēc nav tiesību uz pārcelšanu. Komisijas ierosinātās prioritārās darbības veltītas lielākoties pasākumu operatīvajam aspektam.

II.1. “Karsto punktu” pieejas īstenošana

Labi funkcionējoša un efektīva migrācijas pārvaldība ārējo robežu posmos, kuros spiediens ir vislielākais, ir ārkārtīgi svarīga, lai atjaunotu uzticēšanos sistēmai kopumā un jo īpaši Šengenas brīvas pārvietošanās telpai bez iekšējās robežkontroles. Svarīgākais ES uzticamībai un stratēģijai ir parādīt, ka ir iespējams atjaunot pienācīgu migrācijas sistēmas darbību, jo īpaši “karstajos punktos” 5 norīkojotmigrācijas pārvaldības atbalsta grupas , lai dalībvalstīm, kuras izjūt visspēcīgāko spiedienu, palīdzētu izpildīt saistības un pienākumus. Lai atbalsta grupas varētu veikt savu darbu, tām vajadzīgs spēcīgs ES aģentūru atbalsts, maksimāli cieša sadarbība ar iestādēm Itālijā un Grieķijā un pārējo dalībvalstu atbalsts.

Komisija ir nosūtījusi īpašos sūtņus gan uz Itāliju, gan Grieķiju, lai tie veiktu praktisku koordināciju un sniegtu atbalstu. Komisijas Strukturālo reformu atbalsta dienesta ģenerāldirektora vadībā, kurš ir pakļauts tieši Komisijas priekšsēdētājam, Grieķijā strādā specializēta komanda. Šī komanda ir pieņēmusi pakāpenisku pieeju, kā noteikt “karstos punktus”, iesaistīt atbalsta grupas, sākt atgriešanu un stiprināt robežas. Tādā pašā veidā Itālijā tiek īstenots tieša reāllaika atbalsta un koordinācijas darba modelis. Šis pastiprinātais nepārtrauktais atbalsts no Komisijas ir daudz devis abām dalībvalstīm, lai tās varētu sākt pārcelšanas īstenošanas fāzi (sk. 2. un 3. pielikumu).

Pēc intensīvākas aģentūru iesaistes, kas paredzēta Eiropas programmā migrācijas jomā, gan Grieķijā, gan Itālijā migrācijas pārvaldības atbalsta grupas veido un koordinē Eiropas reģionālās darba grupas. Piedalās Frontex, Eiropas Patvēruma atbalsta birojs (EASO), Eiropols un Eurojust 6 . Rezultātā tās var nekavējoties reaģēt uz vajadzībām, kas norādītas Itālijas un Grieķijas iesniegtajos plānos.

Tomēr viņu darbs lielā mērā atkarīgs no dalībvalstu atbalsta. Frontex un EASO ir izsludinājuši dalībvalstīm adresētus uzaicinājumus veikt ieguldījumus cilvēkresursu un tehniskā aprīkojuma veidā. Abos gadījumos pieprasītais līdzekļu apjoms ir neparasti liels salīdzinājumā ar pieprasījumiem, ko aģentūras iesniegušas iepriekš. Tas atspoguļo to uzdevumu ārkārtas raksturu, kuri jārisina vairumam skarto dalībvalstu. Ir svarīgi, lai pārējās dalībvalstis uz šiem uzaicinājumiem atbildētu pozitīvi, konkrēti un ātri.

Frontex jaunākajā uzaicinājumā pausta nepieciešamība pēc 775 papildu robežsargiem, pārbaužu veicējiem, iztaujātājiem un tulkiem — tiem visiem būtu jāveic uzdevumi, bez kuriem nav iespējama Eiropas Savienības ārējo robežu efektīva pārvaldība. Uzaicinājums attiecas uz 670 amatpersonām — lielākoties tiešam “karsto punktu” pieejas atbalstam Itālijā un Grieķijā, aptverot vajadzības, kas aplēstas līdz 2016. gada janvāra beigām, — un 105 pieaicinatajām amatpersonām — uzdevumiem pie vairākām Eiropas Savienības ārējām sauszemes robežām.

EASO jaunākajā uzaicinājumā norādītajiem vairāk nekā 370 speciālistiem jāapmierina Itālijas un Grieķijas vajadzības līdz 2017. gada trešajam ceturksnim. Šie speciālisti varētu atbalstīt abu dalībvalstu patvēruma pārvaldības iestādes reģistrācijas procesā, ar pārcelšanu saistīto informēšanas uzdevumu veikšanā un iespējamu viltotu dokumentu atklāšanā.

Vajadzība pēc personāla un tehnikas tika skaidri atzīta ES valstu un valdību vadītāju septembra neformālajā sanāksmē, kurā šīs vajadzības apmierināšanai tika dots laiks līdz novembrim.

Tomēr saistības, ko līdz šim uzņēmušās dalībvalstis, nebūt neaptver visas reālās vajadzības. Kopš 8. oktobra uz EASO uzaicinājumu veikt ieguldījumu atsaukušās tikai sešas dalībvalstis 7 , piedāvājot nosūtīt 81 speciālistu no 374 nepieciešamajiem. Uz Frontex uzaicinājumu līdz šim atsaukušās sešas dalībvalstis 8 , nosūtot 48 robežsargus. Lai apmierinātu aģentūru novērtētās vajadzības, dalībvalstīm būtu ātri jāiesniedz sava ieguldījuma piedāvājums.

Itālija ir norādījusi šādas “karsto punktu” zonas: Augusta, Lampedūza, Porto Empedokle, Pocallo, Taranto un Trapāni. (Sk. 5. pielikumu). Pirmā migrācijas pārvaldības atbalsta grupa ir izveidota un darbojas Lampedūzā. Tās pamatā ir Eiropas reģionālā darba grupa, kas izveidota 2015. gada jūnijā Katānijā, Sicīlijā 9 . Atbalsta grupā patlaban ietilpst divas iztaujātāju grupas no Frontex un EASO speciālisti, un tā darbojas gan “karstajā punktā”, gan tuvējā centrā, ko izmanto pārcelšanai. Frontex jau ir iesaistījis 42 pieaicinātās amatpersonas, savukārt EASO — 6 speciālistus.

Lai “karsto punktu” pieeja būtu efektīva, ir būtiski palielināt uzņemšanas spējas, lai patvēruma meklētājus izmitinātu pirms pārcelšanas. Vajadzīga arī pienācīga spēja aizturēt nelikumīgos migrantus, pirms tiek izpildīts lēmums par viņu atgriešanu. Itālija ir palielinājusi savas uzņemšanas spējas, un tagad četrās apzinātājās “karsto punktu” zonās tai ir sākotnējās uzņemšanas centri, kuros iespējams izmitināt ap 1500 cilvēku. Izmitināšanas spēja tiks palielināta, līdz gada beigām nodrošinot vēl 1000 papildu vietas un tādējādi panākot, ka kopējā sākotnējās uzņemšanas spēja ir līdz 2500 cilvēkiem.

Grieķija ir norādījusi piecas “karsto punktu” zonas: Lesba, Hija, Lera, Sama un Kosa. (Sk. 4. pielikumu). Pilnībā darbojas Eiropas reģionālās darba grupa Pirejā. Pirmā migrācijas pārvaldības atbalsta grupa darbosies Lesbas “karstā punkta” apkārtnē. Frontex jau ir piesaistījis 53 speciālistus: patlaban viens EASO darbinieks ir pastāvīgā darbā Grieķijā, lai palīdzētu organizēt EASO speciālistu piesaisti.

Grieķija ir palielinājusi savas uzņemšanas spējas, un patlaban tai ir septiņi sākotnējās uzņemšanas centri, pārbaudes centri un pagaidu telpas četrās no norādītajām “karsto punktu” zonām (Lesbā, Hijā, Samā un Lerā), kur iespējams izmitināt ap 2000 cilvēku. Uzņemšanas spēja tiek palielināta 10 .

Daļa no uzņemšanas vajadzībām “karsto punktu” zonās ir saistītas ar to nelikumīgo migrantu identificēšanu un reģistrēšanu, kuriem nav nepārprotami vajadzīga starptautiskā aizsardzība un kurām tāpēc nav tiesību uz pārcelšanu. Tam nepieciešamas pietiekamas spējas, kas ietver telpas, no kurām nelikumīgie migranti nevarētu aizbēgt.

II.2. Pārcelšanas shēmas ieviešana

Padomes 14. septembrī pieņēma Komisijas iesniegto lēmuma priekšlikumu 11 , kurā bija paredzēts no Itālijas un Grieķijas pārcelt 40 000 cilvēku, kuriem nepārprotami vajadzīga starptautiskā aizsardzība. Pēc nedēļas tika pieņemts lēmums 12 , kura pamatā arī bija Komisijas priekšlikums, kurā bija paredzēts no Itālijas, Grieķijas un citām dalībvalstīm, ko tieši skar bēgļu krīze, pārcelt 120 000 cilvēku. Migrācijas pārvaldības atbalsta grupas ir instruments, ar kuru nodrošināt pārcelšanu no Savienības ārējām robežām.

Abi lēmumi paredz tūlītējus pēcpasākumus, ko veic ES iestādes, dalībvalstis, kas izjūt spiedienu, un dalībvalstis, kuras apņēmušās izmitināt pārceltos cilvēkus.

Lai virzītu tālāk praktisko īstenošanu, Eiropas Komisija 1. oktobrī pārcelšanas un pārmitināšanas forumā pulcināja vairāk nekā 80 delegātu no dalībvalstīm, ES aģentūrām un Starptautiskās Migrācijas organizācijas un Apvienoto Nāciju Organizācijas Augsto komisāru bēgļu jautājumos. Itālija un Grieķija foruma laikā iesniedza pārcelšanas ceļvedi, kurā izklāstīti pasākumi patvēruma, sākotnējās uzņemšanas un atgriešanas jomā, kā arī soļi, ko tās spers tuvāko nedēļu laikā, lai nodrošinātu pilnīgu pārcelšanas shēmas ieviešanu.

Pirmie cilvēki, kuriem nepārprotami vajadzīga aizsardzība, ir pārcelti, bet vēl ir nepieciešams liels darbs, lai īsākajā laikā nodrošinātu, ka ik mēnesi tiek pārcelts ievērojams cilvēku skaits, proti, vairāki simti cilvēku. Visas dalībvalstis tika aicinātas noteikt savus valsts kontaktpunktus. Līdz šim valsts kontaktpunktus norādījusi 21 dalībvalsts 13 . Tām tika arī lūgts pēc vajadzības nosūtīt uz Itāliju un Grieķiju sadarbības koordinatorus. Līdz šim sadarbības koordinatorus nosūtījušas 22 dalībvalsts 14 .

Svarīga pārcelšanas ķēdes daļa ir uzņēmējas dalībvalsts pienācīga uzņemšanas spēja, kas nodrošina izmitināšanas iespējas pārceltajiem cilvēkiem. Līdz šim tikai sešas dalībvalstis ir paziņojušas, ka tām ir šāda spēja pārcelto cilvēku izmitināšanai 15 . Visām dalībvalstīm līdz oktobra beigām būtu jāiesniedz šāds paziņojums .

To cilvēku sākotnējā reālā pārcelšana, kuriem ir nepārprotami vajadzīga starptautiskā aizsardzība

2015. gada 9. oktobrī no Romas notika pirmais lidojums, ar kuru 19 eritrejieši devās uz Zviedriju, lai sāktu tur jaunu dzīvi. Klātesot Migrācijas un iekšlietu komisāram Dimitrim Avramopulam, Luksemburgas ārlietu mistram Žanam Aselbornam un Itālijas iekšlietu ministram Andželīno Alfāno, piecas sievietes un 14 vīrieši izlidoja no Čampīno lidostas. Tas bija svarīgs simbolisks brīdis, kas iezīmē jaunu Eiropas pieeju patvēruma pieteikumu apstrādē. Tomēr ar simbolisko nozīmi nepietiek, Itālijā un Grieķijā pārcelšanai jākļūst sistemātiskai, ierastai lietai.

Pirmais lidojums varēja notikt pēc intensīva Itālijas un Zviedrijas iestāžu, Frontex, citu ES aģentūru, vietējo NVO un Eiropas Komisijas piesaistīto īpašo sūtņu veikta sagatavošanas darba uz vietas. Nerimstoši pūliņi ir nodrošinājuši, ka sistēma darbojas un ikvienā ceļa posmā var veikt nepieciešamo reģistrāciju un nokārtot formalitātes.

Lai pirmā pārceļošana būtu veiksmīga, bija ļoti svarīgi informēt eritrejiešu kopienu. Sākotnēji patvēruma meklētāji izvairījās no reģistrēšanās, jo neuzticējās sistēmai. Komisijas sūtņi uz vietas pēdējās nedēļās pielikuši lielus pūliņus, sadarbojoties ar ANO Augsto komisāru bēgļu jautājumos un vietējām NVO, lai pārliecinātu pirmos cilvēkus tikt pārceltiem.

Uzticība sistēmai palielinās jo īpaši kopš pirmās pārcelšanas. Patlaban Lampedūzā un centrā “Villa Sikania” veidojas to cilvēku rindas, kuri vēlas reģistrēties. Jau vairāk nekā 100 eritrejiešu atzīti pār pārcelšanas kandidātiem.

Tagad ir svarīgi virzīt tālāk pārcelšanas procesu, sevišķi raugoties, lai neveidotos pārcelšanas kandidātu “sastrēgumi”.

Pirmo grupu veiksmīga pārceļošana pārcelšanas procesa ietvaros ir svarīgs pirmais solis. Process jāievirza drošā gultnē, jāpanāk tā turpināšanās pietiekamā apjomā. Tagad visām dalībvalstīm skaidri jāpiedāvā Komisijai apņemšanās līdz gada beigām pārcelt konkrētu skaitu cilvēku, ņemot vērā nepieciešamību steidzami risināt šo problēmu.

II.3. Pārmitināšana

To cilvēku pārmitināšana, kuriem nepieciešama starptautiskā aizsardzība, tieši no trešām valstīm atbilst ES humanitārajiem pienākumiem, un bēgļi tādējādi gūst drošu alternatīvu bīstamajam ceļojumam uz Eiropu pašu spēkiem. Pārcelšanas un pārmitināšanas forumā 1. oktobrī dalībvalstis apstiprināja saistības, ko tās uzņēmās jūlijā, nākamo divu gadu laikā šādā veidā uzņemt vairāk nekā 20 000 bēgļu. Pārmitināšanas seminārā 2. oktobrī tika izstrādāti praktiski risinājumi, kā nodrošināt efektīvu pārmitināšanas koncepta piemērošanu. Pirmā pārmitināšana ir notikusi 16 . Tagad dalībvalstīm būtu jāsniedz Komisijai informācija, cik daudz cilvēku nākamo sešu mēnešu laikā un no kurienes tās pārmitinās.

II.4. Atgriešana un atpakaļuzņemšana

Savienoto mehānismu pamatelements, kas ļauj ES patvēruma sistēmai nodrošināt, ka cilvēki, kuriem nav tiesību uz starptautisko aizsardzību, reāli atgriežas savā zemē. Pašlaik praksē tiek īstenots pārāk maz atgriešanas lēmumu, un to izmanto kontrabandistu tīkli, lai piesaistītu migrantus, kuriem starptautiskā aizsardzība nav nepieciešama. Jo efektīvāka kļūst atgriešanas sistēma, jo mazāk paliek iespēju kontrabandistiem pārliecināt cilvēkus, ka tad, ja tiks atzīts, ka tiem nav nepieciešama starptautiskā aizsardzība, tiem tomēr izdosies netikt atsijātiem.

Dalībvalstis 2015. gada oktobrī Tieslietu un iekšlietu padomē apstiprināja Komisijas ierosināto ES rīcības plānu par atgriešanu 17 . Tagad galvenā uzmanība vērsta uz ātriem un efektīviem pēcpasākumiem.

Itālija nesen veikusi divas atgriešanas operācijas: 28 tunisieši atgriezušies no Itālijas Tunisijā un 35 ēģiptieši atgriezušies Ēģiptē. Viena kopīga atgriešanas operācija, ko koordinē Frontex, plānota oktobrī no Itālijas, divas — no Grieķijas. Šādam operācijām jānotiek biežāk.

Reālas atgriešanas nodrošināšana ir galvenais migrācijas pārvaldības atbalsta grupu uzdevums “karstajos punktos”.

Tādēļ Eiropas Savienībā ir nepieciešamas efektīvas sistēmas, kuras pieņem un izpilda atgriešanas lēmumus. Pēdējo mēnešu laikā ir veikti konkrēti pasākumi, lai izveidotu integrētu atgriešanas pārvaldības sistēmu un izmantotu ES informācijas apmaiņas sistēmas, aptverot atgriešanas lēmumus un ieceļošanas aizliegumus. Nepieciešamie resursi jānodrošina arī dalībvalstu atgriešanas aģentūrām, lai tās varētu izpildīt savus uzdevumus.

Atgriešanas lēmumus var īstenot tikai tad, ja ir panākta vienošanās ar izcelsmes valstīm par attiecīgo personu atpakaļuzņemšanu. Atpakaļuzņemšana ir neatņemama efektīvas migrācijas politikas sastāvdaļa. Izcelsmes valstīm jāuzņem atpakaļ cilvēki, kas atgriežas. Tam ir vajadzīgā cieša partnerība ar trešām valstīm, kur tiktu izmantoti visi instrumenti, kas ir mūsu rīcībā. Dalībvalstīm un Komisijai būtu jāsadarbojas, lai ārējās attiecībās ar trešajām valstīm panāktu trauslo līdzsvaru starp spiedienu un stimuliem un tādējādi vairāk cilvēku atgrieztos savās izcelsmes valstīs. Šajā procesā ir panākta vienošanās, ka dalībvalstis līdz 2015. gada beigām uz vienpadsmit valstīm norīkos Eiropas migrācijas sadarbības koordinatorus, bet norīkošana vēl nav īstenota 18 . Augstā pārstāve / priekšsēdētāja vietniece ir izsludinājusi pirmos augsta līmeņa dialogus ar galvenajām nelikumīgās migrācijas izcelsmes valstīm, tiem sekos dažādi plašāka mēroga dialogi ar Etiopiju, Somāliju, Āfrikas Savienību un Sāhelas valstīm. Tūlītējā prioritāte ir nodrošināt, lai spēkā esošie atpakaļuzņemšanas nolīgumi tiktu reāli piemēroti praksē.

Atpakaļuzņemšana darbojas: praktiska sadarbība ar Pakistānu

Kopš 2012. gada Eiropas Savienībai ir atpakaļuzņemšanas nolīgums ar Pakistānu. Ņemot vērā, ka jau daudzus gadus iesaistīts liels skaits personu (sk. 9. pielikumu), Pakistāna ir ceturtais lielākais to trešo valstu valstspiederīgo izcelsmes avots, par kuriem konstatēts, ka tie ieceļojuši Eiropas Savienībā nelikumīgā veidā, minētais nolīgums ir īpaši nozīmīgs. Tomēr tiek lēsts, ka atgriežas tikai aptuveni 54 % Pakistānas pilsoņu, par kuriem Eiropas Savienībā pieņemts atgriešanas lēmums. Nolīguma īstenošanas efektivitāte dažādās dalībvalstīs ievērojami atšķiras. Sevišķas grūtības konstatētas Grieķijā — tās izriet no domstarpībām par dokumentāciju. Šomēnes notiek Komisijas un Grieķijas un Pakistānas iestāžu specializētās diskusijas par atpakaļuzņemšanu ar mērķi atsākt atgriešanas procesu:

Atēnās notika Komisijas, Grieķijas un Pakistānas ierēdņu diskusijas par ES un Pakistānas atpakaļuzņemšanas nolīgumu;

tajā pašā dienā notika apspriešanās starp ES delegāciju un Pakistānas Ārlietu ministriju;

komisārs Avramopuls dosies uz Islamabadu 29. oktobrī apspriest kopīgo migrācijas plānu.

Sasniedzamie rezultāti:

Grieķijai un Pakistānai kopīga izpratne par ES atpakaļuzņemšanas nolīgumu;

novembrī Frontex veiks kopīgu Pakistānas pilsoņu atgriešanas operāciju no Grieķijas;

Komisija iesniegs rīcības plānu labākai migrācijas pārvaldībai ar Pakistānu.

II.5. Citi atbalsta veidi dalībvalstīm

Dalībvalstīm ir vairākas iespējas lūgt ES atbalstu robežu un migrācijas pārvaldības jomā, bet tās vēl aizvien netiek pilnībā izmantotas.

Dalībvalstis var pieprasīt izvietot ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienības (RABIT), lai sniegtu tūlītēju robežsardzes atbalstu steidzama vai ārkārtēja migrācijas spiediena gadījumos. Komisija uzskata, ka apstākļi, kādos dažu pēdējo mēnešu laikā nonākusi Grieķija, ir tieši tādi, kādiem minētās vienības paredzētas. Ne Grieķija, ne Itālija līdz šim nav izmantojusi šo mehānismu.

Valsts var izmantot ES civilās aizsardzības mehānismu 19 , ja tā uzskata, ka netiek galā ar krīzes situāciju. Mehānisms balstās uz brīvprātīgiem dalībvalstu ieguldījumiem (ieskaitot zinātību, aprīkojumu, pajumti un medikamentus). Pagājušajā mēnesī dalībvalstis tika aicinātas paziņot Komisijai, kādus resursus tās gatavas piedāvāt, lai palīdzētu bēgļiem. Tikai astoņas dalībvalstis 20 ir paziņojušas, ka tām ir ierobežoti civilās aizsardzības resursi, kurus tās būtu gatavas izmantot jau šogad, ja tas tiktu lūgts. Komisija atgādina, ka dalībvalstīm nepieciešams atbalstīt mehānismu ar būtiskiem ieguldījumiem.

Lai palīdzētu reaģēt uz neatliekamām vajadzībām, ko rada bēgļu un migrantu pieplūdums līdz šim nepieredzēti lielā apjomā, 2015. gadā mehānisms tika izmantots divreiz, lai palīdzētu Ungārijai 21 , un vienreiz, lai palīdzētu Serbijai 22 .

Būtu arī jāatgādina, ka turpinās atbalsts dalībvalstīm no Frontex kopīgajām operācijām TRITON un POSEIDON, kas nodrošina ikdienas atbalstu ārējo robežu pārvaldībā, un glābj tūkstošiem migrantu un bēgļu. Patlaban resursus operācijai TRITON sniedz 7 dalībvalstis, operācijai POSEIDON — 18 dalībvalstis 23 . Tomēr pieejamo resursu ir daudz mazāk nekā vajadzību.

Sasniegtais

Pirmais “karstais punkts” Lampedūzā (Itālijā) jau darbojas.

Pirmais “karstais punkts” Lesbā (Grieķijā) sāks darboties tuvākajās dienās.

Sākusies pārcelšana uz pārējām dalībvalstīm.

Darbojas migrācijas pārvaldības atbalsta grupas.

Notikusi pirmā pārmitināšana.

Frontex atbalsta atgriešanas misijas.

Turpmākie pasākumi

Līdz gada beigām Itālijā darbību sāk pavisam seši “karstie punkti”.

Līdz gada beigām Grieķijā darbību sāk pavisam pieci “karstie punkti”.

Dalībvalstis atsaucas uz aicinājumiem pēc speciālistiem un aprīkojuma, lai palīdzētu migrācijas pārvaldības atbalsta grupām pilnībā darboties.

Dalībvalstis ziņo, cik daudz vietu pārcelšanai un pārmitināšanai tās nodrošinās, un norāda savu uzņemšanas spēju.

Atsākas atgriešana no Grieķijas uz Pakistānu.

Dalībvalstis piešķir pietiekamus resursus Frontex kopīgajām operācijām TRITON un POSEIDON.

III. Budžeta atbalsts

Pirms trim nedēļām Komisija apņēmās nekavējoties pastiprināt finansiālo atbalstu. Pa šo laiku Komisija ir ierosinājusi budžeta grozījumus, lai palielinātu finanšu resursus bēgļu krīzes risināšanai vēl par 1,7 miljardiem euro 2015. un 2016. gadam.

Summā ietilpst:

papildu ārkārtas palīdzība jau 2015. gadā no Patvēruma, migrācijas un imigrācijas fonda un Iekšējās drošības fonda (Robežas) (100 miljoni euro) (sk. 8. pielikumu);

triju pamataģentūru stiprināšana ar 120 amatvietām (60 amatvietas Frontex, 30 amatvietas EASO un 30 — Eiropolam);

papildu finansējums Eiropas kaimiņattiecību instrumentam (300 miljoni euro) un citu ES fondu pārdale tādā veidā, lai ES trasta fonds Sīrijai šogad sasniegt vismaz 500 miljonus euro;

finansējuma palielinājums humānajai palīdzībai 500 miljonu euro apmērā (200 miljoni euro 2015. gadā un 300 miljoni euro 2016. gadā) ar mērķi tieši palīdzēt bēgļiem, proti, sadarbojoties ar ANO Augsto komisāru bēgļu jautājumos, Pasaules Pārtikas programmu un citām attiecīgām organizācijām, lai apmierinātu tādas bēgļu pamatvajadzības kā nepieciešamību pēc ūdens un pajumtes;

600 miljoni euro papildu saistībām 2016. gadam, lai palielinātu ārkārtas finansējumu ar migrāciju saistīto problēmu risināšanai (94 miljoni euro), pārcelšanas paketes atbalstam (110 miljoni euro), vairāk cilvēkresursu un finanšu resursu Frontex, EASO un Eiropolam (ap 86 miljoniem euro, lai sniegtu atbalstu atgriešanai un “karsto punktu” zonās, kā arī stiprinātu aģentūras) un papildu finansējums bēgļu krīzes visvairāk skartajām dalībvalstīm (310 miljoni euro).

Tas nozīmē, ka bēgļu krīzes risināšanai kopumā pieejamie līdzekļi 2015. un 2016. gadā sasniegs 9,2 miljardus euro.

Eiropas Parlaments un Padome ir ātri pieņēmuši izmaiņas 2015. gada budžetā. Komisija ir pieņēmusi grozījumus 2016. gada budžetā un aicina budžeta lēmējinstitūciju apņemties līdzīgā kārtā paātrināti pieņemt 2016. gada budžetu.

Ir būtiski, lai papildus ievērojami lielākiem ar migrāciju saistītiem izdevumiem no ES budžeta arī valstu izdevumi tagad tiktu vērsti uz kopējo Eiropas centienu realizēšanu. To 23. septembrī atzina ES valstu un valdību vadītāji, kuri uzsvēra nepieciešamību, lai valstu valdības veiktu ES finansējumam līdzvērtīgas iemaksas centieniem, kuru mērķis ir:

atbalstīt bēgļu steidzamās vajadzības ar ANO Augstā komisāra bēgļu jautājumos, Pasaules Pārtikas programmas 24 un citu aģentūru starpniecību un tādējādi savākt vismaz 1 miljardu euro. ES budžetam nodrošinot 200 miljonus euro papildu atbalsta šogad un 300 miljonus euro nākamgad, no valsts budžetiem nepieciešamas saistības 500 miljonu euro apmērā.

Kopš 23. septembra desmit dalībvalstis 25 ir apņēmušās veikt papildu iemaksas, nodrošinot kopējo summu 275 miljonu euro apmērā. Faktiski vairāk nekā 80 % no šīs summas ir apņēmušās nodrošināt divas dalībvalstis: Apvienotā Karaliste un Vācija. Tādējādi joprojām saglabājas deficīts, kas pārsniedz 225 miljonus euro;

būtiski palielināt atbalstu ES reģionālajam trasta fondam Sīrijas krīzei. Komisija aicina dalībvastis veikt ES budžeta finansējumam līdzvērtīgas iemaksas 500 miljonu apmērā.

Tomēr, kaut arī Sīrija ir patlabanējās krīzes centrā un minētais trasta fonds ir elastīgs un ātrs reaģēšanas instruments, līdz šim dalībvalstu atsaucība ir bijusi minimāla, proti, iesaistījušās tikai divas dalībvalstis: Itālija apsolījusi iemaksas 3 miljonu apmērā un Vācija — 5 miljonu eiro apmērā. Tādējādi kopumā saglabājas deficīts gandrīz 492 miljonu euro apmērā;

veikt valstu iemaksas ārkārtas trasta fondā stabilitātes nodrošināšanai un nelikumīgas migrācijas un personu pārvietošanas galveno iemeslu novēršanai Āfrikā. Komisija uzskata, ka valstu iemaksām ir jābūt līdzvērtīgām 1,8 miljardu euro ES finansējumam. Atbalsts atkal bijis niecīgs, piekritušas iesaistīties tikai trīs dalībvalstis — Luksemburga, Vācija un Spānija —, katra apsolot iemaksas 3 miljonu apmērā. Sešas dalībvalstis 26 neformāli apstiprinājušas, ka piedalīsies, bet nav skaidri norādījušas summu. Četras citas dalībvalstis 27 ir paziņojušas, ka, “ļoti iespējams”, tās veiks iemaksas, un vēl četras 28 joprojām apsver šādu iespēju. Divas valstis ārpus ES 29 ir neformāli apsolījušas, ka tās varētu veikt iemaksas aptuveni 9 miljonu euro apmērā. Tādējādi saglabājas ļoti liels deficīts 1,791 miljonu euro apmērā.

Finanšu resursi ir neatņemama daļa no līdzekļu kopuma bēgļu bēdīgā stāvokļa tūlītējam risinājumam un tā pamatcēloņu novēršanai. Pilnīgi noteikti ir steidzami jānovērš neatbilstība starp Eiropadomes konstatētajām vajadzībām un reālo summu, ko tikai nedaudzas dalībvalstis līdz šīm ir apsolījušas (sk. 7. pielikumu).

Sasniegtais

Eiropas Parlaments un Padome pieņēmuši lēmumu par papildu 800 miljoniem euro bēgļu un migrācijas politikas atbalstam 2015. gadā, ko ierosināja Komisija.

Lēmums par papildu 900 miljoniem euro 2016. gadam tagad jāpieņem budžeta lēmējinstitūcijai.

Turpmākie pasākumi

Eiropas Parlamentam un Padomei būtu jāpieņem Komisijas ierosinātās izmaiņas 2016. gada budžetā.

Dalībvalstīm nepieciešams iemaksāt visu apsolīto summu 500 miljonu euro apmērā bēgļiem sniegtās humānās palīdzības atbalstam, lai kopā tā sasniegtu 1 miljardu euro.

Dalībvalstīm nepieciešams veikt ES budžeta finansējumam līdzvērtīgas iemaksas 500 miljonu apmērā ES trasta fondā Sīrijai un 1,8 miljardus euro ES finansējumā ES trasta fondā Āfrikai.

Šajā sakarā ir radušies jautājumi par to, vai izdevumi, kas radušies bēgļu krīzes pārvaldībā, tiks aplūkoti Stabilitātes un izaugsmes pakta satvarā. Komisija ir apstiprinājusi, ka saņēmusi konkrētu pieprasījumu no dalībvalsts, tā pārbaudīs, vai un kā to varētu realizēt, ievērojot pašreizējos Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumus. Tie paredz elastību, kas iestrādāta paktā, lai varētu reaģēt uz neparedzētiem apstākļiem un neparastiem notikumiem.

Šis novērtējums būtu jāveic katrā gadījumā atsevišķi valsts fiskālo dokumentu analīzes ietvaros. Atbilstoši saskaņotai pakta piemērošanas metodikai tā būtu jābalsta uz pierādījumiem par neto izmaksām.

IV. ES tiesību aktu īstenošana

Kopējā Eiropas patvēruma sistēma ir balstīta uz palīdzību cilvēkiem, kam vajadzīga starptautiskā aizsardzība, un to migrantu atgriešanu, kuriem nav tiesību uzturēties ES teritorijā. Lai tā kļūtu par realitāti, Eiropas Savienībai tagad ir spēcīgs kopīgu noteikumu kopums par patvērumu un nelikumīgu migrāciju. Tomēr šie noteikumi ir jāpiemēro pareizi.

Piemērs tam, kā Komisija cenšas veicināt reālu īstenošanu atgriešanas jomā, kur Komisija palīdzējusi dalībvalstīm saprast noteikumu konsekvences. Komisija sarīkoja specializētus dialogus ar dalībvalstīm ar mērķi akcentēt pasākumus, kas veicami, lai izpildītu atgriešanas pienākumu. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai nelikumīgie migranti būtu fiziski pieejami atgriešanai, un jāizmanto aizturēšana gadījumos, kad tas ir nepieciešams, lai novērstu nelikumīgo migrantu bēgšanu. Kamēr pastāv reāla izraidīšanas iespēja, to nedrīkstētu mazināt, priekšlaicīgi beidzot aizturēšanu. Visbeidzot, gan ātra lēmumu pieņemšana, gan darbinieku pieejamība un pietiekamas aizturēšanas spējas var izšķirīgi ietekmēt atgriešanas lēmumu praktisko īstenošanu.

Kopš augusta Komisija piecām dalībvalstīm nosūtījusi administratīvas vēstules, kas skar Eurodac regulu par pirkstu nospiedumu ņemšanu, un desmit vēstules par Atgriešanas direktīvas pareizu īstenošanu. Visas attiecīgās dalībvalstis ir atbildējušas uz vēstulēm par Eurodac regulu, un Komisija patlaban izskata atbildes, lai saprastu, vai tās ir pietiekamas vai būtu jāsāk pienākuma neizpildes procedūras. Attiecībā uz Atgriešanas direktīvu līdz šim saņemta tikai viena atbilde 30 . Komisija gaida pārējās atbildes un ātri novērtēs situāciju. Vienai dalībvalstij adresēta arī administratīva vēstule par atbilstību Patvēruma procedūru direktīvai, Direktīvai, ar ko nosaka obligātos standartus patvēruma meklētāju uzņemšanai, un Šengenas Robežu kodeksam.

Attiecībā uz lēmumu par septembrī pieņemtiem 40 lēmumiem par iespējamu vai faktisku pienākuma neizpildi saistībā ar Patvēruma procedūru direktīvu, Direktīvu, ar ko nosaka obligātos standartus patvēruma meklētāju uzņemšanai, un Kvalifikācijas direktīvu papildus 34 lietām, kas sāktas pirms tam, Komisija līdz šīm vēl nav saņēmusi atbildes. Ņemot vērā minēto tiesību aktu īpašo svarīgumu, dalībvalstis tiek mudinātas atbildēt iespējami drīz divu mēnešu laikā.

Pēc vajadzības Komisija turpinās virzīt pienākuma neizpildes procedūras ātri un efektīvi, lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību ES tiesību aktiem šajā jomā (sk. 6. pielikumu).

Septembrī noteiktās prioritārās darbības uzsver nepieciešamību īpašu uzmanību veltīt Grieķijai. Kopš 2010.–2011. gada dalībvalstis nav spējušas atgriezt patvēruma meklētājus atpakaļ uz Grieķiju. Eiropas Cilvēktiesību tiesa 2010. gadā lēma, ka tur vairākkārt pārkāpta Eiropas Cilvēktiesību konvencija. ES Tiesa tad apstiprināja, ka nevar būt prezumpcijas, ka dalībvalstis ievēro patvēruma meklētāju pamattiesības, ja tās atgriež cilvēkus Grieķijā Dublinas sistēmas ietvaros.

Kā norādīts iepriekš, Komisija ir atvēlējusi ievērojamus resursus, lai palīdzētu Grieķijai. Dalībvalstis pašlaik sāk papildināt šos centienus. Īsā laikā panākts ievērojams progress. Tā kā ir izveidotas un sākušas darboties migrācijas pārvaldības atbalsta grupas, tad tiek risināti galvenie trūkumi, kas saistīti ar Dublinas procesa ietvaros veiktas pārsūtīšanas reālu apturēšanu, paplašinot uzņemšanas telpas un atgriešanu vēršot par sistēmu ar stingrām patvēruma formalitātēm.

Līdz šim gūtais progress ir rosinošs, un darbs ir jāturpina. Uz šā pamata Komisija līdz 2015. gada 30. novembrim novērtēs situāciju, un, ja visi nosacījumi būs izpildīti, tad ieteiks Eiropadomei 2015. gada decembrī vai 2016. gada martā apstiprināt uz Grieķiju veiktās Dublinas procesa ietvaros īstenotas pārsūtīšanas atjaunošanu.

Pēdējā laikā vairākas dalībvalstis saskaņā ar Šengenas Robežu kodeksu ir atjaunojušas pagaidu robežkontroli. Tas var būt pamatoti ārkārtas krīzes situācijās un jo īpaši tad, ja attiecīgajā dalībvalstī ir nopietni apdraudēta sabiedriskā kārtība vai iekšējā drošība. Taču tas nekad nevar būt vairāk kā īslaicīgs pasākums, līdz situācija stabilizējas.

Komisija patlaban beidz novērtējumu par situāciju, pieņemot atzinumu par tās pagaidu robežkontroles pagarināšanu, ko, pamatojoties uz Šengenas Robežu kodeksu, veic Vācija, Austrija un Slovēnija.

Sasniegtais

Komisija izskata trūkumus, ko pieļāvušas dalībvalstis pilnīgā ES tiesību aktu transponēšanā un īstenošanā.

Grieķijā tiek paplašinātas uzņemšanas telpas un tiek ieviesti nosacījumi pareizai patvēruma sistēmai un formalitātēm.

Turpmākie pasākumi

Komisija aktīvi un ātri nodrošinās pēcpasākumus visām patvēruma un atgriešanas jomas pienākuma neizpildes procedūrām.

Komisija līdz 2015. gada 30. novembrim novērtēs situāciju saistībā ar Dublinas procesa ietvaros veiktu pārsūtīšanu uz Grieķiju.

V. Ārējā dimensija

Eiropas programmā migrācijas jomā uzsvērts, ka sekmīgai migrācijas politikai ir neizbēgami jādarbojas gan ārpus Savienības, gan tās iekšienē. Eiropai vienmēr jābūt atsaucīgai pret cilvēkiem, kam nepieciešama aizsardzība. Bet ikviena interesēs ir, lai krīzes, kuras liek bēgļiem atstāt mājas un doties bīstamā ceļā, tiktu risinātas saknē.

Prioritāro darbību centrā un Komisijas un Augstās pārstāves / priekšsēdētāja vietnieces kopīgajā paziņojumā pagājušajā mēnesī 31 migrācija tika atzīta par galveno risināmo ES ārējo problēmjautājumu. To apliecina iepriekš minētās saistības par papildu finansējumu. Iesāktā diplomātiskā ofensīva ir izvirzījusi migrāciju divpusējo, reģionālo un daudzpusējo dialogu centrā.

Svarīga partnere ir Turcija. Kopā ar Libānu un Jordāniju tā, sniegdama pajumti Sīrijas bēgļiem, ir uzņēmusies vissmagāko humanitāro centienu slogu. Ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ tā ir galvenais migrācijas kanāls migrantiem, kuri ierodas Rietumbalkānos. Turcija ir pierādījusi, ka spēj izšķirīgi rīkoties, lai apkarotu cilvēku kontrabandu. Detalizētajā rīcības plānā migrācijas jomā, ko Komisijas priekšsēdētājs Junkers 5. oktobrī iesniedza prezidentam Erdoganam, izklāstīts konkrētu pasākumu kopums, kas aptver gan atbalstu bēgļiem, migrantiem un uzņēmējām kopienām, gan sadarbības stiprināšanu ar mērķi novērst nelikumīgo migrāciju. Tajā izklāstītas īsa, vidēja un ilga termiņa darbības. Komisija tagad piedalās aktīvās diskusijas ar Turcijas iestādēm, lai pabeigtu rīcības plānu.

Augsta līmeņa konferencē par Vidusjūras austrumdaļas un Rietumbalkānu ceļu, ko 8. oktobrī rīkoja Augstā pārstāve /priekšsēdētāja vietniece un Luksemburgas prezidentūra, būtisks aplūkotais jautājums bija arī sadarbība ar Turciju. Sanāksmē tika panākta vienošanās veikt vairākus praktiskus pasākumus, lai veicinātu efektīvu sadarbību ar partnervalstīm, kas atrodas migrācijas plūsmu ceļā, ieskaitot atbalstu sākotnējā patvēruma un tranzīta valstīm, kā arī akcentējot plašākus jautājumus, kas skar cīņu ar galvenajiem cēloņiem un kontrabandas apkarošanu 32 .

Augstā pārstāve / priekšsēdētāja vietniece ir iesaistījusies plašos diplomātiskos kontaktos ar mērķi panākt risinājumu krīzei Lībijā. Šie centieni, politiskie un finansiālie, tiek izmantoti ANO ģenerālsekretāra īpašā pārstāvja Bernardīno Leona atbalstam, kurš 8. oktobrī visiem politiskā dialoga dalībniekiem iesniedza Lībijas politiskā nolīguma galīgo tekstu. Tagad svarīgākais ir koncentrēties uz to, lai visas puses šo nolīgumu apstiprinātu, un tāda gadījumā ES ir gatava nodrošināt reālu un tūlītēju paketi tādas jaunas nacionālās saskaņas valdības atbalstam, kura darbotos visus Lībijas iedzīvotāju labā. Ārlietu padome 12. oktobrī šajā sakarā pieņēma secinājumus.

7. oktobrī pēc tam, kad ES militārā operācija “Sophia”, ko Vidusjūras dienvidos īsteno Eiropas Savienības vadītie jūras spēki (EUNAVFOR MED), veiksmīgi sasniedza pirmā posma mērķus (kontrabandas un cilvēktirdzniecības tīklu novērošana un novērtēšana), tika sākts operācijas otrais posms starptautiskajos ūdeņos — izglābti vairāk nekā 3000 cilvēku. Operācijas ietvaros tagad būs iespējams atklātā jūrā uzkāpt uz kuģiem, par kuriem ir aizdomas, ka tie tiek izmantoti cilvēku kontrabandai un tirdzniecībai, tos pārmeklēt, aizturēt un novirzīt, tādējādi veicinot par cilvēku kontrabandu aizdomās turēto nodošanu tiesai. Tā iezīmē būtisku virzību uz priekšu kontrabandistu/cilvēktirgotāju rūpala sagrāvē un ar ANO Drošības padomes rezolūciju 2240, kas pieņemta 9. oktobrī, ir saņēmusi svarīgu politisku apstiprinājumu.

Augstās pārstāves /priekšsēdētāja vietnieces vadībā Ārlietu padome 12. oktobrī pieņēma secinājumus par Sīrijas krīzi; balstoties uz tiem, ES veicinās lielāku iesaistīšanos atbalsta sniegšanā ANO vadītajiem starptautiskajiem centieniem konfliktu atrisināt politiskiem līdzekļiem. Augstā pārstāve / priekšsēdētāja vietniece ir aktīvi iesaistījusies sarunās ar visiem galvenajiem reģionālajiem un starptautiskajiem dalībniekiem, tostarp Krieviju, ASV, Saūda Arābiju, Irānu, Turciju un Irāku. Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD) ir veicis pasākumus, kas Sīrijā un ārpus tās stiprina atbalstu politiskajai opozīcijai, lai tā varētu piedalīties pārejas procesā, un turpina sekmēt Sīrijas daudzo politisko un militāro segmentu tuvināšanos un apvienošanos kopējā stratēģijā. EĀDD kopā ar ANO īpašo sūtni Stafanu de Misturu 7. un 9. septembrī piedalījās detalizētās apspriedēs ar praktizējošiem mediatoriem konkrēti no Krievijas, Irānas, Ēģiptes un Saūda Arābijas un dalībvalstu sūtņiem Sīrijā. ES aktīvi darbojas dažās Globālās koalīcijas pret Islāma valsti mazās grupas izveidotajās darba grupās, Konkrēti, darba grupās, kas aplūko ar stabilizāciju, ārvalstu kaujiniekiem teroristiem, terorisma finansēšanas apkarošanu saistītus jautājumus. Tiek īstenota ES reģionālā stratēģija Sīrijai un Irākai un ar Islāma valsts draudiem saistītajām problēmām.

Migrācija bija viens no galvenajiem tematiem, ko apsprieda ES iestāžu un dalībvalstu pārstāvji ANO 70. Ģenerālajā asamblejā septembra beigās. Šajā sakarā tika uzsvērta nepieciešamība pēc proaktīvākas reakcijas un starptautiskās sabiedrības spēcīgākas iesaistes ar migrāciju un cilvēku mobilitāti saistīto problēmu risināšanā, konkrēti, Sīrijas bēgļu krīzes risināšanā.

Patlaban tiek īstenots maijā iesniegtais ES rīcības plāns pret migrantu kontrabandu 33 , kā arī tiesībaizsardzības operācijas Eiropas Savienībā un ārpus tās, piemēram, Etiopijā un Nigērā notiek kontrabandas novēršanas kampaņas tās izcelsmes vietās.

Liela vērība jaunajai prioritārajai problēmai, kas saistīta ar migrācijas jautājumiem, nākammēnes tiks veltīta Valetas migrācijas sammitā (11.–12. novembrī). Kopā ar Āfrikas partneriem notiek intensīva gatavošanās sammitam. Tā būs iespēja parādīt, ka gan ES, gan tās partneri Āfrikā var reāli cīnīties pret nelikumīgās migrācijas pamatcēloņiem un nodrošināt pienācīgu, drošu, likumīgu un atbildīgu migrāciju un cilvēku mobilitāti. Šādām partnerībām svarīgs ir ES atbalsts saviem partneriem: finansiāla palīdzība, zinātība, paļāvība uz kopīgu darbu un centieniem. Panākumi ir nesaraujami saistīti ar kopīgiem centieniem uzņemties ievērojama apjoma finansiālas saistības attiecībā uz ES ārkārtas trasta fondu Āfrikai (sk. III punktu).

Sasniegtais

Vairākas augsta līmeņa tikšanās ar Augsto pārstāvi / priekšsēdētāja vietnieci un komisāriem ir piešķīrušas jēgu jaunajai diplomātiskajai ofensīvai migrācijas jomā.

Izpildīti EUNAVFOR MED operācijas “Sophia” 1. posma mērķi.

Turpmākie pasākumi

Tiek pabeigts rīcības plāns ar Turciju.

Augstā pārstāve / priekšsēdētāja vietniece 20.–21. oktobrī plāno dialogus ar Etiopiju, Āfrikas Savienību un Somāliju .

Tiek īstenoti EUNAVFOR MED operācijas “Sophia” 2. posma mērķi.

ES atbalsta jauno nacionālās saskaņas valdību Lībijā.

ES veicina lielāku iesaistīšanos atbalsta sniegšanā ANO vadītajos starptautiskajos centienos konfliktu Sīrijā atrisināt politiskiem līdzekļiem.

Valetas migrācijas sammits.

VI.Secinājumi

Operatīvie un budžeta pasākumi, kas izklāstīti šajā dokumentā, ir paredzēti, lai sniegtu atbalstu, kas nepieciešams, lai ES migrācijas sistēma atgūtu sakārtotu pieeju, kurā tiek pareizi piemēroti noteikumi un sistēma ir pietiekami spēcīga, lai reaģētu uz neizbēgamajiem samilzumiem migrācijas plūsmās. Stabilitāti nav iespējams atjaunot bez ārējās robežas sakārtošanas. Tas ir galvenais elements Komisijas iecerē līdz gada beigām beigām iesniegt priekšlikumus par pilnībā darboties spējīgas Eiropas robežsardzes un krasta apsardzes veidošanu, ar ko tiktu atzīts, ka dalībvalstīm nepieciešams spēcīgāks atbalsts Eiropas ārējo robežu pārvaldībā samilzušo problēmu risināšanā.

Konkrēto secinājumu kopsavilkums

Lai apmierinātu ES aģntūru novērtētās vajadzības “karsto punktu” pieejas īstenošanai, dalībvalstīm būtu ātri jāiesniedz sava ieguldījuma piedāvājums.

Itālijai un Grieķijai būtu jāpalielina uzņemšanas spējas.

Dalībvalstīm būtu jāpaziņo sava uzņemšanas spēja pārvietoto cilvēku izmitināšanai.

Dalībvalstīm būtu jāuzņemas skaidras saistības par cilvēku skaitu, ko tās pārcels līdz gada beigām.

Dalībvalstīm tagad būtu jāsniedz Komisijai informācija, cik daudz cilvēku nākamo sešu mēnešu laikā un no kurienes tās pārmitinās.

Dalībvalstīm pēc iespējas drīz būtu jāīsteno Komisijas ierosinātais ES rīcības plāns par atgriešanu, lai ES līmenī tiktu nodrošināta efektīva atgriešanas sistēma.

Līdz 2015. gada beigām Eiropas Savienībai būtu jānorīko Eiropas migrācijas sadarbības koordinatori vienpadsmit trešās valstīs.

Dalībvalstīm būtu jāatbalsta ES civilās aizsardzības mehānisms ar būtiskiem ieguldījumiem.

Dalībvalstis būtu jādara pieejami pietiekami resursi Frontex kopīgajām operācijām TRITON un POSEIDON.

Dalībvalstīm būtu jāiegulda ES finansējumam līdzvērtīgas iemaksas centienos sniegt atbalstu ANO Augstajam komisāram bēgļu jautājumos, Pasaules Pārtikas programmai un citām starptautiskajām organizācijām, ES trasta fondam Sīrijai un ES trasta fonda Āfrikai.

Eiropas Parlamentam un Padomei būtu jāpieņem Komisijas ierosinātais 2016. gada budžeta grozījumu projekts.

Pēc vajadzības Komisija turpinās virzīt pienākuma neizpildes procedūras ātri un efektīvi, lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību acquis patvēruma un atgriešanas jomā.

Komisija līdz 2015. gada 30. novembrim novērtēs, vai visi nosacījumi ir izpildīti, lai ieteiktu Eiropadomei 2015. gada decembrī vai 2016. gada martā apstiprināt Dublinas procesa ietvaros veiktās pārsūtīšanas uz Grieķiju atjaunošanu.

Komisija pabeigs atzinumu par tās pagaidu kontroles pagarināšanu, ko, pamatojoties uz Šengenas Robežu kodeksu, veic Vācija, Austrija un Slovēnija.

Komisija pabeigs rīcības plānu ar Turciju.

Pielikumu saraksts

1. pielikums. Prioritāro darbību īstenošanas tabula

2. pielikums. 2015. gada 11. oktobra ziņojums par situāciju Grieķijā

3. pielikums. 2015. gada 11. oktobra ziņojums par situāciju Itālijā

4. pielikums. Grieķijas “karsto punktu” karte

5. pielikums. Itālijas “karsto punktu” karte

6. pielikums. Kopējās Eiropas patvēruma sistēmas īstenošana

7. pielikums. Dalībvalstu finansiālie solījumi atbalstīt ar migrāciju saistītās vajadzības

8. pielikums. Finansiāls atbalsts dalībvalstīm no Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda un Iekšējās drošības fonda

9. pielikums. ES un Pakistānas atpakaļuzņemšanas nolīguma darbība 2012.–2014. gadā

(1)

Frontex 2015. gada 13. oktobrī publicētie rādītāji.

(2)

COM(2015) 240 final.

(3)

COM(2015) 490 final.

(4)

Paziņojums pieejams http://www.consilium.europa.eu/lv/press/press-releases/2015/09/23-statement-informal-meeting/

(5)

“Karstais punkts” ir ES ārējās robežas posms vai reģions ar ārkārtēju migrācijas spiedienu, kam nepieciešams pastiprināts un koncentrēts ES aģentūru atbalsts.

(6)

Šo aģentūru darbinieki strādā kopējos birojos ostās vai īpašos uzņemšanas centros, lai koordinētu ES palīdzību valsts iestādēm identifikācijas, reģistrācijas un atgriešanas darbā, kā arī informācijas un izlūkdatu vākšanā, apmaiņā un analīzē cilvēku kontrabandas tīklu kriminālizmeklēšanas atbalstam.

(7)

Austrija, Beļģija, Nīderlande, Rumānija, Slovākija un Spānija.

(8)

Beļģija, Čehijas Republika, Lietuva, Portugāle, Rumānija un Zviedrija.

(9)

Darba grupa ietver Frontex, EASO, Eiropolu, Eiropas Savienības militāro operāciju Vidusjūras apgabala centrālās daļas dienvidos un Itālijas iestādes.

(10)

Piemēram, pagaidu telpas ar 300–400 vietām Kosā līdz gada beigām.

(11)

Padomes 2015. gada 14. septembra Lēmums (ES) 2015/1523, ar ko nosaka pagaidu pasākumus starptautiskās aizsardzības jomā Itālijas un Grieķijas labā (OV L 239, 15.9.2015., 146. lpp.).

(12)

Padomes 2015. gada 22. septembra Lēmums (ES) 2015/1601, ar ko nosaka pagaidu pasākumus starptautiskās aizsardzības jomā Itālijas un Grieķijas labā (OV L 248, 24.9.2015., 80. lpp.).

(13)

Austrija, Beļģija, Bulgārija, Horvātija, Kipra, Somija, Francija, Grieķija, Itālija, Latvija, Luksemburga, Malta, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Spānija, Ungārija, Vācija, Zviedrija.

(14)

No Austrijas, Beļģijas, Čehijas Republikas, Francijas, Horvātijas, Kipras, Igaunijas, Īrijas, Latvijas, Lietuvas, Luksemburgas, Maltas, Nīderlandes, Polijas, Portugāles, Rumānijas, Slovākijas, Somijas, Spānijas, Vācijas, Zviedrijas uz Itāliju; no Slovēnijas uz Itāliju un Grieķiju.

(15)

Austrija, Francija, Vācija, Luksemburga, Zviedrija un Spānija.

(16)

Izmantojot shēmu, par kuru tika panākta vienošanās 2015. gada 20. jūlijā, 132 sīrieši, kas uzturējās kaimiņvalstīs, jau pārmitināti uz Čehijas Republiku (16), Itāliju (96) un Lihtenšteinu (20).

(17)

COM(2015) 453 final.

(18)

Padomes 2015. gada 8. oktobra secinājumi: “Lai atgriešanas operācijas būtu sekmīgas, būtiska loma ir sadarbībai ar izcelsmes un tranzīta valstīm. Īstermiņā ES izpētīs ES diplomātijas sinerģijas uz vietas ar ES delegāciju starpniecību un jo īpaši ar Eiropas migrācijas sadarbības koordinatoru (EMSK) starpniecību, kurus līdz 2015. gada beigām paredzēts nosūtīt uz Ēģipti, Maroku, Libānu, Nigēru, Nigēriju, Senegālu, Pakistānu, Serbiju, Etiopiju, Tunisiju, Sudānu, Turciju un Jordāniju.”

(19)

Šo mehānismu var izmantot, lai mobilizētu dažāda veida atbalstu natūrā, ieskaitot zinātību, aprīkojumu, pajumti un medikamentus.

(20)

Beļģija, Čehijas Republika, Kipra, Lietuva, Latvija, Slovākija, Somija, Zviedrija.

(21)

Lūgumu izpilde ir pabeigta.

(22)

Lūguma izpilde vēl turpinās.

(23)

Malta, Portugāle, Nīderlande, Francija, Norvēģija, Spānija, Grieķija, Polija, Rumānija, Apvienotā Karaliste, Vācija, Dānija, Čehijas Republika, Bulgārija un Latvija operācijā TRITON, Dānija, Čehijas Republika, Norvēģija, Zviedrija, Portugāle, Polija, Latvija, Vācija, Horvātija, Nīderlande, Somija, Itālija, Francija, Spānija, Beļģija, Apvienotā Karaliste un Rumānija operācijā POSEIDON.

(24)

Četras dalībvalstis — Apvienotā Karaliste, Vācija, Nīderlande un Zviedrija — Pasaules Pārtikas programmā 2015. gadā ir starp 10 lielākajiem līdzekļu devējiem. (Avots: Pasaules Pārtikas programma, 2015. gada 6. oktobris).

(25)

Apvienotā Karaliste, Čehijas Republika, Kipra, Itālija, Latvija, Luksemburga, Polija, Somija, Spānija, Vācija.

(26)

Apvienotā Karaliste, Beļģija, Dānija, Francija, Itālija, Malta.

(27)

Austrija, Nīderlande, Somija, Zviedrija.

(28)

Čehijas Republika, Igaunija, Latvija, Grieķija.

(29)

Norvēģija un Šveice.

(30)

Itālija.

(31)

JOIN(2015) 40, 2015. gada 9. septembris.

(32)

Dokuments pieejams šeit: http://www.consilium.europa.eu/lv/press/press-releases/2015/10/08-western-balkans-route-conference-declaration/

(33)

COM(2015) 285 final.

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 14.10.2015

COM(2015) 510 final

PIELIKUMS

dokumentam

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPADOMEI UN PADOMEI

Bēgļu krīzes pārvaldība: Eiropas Programmā migrācijas jomā izvirzīto prioritāro darbību īstenošanas pašreizējais stāvoklis

1. PIELIKUMS

PRIORITĀRO DARBĪBU IZVĒRTĒJUMS

Stāvoklis 2015. gada 14. oktobrī

OPERATĪVIE PASĀKUMI ES TERITORIJĀ

Komisijas un ES aģentūru veiktās darbības

Dalībvalstu veiktās darbības

Turpmākie pasākumi

“Karsto punktu” pieejas un pārcelšanas lēmumu īstenošana

-Koordinācija uz vietas:

-Komisijas organizētas tehniskās sanāksmes starp aģentūrām un Itāliju/Grieķiju.

-Koordinācija ar starptautiskām organizācijām, kas darbojas uz vietas (IOM un UNHCR), Komisijas īpašie sūtņi, kas nosūtīti uz Itāliju un Grieķiju, lai koordinētu „karsto punktu” pieejas ieviešanu un pārcelšanas īstenošanu.

-Migrācijas pārvaldības atbalsta grupas uz vietas:

-Itālija: ES reģionālā darba grupa (EURTF) Katānijā, Frontex kopīgā operācija Triton, tajā skaitā pārbaudes un informācijas iegūšanas grupas Sicīlijā un Lampedūzā, EASO speciālisti, kas nosūtīti uz notikuma vietu, lai palīdzētu informācijas sniegšanā un pārcelšanas procedūrā.

-Grieķija: EURTF izveide; Frontex kopīgā operācija Poseidon, tajā skaitā pārbaudes un iztaujātāju grupas Egejas jūras salās. EASO speciālisti drīzumā tiks nosūtīti tādu uzdevumu veikšanai, kas saistīti ar informācijas sniegšanu un pieteikumu izskatīšanu.

Aģentūras

-Frontex grupas, kas nosūtītas pārbaudes un iztaujāšanas veikšanai, veic savus uzdevumus kā daļu no kopīgās operācijas, ko uzņēmusi dalībvalsts, kurā īsteno “karsto punktu” pieeju.

-2015. gada 2. oktobrī Frontex un EASO publicēja uzaicinājumu par speciālistiem un tehniku attiecībā uz migrācijas pārvaldības atbalsta grupu papildu stiprināšanu Itālijā un Grieķijā.

- Itālijā Eurojust atbalsta Frontex operatīvo reģionālo grupu (OFRT) Katānijā, vienkāršojot savstarpējas juridiskas palīdzības lūgumus un veicot koordināciju starp dalībvalstīm. Grieķijā divi Grieķijas izmeklētāji no Pirejas Apelācijas tiesas ir iecelti par Eurojust kontaktpunktiem un reāllaikā informē Eurojust par visām vajadzībām pēc turpmākiem juridiskiem pasākumiem un koordinācijas ES līmenī.

-Saziņa ar dalībvalstīm, lai nokārtotu pārcelšanas praktiskās prasības:

-Komisija rakstīja visām dalībvalstīm, lai atkārtoti uzsvērtu vajadzību izvirzīt sadarbības koordinatorus un aicinātu dalībvalstis norādīt pārcelšanas pieteikumu skaitu tuvākajai nākotnei.

-Divpusēja saziņa pirms pirmās pārcelšanas no Itālijas un Grieķijas.

-Pārcelšanas un pārmitināšanas forums, kas notika 2015. gada 1. oktobrī:

-dalībvalstīm sniegta informācija par pašreizējo stāvokli Padomes lēmumu par pārcelšanu īstenošanā.

-Itālija un Grieķija iepazīstināja ar saviem ceļvežiem, un dalībvalstis uzdeva precizējošus jautājumus.

-Vienošanās par plūsmkartes un 2015. gada 21. septembrī notikušās pārcelšanas sanāksmes secinājumu izmantošanu par pārcelšanas shēmu īstenošanas modus operandi.

-Komisija ir precizējusi pārcelšanas un pārmitināšanas shēmu finansiālos aspektus.

Pirmās pārcelšanas ir pabeigtas 2015. gada 9. oktobrī.

Itālija

Pašlaik tiek īstenots 2015. gada 1. oktobrī Pārcelšanas un pārmitināšanas forumā izklāstītais ceļvedis.

Pirmās atbalsta grupas ir ieradušās Lampedūzā.

Ir izveidoti uzņemšanas centri 3 citās vietās Sicīlijā, un paredzams, ka atbalsta grupas drīz sāks darbu tajos.

Piešķirtas biroja telpas “Villa Sikania” un Katānijā.

Visās attiecīgajās valsts un vietējās valdības aģentūrās noteikti koordinācijas biroji.

Ceļvedī iekļauts migrācijas pārvaldības atbalsta grupu vajadzību novērtējums attiecībā uz personālu.

Itālija ir lūgusi, lai Frontex nosūta tai 10 pirkstu nospiedumu ņemšanas speciālistus.

Grieķija

Tiek īstenots 2015. gada 1. oktobrī Pārcelšanas un pārmitināšanas forumā izklāstītais ceļvedis.

Atbalsta grupas nosūtītas uz Lesbas salu un tiks nosūtītas uz vēl četrām citām salām (Hijas, Samas, Kosas un Leras salu), Frontex darbojas piecās salās, un drīz tiks nosūtīti arī EASO speciālisti.

EURTF piešķirta biroja telpa Pirejā, Frontex sadarbības koordinatora birojā.

Visās attiecīgajās valsts un vietējās valdības aģentūrās izvirzīti koordinācijas biroji.

Migrācijas pārvaldības atbalsta grupu vajadzību novērtējums 5.10.2015. iesniegts SCIFA un ar Komisijas sūtņu Grieķijā starpniecību nosūtīts Komisijai.

Citas dalībvalstis

Valstu kontaktpunktu tīkla izveide un sadarbības koordinatoru nosūtīšana uz Itāliju un Grieķiju.

20 dalībvalstis ir noteikušas kontaktpunktus; 22 dalībvalstis ir noteikušas sadarbības koordinatorus Itālijā, tajā skaitā 1 dalībvalsts ir noteikusi sadarbības koordinatoru gan Itālijai, gan Grieķijai.

Dažas dalībvalstis Itālijai, Grieķijai un EASO ir norādījušas personu skaitu, ko tās varētu ātri pārcelt.

Atbilde uz aģentūru uzaicinājumiem

Valsts speciālisti migrācijas pārvaldības atbalsta grupām, atbildot uz Frontex speciālistu uzaicinājumiem (670 līdz 2016. gada janvāra beigām) un EASO (370 speciālisti līdz 2017. gada trešajam ceturksnim):

Sniegti Itālijai: 1) Frontex – 18 tehnikas vienības (kuģi, patruļautomobiļi u. c.) un 42 pieaicinātās amatpersonas.

Sniegti Grieķijai: 1) Frontex – 27 tehnikas vienības un 53 speciālistu izvietošana (kopējais uz zemes un jūras robežām nosūtīto ekspertu skaits ir 95, ieskaitot Grieķijas amatpersonas).

-Pārcelšana: Dalībvalstīm iepriekš jāprecizē, cik pārceltu personu tās uzņems līdz gada beigām.

-Kad dalībvalstis līdz 30.10.2015. oficiāli apstiprinās 20.07.2015. izteiktās apņemšanās, tiks sākta to valstu programmu pārskatīšana, kuras saistītas ar Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu (AMIF), lai piešķirtu dalībvalstīm papildu summas, kas atbilst vienreizējam maksājumam par pārceltajām personām.

-Atbalsts Grieķijai, izmantojot AMIF ārkārtas palīdzību, kuras mērķis ir segt reģistrētu personu iekšējā transporta izmaksas no Egejas jūras austrumu daļas salām uz kontinentālo Grieķiju (tiks piešķirta AMIF ārkārtas palīdzība 5,99 miljardu euro apmērā; piešķīruma nolīgums ir sagatavošanas stadijā)

-Izvērtēt vajadzību atbalstīt Itāliju reģistrētu personu iekšējā transporta izmaksu segšanā no Lampedūzas uz kontinentālo Itāliju.

-Dalībvalstīm regulāri jāatjaunina informācija par drīzumā pārceļamu personu skaitu.

-Dalībvalstīm jāpabeidz valsts kontaktpunktu un sadarbības koordinatoru noteikšana.

-Frontex un EASO uzaicinājums par speciālistiem:

Dalībvalstu atbildes uz Frontex uzaicinājumu tiek gaidītas vēlākais līdz 16.10.2015.

Atbalsts Frontex kopīgajām operācijām (KO) TRITON un POSEIDON

-KO Triton un Poseidon ir pakāpeniski pastiprinātas (kopā ar “karsto punktu” pieejas īstenošanu Itālijā un Grieķijā).

-KO Triton: palielināts patrulēšanas līdzekļu skaits, kā arī pārbaudes un iztaujātāju grupu skaits (18 tehnikas vienības (kuģi, patruļautomobiļi u. c.) un 42 pieaicinātās amatpersonas)

-KO Poseidon Sea: Frontex palielinājis līdzekļu, kā arī pārbaudes un iztaujāšanas speciālistu skaitu un nosūtījis tulkus (27 tehnikas vienības un 53 speciālisti). Frontex piedāvājis nosūtīt papildu 104 pieaicinātās amatpersonas un līdzfinansēt 31 Grieķijas policijas grupu vadītāju.

-2.10.2015. Frontex publicēja atklātu uzaicinājumu veikt papildu ieguldījumus, kas apmierinātu arī KO Triton un Poseidon vajadzības.

-Operatīvā atbalsta pastiprināšana Itālijai un Grieķijai kopīgo operāciju Triton un Poseidon Sea ietvaros, jo īpaši, pastiprinot pārbaudes un iztaujāšanas darbības, bija iespējama, jo dalībvalstis piešķīra savus resursus.

-KO Triton. Piedalās 26 dalībvalstis un Šengenas asociētās valstis: Apvienotā Karaliste, Austrija, Beļģija, Čehijas Republika, Dānija, Francija, Grieķija, Horvātija, Igaunija, Īrija, Islande, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Norvēģija, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovēnija, Somija, Spānija, Šveice, Vācija, Zviedrija. Pašlaik 17 no tām piedalās ar līdzekļiem un/vai pieaicinātajām amatpersonām: MT, PT, NL, FR, NO, ES, EL, PL, RO, UK, DE, DK, CZ, BG, LV,

-KO Poseidon. Piedalās 25 dalībvalstis (Apvienotā Karaliste, Austrija, Beļģija, Bulgārija, Dānija, Francija, Horvātija, Igaunija, Islande, Itālija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Norvēģija, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Somija, Spānija, Vācija, Zviedrija). Pašlaik 18 no tām piedalās ar līdzekļiem un/vai pieaicinātajām amatpersonām (DK, CZ, NO, SE, PT, PL, LV, DE, HR, NL, FI, IT, FR, ES, BE, UK, BG, RO)

-Dalībvalstis apņemas uzturēt vai paaugstināt atbalsta sniegšanas līmeni Itālijas un Grieķijas vadītajām kopīgajām operācijām. Attiecīgi visām dalībvalstīm būtu pozitīvi jāreaģē uz Frontex uzaicinājumu, kas publicēts 2.10.2015.

-Frontex un Grieķijai jāīsteno papildu pieaicināto amatpersonu izvietošana.

Uzņemšanas spēja un apstākļi

-Uzņemšanas apstākļu un spējas uzraudzīšana un, ja vajadzīgs, pienākumu neizpildes procedūras.

-IT un EL strādā pie uzņemšanas spējas palielināšanas. Itālija strādā, lai līdz gada beigām spētu veikt 2500 personu sākotnējo uzņemšanu, Grieķijas strādā, lai spētu uzņemt vairāk nekā 2000 personas.

-Turpmāki ieteikumi, kā uzlabot uzņemšanas apstākļu standartus (EASO)

-Visas krīzes skartās dalībvalstis, jo īpaši Grieķija: uzņemšanas spēju palielināšanai sāk izmantot būtisku finansējumu no Eiropas struktūrfondiem un Investīciju fonda / Eiropas Reģionālās attīstības fonda / Eiropas Investīcijas bankas.

Atgriešana

-Pirmās atgriešanās migrācijas pārvaldības atbalsta grupas vadībā notika 10.10.2015.

-Šengenas Informācijas sistēmas izvērtēšana, kuras mērķis ir iekļaut Šengenas Informācijas sistēmā visus lēmumus par atgriešanu un ieceļošanas aizliegumus, sākta 5.10.2015.

-Eiropas migrācijas sadarbības koordinatori (EMSK): 15.09.2015. izklāstītajā koncepcijā iekļautas īpašas ar atgriešanu saistītas funkcijas.

-Integrētās atgriešanās pārvaldības sistēmas izveide: process starp Komisiju, aģentūrām (Frontex un EASO) un attiecīgajiem tīkliem sākts 15.09.2015.

-Šengenas izvērtēšana par AT, BE, DE, NL atgriešanas sistēmām 2015. gadā, kā arī viens izvērtējums aptaujas veidā (LI).

-Dalībvalstu reakcija apstiprināja atgriešanas svarīgumu

-Dalībvalstis (un asociētās valstis), kas nepiedalās jau esošos tīklos, tiek aicinātas apsvērt piedalīšanos vai asociāciju.

-Pirmo EMSK pieņemšana darbā un izvietošana līdz 2015. gada beigām.

-Frontex organizēta operatīva pārraudzības sanāksme 28.10.2015.

-2016. gadā tiks izvērtētas sešu dalībvalstu (IT, EL, LU, FR, MT, HR) atgriešanas sistēmas.

Pārmitināšana

Pārmitināšanas un pārcelšanas forums, kas notika 1.10.2015.:

-UNHCR informēja par pārmitināšanas tendencēm un prioritātēm 2016. gadam un norādīja sadarbības jomas ar pārmitināšanas valstīm.

-IOM informēja par zinātības jomām pārmitināšanas procesā, kā arī par atbalstu, ko tā var sniegt valstīm, uz kurām notiek pārmitināšana.

-Komisija iesniedza ieteikumus par finansiālo atbalstu.

EASO pārmitināšanas seminārs, kas notika 2.10.2015.:

-UNHCR informēja par dažādajiem pārmitināšanas procesa posmiem, kas ir tā aizgādnībā

-Nolūkā dalīties ar labas prakses piemēriem IT, NL, SE iepazīstināja ar dažādiem savu pārmitināšanas programmu aspektiem

-Iepazīstināšana ar EU-FRANK pārmitināšanas projektu, kura mērķis ir, daloties ar zināšanām, atvieglot pārmitināšanu un bēgļu uzņemšanu

-ICMC prezentācija par integrācijas praksi

-Dalībvalstu operatīvo vajadzību pārmitināšanas jomā kartēšana un operatīvo atbalsta pasākumu noteikšana šo vajadzību apmierināšanai

-Pārmitināšanas un pārcelšanas forums, kas notika 1.10.2015.:

-Visas dalībvalstis apstiprināja savas 20.07.2015. izteiktās apņemšanās, daudzas dalībvalstis skaidri norādīja uz ciešu sadarbību ar UNHCR un IOM šajā procesā.

-Visas valstis apliecināja, ka ievēros noteiktās prioritātes attiecībā uz pārmitināšanas reģioniem. Lielākā daļa pievērsīsies Sīrijas bēgļiem, kas uzņemti Libānā, Jordānijā un Turcijā. Dažas valstis arī norādīja, ka vēlētos pārmitināt bēgļus no citiem reģioniem, piemēram, no Āfrikas raga (Sudāna) un Ziemeļāfrikas (Ēģipte).

-Dažas dalībvalstis (IT, CZ) jau ir sākušas ierobežotu pārmitināšanu shēmas ietvaros, bet Lihtenšteina norādīja, ka, pārmitinot 20 sīriešus no Turcijas, jau ir izpildījusi savu apņemšanos.

-Dažas dalībvalstis norādīja personu skaitu, ko tās plāno pārmitināt attiecīgi 2016. un 2017. gadā no kopējā personu skaita, ko tās apņēmušās pārmitināt.

-30.10.2015. dalībvalstīm oficiāli jāapstiprina Komisijai pārmitināmo personu skaits, kam dalībvalstis piekritušas, , 20.07.2015. pieņemot pārmitināšanas shēmu.

-Pamatojoties uz šo skaitu, Komisija pārskatīs dalībvalstu valsts programmas, kas notiek AMIF ietvaros.

-Dalībvalstīm sadarbībā ar UNHCR jāidentificē pārmitināmās personas.

Migrantu kontrabanda

-JOT MARE kā galvenā informācijas centra ieviešana migrantu kontrabandas jomā ar mērķi atbalstīt dalībvalstu veiktās izmeklēšanas un migrantu kontrabandistu saukšanu pie atbildības.

-Atbalsts XX izmeklēšanām un XX kopīgām operācijām pret migrantu kontrabandu XX dalībvalstīs.

-XX no XX dalībvalstu izvietošana JOT MARE.

-Aģentūru sadarbības papildu intensificēšana migrantu kontrabandas jomā.

-Kopēju izmeklēšanas grupu un kopīgu operāciju papildu izmantošana migrantu kontrabandas apkarošanas jomā.

Civilā aizsardzība

-Komisija 24.09.2015. rakstīja visām dalībvalstīm, aicinot tās precizēt, kādus līdzekļus tās var darīt pieejamus, ja mehānismu aktivizē bēgļu krīzes laikā.

-Nesenākā koordinācijas sanāksme 8.10.2015.

-Līdz šim uz vēstuli atbildējušas 19 dalībvalstis, 8 no tām atbildējušas pozitīvi (BE, CY, FI, LT, SE, SK, CZ, LV). Četras citas dalībvalstis (AT, BG, SI, UK) varētu atbildēt katrā gadījumā atsevišķi.

-Ungārija iedarbināja civilās aizsardzības mehānismu 18.06.2015. un 11.09.2015.

-Serbija iedarbināja civilās aizsardzības mehānismu 21.09.2015.

-Problēmās nokļuvušas dalībvalstis var iedarbināt minēto mehānismu.

-Dalībvalstīm jāplāno rīcība neparedzētos gadījumos, kam dažādos scenārijos varētu būt vajadzīga civilā aizsardzība un kādus līdzekļus varētu nodrošināt.

Ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienības (RABIT)

-Frontex 18.09.2015. nosūtīja vēstuli aģentūras valdei, uzsverot savu gatavību reaģēt uz jebkuru steidzamas iejaukšanās lūgumu, ko iesniegusi dalībvalsts, kura saskaras ar pēkšņu un īpašu nelikumīgās migrācijas spiedienu pie ārējām robežām, un aicinot atbalstīt jebkādu šādu reaģēšanas pasākumu, kā arī notiekošo intensificēto kopīgo operāciju īstenošanu.

-Komisija savā Paziņojumā par bēgļu krīzes pārvaldību vērsa uzmanību uz iespēju iedarbināt RABIT mehānismu

-13 dalībvalstis atbildēja uz izpilddirektora vēstuli.

-Līdz šim (7.10.2015.) neviena dalībvalsts nav ziņojusi Frontex par vēlmi lūgt steidzamu iejaukšanos.

-6 dalībvalstis ziņojušas par gatavību izvietot cilvēkresursus vai tehnikas resursus, ko varētu izvietot vēl šogad (ja tiktu izteikts lūgums).

-Ikviena dalībvalsts, kas saskaras ar pēkšņu un ārkārtēju spiedienu, ko rada liels skaits migrantu, kuri cenšas nelikumīgi iekļūt teritorijā, un kas pārsniedz attiecīgās dalībvalsts uzņemšanas spējas, var iedarbināt Frontex koordinētu steidzamu iejaukšanos.

-Frontex sadarbībā ar dalībvalstīm pastāvīgi uzrauga situāciju pie ES ārējām robežām, jo īpaši tajās dalībvalstīs, kas saskaras ar konkrētu un pārmērīgi lielu spiedienu.

BUDŽETA ATBALSTS DARBĪBĀM ES IEKŠIENĒ

ES rīcība

Dalībvalstu veiktās darbības

Turpmākie pasākumi

Pastiprināts finansiālais atbalsts migrācijas pārvaldībai: robežkontrolei, patvēruma sistēmām, uzņemšanai, atgriešanai (kā norādīts 7. budžeta grozījumos 2015. gadam un 2. grozījumu vēstulē 2016. gadam).

- Komisija grozījumos ierosināja 2015. gadā piešķirt papildu 100 miljonus euro ārkārtas palīdzībai AMIF un ISF ietvaros, un budžeta lēmējinstitūcija to ātri īstenoja.

-Otrā priekšlikuma par 120 000 bēgļu pārcelšanu ietekme uz budžetu (ieskaitot transporta izmaksas) 2016. gadā kopā būs 780 miljoni euro, tie iekļauti 2. grozījumu vēstulē, un Komisija tos pieņēma 14.10.2015.

-Cits Komisijas priekšlikums par kopā 600 miljonu euro papildu finansējumu 2016. gadā, kas arī iekļauts grozījumu vēstulē, ietver:

-310 miljonus euro papildu strukturālām vidēja termiņa darbībām un sākotnējās uzņemšanas darbībām visvairāk skartajās dalībvalstīs;

-papildu 94 miljoni euro papildu ārkārtas palīdzībai;

-110 miljoni euro pirmās pārcelšanas paketes (40 000 bēgļu) budžeta saskaņošanai ar otru paketi;

-papildu resursi aģentūrām (skatīt tālāk).

Pašlaik sniegta neatliekamā palīdzība:

-AMIF ietvaros Austrijai 5.10. piešķirta neatliekamā palīdzība 6,3 miljonu euro apmērā, bet Ungārijas, Grieķijas, Vācijas un Horvātijas pieteikumi par kopsummā vairāk nekā 60 miljoniem euro vel tiek izskatīti.

-ISF-borders ietvaros oktobra sākumā 10,7 miljoni euro piešķirti Grieķijai un 1,7 miljoni euro – Francijai. Vēl tiek izskatīti papildu finansējuma pieprasījumi kopsummā par vairāk nekā 8 miljoniem euro Grieķijai un Horvātijai.

-Dalībvalstis (un 3 Šengenas asociētās valstis) ir noteikušas atbildīgās iestādes.

-75 % dalībvalstu ir izveidojušas īstenošanas struktūru un ir sākušas īstenot valstu programmas.

-Itālijas valsts programmu finansējums AMIF un ISF ietvaros 2014.–2020. gadam ir aptuveni 560 miljoni euro. Pirmie priekšfinansējuma maksājumi apmēram 39 miljonu euro apmērā ir veikti 2015. gada augustā. Papildu 19,12 miljoni euro Itālijai 2015. gadā piešķirti kā neatliekamā palīdzība.

Grieķijas valsts programmu finansējums AMIF un ISF ietvaros 2014.–2020. gadam ir aptuveni 474 miljoni euro. Pirmie priekšfinansējuma maksājumi apmēram 33 miljonu euro apmērā ir veikti 2015. gada septembra vidū. Papildu 19,5 miljoni euro (ieskaitot piešķīrumu UNHCR) Grieķijai 2015. gadā piešķirti kā neatliekamā palīdzība.

-Dalībvalstīm vajadzētu izmantot finansējumu, kas pieejams valstu programmās AMIF un ISF ietvaros. Tādēļ dažām dalībvalstīm vēl jānosaka atbildīgās iestādes.

-Komisijai jāizvērtē vajadzība pārskatīt dalībvalstu programmas AMIF un ISF-borders ietvaros, lai pārbaudītu, ka tās atbilst pašreizējai situācijai tādās jomās kā uzņemšanas spēja.

-Komisijai cieši jāsazinās ar dalībvalstīm, kas saskaras ar vislielāko spiedienu, lai pabeigtu vajadzību novērtējumu un nodrošinātu strukturētu pieeju (darbības, laika noteikšanu), kuras mērķis ir dalībvalstu pašreizējo ārkārtas situāciju risināšana, izmantojot valstu programmas un neatliekamo palīdzību.

-Deviņas atlikušās vēl neapstiprinātās valstu programmas jāpieņem līdz novembra beigām.

-Eiropas Investīciju bankas valdes sanāksmē novembrī tiks apspriesti īpaši nosacījumi projektiem, kas saistīti ar bēgļiem; vajadzību novērtējums tiks veikts līdz novembra beigām

Atbalsts ES aģentūrām

-Aģentūru cilvēkresursu stiprināšana 2015. un 2016. gadā

-60 amata vietas Frontex,

-30 – EASO,

-30 – Eiropolam.

-50 miljoni euro Frontex darbību atbalstam atgriešanas jomā 2016. gadā un 20 miljoni euro aģentūru “karsto punktu” operāciju stiprināšanai.

-Dalībvalstu atbalsts Frontex un EASO operācijām.

-Ierosinātais atbalsts 2016. gada budžetā.

OPERATĪVIE UN BUDŽETA PASĀKUMI: ĀRĒJĀ DARBĪBA

	ES rīcība	Dalībvalstu veiktās darbības	Turpmākie pasākumi
Diplomātiskā ofensīva migrācijas jomā	-Augsta līmeņa konference par Vidusjūras reģiona austrumu daļas / Rietumbalkānu maršrutu, kas notika Luksemburgā 8.10.2015. Deklarācijā noteiktas piecas prioritāras darbības jomas: 1) atbalsts Jordānijai, Libānai, Turcijai; 2) atbalsts tranzītvalstīm; 3) organizētās noziedzības / migrantu kontrabandas apkarošana; 4) pamatcēloņu risināšana; 5) nelikumīgo migrantu izcelsmes valstu iesaistīšana. -Turcija: ir iesniegts ES un Turcijas Rīcības plāns migrācijas jomā, kas ietver pasākumus, kuru mērķis ir atbalstīt Turciju bēgļu krīzes laikā un mazināt nelikumīgas izceļošanas gadījumus. -.	-Vācija ir paziņojusi, kas ir izveidojusi augsta līmeņa dialogu par migrāciju ar Turciju.	Augsta līmeņa konference: - Esošu divpusēju un reģionālu programmu izmantošana dialogam un sadarbībai; - Vienošanās par īstenojamiem rīcības plāniem; - Sadarbība ar ANO un citām starptautiskajām organizācijām; - ES un Rietumbalkānu tieslietu un iekšlietu ministru forums (līdz 2015. gada beigām). Uzraudzība: augstākā līmeņa amatpersonu sanāksme 2016. gada sākumā par konferences deklarācijas īstenošanu. Valetas samits 11.–12.11.15.: -Politiskā deklarācija un rīcības plāns. -Darbību izvērtējums attiecībā uz konkretam mērķim paredzētu palīdzību, likumīgu migrāciju, kontrabandas apkarošanu un izmērāmu progresu atgriešanas/atpakaļuzņemšanas jomā. -Dalībvalstīm jāveic iemaksas Ārkārtas trasta fondā stabilitātes nodrošināšanai un nelikumīgas migrācijas un personu pārvietošanas iemeslu novēršanai Āfrikā. ES – Āfrika: - Savienības Augstā pārstāve /priekšsēdētāja vietniece apmeklēs Etiopiju un Āfrikas Savienības Komisiju (20.10.15), lai sāktu Augsta līmeņa dialogu par migrāciju. Tajā jāiekļauj apņemšanās sākt kopīgo programmu migrācijas un mobilitātes jomā, Etiopijas situācijai pielāgotas migrācijas darbības, kā arī uzlabot sadarbību atgriešanas jomā. -Savienības Augstā pārstāve /priekšsēdētāja vietniece apmeklēs Sāhelas valstu ministru nākamo sanāksmi. -ES Reģionālā rīcības plānā Sāhelai 2015.–2020. gadam minētā migrācijas pīlāra īstenošana. Turcija: -Rīcības plāns – jāpabeidz.
Atpakaļuzņemšana trešās valstīs	-Izveidot atpakaļuzņemšanas spēju veidošanas instrumentu (AMIF gada darba programmas 2015. gadam ietvaros)	-	-Dalībvalstīm jāierosina projekti, ko varētu finansēt šā instrumenta ietvaros, kā arī jāpiešķir resursi, lai varētu veikt atbalstītu brīvprātīgu atgriešanos -Konkrētu projektu apzināšana, kuru mērķis ir veicināt sadarbību ar galvenajiem partneriem atpakaļuzņemšanas jomā. Nodrošināt pietiekama finansiāla atbalsta pieejamību reintegrācijas un atgriešanās darbību veikšanai trešās valstīs.
	-Briselē notika atpakaļuzņemšanas seminārs ar ĀKK valstīm (28.–29.09.15.).	-Dalībvalstu dalība seminārā.	-Valstu atpakaļuzņemšanas kontaktpunktu izveide ES un ĀKK valstīs.
	-ES migrācijas sadarbības koordinatoru (EMSK) iecelšana.	-Vispārēja vienošanās par to Eiropas migrācijas sadarbības koordinatoru pilnvarām, kurus nosūtīs uz ES delegācijām galvenajās valstīs.	-Sagatavošanās iespējamai Eiropas migrācijas sadarbības koordinatoru izvietošanai Ēģiptē, Libānā, Nigērā, Nigērijā, Senegālā, Pakistānā, Serbijā, Etiopijā, Tunisijā, Sudānā, Turcijā un Jordānijā (paziņojumu par vakancēm sagatavošana, atlases procedūra,
			faktiskā izvietošana).
	-Divpusējas tikšanās par atpakaļuzņemšanas jautājumiem ar Subsahāras un/vai citām izcelsmes valstīm -G5 Sāhela – 17.06.15. -Tikšanās ar Burkinafaso, Mali, Mauritānijas, Nigēras un Čadas ārlietu ministriem. -Savienības Augstās pārstāves /priekšsēdētāja vietnieces vizīte Alžīrijā 17.09.15., kas notika pēc informatīvās sanāksmes Alžīrā 9.–10.09.15. -Savienības Augstās pārstāves /priekšsēdētāja vietniece vizīte Nigērā 18.09.15.	-Itālija – Reģionālās attīstības un aizsardzības programmas Ziemeļāfrikas konsorcija līdere. Vajadzīgs Komunikācijas ģenerāldirektorāta papildu atbalsts dialogā ar Alžīrijas iestādēm.	-Notiks augsta līmeņa dialogi. Paredzētās sanāksmes: -Senegāla – 19.–21.10.15. -Etiopija – 20.10.15. - Turpmāki pasākumi pēc Savienības Augstās pārstāves /priekšsēdētāja vietniece vizītes Nigērā: Valetas samitā Nigēra informēs par pasākumu kopumu; -izstrādāt pieskaņotu “līdzekļu un stimulu” pasākumu kopumu, ko izmantot attiecībā uz trešajām valstīm, kuras atpakaļuzņemšanas jomā nesadarbojas pilnīgi; -Turpmāki pasākumi saistībā ar sarunu atsākšanu ar mērķi noslēgt atpakaļuzņemšanas nolīgumus ar Ziemeļāfrikas valstīm; -Iespējama jaunu sarunu uzsākšana ar citām valstīm.
	- Pakistāna. Tikšanās starp Grieķiju, Pakistānu un Komisiju par atpakaļuzņemšanas jautājumiem. Trīs apvienotās atpakaļuzņemšanas komitejas sanāksmes, kas notikušas 2014. un 2015. gadā, izstrādājušas rīcības plānu, kurš pieņemts 2015. gada jūnijā un kura mērķis ir palīdzēt Pakistānai īstenot savas saistības. -Īpašās sanāksmēs ar EL iestādēm un Pakistānas vēstniecību Atēnās 8.10.15. noteiktas īpašas problēmas un panākta vienošanās par problēmas risināšanu.	-	- Pakistāna. Turpmāki pasākumi pēc sanāksmēm – īstenot papildu saistības, kas pieņemtas apvienotās atpakaļuzņemšanas komitejas sanāksmēs 2014. un 2015. gadā. Iespējams ES un Pakistānas rīcības plāns migrācijas jomā, kas ietvertu atpakaļuzņemšanu un migrantu kontrabandas apkarošanu; atbalsts tiks pārrunāts komisāra Avramopula vizītes laikā 29. oktobrī. -Nākamā apvienotās atpakaļuzņemšanas komitejas sanāksmes notiks 2016. gada pirmajā pusē Briselē.
Finansējums humanitāriem mērķiem	-Eiropadome apņēmusies papildus piešķirt vismaz 1 miljardu euro no ES un valstu budžetiem, lai apmierinātu steidzamās bēgļu vajadzības, sniedzot atbalstu UNHCR, Pasaules Pārtikas programmai un citām humanitāram organizācijām. -Komisija jau ierosinājusi šogad piešķirt 200 miljonus euro humānajai palīdzībai bēgļiem; kā arī papildu 300 miljonus euro humānajai palīdzībai 2016. gadā. -Budžeta lēmējinstitūcija: Eiropas Parlaments un Padome ir ātri pieņēmuši -līgumus 50 miljonu euro vērtībā ar ANO aģentūrām un citām humanitārajām organizācijām (piemēram, ICRC u. c.), lai atļautu priekšfinansējumu.	-Kopš 23. septembra apsolīts piešķirt gandrīz 275 miljonus euro.	-Dalībvalstīm jāveic ES finansējumam līdzvērtīgas iemaksas humānajai palīdzībai. -Līgumi par 200 miljonu euro piešķiršanu humānajai palīdzībai jāapspriež līdz novembra beigām.
Trasta fondi	Ārkārtas trasta fonds Āfrikai: -Komisijas priekšlikums piešķirt 1,8 miljardus euro no ES finansējuma (ES budžeta instrumenti + EAF ), lai veicinātu stabilitāti un risinātu nelikumīgas migrācijas un personu pārvietošanas pamatcēloņus Āfrikā. Ģeogrāfiski priekšlikums ietver deviņas valstis Sāhelas regionā un Čadas ezera reģionā; deviņas valstis Āfrikas ragā; un piecas valstis Ziemeļāfrikā.	- Pašlaik trīs dalībvalstis apņēmušās piešķirt kopā 9 miljardus euro (ES, DE un LU). Citas valstis, piemēram, NO un CH, izteikušas gatavību piešķirt līdzekļus. - pozitīvs EAF komitejas atzinums.	-Komisijas lēmums par trasta fondu jāpieņem pirms Valetas samita. -Jānodrošina, ka ES dalībvalstis un citi starptautiskie partneri veic būtiskas un konsekventas iemaksas Fondā, kas ir līdzvērtīgas ES finansējumam.
	ES reģionālais trasta fonds atbildei uz Sīrijas krīzi: -500 miljoni euro no ES budžeta.	- Divas dalībvalstis apņēmušās piešķirt kopā 8 miljonus euro papildu finansējuma (IT 3 miljonus euro un DE 5 miljonus euro).
Spēju veidošana	-Turcija – rīcības plāns (skatīt iepriekš tekstā). -Serbija/bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika: īpašs pasākums 10 miljonu euro apmērā. Atbalsts spēju veidošanai abās valstīs (tajā skaitā tehnika) un humānā palīdzība bēgļiem. -8 miljonu euro programma no IPA (Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta), tiek gatavota reģionāla programma. Mērķis ir stiprināt spējas (ieskaitot bēgļu reģistrācijas spēju) Rietumbalkānos. - Āfrika – Nigēra: daudzfunkcionālā centra stiprināšana Agadesā, sniedzot tiešu atbalstu un informāciju migrantiem un reģistrācijai, kā arī sadarbībā ar izcelsmes valstīm sniedzot drošas un brīvprātīgas atgriešanās un reintegrācijas iespējas. Tas ietver atbalstu vietējām kopienām (1. fāzi finansē IcSP, piešķirot 1,5 miljonus euro)	- -Kopējas izmeklēšanas grupas izveide Nigērā (finansē ES, īsteno Spānija un Francija), lai stiprinātu Nigēras spējas cīņā pret nelikumīgu migrāciju.	-Turcija: rīcības plāns (skatīt iepriekš tekstā). -. -Serbija/bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika: pašlaik notiek līgumu sagatavošana, izmaksas un īstenošana paredzama tuvākajās nedēļās. -Projekta sākšana ar mērķi stiprināt Austrumāfrikas valstu spējas cīņā pret cilvēku tirdzniecību un migrantu kontrabandu, projekta sākums – 2016. gada janvāris -ES Reģionālās attīstības un aizsardzības programmas sagatavošana Āfrikas ragā ar mērķi stiprināt Kenijas, Etiopijas un Sudānas spējas bēgļu aizsardzības joma, kā arī uzņemšanas spējas. -Projekta sākšana ar mērķi stiprināt valdības spējas atgriešanas un ilgtspējīgas reintegrācijas jomā pie galvenajiem migrācijas koridoriem (īpašu uzmanību pievēršot Āfrikai) – projekta sākums 2016. gada janvārī. -Atbalsta projekta uzsākšana AU un ES migrācijas un mobilitātes dialogam, Rabātas procesam un Hartumas procesam – paredzētais sākums 2015. gada decembrī. -Iesniegt mobilitātes partnerības deklarācijas projektu, lai sāktu dialogu ar Libānu. Aktīvāka dalībvalstu pieeja , nodrošinot jau spēkā esošās ES un Jordānijas mobilitātes partnerības un nākotnē pieņemamā ES un Libānas nolīguma īstenošanu. -Jaunas reģionālās attīstības un aizsardzības programmas izstrāde un īstenošana Ziemeļāfrikā un Āfrikas ragā 2016. gada sākumā.

ES TIESĪBU AKTU ĪSTENOŠANA

Instruments	ES rīcība	Dalībvalstu veiktās darbības	Turpmākie pasākumi
Patvēruma procedūru Direktīva 2013/32/ES	-izskatīšanā 18 pienākumu neizpildes lietas par transponēšanas pasākumu nepaziņošanu vai daļēju paziņošanu; dalībvalstīm nosūtītas oficiālas brīdinājuma vēstules; -izskatīšanā 6 pienākumu neizpildes lietas par oficiālās brīdinājuma vēstules posma neizpildi/nepietiekamu piemērošanu; -1 administratīvā vēstule nosūtīta dalībvalstij, paužot bažas par nesen pieņemtu tiesību aktu atbilstību instrumenta noteikumiem;	1 dalībvalsts paziņojusi par minētas direktīvas pilnīgu transponēšanu. Minētais paziņojums tiek vērtēts (FR).	-Ja dalībvalsts pilnīgi netransponē direktīvu, tai var tikt nosūtīts argumentēts atzinums un lietu var nosūtīt izskatīšanai Tiesā. -Ja dalībvalsts nav panākusi atbilstību direktīvai, tai var tikt nosūtīts argumentēts atzinums un lietu var nosūtīt izskatīšanai Tiesā.
Uzņemšanas nosacījumu Direktīva 2013/33/ES	-izskatīšanā 19 pienākumu neizpildes lietas par transponēšanas pasākumu nepaziņošanu vai daļēju paziņošanu; dalībvalstīm nosūtītas oficiālas brīdinājuma vēstules; -izskatīšanā 8 pienākumu neizpildes lietas par oficiālās brīdinājuma vēstules posma neizpildi/nepietiekamu piemērošanu -1 administratīvā vēstule nosūtīta dalībvalstij, paužot bažas par nesen pieņemtu tiesību aktu atbilstību instrumenta noteikumiem	2 dalībvalstis paziņojušas par minētas direktīvas pilnīgu transponēšanu. Minētie paziņojumi tiek vērtēti (FR/ES).	-Ja dalībvalsts pilnīgi netransponē direktīvu, tai var tikt nosūtīts argumentēts atzinums un lietu var nosūtīt izskatīšanai Tiesā. -Ja dalībvalsts nav panākusi atbilstību direktīvai, tai var tikt nosūtīts argumentēts atzinums un lietu var nosūtīt izskatīšanai Tiesā.
Kvalifikācijas Direktīva 2011/95/ES	-izskatīšanā13 pienākumu neizpildes lietas par transponēšanas pasākumu nepaziņošanu vai daļēju paziņošanu; -11 dalībvalstīm nosūtītas oficiālas brīdinājuma vēstules; -2 dalībvalstīm nosūtīti argumentēti atzinumi; -izskatīšanā 1 pienākuma neizpildes lieta par neizpildi / nepietiekamu piemērošanu		-Ja dalībvalsts pilnīgi netransponē direktīvu, tai var tikt nosūtīts argumentēts atzinums un lietu var nosūtīt izskatīšanai Tiesā. -Ja dalībvalsts nav panākusi atbilstību direktīvai, tai var tikt nosūtīts argumentēts atzinums un lietu var nosūtīt izskatīšanai Tiesā.
Dublinas Regula ES/604/2013	-izskatīšanā 1 pienākuma neizpildes lieta par neatbilstību; Dalībvalstij nosūtīta oficiāla brīdinājuma vēstule;		-Ja dalībvalsts nav panākusi atbilstību direktīvai, tai var tikt nosūtīts argumentēts atzinums un var tikt ierosināta pārvērtēšana Tiesā.
Eurodac Regula ES/603/2013	Dalībvalstīm nosūtītas 5 administratīvās vēstules, pieprasot precizēt atbilstību noteikumiem par pirkstu nospiedumu datu pārsūtīšanu;	dalībvalstis atbildējušas uz administratīvajām vēstulēm	-Atkarībā no atbildes uz administratīvo vēstuli novērtējuma rezultātiem var tikt sākta oficiāla pienākumu neizpildes procedūra.
Ilgtermiņa uzturēšanās Direktīva 2011/51/ES	-izskatīšanā 7 pienākumu neizpildes lietas par transponēšanas pasākumu nepaziņošanu vai daļēju paziņošanu; Dalībvalstij nosūtītas oficiāla brīdinājuma vēstules;		-Ja dalībvalsts pilnīgi netransponē direktīvu, tai var tikt nosūtīts argumentēts atzinums un lietu var nosūtīt izskatīšanai Tiesā.
Atgriešanas Direktīva 2008/115/EK	-izskatīšanā 4 pienākuma neizpildes lietas par neatbilstību; Dalībvalstīm nosūtītas oficiāla brīdinājuma vēstules, 3 administratīvās vēstules nosūtītas dalībvalstīm, pieprasot precizēt atgriešanās lēmumu pieņemšanu attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi; -7 administratīvās vēstules nosūtītas dalībvalstīm, pieprasot precizēt atgriešanās lēmumu īstenošanu attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi; 1 administratīvā vēstule nosūtīta dalībvalstij, paužot bažas par nesen pieņemtu tiesību aktu atbilstību instrumenta noteikumiem	-	-Ja dalībvalsts nav panākusi atbilstību minētajai direktīvai, pēc oficiāla paziņojuma vēstules tai var tikt nosūtīts argumentēts atzinums un lietu var nosūtīt izskatīšanai Tiesā; -Atkarībā no atbildes uz administratīvo vēstuli novērtējuma rezultātiem var tikt sāktas oficiālas pienākumu neizpildes procedūras.
Šengenas Robežu kodekss – Regula (EK) Nr. 562/2006	-1 administratīvā vēstule nosūtīta dalībvalstij, paužot bažas par nesen pieņemtu tiesību aktu atbilstību instrumenta noteikumiem	-	-Atkarībā no atbildes uz administratīvo vēstuli novērtējuma rezultātiem var tikt sāktas oficiālas pienākumu neizpildes procedūras.

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 14.10.2015

COM(2015) 510 final

PIELIKUMS

dokumentam

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPADOMEI UN PADOMEI

Bēgļu krīzes pārvaldība: Eiropas programmā migrācijas jomā izvirzīto prioritāro darbību īstenošanas pašreizējais stāvoklis

2. pielikums. 2015. gada 11. oktobra ziņojums par situāciju Grieķijā

I. "Karstie punkti"

Līdz šim paveiktais

1.Grieķijas iestādes un Frontex ir izvietojušas papildu darbiniekus salās, kuras ģeogrāfiskās atrašanās vietas dēļ pirmās saskaras ar migrāciju (Lesbas, Hijas, Samas, Kosas, Leras sala).

2.Lesbas sala ir būtiski palielinājusi savu sākotnējās uzņemšanas spēju (1480 vietas pirmās uzņemšanas centrā, pārbaudes centrā un Karatepes pagaidu iestādē), un gaidāms, ka drīzumā tā sāks pilnvērtīgi darboties.

3.Pamatojoties uz Grieķijas Pārcelšanas un "karsto punktu" ceļvedi, Frontex un EASO ir publicējuši uzaicinājumus veikt ieguldījumus papildu personāla un tehnikas piesaistei. Šie uzaicinājumi papildina pagājušā gada jūlijā publicēto uzaicinājumu par īpašu Eurodac iekārtu iegādi.

4.Frontex un eu-LISA ir sākušas īstenot pilotprojektu, kura mērķis ir uzlabot reģistrēšanas un pārsūtīšanas spēju.

5.Komisija un ES aģentūras pastāvīgi uztur kontaktus ar dalībvalstīm attiecībā uz ieguldījumiem natūrā (eksperti un aprīkojums). Līdz šim [3 %] no lūgtā atbalsta ir sniegušas dalībvalstis [jāpabeidz pirms EUCO]. Viss atbalsts būtu jāizvieto, izmantojot īpaši šim mērķim paredzētas ES struktūras (EURTF).

6.Komisija ir veikusi priekšfinansējuma maksājumus no atbilstošajiem ES fondiem (AMIF un IDF), tostarp neatliekamās palīdzības sniegšanai.

7.Grieķija ir palielinājusi Eurodac izmantošanu, pārceļot iekārtas no pakalpojumu veikšanas kontinentālajā daļā uz salām, kuras ģeogrāfiskās atrašanās vietas dēļ pirmās saskaras ar migrāciju.

8.Nosakot atbildīgās iestādes AMIF un IDF pārvaldībai, Grieķija ir sākusi novērst attiecīgo ES fondu apgūšanas iekšējos šķēršļus.

Kas vēl jādara

1.Grieķijai līdz 2015. gada novembra beigām jāīsteno rīcības plāns par atlikušo "karsto punktu" izveidi.

2.Grieķijai būtu vēl vairāk jāuzlabo reģistrācijas spēja Eurodac sistēmā, pamatojoties uz Frontex/eu-LISA pilotprojekta secinājumiem.

3.Dalībvalstīm būtu jāreaģē uz Frontex uzaicinājumu sniegt ieguldījumu Eurodac mašīnu iegādei.

4.Grieķijai būtu vēl vairāk jāpalielina pagaidu izmitināšanas spēja “karstajos punktos”.

5.Grieķijai jānodrošina, ka “karstajos punktos” ir pietiekams daudzums darbinieku, un jānoskaidro darbinieku iekšējās pārvietošanas iespējas civildienesta ietvaros.

6.Grieķijai jāuzlabo sākotnējās uzņemšanas un reģistrācijas spēja Lesbas salā, izveidojot papildu reģistrācijas grupas netālu no izkāpšanas vietām.

7.Grieķijai jāizveido krīžu pārvaldīšanas vadības struktūra, lai nodrošinātu “karsto punktu” un pārcelšanas procesa ikdienas uzraudzību.

8.Komisijai jānodrošina, ka dalībvalstu ieguldījumi tiek novirzītas caur atbilstošām izveidotām ES struktūrām (piemēram, ES reģionālajām darba grupām).

9.Dalībvalstīm vajadzētu nekavējoties atbildēt uz Frontex un EASO uzaicinājumu attiecībā uz papildu personāla izvietošanu “karsto punktu” apgabalos.

II. Atgriešana

Līdz šim paveiktais

1.Frontex organizēja kopīgu atgriešanās lidojumu, kas devās uz Nigēriju 15. oktobrī; tas ir pirmais šāds lidojums pēc atgriešanas programmas pārtraukšanas 2015. gada 30. jūnijā.

2.Komisija ir palīdzējusi Grieķijai panākt vienošanos ar Pakistānas vēstniecību Atēnās, precizējot un vienkāršojot atgriešanas procedūras saskaņā ar ES un Pakistānas atpakaļuzņemšanas nolīgumu.

3.Līdz šīs nedēļas beigām tiks publicēts paziņojums par konkursu, kura mērķis ir atsākt IDF finansēto atgriešanās programmu.

4.Nākamais Frontex organizētais kopīgais atgriešanās lidojums ir plānots uz Pakistānu. Pakistānas vēstniecība ir apņēmusies izsniegt attiecīgos ceļošanas dokumentus 26 valstspiederīgajiem.

5.Grieķijai pašlaik ir pietiekama pirmsizraidīšanas aizturēšanas spēja, lai īstenotu piespiedu atgriešanas programmu.

Kas vēl jādara

1.Grieķijai ātri jāpabeidz uzaicinājums iesniegt piedāvājumus attiecībā uz atgriešanos un bez kavēšanās jāatsāk atgriešanās programma.

2.Komisijai un dalībvalstīm jāpalīdz Grieķijai tās attiecībās ar izcelsmes valstīm saistībā ar atpakaļuzņemšanas nolīgumiem.

III. Pārcelšana

Līdz šim paveiktais

1.Komisija ir palīdzējusi Grieķijai izveidot nepieciešamās administratīvās procedūras pārcelšanas lēmumu efektīvai īstenošanai.

2.Grieķija ir uzsākusi izpratnes veicināšanas pasākumus, lai atbilstošos patvēruma meklētājus informētu par pārcelšanas programmas sniegtajiem ieguvumiem.

3.Tiek organizēts pirmais 30 Sīrijas valstspiederīgo pārcelšanas lidojums uz Luksemburgu.

4.Grieķija kopš 2015. gada jūnija ir palielinājusi sava patvēruma dienesta personāla spēju par 30 %, galvenokārt, pieņemot darbā darbiniekus uz noteiktu laiku ar EEZ piešķīrumu palīdzību.

5.Grieķija patvēruma dienesta ietvaros ir izveidojusi īpašu grupu, kas nodarbojas ar pārcelšanas procedūrām.

6.Patvēruma dienests un EASO ir vienojušies par darbības plānu, kurā izklāstīti sadarbības noteikumi attiecībā uz “karstajiem punktiem” un pārcelšanas programmu.

Kas vēl jādara

1.Grieķija ir jāintensificē komunikācijas pasākumi attiecībā uz pārcelšanas programmu.

2.Dalībvalstīm nekavējoties jāizraugās uz Grieķiju nosūtāmi sadarbības koordinatori.

3.Dalībvalstīm būtu jāsagatavo un jāizplata atbilstošas informācijas paketes, lai veicinātu kandidātu izpratni par programmu.

4.Dalībvalstīm jāizveido atbilstošas uzņemšanas struktūras un integrācijas pasākumi (mājoklis un izmitināšana, veselības aprūpe, izglītība, valodas apguves kursi utt.), šo centienu atbalstam pilnībā izmantojot dalītās pārvaldības instrumentus (AMIF, ESF, FEAD, ELFLA, ERAF).

5.Grieķijai būtu jāpalielina atklātu uzņemšanas iestāžu spēja.

6.Grieķijai jāturpina palielināt tās patvēruma dienesta formalitāšu kārtošanas spēja, palielinot darbinieku skaitu ar EASO un UNHCR izvietoto personālu.

IV. Vidēja termiņa darbības

1.Grieķijai ar Komisijas un dalībvalstu tehnisko atbalstu būtu jānodrošina, ka nākamo sešu mēnešu laikā ilgtspējīgi tiks risinātas tās patvēruma un migrācijas sistēmas sistēmiskās un strukturālās nepilnības.

2.Grieķija jāuzlabo pārvaldības koordinācija visos pārvaldes līmeņos, tostarp decentralizētajā pārvaldē.

3.Grieķija ir jāturpina uzlabot spēja efektīvi izmantot ES līdzekļus.

4.Prognozējot ieceļotāju plūsmu maksimumus, Grieķijai jāturpina palielināt izmitināšanas spēja “priekšposteņa” teritorijās, kā arī kontinentālajā daļā.

5.Izmantojot Komisijas sniegto tehnisko palīdzību, Komisijai un dalībvalstīm jāpalīdz Grieķijai uzlabot attiecīgo ministriju un dienestu spēja, tostarp līdzekļu apgūšanas spēja.

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 14.10.2015

COM(2015) 510 final

PIELIKUMS

dokumentam

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPADOMEI UN PADOMEI

Bēgļu krīzes pārvaldība: Eiropas programmā migrācijas jomā izvirzīto prioritāro darbību īstenošanas pašreizējais stāvoklis

3. pielikums. 2015. gada 11. oktobra ziņojums par situāciju Itālijā

I. "Karstie punkti"

Līdz šim paveiktais

1.Itālijas iestādes atvēra pirmo "karsto punktu" Lampedūzā pirms divām nedēļām. "Karstais punkts" pilnībā darbojas, un tā darbā ir iesaistīts gan EASO, gan Frontex. Pirkstu nospiedumu ņemšana "karstajā punktā" ir palielinājusies, lai gan dažos gadījumos migranti joprojām turpina pretoties pirkstu nospiedumu ņemšanai.

2.Visi pārējie "karstie punkti" jau ir noteikti. Lielākā daļa var sākt darbu tuvākajās nedēļās. Divi no tiem Taranto un Augustā darbosies tikai līdz 2015. gada beigām.

3.Visos "karstajos punktos" ir paredzēts šādu darbinieku obligāta klātbūtne: 10 Frontex pirkstu nospiedumu ņēmēji, 2 iztaujātāju grupas un 2 pārbaudes grupas, kā arī 3 EASO speciālistu grupa, kas nodarbojas ar informācijas sniegšanu. Frontex un EASO rīkotajiem notiekošajiem konkursiem būtu jāapmierina visas "karsto punktu" vajadzības, ar nosacījumu, ka dalībvalstis deleģē pietiekamu skaitu speciālistu.

4.ES reģionālā darba grupa (EURTF) strādā Katānijā jau kopš jūlija, tā pilnībā darbojas, un tās darbā piedalās visas aģentūras. Tomēr "karsto punktu" koncepcijā nepieciešams labāk integrēt Eiropola darbu, jo īpaši, lai uzlabotu informācijas apmaiņu starp Itālijas Valsts prokuratūru un tiesībaizsardzības iestādēm un Eiropolu.

5.Lai atbalstītu "karsto punktu" pieejas pilnīgu darbību, Itālijas varas iestādes šobrīd apkopo to vajadzības vienā visaptverošā vajadzību novērtējumā, lai lūgtu atbalsta pasākumu kopumu no Eiropas fondiem. Īpaša tehniskā sanāksme ar Komisiju ir paredzēta 16. oktobrī.

Kas vēl jādara

1.Atlikušajiem “karstajiem punktiem” pilnībā jāuzsāk darbība tam paredzētajā laikā, lai nodrošinātu pilnīgu sistēmas funkcionēšanu un mazinātu spiedienu, ar ko saskaras Lampedūza. Pastāvīgi jāuzrauga pieplūduma un aizplūdes procesa vajadzības, lai novērtētu iespējamo nepieciešamību izveidot papildu “karstos punktus”.

2.Itālijai būtu jānodrošina, ka tiek pilnībā izmantota esošā aizturēšanas spēja, lai nodrošinātu atbilstību noteikumiem par identifikāciju, un būtu jāatver vēl citas vietas aizturēšanas centros, lai nodrošinātu spēju, kas vajadzīga efektīvam identifikācijas un atgriešanās procesam.

3.Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka Frontex un EASO rīkotajos uzaicinājumos steidzami ir pieejami speciālisti. Šādiem speciālistiem vajadzētu būtu pieejamiem ilgtermiņa izvietošanai, lai tie varētu darboties ar pilnu jaudu.

4.Itālijai būtu jāapsver iespēja reformēt spēkā esošās prasības attiecībā uz aizturēšanu, lai nodrošinātu, ka ilgtermiņa aizturēšana ir pieļaujama, ja tas ir būtiski identifikācijas pabeigšanai sarežģītos gadījumos.

5.Pamatojoties uz Komisijas izdotajām norādēm, Itālijas iestādēm būtu jāsniedz papildu norādījumi par samērīgu spēka pielietojumu gadījumos, ja migranti atsakās no identifikācijas.

6.Lai nodrošinātu migrantu ātru pārsūtīšanu no "karsto punktu" apgabaliem uz otrās līnijas uzņemšanas vai aizturēšanas vietām, iespējams, ka Komisijai drīzumā tiks lūgts loģistikas atbalsts, izmantojot īpašu ECHO ietvarlīgumu par lidmašīnu fraktēšanu.

II. Atgriešanās

Līdz šim paveiktais

1.Itālijas iestādes ir ieguldījušas ievērojamus līdzekļus atgriešanas jomā, un procedūra tagad daudzos gadījumos (ēģiptieši, tunisieši) ir labi izstrādāta. Kopš gada sākuma ir organizēti 72 atgriešanās lidojumi.

2.Itālija patlaban risina sarunas ar vairākām Subsahāras valstīm par operatīvās sadarbības nolīgumiem, lai nodrošinātu trešo valstu valstspiederīgo ātru atgriešanu (jo īpaši Rietumāfrikā). Jau ir panākta vienošanās ar Gambiju, savukārt citām trešām valstīm piedāvātas citas vienošanās. Uzlabojusies sadarbība arī ar Nigēriju.

3.Itālija regulāri piedalās Frontex organizētajos kopīgajos lidojumos.

Kas vēl jādara

1.Itālijai būtu jāpastiprina centieni atgriezt nelikumīgos migrantus no Subsahāras valstīm. Komisijai un EĀDD būtu jāatbalsta Itālijas iestādes operatīvās sadarbības nolīgumu noslēgšanā ar Subsahāras valstīm, lai nodrošinātu nelikumīgo migrantu efektīvu un reālu atgriešanu. Tas var ietvert finansiāla atbalsta sniegšanu sadarbībai atpakaļuzņemšanas jomā starp Itāliju un Subsahāras valstīm.

2.Itālijai būtu jāizveido pamatlīgums par liela attāluma atgriešanās lidojumiem (Subsahāras Āfrika), kuriem nepieciešams iepirkums, kas pārsniedz 250 000 euro. Komisija var atbalstīt šādus lidojumus, un šim mērķim var izmantot arī Frontex atgriešanās lidojumus.

3.Itālijai būtu jānodrošina ātra tādu patvēruma pieteikumu formalitāšu nokārtošana, kuri nepārprotami mēģina traucēt atgriešanas centienus. To varētu panākt, nodrošinot īpašu formalitāšu kārtošanas spēju šādos gadījumos. Varētu apsvērt arī atlikšanas lūgumu iespējamu reformu attiecībā uz acīmredzami nepamatotiem gadījumiem.

4.Līdz tehniskajai sanāksmei, kas notiks 2016. gada 16. oktobrī, Itālijai jāsniedz Frontex un Komisijai precīzs vajadzību novērtējums atgriešanās jomā.

5.Frontex kopīgajos atgriešanās lidojumos attiecīgā gadījumā jānodrošina starpnolaišanās Itālijā, jo īpaši lidojumiem uz Subsahāras valstīm.

III. Pārcelšana

Līdz šim paveiktais

1.Pirmās pārcelšanas lidojums, ar ko 19 eritrejieši tika nogādāti Zviedrijā, notika 9. oktobrī. Lidojums acīmredzami apliecina, ka tagad ir ieviestas procedūras pārcelšanas sistēmas īstenošanai.

2.Itālija ir noteikusi specializētus centrus personām, kuras ir tiesīgas uz pārcelšanu. Viens centrs "Villa Sikania" jau darbojas, un tajā strādā EASO darbinieki, kas veic pārcelšanas intervijas. Divu citu centru darbība Krotonē un Bari ir jāsāk nekavējoties.

3.Kopā ar Komisiju ir organizēta tikšanās ar sadarbības koordinatoru Romā un citām Eiropas Dublinas sistēmas nodaļām, un tikšanās mērķis ir paātrināt procedūru un izskaidrot visām dalībvalstīm procesa tehniskos aspektus.

4.Lai nodrošinātu jau esošā neizmantotā finansējuma izmantošanu, EASO grupas ir izvietotas galvenajās tranzīta pilsētās (Romā un Milānā) ar mērķi atbalstīt Itālijas iestādes darbā ar pārcelšanas pieteikumu iesniedzēju reģistrāciju.

5.Lai pastiprinātu Itālijas Dublinas sistēmas nodaļu, EASO ir izsludinājis uzaicinājumu par speciālistiem (pieprasīti 10 speciālisti – līdz šim izvietoti 3 speciālisti, un 2 paredzēts izvietot drīzumā).

6.Visām Itālijas prefektūrām izsniegts īpašs apkārtraksts ar mērķi informēt tās par pārcelšanas procesa sākšanu un nodrošināt informētību visā Itālijas teritorijā, pirms personas vēršas pie attiecīgajām iestādēm.

Kas vēl jādara

1.Visām dalībvalstīm būtu jāsniedz informācija par to, cik daudz pārcelšanas vietas tās nodrošinās līdz gada beigām. Saistībām sākotnēji vajadzētu būt ierobežotām tādā mērā, lai nodrošinātu pakāpenisku pārvietošanas palielināšanu, pirms sasniegts optimālais temps.

2.Itālijai būtu jānodrošina, ka pārcelšanas procedūra, ko pirmo reizi piemēroja gadījumā ar Zviedriju, tagad būtu nostiprināta standarta operācijas procedūra visā teritorijā, un būtu jāpastiprina Dublinas sistēmas nodaļa, lai nodrošinātu procesa ātru ieviešanu.

3.Itālijai Dublinas sistēmas nodaļā ir jāizveido īpaša datu bāze, lai atbalstītu saskaņošanas procedūru un nodrošinātu ātru vajadzīgo IT pārtraukumu ieviešanu.

4.Itālija būtu jāatver vēl divi atlikušie pārcelšanai paredzētie centri, un EASO būtu ātri jāizvieto tur speciālisti.

5.Itālijai ar EASO un UNCHR atbalstu jāveicina informācijas apmaiņa, kuras mērķis ir apzināt iespējamās pārceļamās personas. Komisija varētu atbalstīt šos centienus, piemēram, finansējot īpašu kultūras vidutāju grupu.

6.Dalībvalstīm būtu jāapsver iespēja sagatavot informācijas komplektu, kas tiktu piešķirts apzinātajiem pārcelšanas kandidātiem.

IV. Vidēja termiņa darbības

Itālijai prioritārā kārtā būtu jāizskata iespējamie veidi, kā palielināt savas patvēruma piešķiršanas procedūras kopējo efektivitāti, lai nodrošinātu formalitāšu ātru nokārtošanu tādiem cilvēkiem, kuri nevar pretendēt uz pārcelšanu, un lai nodrošinātu lēmumu konsekvenci. Tas varētu ietvert arī apelāciju iesniegšanas sistēmu, lai to racionalizētu un panāktu lēmumu ātrāku pieņemšanu otrajā instancē.

Itālijai būtu arī jāapsver, kā nodrošināt uzņemšanas apstākļu vienotu kvalitāti visā teritorijā, lai izmantotu dažu reģionu labas prakses piemērus un piemērotu tos arī citos reģionos.

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 14.10.2015

COM(2015) 510 final

PIELIKUMS

dokumentam

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPADOMEI UN PADOMEI

Bēgļu krīzes pārvaldība: Eiropas programmā migrācijas jomā izvirzīto prioritāro darbību īstenošanas pašreizējais stāvoklis

4. pielikums – Grieķijas “karsto punktu” karte

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 14.10.2015

COM(2015) 510 final

PIELIKUMS

dokumentam

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPADOMEI UN PADOMEI

Bēgļu krīzes pārvaldība: Eiropas programmā migrācijas jomā izvirzīto prioritāro darbību īstenošanas pašreizējais stāvoklis

5. pielikums – Itālijas "karsto punktu" karte

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 14.10.2015

COM(2015) 510 final

PIELIKUMS

dokumentam

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPADOMEI UN PADOMEI

Bēgļu krīzes pārvaldība: Eiropas programmā migrācijas jomā izvirzīto prioritāro darbību īstenošanas pašreizējais stāvoklis

6. pielikums Kopējās Eiropas patvēruma sistēmas īstenošana

Patvēruma procedūru Direktīva 2013/32/ES

Uzņemšanas nosacījumu Direktīva 2013/33/ES

Kvalifikācijas Direktīva 2011/95/ES

EURODAC Regula ES/603/2013

Atgriešanas Direktīva 2008/115/EK

Procesa posms

Procesa posms

Procesa posms

Procesa posms

Procesa posms

Austrija

OBV nosūtīta par transponēšanas nepaziņošanu

Paziņoja par daļēju transponēšanu

Beļģija

OBV nosūtīta par transponēšanas nepaziņošanu

OBV nosūtīta par transponēšanas nepaziņošanu

Administratīva vēstule – nosūtīta ar lūgumu sniegt paskaidrojumus par piemērošanu

Bulgārija

OBV nosūtīta par transponēšanas nepaziņošanu

OBV nosūtīta par transponēšanas nepaziņošanu

AA nosūtīts par transponēšanas nepaziņošanu

Administratīva vēstule – nosūtīta ar lūgumu sniegt paskaidrojumus par piemērošanu

Kipra

OBV nosūtīta par transponēšanas nepaziņošanu

Paziņoja par daļēju transponēšanu

OBV nosūtīta par transponēšanas nepaziņošanu

Paziņoja par daļēju transponēšanu

Administratīva vēstule – nosūtīta ar lūgumu sniegt paskaidrojumus par piemērošanu

Saņemtās atbildes

Horvātija

Čehijas Republika

OBV nosūtīta par transponēšanas nepaziņošanu

OBV nosūtīta par transponēšanas nepaziņošanu

Administratīva vēstule – nosūtīta ar lūgumu sniegt paskaidrojumus par piemērošanu

Dānija

Neattiecas

Neattiecas

Neattiecas

Igaunija

OBV nosūtīta par transponēšanas nepaziņošanu

OBV nosūtīta par transponēšanas nepaziņošanu

Somija

Francija

OBV nosūtīta par transponēšanas nepaziņošanu

Ir paziņots par direktīvas pilnīgu transponēšanu – notiek izvērtēšana

OBV nosūtīta par transponēšanas nepaziņošanu

Ir paziņots par direktīvas pilnīgu transponēšanu – notiek izvērtēšana

Administratīva vēstule – nosūtīta ar lūgumu sniegt paskaidrojumus par piemērošanu

Vācija

OBV nosūtīta par transponēšanas nepaziņošanu

OBV nosūtīta par transponēšanas nepaziņošanu

Administratīva vēstule – nosūtīta ar lūgumu sniegt paskaidrojumus par piemērošanu

Saņemtās atbildes

Administratīva vēstule – nosūtīta ar lūgumu sniegt paskaidrojumus par piemērošanu

Grieķija

OBV nosūtīta par transponēšanas nepaziņošanu

OBV nosūtīta par transponēšanas nepaziņošanu

Administratīva vēstule – nosūtīta ar lūgumu sniegt paskaidrojumus par piemērošanu

Saņemtās atbildes

Administratīva vēstule – nosūtīta ar lūgumu sniegt paskaidrojumus par piemērošanu

Otrā papildu OBV nosūtīta par sliktu piemērošanu

Ungārija

OBV nosūtīta par transponēšanas nepaziņošanu

OBV nosūtīta par transponēšanas nepaziņošanu

Administratīva vēstule – nosūtīta ar lūgumu sniegt paskaidrojumus par piemērošanu

Saņemtās atbildes

Nosūtīta administratīva vēstule par nesen pieņemto tiesību aktu atbilstību

Īrija

Neattiecas

Neattiecas

Neattiecas

Neattiecas

Itālija

Administratīva vēstule – nosūtīta ar lūgumu sniegt paskaidrojumus par piemērošanu

Saņemtās atbildes

Administratīva vēstule – nosūtīta ar lūgumu sniegt paskaidrojumus par piemērošanu

Saņemtās atbildes

Latvija

OBV nosūtīta par transponēšanas nepaziņošanu

OBV nosūtīta par transponēšanas nepaziņošanu

Lietuva

OBV nosūtīta par transponēšanas nepaziņošanu

OBV nosūtīta par transponēšanas nepaziņošanu

Luksemburga

OBV nosūtīta par transponēšanas nepaziņošanu

OBV nosūtīta par transponēšanas nepaziņošanu

Malta

OBV nosūtīta par transponēšanas nepaziņošanu

OBV nosūtīta par transponēšanas nepaziņošanu

Administratīva vēstule – nosūtīta ar lūgumu sniegt paskaidrojumus par piemērošanu

Nīderlande

Administratīva vēstule – nosūtīta ar lūgumu sniegt paskaidrojumus par piemērošanu

Polija

OBV nosūtīta par transponēšanas nepaziņošanu

OBV nosūtīta par transponēšanas nepaziņošanu

Portugāle

Administratīva vēstule – nosūtīta ar lūgumu sniegt paskaidrojumus par piemērošanu

Rumānija

OBV nosūtīta par transponēšanas nepaziņošanu

OBV nosūtīta par transponēšanas nepaziņošanu

Slovākija

Slovēnija

OBV nosūtīta par transponēšanas nepaziņošanu

OBV nosūtīta par transponēšanas nepaziņošanu

Spānija

OBV nosūtīta par transponēšanas nepaziņošanu

OBV nosūtīta par transponēšanas nepaziņošanu

Ir paziņots par direktīvas pilnīgu transponēšanu – notiek izvērtēšana

AA nosūtīts par transponēšanas nepaziņošanu

Paziņoja par daļēju transponēšanu

Zviedrija

OBV nosūtīta par transponēšanas nepaziņošanu

OBV nosūtīta par transponēšanas nepaziņošanu

Apvienotā Karaliste

Neattiecas

Neattiecas

Neattiecas

Neattiecas

40 jauni lēmumi kopš 2015. gada 23. septembra un pēc tam

OBV = oficiāla brīdinājuma vēstule

AA = argumentēts atzinums

N.B.: atjauninājumi attiecas uz laikposmu no 2015. gada 24. septembra līdz 10. oktobrim

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 14.10.2015

COM(2015) 510 final

PIELIKUMS

dokumentam

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPADOMEI UN PADOMEI

Bēgļu krīzes pārvaldība: Eiropas programmā migrācijas jomā izvirzīto prioritāro darbību īstenošanas pašreizējais stāvoklis

7. pielikums Dalībvalstu finansiālie solījumi kopš 2015. gada 23. septembra, miljonos euro

Dalībvalstis

Sīrijas Trasta fonds

Āfrikas Trasta fonds

Humānās palīdzība, kas apsolīta kopš 2015. gada 23. septembra

Kopā

Pasaules Pārtikas programma

UNHCR

Citi

CY

0,02

0,02

CZ

0,20

0,20

DE

5,00

3,00

40,00

60,00

108,00

ES

3,00

3,50

6,50

FI

7,60

7,60

IT

3,00

1,00

22,21

26,21

LU

3,00

0,20

0,10

0,76

4,06

LV

0,05

0,05

PL

1,00

1,00

2,00

UK

137,00

137,00

Kopā solītās summas

8

9

274,64

291,64

ES papildu finansējums

500

1800

500,00

Kopā pieprasīts

1000

3600

1000,00

Deficīts

492

1791

225,36

Piezīme: Par specifiskām saistībām paziņots 2015. gada 12. oktobrī

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 14.10.2015

COM(2015) 510 final

PIELIKUMS

dokumentam

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPADOMEI UN PADOMEI

Bēgļu krīzes pārvaldība: Eiropas programmā migrācijas jomā izvirzīto prioritāro darbību īstenošanas pašreizējais stāvoklis

8. PIELIKUMS

Finansiāls atbalsts dalībvalstīm no Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda un Iekšējās drošības fonda

	Ilgtermiņa finansējums 2014.–2020. gadam				Pirmie ilgtermiņa finansējuma maksājumi 2015. gadā		Ārkārtas finansējums
	AMIF piešķīrums	"IDF-Robežas" piešķīrums	"IDF-Policija" piešķīrums	Kopējie AMIF un IDF piešķīrumi	Pirmais AMIF priekšfinansējuma maksājums (zaļš = samaksāts)	Pirmais IDF priekšfinansējuma maksājums (zaļš = samaksāts)	AMIF ārkārtas palīdzība	"IDF-Robežas" ārkārtas palīdzība
Austrija	€ 70 533 977	€ 14 383 227	€ 12 162 906	€97 080 110	€ 4 937 378,39	€ 1 858 229,31	€ 6 280 000
Beļģija	€ 98 264 742,12	€ 21 317 321	€ 17 903 270	€137 485 333,12	€ 6 878 531,95	€ 2 745 441,37
Bulgārija	€ 10 006 777	€ 40 757 630	€ 32 002 293	€82 766 700	€ 700 474,39	€ 5 093 194,61	€ 4 100 000
Horvātija	€ 17 133 800	€ 35 609 771	€ 19 095 426	€71 838 997	€ 1 199 366,00	€ 3 829 363,79	Papildu pieprasījumi tiek izskatīti	Papildu pieprasījumi tiek izskatīti
Kipra	€ 32 308 677	€ 34 507 030	€ 8 117 257	€74 932 964	€ 2 261 607,39	€ 2 983 700,09	€ 940 000
Čehijas Republika	€ 27 685 177	€ 15 155 484	€ 17 029 012	€59 869 673	€ 1 937 962,39	€ 2 252 914,72
Dānija	Neattiecas	€ 10 322 133	Neattiecas	€10 322 133	Neattiecas	€ 722 549,31
Igaunija	€ 10 156 577	€ 21 781 752	€ 13 480 269	€45 418 598	€ 710 960,39	€ 2 468 341,47
Somija	€ 44 138 777	€ 37 294 528	€ 15 682 348	€97 115 653	€ 3 089 714,39	€ 3 708 381,32
Francija	€ 286 590 577	€ 107 049 342	€ 70 114 640	€463 754 559	€ 20 061 340,39	€ 12 401 478,74	€ 8 980 000	€ 1 730 000
Vācija	€ 221 416 877	€ 54 948 437	€ 79 504 401	€355 869 715	€ 15 499 181,39	€ 9 411 698,66	€ 7 030 000 Papildu pieprasījumi tiek izskatīti
Grieķija	€ 259 348 877	€ 194 354 388	€ 20 489 650	€474 192 915	€ 18 154 421,39	€ 15 039 082,66	€ 1 180 000 Papildu pieprasījumi tiek izskatīti	€18 300 700 Papildu pieprasījumi tiek izskatīti

	Ilgtermiņa finansējums 2014.–2020. gadam				Pirmie ilgtermiņa finansējuma maksājumi 2015. gadā		Ārkārtas finansējums
	AMIF piešķīrums	"IDF-Robežas" piešķīrums	"IDF-Policija" piešķīrums	Kopējie AMIF un IDF piešķīrumi	Pirmais AMIF priekšfinansējuma maksājums (zaļš = samaksāts)	Pirmais IDF priekšfinansējuma maksājums (zaļš = samaksāts)	AMIF ārkārtas palīdzība	"IDF-Robežas" ārkārtas palīdzība
Ungārija	€ 24 113 477	€ 40 829 197	€ 20 663 922	€85 606 596	€ 1 687 943,39	€ 4 304 518,33	€5 210 000 Papildu pieprasījumi tiek izskatīti	€1 490 000
Īrija	€ 22 679 077	Neattiecas	€ 9 243 080	€31 922 157	€ 1 587 535,39	€ 647 015,60
Itālija	€ 315 355 777	€ 188 256 897	€ 56 631 761	€560 244 435	€ 22 074 904,39	€ 17 142 206,06	€13 660 000	€5 460 000
Latvija	€ 13 751 777	€ 15 971 704	€ 16 941 431	€46 664 912	€ 962 624,39	€ 2 303 919,45
Lietuva	€ 9 632 277	€ 179 829 873	€ 16 120 656	€205 582 806	€ 674 259,39	€13 716 537,03
Luksemburga	€ 7 960 577	€ 5 400 129	€ 2 102 689	€15 463 395	€ 557 240,39	€ 525 197,26
Polija	€ 17 178 877	€ 65 698 597	€ 8 979 107	€91 856 581	€ 1 202 521,39	€ 5 227 439,28
Nīderlande	€ 127 724 077	€ 34 119 543	€ 31 540 510	€193 384 130	€ 8 940 685,39	€ 4 596 203,71	€2 090 000
Polija	€ 69 393 621,20	€ 73 268 980	€ 39 294 220	€181 956 821,20	€ 4 857 553,48	€ 6 188 514,71
Portugāle	€ 33 856 377	€ 19 956 048	€ 18 693 124	€72 505 549	€ 2 369 946,39	€ 2 631 520,29
Rumānija	€ 24 430 877	€ 61 331 568	€ 37 150 105	€122 912 550	€ 1 710 161,39	€ 6 893 717,11
Slovākija	€ 13 076 477	€ 10 092 525	€ 13 891 478	€37 060 480	€ 915 353,39	€ 1 678 880,21
Slovēnija	€ 14 725 477	€ 31 304 143	€ 9 882 037	€55 911 657	€ 1 030 783,39	€ 2 883 032,60
Spānija	€ 259 701 877	€ 207 894 875	€ 54 227 207	€521 823 959	€ 18 179 131,39	€ 18 348 545,74
Zviedrija	€ 154 146 877	€ 11 518 706	€ 21 057 201	€186 722 784	€ 10 790 281,39	€ 2 280 313,49
Apvienotā Karaliste	€ 392 625 577	Neattiecas	Neattiecas	€392 625 577	€ 27 483 790,39	Neattiecas
KOPĀ	€ 2 577 937 911,32	€ 1 532 953 828	€ 662 000 000	€ 4 772 891 739,32	€ 180 455 653,79	€ 151 881 858 67	€ 49 470 000	€ 26 980 700

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 14.10.2015

COM(2015) 510 final

PIELIKUMS

dokumentam

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPADOMEI UN PADOMEI

Bēgļu krīzes pārvaldība: Eiropas programmā migrācijas jomā izvirzīto prioritāro darbību īstenošanas pašreizējais stāvoklis

9. pielikums: ES un Pakistānas atpakaļuzņemšanas nolīguma darbība 2012.–2014. gadā

	Pakistānas valstspiederīgajiem izsniegti atgriešanas lēmumi				Pakistānas valstspiederīgo efektīvas atgriešanas gadījumi				Pakistānas valstspiederīgo atgriešanas koeficients
	2012	2013	2014	Kopā	2012	2013	2014	Kopā	2012	2013	2014	Vidēji
ES kopā	35 460	25 360	19 945	80 765	13 565	13 705	10 725	37 995	38,3	54,0	53,8	47,0
Apvienotā Karaliste	7 125	8 240	9 790	25 155	5 625	6 210	5 605	17 440	78,9	75,4	57,3	69,3
Grieķija	18 010	7 620	3 525	29 155	5 135	4 835	3 565	13 535	28,5	63,5	101,1	46,4
Francija	1 915	2 180	2 240	6 335	505	555	590	1 650	26,4	25,5	26,3	26,0
Beļģija	1 420	1 535	1 005	3 960	125	175	145	445	8,8	11,4	14,4	11,2
Spānija	2 540	1 370	1 800	5 710	220	155	125	500	8,7	11,3	6,9	8,8
Austrija	1 205	1 035	:	2 240	80	230	:	310	6,6	22,2	:	13,8
Ungārija	790	665	90	1 545	690	585	95	1 370	87,3	88,0	105,6	88,7
Vācija	375	545	810	1 730	220	185	170	575	58,7	33,9	21,0	33,2
Itālija	400	520	330	1 250	35	30	25	90	8,8	5,8	7,6	7,2
Nīderlande	280	390	:	670	70	60	:	130	25,0	15,4	:	19,4
Kipra	295	330	240	865	415	290	165	870	140,7	87,9	68,8	100,6
Zviedrija	220	255	215	690	55	100	100	255	25,0	39,2	46,5	37,0
Horvātija	:	185	85	270	:	55	75	130	:	29,7	88,2	48,1
Portugāle	235	105	100	440	25	5	10	40	10,6	4,8	10,0	9,1
Dānija	90	85	110	285	60	45	60	165	66,7	52,9	54,5	57,9
Īrija	190	70	45	305	55	20	10	85	28,9	28,6	22,2	27,9
Bulgārija	60	65	220	345	25	30	40	95	41,7	46,2	18,2	27,5
Polija	95	45	45	185	45	20	35	100	47,4	44,4	77,8	54,1
Rumānija	100	35	30	165	90	50	30	170	90,0	142,9	100,0	103,0
Somija	15	30	25	70	10	5	5	20	66,7	16,7	20,0	28,6
Slovēnija	50	25	45	120	55	45	30	130	110,0	180,0	66,7	108,3
Lietuva	5	10	10	25	5	5	5	15	100,0	50,0	50,0	60,0
Čehijas Rep.	5	5	5	15	-	-	-	-	-	-	-	-
Igaunija	10	5	-	15	5	5	-	10	50,0	100,0	nav	66,7
Malta	25	5	-	30	-	5	-	5	-	100,0	nav	16,7
Latvija	5	-	10	15	5	-	10	15	100,0	nav	100,0	100,0
Slovākija	-	-	10	10	-	-	-	-	nav	nav		100,0

Avots: Eurostat , 2015.

	Dalībvalstis	Sīrijas Trasta fonds	Āfrikas Trasta fonds	Humānās palīdzība, kas apsolīta kopš 2015. gada 23. septembra					Kopā
				Pasaules Pārtikas programma	UNHCR		Citi
	CY			0,02					0,02
	CZ			0,20					0,20
	DE	5,00	3,00	40,00		60,00			108,00
	ES		3,00	3,50					6,50
	FI							7,60	7,60
	IT	3,00		1,00				22,21	26,21
	LU		3,00	0,20		0,10		0,76	4,06
	LV			0,05					0,05
	PL			1,00		1,00			2,00
	UK			137,00					137,00
Kopā solītās summas		8	9	274,64					291,64
ES papildu finansējums		500	1800	500,00
Kopā pieprasīts		1000	3600	1000,00
Deficīts		492	1791	225,36