KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI

par apspriežu sākšanu ar Burundi saskaņā ar Kotonū partnerības nolīguma 96. pantu

Komisija ierosina, ka ES būtu jāsāk apspriedes ar Burundi saskaņā ar 96. pantu ĀKK un ES partnerattiecību nolīgumā, kurš parakstīts Kotonū 2000. gada 23. jūnijā (Kotonū nolīgums) un kurā Burundi ir līgumslēdzēja puse 1 . Šis ierosinājums ir tapis pēc pastiprināta politiska dialoga 2 , pamatojoties uz politisko dialogu, kas jau norisinājās saskaņā ar Kotonū nolīguma 8. pantu. Šajā pastiprinātajā dialogā, kas notika laikposmā no 2014. gada oktobra līdz 2015. gada maijam, galvenā uzmanība tika pievērsta politiskajam klimatam Burundi, jo īpaši situācijai saasinoties pirms parlamenta un prezidenta vēlēšanām 2015. gada vasarā. Izskatītie jautājumi ietvēra: cilvēktiesību pārkāpumus; neatkarīgas tiesu sistēmas neesamību; politisko vardarbību, kuru veikusi valdošās partijas CNDD-FDD (Nacionālā padome demokrātijas aizsardzībai – Demokrātijas aizsardzības spēki) jaunatnes nodaļa Imbonerakure; pilsoņu brīvību ierobežošanu un vārda brīvības un pulcēšanās brīvības ierobežojumus; un draudus, kas vērsti pret disidentiem, tostarp tiem, kas ir valdošajā partijā.

Neraugoties uz regulāri notiekošajām un nozīmīgajām pastiprinātajām apspriedēm saskaņā ar 8. pantu, Burundi reakcija šajās sarunās liecina, ka konstatētās problēmas un ar tām saistītie politiskie riski tiek sistemātiski uzskatīti par nebūtiskiem. Iespējamā politiskā krīze joprojām rada nopietnus draudus.

Politiskā vardarbība saasinājās pēc 2015. gada 25. aprīļa paziņojuma, ka prezidents Pierre Nkurunziza vēlētos kandidēt trešo reizi. Līdz šim krīzes rezultātā vairāk nekā 120 cilvēku ir gājuši bojā, tūkstošiem ir tikuši ievainoti, un vairāk nekā 190 000 cilvēki ir bijuši spiesti meklēt patvērumu Tanzānijā, Ugandā, Ruandā un Kongo Demokrātiskajā Republikā, palielinot vardarbības izplatīšanās risku apkārtējā reģionā. Opozīcijas demonstrācijas ir nežēlīgi apspiestas, daudzi plašsaziņas līdzekļi ir slēgti, un visā politiskajā spektrā ir kopumā pieaugusi vardarbības izmantošana politisku mērķu īstenošanai. Tas ietver neizdevušos valsts apvērsumu un pastāvīgus uzbrukumus, ko rīko dažādu pārliecību bruņotas grupas; nesenākais no šiem uzbrukumiem ir ģenerāļa Adolphe Nshimirimana slepkavība, ievērojama cilvēktiesību aizstāvja Pierre Claver Mbonimpa slepkavības mēģinājums un bijušā armijas vadītāja pulkveža Jean Bikomagu slepkavība 2015. gada 15. augustā.

Pašreizējā krīze apliecina gan vardarbības saasināšanos, gan politisko nostāju nostiprināšanos valstī, kura jau bija nestabila un sašķelta un kura sistemātiski nav spējusi nodrošināt tiesiskuma un demokrātijas principu ievērošanu.

Negatīvu notikumu attīstība Burundi kļuva skaidra, gatavojoties parlamenta un prezidenta vēlēšanām jūnijā un jūlijā. Varas iestādes nespēja izpildīt savu apņemšanos īstenot vēlēšanu ceļvedi, par kuru tika panākta vienošanās 2013. gadā, un vēlēšanu komisija (CENI) nav pierādījusi savu neatkarību no valdības. Vispārīgāk runājot, politiskais klimats, jo īpaši attiecībā uz pamatbrīvību ievērošanu, nenodrošināja atklātu un konkurētspējīgu vēlēšanu kontekstu. Kaut arī acīmredzami nepastāvēja piemērotie apstākļi, tika vienpusēji pieņemts lēmums rīkot vēlēšanas. Tas veicināja to, ka Burundi partnervalstīs zuda uzticēšanās vēlēšanu videi un opozīcijas partijas plaši boikotēja vēlēšanas. Reaģējot uz šiem notikumiem, Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos un Komisijas priekšsēdētāja vietniece (AP/PV) pēc apspriešanās ar ES galveno novērotāju un Eiropas Parlamenta deputātu David Martin 2015. gada 28. maijā pieņēma lēmumu pārtraukt Eiropas Savienības Burundi vēlēšanu novērošanas misiju. Pēc tam novērošanas misija tika galīgi atcelta 2015. gada 29. jūnijā. Šā lēmuma pamatojums bija tāds, ka vēlēšanu procesu joprojām būtiski apdraud ierobežojumi neatkarīgiem plašsaziņas līdzekļiem, pārmērīga spēka pielietošana pret demonstrantiem, opozīcijas partiju un pilsoniskās sabiedrības iebiedēšana un neuzticēšanās vēlēšanu iestādēm.

Pēc politiskās situācijas pasliktināšanās gan Austrumāfrikas valstu kopiena (EAC), gan Āfrikas Savienība īstenoja iniciatīvas, pirmkārt, lai veicinātu dialogu starp Burundi iedzīvotājiem, kas varētu radīt politisku vienprātību par turpmāko rīcību un, otrkārt, lai sniegtu vairākus ieteikumus, kuru īstenošana būtu devusi iespēju rīkot ticamas un iekļaujošas vēlēšanas. Diemžēl Burundi varas iestādes neīstenoja Āfrikas Savienības un Austrumāfrikas valstu kopienas lēmumus un ieteikumus.

Āfrikas Savienība (ĀS) 28. jūnijā pieņēma lēmumu spert ārkārtas soli – pārtraukt vēlēšanu novērošanu (lēmums atbilst Āfrikas Savienības politikas un drošības komitejas 2015. gada 13. jūnija paziņojumam), atzīmējot, ka nepastāvēja vajadzīgie apstākļi, lai organizētu brīvas, taisnīgas, pārredzamas un ticamas vēlēšanas saskaņā ar Āfrikas Demokrātijas, vēlēšanu un pārvaldības hartas attiecīgajiem noteikumiem.

EAC novērošanas misija novēroja prezidenta vēlēšanas un savā 23. jūlija sākotnējā paziņojumā secināja, ka “vēlēšanu process neatbilda brīvu, taisnīgu, miermīlīgu, pārredzamu un ticamu vēlēšanu rīkošanas principiem un standartiem, kas ir noteikti dažādos starptautiskos un kontinentālos principos, kā arī EAC vēlēšanu novērošanas un novērtēšanas principos” 3 .

Saskaņā ar Drošības padomes 2014. gada rezolūciju Nr. 2137 vēlēšanu procesa novērošanu no 2015. gada janvāra veica arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Burundi vēlēšanu novērošanas misija (MENUB), un tā ir izdarījusi līdzīgus secinājumus: savā 21. jūlija sākotnējā paziņojumā MENUB norādīja, ka “vārda, pulcēšanās un biedrošanās brīvība, kas ir būtisks efektīvas balsstiesību izmantošanas priekšnosacījums, joprojām bija ievērojami traucēta [...], plašsaziņas līdzekļu brīvība joprojām tika stingri ierobežota [...], vispārējie apstākļi nesekmēja iekļaujošu, brīvu un uzticamu vēlēšanu procesu”.

AP/PV 2015. gada 23. jūlijā ES vārdā nāca klajā ar paziņojumu, ka ES sāks procedūras, gatavojoties saskaņā ar 96. pantu sākt apspriedes, kuru mērķis būs nodrošināt, lai Burundi varas iestādes veiktu nepieciešamos pasākumus krīzes atrisināšanai. ES jau iepriekš ir brīdinājusi par šo soli ES Ārlietu padomes 22. jūnija sanāksmes secinājumos, kur tā norādīja, ka “ES atgādina pienākumus saskaņā ar Kotonū nolīgumu cilvēktiesību, demokrātisko vērtību un tiesiskuma ievērošanas jomā, kā arī iespēju uzsākt nolīgumā, tostarp 96. pantā, paredzētās konsultāciju procedūras. Atkarībā no Burundi valdības reakcijas uz Āfrikas Savienības Miera un drošības padomes lēmumiem un turpmākajiem notikumiem ES ir gatava uzsākt minētās procedūras, tostarp sadarbības jomā, lai nodrošinātu, ka Burundi ievēro minētās saistības.”

Kotonū nolīguma 9. pantā ir izklāstīti galvenie elementi, uz kuriem balstās šīs partnerattiecības, tostarp demokrātijas principu un tiesiskuma ievērošana. Šie paši elementi ir arī iekšējās un starptautiskās politikas pamatā. Pamatojoties uz šo punktu, Eiropas Komisija uzskata, ka ir vajadzīgs dialogs ar jaunajām Burundi varas iestādēm. Pašreizējā situācija ļauj sākt apspriedes saskaņā ar Kotonū nolīguma 9. un 96. pantu, īpašu uzmanību pievēršot šādiem aspektiem.:

1.Demokrātijas principi (politiskā vide un vēlēšanu rīkošanas process, tiesu sistēma, ar tiesiskumu saistītu konkrētu jautājumu risināšana, tostarp attiecībā uz iebiedēšanu, vajāšanām, patvaļīgu arestēšanu un ieslodzīšanu). Atbalstot ĀS un EAC lēmumus un veicinot tās darbu, šis aspekts ietvertu turpmākus pasākumus attiecībā uz sistēmu, ar kuru panākt vienprātību par demokrātijas nākotni valstī, ņemot vērā jau uzsāktās darbības, piemēram, Āfrikas Savienības cilvēktiesību un militāro novērotāju izvietošanu, kurai tiek sniegts atbalsts no ES fondiem.

2.Cilvēktiesības (piemēram, pamatbrīvības, izvairīšanās no nesamērīga spēka pielietošanas pret demonstrantiem un spīdzināšanas izbeigšana).

Vispārējais mērķis dialogam par šiem jautājumiem būtu mudināt Burundi apņemties noteiktā termiņā veikt pasākumus ļoti nozīmīgajās demokrātijas, cilvēktiesību un tiesiskuma jomās, pamatojoties uz principiem, kas izklāstīti Arušas miera līgumos.

Šis dialogs dotu iespēju Burundi varas iestādēm paust savu viedokli par ES izvirzītajiem jautājumiem. Pēc tam Komisija varētu lemt, vai uz šā pamata tā varētu atbalstīt valsts centienus uzlabot atbilstību Kotonū partnerattiecību nolīguma 9. pantam.

Tādēļ Komisija ierosina Padomei uzaicināt Burundi uz apspriedēm saskaņā ar Kotonū nolīguma 9. un 96. pantu. Šajā nolūkā šim priekšlikumam ir pievienots vēstules projekts.

Komisija ierosina, lai pašlaik īstenotie sadarbības pasākumi, ko finansē no Eiropas Attīstības fonda vai citiem ES vispārējā budžeta instrumentiem, tiktu turpināti apspriežu laikā ar nosacījumu, ka tiek ievēroti finansēšanas nolīgumos izklāstītie īpašie nosacījumi.