EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 26.8.2015
COM(2015) 408 final
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI
Projekts Padomes un Komisijas 2015. gada kopīgajam ziņojumam par Stratēģiskās sistēmas Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā (“ET 2020”) īstenošanu
Jaunas prioritātes Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā
{SWD(2015) 161 final}
1. Konteksts
Eiropā patlaban jāveic vairāki neatliekami uzdevumi: jāatjauno darbvietu veidošana un jāsekmē ekonomikas atveseļošana, jāpanāk ilgtspējīga izaugsme, jānodrošina trūkstošais ieguldījums, jāuzlabo sociālā kohēzija, galveno uzmanību pievēršot radikalizācijai un vardarbībai. Vienlaikus Eiropā jārisina ilgtermiņa jautājumi, tādi kā novecošana, pielāgošanās digitālajam laikmetam un konkurētspēja globālā, uz zināšanām balstītā ekonomikā.
Eiropas politiskie risinājumi, kas ietverti jaunajā programmā nodarbinātībai, izaugsmei, taisnīgumam un demokrātiskām pārmaiņām, iezīmē jaunu sākumu. Šajā jaunajā programmā būtiska nozīme ir ekonomiskajai argumentācijai par to, ka izglītība un apmācība ir izaugsmi veicinoša nozare. Ieguldot cilvēkkapitālā, līdzekļi tiek izmantoti lietderīgi. Laba izglītība un apmācība palīdz veicināt ilgstošu ekonomikas izaugsmi: tā sekmē pētniecību un izstrādi, inovāciju, produktivitāti un konkurētspēju. Kā uzsvērts 2015. gada nodarbinātības pamatnostādnēs, izglītības un apmācības sistēmās būtu jāuzlabo efektivitāte un lietderība, lai paaugstinātu darbaspēka prasmju līmeni un novērstu prasmju neatbilstību, lai labāk sagatavotos strauji mainīgajām darba tirgus vajadzībām un atbilstu tām. Tas ir jo īpaši svarīgi aizvien pieaugošā digitālajā sabiedrībā, kā arī pārejai uz aprites ekonomiku.
Vardarbīgā ekstrēmisma traģiskie uzliesmojumi 2015. gada sākumā bija atgādinājums tam, ka izglītībai un apmācībai ir būtiska nozīme iekļaušanas un līdztiesības veicināšanā, savstarpējas cieņas veidošanā un pamatvērtību nostiprināšanā atvērtā un demokrātiskā sabiedrībā. Atbalsta sniegšanā — jo īpaši ļoti nelabvēlīgā situācijā esošām grupām — izglītībai un apmācībai ir būtiska nozīme, lai novērstu un izskaustu nabadzību, sociālo atstumtību un diskrimināciju, kā arī veidotu pamatu pilsoniskajai aktivitātei. Izglītībai un apmācībai tādā veidā būtu jāvairo centieni uzlabot piekļuvi kvalitatīvām mācībām visiem, tādējādi veicinot sociālo konverģenci.
Tāpēc izglītība un apmācība sniedz būtisku ieguldījumu vairākās ES stratēģijās un iniciatīvās, tostarp stratēģijā “Eiropa 2020”, Digitālā vienotā tirgus iniciatīvā, Eiropas Drošības programmā un Investīciju plānā Eiropai, vienlaikus ņemot vērā dalībvalstu kompetenci to izglītības un apmācības sistēmās. Sadarbība Stratēģiskās sistēmas Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā (“ET 2020”) ietvaros papildina valsts rīcību un ar pieredzes apmaiņas, savstarpējas mācīšanās un zinātniskās informācijas attīstības palīdzību sniedz atbalstu dalībvalstīm reformu īstenošanā, lai vēl vairāk uzlabotu to sniegumu.
Komisijas 2014. gada izglītības un apmācības pārraudzības pārskats apliecina, ka joprojām pastāv būtiskas problēmas:
- 15 gadus vecu jauniešu vidū ES 20 % ir sliktas sekmes lasīšanā, dabaszinātnēs un matemātikā; 20 % pieaugušo ir zems rakstpratības un matemātisko prasmju līmenis, bet 25 % pieaugušo – zems digitālo prasmju līmenis, tikai 10,7 % pieaugušo iesaistās mūžizglītībā, un to vidū ir ļoti maz pieaugušo ar zemu prasmju līmeni;
- priekšlaikus skolu pametušo jauniešu skaits patlaban saglabājas 11,1 % līmenī, un 19 dalībvalstis ir sasniegušas stratēģijas “Eiropa 2020” pamatmērķi, tomēr joprojām ir vairāk nekā 5 miljoni priekšlaikus skolu pametušo jauniešu, kuru vidū ir augsts bezdarba līmenis (41 %);
- augstākās izglītības ieguves rādītājs uzlabojas, un tas patlaban ir 37,9 %. Stratēģijas “Eiropa 2020” pamatmērķi ir sasniegušas 16 dalībvalstis, tomēr absolventu nodarbināmība joprojām ir būtiska problēma valstīs, kuras vissmagāk skārusi krīze.
Visaptverošā 2014. gadā veiktajā ET 2020 stratēģiskās sistēmas starpposma izvērtēšanā, kurā iesaistījās dalībvalstis un galvenās ieinteresētās personas un kas ir šā ziņojuma pamatā, tika izdarīti trīs galvenie politiskie secinājumi:
- tika apstiprināts, cik liela nozīme ir integrētai sistēmai, kas aptver izglītību un apmācību visos līmeņos. Tā kā mūsdienās mācību pieredzē nepieciešams elastīgums un caurlaidība, ir jānodrošina politikas saskaņotība, sākot no agrīnas pirmsskolas izglītības un skolām, līdz augstākajai izglītībai, profesionālajai izglītībai un apmācībai, kā arī pieaugušo izglītībai;
- ET 2020 četri stratēģiskie mērķi (un pašreizējie ES etaloni) ir spēkā tādi, kādi tie visaptveroši un tālredzīgi tika formulēti 2009. gada ET 2020 Padomes secinājumos, sniedzot stabilu pamatu ET 2020 pasākumiem laikposmā līdz 2020. gadam. Tomēr politikas mērķi ir atkārtoti jāpielāgo, lai iekļautu gan neatliekamās ekonomikas un nodarbinātības problēmas, gan izglītības nozīmi taisnīguma un nediskriminācijas veicināšanā, kā arī pamatvērtību, starpkultūru kompetenču un pilsoniskās aktivitātes nodrošināšanā;
- arī turpmāk jāstiprina ET 2020 kā vispārējās ES darbvietu, izaugsmes un ieguldījumu programmas, tostarp Eiropas semestra, veicinātājas nozīme. Tas ietver zinātniskās informācijas un savstarpējas mācīšanās stiprināšanu saistībā ar reformu problēmām, kā arī katras valsts nozīmes palielināšanu sistēmā.
Ņemot vērā iepriekš izklāstītās problēmas un politiskos secinājumus un lai labāk saskaņotu ET 2020 ar ES politikas jēdzienu un prioritātēm, šajā kopīgajā ziņojumā ierosināts īstenot Eiropas sadarbību saskaņā ar šo sistēmu līdz 2020. gadam, tādējādi palielinot tās darba ciklu no trim līdz pieciem gadiem.
2. Galvenās problēmas un turpmākās prioritātes
Pamatojoties uz izvērtēšanu un ņemot vērā dalībvalstu atšķirības, šajā sadaļā sniegti galvenie attīstības virzieni un problēmas Eiropas izglītībā un apmācībā, veidojot pamatu 1. pielikumā sniegto jauno prioritāro jomu un konkrēto jautājumu noteikšanai turpmākam darbam līdz 2020. gadam.
2.1. Mācību rezultātu kvalitāte un atbilstība ir prasmju attīstības stūrakmens
Pamatkompetenču zemais līmenis Eiropā kavē ekonomikas attīstību un būtiski ierobežo personu profesionālo, sociālo un personisko izaugsmi. Lai veicinātu nodarbināmību, inovāciju un pilsonisko aktivitāti, papildus pamatkompetencēm jānodrošina arī citas galvenās kompetences un nostāja: radošums, uzņēmējdarbības gars un pašiniciatīva, digitālās prasmes (tostarp kodēšana), svešvalodu zināšanas, kritiskā domāšana, tostarp ar elektronisko prasmju un plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes starpniecību, un prasmes, kas saistītas ar augošām nozarēm, piemēram, ar zaļo ekonomiku.
Mācību rezultātu kvalitātes veicināšana mūža garumā. Lai gan 16 dalībvalstis ir ieviesušas visaptverošas mūžizglītības stratēģijas, visām dalībvalstīm būtu šīs stratēģijas jāizstrādā un jānodrošina caurlaidība starp dažādu veidu un līmeņu mācībām, kā arī no izglītības un apmācības līdz darbam. Lai to īstenotu, ir pastāvīgi jāveicina koordinācija un partnerība starp dažādām mācību nozarēm.
Agrīnā pirmsskolas izglītība un aprūpe (APIA) ir sākumpunkts un viens no efektīvākajiem līdzekļiem galveno kompetenču prasmju vairošanā, taču šajā jomā ir jāveic divi uzdevumi — jāuzlabo piekļuve un kvalitāte. Īpaši problemātiska ir pakalpojumu sniegšana bērniem, kas jaunāki par trim gadiem. APIA kvalitātes sistēmā, ko dalībvalstis izstrādājušas iepriekšējā darba ciklā, galvenie turpmāka darba jautājumi ietver piekļuves uzlabošanu, īpašu uzmanību pievēršot nelabvēlīgā situācijā esošām grupām, darbinieku profesionalizāciju un efektīvas pārvaldības, finansējuma un pārraudzības sistēmas.
Visas dalībvalstis ir ieviesušas pasākumus, kas novērš priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, taču tie ne vienmēr veido visaptverošu stratēģiju, kā prasīts 2011. gada Padomes ieteikumā. Lai sasniegtu sekmīgus rezultātus, ir vajadzīga ilgtermiņa apņemšanās un dažādu nozaru sadarbība, pievēršoties novēršanas un agrīnas iejaukšanās pasākumiem. Skolām paredzētās priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas novēršanas stratēģijās būtu jāietver uz sadarbību balstīta pieeja, partnerība ar ārējām ieinteresētajām personām un sabiedrību un jāuzlabo visu audzēkņu mācību rezultāti.
Augstākās izglītības sistēmām būtu jāveicina uz zināšanām balstīta ekonomika. Augstākās izglītības iestādēm efektīvi jāreaģē uz mainīgās sabiedrības un darba tirgus vajadzībām, nodrošinot, ka modernizācijā galvenā uzmanība ir pievērsta sinerģijai starp mācīšanu, pētniecību un inovāciju, saistot augstākās izglītības iestādes ar vietējām kopienām un reģioniem, kā arī inovatīvām pieejām, lai uzlabotu mācību programmu atbilstību, tostarp izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT). Daudzās dalībvalstīs problēmas sagādā absolventu skaita palielināšana, jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošu grupu vidū.
Profesionālās izglītības un apmācības (PIA) absolventiem ir augsts nodarbinātības līmenis lielākajā daļā dalībvalstu. Īpaši liela nozīme ir māceklības un duālas profesionālās izglītības un apmācības sistēmām, jo tādējādi tiek nodrošinātas atbilstošas prasmes, kas atvieglo statusa maiņu darba tirgū. Dalībvalstis ir ieviesušas daudz pasākumu, lai īstenotu Briges paziņojumā (2010. gadā) noteiktos mērķus 2011.–2014. gada periodam, nolūkā uzlabot profesionālās izglītības un apmācības darbību, kvalitāti un pievilcību, īpašu uzmanību vēršot uz mācīšanos darbavietā. Nākamajā darba ciklā būtu jāturpina šādu mācību veicināšana visos to veidos, vienlaikus pastiprinot Eiropas Māceklību aliansi un stiprinot prognozes par prasmēm, kas nepieciešamas darba tirgū. Starpposma mērķi (SM), kā noteikts 2015. gada 22. jūnija Rīgas secinājumos (skat. 2. pielikumu), precizē prioritātes, un to skaits ir samazināts.
Pieaugušo izglītība ir prasmju pilnveides un jaunu prasmju apguves pamatā. Tā kā pēdējā laikā pieaugušo vidū novērojamas zemas pamatprasmes un augsts bezdarba līmenis, ir jāpastiprina Eiropas Pieaugušo izglītības programmas īstenošana. Kā prioritātes būtu jānosaka efektīvāka pārvaldība, būtisks piedāvājuma un mācību uzsākšanas pieaugums, elastīgāks piedāvājums, plašāka piekļuve, ciešāka pārraudzība un labāka kvalitātes nodrošināšana (skat. 2. pielikumu).
2.2. Izglītībai jāveicina sociālā kohēzija, līdztiesība, nediskriminācija un pilsoniskās prasmes
Nevienlīdzība ir sasniegusi pēdējos 30 gados augstāko līmeni lielākajā daļā Eiropas un ESAO valstu, un tā negatīvi ietekmē izglītības rezultātus, jo izglītības sistēmas tiecas atspoguļot sociāli ekonomiskā stāvokļa tendences. Tāpēc par prioritāti jāizvirza zemo kvalifikāciju paaudžu cikla pārtraukšana. Kaut gan vairums dalībvalstu ir īstenojušas pasākumus, lai uzlabotu nelabvēlīgā situācijā esošu grupu piekļuvi izglītībai, joprojām pastāv būtiskas izglītības nepilnības, un daudzviet ES joprojām ir problēmas ar piekļuvi labas kvalitātes pamata izglītībai un apmācībai. Nepieciešama efektīva rīcība, lai nodrošinātu iekļaujošu izglītību un apmācību visiem audzēkņiem, īpašu uzmanību pievēršot personām no nelabvēlīgā situācijā esošām grupām, personām ar īpašām vajadzībām, migrantiem vai personām ar migrantu izcelsmi un romiem. Būtu pilnībā jāizmanto garantija jauniešiem.
Jārisina jautājums par dzimumu atšķirību izglītībā un jāpievēršas dzimumu atšķirībām izglītības izvēlē. Jāizskauž iebiedēšana un vardarbība mācību vidē, tostarp tāda, kas saistīta ar dzimumu. Mācību iestādēm un pedagogiem jābūt pienācīgi aprīkotiem un apgādātiem, lai audzēkņiem mācību vidē nodrošinātu iekļaušanu, taisnīgumu, nediskrimināciju un demokrātisko pilsoniskumu.
Izglītības ministri 2015. gada 17. marta Parīzes deklarācijā aicināja veikt pasākumus visos līmeņos izglītības nozīmes pastiprināšanai, lai veicinātu pilsoniskumu un tādas kopējās vērtības kā brīvība, iecietība un nediskriminācija, stiprinātu sociālo kohēziju un palīdzētu jauniešiem kļūt atbildīgiem, brīviem no aizspriedumiem un aktīviem mūsu daudzveidīgās un iekļaujošās sabiedrības locekļiem 1 . Izglītībai ir liela nozīme atstumtības un radikalizācijas novēršanā un izskaušanā. Paveiktā darba kontrole saistībā ar šo deklarāciju ir galvenā prioritāte jaunajā darba ciklā; tās pamatā ir konkrēti pasākumi, iesaistot finansējumu no Erasmus+ programmas, saskaņā ar četrām deklarācijā noteiktajām jomām: i) sociālo, pilsonisko un kultūru prasmju ieguves veicināšana, vairojot līdzdalību Eiropas pamatvērtībās, un aktīvas pilsonības sekmēšana; ii) kritiskās domāšanas un plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes uzlabošana; iii) nelabvēlīgā situācijā esošu bērnu un jauniešu izglītības ieguves veicināšana un iv) kultūru dialoga veicināšana.
2.3. Atbilstošu un augstas kvalitātes mācību priekšnosacījumi
Inovatīvas pedagoģijas un digitālo prasmju un rīku aktīvāka izmantošana. Vairākas dalībvalstis ziņo par iniciatīvām, kā uzlabot skolotāju un audzēkņu digitālās prasmes, un trešdaļa valstu ir ieviesušas izglītības digitalizācijas valsts stratēģijas. Tomēr joprojām pastāv būtiskas problēmas. Digitālās revolūcijas dēļ strauji pieaug pieprasījums pēc digitālajām prasmēm un kompetencēm; izglītībai un apmācībai jāpievēršas šai vajadzībai, un tam ir nepieciešams ieguldījums infrastruktūrā, organizatoriskas izmaiņas, digitālas ierīces un digitālas kompetences pedagogiem, kā arī digitālu (un atvērtu) izglītības resursu un augstas kvalitātes izglītības programmatūras izveide. Izglītībai un apmācībai būtu jāizmanto jauno IKT attīstības priekšrocības un jāpieņem inovatīva un aktīva pedagoģija, kuras pamatā ir uz līdzdalību un projektiem balstītas metodes. Atvērta mācību vide var sniegt atbalstu sadarbībai starp izglītības nozarēm, tostarp tādām, kas paredzētas nelabvēlīgā situācijā esošiem audzēkņiem.
Spēcīgs atbalsts pedagogiem. Daudzas dalībvalstis ziņo par pedagogu sagatavošanas veicināšanas pasākumiem un uzsver, ka skolotāju un instruktoru formālajai izglītībai un pastāvīgai profesionālajai attīstībai vajadzētu būt atbilstošai, apvienojot attiecīgo jomu, pedagoģiju un praksi. Pedagogi būtu jāapmāca tā, lai tie spētu pielāgoties arvien pieaugošai audzēkņu daudzveidībai, pievērstos priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas novēršanai un izmantotu inovatīvas pedagoģijas metodes un IKT rīkus optimālā veidā, vienlaikus savas karjeras sākumā saņemot ievadīšanu amatā.
Darbinieku trūkums daudzās valstīs ievērojami apgrūtina kvalitatīvas mācības, turklāt interese par skolotāja profesiju samazinās. Nepieciešamas visaptverošas ilgtermiņa stratēģijas, lai atlasītu piemērotākos kandidātus ar daudzveidīgu kvalifikāciju un pieredzi, ņemot vērā to, ka profesijā ir ievērojama neobjektivitāte dzimuma dēļ, un piedāvātu viņiem pievilcīgas karjeras iespējas.
Mācību mobilitātes veicināšana. Pirmajā mobilitātes rezultātu apkopojumā (2014. gadā) atklājās, ka katrā dalībvalstī mācību mobilitātes vide ievērojami atšķiras, turklāt būtiski šķēršļi novērojami informācijas, studentu atbalsta un atzīšanas jomā. Jāparedz un jāīsteno pasākumi, kas saistīti ar pārredzamību, kvalitātes nodrošināšanu, kā arī prasmju un kvalifikāciju apstiprināšanu un atzīšanu. Ir nepieciešami pilnvērtīgāki dati, lai pārraudzītu pierādījumus par mobilitāti.
Par prioritāti joprojām tiks izvirzīts atbalsts augstākās izglītības internacionalizācijai, tostarp stratēģisku partnerību un kopīgu kursu izstrādei, kā arī studentu, darbinieku un pētnieku mobilitātes veicināšana.
Stiprināta un vienkāršota ES pārredzamība un atzīšanas rīki. Pārredzamības un atzīšanas rīkiem ir liela nozīme mobilitātē, nodarbināmībā un mūžizglītībā, kā arī ārpus ES iegūto kvalifikāciju izmantošanas nodrošināšanai. Vairums dalībvalstu ir izstrādājušas valsts kvalifikācijas sistēmas un ir sniegušas norādes uz tām Eiropas kvalifikāciju sistēmā (EQF). Turpmākajā darbā būtu jāsekmē pāreja no kvalifikāciju pārredzamības uz to atzīšanu visā Eiropā, stiprinot EQF nozīmi un veicinot neformālās un ikdienējās mācīšanās apstiprināšanu. Ar atbilstošiem digitāli iegūtu zināšanu, prasmju un kompetenču atzīšanas un apstiprināšanas instrumentiem iespējams atbalstīt atvērtas un inovatīvas mācību prakses uzsākšanu. Īpaši jāpievēršas plašākai sabiedrībai paredzētu esošo ES prasmju un kvalifikāciju instrumentu vienkāršošanai un racionalizēšanai, lai stiprinātu to ietekmi.
Trūkstošā ieguldījuma nodrošināšana. Ilgtspējīgas izaugsmes pamatā ir efektīvs ieguldījums kvalitatīvā izglītībā un apmācībā. Tomēr kopš krīzes valstu budžeti joprojām ir ierobežoti, un vairākas valstis ir faktiski samazinājušas izglītības un apmācības izdevumus. Tas norāda uz nepieciešamību atbalstīt dalībvalstis tādu reformu izstrādē, kas efektīvāk nodrošina kvalitatīvu izglītību un apmācību plašā sociālajā kontekstā. Investīciju plāns Eiropai, Erasmus+, Eiropas strukturālie un investīciju fondi, tostarp Jaunatnes nodarbinātības iniciatīva un Apvārsnis 2020, palīdzēs veicināt ieguldījumus un atbalstīt ET 2020 politikas prioritātes, nodrošinot spēcīgu saikni ar tām .
3. Pārvaldība un darba metodes
Kopš 2012. gada kopīgā ziņojuma ET 2020 pārvaldība ir uzlabojusies; jo īpaši ir stiprināta zinātniskās informācijas attīstība (izglītības un apmācības pārraudzība) un darba grupu darbības veids, kā arī regulāras apmaiņu platformas starp galvenajām ieinteresētajām personām, tādām kā Izglītības, apmācības un jaunatnes (ETY) forums. Izvērtēšanā tika konstatēts, ka nākamajā darba ciklā tiek atbalstīta šāda pieeja:
•stingra analītiskas zinātniskas informācijas un progresa pārraudzība ir būtiska, lai nodrošinātu ET 2020 sistēmas efektivitāti, un tā tiks veikta sadarbībā ar Eurostat, Eurydice tīklu, Cedefop, ESAO un citām organizācijām;
•ziņošanas pilnveide un racionalizācija ET 2020 sistēmā joprojām ir prioritārais uzdevums, un tās nodrošināšanai darba cikls tiks pagarināts līdz pieciem gadiem;
•spēcīgāka saikne starp izglītību, uzņēmējdarbību un pētniecību un sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības iesaiste stiprinās ET 2020 ietekmi un mācību sistēmu atbilstību, palielinot Eiropas inovāciju spēju. Šajā jomā noteicošās ir zināšanu apvienības, nozaru prasmju apvienības saskaņā ar Erasmus+, Marijas Sklodovskas-Kirī (Marie Skłodowska-Curie) vārdā nosauktās darbības un Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts saskaņā ar programmu Apvārsnis 2020. Tiks veicināta arī ieinteresēto personu līdzdalība, izmantojot ETY forumu, Eiropas Universitātes Uzņēmējdarbības forumu, PIA uzņēmējdarbības forumu un tematiskos forumus dalībvalstīs. Tiks veicināta sadarbība ar Eiropas pilsonisko sabiedrību un Eiropas sociālajiem partneriem, lai spētu optimāli izmantot viņu kompetenci un ietekmi.
ET 2020 rīki ir apliecinājuši savu vērtību, taču tiem ne vienmēr ir bijusi efektīva ietekme valsts līmenī, kas galvenokārt ir tāpēc, ka darbības netiek saskaņotas, nepietiekami tiek izplatīti rezultāti un ir zema valsts mēroga informētība par to lietderīgumu. ET 2020 rīku kopums tiks stiprināts šādi:
- lai uzlabotu ET 2020 pasākumu pārredzamību un saskaņotību, Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm (tostarp trim Padomes prezidentvalstīm) sagatavos ET 2020 indikatīvu mainīgo darba plānu, kurā būs iekļauts un paredzēts skaidrs pārskats par pasākumiem, kas saistīti ar mācīšanos no līdzbiedriem, un galvenajiem plānotajiem pasākumiem ET 2020 darba grupās un augstākā līmeņa ierēdņu neformālajās grupās, t. i., skolu direktoru, profesionālās izglītības un apmācības un augstākās izglītības (direktoru sanāksmes) pārstāvju un Izglītības un apmācības augsta līmeņa grupas sanāksmēm;
- no 2016. gada jauna darba grupu paaudze strādās ET 2020 prioritārajās jomās. Grupas sniegs ziņojumus attiecīgajām augstākā līmeņa ierēdņu neformālajām grupām, kas nodrošina vadību un attiecīgos rezultātus dara zināmus Padomei. Tiks veicinātas inovatīvas darba metodes un sekmīgāk izplatīti grupu rezultāti, nodrošinot reālu zināšanu kopīgu izmantošanu;
- tiks stiprināti ET 2020 pasākumi, kas saistīti ar mācīšanos no līdzbiedriem un kas parasti notiek darba grupās, ļaujot dalībvalstīm apmainīties informācijā par līdzīgām politikas jomas problēmām un strādāt kopās. Savu lietderīgumu ir apliecinājusi salīdzinošā izvērtēšana direktoru sanāksmju kontekstā, pievēršoties katras valsts konkrētām problēmām, taču tai ir nepieciešama rūpīgāka sagatavošanās un interaktīvs dialogs. Īpašu valsts reformu darba kārtību var papildināt pielāgota līdzbiedru konsultēšana;
- labas prakses un gūto atziņu izplatīšana, attiecīgā gadījumā izmantojot starptautisko labo praksi un gūtās atziņas, tiks veicināta, rīkojot tematiskus pasākumus, politikas jomas mācību apmaiņu un jebkādus pasākumus zināšanu nodošanai un apmaiņai par efektīviem līdzekļiem izglītībā;
- izglītības un apmācības pārraudzība, kas saskaņota ar Eiropas semestri un kas nodrošina aktuālus tematiskus un uz konkrētu valsti attiecināmus pierādījumus (tostarp spēcīgus argumentus un problēmas), tiks sistemātiski izmantota, lai nodrošinātu informāciju politikas debatēm Padomes līmenī un Eiropas Parlamentam apspriedēs par izglītības problēmām un reformām;
- pilnībā tiks izmantots programmas Erasmus+ potenciāls, lai palielinātu ET 2020 rīku ietekmi, tostarp sniedzot atbalstu politikas eksperimentu sagatavošanā darba grupās un izmantojot zinātnisko informāciju, kas iegūta izcilos projektos.
1. pielikums. Prioritārās jomas Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā
Starpposma izvērtēšanā tika apstiprināti četri Padomes 2009. gadā noteiktie ET 2020 stratēģiskie mērķi:
1) mūžizglītību un mobilitāti padarīt par realitāti;
2) uzlabot izglītības un apmācības kvalitāti un efektivitāti;
3) veicināt taisnīgumu, sociālo kohēziju un pilsonisko aktivitāti;
4) visos izglītības un apmācības līmeņos sekmēt radošumu un inovāciju, tostarp uzņēmējdarbības garu.
Ņemot vērā šos stratēģiskos mērķus, izvērtēšanā tika uzsvērts dalībvalstu kopīgais mērķis pilnveidot pasākumu pašreizējās prioritārās jomas. Turpmākajā tabulā ierosināts laika periodam līdz 2020. gadam 13 prioritārās jomas samazināt līdz sešām, no kurām katra veicinātu viena vai vairāku stratēģisko mērķu izpildi; šīs jomas pilnībā atbilst vispārējām ES politiskajām prioritātēm un veicina to īstenošanu.
Reaģējot uz Padomes prasību konkrētāk norādīt turpmākā darba uzdevumus, turpmākajā tabulā prioritārās jomas ir iedalītas konkrētos jautājumos. Šīs jomas tiks pārraudzītas ar ET 2020 sistēmas darba metodēm un tās rīku kopumu; tās i) atspoguļo kopējās dalībvalstu problēmas un ii) parāda pievienoto vērtību, ja tām pievēršas Eiropas līmenī.
Dalībvalstis atbilstoši valsts prioritātēm izvēlēsies tās darba un sadarbības jomas un jautājumus, kuros tās vēlas piedalīties.
|
Prioritārās jomas |
Konkrēti jautājumi |
|
|
1. |
Atbilstošas un augstas kvalitātes prasmes un kompetences, pievēršot uzmanību mācību rezultātiem, nodarbināmībai, inovācijai un pilsoniskajai aktivitātei |
•Veicināt mērķtiecīgus politikas pasākumus, lai samazinātu zemos sasniegumus pamatkompetencēs Eiropā, aptverot rakstpratību, matemātiku, dabaszinātnes un digitālo līdzekļu lietošanas prasmes. •Ar vispārējo ES sistēmu un tādu pašnovērtējuma rīku kā HEInnovate palīdzību stiprināt starpdisciplīnu prasmju un galveno kompetenču, jo īpaši digitālo, uzņēmējdarbības un valodu kompetenču, izstrādi saskaņā ar mūžizglītības galveno kompetenču ietvarstruktūru. •Atjaunināt mūžizglītības stratēģijas, pievēršoties pārejas posmiem skolas izglītībā, vienlaikus veicinot pāreju uz profesionālo izglītību un apmācību, augstāko izglītību un pieaugušo izglītību vai pāreju to starpā, ietverot neformālo un ikdienējo mācīšanos, un pāreju no izglītības un apmācības uz darbu. •Veicināt piekļuvi augstas kvalitātes agrīnai pirmsskolas izglītībai un aprūpei, jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošām grupām, un ieviest šādas izglītības un aprūpes kvalitātes sistēmu. •Samazināt priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, atbalstot skolām paredzētas stratēģijas un otrās iespējas izglītībā, īpaši uzsverot efektīvas mācību vides un pedagoģijas metožu nozīmi. •Veicināt augstākās izglītības atbilstību darba tirgum un sabiedrībai, cita starpā ar labākām zināšanām un prognozēm par darba tirgus vajadzībām un rezultātiem, jaunu veidu mācību programmām, aktīvāku mācīšanos darbavietā un uzlabotu sadarbību starp iestādēm un darba devējiem. •Īstenot Rīgas starpposma mērķus profesionālās izglītības un apmācības jomā (skat. 2. pielikumu), vienlaikus pastiprinot Eiropas Māceklību aliansi un stiprinot prognozes par prasmēm, kas nepieciešamas darba tirgū. •Īstenot Eiropas Pieaugušo izglītības programmu (skat. 2. pielikumu). |
|
2. |
Iekļaujoša izglītība, līdztiesība, nediskriminācija un pilsonisko prasmju veicināšana |
•Ņemt vērā audzēkņu pieaugošo daudzveidību un sekmēt, lai visiem audzēkņiem, tostarp nelabvēlīgā situācijā esošām personām, personām ar īpašām vajadzībām, migrantiem un romiem, būtu pieejama kvalitatīva un iekļaujoša vispārējā izglītība un apmācība, un vienlaikus tiktu novērsta diskriminācija, rasisms, segregācija, iebiedēšana, vardarbība un stereotipi. •Novērst dzimumu atšķirības izglītībā un veicināt lielāku dzimumu līdzsvaru izglītības izvēlē. •Sekmēt mācībās un darbvietā izmantotās valodas efektīvu apguvi migrantu vidū. •Veicināt pilsoniskās, kultūru, sociālās un attiecību prasmes, savstarpēju sapratni un cieņu, kā arī piederību demokrātiskām vērtībām un pamattiesībām. •Veicināt kritisko domāšanu, kā arī datoru un plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi. |
|
3. |
Atvērta un inovatīva izglītība un apmācība, tostarp pilnvērtīgi izmantojot digitālā laikmeta piedāvātās priekšrocības |
•Iekļaut tādu inovatīvu un aktīvu pedagoģiju kā starpdisciplināras mācības un uz sadarbību balstītas metodes, lai veicinātu atbilstošu augsta līmeņa prasmju un kompetenču attīstību, vienlaikus veicinot iekļaujošu izglītību, tostarp nelabvēlīgā situācijā esošām personām un audzēkņiem ar invaliditāti. •Veicināt uz līdzdalību balstītas izglītības pārvaldību, mudinot līdzdarboties audzēkņus, pedagogus, vecākus un plašāku vietējo sabiedrību, piemēram, pilsoniskās sabiedrības grupas, sociālos partnerus un uzņēmumus. •Vairot sinerģiju starp izglītības, pētniecības un inovācijas pasākumiem ar ilgtspējīgas attīstības izredzēm, pamatojoties uz jaunākajām norisēm augstākajā izglītībā un pievēršoties arī profesionālajai izglītībai un apmācībai un skolām. •Veicināt IKT kā sistēmiska pārmaiņu virzītājspēka izmantošanu, lai uzlabotu izglītības kvalitāti un atbilstību visos līmeņos. •Sadarbībā ar Eiropas publisko avotu kopienām veicināt atvērtu un digitālu izglītības resursu un pedagoģijas metožu pieejamību un kvalitāti visos izglītības līmeņos. •Reaģējot uz digitālo revolūciju, pievērsties digitālo prasmju un kompetenču izstrādei visos mācību līmeņos.
|
|
4. |
Spēcīgs atbalsts pedagogiem |
•Stiprināt skolotāja profesijai labāko un piemērotāko kandidātu meklēšanu, atlasi un ievadīšanu amatā. •Vairot skolotāja profesijas pievilcību un prestižu, tostarp ar visaptverošu stratēģiju palīdzību. •Atbalstīt pedagogu formālo izglītību un pastāvīgu profesionālo attīstību, lai tie jo īpaši varētu pievērsties pieaugošai audzēkņu daudzveidībai, priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas novēršanai, mācīšanai darbavietā, digitālajām kompetencēm un inovatīvām pedagoģijas metodēm, izmantojot arī tādus ES rīkus kā eTwinning, School Education Gateway un Eiropas Pieaugušo izglītības e-platforma (EPALE). •Veicināt mācīšanas izcilību visos līmeņos, izstrādājot programmas, apgūstot organizācijas un stimulu struktūras un meklējot jaunus pedagogu sagatavošanas kvalitātes novērtēšanas veidus. |
|
5. |
Prasmju un kvalifikāciju pārredzamība un atzīšana, lai veicinātu mācību un darbaspēka mobilitāti |
•Veicināt prasmju un kvalifikāciju, tostarp tādu, kas iegūtas digitālās, tiešsaistes un atvērtās mācībās, pārredzamību, kvalitātes nodrošināšanu, apstiprināšanu un atzīšanu, kā arī neformālās un ikdienējās mācīšanās apstiprināšanu. •Vienkāršot un racionalizēt pārredzamības, dokumentēšanas, apstiprināšanas un atzīšanas rīkus, kas ietver tiešu saskari ar audzēkņiem, darbiniekiem un darba devējiem, un sekmēt kvalifikāciju sistēmu izmantošanu. •Atbalstīt studentu, darbinieku un pētnieku mobilitāti un stratēģisku partnerību un kopīgu kursu izveidi, palielinot augstākās izglītības internacionalizāciju. |
|
6. |
Izglītības un apmācības sistēmu ilgtspējīgs ieguldījums, rezultāti un efektivitāte |
•Izpētīt, kāds varētu būt Investīciju plāna Eiropai potenciāls izglītības un apmācības jomā, tostarp veicinot finansējuma modeļus, kas piesaista privātos dalībniekus un kapitālu. •Mudināt dalībvalstis politikas virzienu un izstrādes reformu, kas efektīvāk nodrošina kvalitatīvu izglītību, pārraudzībā izmantot uz gūtajām atziņām balstītu politikas veidošanu. •Veicināt inovatīvus veidus ilgtspējīga ieguldījuma nodrošināšanai visu veidu un līmeņu mācībās, tostarp izmantojot uz rezultātiem balstītu finansējumu un izmaksu sadali. |
2. pielikums. Konkrētas profesionālās izglītības un apmācības un pieaugušo izglītības prioritātes līdz 2020. gadam
Profesionālajai izglītībai un apmācībai paredzētajās nozaru programmās (Kopenhāgenas un Briges process) un atjaunotajā Eiropas Pieaugušo izglītības programmā ir sīkāk jānosaka un, izmantojot šo kopīgo ziņojumu, jāapstiprina mērķi/prioritātes laikposmam līdz 2020. gadam.
Rīgas starpposma mērķi profesionālās izglītības un apmācības jomā
•Veicināt mācīšanos darbavietā visos tās veidos un īpašu uzmanību pievērst māceklībai, iesaistot sociālos partnerus, uzņēmumus, kameras un profesionālās izglītības un apmācības sniedzējus, kā arī veicinot inovāciju un uzņēmējdarbību.
•Profesionālajā izglītībā un apmācībā vēl plašāk attīstīt kvalitātes nodrošināšanas mehānismus saskaņā ar EQAVET ieteikumu un kā daļu no kvalitātes nodrošināšanas sistēmām izveidot pastāvīgus informācijas un atgriezeniskās saites lokus formālās profesionālās izglītības un apmācības (I-VET) un tālākās profesionālās izglītības un apmācības (C-VET) sistēmai, pamatojoties uz mācību rezultātiem.
•Uzlabot visu personu piekļuvi profesionālajai izglītībai un apmācībai un kvalifikācijām ar elastīgāku un caurlaidīgāku sistēmu palīdzību, jo īpaši piedāvājot efektīvus un integrētus norādījumu pakalpojumus un nodrošinot neformālās un ikdienējās mācīšanās apstiprināšanu.
•Plašāk stiprināt galvenās kompetences profesionālās izglītības un apmācības jomas mācību programmās un sniegt efektīvākas iespējas iegūt vai attīstīt šīs prasmes, izmantojot I-VET un C-VET.
•Ieviest sistemātisku pieeju un iespējas profesionālās izglītības un apmācības pasniedzēju, instruktoru un darbaudzinātāju formālai un nepārtrauktai profesionālajai attīstībai gan skolas, gan darba vidē.
Atjaunotās Eiropas Pieaugušo izglītības programmas prioritātes
•Pārvaldība: nodrošināt pieaugušo izglītības saskaņotību ar citām politikas jomām, uzlabot koordināciju, efektivitāti un atbilstību sabiedrības, ekonomikas un vides vajadzībām, palielināt ieguldījumu.
•Piedāvājums un mācību uzsākšana: būtiski palielināt augstas kvalitātes pieaugušo izglītības piedāvājumu, jo īpaši rakstpratības, matemātisko prasmju un digitālo prasmju jomā, un sekmēt mācību uzsākšanu ar efektīvām saskares, norādījumu un motivācijas stratēģijām, kas paredzētas grupām ar izteiktākajām vajadzībām.
•Elastīgums un piekļuve: paplašināt piekļuvi, palielinot mācīšanās darbavietā pieejamību un efektīvi izmantojot IKT; ieviest procedūras, ar kurām identificē un novērtē pieaugušo ar zemu kvalifikāciju prasmes un sniedz pietiekami daudz otro iespēju izglītībā, kā rezultātā atzītu EQF kvalifikāciju iegūst personas, kurām nav 3. līmeņa kvalifikācijas.
•Kvalitāte: uzlabot kvalitātes nodrošināšanu, tostarp pārraudzību un ietekmes novērtējumu, uzlabot to pedagogu formālo izglītību un tālākizglītību, kas apmāca pieaugušos, un vākt nepieciešamos datus par vajadzībām, lai efektīvi noteiktu un izstrādātu piedāvājumu.