EIROPAS KOMISIJA
Brisel?, 5.8.2015
COM(2015) 388 final
KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI
par noteikumiem, kuri reglamentē banku prudenciālo prasību piemērošanas līmeņus
EIROPAS KOMISIJA
Brisel?, 5.8.2015
COM(2015) 388 final
KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI
par noteikumiem, kuri reglamentē banku prudenciālo prasību piemērošanas līmeņus
SATURS
1.Ievads
2.Pārskats par noteikumiem, kuri reglamentē CRD un CRR noteikto prudenciālo prasību piemērošanas līmeņus
2.1.Vispārīgais noteikums par divkārša līmeņa uzraudzību
2.1.1.Vispārīgs noteikums, ka ir saskaņā ar BCBS standartiem
2.1.2.Abi piemērošanas līmeņi viens otru papildina
2.2.Izņēmumi no vispārīgā noteikuma
2.3.Izņēmumu pamatojums
2.4.Nepiemērošanas gadījumu izmantošana Eiropas Savienībā
3.Problēmas, kas apzinātas noteikumos, kuri reglamentē prudenciālo prasību piemērošanas līmeņus
3.1.Atšķirības atkāpēs, ko piemēro kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām
3.2.Noteikumos nav integrēti noregulējuma aspekti
3.3.Tādu atkāpju esība, kurām ir neatbilstoša piemērošanas joma
3.4.Nepilnīgi nosacījumi nepiemērošanas gadījumu izmantošanai
3.5.Atbrīvojuma noteikumu nesaskaņotība starp CRD un CRR
3.6.Nepietiekama to sabiedrību uzraudzība, kuras nav iekļautas prudenciālo prasību darbības jomā
3.7.Apzinātās interpretācijas problēmas
3.7.1.Atšķirīgas interpretācijas risks par to, kā konsolidēti piemērot atalgojuma noteikumus
3.7.2.Risks, ka tiks atšķirīgi interpretēti nepiemērošanas izmantošanas nosacījumi
3.7.3.Neskaidrs režīms iestādēm, kurām ir dalība finanšu sabiedrībās, kas veic uzņēmējdarbību trešās valstīs
4.Secinājums
1.Ievads
Tādas banku grupas uzraudzību, ko veido vairākas kredītiestādes vai ieguldījumu brokeru sabiedrības (turpmāk „iestādes”), veic divos līmeņos – visas banku grupas līmenī un katras grupas iestādes līmenī. Pirmais līmenis atbilst konsolidētai uzraudzībai, un otrais līmenis atbilst individuālai uzraudzībai. Atbilstīgi šim divkāršā līmeņa uzraudzības principam Direktīvā 2013/36/ES 1 (turpmāk „CRD”) un Regulā (ES) Nr. 575/2013 2 (turpmāk „CRR”) noteiktos banku prudenciālos noteikumus piemēro gan individuālajā, gan konsolidētajā līmenī. Tomēr uz šo principu attiecas vairāki izņēmumi.
Šā ziņojuma nolūks ir novērtēt to noteikumu piemērotību, kuri regulē CRD un CRR noteikto prudenciālo prasību piemērošanas līmeņus, jo īpaši atbrīvojuma režīmu. Šis ziņojums attiecas kopīgi uz abām pilnvarām, ko Komisijai piešķīruši Eiropas Parlaments un Padome, kā noteikts CRD 161. panta 4. punktā un CRR 508. panta 1. punktā:
–pirmā pilnvara prasa, lai līdz 2014. gada 31. decembrim Komisija pārskatītu CRD 108. un 109. panta piemērošanu un sniegtu par to ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei, vajadzības gadījumā tam pievienojot tiesību aktu priekšlikumus; abos šajos pantos ir precizēti CRD 73.–96. pantā noteikto prudenciālo prasību piemērošanas līmeņi attiecībā uz iekšējās kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesu (ICAAP), pārvaldības kārtību, riska pārvaldības un atalgojuma politiku;
–otrā pilnvara prasa, lai Komisija pārskatītu un sniegtu ziņojumu par CRR Pirmās daļas II sadaļas un 113. panta 6. un 7. punkta piemērošanu. CRR Pirmās daļas II sadaļā ir precizēti noteikumi, lai iestādēm – tostarp kooperatīvajos tīklos un institucionālajās aizsardzības shēmās (IAS) esošajām – individuāli vai konsolidēti piemērotu visas pārējās CRD un CRR noteiktās prudenciālās prasības. CRR 113. panta 6. un 7. punktā ir precizēti nosacījumi, kas jāizpilda, lai individuāli nepiemērotu likviditātes prasības iestādēm, kuras ir vienu un to pašu IAS locekles, vai iestādēm, kas saistītas Direktīvas 83/349/EEK 3 12. panta 1. punkta nozīmē.
Ziņojuma pamatā ir atzinums, ko sniegusi Eiropas Banku iestāde (EBI) pēc apspriešanās ar valstu kompetentajām iestādēm 2014. gada 31. oktobrī 4 .
Nākamajā iedaļā ir sniegts pārskats par dažādajiem noteikumiem, kuri reglamentē prudenciālo prasību piemērošanas līmeņus, lai jau sākumā varētu skaidri izvērtēt svarīgākās problēmas. Trešajā iedaļā ir apzinātas šajos noteikumos sastopamās atšķirības, pretrunas un interpretācijas problēmas. Secinājums ierosina turpmāko veidu, kā risināt apzinātās problēmas.
2.Pārskats par noteikumiem, kuri reglamentē CRD un CRR noteikto prudenciālo prasību piemērošanas līmeņus
2.1.Vispārīgais noteikums par divkārša līmeņa uzraudzību
Parasti banku grupai, kuru veido viena vai vairākas iestādes, gan individuāli, gan konsolidēti piemēro prudenciālās prasības. Individuāli katrai iestādei banku grupā ir jāatbilst prudenciālajām prasībām, pamatojoties pašai uz savu finanšu stāvokli saskaņā ar CRR 6. pantu. Konsolidētajā līmenī sabiedrībai, kas ir banku grupas vadībā, ir jāievēro prudenciālās prasības, pamatojoties uz banku grupas konsolidēto finanšu stāvokli saskaņā ar CRR 11. pantu.
2.1.1.Vispārīgs noteikums, ka ir saskaņā ar BCBS standartiem
Divkārša līmeņa uzraudzības noteikums ir svarīgs elements Efektīvas banku uzraudzības pamatprincipos, ko 2012. gada septembrī pārskatījusi Bāzeles Banku uzraudzības komiteja (BCBS). Šie principi uzsver to, cik svarīgi uzraudzības iestādēm ir papildus konsolidētai uzraudzībai atsevišķi uzraudzīt katru grupā esošo banku.
Vispārīgais divkārša līmeņa uzraudzības noteikums ir saskaņā arī ar BCBS 2006. gada jūnija sistēmu 5 , kas iesaka konsolidēti piemērot prudenciālos noteikumus ikvienai starptautiski aktīvai banku grupai un ikvienam šādā banku grupā esošam starptautiski aktīvam bankas meitasuzņēmumam.
2.1.2.Abi piemērošanas līmeņi viens otru papildina
Piemērošanas līmeņi ir savstarpēji papildinoši. Individuāla piemērošana dod kompetentajām iestādēm iespēju koncentrēties uz pašu iestādi, savukārt konsolidētā piemērošana ļauj veikt visaptverošu visas tās grupas novērtējumu, kurai iestāde pieder. Konsolidētā uzraudzība palīdz kompetentajām iestādēm labāk apzināt un kontrolēt apdraudējumus, ko pārējās grupas sabiedrības var radīt katrai grupas iestādei, kas savukārt stiprina iestāžu individuālo uzraudzību.
Individuāla piemērošana atbilst tam, ka juridiskajām personām ir jāatmaksā saistības, kas nozīmē, ka mātesuzņēmumi parasti nav juridiski atbildīgi par saistībām, ko ir uzņēmušies meitasuzņēmumi. No otras puses, konsolidēta piemērošana palīdz novērst kapitāla dubultu saskaitīšanu gadījumos, kad kādai sabiedrībai ir tai pašai grupai piederīgas citas sabiedrības emitēts kapitāls. Savukārt individuāla piemērošana palīdz uzraudzītājiem nodrošināt, ka pašu kapitāls tiek atbilstoši sadalīts banku grupā un ir pieejams ietaupījumu vai ieguldījumu aizsardzībai.
Konsolidētā piemērošana dod kompetentajām iestādēm iespēju uzraudzīt finanšu sabiedrības, kas individuāli netiek tieši uzraudzītas. Konsolidācijas tvēruma jomā ir ietvertas visas sabiedrības, kuras veic banku vai finanšu rakstura darbības, tostarp tās, kas nav kvalificētas kā iestādes, piemēram, aktīvu pārvaldīšanas sabiedrības, maksājumu iestādes vai finanšu pārvaldītājsabiedrības. No otras puses, prudenciālo prasību individuāla piemērošana palīdz kompetentajām iestādēm labāk konstatēt grupas iekšējos riskus, ko nevar konstatēt tikai ar konsolidētu piemērošanu.
2.2.Izņēmumi no vispārīgā noteikuma
Uz divkāršā līmeņa uzraudzības principu attiecas šādi izņēmumi:
–dalībvalsts kompetentās iestādes var individuāli atbrīvot meitasuzņēmumu vai tā mātesuzņēmumu no maksātspējas prasības, ja meitasuzņēmums un tā mātesuzņēmums veic uzņēmējdarbību attiecīgajā dalībvalstī, tiek konsolidēti uzraudzīti un uz tiem attiecas tas pats riska pārvaldības režīms bez šķēršļiem naudas līdzekļu pārskaitīšanai atbilstīgi CRR 7. pantā noteiktajiem nosacījumiem; šo atbrīvojumu var attiecināt arī uz CRD 74.96. pantā noteiktajām prudenciālajām prasībām saskaņā ar CRD 109. panta 1. punktu;
–dalībvalsts kompetentās iestādes var individuāli atbrīvot centrālo iestādi un kredītiestādes, kuras ir pastāvīgi radniecīgas centrālajai iestādei, no atbilstības visām prudenciālajām prasībām, ja ir izpildīti CRR 10. pantā noteiktie nosacījumi; šo atbrīvojumu var attiecināt arī uz iekšējām kapitāla prasībām atbilstīgi CRD 108. panta 1. punktam;
–kompetentās iestādes var individuāli atbrīvot mātesuzņēmumu un tā meitasuzņēmumu no atklāšanas un maksātspējas prasībām (izņemot sviras prasības), atļaujot mātesuzņēmumam iekļaut savu meitasuzņēmumu savas maksātspējas prasību aprēķinā, ja ir izpildīti CRR 9. pantā noteiktie nosacījumi;
–kompetentās iestādes var individuāli atbrīvot iestāžu grupu no likviditātes prasībām un uzraudzīt to kā atsevišķu likviditātes apakšgrupu, ja ir izpildīti CRR 8. pantā noteiktie nosacījumi 6 ; šo atbrīvojumu var piemērot arī iestādēm, kas ir tās pašas IAS locekles, un iestādēm, kas ir saistītas Direktīvas 83/349/EEK 12. panta 1. punkta nozīmē, ja tās ievēro CRR 113. panta 6. vai 7. punktā noteiktos nosacījumus;
–atbilstīgi CRR 6. panta 4. un 5. punktam uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām ar ierobežotām atļaujām sniegt ieguldījumu pakalpojumus individuāli neattiecas likviditātes un sviras prasības; kompetentās iestādes var arī individuāli atbrīvot jebkuru ieguldījumu brokeru sabiedrību no atbilstības likviditātes prasībām, ievērojot tās darbības veidu, mērogu un sarežģītību; CRR 11. panta 3. punkts konsolidēti attiecina šo atbrīvojumu uz likviditātes prasībām, ja grupā ietilpst tikai ieguldījumu brokeru sabiedrības;
–atbilstīgi CRR 16. pantam ieguldījumu brokeru sabiedrību grupai konsolidēti ir atļauts neievērot sviras prasības, ja visas grupas sabiedrības ir ieguldījumu brokeru sabiedrības, kurām individuāli nepiemēro sviras prasības;
–atbilstīgi CRR 15. pantam un CRD 108. panta 1. punktam konsolidētās uzraudzības iestāde var konsolidēti atbrīvot ieguldījumu brokeru sabiedrību grupu no kapitāla un ICAAP prasībām, ja tajā grupā neietilpst kredītiestādes un visas grupas ieguldījumu brokeru sabiedrības veic/sniedz ierobežotas ieguldījumu darbības vai pakalpojumus;
–atbilstīgi CRR 6. panta 3. punktam vai 13. pantam nevienai prudenciālajā konsolidācijā iekļautai iestādei, izņemot nozīmīgus meitasuzņēmumus, individuāli netiek prasīts ievērot atklāšanas prasības; iestādēm konsolidēti nepiemēro atklāšanas prasības, ja līdzvērtīgu konsolidētu atklāšanu nodrošina trešā valstī uzņēmējdarbību veicošs mātesuzņēmums;
–atbilstīgi CRR 6. panta 2. punktam nevienai prudenciālajā konsolidācijā iekļautai iestādei nav individuāli jāpiemēro CRR 89., 90. un 91. pantā noteiktās prudenciālās procedūras tiesīgām pārvaldītājsabiedrībām uzņēmumos, kuri veic nefinanšu darbības;
–banku grupas sabiedrības var neietvert prudenciālās konsolidācijas tvērumā noteiktos apstākļos, kas aprakstīti CRR 19. pantā.
2.3.Izņēmumu pamatojums
Banku grupai piederīgu iestāžu individuāla atbrīvošana no maksātspējas prasībām saskaņā ar CRR 7., 9. un 10. pantu ir pamatota tad, ja šīs iestādes var uzskatīt par vienu sabiedrību. Tas var notikt, ja visas grupas sabiedrības ir saistītas ar stingras kontroles attiecībām un ja tās konsolidēti uzrauga viena un tā pati iestāde, vienlaikus esot pakļautām grupas mēroga riska pārvaldības sistēmai ar stingrām grupas iekšējām saistībām un bez šķēršļiem kapitāla apritei. Šādā situācijā prudenciālo prasību individuāla piemērošana nepievieno vērtību konsolidētai uzraudzībai.
Banku grupai piederīgu iestāžu individuāla atbrīvošana no likviditātes prasībām saskaņā ar CRR 8. pantu palīdz atvieglot grupas mēroga likviditātes riska pārvaldību un novērš likviditātes kopfondu nokļūšanu „slazdā” grupas iekšējo likviditātes pārvedumu ierobežojumu dēļ, kas izrietētu no likviditātes prasību piemērošanas ikvienai iestādei banku grupā.
Banku grupas sabiedrību neiekļaušanu prudenciālajā konsolidācijā saskaņā ar CRR 19. pantu uzskata par atbilstošu, ja mātesuzņēmuma sabiedrības saskaras ar ierobežojumiem, kas mātesuzņēmumiem būtiski traucē izmantot savas tiesības pār meitasuzņēmumiem, vai ja kādas grupas sabiedrības veiktās darbības ir tik atšķirīgas no pārējo grupas sabiedrību veiktajām darbībām, ka tās iekļaušana nesniedz uzraudzītājiem pareizu priekšstatu par banku grupu.
Atbrīvojumi saskaņā ar CRR 6. panta 3. punktu un 13. pantu ir balstīti uz principu, ka prasība nebūtiskiem meitasuzņēmumiem atklāt prudenciālo informāciju individuālā līmenī būtiski neuzlabo tirgus disciplīnu, ņemot vērā prudenciālo informāciju, kas jau atklāta grupas līmenī.
Atbrīvojumi saskaņā ar CRR 6. panta 4. un 5. punktu un 16. pantu ir radušies tāpēc, ka likviditātes un sviras rādītājus BCBS sākotnēji izstrādāja, lai piemērotu kredītiestādēm, nevis ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un neņemot vērā ieguldījumu brokeru sabiedrību veiktās darbības un sniegto pakalpojumu specifiskumu.
Atbrīvojuma saskaņā ar CRR 15. pantu mērķis ir novērst, ka ieguldījumu brokeru sabiedrību grupas ar ierobežotiem ieguldījumu pakalpojumiem vai darbībām tiek nesamērīgi noslogotas ar kapitāla prasībām. Tomēr, lai saglabātu šo finanšu grupu maksātspēju, šāda atbrīvojuma piešķiršanu saista ar papildu izpildāmiem nosacījumiem kapitāla prasību aprēķina, pašu kapitāla un iekšējās kontroles izteiksmē.
2.4.Nepiemērošanas gadījumu izmantošana Eiropas Savienībā
Dažu nepiemērošanas gadījumu izmantošana Eiropas Savienībā, šķiet, salīdzinoši ierobežota:
–tikai 5 no 28 dalībvalstīm izmanto nepiemērošanu saskaņā ar CRR 7. pantu;
–tikai trīs dalībvalstis ļauj mātes iestādēm konsolidēt meitasuzņēmumus saskaņā ar CRR 9. pantu;
–tikai neliels skaits grupas sabiedrību nav iekļautas prudenciālās konsolidācijas darbības jomā saskaņā ar CRR 19. pantu;
–tikai divas dalībvalstis atbrīvo iestādes no prasībām par pārvaldību, atalgojumu un riska pārvaldību atbilstīgi CRD 109. panta 1. punktam.
Nepiemērošanu saskaņā ar CRR 8. pantu izmanto pārrobežu kontekstā tikai no 2015. gada 1. janvāra.
Savukārt atkāpes piemērošana saskaņā ar CRR 10. pantu kooperatīviem tīkliem ir salīdzinoši plaša, jo liels skaits centrālo iestāžu un radniecīgo kredītiestāžu vismaz sešās dalībvalstīs izmanto šo atbrīvojumu, kas savukārt var tiem ļaut saņemt atbrīvojumu no ICAAP prasībām atbilstīgi CRD 108. panta 1. punktam.
Lai gan šķietami mazāk būtiski, nepiemērošanas gadījumi var spēcīgi ietekmēt ES banku grupu struktūru un iekšējo organizāciju, un veidu, kā kompetentās iestādes uzrauga banku grupas. Grozījumi spēkā esošajos noteikumos varētu radīt potenciāli tālejošas korekcijas un izmaksas iestādēm, kompetentajām iestādēm un EBI. Tomēr var būt zināma jēga nākotnē pārskatīt atkāpju režīmu, lai ņemtu vērā pieredzi, kas gūta no likviditātes seguma prasības un Vienotā uzraudzības mehānisma (SSM) piemērošanas.
3.Problēmas, kas apzinātas noteikumos, kuri reglamentē prudenciālo prasību piemērošanas līmeņus
To noteikumu analīze, kuri reglamentē prudenciālo prasību piemērošanas līmeņus, rada šādas atšķirības, pretrunas un interpretācijas problēmas, kas būtu turpmāk jāapsver.
3.1.Atšķirības atkāpēs, ko piemēro kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām
Kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām ir jāievēro prudenciālās prasības gan individuāli, gan konsolidēti, ja vien tās nav saņēmušas atbrīvojumu. Tomēr atbrīvojumu režīms nav līdzīgs abu veidu iestādēm. Atšķirībā no kredītiestādēm ieguldījumu brokeru sabiedrības var tikt individuāli atbrīvotas no atbilstības likviditātes vai sviras prasībām atbilstīgi CRR 6. pantam, bez prasības izpildīt konkrētus nosacījumus. Atšķirībā no kredītiestāžu grupām kompetentās iestādes var konsolidēti atbrīvot ieguldījumu brokeru sabiedrību grupas no prudenciālo prasību ievērošanas saskaņā ar CRR 11. panta 3. punktu, 15. vai 16. pantu.
Varētu būt zināma jēga mazāk stingru noteikumu saglabāšanā ieguldījumu brokeru sabiedrībām, ievērojot to lielumu, to darbības veidu vai to riska profilus. Tāpēc būs svarīgi saprast, vai šāda diferencēta attieksme varētu radīt negatīvas sekas. Komisija pārskatīs ieguldījumu brokeru sabiedrībām piemērojamo atkāpju režīmu kā daļu no visaptverošā pārskata par ieguldījumu brokeru sabiedrībām piemērojamo prudenciālo režīmu kopumā, kas Komisijai jāveic 2015. gadā atbilstīgi CRR 508. panta 2. un 3. punktam.
3.2.Noteikumos nav integrēti noregulējuma aspekti
Nosacījumos iestāžu individuālai atbrīvošanai no prudenciālajām prasībām netiek ņemti vērā noregulējuma aspekti. Šos nosacījumus varētu pārskatīt, ņemot vērā jaunās prasības, kas ieviestas Direktīvā 2014/59/ES 7 (turpmāk „BRRD”), lai saglabātu konsekvenci starp banku noregulējumu un banku grupu uzraudzības veidu. Jo īpaši, novērtējot, vai pastāv šķēršļi brīvai naudas līdzekļu apritei banku grupā, varētu ņemt vērā, vai pastāv vienošanās par grupas finansiālu atbalstu, kā precizēts BRRD III sadaļas II nodaļā.
3.3.Tādu atkāpju esība, kurām ir neatbilstoša piemērošanas joma
Kompetentās iestādes var individuāli atbrīvot iestādes no CRD 74.96. pantā noteiktajām prudenciālajām prasībām saskaņā ar CRD 109. panta 1. punktu. Tomēr 74.96. pants attiecas uz fundamentālām prudenciālajām prasībām, piemēram, stingras pārvaldības kārtības, efektīvu riska pārvaldības procesu un stingru iekšējās kontroles mehānismu ieviešanu. Tāpēc kompetentās iestādes nelabprāt piešķir šo atbrīvojumu, jo minētās prasības tiek uzskatītas par būtiskām efektīvai prudenciālajai uzraudzībai. Tāpēc ir tālredzīgāk ierobežot šā atbrīvojuma darbības jomu, ja minēto prasību individuāla piemērošana nav būtiska un to var pienācīgi aizstāt ar konsolidētu piemērošanu.
Turklāt CRR 9. pants neļauj nepiemērot iestādēm sviras prasības, kas ir atļauts saskaņā ar CRR 7. pantu. Varētu būt lietderīgi apsvērt abu šo pantu labākas saskaņošanas iespēju.
3.4.Nepilnīgi nosacījumi nepiemērošanas gadījumu izmantošanai
Mātesuzņēmumus un to meitasuzņēmumus var individuāli atbrīvot no prudenciālajām prasībām saskaņā ar CRR 7. pantu, ja ir izpildīti konkrēti minētajā pantā noteiktie nosacījumi. Tomēr varētu būt zināma jēga papildināt pašreizējos nosacījumus ar šādām turpmākām specifikācijām:
–kontroles attiecības starp mātesuzņēmumu un meitasuzņēmumiem ir jāpieņem tad, ja mātesuzņēmumam ir pilnvaras izdot saistošas instrukcijas saviem meitasuzņēmumiem; šāds nosacījums jau pastāv saskaņā ar CRR 10. pantu;
–mātesuzņēmuma riska pārvaldības režīma īstenošanu meitasuzņēmumos varētu pieņemt tad, ja gan mātesuzņēmumā, gan meitasuzņēmumos ir ieviests vienots un integrēts riska pārvaldības režīms.
3.5.Atbrīvojuma noteikumu nesaskaņotība starp CRD un CRR
Uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesu (SREP) piemēro tajā pašā līmenī, kāds ir CRR noteikto prudenciālo prasību piemērošanas līmenis. Tā kā ICAAP saskaņā ar CRD 73. pantu ir SREP sākumpunkts, un tas attiecas uz CRD 74.96. pantā noteiktajiem pienākumiem, CRD 108. un 109. pantā precizēto prudenciālo prasību piemērošanas līmeņi var izraisīt šādas pretrunas:
–ICAAP un CRD 74.96. pantā noteiktās prudenciālās prasības var netikt piemērotas tajā pašā līmenī, kurā iestādēm ir piešķirti atbrīvojumi saskaņā ar CRD 108. panta 1. punktu vai 109. panta 1. punktu;
–iestādēm, kuras izmanto CRR 8. vai 9. pantā paredzētās atkāpes, var prasīt individuāli piemērot 73.96. pantā noteiktos prudenciālos noteikumus;
–atbrīvojuma piešķiršanu saskaņā ar CRD 108. panta 1. punktu nenosaka atbrīvojuma piešķiršana saskaņā ar CRR 10. pantu, kas nozīmē, ka kredītiestādes, kuras ir pastāvīgi radniecīgas centrālajai iestādei, var individuāli tikt atbrīvotas no kapitāla prasībām, nepiemērojot tām iekšējās kapitāla prasības;
–no banku grupām piederīgām iestādēm netiek prasīts individuāli īstenot ICAAP, jo tām šajā līmenī piemēro maksātspējas prasības.
Tāpēc ICAAP piemērošanas līmeņus un prudenciālos noteikumus par pārvaldības kārtību, riska pārvaldību un atalgojuma politiku, kā noteikts CRD 108. un 109. pantā, varētu saskaņot ar pārējo prudenciālo prasību piemērošanas līmeņiem, kā noteikts CRR un CRD. ICAAP prasīšanu katrai iestādei lielā banku grupā varētu tomēr uzskatīt par pārmērīgi lielu slogu, jo īpaši tām iestādēm, kuras nav būtiskas attiecībā pret pārējo grupu. Tāpēc attiecīgā gadījumā kopīgi ar ICAAP prasībām konsolidētā līmenī ICAAP varētu piemērot individuāli ikvienai iestādei, tostarp banku grupām piederīgajām iestādēm, izņemot gadījumus, kad kompetentās iestādes izmanto atkāpes saskaņā ar CRR 7., 9. vai 10. pantu, ņemot vērā iestādes būtiskumu attiecībā pret pārējo grupu.
3.6.Nepietiekama to sabiedrību uzraudzība, kuras nav iekļautas prudenciālo prasību darbības jomā
Banku grupām ir atļauts neietvert grupas sabiedrības prudenciālās konsolidācijas darbības jomā atbilstīgi CRR 19. panta 1. punktam, neatskaitoties savām kompetentajām iestādēm. Tomēr varētu būt lietderīgi novērtēt izmaksas un ieguvumus no tā, ka banku grupām tiktu prasīts paziņot par nepiemērošanu atbilstīgi minētajam pantam savām kompetentajām iestādēm, lai tās varētu piešķirt atļauju bankām, pirms sākt izslēgšanu, un kontrolēt sabiedrību skaitu un aktīvu apjomu, uz ko attiecas nepiemērošana.
3.7.Apzinātās interpretācijas problēmas
3.7.1.Atšķirīgas interpretācijas risks par to, kā konsolidēti piemērot atalgojuma noteikumus
CRD 92. panta 1. punktā ir prasīts kompetentajām iestādēm nodrošināt, lai iestādes piemērotu CRD 92.–95. pantā noteiktos principus un noteikumus par atalgojumu grupu, mātesuzņēmumu un meitasuzņēmumu līmenī, tostarp tās, kas izveidotas ārzonas finanšu centros. CRD 67. apsvērumā ir paskaidrots, ka tas ir domāts, lai aizsargātu un sekmētu finanšu stabilitāti Savienībā un lai novērstu jebkādu iespējamu izvairīšanos no CRD noteiktajām prasībām.
Vairākas atalgojuma prasības CRD 92. pantā attiecas tikai uz tiem darbiniekiem, kuru darbībai ir būtiska ietekme uz iestādes riska profilu. Komisijas Deleģētajā regulā (ES) Nr. 604/2014 8 ir noteikti kritēriji, lai apzinātu šādus darbiniekus grupas, mātesuzņēmuma un meitasuzņēmuma līmenī.
Turklāt atbilstīgi CRD 92. panta 2. punktam atalgojuma prasības ir jāpiemēro tādā veidā un apmērā, kas atbilst iestāžu lielumam, iekšējai struktūrai un to darbības veidam, mērogam un sarežģītībai. Atjauninātajās EBI pamatnostādnēs par atalgojuma noteikumu piemērošanu būs turpmāki norādījumi par „grupas” jēdziena tvērumu un proporcionalitātes principa piemērošanu, kas palīdzēs novērst risku, kas saistīts ar atalgojuma noteikumu atšķirīgu interpretāciju un piemērošanu.
Jāievēro arī tas, ka CRD 161. panta 2. punktā ir paredzēts, ka Komisija ciešā sadarbībā ar EBI līdz 2016. gada 30. jūnijam pārskata noteikumus par atalgojumu. Šī pārskatīšana citu elementu starpā izvērtēs atalgojuma noteikumu efektivitāti, īstenošanu un ieviešanu, tostarp apzinās jebkurus trūkumus, kas rodas no proporcionalitātes principa piemērošanas.
3.7.2.Risks, ka tiks atšķirīgi interpretēti nepiemērošanas izmantošanas nosacījumi
Iestādēm var nepiemērot maksātspējas vai likviditātes prasības saskaņā ar CRR 7., 8. vai 9. pantu, ja nav šķēršļu naudas līdzekļu apritei. Tomēr uzraudzītāji var saskarties ar grūtībām šķēršļu apzināšanā. To noskaidrošana varētu palīdzēt nostiprināt dažādās uzraudzības prakses, kas sastopamas nepiemērošanas izmantošanā, konverģenci. Plašāk, minētajos trīs pantos, jo īpaši CRR 8. pantā, noteiktie nosacījumi varētu uzlaboties, ja tiktu turpmāk precizēts, kā samazināt atšķirīgās interpretācijas risku dažādās iestādēs.
3.7.3.Neskaidrs režīms iestādēm, kurām ir dalība finanšu sabiedrībās, kas veic uzņēmējdarbību trešās valstīs
CRR 22. pantā un CRD 108. panta 4. punktā ir noteikts, ka meitas iestāde, kurai ir dalība finanšu sabiedrībā, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī, subkonsolidēti piemēro kapitāla un lielo riska darījumu prasības, kā arī noteikumus saistībā ar tiesīgām pārvaldītājsabiedrībām un saistībā ar ICAAP. Tomēr šo abu pantu nolūku var interpretēt vairākos iespējamos veidos. Līdz ar to varētu precizēt režīmu, kas piemērojams iestādēm, kurām ir dalība finanšu sabiedrībās, kas veic uzņēmējdarbību trešās valstīs.
4.Secinājums
Ievērojot ziņojumu, nešķiet piemēroti ierosināt grozījumus spēkā esošajos noteikumos, jo Komisijai vēl ir jāturpina apsvērt, vai un kā saglabāt šos atbrīvojumus un to piemērošanas nosacījumus. Daži no šiem apsvērumiem būs īpaši atbilstoši SSM kontekstā. Turklāt, tā kā daži noteikumi ir jauni vai vēl nav plaši izmantoti, vēl ir jāgūst pieredze to piemērošanā, lai Komisija varētu rūpīgi izvērtēt spēkā esošo noteikumu grozīšanas iespējamību.
Pirms izskatīt iespēju grozīt ieguldījumu brokeru sabiedrībām piemērojamos noteikumus, šķiet arī īpaši svarīgi ņemt vērā secinājumus no ziņojuma par prudenciālo režīmu Eiropas ieguldījumu brokeru sabiedrībām, ko Komisija sniegs saskaņā ar CRR 508. panta 2. un 3. punktu.
Visbeidzot, kompetento iestāžu gūtā pieredze likviditātes seguma prasības īstenošanā un BRRD paredzēto noteikumu piemērošanā palīdzēs Komisijai apsvērt, vai būtu lietderīgi grozījumi banku prudenciālo prasību piemērošanas režīmā.