KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

2014. GADA ZIŅOJUMS PAR TO, KĀ TIEK ĪSTENOTA REGULA (EK) Nr. 300/2008 PAR KOPĪGIEM NOTEIKUMIEM CIVILĀS AVIĀCIJAS DROŠĪBAS JOMĀ

Šajā ziņojumā aplūkots laikposms no 2014. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim.

2014. gadā stājās spēkā pasažieru rokas bagāžā pārvadātu šķidrumu, gelu un aerosolu uz tehnoloģijām balstītas kontroles pirmā fāze un noslēdzās ES ienākošajai kravai un pastam izvirzīto prasību īstenošanas pārejas fāze. Pirms šo fāžu stāšanās spēkā tās tika plaši apspriestas, kā arī tām tika veltīts intensīvs sagatavošanās posms, kas nodrošināja to sekmīgu un laicīgu īstenošanu.

Lai turpinātu 2013. gadā uzsākto konsolidācijas procesu, Komisija 2014. gada jūnijā pieņēma tiesību aktu paketi, kuras mērķis ir precizēt, saskaņot un vienkāršot spēkā esošos aviācijas drošības pasākumus. Dalībvalstis un ieinteresētās personas pauda atzinību par izmaiņām, ar kurām uzlabo juridisko skaidrību, lai izvairītos no tiesību aktu atšķirīgas interpretācijas un vēl lielākā mērā nodrošinātu kopējo aviācijas drošības pamatstandartu optimālu īstenošanu. Pakete ietver arī muitas atzīto ekonomikas dalībnieku programmas un pilnvarotiem pārstāvjiem un zināmiem nosūtītājiem paredzētā aviācijas drošības režīma saskaņošanu. Šī saskaņošana ļauj savstarpēji atzīt konkrētas darbības, ko veic attiecīgās iestādes, tādējādi vienkāršojot attiecīgo nozaru un valdības iestāžu darbu un vienlaikus garantējot pašreizējā drošības līmeņa saglabāšanu.

Ņemot vērā ES riska novērtējumu par riskiem, kas saistīti ar pasažieriem, rezultātus, visa 2014. gada garumā tika intensīvi strādāts, lai vēl vairāk palielinātu sprāgstvielu atklāšanas spējas. Tā rezultātā tika sagatavoti tiesību akti, kuros noteikta sprāgstvielu palieku detektoru (ETD) izmantošana pasažieru, bagāžas un kravas pārbaudē. No 2015. gada septembra ETD izmantošana pasažieru un rokas bagāžas pārbaudei būs obligāta. Līdztekus tika veiktas vēl divas gaisa kravas riska novērtējumu kārtas.

Starptautiskajā līmenī Komisija piedalījās faktiski visos būtiskajos Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) pasākumos un forumos, kur tai joprojām bija nozīmīga loma ES nostājas un stratēģijas koordinēšanā attiecībā uz starptautisko aviācijas drošības politiku. Komisija plaši sadarbojās ar galvenajiem trešo valstu partneriem un reģionālajām organizācijām, un 2014. gadā organizēja vairākas divpusējas un daudzpusējas sanāksmes un piedalījās šādās sanāksmēs. Īpaša uzmanība tika pievērsta izpratnes veidošanas pasākumiem Āfrikas reģionā, lai veicinātu raitu ienākošajai kravai un pastam izvirzīto prasību īstenošanu.

Vēl viena joma, kurā visu gadu notika cieša sadarbība starp dalībvalstīm un Komisiju, ir ES uzraudzība, kā dalībvalstis un attiecīgie pārvadātāji īsteno aviācijas drošības pasākumus, un tā tiek īstenota, veicot pārbaudes. Atbilstības līmenis joprojām bija stabils, un 2014. gadā nebija nepieciešama ES “vienas pieturas drošības sistēmas” darbības apturēšana.

PIRMĀ DAĻA

Pārbaudes

1.Vispārīgi jautājumi

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 300/2008 noteikumiem Komisijai ir jāveic dalībvalstu aviācijas drošības iestāžu ("attiecīgo iestāžu") un ES lidostu pārbaudes. Savienības programma attiecas arī uz Šveici, bet Norvēģijā un Islandē pārbaudes saskaņā ar līdzīgiem noteikumiem veic Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) Uzraudzības iestāde (EUI). Pārbaužu veikšanai Komisijas rīcībā ir darba grupa, kurā uz pilnu slodzi strādā deviņi aviācijas drošības inspektori. Šo inspektoru darbu atbalsta aptuveni 100 valstu auditori, kurus iecēlušas dalībvalstis, Islande, Norvēģija un Šveice un kuri kvalifikāciju līdzdalībai Komisijas veiktajās pārbaudēs ir ieguvuši mācībās, ko nodrošināja Komisija. Ziņojuma 1 pielikumā ir ietverta tabula, kurā apkopotas visas atbilstības uzraudzības darbības, ko līdz šim veikusi Komisija un EUI.

2.Valstu attiecīgo iestāžu pārbaudes

Komisija 2014. gadā pabeidza attiecīgo iestāžu pārbaužu trešo ciklu un uzsāka ceturto ciklu. Šis ziņojums attiecas uz visu to pārbaužu rezultātiem, kas abu ciklu ietvaros veiktas 2014. gada laikā. Kopumā 2014. gadā tika veiktas deviņu attiecīgo iestāžu pārbaudes. Vairumā dalībvalstu šajās pārbaudēs tika konstatēti ievērojami uzlabojumi, salīdzinot ar iepriekšējām pārbaudēm.

Visbiežāk atklātie trūkumi 2014. gadā bija līdzīgi trešā cikla ietvaros konstatētajiem trūkumiem un galvenokārt bija saistīti ar to, ka valstu aviācijas drošības programmas un kvalitātes kontroles valsts programmu ierobežojumi nebija pilnībā saskaņoti. Attiecībā uz pēdējo dažas dalībvalstis sakarā ar resursu nepietiekamību, kas izriet no spiediena uz valstu budžetiem, kā arī tādēļ, ka iesaistītas daudzas organizācijas, nepietiekami uzraudzīja lidostu zināmos piegādātājus un patērēšanai lidojumā paredzētos krājumus. Vairākās pārbaudītajās dalībvalstīs bija nepieciešams uzlabot arī ārvalstu gaisa pārvadātāju regulāro un atbilstošo uzraudzību. Visbeidzot, dažas dalībvalstis nenodrošināja, ka tiek pilnībā ievērots minimālais drošības pasākumu inspekciju biežums lidostās.

Pozitīvi ir tas, ka vairumā 2014. gadā pārbaudīto dalībvalstu korekcijas process trūkumu konstatēšanas gadījumā bija atbilstošs un visām dalībvalstīm bija pieejami izpildes pasākumi.

3.Sākotnējās pārbaudes lidostās

2014. gadā tika veiktas 25 sākotnējās lidostu pārbaudes – līdzīgs pārbaužu skaits tam, kas tika veikts 2013. gadā. Pārbaudes tika veiktas atbilstoši visām nodaļām (lai gan ne katrā inspekcijā). To galveno pasākumu kopējā proporcija, kuri tika atzīti par atbilstošiem prasībām, 2014. gadā bija 81 % – aptuveni tikpat, cik iepriekšējos gados.

Lielāko daļu nepilnību, līdzīgi kā agrāk, izraisījis cilvēciskais faktors. Tas galvenokārt ir novērojams pārbaudēs un gaisa kuģa drošībā, kā arī konkrētu kravas drošības prasību īstenošanā. Šīs ar cilvēcisko faktoru saistītās problēmas būtu jārisina, nodrošinot papildu mācības un uzraudzību.

No otras puses, 2014. gadā, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, bija vērojami uzlabojumi attiecībā uz atbilstību prasībām par lidostas krājumu un lidojuma laikā patērējamo krājumu drošības kontroli. Šos uzlabojumus var izskaidrot ar to, ka Komisijas informācijas kampaņu rezultātā ir palielinājusies izpratne, kā arī ar to, ka attiecīgo tiesību aktu pārskatīšana uzlaboja pasākumu skaidrību un konsekvenci.

4.Pārbaudes par paveikto darbu

Saskaņā ar Komisijas Regulas (ES) Nr. 72/2010 1 13. pantu Komisija regulāri veic ierobežotu skaitu pārbaužu par paveikto darbu. Ja sākotnējās pārbaudes laikā tiek konstatēti vairāki nopietni trūkumi, kā arī izlases kārtībā, lai pārbaudītu atbilstības uzraudzības valsts darbību un ziņošanas pasākumu precizitāti, tiek paredzēts jauns apmeklējums. 2014. gadā tika veiktas četras šādas darbības, un tās apstiprināja konstatēto trūkumu atbilstošu korekciju. Tomēr divās pārbaudēs par paveikto darbu tika konstatēts, ka attiecībā uz ierobežotu skaitu joprojām pastāvošo trūkumu vēl aizvien nepieciešams cieši uzraudzīt korekcijas procesu, un tādējādi apstiprināja šādu pārbaužu nozīmīgumu.

5.Novērtējums

Šajā gadā tika veikts vienas ASV lidostas novērtējums; tas notika saskaņā ar ES un ASV gaisa transporta nolīgumu 2 noslēgtās sadarbības vienošanās ar ASV Transporta drošības administrāciju ietvaros.

Turklāt ziņojumus par novērtēšanām, kas veiktas Gērnsijā, Džērsijā un Menas Salā, pārbaudīja Aviācijas drošības regulatīvā komiteja, kā rezultātā minētajās teritorijās esošās lidostas tika iekļautas ES "vienas pieturas drošības sistēmā" 3 .

6.Nenoslēgtās lietas, 15. panta lietas un juridiskās procedūras

Pārbaudes lietas paliek nenoslēgtas līdz brīdim, kad Komisija ir pārliecinājusies, ka ir veiktas pienācīgas korekcijas darbības. 2014. gadā tika slēgtas 35 lietas (26 attiecībā uz lidostām un 9 – uz attiecīgajām iestādēm). Tas nozīmē, ka uz katru jaunu pārbaudi, kas tika veikta šajā gadā, tika slēgta viena nenoslēgta pārbaudes lieta, un tādēļ 2014. gadā neuzkrājās neviena nenoslēgta papildu lieta. Kopumā gada beigās nenoslēgtas palika 9 lietas attiecībā uz attiecīgajām iestādēm un 16 lietas attiecībā uz lidostu pārbaudēm.

Ja lidostā konstatētie drošības pasākumu īstenošanas trūkumi ir tik nopietni, ka ievērojami ietekmē vispārējo civilās aviācijas drošību Savienībā, Komisija piemēro Komisijas Regulas (ES) Nr. 72/2010 15. pantu. Tas nozīmē, ka visas citas attiecīgās iestādes tiek brīdinātas par situāciju un būtu jāapsver kompensācijas pasākumi attiecībā uz lidojumiem no konkrētās lidostas. Saistībā ar 15. pantu 2014. gadā netika ierosināta neviena lieta.

Neatkarīgi no tā, vai 15. pantu piemēro vai ne, cits iespējamais Komisijas pasākums, jo īpaši ieilgušas trūkumu nenovēršanas vai to atkārtošanās gadījumos, ir uzsākt pienākumu neizpildes procedūru. Pēc valsts pārvaldes iestādes pārbaudes 2014. gadā tika uzsākta viena pienākumu neizpildes procedūra. Komisija uzskata, ka attiecīgā dalībvalsts nespēja nodrošināt regulāras atbilstības uzraudzības darbības attiecībā uz konkrētiem drošības pasākumiem vairākās lidostās tās teritorijā. 2015. gada sākumā šī lieta joprojām tika skatīta. Turklāt 2014. gadā varēja slēgt vienu pienākumu neizpildes procedūru, kas tika uzsākta 2013. gadā sakarā ar valsts uzraudzības darbību trūkumu attiecībā uz gaisa pārvadātājiem, kuri veic pārvadājumus attiecīgajā dalībvalstī, jo pārbaudē tika konstatēts, ka dalībvalsts ievērojami palielinājusi pārbaužu skaitu.

7.Dalībvalstu pašu veiktās izvērtēšanas

Regulas (EK) Nr. 300/2008, kas grozīta ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 18/2010 4 , II pielikuma 18.1. punktā dalībvalstīm ir paredzēts pienākums katru gadu līdz marta beigām iesniegt Komisijai ikgadēju ziņojumu par atbilstības uzraudzības valsts darbību rezultātiem laikposmā no iepriekšējā gada janvāra līdz decembrim. Visas dalībvalstis laikus iesniedza ziņojumus par pārskata periodu no 2013. gada janvāra līdz decembrim, un tie bija atbilstoši Komisijas sagatavotajai veidnei. Galvenie šo ziņojumu analīzes rezultātā konstatētie jautājumi bija līdzīgi iepriekšējos gados konstatētajiem un bija saistīti ar to, ka dažām dalībvalstīm, šķiet, bija grūtības pārbaudīt visus drošības pasākumus, veikt inscenētu testēšanu visās nepieciešamās jomās un nodrošināt atbilstošas turpmākās darbības. Tāpēc Komisija attiecīgo iestāžu pārbaužu laikā turpināja pievērst īpašu uzmanību šiem jautājumiem.

OTRĀ DAĻA

Tiesību akti un papildu instrumenti

1.Tiesību akti

Civilā aviācija vēl aizvien ir teroristu grupu mērķis un, lai novērstu šos draudus, nepieciešams īstenot atbilstošus aizsardzības pasākumus, kas balstīti uz riska novērtējumu. Tāpēc Komisija un dalībvalstis nemitīgi pielāgo ietekmi mazinošus pasākumus, lai sasniegtu visaugstāko drošības līmeni, līdztekus maksimāli samazinot šo pasākumu nevēlamo ietekmi uz darbību. Jaunie tiesību akti, ar kuriem īsteno aviācijas drošību un kurus pieņēma 2014. gadā, vēl vairāk precizēs tiesisko regulējumu, ko nosaka Regula (EK) Nr. 300/2008 un tās īstenošanas noteikumi.

Viena no galvenajām 2014. gadā pieņemtajām izmaiņām attiecas uz īpašiem līdzekļiem tādu sprāgstvielu atklāšanā, kas noslēptas uz pasažiera ķermeņa 5 . Īpašu līdzekļu izmantošanu panāks ar obligātu prasību ES lidostās pārbaudes procesā izmantot ETD, lai uzlabotu sprāgstvielu atklāšanas spējas. Kā alternatīvu tā paša mērķa sasniegšanai lidostas var izmantot drošības skenerus vai sprāgstvielu meklēšanas suņus. Obligātā ETD izmantošana pasažieru pārbaudes procesā jāuzsāk ne vēlāk kā 2015. gada 1. septembrī. Ar šīm izmaiņām ir precizēta arī ETD izmantošana dažādiem mērķiem, piemēram, pasažieru, bagāžas un kravas pārbaudei, lai nodrošinātu ETD izmantošanas efektivitāti.

Komisija 2014. gada jūnijā pieņēma arī jaunus īstenošanas noteikumus, ar kuriem vēl vairāk precizēja, saskaņoja un vienkāršoja konkrētus aviācijas drošības pasākumus un noteikumus 6 . Pagātnes pieredze saistībā ar ES aviācijas drošības noteikumu īstenošanu liecina par nepieciešamību nodrošināt lielāku juridisko skaidrību, lai standartizētu tiesību aktu interpretāciju un nodrošinātu kopīgu pamatstandartu faktisku īstenošanu. Izmaiņas galvenokārt attiecas uz pasākumiem, kas saistīti ar gaisa kuģa drošību, kravu, pasta sūtījumiem, lidojuma laikā patērējamiem krājumiem un lidostu krājumiem, kā arī ar aviācijas drošības aprīkojumu. Tajā pašā laikā Komisija iekļāva Gērnsijas, Menas Salas un Džērsijas lidostas ES "vienas pieturas drošības režīmā", jo tika gūti pierādījumi, ka šajās lidostās tiek piemēroti ES kopīgajiem pamatstandartiem līdzvērtīgi drošības standarti. Vēl viens svarīgs šo grozījumu elements ir apstiprinātajiem pilnvarotajiem pārstāvjiem/zināmajiem nosūtītājiem un muitas atzītajiem ekonomikas dalībniekiem izvirzīto prasību saskaņošana. Šī saskaņošana nodrošinās savstarpēju atzīšanu, tādējādi vienkāršojot attiecīgo nozaru un valdības iestāžu darbu.

Visu pieņemto tiesību aktu saraksts ir sniegts 2. pielikumā. Šo dokumentu galīgās redakcijas tika izstrādātas Civilās aviācijas drošības regulatīvās komitejas piecās kārtējās sanāksmēs, Ieinteresēto personu padomdevējas grupas aviācijas drošības jautājumos piecās sanāksmēs un vairākās speciālās darba grupas sēdēs, kurās bija iesaistīti gan dalībvalstu, gan nozares pārstāvji. Izmaiņas saistībā ar ES ievestu gaisa kravu bija balstītas arī uz divām gaisa kravas riska novērtējuma kārtām.

2.Savienības datubāze par piegādes ķēdes drošību (SDPĶD)

Pilnvaroto pārstāvju un zināmo nosūtītāju datubāze 7 ir vienīgais juridiskais pamatlīdzeklis, kas kopš 2010. gada 1. jūnija pilnvarotajiem pārstāvjiem jāizmanto ziņu iegūšanai, kad viņi pieņem sūtījumus no cita pilnvarota pārstāvja vai zināma nosūtītāja. Kopš 2012. gada 1. februāra minētā datubāze ir paplašināta, ietverot to gaisa pārvadātāju sarakstu, kuriem ir atļauts ES ievest kravu un pasta sūtījumus no trešo valstu lidostām (ACC3). Šī datubāze 2013. gadā tika likumīgi paplašināta, tajā iekļaujot arī dalībvalstu apstiprināto ES aviācijas drošības validācijas iestāžu sarakstu. Tā tika pārdēvēta par "Savienības datubāzi par piegādes ķēdes drošību" 8 , lai precīzāk atspoguļotu paplašināto tās izmantošanas veidu. Datubāzē 2014. gada beigās bija ietverti aptuveni 14 000 ierakstu par pilnvarotiem pārstāvjiem, zināmiem nosūtītājiem, neatkarīgiem vērtētājiem un ACC3 iestādēm. Tās mērķa pieejamība 99,5 % līmenī 2014. gadā tika pastāvīgi nodrošināta.

3.Rokasgrāmatas par ES lidostu pārbaudēm

Regulā (EK) Nr. 300/2008 un Komisijas Regulā (ES) Nr. 72/2010 noteikts, ka Komisijas dienestu veiktajai civilās aviācijas drošības prasību pārbaudei jābūt objektīvai un tā jāveic, izmantojot standarta metodiku.

Šā mērķa sasniegšanai Komisija ir izstrādājusi un uztur divas visaptverošas rokasgrāmatas ar detalizētām instrukcijām un ieteikumiem šajā jomā strādājošajiem ES inspektoriem. Viena rokasgrāmata attiecas uz pārbaudēm gaisa kravas drošības jomā, bet otra attiecas uz lidostu pārbaudēm. Abas rokasgrāmatas tika pārskatītas 2014. gada novembrī, lai ņemtu vērā pēdējās īstenošanas noteikumos ieviestās izmaiņas un pievienotu papildu ierosinājumus un norādījumus inspektoriem. Lai dalībvalstīm sniegtu palīdzību kopīgo pamatstandartu īstenošanā, šīs rokasgrāmatas ir pieejamas arī valstu auditoriem.

TREŠĀ DAĻA

Izmēģinājumi, pētījumi un jaunas iniciatīvas

1.Izmēģinājumi

"Izmēģinājums" ES aviācijas drošības tiesību aktu nozīmē tiek izdarīts tad, ja dalībvalsts vienojas ar Komisiju, ka tā ierobežotā laikposmā izmantos īpašus līdzekļus vai paņēmienu, kurš nav atzīts tiesību aktos, lai aizstātu kādu no atzītajiem drošības kontroles līdzekļiem, ar nosacījumu, ka šādi izmēģinājumi negatīvi neietekmē vispārējo drošības līmeni. Šis termins juridiskā nozīmē nav piemērojams tad, ja kāda dalībvalsts vai iestāde veic tāda jauna drošības kontroles līdzekļa izvērtēšanu, kuru piemēro papildus vienam vai vairākiem tiesību aktos jau ietvertiem līdzekļiem.

Izmēģinājumi un novērtējumi 2014. gadā tika veikti Francijā, Zviedrijā un Nīderlandē. Tie bija saistīti ar kurpju metāla detektoru izmantošanu kopā ar arkveida metāla detektoriem, jaunas paaudzes pārbaudes iekārtu izmantošanu rokas bagāžas pārbaudei, kā rezultātā pirms pārbaudes veikšanas no rokas bagāžas nav nepieciešams izņemt klēpjdatorus, lielas elektroierīces un šķidrumus, kā arī tādas programmatūras izmantošanu pārbaudes iekārtās, ar kuru var automātiski atlasīt somas, kas nesatur bīstamus priekšmetus. Visi izmēģinājumi deva pozitīvus rezultātus un sniedza vērtīgu pienesumu turpmākajos tiesību aktu grozījumos.

2.Pētījumi un ziņojumi

Komisija 2014. gada maijā saņēma pētījumu 9 , kurā novērtēts, kāda ietekme ir šķidrumu pārbaudes ieviešanas pirmajai fāzei, kas tika uzsākta 2014. gada 31. janvārī. Sākot no minētās dienas, pasažieri var pārvadāt šķidrumus, kas iegādāti bez nodokļu nomaksas, šķidras zāles un īpašas diētas nolūkiem paredzētus šķidrumus, ja tie ir pārbaudīti ar speciālu aprīkojumu. Pētījumā ir analizēti tādi operatīvie dati kā pārbaudīto pasažieru skaits un pārvadāto šķidrumu skaits uz vienu pasažieri, lai pārliecinātos, vai tiek ietekmēta darbība. Pētījumā secināts, ka šķidrumu pārvadāšanas ierobežojumu atcelšanas pirmajai fāzei nav ietekmes uz darbību un ka tiesību akti ir veiksmīgi īstenoti.

Komisija 2014. gada beigās saņēma papildu pētījuma rezultātus, kurā novērtēta šķidrumu pārvadāšanas ierobežojumu atcelšanas iespējamā otrā fāze. Šo pētījumu veica konsultāciju uzņēmums ICF International. Tā ietvaros, veicot vairākus izmēģinājumus lidostās, novērtēta iespēja ļaut pasažieriem pārvadāt pudelē pildītu ūdeni, kā arī pārbaudīti iepriekšējā pētījuma secinājumi par pirmās fāzes ietekmi uz darbību. Arī šajā pētījumā secināts, ka pat pētījumā iesaistīto ES lidostu vasaras slodzes maksimuma laikā pirmajai fāzei nebija negatīvas ietekmes uz ES lidostu darbību. Tomēr šajā pētījumā secināts, ka var tikt būtiski ietekmēta ES lidostu caurlaidspēja un izmaksas, ja arī turpmāk saglabātos šo ierobežojumu atcelšana, ļaujot pasažieriem pārvadāt pudelēs pildītu ūdeni. Tā galvenais iemesls ir gaidāmais lielais pudeļu skaits, kas būtu jāpārbauda, kā rezultātā būtu nepieciešams ievērojami lielāks šķidrumu pārbaudes iekārtu skaits. Šā pētījuma rezultāti lika Komisijai sadarbībā ar dalībvalstīm, ieinteresētajām personām un starptautiskajiem partnerim atlikt šķidrumu pārvadāšanas ierobežojumu atcelšanas otrās fāzes ieviešanu.

3.Jaunas iniciatīvas

Ievērojami panākumi tika gūti vienā no svarīgākajām un sarežģītākajām iniciatīvām, proti, attiecībā uz ceļvedi aviācijas drošības tehnoloģiju attīstībā. Ceļvedī ir noteiktas dažādas darbības, kas attiecas uz visiem drošības tehnoloģiju un metožu aspektiem, un tas kalpo par atsauci visu aviācijas drošības pētniecībā iesaistīto Eiropas ieinteresēto personu vajadzībām.

Saistībā ar kravām – Komisija turpina cieši sadarboties ar dalībvalstīm, lai vienotos par iepriekš sniegtās kravas informācijas (ACI) analīzes režīma īstenošanu. Šajā sakarā ar muitām tika turpināta sadarbība attiecībā uz kravas informāciju, ko sniedz pirms iekraušanas (PLACI), turpretim starptautiskā līmenī darbu ir uzsākusi ICAO/WCO apvienotā ACI jautājumu darba grupa, kurā aktīvi darbojas arī Komisija. Šo darbību mērķis ir, lai valstis kopā ar ieinteresētajām personām izstrādātu kopīgus, saskaņotus principus, iespējamus standartus un ieteicamo praksi, kas jāpieņem un jāīsteno, ja valsts vai reģions nolemj piemērot šādu koncepciju vienam vai visiem uzņēmējdarbības modeļiem gaisa kravas un pasta sūtījumu jomā.

CETURTĀ DAĻA

Dialogs ar starptautiskām struktūrām un trešām valstīm

1.Vispārīgi jautājumi

Komisija plaši sadarbojas ar starptautiskām struktūrām un galvenajiem partneriem trešās valstīs un regulāri tiek pārstāvēta starptautiskās sanāksmēs, vispārīgi koordinējot ES nostāju un bieži uzstājoties ar priekšlasījumiem vai iesniedzot dokumentus. Pēc vajadzības notiek dialogi ar atsevišķām trešām valstīm un reģionālām organizācijām attiecībā uz jautājumiem, par kuriem ir vietēja vai kopīga interese. Šādi kontakti ļauj ES gan uzkrāt, gan izplatīt labu praksi, kā arī ietekmēt pasaules līmeņa lēmumu pieņemšanu.

2.Starptautiskās struktūras

Komisija piedalījās ICAO aviācijas drošības speciālistu grupas ikgadējā sanāksmē, kas norisinājās Monreālā 2014. gada 17.–21. martā. Saistībā ar ziņošanu par attīstību aviācijas drošības jomā Komisija iepazīstināja ar trīs dokumentiem, kuros izklāstīti ES viedokļi (divos dokumentos bija risināti drošības pasākumu jautājumi saistībā ar šķidrumiem un vienā dokumentā – drošības pasākumu jautājums saistībā ar gaisa kravu). Šie dokumenti tika uzņemti atzinīgi un plaši atbalstīti.

Komisija arī pielika lielas pūles, sniedzot informāciju par ES aviācijas drošības validāciju ES ievestās kravas un pasta sūtījumu jomā. Tas tika darīts, aktīvi darbojoties vairākos starptautiskos forumos, tostarp ICAO un citu starptautisku un reģionālu organizāciju aizgādībā esošos forumos, jo īpaši ES un AFCAC (Āfrikas Civilās aviācijas komisijas) kopīgā darbseminārā par gaisa kravas un pasta sūtījumu drošību, kas 2014. martā tika organizēts Dakarā, Senegālā. Šis pasākums radīja labu iespēju Komisijai izskaidrot Āfrikas valstu iestādēm un pārvadātājiem ES noteikumus par ienākošajām kravām un pasta sūtījumiem (ACC3) un precizēt visus ar tiem saistītos aspektus. Turklāt tikšanās veicināja dialogu un sadarbību starp šiem diviem reģioniem, kā arī sekmēja nozīmīgu Komisijas iniciatīvu par spēju veidošanu un palīdzību civilās aviācijas jomā Āfrikā un Tuvajos Austrumos, kas jāīsteno 2015.–2018. gada laikposmā.

Komisija regulāri piedalās arī ECAC (Eiropas Civilās aviācijas konferences) Drošības foruma un attiecīgo tehnisko darba grupu sanāksmēs. Katrā no šīm grupām izdarītie secinājumi vēlāk ir veidojuši diskusijas pamatu Civilās aviācijas drošības regulatīvās komitejas un ar to saistīto darba grupu sanāksmēs. Saskaņā ar 2012. gadā parakstīto sadarbības līgumu starp Komisiju un ECAC tika nostiprināta sadarbība aviācijas drošības jomā.

Saskaņā ar 2013. gadā parakstīto saprašanās memorandu starp Komisiju un EBTA Uzraudzības iestādi (EUI), kas veic aviācijas drošības atbilstības uzraudzību Islandē, Lihtenšteinā un Norvēģijā, EUI un Komisija turpināja apmainīties ar to attiecīgajiem ziņojumiem par pārbaudēm.

Visbeidzot, ir izveidota saskarne starp Eurocontrol IT platformu un "Savienības piegādes ķēdes drošības datubāzi". Šī saskarne nodrošina brīdinājumu sistēmu, lai laikus informētu dalībvalstis par gaisa kuģiem, kas ielido no trešo valstu lidostām, kur gaisa pārvadātājs nav reģistrēts kā ACC3.

3.Trešās valstis

Komisija vairākos forumos aktīvi turpināja dialogu ar Amerikas Savienotajām Valstīm par aviācijas drošības jautājumiem, it sevišķi ES un ASV Transporta drošības sadarbības grupā (TSCG). TSCG mērķis ir sadarbības veicināšana vairākās kopīgo interešu jomās un vienotas drošības kontroles sistēmas 10 nepārtrauktas darbības nodrošināšana, kā arī Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu gaisa kravas un pasta sūtījumu attiecīgo drošības režīmu savstarpējā atzīšana.

Komisija turklāt vairākkārt iesaistījās, kad dalībvalstis pauda īpašas bažas par prasībām šo valstu gaisa pārvadātājiem īstenot papildu drošības pasākumus lidojumiem uz konkrētām trešām valstīm. Komisija un dalībvalstis kopīgi strādāja, lai nodrošinātu, ka šo pasākumu īstenošanā tiek ņemti vērā spēkā esošie ES aviācijas drošības pasākumi, tādējādi samazinot ietekmi uz darbību. Kā piemērus var minēt papildu drošības pasākumus, ko Savienotās Valstis un Kanāda noteikušas attiecībā uz tādiem draudiem civilajai aviācijai, kas saistīti ar pašdarinātiem spridzekļiem, kuri maskēti kā elektropreces; šos drošības pasākumus gaisa pārvadātājiem bija jāīsteno īsā laikā un bez iepriekšējas apspriešanās, tādējādi bieži radot ievērojamas darbības problēmas.

SECINĀJUMI

ES joprojām tiek nodrošināts augsts aviācijas drošības līmenis, lai aizsargātu civilo aviāciju pret nelikumīgas iejaukšanās aktiem.

Komisijas pārbaudes ir apstiprinājušas stabilu atbilstības līmeni ES aviācijas drošības prasībām. Konstatētajos trūkumos bieži vien bija vainojams cilvēciskais faktors. Komisijas ieteikumi par korektīvām darbībām kopumā tika ievēroti apmierinoši, taču konstatējumi pārbaužu laikā apstiprina, cik liela nozīme ir stingram ES pārbaužu režīmam un adekvātas kvalitātes nodrošināšanai dalībvalstu līmenī. Komisija arī turpmāk veltīs daudz enerģijas tam, lai nodrošinātu visu juridisko prasību pilnīgu un pareizu ievērošanu, vajadzības gadījumā uzsākot pienākumu neizpildes procedūras.

Likumdošanas jomā tika pieņemti un īstenoti leģislatīvie īstenošanas akti, tostarp tādi, kuru mērķis ir turpināt uzlabot ES prasību skaidrību un konsekvenci, pastiprināt pasākumus sprāgstvielu atklāšanai, kā arī atvieglot noteiktas kategorijas šķidrumu pārvadāšanu; šie akti ir nesuši augļus, nodrošinot, ka par spīti pieaugošam civilās aviācijas apdraudējumam ES drošības pasākumi joprojām nodrošina visaugstāko drošības līmeni, vienlaikus sniedzot ērtības pasažieriem un samazinot nevēlamu ietekmi uz lidostu un aviosabiedrību darbību.

(1) Komisijas 2010. gada 26. janvāra Regula (ES) Nr. 72/2010, ar ko nosaka procedūras Komisijas pārbaužu veikšanai aviācijas drošības jomā, OV L 23, 27.1.2010., 1. lpp.

(2) OV L 134, 25.5.2007., 4. lpp.

(3) Komisijas 2014. gada 20. jūnija Īstenošanas regula (ES) Nr. 687/2014, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 185/2010, precizējot, saskaņojot un vienkāršojot aviācijas drošības pasākumus, kā arī attiecībā uz drošības standartu līdzvērtīgumu un kravas un pasta sūtījumu drošības pasākumiem.

(4) Komisijas 2010. gada 8. janvāra Īstenošanas regula (ES) Nr. 18/2010, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 300/2008, OV L 7, 12.1.2010., 3. lpp.

(5) Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 278/2014, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 185/2010, precizējot, saskaņojot un vienkāršojot sprāgstvielu palieku detektoru izmantojumu, OV L 82, 30.3.2014.

(6) Komisijas 2014. gada 20. jūnija Īstenošanas regula (ES) Nr. 687/2014, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 185/2010, precizējot, saskaņojot un vienkāršojot aviācijas drošības pasākumus, kā arī attiecībā uz drošības standartu līdzvērtīgumu un kravas un pasta sūtījumu drošības pasākumiem.

(7) Komisija šo datubāzi, kuras lietošana piegādes ķēdes dalībniekiem ir obligāta, izveidoja ar Regulu (ES) Nr. 185/2010 un Lēmumu C(2010) 774.

(8) Komisijas 2013. gada 6. novembra Regula (ES) Nr. 1116/2013, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 185/2010, OV L 299, 9.11.2013., 1. lpp.

(9) Pētījumu veica konsultāciju uzņēmums Leigh Fisher.

(10) No 2011. gada 1. aprīļa piemērojama gaisa kuģiem, pasažieriem, rokas bagāžai un reģistrētajai bagāžai, kas ielido no ASV, – Komisijas 2010. gada 3. novembra Regula (ES) Nr. 983/2010, ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 185/2010, OV L 286, 4.11.2010., 1. lpp.

Valsts	Pārbaužu skaits 01.2014.–12.2014. (tostarp pārbaudes par paveikto darbu)	Pārbaužu kopskaits 2004.–2014. gadā (tostarp pārbaudes par paveikto darbu)
Austrija	1	12
Beļģija	1	14
Bulgārija	1	10
Horvātija	2	3
Kipra	1	8
Čehija	1	10
Dānija	2	14
Igaunija	0	7
Somija	1	11
Francija	2	22
Vācija	2	23
Grieķija	1	17
Ungārija	0	9
Īrija	1	13
Itālija	3	20
Latvija	1	8
Lietuva	1	7
Luksemburga	1	8
Malta	1	5
Nīderlande	1	11
Polija	1	13
Portugāle	2	14
Rumānija	1	7
Slovākija	1	8
Slovēnija	0	6
Spānija	4	21
Zviedrija	2	16
Apvienotā Karaliste	2	24
Valstis, kas nav ES dalībvalstis
Šveice	1	7
KOPĀ	38	348

Valsts	Pārbaužu skaits 01.2014.–12.2014. (tostarp pārbaudes par paveikto darbu)	Pārbaužu kopskaits 2004.–2014. gadā (tostarp pārbaudes par paveikto darbu)
Islande	0	10
Norvēģija	3	45
KOPĀ	3	55