EIROPAS KOMISIJA
Strasbūrā, 19.5.2015
COM(2015) 215 final
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI
Labāks regulējums labāku rezultātu sasniegšanai – ES programma
{SWD(2015) 110 final}
{SWD(2015) 111 final}
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI
Labāks regulējums labāku rezultātu sasniegšanai – ES programma
1.Panākt labākus rezultātus, mainot mūsu darbu Eiropas līmenī
Eiropas Komisija ir apņēmusies mainīt Eiropas Savienības (ES) darbu gan satura, gan formas ziņā. ES, tās iestāžu un tiesību aktu kopuma uzdevums ir kalpot iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kuriem tas būtu jāizjūt viņu ikdienas dzīvē un darbībā. Mums ir jāatjauno viņu paļaušanās mūsu spējai sasniegt vēlamo rezultātu.
Junkera Komisija nozīmē jaunu sākumu. Mūsu prioritāte ir sniegt risinājumus lielākajām problēmām, ko dalībvalstis nevar atrisināt pašu spēkiem, piemēram, investīciju plānu, lai piešķirtu 315 miljardus euro nodarbinātības un izaugsmes veicināšanai; enerģētikas savienību drošas, pieejamas un ilgtspējīgas enerģētikas nodrošināšanai; iekšējās drošības programmu, lai apkarotu tādus kopīgus draudus kā terorismu un organizēto noziedzību; digitālu vienoto tirgu, lai izmantotu tiešsaistes sniegtās iespējas; un migrācijas programmu. Mūsu jaunās iniciatīvas radušās no sākotnējām politiskajām prioritātēm. Komisija nevar, un tai nevajadzētu būt iesaistītai katras problēmas risināšanā ES. Komisijas pirmā darba programma atspoguļo šo pieejas maiņu. Tā ietver tikai 23 galvenās jaunās iniciatīvas, kas ir cieši saistītas ar apstiprinātajām politiskajām prioritātēm. Turpmākajā gadā veiktās papildu rutinētās darbības atspoguļos to pašu mērķi. Iniciatīvas “Uz rezultātiem vērsts ES budžets” mērķis būs parādīt ES budžeta pievienoto vērtību ES pilsoņiem.
Politiskās prioritātes nosaka Komisijas rīcību attiecībā uz problēmām, ar kurām patlaban saskaras ES. Labāks regulējums ir līdzeklis savlaicīgu un pamatotu politisko lēmumu pieņemšanai, taču nekādā gadījumā nevar aizstāt politiskos lēmumus.
Šodien mēs nosakām papildu pasākumus, lai varētu izdot labākus noteikumus un sasniegt labākus rezultātus. Mēs padarīsim politikas veidošanas procesu atklātāku un labāk sadarbosimies ar tiem, kas īsteno ES tiesību aktus un gūst labumu no tiem. Mēs ar svaigu skatu palūkosimies uz visām politikas jomām, lai saprastu, kurās būtu jāuzlabo esošie pasākumi.
Mēs turpināsim tāpat kā sākām: koncentrējoties uz pasākumiem, kas tiešām jāveic ES līmenī, un nodrošinot, lai tie būtu paveikti labi. Labāka regulējuma principu piemērošana nodrošinās, ka pasākumi ir balstīti uz pierādījumiem, ir labi izstrādāti un sniedz taustāmus un ilgtspējīgus rezultātus iedzīvotājiem, uzņēmumiem un sabiedrībai kopumā.
Tas attiecas gan uz jauniem tiesību aktiem, gan uz spēkā esošo ES tiesību aktu kopumu. Šie tiesību akti ir ārkārtīgi svarīgi ilgtspējīgai attīstībai, vienotam tirgum, kas veicina mūsu ekonomiku, ka arī investīciju piesaistei, lai veicinātu nodarbinātību un izaugsmi. Tie ir Eiropas sociālā modeļa pamatā un piešķir nozīmi tādām iedzīvotāju cienītām tiesībām un brīvībām kā viņu drošība un tiesības uz taisnīgu tiesu. Tie arī palīdz mums risināt kopīgas problēmas, piemēram, enerģētisko drošību, kā arī vides un klimata aizsardzību. Daudzos gadījumos viens ES noteikumu kopums aizstāj 28 dažādus valstu likumus, šādi atvieglojot dzīvi gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem, vienkāršojot tiesisko ietvaru un mazinot administratīvo slogu vienotajā tirgū, kā arī uzlabojot regulatīvo noteiktību.
ES tiesību aktu kopums ir ne tikai vajadzīgs, tas ir arī mūsu spēks, jo padara ES kvalitatīvi atšķirīgu no jebkāda cita modeļa vai kopīgas pārvaldības pasaulē. Tādēļ ir tik svarīgi panākt, ka ikviens pasākums ES noteikumu kopumā atbilst paredzētajam mērķim, t.i., ir moderns, efektīvs, proporcionāls, operatīvs un tik vienkāršs, cik vien iespējams. Likumdošanai būtu jādara tas, kam tā paredzēta, t.i., tai būtu jābūt viegli īstenojamai, jānodrošina noteiktība un paredzamība un jāizvairās no jebkādiem nevajadzīgiem šķēršļiem. Noteikumiem jābūt saprātīgiem, reālistiskiem, pareizi īstenotiem un ievērotiem visā ES. Noteikumiem jāpilda sava funkcija, lai sasniegtu mūsu kopīgo mērķi – ne vairāk, ne mazāk.
Labāks regulējums nenozīmē “vairāk” vai “mazāk” ES tiesību aktu, ne arī noteikumu atcelšanu dažās politikas jomās vai to prioritātes mazināšanu,ne arī kompromisu pieļaušanu attiecībā uz tādām mums svarīgam vērtībām kā, piemēram, sociālo un vides aizsardzību un pamattiesībām, tajā skaitā veselības aizsardzību. Labāks regulējums nodrošinās, ka mēs sasniedzam vērienīgos politiskos mērķus, ko paši sev esam noteikuši.
Pēdējos desmit gados ES ieviesusi visaptverošu labāka regulējuma rīku un procedūru kopumu, lai to nodrošinātu. Šīs nozīmīgās izmaiņas jau sniedz rezultātus, bet šī Komisija ir nolēmusi iet tālāk.
Mūsu apņemšanās nodrošināt labāku tiesisko regulējumu ir jāpiemēro visās jomās, balstoties uz jau panākto progresu attiecībā uz ietekmes novērtējumu un normatīvās atbilstības programmu (REFIT). Mums nevajadzētu uzspiest politiku, tai jābūt iekļaujošai, balstītai uz pilnīgu pārredzamību un iesaistīšanos, kā arī jāņem vērā to uzskati, kurus ietekmē attiecīgie tiesību akti, lai tos būtu vienkārši īstenot. Lai nodrošinātu, ka visu darām pareizi, mēs esam atvērti atgriezeniskajai saitei no ārpuses, ka arī ārējai kontrolei. ES politika regulāri jāpārskata: mums jābūt pārredzamiem un atbildīgiem par to, vai sasniedzam mūsu politikas mērķus, par to, kas darbojas labi un kas jāuzlabo.
Labāks regulējums nav birokrātiska procedūra. Iedzīvotāji, uzņēmēji un citas ieinteresētās personas ES vērtē, pamatojoties uz tās darbībām: ne tikai jaunās iniciatīvas, bet, jo svarīgāk, jau spēkā esošos noteikumus. Komisija uzņemas politisku atbildību par labāka regulējuma principu un procesu piemērošanu savā darbā un aicina citas ES iestādes un dalībvalstis rīkoties tāpat.
2.Atklātība un pārredzamība
2.1.Apspriesties vairāk, klausīties labāk
Padarot politikas veidošanu atklātu, ES var kļūt pārredzamāka un atbildīgāka, bet tas arī nodrošina, ka politikas pamatā ir labākie pieejamie pierādījumi un tā tiek padarīta efektīvāka. Tie, kurus vietējā, reģionālā, valsts un Savienības līmenī ietekmē tiesību akti, vislabāk saprot šo tiesību aktu ietekmi un var sniegt vajadzīgos ieteikumus to uzlabošanai.
Komisija vēlas rūpīgāk uzklausīt iedzīvotājus un ieinteresētās personas un būt atvērta viņu atsauksmēm visos procesa posmos: sākot no sākotnējās idejas, līdz brīdim, kad Komisija sagatavo priekšlikumu, pieņem tiesību aktu un to novērtē. Komisija plāno izveidot tīmekļa portālu, kurā var izsekot katru iniciatīvu.
Pamatojoties uz pastāvošajiem minimālajiem apspriešanās standartiem, 1 Komisijas jaunās Labāka regulējuma pamatnostādnes nostiprinās mūsu apņemšanos veikt augstas kvalitātes un pārredzamas apspriešanās, kas sasniedz visas iesaistītās ieinteresētās personas un apzina faktus, kuri vajadzīgi pārdomātu lēmumu pieņemšanai. Tas tiks paveikts divos galvenajos veidos.
Pirmkārt, ieinteresētās personas varēs paust savus uzskatus visā politikas dzīves ciklā. "Ceļveži" un ietekmes novērtējumi sniegs ieinteresētajām personām iespēju sniegt atsauksmes un svarīgu informāciju jau no paša sākuma, tiklīdz sāksies darbs pie jaunas iniciatīvas 2 . Sagatavojot jaunus priekšlikumus, kā arī novērtējot un veicot spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes, paredzēta arī divpadsmit nedēļas ilga sabiedriskā apspriešana. Pēc tam, kad Komisija ir pieņēmusi priekšlikumu, valstu parlamentiem ir iespēja sniegt pamatotu atzinumu par subsidiaritāti. Turklāt Komisija aicinās iedzīvotājus vai ieinteresētās personas sniegt atsauksmes astoņu nedēļu laikā 3 : šie viedokļi tiks iekļauti likumdošanas debatēs, Komisija tos apkopos un iesniegs Eiropas Parlamentam un Padomei.
Otrkārt, visas ieinteresētās personas varēs sniegt atsauksmes par tiesību aktiem, kas nosaka tehniskus vai konkrētus elementus, kuri ir vajadzīgi, lai īstenotu tiesību aktus, ko pieņēmis Eiropas Parlaments un Padome. Pirmo reizi deleģēto tiesību aktu projekti papildus apspriešanai ar dalībvalstu ekspertiem četras nedēļas būs pieejami Komisijas tīmekļa vietnē plašai sabiedrībai. Četras nedēļas brīvi pieejami būs arī svarīgi īstenošanas akti, ļaujot ieinteresētajām personām izteikt komentārus pirms dalībvalstis balsojušas par šo aktu Komitejā 4 . Komisija publicēs indikatīvu tiešsaistes sarakstu par jebkādiem plānotajiem tiesību aktiem, lai ieinteresētās puses varētu laikus plānot savu darbību. Proporcionāli ietekmes novērtējumi būs vajadzīgi par visu, kam ir paredzama ievērojama ietekme.
Ņemot vērā sociālo partneru nozīmi un autonomiju, Komisijas konsultācijām saskaņā ar LESD 154. pantu un priekšlikumiem saskaņā ar LESD 155. pantu piemēro īpašus noteikumus.
2.2.Labāk paskaidrot, ko mēs darām un kāpēc
Jebkurā gadījumā mums labāk jāpaskaidro, kāpēc mēs rīkojamies, kādus rezultātus ceram sasniegt un kāda varētu būt ietekme. Katram Komisijas priekšlikumam būs pievienots uzlabots paskaidrojuma raksts 5 . Papildus ierosinātā pasākuma mērķim tiks izskaidrots arī, kā ir piemēroti labāka regulējuma principi: kāpēc iniciatīva vajadzīga, kāpēc tā ir labākais rīks, ko ES var lietot, ko par to domā ieinteresētās personas, kāda ir paredzamā ietekme uz vidi, sociālā un ekonomiskā ietekme, jo īpaši ietekme uz konkurētspēju un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU). Tajā būs iekļauts arī plašāks skaidrojums par to, kā iniciatīva atbilst divkāršajai subsidiaritātes (kāpēc mērķi nevar sasniegt pašas dalībvalstis) un proporcionalitātes (kā ierosināto pasākumu piemēro tikai tādā apjomā, kā vajadzīgs mērķa sasniegšanai) pārbaudei. Tas ir būtiski, lai veicinātu pārskatatbildību.
2.3.Kā ES tiesību akti ietekmē iedzīvotājus, uzņēmumus un visu sabiedrību – ikvienas personas iespēja paust savu viedokli
Komisija vēlas, lai ieinteresētajām personām būtu iespēja sniegt atsauksmes ne tikai noteiktos "kontrolpunktos" politikas izstrādes procesā, bet jebkurā laikā par jebkuru ES politikas un likumdošanas aspektu. Mēs vēlamies zināt, kā ES tiesību akti ietekmē iedzīvotājus un uzņēmumus un kā mēs varam tos uzlabot.
Papildus formālajām apspriedēm, ko veic Komisija, jauna "Lighten the Load - Have Your Say" iniciatīva Komisijas labākā regulējuma tīmekļa vietnē sniegs ikvienam iespēju paust savus uzskatus un komentēt ES tiesību aktus un iniciatīvas. Mēs vēlamies dzirdēt, kas iedzīvotājiem šķiet traucējošs, apgrūtinošs vai kas būtu jāuzlabo. Mēs atbildēsim tieši vai nosūtīsim jautājumu izskatīšanai jaunajai ieinteresēto personu platformai, kas raksturota turpmāk tekstā. Tas dos Eiropas iedzīvotājiem, sociālajiem partneriem un individuālajiem uzņēmumiem tiešu līdzekli, lai izprastu un ietekmētu ES politiku, izmantojot digitālajam laikmetam atbilstošus interaktīvus rīkus.
3.Labāka īstenošana: labāki rīki labāku politiku īstenošanai
3.1.Mūsu mērķu sasniegšana: labāks regulējums kā līdzsvarota darba kārtība
Labāks regulējums nenozīmē dot priekšroku dažām politikām vai mērķiem, salīdzinot ar citiem. Tas nozīmē skaidri noteikt mērķus, lai kādi tie nebūtu. Tas nozīmē nodrošināt, ka politiskais risinājums ir vislabākais un mazāk apgrūtinošais veids šo mērķu sasniegšanai, kā arī tas nozīmē būt godīgiem par to, cik labi šie risinājumi darbojas. Jāanalizē un jāapsver visas būtiskās ietekmes – pozitīvas vai negatīvas, kvantitatīvi nosakāmas vai ne.
Jaunās, integrētās pamatnostādnes par labāku regulējumu Komisijas darbā piemēros no šodienas 6 . Tās nodrošinās to, ka visā Komisijas analītiskajā darbā līdztekus pamattiesībām tiks apsvērta ekonomiskā, sociālā un vides ietekme. Tās liks Komisijai atkārtoti apņemties izmantot labākos un jaunākos pierādījumus un zinātnes atziņas, kā arī stiprinās apņemšanos ieviest skaidrus uzraudzības un īstenošanas plānus pirms pasākumu pieņemšanas. Tās arī nodrošinās, ka ES konkurētspēja un ES ilgtspējīgā attīstība joprojām ir prioritāte visā, ko mēs darām.
Apsverot politiskus risinājumus, mēs apsvērsim gan reglamentējošus, gan labi izstrādātus 7 nereglamentējošus pasākumus, kā arī uzlabojumus spēkā esošo tiesību aktu īstenošanā un izpildē. Mēs nodrošināsim risinājumus, kuros izmantotas visas iespējas, ko digitālās un citas tehnoloģijas var piedāvāt mūsdienās un turpmāk, neierobežojot inovācijas, un kuri efektīvi darbojas gan digitālajā, gan fiziskajā pasaulē.
Mēs pievēršam īpašu uzmanību noteikumiem, kas ietekmē MVU, kuri arī bieži izjūt birokrātijas negatīvo ietekmi. Tomēr ne visi šie noteikumi ir izdoti Briselē. Daudzi ES noteikumi ir piemēroti maziem uzņēmumiem tādā pašā veidā kā lieliem uzņēmumiem: darbiniekam mazā uzņēmumā, kas ražo amatniecības izstrādājumus, ir tādas pašas tiesības uz veselības un drošības aizsardzību kā darbiniekam, kas strādā lielas rūpnīcas ražotnē. Bet, ja regulējums ir pārāk sarežģīts, pārāk apgrūtinošs vai pārāk birokrātisks, pastāv risks, ka mazie uzņēmumi vienkārši nespēs to ievērot un darbinieki nebūs aizsargāti, vai arī jau tā nepietiekamie uzņēmuma līdzekļi tiks iztērēti, tikai lai piemērotu noteikumus, nevis attīstītu uzņēmējdarbību un radītu darba vietas.
Gatavojot iniciatīvas, mēs rūpīgāk piemērosim “vispirms domāt par mazajiem uzņēmumiem” principu: mēs paturēsim prātā mazo un vidējo uzņēmumu intereses, izstrādājot un izvērtējot politikas, paredzot vieglāku piemērošanas režīmu, kā arī tiešus atbrīvojumus mikrouzņēmumiem, kur vien tas būs iespējams un kur tam būs jēga 8 . Ja nekas no minētā nav iespējams, jo tas, piemēram, traucētu efektīvi sasniegt ierosināto tiesību aktu sociālos, vides un ekonomikas mērķus, Komisija paskaidros, kāpēc.
3.2.Kontrolei atvērta Komisija
Iepriekš minētās apņemšanās nozīmē vērienīgas izmaiņas veidā, kā mēs strādājam. Kontrole var palīdzēt mums turēties pie mūsu labāka regulējuma principiem, nodrošinot, ka priekšlikumi ir balstīti labākajos pieejamajos pierādījumos un analīzē.
Kopš 2006. gada šo kontroles funkciju ir pildījusi Ietekmes novērtējuma padome. Tā ir nodrošinājusi ietekmes novērtējuma darba kvalitāti, ko Komisija veic pirms lēmumu pieņemšanas attiecībā uz jaunām iniciatīvām. Kā tika paziņots 2014. gada decembrī 9 , esošās padomes vietā darbu sāks jauna Regulējuma kontroles padome un tai būs pastiprināta nozīme.
Jaunā Padome izvērtēs politisko lēmumu pieņemšanā izmantoto ietekmes novērtējumu kvalitāti. Ja Komisija nolemj veikt pasākumus, kurus nevar pamatot ar atbilstošu ietekmes novērtējumu, tai būs publiski jāpaskaidro, kāpēc tā šādi rīkojas. Pretēji tam, kā tas bija agrāk, valde pārbaudīs arī spēkā esošo tiesību aktu galvenos izvērtējumus un “derīguma pārbaudes”.
Valdes sastāvs ļaus sniegt objektīvu viedokli, pamatojoties uz plašu zinātību par attiecīgajām analītiskajām metodēm. Valdes sastāvā būs priekšsēdētājs un seši locekļi, kuri šajā amatā pirmo reizi strādās pilnu laiku un būs brīvi no politiskiem pienākumiem Komisijā. Turklāt trīs no šiem locekļiem nebūs no ES iestādēm, un ar viņiem būs noslēgti noteikta laika nepagarināmi līgumi. Visi locekļi tiks atlasīti, izmantojot striktu un objektīvu atlases procedūru un pamatojoties uz viņu kompetenci.
3.3.ES iestāžu kopīga apņemšanās
Komisijas priekšlikumi ir tikai priekšlikumi. Tie paredzēti, lai likumdevēji tos izskatītu un pieņemtu. Priekšlikumi reti kad likumdošanas procesā netiek mainīti: grozījumus veic Eiropas Parlaments un Padome, pēc tam dalībvalstis tiesību aktu transponē valsts vai reģiona līmenī. Šis process var gan pozitīvi, gan negatīvi ietekmēt attiecīgā tiesību akta radīto ietekmi vai apgrūtinājumu.
Kaut arī Komisijai ir galvenā loma attiecībā uz labāku regulējumu, tā nevar sasniegt rezultātus viena. Demokrātiskā procesa ietvaros tiesības grozīt tiesību aktus ir Eiropas Parlamentam un Padomei, bet šīm iestādēm ir jāuzņemas arī atbildība par savu grozījumu ietekmi. Tāpēc Eiropas Parlamentam un Padomei arī vajadzētu pārņemt Komisijas apņemšanos nodrošināt labāku regulējumu, un to vajadzētu darīt arī dalībvalstīm, transponējot un ieviešot ES tiesību aktus.
2003. gada Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu noteikts, kā būtu jāsadarbojas Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Komisijai, lai nodrošinātu ES tiesību aktu labāko iespējamo sagatavošanu. Tomēr šie labie nolūki nav īstenoti konsekventi. Piemēram, starp 2007. un 2014. gadu Komisija veica vairāk nekā 700 ietekmes novērtējumu; tajā pašā laikā Eiropas Parlaments novērtēja apmēram 20 savu grozījumu ietekmi, bet Padome neizvērtēja neko. Citas likumdevējas iestādes pārāk reti sāk priekšlikuma apsvēršanu ar Komisijas sagatavotā ietekmes novērtējuma pienācīgu pārskatu. Jo īpaši sarunu un darījumu pēdējie posmi notiek, neņemot vērā tiešo un netiešo ietekmi, ko varētu radīt kompromisa grozījumi.
Iepriekš Eiropas Parlaments un Padome reizēm ir vilcinājušies piekrist pasākumiem, kas mazinātu administratīvo slogu. Piemēram, priekšlikumu par PVN standarta deklarāciju vājināja un bloķēja dalībvalstis Padomē, šādi apdraudot 15 miljardu euro ietaupījumus. Dalībvalstīs bieži vien pārsniedz ES tiesību aktu prasības, īstenojot ES tiesību aktus valsts līmenī (pārmērīga reglamentēšana). Tas var palielināt ieguvumus, bet var arī radīt nevajadzīgas izmaksas uzņēmumiem un valsts iestādēm, kas ir kļūdaini saistītas ar ES tiesību aktiem.
Tomēr Komisija atzīst, ka jauna politiskā gaisotne Eiropas Parlamentā un Padomē sniedz visiem iespēju ne tikai atbalstīt labāka regulējuma principus, bet arī nodrošināt šo principu ievērošanu.
Reālas izmaiņas notiks tikai, ja šo apņemšanos ievēros gan visas ES iestādes, gan katra dalībvalsts. Komisija ir ierosinājusi jaunu nolīgumu ar Eiropas Parlamentu un Padomi. Tā mērķis ir visu pušu vienošanās par labāka likumdošanas procesa nodrošināšanu un sadarbību, lai iedzīvotāji, uzņēmumi un plašāka sabiedrība varētu redzēt, kā ES ir uzlabojusi to ikdienas dzīvi. Mēs labāku regulējumu uzskatām par būtisku politisko prioritāti gan attiecībā uz jauniem priekšlikumiem, gan jau spēkā esošiem tiesību aktiem. Ņemot vērā mūsu kopīgo atbildību ES sabiedrības priekšā, mēs aicinām citas iestādes rīkoties tāpat un strādāt kopā ar mums, lai to panāktu.
Mēs aicinām Eiropas Parlamentu un Padomi jo īpaši:
noteikt par prioritārām iniciatīvas, piemēram, Komisijas REFIT programmā apzinātās iniciatīvas, kas vienkāršotu vai uzlabotu spēkā esošos tiesību aktus, lai ātrāk sasniegtu pozitīvos rezultātus;
veikt ietekmes novērtējumu jebkādiem būtiskiem grozījumiem, ko Eiropas Parlaments vai Padome ierosina likumdošanas procesā. Gadījumos, kad Eiropas Parlaments un Padome panāk vienošanos, kas būtiski atšķiras no sākotnējā Komisijas priekšlikuma, pirms galējā lēmuma pieņemšanas būtu jāizvērtē paredzamā ekonomiskā, sociālā un vides ietekme un administratīvais slogs;
vienoties par to, ka tiesību aktiem jābūt saprotamiem un nepārprotamiem, jāļauj iesaistītajām pusēm viegli saprast to tiesības un pienākumi, jāietver atbilstošas ziņošanas, uzraudzības un izvērtēšanas prasības, jāizvairās no nesamērīgām izmaksām un jābūt praktiski īstenojamiem;
vienoties, ka katrai iestādei ir tiesības pēc jebkāda būtiska grozījuma veikšanas Komisijas priekšlikumā izveidot neatkarīgu komisiju, lai veiktu minēto faktoru izvērtējumu. Šāds novērtējums būtu jāpabeidz un jāpadara publiski pieejams saprātīgā laikposmā, un tajā jāņem vērā jebkāds esošais ietekmes novērtējums. Katra iestāde var iecelt komisijā locekli, kurš var pierādīt, ka tam ir vajadzīgās speciālās zināšanas, nav nekādu interešu konfliktu un kurš rīkotos neatkarīgi no iecēlējiestādes;
vienoties, ka pirms jaunu iniciatīvu apsvēršanas jāpārliecinās, vai jau spēkā esošie tiesību akti ir atbilstoši izvērtēti, lai noteiktu, vai attiecīgā darba veikšanai var izmantot jau pastāvošos rīkus;
katrā tiesību aktā sistemātiski iekļaut nosacījumus, lai atļautu uzraudzību un turpmāku izvērtēšanu;
mudināt dalībvalstis izvairīties no nepamatotas ES noteikumu pārmērīgas reglamentēšanas, transponējot noteikumus valsts tiesību aktos. Kaut arī šāda rīcība var palīdzēt sasniegt tiesību akta mērķus vietējā kontekstā vai sniegt lielākus ieguvumus, tā var radīt arī būtiskus papildu šķēršļus. Dalībvalstīm būtu jāpaskaidro katra šāda pārmērīgas reglamentēšanas gadījuma iemesli;
vienoties par pārskatītu kopējo izpratni par deleģētajiem aktiem, tostarp par kritērijiem deleģēto aktu nošķiršanai no īstenošanas aktiem 10 ;
būt pārredzamākiem un līdzdalīgiem;
apņemties izstrādāt labākus tiesību aktu projektus, lai ES tiesību akti būtu korekti, saprotami, nepārprotami un konsekventi un ikviens skaidri zinātu un viegli varētu saprast savas tiesības un pienākumus;
veicināt tiesību aktu “pārstrādātās versijas”, lai tiesību akti būtu nepārprotami un labi strukturēti pat pēc grozījumu izdarīšanas; kā arī
panākt, lai ES tiesību akti būtu tik pieejami, cik vien iespējams: lai tie būtu atrodami tiešsaistē, jaunākajā redakcijā, būtu uzticami, pilnīgi un konsolidēti, un ikviens varētu piekļūt tiesību aktiem, kas ietekmē tā dzīvi.
Komisijas priekšlikums par jaunu iestāžu nolīgumu sniedz stabilu pamatu sarunām, un Komisija cer, ka visas trīs iestādes varēs beigt darbu pie jaunā nolīguma līdz gada beigām.
4.Esošo tiesību aktu kopuma atjaunošana
Ieguvumu un izmaksu izvērtēšana ir vairāk nekā tikai mirkļa impulss politikas izstrādes sākumposmā, analizēšanu un novērtējumu būtu jāturpina nodrošināt visā politikas piemērošanas laikā, lai nodrošinātu tās atbilstību mērķim. Tas nozīmē pēc tam, kad politika ir īstenota, novērtēt tās patieso ietekmi uz dažādām nozarēm un ierosināt veidus, kā samazināt slodzi, nemazinot attiecīgās politikas mērķu vērienīgumu. Šādā izvērtējumā būs iekļauta atklāta sabiedriskā apspriešana.
Mums vajadzētu būt atklātiem par to, kur konstatēti neapmierinoši rezultāti un neparedzētas sekas, vienalga, vai tās būtu ekonomikas, sociālajā vai vides jomā; Mums vajadzētu būt gataviem pārskatīt un nepieciešamības gadījumā veikt uzlabojumus. Mums arī ir jāatrod jauni veidi, kā apspriest un vienoties ar Eiropas Parlamentu un Padomi par to, kas ir darbojies un kas nav. Bez tā nav iespējami jēgpilni centieni samazināt birokrātiju un veikt nepieciešamos grozījumus likumdošanā.
Tas ir dabiski, ka politiķi koncentrējas uz jaunām iniciatīvām. Tomēr ES tiek vērtēta ne tikai pēc tās jaunajām politiskajām iniciatīvām, bet arī pēc jau spēkā esošo ES tiesību aktu sniegtajiem ieguvumiem un radītajiem šķēršļiem. Tāpēc esošo ES tiesību aktu aktīva pārvaldība politiski ir tikpat svarīga kā jaunu iniciatīvu sagatavošana.
Ar laiku pat labi izstrādāti noteikumi var novecot, kļūt apgrūtinošāki nekā tiem vajadzētu būt, vai arī tie vairs nesasniedz savus mērķus. Piemēram, izmaiņas tirgū var tiesību aktu padarīt nederīgu, neatbilstošu vai nepiemērotu mērķa sasniegšanai. Mainīgās tehnoloģijas var dot iespēju sasniegt politikas mērķi labāk, piemēram, atļaujot veidlapas iesniegt tiešsaistē. Politikas īstenošanas laikā gūtā labākas uzraudzības un izvērtēšanas pieredze arī var sniegt jaunas atziņas par to, kurš politiskais risinājums ir vislabākais.
4.1.REFIT programma – rūpes par to, lai ES tiesību akti atbilstu paredzētajam mērķim
Normatīvās atbilstības un izpildes programma (REFIT) ir Komisijas programma, kas nodrošina, ka ES tiesību akti joprojām atbilst paredzētajam mērķim un sniedz rezultātus, ko paredzējuši ES tiesību aktu izstrādātāji. REFIT nenozīmē noteikumu atcelšanu, bet gan labāku regulējumu. Tās mērķis ir visefektīvākajā un lietderīgākajā veidā atklāt ES tiesību aktu sniegtās priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem un sabiedrībai kopumā, vienlaikus mazinot birokrātiju un samazinot izmaksas, kā arī neapdraudot politikas mērķu sasniegšanu. REFIT nav vienreizējs pārskatīšanas pasākums: tā ir ilgtermiņa apņemšanās saglabāt ES tiesību aktu kopumu vienkāršu un veselīgu.
REFIT un vērienīgi politikas veidošanas plāni ir cieši saistīti. Spēkā esošo tiesību aktu atklāts izvērtējums bieži palīdzēs atrast veidus, kā mazināt regulējuma slodzi, lai uzlabotu īstenošanu un paaugstinātu standartus. Tā var noteikt arī jaunas politikas problēmas, kas rodas strauji mainīgā vidē un ko nespēj risināt vecāki tiesību akti.
Kopš tās uzsākšanas 2012. gadā, REFIT jau ir palīdzējis daudz vairāk apzināt ikdienas problēmas, ko spēkā esošais tiesību aktu kopums rada iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Progress tiek uzraudzīts, izmantojot REFIT rezultātu pārskatu, kura jaunākā versija ir publicēta šodien 11 . Ņemot vērā šo dinamiku, Komisija plāno stiprināt REFIT, lai panāktu labākus un taustāmākus rezultātus. REFIT būs:
mērķtiecīgāka, vēršot uzmanību uz neefektivitātes un nevajadzīga sloga vissvarīgākajiem cēloņiem;
kvantitatīvāka, norādot aplēses par katra REFIT priekšlikuma sniegtajiem ieguvumiem un izmaksu samazinājumu; atjauninātas aplēses būs publicētas pēc tam, kad attiecīgais tiesību akts būs pieņemts; un Komisija sadarbosies ar dalībvalstīm un ieinteresētajām personām, lai pārbaudītu, vai programmas potenciāls reāli tiek izmantots darbībā;
iekļaujošāka, jaunā REFIT platforma būs nenovērtējams avots, kur gūt ieteikumus par to, kā uzlabot ES tiesību aktus;
iesaistīta politisko lēmumu pieņemšanā – REFIT būs iesaistīta katra gada darba programmā un Komisijas politiskajā dialogā ar citām ES iestādēm pirms un pēc darba programmas pieņemšanas.
REFIT ir kopīga atbildība. Komisija aicina Eiropas Parlamentu un Padomi paust stingru atbalstu iniciatīvām, kas paredzētas, lai uzlabotu esošā tiesību aktu kopuma efektivitāti un lietderību.
4.2.REFIT darbībā
Nākotnē visas REFIT iniciatīvas atspoguļos šo jauno pastiprināto pieeju, pamatojoties uz jaunās REFIT platformas darbu un veikto novērtējumu rezultātiem, jo īpaši to novērtējumu un atbilstības pārbaužu rezultātiem, kas noteikti kā REFIT prioritātes.
Šo pārbaužu rezultātā gūtās atziņas palīdzēs veidot turpmākos tiesību aktu priekšlikumus. Ja regulatīvās izmaksas ir nesamērīgas ar sasniedzamajiem mērķiem, tiks izpētītas alternatīvas pieejas to pašu mērķu sasniegšanai. Piemēram, turpmāk pārskatot noteikumus par PVN īpašo režīmu mazajiem uzņēmumiem, ES muitas vienoto kontaktpunktu un ekoloģiski nozīmīgām platībām, varētu panākt ievērojamus ietaupījumus.
Jaunas un esošās iniciatīvas sloga samazināšanai...
Vairākas jaunas iniciatīvas tiks pasludināts kā daļa no Komisijas darba programmas vēlāk šā gada gaitā. Tomēr Komisija jau aktīvi strādā, lai samazinātu slogu, piemēram, šādās jomās:
–publiskā pasūtījuma līgumi: Komisija ierosinās datu standartveidlapu, lai risinātu grūtības, ar ko MVU saskaras, kad tiem atkārtoti nepieciešams aizpildīt garu un sarežģītu publiskā iepirkuma dokumentāciju.
–Uzņēmumu statistika: Komisija novērtēs un radīs izmaksu ietaupījumu uzņēmumiem saskaņā ar pamatregulu, ar ko integrē uzņēmējdarbības statistiku (FRIBS) un vienotā tirgus statistiku (SIMSTAT).
–Tiesību akti par ķīmiskām vielām: ES tiesību akti ķīmisko vielu jomā ir radījuši ievērojamus izmaksu ietaupījumus uzņēmumiem, kas darbojas vienotajā tirgū. Tomēr maziem uzņēmumiem ir grūtības un rodas ievērojamas izmaksas, lai izpildītu attiecīgās administratīvās prasības. Komisija pievērsīsies minētajām problēmām, vienkāršojot noteikumus par vielām, ko izmanto nelielos daudzumos, un sniedzot rīcības plānu, lai palīdzētu MVU ievērot attiecībā uz šiem daudzumiem noteikto reģistrācijas termiņu, proti, 2018. gada 1. jūniju. Priekšlikumi, lai vienkāršotu atļauju piešķiršanas procedūru, samazinātu informācijas apjomu un palielinātu procesa paredzamību, tiks izstrādāti 2015. gadā.
Ar ko atceļ novecojušus tiesību aktus...
Turklāt Komisija turpinās izskatīt nozaru tiesību aktus, lai konstatētu un ierosinātu tādu novecojušu tiesību aktu atcelšanu, kuri vairs nekalpo savam nolūkam vai ir pārmērīgi apgrūtinoši. Dažādās politikas jomās noteikti 23 tiesību akti, ko varētu atcelt 12 . Lauksaimniecības un zivsaimniecības nozarē katru gadu tiek organizētas mācības, lai identificētu novecojušus tiesību aktus. Šīs labās prakses tiks ieviestas visā Komisijā.
Novērtējumi un atbilstības pārbaudes...
Turklāt ir uzsākta pārskatu un visaptverošu novērtējumu veikšana, lai sagatavotu pamatu iespējamai turpmākai rīcībai dažādās politikas jomās un tiesību aktos (piemēram, par novēlotiem maksājumiem, pesticīdiem; pārtikas uzturvērtību un veselīguma norādēm; transporta līdzekļu apdrošināšanu; ES atvasinājumu regulu un Kapitāla prasību regulu).
Citi REFIT darbu plānojumā iekļautie novērtēšanas darbi arī tuvojas nobeigumam. Konkrētāk:
–pārtikas aprites vispārīgo tiesību aktu (Regula 178/2002) piemērotības pārbaudē izvērtēs, vai to pamatprincipi un definīcijas ir īstenotas efektīvi, vai uzņēmējiem piešķirtās jaunās atbildības jomas atbilst mērķim, ņemot vērā noteikumus un standartus, kas noteikti ar turpmākiem tiesību aktiem, to īstenošanu un no tiem izrietošo kumulatīvo ietekmi un iespējamo pārklāšanos.
–Kā turpinājumu visaptverošajam profesionālās veselības un darba drošības tiesību normu novērtējumam, ko paredzēts pabeigt 2015. gada beigās, Komisija apzinās trūkumus, kas jānovērš, un izstrādās īpašus pasākumus, lai mazinātu slogu MVU un palīdzētu tiem izpildīt ES prasības. Tiks apsvērtas iespējamās darbības, lai uzlabotu saskaņotību un konsekvenci starp profesionālās veselības un drošības tiesību normām un tiesību aktiem ķīmisko vielu jomā (REACH).
–Tāpat arī atbilstības pārbaudes rezultāti par tiesību aktiem ķīmisko vielu jomā, uz ko neattiecas REACH (jāpabeidz 2016. gadā), palīdzēs apzināt iespējamos sloga samazināšanas papildu pasākumus.
Īstenošanas uzlabošana...
Administratīvā sloga samazināšana nenozīmē tikai tiesību aktu mainīšanu. Ir daudzi citi veidi, lai palīdzētu uzlabot veidu, kā tiek īstenoti ES tiesību akti. Piemēram, Komisija:
–uzsāks plašu ziņošanas prasību pārskatīšanu, lai noskaidrotu, kā var mazināt slogu. Šajā pārskatā īpaši liela uzmanība būs veltīta jomām, par kurām ieinteresētās personas nesen ir paudušas bažas, piemēram, lauksaimniecībā, enerģētikā, vides un finanšu pakalpojumu jomā.
–Sadarbosies ar dalībvalstīm, izvērtējot labākos veidus, kā nodrošināt atbilstību ES tiesību aktiem valsts līmenī, tostarp ar tām, kas ierosinājušas pārskatīt, cik labi var apvienot ES un dalībvalstu regulas vides aizsardzības jomā (piemēram, iniciatīva “Uzlabo to!”). Mērķis ir rast risinājumus, lai veicinātu ES tiesību aktu efektīvu piemērošanu valsts un vietējā līmenī, samazinot to sarežģītību un vienlaikus saglabājot aizsardzības līmeni.
–Pabeigs darbu pie datubāzes, lai nodrošinātu visaptverošu un uzticamu pārskatu par ES un dalībvalstu prasībām attiecībā uz pārtikas marķējumu, jo īpaši, lai palīdzētu MVU.
–Turpinās rūpīgi pārraudzīt, vai ES direktīvas ir transponētas skaidri, pareizi un savlaicīgi un vai ES noteikumi tiek atbilstoši īstenoti un piemēroti visās dalībvalstīs, radot tiesisko noteiktību un ļaujot iedzīvotājiem un uzņēmumiem gūt labumu no vienotā tirgus sniegtajām iespējām.
ES finansējuma vienkāršošana...
Visbeidzot, Komisija jau ilgāku laiku ir iestājusies par ES līdzekļu pārvaldības vienkāršošanu, lai maksimāli palielinātu ieguvumus no šā finansējuma, vienlaikus saglabājot augstus finanšu vadības standartus. Vienkāršošanas jomā panākto progresu uzrauga, izmantojot administratīvas vienkāršošanas progresa ziņojums, ko Komisija regulāri publicē 13 . Administratīvo noteikumu sarežģītība attiecībā uz ES budžeta izpildi gan Savienības, gan dalībvalstu līmenī palielina birokrātiju, kavēšanos, kontroles izmaksas un kļūdas. Vienkāršošana ir jaunās ES "Uz rezultātiem vērsts budžets" iniciatīvas pamatelements, un Komisija turpinās šo darbu, piemēram, šādās jomās:
–Kopējā lauksaimniecības politika, kur Komisija vienkāršos tirgus kopējās organizācijas pārvaldību, jo īpaši, apvienojot 200 spēkā esošās Komisijas regulas 40 īstenošanas un deleģētajos aktos.
–Eiropas strukturālie un investīciju fondi, kur Komisija izveidos augsta līmeņa grupu, lai uzraudzītu dalībvalstu veiktos vienkāršošanas pasākumus; uzsāks virkni pētījumu, lai izskatītu papildu iespējas attiecībā uz izmaksu samazināšanu un vienkāršošanu; un izveidos interaktīvu tiesību aktu un vadlīniju dokumentu datu bāzi dalībvalstīm, atbalsta saņēmējiem un ieinteresētajām personām.
–Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” īstenošana, kur sagatavošanas procesā ir otrais vienkāršošanas pasākumu kopums attiecībā uz pētniecības un inovācijas pamatprogrammu.
4.3.Iekļaujoša pieeja
Komisija aktīvi centīsies noskaidrot ieinteresēto personu viedokli par to, kā uzlabot ES tiesību aktus.
Līdztekus jaunajai tīmekļa vietnei "Lighten the Load - Have Your Say", kas minēta iepriekš, Komisija ir izveidojusi jaunu "REFIT platformu", ar kuras starpniecību iedzīvotāji drīz varēs paust savu viedokli un kura sniegs pamatu iekļaujošam darbam pie kopīgas darba programmas. Platformā tiks iesaistīti augsta līmeņa eksperti no uzņēmumu, sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības puses, kuri tiks izraudzīti, izmantojot atklātu un pārredzamu procedūru, kā arī eksperti no visām 28 dalībvalstīm, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas un Reģionu komitejas. Ikviena ieinteresētā persona platformā varēs paust savas bažas vai ierosinājumus par ES tiesību aktu ietekmi, kā arī sniegt ierosinājumus par to, kā uzlabot likumdošanu. Platforma izskatīs ieteikumus un viedokļus par īpašām tēmām, piemēram, "šķēršļi digitalizācijai" vai "šķēršļi inovācijām", un sniegs konkrētus ieteikumus Komisijai.
Platformu vadīs Komisijas priekšsēdētāja pirmais vietnieks. Komisija reaģēs uz visiem Platformas ieteikumiem un sistemātiski paskaidros, ko tā plāno darīt turpmāk. Komisija aicinās dalībvalstis rīkoties tāpat, ja ierosinājumi attieksies uz transponēšanu un īstenošanu valsts līmenī.
5.Secinājums
Šajā paziņojumā noteikta virkne darbību, kas liecina par Komisijas atkārtoto apņemšanos piemērot labāku regulējumu savā ikdienas darbā. Mērķis ir strādāt pārredzamāk un iekļaujošāk, lai sagatavotu labākas kvalitātes priekšlikumus un nodrošinātu, ka spēkā esošie noteikumi efektīvāk palīdz sasniegt svarīgus sabiedrības mērķus.
Tomēr Komisija viena pati nevar panākt labāka regulējuma ievērošanu. Tam ir vajadzīga visu ES iestāžu, dalībvalstu un citu dalībnieku, piemēram, sociālie partneru, kopīga apņemšanās. Eiropas Parlaments un Padome ir īpaši atbildīgi par labāka regulējuma izstrādi. Komisija aicina minētās iestādes ātri sākt sarunas, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu par jaunu iestāžu nolīgumu, lai noslēgtu to līdz 2015. gada beigām.