EIROPAS KOMISIJA

Brisel?, 8.5.2015

COM(2015) 200 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

Piektais progresa ziņojums par to, kā Ukraina īsteno Vīzu režīma liberalizācijas rīcības plānu

{SWD(2015) 104 final}

I. IEVADS

Eiropas Savienība 2010. gadā sāka dialogu par vīzu režīma liberalizāciju ar Ukrainu. Eiropas Komisija 2010. Gada 22. novembrī iepazīstināja Ukrainas valdību ar Vīzu režīma liberalizācijas rīcības plānu (“VRLRP”). Rīcības plānā ir noteikti kritēriji, kas Ukrainai jāizpilda, lai tās pilsoņi, kuri ir biometrisko pasu turētāji, varētu īslaicīgi ieceļot Šengenas zonā bez vīzas.

Pēc Komisijas ceturtā ziņojuma (2014. gada 27. maijs) 1 un tā apstiprināšanas Padomē (2014. gada 23. jūnijs) Ukraina ir oficiāli nonākusi rīcības plāna 2. posmā, kad ir jānovērtē tiesiskā regulējuma un politikas satvara īstenošana. Atbilstīgi VRLRP aprakstītajai metodikai Komisija organizēja izvērtējumu uz vietas, iesaistot dalībvalstu ekspertus.

Laikposmā no 2014. gada septembra līdz 2015. gada martam Komisija vadīja novērtējuma misijas, kuras izvērtēja visus četrus VRLRP blokus un kurās bija iesaistīti eksperti no ES dalībvalstīm, Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) un ES delegācijas Ukrainā.

Šis ir pirmais progresa ziņojums par VRLRP otrā posma īstenošanu Ukrainā. Tajā aplūkots, cik efektīvi un ilgtspējīgi Ukrainas valdība ir īstenojusi pirmā posma kritērijus. Ziņojumam ir pievienots Komisijas dienestu darba dokuments 2 , kurā sīkāk aplūkotas šeit aprakstītās norises. Komisijas dienestu darba dokumenta pielikumā atbilstīgi VRLRP metodikas prasībām Komisija sniedz faktu analīzi un statistikā balstītu informāciju par gaidāmās vīzu režīma liberalizācijas paredzamo ietekmi uz migrāciju un drošību. Pieejamie dati un informācija iezīmē paredzamās pamattendences migrācijas un drošības jomās, parādot, ka ES ir pievilcīgs galamērķis migrantiem no Ukrainas, kas rada potenciālus drošības riskus, kas ir jāuzrauga.

2. PASĀKUMU NOVĒRTĒJUMS, PAMATOJOTIES UZ ČETRIEM BLOKIEM VĪZU REŽĪMA LIBERALIZĀCIJAS RĪCĪBAS PLĀNĀ

2.1. Pirmais bloks. Dokumentu, arī biometrisko datu, drošība

2015. gada 12. janvārī tika sperts nozīmīgs solis, izdodot biometriskās parastās pases, kas atbilst Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas prasībām. Ir vērojami ļoti būtiski uzlabojumi un nozīmīgs progress attiecībā uz starptautisko pasu pieteikumu, personalizēšanas un izplatīšanas procesa augsto integritātes un drošības līmeni. Tas pats attiecas uz iekšzemes pasēm un citiem personas dokumentiem. Ir sākta operatīva un sistemātiska ziņošana Interpola datubāzei par pazaudētām un nozagtām pasēm, un var uzskatīt, ka šis kritērijs ir izpildīts.

Tiek uzskatīts, ka dokumentu drošības kritērijs ir gandrīz izpildīts. Ukrainas iestādēm tiek ieteikts:

nodrošināt, ka robežkontroles punkti tiek aprīkoti tā, lai varētu veikt kontroli otrajā līnijā, izmantojot pirkstu nospiedumus;

runājot par pieteikuma iesniegšanas procesu un pieteikuma iesniedzēja identitātes noteikšanu, iespējami drīz būtu jāīsteno bijušās Valsts migrācijas dienesta datubāzes pieslēgšana Vienotā valsts iedzīvotāju reģistra operatīvajai daļai, lai izsniegtu biometriskās pases. Jābūt automātiskai saiknei ar attiecīgo datubāzi, lai pārbaudītu pieteikuma iesniedzēja situāciju sodāmības reģistros.

Efektīvi īstenot pasākumus, lai risinātu vārda maiņas potenciālos blakusefektus.

2.2. Otrais bloks. Integrēta robežu pārvaldība, migrācijas pārvaldība un patvērums

2.2.1 Integrēta robežu pārvaldība

Ukrainas iestādes šobrīd atrodas ļoti sarežģītā situācijā gan cilvēkresursu, gan finanšu ziņā, jo tās resursi tiek novirzīti austrumu robežu drošībai. Šajā kontekstā ir svarīgi nodrošināt efektīvu kontroli pār administratīvo līniju uz Krimu/Sevastopoli un kontaktlīniju Austrumukrainā. Izņemot austrumu robežas, robežu pārvaldība kopumā ir labi īstenota. 3

Tiek uzskatīts, ka integrētas robežu pārvaldības kritērijs ir gandrīz sasniegts. Ukrainas iestādēm tiek ieteikts:

nodrošināt piekļuvi Interpola datubāzēm robežšķērsošanas vietās;

uzlabot robežkontroles efektivitāti, veicot kopīgas patruļas robežuzraudzības nolūkā un attīstot sadarbību robežpārbaužu jomā robežšķērsošanas vietās, kas ir kopīgas ar kaimiņu valstīm;

īstenot integrētas robežu pārvaldības stratēģijas un rīcības plānus, tostarp pilnveidojot starpiestāžu sadarbību, datu apmaiņu starp tiesībaizsardzības iestādēm un centralizēti izstrādātās un izlemtās riska analīzes metodikas ieviešanu.

2.2.2 Migrācijas pārvaldība

Tiesību akti pastāv. Taču situācija Austrumukrainā un budžeta ierobežojumi ietekmē migrācijas politikas praktisko īstenošanu. Mijiedarbība un sadarbība starp Valsts migrācijas dienestu, Valsts robežsardzi un nodarbinātības aģentūrām funkcionē labi. Atbilstīgi 2014. gada 5. aprīļa Ukrainas Ministru kabineta noteikumiem tika samazināts Valsts migrācijas dienesta darbinieku skaits. Reorganizācijas rezultātā tika izveidota nelikumīgas migrācijas apkarošanas vienība. Iekšzemē veiktā nelikumīgo migrantu atklāšana joprojām ir nepietiekama, jo Valsts migrācijas dienestam trūkst darbinieku. Ukraina ir parakstījusi atpakaļuzņemšanas nolīgumus ar Krievijas Federāciju, Gruziju, Uzbekistānu, Turkmenistānu, Moldovas Republiku un citām valstīm. Kopumā kopš 2014. gada septembra ir noslēgti 17 atpakaļuzņemšanas nolīgumi.

Tiek uzskatīts, ka migrācijas pārvaldības kritērijs ir gandrīz sasniegts. Ukrainas iestādēm tiek ieteikts:

iespējami drīz pieņemt likumu par ārējo darbaspēka migrāciju; tas reglamentēs reintegrācijas jautājumus likumdošanas līmenī. Tūlīt pēc pieņemšanas būtu jāsagatavo pienākumu, kompetento iestāžu, pasākumu un uzdevumu jaunā shēma;

palielināt Valsts migrācijas dienesta spējas iekšzemes atklāšanas procedūru jomā;

pastiprināt Valsts migrācijas dienesta darbinieku valodu apmācību;

pabeigt 2014. gada migrācijas profilus un izveidot “kontaktu analītisko centru” un datubāzi migrācijas procesu uzraudzībai.

2.2.3 Patvērums

Patvērumu reglamentējošie tiesību akti ir pilnveidoti, taču joprojām ir nepieciešami grozījumi esošajos tiesību aktos un to īstenošana, lai izpildītu kritērijus. Apstākļi uzņemšanas centros ir labi, taču atsevišķi aspekti būtu jāuzlabo. Ir vērojami centieni starptautiskas aizsardzības saņēmēju integrācijas jomā, taču varētu uzlabot nodarbinātības iespējas un sociālās palīdzības līmeni. Ir vērojama laba sadarbība starp Valsts migrācijas dienesta centrālo līmeni un reģionālajiem līmeņiem, taču patvēruma pieprasīšanas procedūru var vienkāršot un var panākt lielāku efektivitāti reģionālajos līmeņos.

Tiek uzskatīts, ka patvēruma kritērijs ir daļēji sasniegts, bet ar labām izredzēm uz turpmāku progresu. Ukrainas iestādēm tiek ieteikts:

turpināt primārās juridiskās palīdzības sniegšanu personām, kas lūdz starptautisku aizsardzību, un sagatavoties bezmaksas sekundārās juridiskās palīdzības sniegšanas ieviešanai, sākot šo darbu iespējami drīz, bet ne vēlāk kā 2017. gada 1. janvārī;

izveidot ārvalstnieku datubāzes “bēgļu” apakšsistēmu un palielināt izcelsmes valsts informācijas izmantošanas efektivitāti. To vajadzētu darīt, atjaunojot izcelsmes valsts nodaļu vai ieceļot amatpersonas, kuru pienākums ir izveidot un pārvaldīt aktuālu un objektīvu izcelsmes valsts datubāzi;

precizēt juridisko pamatu to personu aizturēšanai, kuras lūdz starptautisko aizsardzību, un nodrošināt, ka viņu lieta tiek izskatīta prioritāšu noteikšanu viņu lietām;

noteikt normas, kas reglamentētu tādu ārvalstnieku statusu, tiesības un pienākumus, kurus nevar atgriezt, bet kuriem nav tiesību uz starptautisku aizsardzību;

piešķirt nepieciešamos līdzekļus starptautiskās aizsardzības meklētāju un saņēmēju pagaidu izmitināšanas centru ilgtspējīgai uzlabošanai. Proti, būtu jāatver pagaidu izmitināšanas centrs Jahotiņā (Kijevas apgabals), un būtu jāturpina darbs pie Odesas izmitināšanas centra atjaunošanas. Pārtikai atvēlētā summa ir pārāk maza — 12 UAH (mazāk par 1 euro) vienam cilvēkam dienā — un būtu jāpalielina;

uzlabot uzņemšanas centru darbinieku apmācību, tostarp valodu apmācību, un tiesnešu apmācību.

2.3. Trešais bloks. Sabiedriskā kārtība un drošība

2.3.1. Organizētās noziedzības, terorisma un korupcijas novēršana un apkarošana

2.3.1.1. Organizētās noziedzības novēršana un apkarošana

Ukraina ir sākusi kompleksu Iekšlietu ministrijas reformu, pārstrukturējot par organizētās noziedzības novēršanu un apkarošanu atbildīgo aģentūru darbu. 2015. gada februārī parlaments pieņēma likumu par iekšlietu iestāžu reformu. Līdz ar to tika likvidēta GUBOZ, galvenā organizētās noziedzības apkarošanas pārvalde. Reformu procesā Drošības dienestam kopā ar Informācijas ministriju tika saglabātas operatīvās un pirmstiesas izmeklēšanas pilnvaras organizētās noziedzības apkarošanai. Reforma paredz papildu struktūras — Valsts izmeklēšanas biroja — izveidi cīņai pret organizēto noziedzību.

Ņemot vērā iepriekš minētos konstatējumus, tiek uzskatīts, ka kritērijs ir tikai daļēji sasniegts, bet ar labām izredzēm uz turpmāku progresu. Ukrainas iestādēm tiek ieteikts:

nodrošināt reformu procesā vispārēju redzējumu un virzību un konsolidēt esošos rīcības plānus vienā, labi strukturētā rīcības plānā, kas ļauj izsekot progresam;

izveidot kriminālās tiesvedības pieeju gan tiesībaizsardzības, gan prokuratūras iestādēm, lai noteiktu prioritātes un sadalītu resursus atbilstīgi prioritātēm;

veikt pasākumus izmeklēšanas procesa reformēšanai, lai izveidotu skaidru atbildības sadali dažādiem izmeklēšanas un kriminālvajāšanas procesa posmiem;

krasi samazināt pirmstiesas izmeklēšanas pilnvaras, kas šobrīd piešķirtas Drošības dienestam izlūkošanas un pretizlūkošanas jomā;

nodrošināt tiesnešu un prokuroru specializēšanos organizētās noziedzības lietās;

nodrošināt specializētās “liecinieku aizsardzības nodaļas” efektivitāti atbilstīgi starptautiskiem standartiem.

2.3.1.2. Cilvēku tirdzniecība

Pašreizējais tiesiskais regulējums ir plašs un dod iespēju reaģēt uz problēmām saistībā ar cilvēku tirdzniecība vietējā, nacionālā un starptautiskā līmenī. Šis regulējums ir ļāvis apzināt upurus un apsūdzēt un notiesāt pāridarītājus. Taču oficiāli apzināto upuru skaits ir samazinājies, un tas ir pretrunā ar starptautiskajiem novērtējumiem par plaukstošo seksa industriju Ukrainā. Ukrainā rutīnas kārtībā tiek sākts un veikts vairāk apmācību un informētības programmu visos sektoros.

Tiek uzskatīts, ka cilvēku tirdzniecības kritērijs ir daļēji sasniegts, ar labām izredzēm uz turpmāku progresu. Ukrainas iestādēm tiek ieteikts:

novērtēt iemeslus, kāpēc samazinās to apzināto upuru skaits, kuri saistīti ar cilvēku tirdzniecību seksuāliem mērķiem, un apsvērt proaktīvāku pieeju seksa industrijai;

uzraudzīt potenciālās jaunās tendences saistībā ar cilvēku tirdzniecību, īpaši konflikta kontekstā (iekšējā cilvēku tirdzniecība, bērnu tirdzniecība);

stiprināt apzināšanas procesu, tostarp ārvalstu upuru apzināšanu, uzraugot un pārskatot augsto atteikumu līmeni;

turpināt sistemātiskas apmācības nodrošināšanu amatpersonām par to lomu un atbildību saistībā ar apzināšanas procesu;

nodrošināt pārredzamu finansējumu pasākumiem, kas saistīti ar cilvēku tirdzniecības apkarošanu, īpaši palīdzības sniegšanu upuriem;

ieviest esošā rīcības plāna un 2016. gada un turpmāko gadu plāna uzraudzības un izvērtēšanas sistēmu. Tajā būtu skaidri jānosaka nevalstisko organizāciju loma un pietiekams finansējums to efektīvai līdzdalībai;

piešķirt nevalstiskajām organizācijām oficiālu statusu attiecībā uz mehānismu cietušo nosūtīšanai uz atbalsta dienestiem un izveidot mehānismus, kas nodrošinātu šo organizāciju piekļuvi valsts finansējumam.

2.3.1.3. Korupcijas novēršana un apkarošana

Līdz šim sasniegtais progress korupcijas novēršanas politiku jomā lielākoties bija vērojams tiesību aktu līmenī, kā arī bija veikti daži sagatavošanās pasākumi jaunas institucionālās vides izveidei. 2014. gada oktobrī tika pieņemts korupcijas novēršanas dokumentu kopums, tostarp valsts stratēģija 2014.–2017. gadam, kas nosaka pamatu jaunai iestāžu sistēmai novēršanas politikas jomā. 2015. gada februārī tika novērsti atsevišķi trūkumi likumā par Valsts korupcijas apkarošanas biroju, tostarp garantijas attiecībā uz darbinieku algām un ietvars specializētai korupcijas apkarošanas prokuratūrai. Biroja vadības darbā pieņemšana, kas notika atklāta konkursa kārtībā, ko vadīja neatkarīga komisija, tika pabeigta 2015. gada 16. aprīlī, kad prezidents iecēla biroja direktoru. Centrālais uzņēmumu reģistrs tiek papildināts ar datiem par faktiskajām īpašumtiesībām. Ir panākts progress, samazinot publiskā iepirkuma izņēmumu skaitu. Taču īstenošanas jomā ir maz prioritāšu un saskaņotības, kas rada fragmentāru pieeju jau tā vērienīgam procesam. Turklāt Komisija turpinās uzraudzīt, kā tiek īstenoti pretkorupcijas aizsardzības pasākumi saistībā ar privatizāciju, valstij piederošajiem/valsts kontrolētajiem uzņēmumiem un lielajiem publiskajiem iepirkumiem; kā tiek pieņemti tiesību akti, kas atspoguļo Pretkorupcijas starpvalstu grupas (GRECO) ieteikumus par partiju un vēlēšanu kampaņu finansējumu un turpmākus pasākumus pēc Venēcijas komisijas ieteikumiem, kā arī reālu shēmu tiesnešu un prokuroru aprindu “sakārtošanai”, ko paredzējušas Ukrainas iestādes.

Tiek uzskatīts, ka korupcijas apkarošanas kritērijs ir tikai daļēji sasniegts. Ukrainas iestādēm tiek ieteikts:

nodrošināt augsta līmeņa korupcijas apkarošanas koordinācijas mehānismu, lai īstenotu korupcijas apkarošanas stratēģiju un nodrošinātu konsekventu pieeju politiskā līmenī;

izveidot operatīvu un neatkarīgu Valsts korupcijas apkarošanas biroju, specializētu korupcijas apkarošanas prokuratūru un Valsts aģentūru korupcijas novēršanai, ar skaidrām pamatnostādnēm starpiestāžu sadarbībai;

ieviest procedūras, lai nodrošinātu visu īpašuma deklarāciju publicēšanu; valsts amatpersonu īpašumu un interešu konfliktu efektīvu pārbaudi; centrālo elektronisko datubāzu, tostarp īpašumu deklarāciju un faktisko īpašumtiesību datubāzu, pilnu funkcionēšanu un precizitāti; vienotu interneta portālu, kurā tiktu publiskoti valsts izdevumi;

izveidot valsts līdzekļu atguves dienestu un efektīvu starpiestāžu koordināciju, lai izveidotu līdzekļu atguves reģistru;

turpināt reformas attiecībā uz tiesnešu un parlamenta deputātu imunitāti.

2.3.1.4. Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija un terorisma finansēšana

Tiesiskais regulējums un politikas satvars, lai novērstu un apkarotu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu, ir izveidots atbilstīgi Eiropas un starptautiskajiem standartiem. Ukrainas parlaments 2014. gada 14. oktobrī pieņēma likumu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas (naudas atmazgāšanas) un terorisma finansēšanas, kā arī masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanas novēršanu un apkarošanu, kas stājās spēkā 2015. gada 7. februārī. Šis likums ievērojami pietuvina Ukrainas atbilstību Finanšu darījumu darba grupas jaunajiem 2012. gada ieteikumiem par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu un pat ceturtajai ES direktīvai par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu.

Tiek uzskatīts, ka noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas kritērijs ir gandrīz sasniegts. Ukrainas iestādēm tiek ieteikts:

nodrošināt, ka Ukrainas Nacionālā banka turpina veikt pasākumus pret bankām, kas neatklāj galīgās faktiskās īpašumtiesības;

nodrošināt efektīvu klientu identificēšanu saistībā ar dažādiem pakalpojumiem, ko piedāvā juridiskas personas vai aģenti (piemēram, “webmoney” pakalpojumi);

izveidot specializētu vienību, kuras uzmanības lokā būtu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas izmeklēšanas gadījumu koordinācija;

ieviest koordinētu apmācību plānu, lai tādējādi varētu veicināt izmeklēšanas kvalitāti.

2.3.1.5. Narkotikas

Narkomānijas apkarošanas valsts stratēģijas un saistītā rīcības plāna ieviešana turpinās, izmantojot otro rīcības plānu 2015.–2020. gadam. 2015. gada 25. martā ar valdības lēmumu tika pieņemti noteikumi par Veselības ministriju un Valsts zāļu aģentūru. Šie noteikumi apstiprināja Valsts dienesta likvidēšanu un narkomānijas apkarošanas politikas funkciju nodošanu Veselības ministrijai. Kopš 2010. gada tiek īstenots un ir pilnībā ieviests saprašanās memorands ar Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centru.

Ņemot vērā iepriekš minētos konstatējumus, tiek uzskatīts, ka narkotiku apkarošanas kritērijs ir gandrīz sasniegts. Ukrainas iestādēm tiek ieteikts:

uzlabot rīcības plānu, lai paredzētu svarīgāko pasākumu termiņus un sagatavotu plānoto pasākumu ietekmes novērtējumu;

apsvērt narkotiku jautājumu reglamentējošo normu konsolidēšanu vienotā juridiskā instrumentā, piemēram, Narkotiku kodeksā;

nodrošināt pietiekamus pasākumus ar mērķi atklāt un konfiscēt noziedzīgi iegūtus līdzekļus.

2.3.2.    Tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās

Ukrainai ir tiesiskais regulējums, kas pilnībā aptver attiecīgās sadarbības jomas, piemēram, savstarpējo palīdzību, izraidīšanu, notiesāto personu nodošanu soda izciešanai, tiesvedības nodošanu krimināllietās un ārvalstu krimināltiesu spriedumu īstenošanu. Ukraina ir pievienojusies 73 starptautiskiem līgumiem tiesu iestāžu sadarbības krimināllietās jomā, un 50 no šiem līgumiem ir divpusēji, savukārt 23 – daudzpusēji līgumi. Līguma projekta par sadarbību ar Eiropas Tiesu sadarbības vienību parakstīšana ir apturēta, gaidot grozījumus Ukrainas datu aizsardzības tiesību aktos. Nepieciešamās normas stājās spēkā 2014. gadā, tādējādi paverot ceļu turpmākām procedūrām. Drīzumā būtu jāseko līguma parakstīšanai.

Ņemot vērā iepriekš minētos konstatējumus un gaidot līguma parakstīšanu ar Eiropas Tiesu sadarbības vienību, tiek uzskatīts, ka tiesu iestāžu sadarbības krimināllietās kritērijs ir izpildīts. 

2.3.3.    Sadarbība tiesībaizsardzībā

Sadarbība starp dažādām tiesībaizsardzības iestādēm piedzīvo kompleksu reformu. Prioritāte ir nesen aizsāktā patruļpolicijas reforma, kas ir nepieciešama, lai atgūtu pilsoņu uzticību un samazinātu korupcijas uztveres indeksu. Ukrainas tiesībaizsardzības iestādes sadarbojas ar Eiropolu. 2015. gada 19. martā tika parakstīts operatīvais līgums ar Eiropolu, kas paredz operatīvās informācijas apmaiņu.

Tiek uzskatīts, ka sadarbības tiesībaizsardzībā kritērijs ir gandrīz sasniegts. Ukrainas iestādēm tiek ieteikts:

uzlabot starpiestāžu sadarbību, izveidojot platformu, kas var savienot esošās tiesībaizsardzības sistēmas visā valstī;

paātrināt jau uzsākto procedūru, lai noslēgtu operatīvo līgumu ar Eiropolu, ievērojot Eiropola drošas informācijas apmaiņas tīkla lietojumprogrammas prasības;

apsvērt valsts klasificēto draudu novērtējuma ziņojuma izstrādi atbilstīgi Eiropola smagās un organizētās noziedzības draudu novērtējuma struktūrai un metodikai.

2.3.4.    Datu aizsardzība

Ukraina apmierinoši īsteno likumu par personas datu aizsardzību un nodrošina neatkarīgas datu uzraudzības iestādes efektīvu funkcionēšanu. Ombuda birojā ir izveidots Datu aizsardzības departaments, kas tiks vēl pastiprināts, lai varētu pilnībā pildīt savus pienākumus.

Tiek uzskatīts, ka personas datu aizsardzības kritērijs ir gandrīz sasniegts. Ukrainas iestādēm tiek ieteikts:

turpināt Datu aizsardzības departamenta stiprināšanu.

2.4. Ceturtais bloks. Ārējās attiecības un pamattiesības

Neraugoties uz ievērojamām ārējām un iekšējām problēmām, ar kurām Ukraina saskaras, tā ir panākusi progresu attiecībā uz to prasību efektīvu īstenošanu, kas saistītas ar ārējām attiecībām un pamattiesībām.

2.4.1 Pārvietošanās brīvība Ukrainā

Ukrainas iestādes ir parādījušas progresu, nodrošinot, ka Ukrainā netiek nepamatoti ierobežota Ukrainas pilsoņu un to ārvalstnieku vai bezvalstnieku pārvietošanās brīvība, kas valstī uzturas likumīgi. Iestādes īsteno tiesisko regulējumu attiecībā uz pārvietošanās brīvību un ir veikušas pasākumus, lai paplašinātu tā normas, attiecinot tās uz pilsoņiem, kas dzīvo teritorijās, kuras Ukrainas iestādes efektīvi nekontrolē. Informācija par ārvalstnieku reģistrācijas prasībām ir publiskota un ir pieejama tiešsaistē.

Tiek uzskatīts, ka pārvietošanās brīvības kritērijs ir gandrīz sasniegts. Ukrainas iestādēm tiek ieteikts:

nodrošināt, ka HIV/AIDS statuss nav pamats pārvietošanās brīvības vai dzīvesvietas izvēles ierobežošanai, piesakoties imigrācijas atļaujai;

nodrošināt, ka pasākumi, kas pieņemti saistībā ar pārvietošanos uz teritorijām un no teritorijām, kas neatrodas Ukrainas iestāžu efektīvā kontrolē, ir balstīti uz skaidriem juridiskiem kritērijiem un neuzliek pilsoņiem nesamērīgu administratīvo slogu.

2.4.2 Ceļošanas un personu apliecinošu dokumentu izsniegšanas nosacījumi un kārtība

Ukrainas iestādes ir parādījušas progresu, nodrošinot, ka visiem Ukrainas pilsoņiem ir efektīva piekļuve personu apliecinošiem un ceļošanas dokumentiem. Tiek ieviests tiesiskais regulējums, kas reglamentē visu Ukrainas pilsoņu piekļuvi ceļošanas un personu apliecinošiem dokumentiem.

Tiek uzskatīts, ka šis kritērijs ir sasniegts.

2.4.3 Pilsoņu tiesības, tostarp minoritāšu aizsardzība

Runājot par diskriminācijas novēršanu, ir izveidota līdztiesību veicinoša iestāde, ko vada Parlamenta cilvēktiesību komisārs. Cieši sadarbojoties ar pilsonisko sabiedrību, tā pārvalda un proaktīvi uzrauga, kā tiek īstenots likums par diskriminācijas novēršanu un apkarošanu, tostarp izmantojot 2014.–2017. gada stratēģiju par diskriminācijas novēršanu un apkarošanu Ukrainā. Šajā jomā ir parādījusies judikatūra. Diskriminācijas novēršanas likumā jāprecizē daži aspekti. Taču līdztiesību veicinošajai iestādei piešķirtie resursi neatspoguļo tās palielināto nozīmīgumu un juridiskās pilnvaras. Diskriminācijas novēršanas politiku un informētības veicināšanas kampaņas lielākoties veic nevalstiskās organizācijas, kuras bieži saņem starptautisku organizāciju finansējumu. Ukraina saprātīgā līmenī īsteno tiesisko regulējumu par nacionālajām minoritātēm piederošo cilvēku aizsardzību.

Tiek uzskatīts, ka kritērijs ir daļēji sasniegts, ar labām izredzēm uz turpmāku progresu. Ukrainas iestādēm tiek ieteikts:

ar sekundāro tiesību aktu vai judikatūras palīdzību nodrošināt, ka diskriminācijas novēršanas likums (atkāpes, sankcijas, kompensācijas, tvērums u. c.) tiks interpretēts un īstenots atbilstīgi starptautiskajiem un Eiropas standartiem;

atbalstīt diskriminācijas novēršanas politiku, piešķirot pietiekamus budžeta un cilvēku resursus, lai nodrošinātu tās ilgtspējīgu īstenošanu; piešķirt līdztiesību veicināšanas iestādei adekvātus budžeta un cilvēku resursus;

grozīt Darba kodeksu, lai skaidri aizliegtu diskrimināciju seksuālās orientācijas dēļ;

pastiprināt informētības veicināšanas kampaņas par diskriminācijas novēršanu;

pieņemt valdības stratēģiju par diskriminācijas novēršanu un cīņu pret to;

nodrošināt tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonām, prokuroriem un tiesnešiem sistemātiskāku un pastāvīgāku pieeju apmācībai par diskriminācijas novēršanas tiesību aktiem un politiku, tostarp stiprinot saiknes ar starptautiskajām organizācijām;

uzturēt pastāvīgu un efektīvu dialogu starp nacionālajām minoritātēm piederošajām personām un citām ieinteresētajām personām, lai mazinātu iespējamās bailes, ko radījis konflikts Austrumukrainā, ekonomikas krīze un signāli par nacionālisma pastiprināšanos.

3. VISPĀRĒJS NOVĒRTĒJUMS UN TURPMĀKIE PASĀKUMI

Komisija ir novērtējusi Ukrainas VRLRP otrā posma kritēriju īstenošanu saskaņā ar iedibināto metodiku. ES ir turpinājusi uzraudzīt Ukrainas progresu jomās, kas saistītas ar VRLRP, ES un Ukrainas Vīzu režīma atvieglošanas apvienotajā komitejā, ES un Ukrainas Atpakaļuzņemšanas apvienotajā komitejā, ES un Ukrainas Tiesiskuma, brīvības un drošības apakškomitejā, kā arī cilvēktiesību dialogā. Uzskatāms, ka katrā no šīm komitejām dialogs un sadarbība starp ES un Ukrainu ir ievērojami virzījušies uz priekšu. 

Ņemot vērā ārkārtas apstākļus un iekšējās un ārējās problēmas, ar kurām valsts saskaras, Ukrainas progress visos četros VRLRP blokos ir vērā ņemams. Ukrainas iestāžu būtiskie centieni, padarot VRLRP īstenošanu par valsts prioritāti, ir radījuši slavējamu tiesisko regulējumu un apņemšanos izveidot institucionālo vidi. Taču ir jāturpina augstākā līmeņa vadīts plašs spiediens, lai nodrošinātu prioritāšu atzīšanu visos līmeņos un efektīvi īstenotu reformas.

Ņemot vērā būtisko progresu, kas panākts dažu pēdējo mēnešu laikā, Komisija ir gatava ātrāk iesniegt nākamo ziņojumu, ja turpināsies straujais progress kritēriju jomā un pašreizējā situācija, kas sīkāk aprakstīta šajā ziņojumā un Komisijas dienestu darba dokumentā.

Taču joprojām jāveic ilgtspējīgāki centieni atbilstīgi šajā ziņojumā sniegtajiem ieteikumiem. Tāpat arī ir būtiski arī turpmāk organizēt informatīvas mērķkampaņas, iepazīstinot ar bezvīzu režīma tiesībām un pienākumiem un ar noteikumiem, kas reglamentē piekļuvi ES darba tirgum.

Šajā ziņojumā pieprasīto pasākumu izpilde ļautu Ukrainai pabeigt visu VRLRP otrā posma kritēriju īstenošanu. Komisija turpinās veikt uzraudzību un darīs visu iespējamo, lai atbalstītu Ukrainu VRLRP īstenošanā, un sniegs progresa ziņojumu līdz 2015. gada beigām.

(1)

COM(2014) 336 final.

(2)

COM(2015) 104 final.

(3)

Ņemot vērā īpašo situāciju dažās robežvietās, nav veikts austrumu robežas situācijas novērtējums.