EIROPAS KOMISIJA
Brisel?, 5.5.2015
COM(2015) 190 final
KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI UN EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI
Ziņojums par to, kā tiek piemērota Padomes Direktīva 2004/113/EK, ar kuru īsteno principu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm, attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu
Ziņojums par to, kā tiek piemērota Padomes Direktīva 2004/113/EK, ar kuru īsteno principu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm, attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu
1.Ievads
Vīriešu un sieviešu līdztiesība ir Eiropas Savienības pamatprincips. Gan ES līgumi, gan Eiropas Savienības Pamattiesību harta aizliedz jebkādu diskrimināciju dzimuma dēļ un prasa visās jomās nodrošināt vīriešu un sieviešu līdztiesību.
Direktīvā 2004/113/EK 1 (turpmāk „direktīva”) aizsardzība pret diskrimināciju dzimuma dēļ ir attiecināta ne tikai uz tradicionālo darba tirgu, bet arī uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu. Ar to tiek īstenots vienlīdzīgas attieksmes pienākums saistībā ar ikdienā sastopamākajiem ekonomikas darījumiem, kas ietekmē ES iedzīvotāju dzīvi.
Šā Komisijas pirmā ziņojuma par direktīvas piemērošanu mērķis ir aprakstīt pašreizējo praktiskās īstenošanas situāciju.
Eiropas Savienības Tiesa ar savu 2011. gada Test-Achats spriedumu 2 anulēja direktīvas 5. panta 2. punktu. Šis noteikums paredzēja izmantot uz dzimumu balstītus aktuāros faktorus apdrošināšanas līgumos. Saskaņā ar spriedumu dalībvalstīm līdz 2012. gada 21. decembrim bija jānosaka vienādas prēmijas un apdrošināšanas izmaksas abu dzimumu pārstāvjiem. Komisija 2011. gadā pieņēma pamatnostādnes par minētā sprieduma sekām 3 . Šajā ziņojumā ir aplūkoti turpmākie pasākumi saistībā ar minētajām pamatnostādnēm un sprieduma īstenošana dalībvalstīs. Tomēr ziņojums neattiecas tikai uz finanšu pakalpojumu jomu — tajā arī vispusīgi aplūkota direktīvas īstenošana kopumā.
Visas dalībvalstis sniedza Komisijai informāciju izmantošanai ziņojumā. Turklāt Komisija apspriedās ar valstu līdztiesības iestādēm un to Eiropas tīklu (Equinet), sociālajiem partneriem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un Eiropas juridisko ekspertu tīklu dzimumu līdztiesības jomā.
2.Pašreizējā situācija saistībā ar transponēšanu un pienākumu neizpildes procedūrām
Direktīva 2004/113/EK ir transponēta visu 28 dalībvalstu valsts tiesību aktos.
Komisija ir pārbaudījusi valstu īstenošanas tiesību aktu atbilstību direktīvai. Valstu tiesību aktu pārskatīšana un pieredze saistībā ar to praktisko piemērošanu parāda, ka joprojām pastāv problēmas, kas saistītas ar direktīvas īstenošanu un kas it sevišķi attiecas uz 4. panta 5. punktā paredzēto izņēmumu, kurš pieļauj preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu vienīgi vai galvenokārt viena dzimuma pārstāvjiem, ievērojot konkrētus nosacījumus.
Šo novērtējumu rezultātā 17 dalībvalstīm tika nosūtīti jautājumi. Saņemtā informācija atklāja, ka transponēšana bija pietiekami skaidra un atbilstīga vai 11 no šīm dalībvalstīm tika grozīta saskaņā ar direktīvu. Ar 6 dalībvalstīm turpinās intensīvs dialogs par direktīvas pietiekamu īstenošanu 4 . Bažas ir galvenokārt saistītas ar valstu tiesību aktu ierobežotu piemērošanas jomu, piemēram, pārmērīgi ierobežota interpretācija attiecībā uz to preču un pakalpojumu jēdzieniem, kuriem ir publiska pieeja un kurus piedāvā ārpus privātās un ģimenes dzīves, vai aizsardzība, kas attiecas tikai uz patērētājiem kā pakalpojumu saņēmējiem. Vairākkārt ir arī aktualizējies jautājums par pārmērīgi plašu iespēju nevienlīdzīgu attieksmi attaisnot, pamatojoties uz direktīvas 4. panta 5. punktu, kas var radīt nepamatoti nevienlīdzīgu attieksmi viena un tā paša pakalpojuma cenas noteikšanā (piemēram, ieejas maksas diskotēkās vai sporta pasākumos vai autonomas maksas). Daži jautājumi attiecas uz nepietiekamu aizsardzību bērna kopšanas un grūtniecības laikā saistībā ar pakalpojumu sniegšanu vai ar nepietiekami plašām tiesībām uz kompensāciju, piemēram, tiesību trūkuma dēļ uz nemateriāla kaitējuma kompensēšanu.
Komisija ir saņēmusi vairākas iedzīvotāju sūdzības, no kurām lielākā daļa attiecas uz atsevišķiem iespējamas diskriminācijas gadījumiem darījumos starp privātpersonām bez dalībvalstu iesaistes. Šajos gadījumos nav runa par direktīvas nepareizu transponēšanu vai piemērošanu dalībvalstī. Šādās situācijās tiesiskās aizsardzības līdzekļi ir pieejami tikai saskaņā ar valstu tiesību aktiem un valstu tiesās. Pašlaik netiek apstrādāta neviena pienākumu neizpildes procedūra, kas būtu uzsākta pēc sūdzības saņemšanas par direktīvas nepareizu transponēšanu vai piemērošanu dalībvalstīs.
3.Direktīvas piemērošanas joma
Kā noteikts direktīvas 3. pantā, direktīvu piemēro attiecībā uz visām personām, kas piegādā preces un sniedz pakalpojumus, kuriem ir publiska pieeja un kurus piedāvā ārpus privātās un ģimenes dzīves. Tas ietver gan publisko, gan privāto sektoru, gan arī valsts struktūras.
3.1. Pakalpojumu jēdziens
Kā norādīts direktīvas 11. apsvērumā, pakalpojumi ir pakalpojumi Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 57. panta izpratnē. Saskaņā ar šo noteikumu un Eiropas Savienības Tiesas attiecīgo judikatūru pakalpojumam ir jābūt saimnieciskai darbībai, t. i., parasti jātiek sniegtam par atlīdzību.
Tas, vai darbība ir saimnieciska, nav atkarīgs no attiecīgā sniedzēja vai pakalpojuma juridiskā statusa valstī. Tādējādi Tiesa, piemēram, norādīja, ka reliģiskas vai filozofiskas kopienas biedru 5 un sporta amatieru asociācijas 6 veiktās darbības varētu būt saimnieciskas darbības.
Judikatūrā, it sevišķi veselības aprūpes pakalpojumu jomā, ir stabili iedibināts, ka par pakalpojumu nav obligāti jāmaksā tai personai, kura to saņem 7 .
Tādēļ direktīva ir piemērojama visām precēm un pakalpojumiem, ko piegādā vai sniedz par atlīdzību (sevišķi ietverot veselības aprūpes pakalpojumus 8 ), izņemot tās preces un pakalpojumus, kuri ir nepārprotami izslēgti no direktīvas darbības jomas, t. i., izglītības pakalpojumi un plašsaziņas līdzekļu un reklāmas saturs. Turklāt direktīvas darbības jomā neietilpst neviens valsts pilnvaru īstenošanas gadījums (piemēram, policijas darbs), kam nav nekādu „pakalpojumu” sniegšanas elementu.
3.2. To preču un pakalpojumu jēdziens, kuriem ir publiska pieeja un kurus piedāvā ārpus privātās un ģimenes dzīves
Direktīvā ir noteikta vienlīdzīga attieksme pret sievietēm un vīriešiem attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, vienlaikus norādot, ka tas attiecas uz precēm un pakalpojumiem, „pieeja kuriem ir publiska” un „kurus piedāvā ārpus privātās un ģimenes dzīves” (3. panta 1. punkts). Var rasties jautājumi par direktīvas precīzu darbības jomu, kam it sevišķi var būt nozīme Tiesas spriedumos.
To pakalpojumu jēdziens, „pieeja kuriem ir publiska” un „kurus piedāvā ārpus privātās un ģimenes dzīves”, turpretim no direktīvas darbības jomas izslēgtu darbības tādu attiecību ietvaros, kas ietilpst tikai un vienīgi privātās un ģimenes dzīves jomā un nav pieejamas publiski. Tā tas ir gadījumā, ja preces vai pakalpojuma piedāvājums netiek izteikts publiski (piemēram, ar sludinājumu avīzē vai publiski pieejamā tīmekļa vietnē), taču prece vai pakalpojums tiek piedāvāts ierobežotam personu lokam (ģimenes locekļiem, draugiem, kolēģiem vai citām paziņām). Turklāt šis izņēmums ietver situācijas, kad ciešā saistība ar tās personas privāto dzīvi, kas piedāvā preces vai pakalpojumus, partnera izvēli ietekmē būtiskāk nekā parastie ekonomiskie apsvērumi 9 .
3.3. Diskriminācijas dzimuma dēļ jēdziens — dzimuma maiņa
Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas judikatūru vienlīdzīgas attieksmes pret vīriešiem un sievietēm principa un diskriminācijas aizlieguma dzimuma dēļ piemērošanas joma ietver arī diskrimināciju personas dzimuma maiņas dēļ 10 .
Tikai 5 dalībvalstis 11 savos tiesību aktos dzimuma maiņu nepārprotami norādījušas kā diskriminācijas iemeslu. Pārējās dalībvalstis nav dzimuma maiņu nepārprotami ietvērušas, bet apgalvo, ka aizsardzību pret diskrimināciju šajā jomā nodrošina diskriminācijas aizliegums dzimuma dēļ atbilstīgi Eiropas Savienības Tiesas judikatūrai. Piemēram, Kiprā tiesas jau ir paskaidrojušas, ka diskriminācija dzimuma maiņas dēļ ietilpst diskriminācijas dzimuma dēļ jēdzienā. Īrijā tas ir paskaidrots saistībā ar diskrimināciju nodarbinātības jomā.
Līdz šim Eiropas Savienības Tiesa ir pieņēmusi spriedumu tikai par dzimuma maiņu. Nav judikatūras par dzimumidentitāti 12 kā tādu, uz kuru attiecas aizsardzība pret diskrimināciju dzimuma dēļ, taču Komisija uzskata, ka pieejai pēc būtības vajadzētu būt līdzīgai.
3.4. Termina „uzmākšanās” definīcija
Direktīvas 4. panta 3. punktā ir paskaidrots, ka uzmākšanos un seksuālu uzmākšanos 2. panta c) un d) apakšpunkta izpratnē uzskata par diskrimināciju, un tā ir aizliegta.
Nav minēti nekādi konkrēti sarežģījumi saistībā ar uzmākšanās dzimuma dēļ aizlieguma piemērošanu attiecībā uz vienlīdzīgu pieeju precēm un pakalpojumiem. Tomēr dažās dalībvalstīs 13 ir radušies jautājumi par praktisko īstenošanu situācijās, kurās ir iesaistīta trešā persona, kas ir uzmākšanās īstenotājs, bet kas nav preču vai pakalpojumu sniedzējs, un par atbildību šādā situācijā. Jautājums par pakalpojumu sniedzēja atbildību par trešās personas īstenotu uzmākšanos it sevišķi varētu attiekties uz gadījumiem, kad pamatpakalpojums nodrošina saziņas platformu starp klientiem saistībā ar lietojumu, kura laikā notiek uzmākšanās, piemēram, internetā.
Ir paziņotas dažas sūdzības 14 par uzmākšanos un seksuālu uzmākšanos saistībā ar vienlīdzīgu pieeju precēm un pakalpojumiem. Trūkst informācijas, jo dažās dalībvalstīs netiek apkopoti dati par šo jautājumu 15 , savukārt citās nenodala diskriminācijas iemeslus 16 .
3.5. Grūtnieču un māšu aizsardzība
Direktīvas 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā ir nepārprotami minēts, ka mazāk labvēlīga attieksme pret sievietēm grūtniecības un maternitātes dēļ ir diskriminācija dzimuma dēļ, kas ir aizliegta. Nav ziņots par nekādiem konkrētiem sarežģījumiem saistībā ar aizsardzības īstenošanu attiecībā uz grūtniecēm un sievietēm, kuras baro mazuli ar krūti. Tomēr par šā noteikuma pareizu transponēšanu notiek intensīvs dialogs ar attiecīgajām dalībvalstīm 17 , kas ir vai nu tiesību aktos noteikušas nepārprotamu aizsardzību, vai arī šo aizsardzību netieši nosaka ar diskriminācijas dzimuma dēļ vispārīgu aizliegumu.
Šķiet, ka pastāv samērā plašas praktiska rakstura problēmas saistībā ar pakalpojumu sniedzēju piemērotajiem ierobežojumiem attiecībā uz iespējām barot mazuli ar krūti šādu pakalpojumu sniedzēju telpās. Dažās dalībvalstīs restorāni aizliedz barošanu ar krūti savās telpās 18 . Citās dalībvalstīs problēmas rodas saistībā ar piekļuvi pakalpojumiem, ja līdzi ir bērna ratiņi 19 . Viena dalībvalsts 20 ir publicējusi konkrētus norādījumus par mazuļu barošanu ar krūti pakalpojuma sniegšanas vai saņemšanas laikā.
Mazākā apmērā par sarežģījumiem ziņots saistībā ar grūtniecēm finanšu pakalpojumu vai mājokļu jomās. Lietuva ir minējusi atteikumu sniegt kreditēšanas pakalpojumus grūtniecības un saistītā ienākumu zuduma dēļ. Austrija ziņojusi par kādas studējošas grūtnieces sūdzību, kuras īres līgums baznīcas pārvaldītā studentu hostelī tika izbeigts viņas grūtniecības dēļ.
4.Pieeja precēm un pakalpojumiem vienīgi viena dzimuma pārstāvjiem vai ar atšķirīgiem noteikumiem vīriešiem un sievietēm
4.1. Direktīvas 4. panta 5. punkts un tā īstenošana
Direktīvas 4. panta 5. punktā ir noteikts, ka direktīva neaizliedz atšķirīgu attieksmi, ja preču piegāde un pakalpojumu sniegšana vienīgi vai galvenokārt viena dzimuma pārstāvjiem ir attaisnota ar leģitīmu mērķi un ja līdzekļi šī mērķa sasniegšanai ir piemēroti un nepieciešami. Direktīvas 16. apsvērumā ir paskaidrots leģitīma mērķa jēdziens, nosakot, ka šāds mērķis varētu būt ar dzimumu saistītās vardarbības upuru aizsardzība (piemēram, patversmē viena dzimuma pārstāvjiem), privātuma un pieklājības apsvērumi, dzimumu līdztiesības vai vīriešu vai sieviešu interešu veicināšana (piemēram, viena dzimuma brīvprātīgās organizācijas), biedrošanās brīvība (piemēram, dalība viena dzimuma privātos klubos) un (viena dzimuma) sporta pasākumu organizēšana.
Šā izņēmuma pareiza īstenošana, šķiet, ir viena no galvenajām ar direktīvas īstenošanu saistītajām problēmām, kas attiecas uz transponēšanu valstu tiesību aktos un tās interpretāciju atsevišķos gadījumos. Vairāku dalībvalstu un ieinteresēto personu 21 sniegtā informācija liecina par dažiem sarežģījumiem saistībā ar interpretāciju un īstenošanu, pamatojoties uz 4. panta 5. punktu, kas rada juridisko nenoteiktību, jo, šķiet, pastāv atšķirīgas pieejas attiecībā uz šā noteikuma interpretēšanu 22 .
Šis vienlīdzīgas attieksmes principa izņēmums ir jāinterpretē šauri 23 . Šķiet, tas attiecas tikai uz situācijām, kad preces un pakalpojumi ir pieejami vienīgi vai galvenokārt viena dzimuma pārstāvjiem, neparedzot iespēju preces un pakalpojumus piedāvāt plašākai sabiedrībai. Ja konkrētais pakalpojums vai prece ir pieejams/-a abiem dzimumiem, vīriešiem un sievietēm piemēro atšķirīgus nosacījumus.
Relatīvais judikatūras trūkums attiecībā uz šo noteikumu ir minēts kā galvenais praktiskais sarežģījums saistībā ar 4. panta 5. punktā noteiktā izņēmuma pamatotības un samērīguma novērtēšanu katrā gadījumā atsevišķi 24 .
Šķiet, ka atkārtotas problēmas rada jautājums par to, vai ir atbilstība šā noteikuma prasībām par leģitīmu mērķi 25 . Tādējādi, piemēram, attiecībā uz tikai sievietēm paredzētām sporta zālēm, fitnesa klubiem vai skaistumkopšanas saloniem līdztiesības iestādes, šķiet, ir izdarījušas atšķirīgus secinājumus par to, vai ierobežojums, pieļaujot tikai viena dzimuma pārstāvju piekļuvi, ir pieļaujams vai ne 26 .
Turklāt nereti pakalpojumu sniedzēji, ko apsūdz uz dzimumu balstītā nevienlīdzīgā attieksmē pret vīriešiem un sievietēm (parasti atšķirīgu cenu veidā), cenšas atsaukties uz pamatojumu saskaņā ar 4. panta 5. punktu, lai gan pakalpojums netiek piedāvāts vienīgi viena dzimuma pārstāvjiem. Tas, piemēram, attiecas uz gadījumiem, kad mērķis ir panākt līdzsvarotu dzimumu pārstāvību starp biedriem. Šķiet, attiecībā uz šādu prakšu pieņemamību pastāv dažādas interpretācijas.
4.1.1. Vienīgi viena dzimuma pārstāvjiem sniegti pakalpojumi
Daži gadījumi, kad pakalpojumus piedāvā tikai viena dzimuma pārstāvjiem, ir iesniegti izskatīšanai valstu tiesās 27 . Piemēram, Beļģijā tika atzīts, ka ir nepamatoti ieeju fitnesa klubā paredzēt vienīgi sievietēm. Līdzīgi Dānijā tiesa par diskriminējošu atzina to, ka kāda viesnīca vienu stāvu bija paredzējusi tikai sievietēm.
Dažās nozarēs, pat ja pakalpojums principā tiek sniegts abu dzimumu pārstāvjiem, pakalpojumu sniedzēji tiecas dažreiz rezervēt pieeju viena dzimuma pārstāvjiem, lai panāktu līdzsvarotu abu dzimumu pārstāvību starp biedriem. Tas sevišķi attiecas uz diskotēkām, klubiem, fitnesa vai spa centriem. Par dažiem no šiem gadījumiem ir pieņemts tiesas spriedums. Piemēram, Vācijā vairākas tiesas pieņēma spriedumus, ka ir nepamatoti uz laiku paredzēt ieeju klubā vai piekļuvi fitnesa centra biedra statusam tikai sievietēm, jo vēl nav panākta vēlamā sieviešu pārstāvība. Savukārt Čehijas līdztiesības iestādes uzskata, ka dažādas cenas, lai līdzsvarotu lietotāju skaitu, var būt pamatotas.
4.1.2. Atšķirīgas cenas par vienu un to pašu pakalpojumu
Viens no biežāk minētajiem nevienlīdzīgas attieksmes veidiem ir atšķirīgas cenas par vienu un to pašu sniegto pakalpojumu. Šī prakse ir sevišķi sastopama izklaides nozarē, kur tiek noteiktas atšķirīgas ieejas maksas vīriešiem un sievietēm diskotēkās (vai bezmaksas ieeja sievietēm), klubos un bāros 28 , iepazīšanās internetā vietnēm 29 , sporta pasākumiem un spa un pirtīm 30 . Tāpat bieži sastopama prakse ir uz dzimumu balstītas atšķirīgas cenas par frizieru pakalpojumiem 31 .
Par dažiem no šiem atšķirīgu cenu gadījumiem ir pieņemti tiesas spriedumi, novērtējot to nepieciešamību un samērīgumu katrā gadījumā atsevišķi. Piemēram, Austrijā tiesa uzskatīja, ka mērķis paplašināt futbola līdzjutēju bāzi un veicināt sieviešu futbolu attaisno lētākas ieejas biļetes sievietēm. Vācijā tiesa pieņēma spriedumu, ka ir pamatoti sievietēm piedāvāt iepazīšanās internetā vietņu izmantošanu bez maksas, lai mudinātu sievietes reģistrēties, kas nodrošinātu ieguvumus vīriešiem, kuri attiecīgajā vietnē meklē sev partneri.
Austrijas Konstitucionālā tiesa pieņēma spriedumu, ka dažādi vecuma ierobežojumi vīriešiem un sievietēm, lai seniori varētu piekļūt sabiedriskā transporta biļešu atlaidēm, kas saistīts ar dažādiem likumā noteiktiem pensionēšanās vecumiem vīriešiem un sievietēm Austrijā, ir diskriminācija un ka izņēmums saskaņā ar 4. panta 5. punktu nav attiecināms uz abiem dzimumiem piedāvātiem pakalpojumiem.
Problēma, kas atkārtojas un ir pamatā sūdzībām, ir jautājums par komercpraksi, kas paredz īpašus īstermiņa piedāvājumus viena dzimuma pārstāvjiem (piemēram, sieviešu dienas) — nereti tādās dienās kā Starptautiskā sieviešu diena. Dažās dalībvalstīs norisinās mērķtiecīgas debates par šāda veida tirdzniecības veicināšanas pamatotību. Piemēram, Somijas parlamenta Nodarbinātības un līdztiesības komiteja ir ierosinājusi tirdzniecības veicināšanu, kas paredzēta vienīgi kāda dzimuma pārstāvjiem, atļaut tikai saistībā ar retiem un īpašiem notikumiem, piemēram, Mātes dienu vai Tēva dienu, un tikai tad, ja šādas tirdzniecības veicināšanas monetārā vērtība ir samērā neliela.
4.2. 6. pants — Pozitīva darbība
Saskaņā ar direktīvas 6. pantu, lai nodrošinātu pilnīgu dzimumu līdztiesību praksē, vienlīdzīgas attieksmes princips neliedz dalībvalstij saglabāt vai ieviest īpašus pasākumus, lai novērstu nelabvēlīgu situāciju vai atlīdzinātu par nelabvēlīgu stāvokli, kas saistīts ar dzimumu.
Tikai dažas dalībvalstis ziņoja, ka tām ir konkrēti noteikumi par pozitīvu darbību, kas ļauj piegādātājiem vai sniedzējiem diferencēt vīriešus un sievietes, lai panāktu līdzsvaru starp abu dzimumu pieeju precēm un pakalpojumiem. Piemēram, Slovākijā valsts iestādes vai juridiskas personas var īstenot pagaidu pozitīvas darbības, lai novērstu ar dzimumu saistītu nelabvēlīgu situāciju, it sevišķi nolūkā nodrošināt vienlīdzīgas iespējas praksē 32 . Apvienotajā Karalistē vispārīgs noteikums par pozitīvu darbību ļauj piegādātājiem vai sniedzējiem preces vai pakalpojumus paredzēt vai pielāgot konkrēta dzimuma pārstāvjiem, ja ir pieejami pierādījumi par nesamērīgi zemu apguvi vai līdzdalību 33 .
Jānorāda, ka papildus 4. panta 5. punktā noteiktajam izņēmumam pakalpojumu sniedzēji dažreiz izmanto arī direktīvas 6. pantu, lai pamatotu atšķirīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm saistībā ar preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu. Direktīvas 4. panta 5. punkta šauras interpretācijas gadījumā pozitīva darbība varētu būt vienīgā iespēja, lai attaisnotu dažādus pieejas nosacījumus precēm un pakalpojumiem, ko piedāvā abu dzimumu pārstāvjiem. Tomēr saskaņā ar šo iespēju īstenoto pasākumu nepieciešamība un samērīgums vienmēr ir jānovērtē katrā gadījumā atsevišķi.
Dažu valstu tiesas jau ir pieņēmušas spriedumus par 6. panta piemērošanu šādai atšķirīgai attieksmei. Piemēram, Austrijā zemākas instances tiesa noteica, ka lētākas futbolu maču biļetes sievietēm ir pozitīva darbība Vienlīdzīgas attieksmes likuma izpratnē, lai novērstu vai izskaustu nelabvēlīgu situāciju sievietēm 34 . Eiropas Savienības Tiesa vēl nav pieņēmusi spriedumu par pozitīvas darbības jēdzienu ārpus konkrētās piekļuves nodarbinātībai jomas. Tomēr Griesmar spriedumā 35 Tiesa noteica, ka labvēlīgākus noteikumus aroda pensiju aprēķināšanai sievietēm nevar uzskatīt par pozitīvu darbību saistībā ar sieviešu nelabvēlīgāku situāciju viņu karjeras pārtraukumu dēļ, jo šādi noteikumi nenovērš un neizskauž šādu nelabvēlīgāku situāciju. Ņemot vērā šo interpretāciju, pozitīva darbība var nebūt viegli pieejama līdzīgās situācijās, kad nav skaidras un tiešas saiknes starp labvēlīgāku attieksmi, no vienas puses, un novēršamu vai izskaužamu nelabvēlīgu situāciju, no otras puses.
5.Test-Achats sprieduma īstenošana
5.1. Spriedums
Savā Test-Achats spriedumā Eiropas Savienības Tiesa anulēja 5. panta 2. punktu, kas ļāva saglabāt uz dzimumu balstītas atšķirības apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanā ar nosacījumu, ka atšķirību pamatā ir precīzi attiecīgie aktuārie un statistikas dati. Tiesa norādīja, ka, dodot dalībvalstīm iespēju bez laika ierobežojumiem saglabāt 5. panta 1. punktā paredzēto noteikuma par vienādu attieksmi pret abu dzimumu pārstāvjiem izņēmumu, 5. panta 2. punkts ir pretrunā mērķim panākt vienlīdzīgu attieksmi pret sievietēm un vīriešiem attiecībā uz apdrošināšanas prēmiju un izmaksu aprēķināšanu, kas ir direktīvas mērķis apdrošināšanas jomā. Tāpēc 5. panta 2. punkts nav saderīgs ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21. un 23. pantu. Tiesa secināja, ka, sākot no 2012. gada 21. decembra, vienādas attieksmes pret abu dzimumu pārstāvjiem noteikums ir jāpiemēro bez izņēmuma saistībā ar personu prēmiju un izmaksu aprēķināšanu jaunos līgumos.
5.2. Sprieduma īstenošana
27 dalībvalstis jau ir šo spriedumu ieviesušas savos tiesību aktos 36 . Visos gadījumos valstu tiesību aktos ir ieviesti juridiski saistoši grozījumi 37 , pielāgojot spēkā esošos tiesību aktus par apdrošināšanu 38 , vienlīdzīgu attieksmi 39 vai abām jomām 40 . Dažas dalībvalstis sniegušas turpmākus norādījumus, lai sekmētu izmaiņas apdrošināšanas nozarē. Piemēram, Austrijā finanšu tirgus pārvaldes iestādes izsūtīja apkārtrakstu, lūdzot apdrošināšanas uzņēmumus pamatot savas abiem dzimumiem paredzētās aktuārās tabulas. Apvienotajā Karalistē norādījumus izdeva Finanšu pakalpojumu iestāde.
Lielākā daļa dalībvalstu spriedumu īstenoja Eiropas Savienības Tiesas noteiktajā termiņā 41 . Dažās dalībvalstīs tiesību akti stājās spēkā vēlāk 42 . Dalībvalstis, šķiet, ir saņēmušas vien pavisam nedaudz sūdzību par vienādas attieksmes pret abiem dzimumiem principa pārkāpšanu no apdrošināšanas uzņēmumu puses. Tomēr Nīderlandē nesen pieņemtā spriedumā līdztiesības iestāde (2014-97, 2014. gada augusts) noteica, ka apdrošinātājs bija nelikumīgi diskriminējis sievieti viņas dzimuma dēļ, piešķirot viņai negadījuma kompensāciju, kas bija aprēķināta, balstoties uz pieņēmumu/ statistikas datiem, ka viņa kā sieviete nestrādās vecumā no 27 līdz 36 gadiem un ka viņa strādās tikai nepilna darba slodzē. To pašu lietu iztiesāja arī Nīderlandes tiesa. Tā nonāca pie secinājuma, ka aktuāri statistikas dati par cietušā kultūras piederību un dzimumu nav pretrunā līdztiesības principam. Pašlaik lieta gaida spriedumu Apelācijas tiesā.
Komisija ir pārbaudījusi visu paziņoto tiesību aktu atbilstību Test-Achats spriedumam. Šo novērtējumu rezultātā dažām dalībvalstīm tika nosūtīti jautājumi. Pamatojoties uz saņemtajām atbildēm, Komisija var sākt pienākumu neizpildes procedūru gadījumā, ja valsts tiesību akti neatbilst spriedumam.
Viena dalībvalsts paziņoja, ka sprieduma īstenošana turpinās un ka tiesību akti vēl nav pieņemti 43 . Komisija cieši uzrauga situāciju šajā dalībvalstī un uzsāks dialogu, ja vajadzīgie īstenošanas pasākumi netiks pieņemti.
Eiropas Savienības Tiesas judikatūra nav tieši piemērojama EBTA valstīs 44 . Tādēļ, lai nodrošinātu tiesību aktu saskaņotību, 2014. gada 30. janvārī uzsāka procedūru nolūkā, iespējams, pielāgot EEZ līguma XVIII pielikumu Test-Achats spriedumam 45 .
Kā noteikts Komisijas pamatnostādnēs par Test-Achats, spriedums attiecas tikai uz privātiem apdrošināšanas līgumiem, kas ietilpst Direktīvas 2004/113/EK darbības jomā. Spriedumam nav tiešu juridisku seku attiecībā uz aroda pensijām, uz ko attiecas Direktīva 2006/54/EK. Minētās direktīvas 9. panta 1. punkta h) apakšpunktā ir paredzēts, ka drīkst noteikt atšķirīgas apdrošināšanas izmaksas vīriešiem un sievietēm, kad to pamato aktuāri aprēķināšanas koeficienti.
Tomēr dažas dalībvalstis ir izlēmušas vienlīdzīgas attieksmes pret abiem dzimumiem noteikumu piemērot arī aroda pensiju shēmām, lai nodrošinātu dzimumu līdztiesību visās jomās 46 . Taču lielākā daļa dalībvalstu vienlīdzīgas attieksmes pret abiem dzimumiem noteikuma īstenošanu ir paredzējušas saskaņā ar spriedumu, proti, attiecībā uz privātiem apdrošināšanas līgumiem. Šajās dalībvalstīs attiecībā uz aroda pensijām joprojām ir pieļaujamas atšķirības, balstoties uz aktuāriem datiem par paredzamo mūža ilgumu.
5.3. Sprieduma ekonomiskā ietekme apdrošināšanas tirgū
Īstenojot turpmākus pasākumus attiecībā uz Test-Achats spriedumu, daļa apdrošināšanas nozares pārstāvju prognozēja nozīmīgu ietekmi uz cenu līmeņiem, argumentējot, ka dzimuma kā viegla un uzticama riska noteikšanas faktora zaudēšana novestu pie apdrošināšanas produktu vispārējo cenu pieauguma.
Spriedums un tā īstenošana apdrošināšanas nozarei bija saistīti ar vienreizējām izmaksām, jo bija jāsagatavo abiem dzimumiem paredzētās aktuārās tabulas, jānosaka jaunas cenas un jāatjaunina produkti, lai tie būtu dzimuma ziņā neitrāli. Šīs sākotnējās atbilstības izmaksas tika lēstas aptuveni 14 miljonu euro apmērā Spānijā un 7,7 miljonu euro apmērā Nīderlandē.
Attiecībā uz apdrošināšanas cenu attīstību jāuzsver, ka nav nekādu precīzu ekonomisku liecību par sprieduma ietekmi. Vairāku iemeslu dēļ ir grūti sniegt uzticamus, kvantitatīvus datus un informāciju par pārejas uz abiem dzimumiem vienlīdzīgām cenām ietekmi.
Dažu dalībvalstu un ieinteresēto personu 47 uzsvērtais datu trūkums, visticamāk, saistāms ar to, ka Test-Achats sprieduma īstenošanas termiņš bija 2012. gada 21. decembris. Kopš minētā termiņa pagājušais laiks, šķiet, ir pārāk īss, lai apkopotu ekonomiskas liecības un datus, izņemot patiešām īstermiņa ietekmi.
Turklāt ir ļoti sarežģīti nošķirt dažādu attiecīgo faktoru ietekmi uz apdrošināšanas tirgus attīstību un pareizi aplēst abiem dzimumiem vienlīdzīgas prēmijas faktora konkrēto ietekmi uz cenu vai produktu attīstību. Lielākajā daļā tirgu apdrošinātājiem bija jāievieš ne tikai abiem dzimumiem vienlīdzīgas prēmijas, bet arī vairāki citi juridiski un regulatīvi aspekti, kas ietekmē cenu līmeņus gan valsts, gan ES līmenī 48 .
Papildus juridiskajām prasībām apdrošināšanas uzņēmumi, iespējams, izmainīja produktu raksturlielumus, lai uzlabotu apdrošināšanas produktus parastajā produktu ciklā. Apdrošināšanas uzņēmumi, iespējams, arī veica grozījumus riska faktoru novērtējumos 49 , izmantoja jaunus kritērijus produktu novērtēšanai un prēmiju diferencēšanai (piemēram, apdrošinātāji transportlīdzekļu apdrošināšanas jomā izmanto telemātiku (saukta arī par „melnās kastes” tehnoloģiju) 50 ) vai attīstīja jaunus produktus, lai piesaistītu mērķa klientus. Piemēram, Spānijā daži apdrošinātāji ir ieviesuši jaunus produktus, kas nodrošina lielākus ieguvumus sievietēm, tādējādi cenšoties piesaistīt klientes. Citi piedāvājumi attiecas uz apdrošināšanas segumu pret somu zādzību no automobiļa vai konkrētu palīdzību grūtniecēm veselības problēmu gadījumā automobiļa vadīšanas laikā. Visas šīs izmaiņas varēja ietekmēt produktu cenu vai nodrošināto apdrošināšanas segumu.
Pamatojoties uz pieejamo informāciju, vienlīdzīgas attieksmes pret abiem dzimumiem principa ieviešanas ietekme uz apdrošināšanas cenām, šķiet, kopumā bijusi nebūtiska vai mērena 51 . Kā prognozēts un kā tam patiešām bija jānotiek, konkrētiem apdrošināšanu veidiem (piemēram, transportlīdzekļu apdrošināšanai) prēmijas sievietēm ir palielinājušās (vīriešiem — samazinājušās). Saskaņā ar Insurance Sweden sniegto informāciju gados jaunām sievietēm transportlīdzekļa apdrošināšana ir kļuvusi par aptuveni 10 % dārgāka, savukārt gados jauni vīrieši, kuru pārstāvība ceļu satiksmes negadījumos ir ievērojami lielāka, ir ieguvuši atbilstīgu savu apdrošināšanas prēmiju samazinājumu. Itālijā laikā no 2012. gada jūlija līdz 2013. gada janvārim veikts pētījums parādīja, ka pusmūža sieviešu pieredzējušu vadītāju prēmijas bija par 3 % dārgākas nekā vīriešu prēmijas tādā pašā situācijā pirms 2012. gada decembra. Gados jaunu vadītāju gadījumā situācija ir samērā atšķirīga, proti, pirms 2012. gada decembra sievietes par transportlīdzekļa apdrošināšanu maksāja par 18 % mazāk nekā vīrieši un pēc minētā datuma viņu prēmiju paaugstināšanās par apjomu līdz 18 % atbilda vīriešu prēmiju pazeminājumam par 10 %. Citu produktu līnijās vīriešu prēmijas ir paaugstinājušās (savukārt sieviešu — pazeminājušās). Taču kopumā, lai gan situācija nav visur identiska, ietekme uz tirgu, šķiet, ir bijusi samērā neitrāla vai ļoti neliela un jebkurā gadījumā nešķiet, ka kaut kas liecinātu par nepamatotu cenu attīstību.
6.No diskriminācijas cietušajiem nodrošinātā aizsardzība
Tiesiskajai aizsardzībai var piekļūt, īstenojot tiesvedību, kā arī vēršoties pie valstu līdztiesības iestādēm, kuru uzdevums cita starpā ir sniegt neatkarīgu palīdzību cietušajiem. Šie noteikumi ir praktiski identiski ES vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas tiesību aktu kopumos, un nesen publicētajos ziņojumos par citām direktīvām 52 izdarītie konstatējumi par tādiem pamatjēdzieniem kā tiesu iestāžu pieejamība, pierādīšanas pienākuma noteikums un prasība par iedarbīgām, samērīgām un atturošām sankcijām ir vienlīdz piemērojami arī šajā gadījumā.
Lai apkarotu diskrimināciju un nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi, dalībvalstis un ieinteresētās personas ir atzinušas, ka „lai tiesību aktus no teorijas īstenotu praksē” un lai nodrošinātu, ka likumīgas tiesības tiek praksē faktiski piemērotas, būtiska nozīme ir līdztiesības iestādēm. Tādēļ Komisija savā paziņojumā par ES Tiesiskuma programmu laikposmam līdz 2020. gadam uzsvēra līdztiesības iestāžu svarīgo uzdevumu iedzīvotājiem nodrošināt efektīvus tiesiskās aizsardzības līdzekļus 53 . Komisija turpinās savu darbu, lai nodrošinātu, ka līdztiesības iestādes var faktiski un pilnībā īstenot šo uzdevumu, it sevišķi ar piemērojamo noteikumu uzraudzību un piemērošanu. Komisija arī izskatīs veidus, kā paskaidrot direktīvas prasības, kas attiecas uz līdztiesības iestādēm, it sevišķi neatkarības un efektivitātes pamatjēdzienus.
Komisija veicinās paraugpraksi, lai uzlabotu iedzīvotāju informētību par viņu tiesībām nolūkā nodrošināt vienlīdzīgas attieksmes principa pilnīgu piemērošanu visā ES un vēl vairāk uzlabot cietušo aizsardzību.
7.Secinājumi un turpmākā rīcība
Tieši finanšu pakalpojumu jomā lielākos sarežģījumus ir radījusi Test-Achats sprieduma īstenošana apdrošināšanas nozarē. Visas dalībvalstis ir spriedumu vai nu īstenojušas, vai arī īsteno. Dažas dalībvalstis ir izvēlējušās rīkoties plašāk nekā noteikts spriedumā un vienlīdzīgas attieksmes pret abiem dzimumiem noteikumu piemēro visu veidu apdrošināšanai un pensijām, tādējādi arī aroda sociālā nodrošinājuma fondiem, kas ietilpst Direktīvas 2006/54/EK darbības jomā. Eiropas Savienības Tiesa 2014. gada septembrī arī noteica, ka diferencētas apdrošināšanas izmaksas, balstoties uz konkrēta dzimuma aktuāriem datiem, nav pieņemamas obligāto sociālā nodrošinājuma pensiju gadījumā saskaņā ar Direktīvu 79/7/EEK 54 . Ņemot vērā šos notikumus, Komisija novērtēs diferencētu nosacījumu piemērošanu konkrētam dzimumam saistībā ar aroda pensijām saskaņā ar Direktīvu 2006/54/EK un to, vai būtu jāīsteno rīcība, lai nodrošinātu vienlīdzīgas attieksmes pret abiem dzimumiem noteikuma vispusīgu piemērošanu visos pensijas sistēmas pīlāros neatkarīgi no tā, vai tā ir brīvprātīga, aroda vai obligāta sistēma.
Runājot par Test-Achats sprieduma ietekmi uz apdrošināšanas cenu līmeņiem, šķiet, ir pāragri izdarīt galīgos secinājumus. Tomēr pēc nedaudzajām pieejamajām liecībām šī ietekme šķiet ļoti maza.
Attiecībā uz direktīvas īstenošanu visas dalībvalstis ir īstenojušas pasākumus, lai direktīvu transponētu savos valsts tiesību aktos un lai izveidotu šai īstenošanai vajadzīgās procedūras un struktūras. Komisija neuzskata, ka šobrīd būtu jāierosina direktīvas grozījumi, un piešķirs prioritāti pārējo atlikušo transponēšanas problēmu risināšanai ar attiecīgajām dalībvalstīm, galvenokārt saistībā ar direktīvas 4. panta 5. punktā paredzētā izņēmuma piemērošanas jomu.
Turpmākajā piemērošanas darbā, kā arī valstu un ES judikatūrā būtu jāgūst skaidrojums dažiem no šajā ziņojumā izvirzītajiem jautājumiem. Pēc tam dalībvalstu galvenais uzdevums būs nodrošināt, lai to administratīvās un tiesu iestādes, kā arī līdztiesības iestādes sistemātiski nodrošinātu pilnīgu un praktisku aizsardzību cietušajiem. Komisija turpinās savas uzraudzības darbības un atbalstīs dalībvalstis, lai pilnībā īstenotu direktīvas potenciālu.
Padomes 2004. gada 13. decembra Direktīva 2004/113/EK, ar kuru īsteno principu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm, attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu, OV L 373, 21.12.2004., 37. lpp.
2011. gada 1. marta spriedums lietā C-236/09, OV C 130, 30.4.2011., 4. lpp.
Komisijas paziņojums „Pamatnostādnes par Padomes Direktīvas 2004/113/EK piemērošanu apdrošināšanai, ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas spriedumu lietā C-236/09” (Test-Achats), C(2011) 9497 final, 2011. gada 22. decembris, OV C 11, 13.1.2012.
Beļģija, Dānija, Latvija, Lietuva, Polija, Vācija.
Lieta C-196/87 Steymann, 1988. gada 5. oktobris, 9. un 12. punkts.
Skatiet, piemēram, lietu C-51/96 Deliège un C-191/97, Pacqué, 2000. gada 11. aprīlis, 46. punkts.
Skatiet, piemēram, lietu C-157/99 Smits and Peerbooms, 2001. gada 12. jūlijs, 57. punkts.
Tomēr diskriminācija dzimuma dēļ obligātajās sociālā nodrošinājuma shēmās ir Direktīvas 79/7/EEK darbības jomā.
Piemēram, ja persona savā dzīvoklī apakšizīrē istabu. Šādos gadījumos izņēmums, šķiet, attiektos pat uz situāciju, ja sludinājums par istabas īri tiktu publicēts avīzē vai internetā.
Skatiet lietu C-13/94 P v S and Cornwall County Council, 1996. gada 30. aprīlis, un lietu C-423/04, Richards v Secretary for Work and Pensions, 2006. gada 27. aprīlis.
Apvienotā Karaliste, Beļģija, Čehija, Slovākija un Zviedrija.
Plašāka informācija par dzimumidentitāti pieejama 2011. gada ziņojumā „Diskriminācija dzimuma, dzimumidentitātes un dzimuma izpausmju dēļ”, Eiropas juridisko ekspertu tīkls dzimumu līdztiesības jomā. Šis ziņojums ir pieejams: http://bookshop.europa.eu/en/trans-and- intersex-people-pbDS3212033/.
Sevišķi Austrijā.
Austrijā 2012. gadā tika saņemtas aptuveni 50 sūdzības, Beļģijā 1 vai 2 sūdzības gadā (dažas iesniedza transpersonas), Dānijā 15–20 gadījumi, Zviedrijā 5 gadījumi laikā no 2009. līdz 2013. gadam. Francija ziņoja par noteiktu un konkrētu datu trūkumu par uzmākšanos saistībā ar pieeju precēm un pakalpojumiem.
Čehija.
Bulgārija.
Lietuva un Latvija.
Piemēram, Dānijā. Līdzīgus gadījumus paziņoja Igaunija un Ungārija attiecībā uz restorāniem un Īrija attiecībā uz kinoteātriem un teātriem.
Ungārija un Latvija.
Apvienotā Karaliste.
Austrija, Beļģija, Dānija un Equinet.
Skatīt Equinet ziņojumu par līdztiesības iestādēm dažādās dalībvalstīs.
Skatīt it sevišķi lietu C-451/03, Servizi Ausiliari Dottori Commercialisti Srl, 2006. gada 30. marts, 45. punkts.
Beļģija un Ungārija.
Interesanti, ka dažas dalībvalstis, piemēram, Beļģija un Nīderlande, ir izvēlējušās savos tiesību aktos noteikt pilnīgu sarakstu ar nozarēm, kurās var izmantot šo izņēmumu, vai ir paredzējušas šādu iespēju.
Skatīt Equinet ziņojumu.
Viena vilciena kupeja (Čehijā) vai viens viesnīcas stāvs (Dānijā), kas paredzēts tikai sievietēm.
Informējusi Austrija, Beļģija, Dānija, Latvija, Polija un Slovēnija.
Informējusi Beļģija, Dānija un Vācija.
Informējusi Malta, Polija un Slovēnija.
Informējusi Slovēnija un Dānija.
Slovākija, Nediskriminācijas likuma 8.a sadaļa.
2010. gada likuma 158. sadaļa.
Leopoldstadt apgabaltiesa (31 C 649/09z-9). Skatīt arī 4.1. sadaļu iepriekš par to, ka Vācijas tiesas piemēro 4. panta 5. punktu salīdzināmā situācijā.
C-366/99, Griesmar, 2001. gada 29. novembris.
Dažās dalībvalstīs (piemēram, Apvienotajā Karalistē, Francijā, Itālijā un Vācijā) spriedums un tā īstenošana rosināja intensīvas debates un piesaistīja plašsaziņas līdzekļu lielu uzmanību.
Skatiet Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes (EAAPI) ziņojumu par Test-Achats sprieduma īstenošanu, EIOPA-CCPFI-13/091, 2014. gada 6. februāris.
Austrija, Bulgārija, Čehija, Francija, Grieķija, Horvātija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija, Slovēnija, Somija, Ungārija un Vācija.
Apvienotā Karaliste, Beļģija, Dānija, Īrija, Kipra, Nīderlande un Zviedrija.
Malta, Rumānija, Slovākija un Spānija.
Apvienotā Karaliste, Austrija, Beļģija, Dānija, Francija, Grieķija, Īrija, Latvija, Malta, Nīderlande, Slovēnija, Somija, Ungārija un Zviedrija.
Čehija, Igaunija, Kipra, Lietuva, Polija, Rumānija, Slovākija, Spānija un Vācija.
Luksemburga.
Tomēr EBTA tiesa pienācīgi ņems vērā attiecīgajos Eiropas Savienības Tiesas spriedumos noteiktos principus saskaņā ar Uzraudzības/EBTA tiesas līguma 3. panta 2. punktu.
Norvēģija jau 2014. gada 20. jūnijā pieņēma vajadzīgos grozījumus, kas stāsies spēkā 2015. gada 1. janvārī.
Bulgārija, Čehija, Dānija, Francija, Kipra, Latvija un Zviedrija.
Francija, Luksemburga, Insurance Europe, Eiropas Apdrošināšanas starpnieku federācija (BIPAR) un AAE. Dažās atbildēs arī minēja ierobežojumus saistībā ar apdrošināšanas prēmiju sistemātisku uzraudzību saskaņā ar ES konkurences tiesībām.
Piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Direktīva 2009/138/EK par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II).
Insurance Europe.
Kā noteikusi EAAPI savā jaunākajā patērētāju tendenču ziņojumā, EIOPA-BoS-13/175 rev1, 2013. gada 15. decembris.
Čehija, Horvātija, Lietuva, Polija un Somija.
Skatīt, piemēram, Komisijas ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei „Kopīgs ziņojums par Padomes 2000. gada 29. jūnija Direktīvas 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības („Rasu vienlīdzības direktīva”), un Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīvas 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju („Nodarbinātības vienlīdzības direktīva”), piemērošanu, 2014. gada 17. janvāris, COM(2014) 2 final.
Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „ES Tiesiskuma programma laikposmam līdz 2020. gadam — uzticēšanās, mobilitātes un izaugsmes stiprināšana Savienībā”, C(2014) 144 final, 2014. gada 11. marts.
C-318/13, Proceedings brought by X, 2014. gada 3. septembris.