IEVADS

Ņemot vērā Komisijas augstākās politiskās prioritātes[1], lielāka taisnīguma un ekonomikas efektivitātes nodrošināšanai iekšējā tirgū svarīga ir cīņa pret [nelikumīgu] izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Ar minēto programmu cieši saistīta arī cīņa pret to, ka uzņēmumi, izmantojot likumīgus līdzekļus, apiet uzņēmumu nodokļus.

Pretēji nelikumīgajai nodokļu nemaksāšanai, nodokļu apiešana parasti nav saistīta ar likuma pārkāpšanu. Tomēr daudzās nodokļu apiešanas formas neatbilst likuma garam, jo maksimāli plaši interpretē jēdzienu "likumīgs", lai līdz minimumam samazinātu uzņēmuma kopējo nodokļos maksājamo summu. Ar agresīviem nodokļu plānošanas paņēmieniem daži uzņēmumi izmanto nodokļu sistēmu juridiskās nepilnības un valsts noteikumu neatbilstības, lai apietu taisnīga apmēra nodokļus. Turklāt daudzās valstīs nodokļu režīmi ļauj uzņēmumiem mākslīgi novirzīt peļņu uz to jurisdikciju, tādējādi mudinot uz šādu agresīvu nodokļu plānošanu.

Šādas darbības iedragā taisnīgu sloga sadalījumu uz nodokļu maksātājiem, taisnīgu konkurenci uzņēmumu starpā un vienlīdzīgus konkurences apstākļus dalībvalstīm, kas iekasē peļņas nodokļus, kuri tām pēc likuma pienākas. Nodokļu politiku galvenokārt noteic valsts līmenī. Tomēr, lai nodrošinātu taisnīgāku nodokļu uzlikšanu un atbalstītu principu, ka nodokļi jāuzliek, ievērojot to, kur notikusi saimnieciskā darbība, Komisija pastiprina centienus palīdzēt dalībvalstīm iekšēja tirgū apkarot gan izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, gan nodokļu apiešanu.

Papildus nepieciešamajiem dalībvalstu centieniem vienkāršot un racionalizēt nodokļu sistēmas izšķirīgi svarīgs elements šo mērķu sasniegšanai ir nodokļu pārredzamība. Agresīva nodokļu plānošana, kaitnieciski nodokļu režīmi un krāpšana nodokļu jomā plaukst tur, kur ir sarežģīta vide un kur trūkst sadarbības. Cīņa pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un pret nodokļu apiešanu prasa, lai nodokļu dienesti būtu atvērtāki cits citam un lai valdības savā starpā intensīvāk sadarbotos. Uzņēmumiem jāuzņemas lielāka atbildība par savas nodokļu maksāšanas prakses pārredzamību un taisnīgumu.

ES ir pastāvīgi uzņēmusies vadošo lomu nodokļu labā pārvaldībā un daudzus gadus šajā jomā popularizējusi principus, kas tagad pakāpeniski tiek ieviesti visā pasaulē. Cīņā pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un pret nodokļu apiešanu pēdējā laikā esam izjutuši līdz šim nepieredzēti lielu virzītājspēku, ko grūtajā situācijā lielā mērā radījis sabiedrības pieprasījums pēc taisnīgas nodokļu sistēmas. Šis jaunais stimuls nodrošināt, lai ikviens maksā savu tiesu, jau nesis vērā ņemamus rezultātus ES un starptautiska līmenī. ES ir aktīvi piedalījusies ESAO/G20 darbā, kas bija saistīts ar pārredzamības standartu pārskatīšanu un ļaunprātīgas prakses nodokļu jomā apkarošanu visā pasaulē. BEPS[2] projektam, kas jāpabeidz 2015. gadā, pamatīgi jāreformē globālā nodokļu vide, nākotnē padarot to neuzņēmīgāku pret tiem, kas izvairās no nodokļu maksāšanas un veic agresīvu nodokļu plānošanu.

Kaut arī uzlabojumi ir gūti, tomēr nepieciešami vēl citi pasākumi, kas dalībvalstīm iekšējā tirgū ļautu aizsargāt savu nodokļu bāzi un uzņēmumiem taisnīgi konkurēt, vienlaikus nodrošinot arī pamattiesību ievērošanu, ieskaitot tiesības uz personas datu aizsardzību.

Paturot to prātā, šis paziņojums iepazīstina ar nodokļu pārredzamības tiesību aktu kopumu, kas vērsts uz visaktuālākajiem jautājumiem jomā. Tas ir pirmais solis, ko Komisija spērusi, īstenojot vērienīgo 2015. gada programmu cīņā pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un pret nodokļu apiešanu. Līdz vasarai tam sekos sīki izstrādāts rīcības plāns uzņēmumu nodokļu jomā, kur būs izklāstīts Komisijas viedoklis par taisnīgu un efektīvu nodokļu uzlikšanu uzņēmumiem Eiropas Savienībā un ierosinātas vairākas idejas, kā sasniegt šo mērķi, ieskaitot veidus, kā pastiprināt diskusijas Padomē un atkal atgriezties pie priekšlikuma par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KKUINB). Papildus izmaksu un administratīva sloga mazināšanai uzņēmumiem iekšējā tirgū KKUINB Eiropas Savienībā varētu kalpot par reālu līdzekli pret uzņēmumu nodokļu apiešanu.

NODOKĻU PĀRREDZAMĪBAS UZLABOŠANA: SASNIEGTS DAUDZ, DARĀMĀ VĒL DAUDZ

Pēdējos gados pārredzamības un ES nodokļu administrāciju sadarbības uzlabošanā sasniegts daudz.

Kopš 1997. gada dalībvalstis ir politiski apņēmušās īstenot taisnīgas nodokļu konkurences principus, kas izklāstīti Rīcības kodeksā attiecībā uz uzņēmējdarbības nodokļiem. Tās sadarbojas Rīcības kodeksa jautājumu grupā, lai rūpīgi izskatītu nodokļu režīmus un mēģinātu iekšējā tirgū garantēt labas pārvaldības principus nodokļu jautājumos. Kaut arī šis kodekss, kuru politiski apstiprinājušas dalībvalstis, nav juridiski saistošs, gadu gaitā tas tomēr ir veiksmīgi likvidējis vairākus kaitnieciskas nodokļu prakses veidus.

Komisija 2012. gadā iepazīstināja ar rīcības plānu, kurā bija paredzēti vairāk nekā 30 pasākumi cīņai pret krāpšanu nodokļu jomā un pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Daudzi no tiem bija konkrēti vērsti uz pieredzes apmaiņu nodokļu pārredzamības jomā un informācijas apmaiņu. Gūti vēra ņemami uzlabojumi šo pasākumu tālākā virzīšanā, un jau ir īstenota virkne svarīgu iniciatīvu.

Nozīmīgs panākums bija 2014. gadā pieņemtās direktīvas par administratīvo sadarbību[3] pārskatīšana. Tā nodrošina, ka Eiropas Savienībai ir stabils tiesiskais regulējums, kas paredz automātisku informācijas apmaiņu un banku noslēpumu pilnīgu izbeigšanu nodokļu uzlikšanas vajadzībām. Tādējādi dalībvalstīm tiek prasīts atbilstoši jaunajam ESAO/G20 globālajam standartam, kas attiecas uz automātisku informācijas apmaiņu starp jurisdikcijām, automātiski savstarpēji apmainīties ar ļoti dažādu finansiālo informāciju.

Svarīgs ES nodokļu pārredzamības programmas panākums ir arī sarunu pilnvaru pieņemšana stingrākiem nolīgumiem nodokļu jomā ar Šveici, Andoru, Monako, Sanmarīno un Lihtenšteinu. Komisija patlaban tuvojas sarunu noslēgumam ar piecām kaimiņvalstīm un ir iecerējusi līdz 2015. gada vasarai iesniegt priekšlikumu par to parakstīšanu. Nolīgumi būs daudz vērienīgāki nekā iepriekš paredzētie, jo tie būs saskaņoti ar jauno globālo standartu un nodrošinās ļoti plašu automātiskas informācijas apmaiņas tvērumu.

Citi ar 2012. gada rīcības plānu saistītie panākumi ir pārskatītas Mātesuzņēmumu un meitasuzņēmumu direktīvas pieņemšana ar mērķi nepieļaut, ka uzņēmumi īsteno konkrētus ļaunprātīgas nodokļu prakses veidus; labas nodokļu pārvaldības platformas izveide; PVN foruma izveide uzņēmumu un nodokļu dienestu dialogam. Lai veicinātu nodokļu pārredzamību, īstenotas atsevišķas praktiskas iniciatīvas, piemēram, standarta veidlapas informācijas apmaiņai un datorizētas veidlapas automātiskai informācijas apmaiņai par nefinanšu ienākumiem. Naudas plūsmu izsekošanas ziņā patlaban muitas dienesti sadarbojas, lai labāk izmantotu informāciju par skaidras naudas apriti.

Ceturtā Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīva, par kuru pavisam nesen vienojušies abi likumdevēji, arī veicina kapitāla plūsmu labākas pārredzamības mērķa sasniegšanu. Ieviešot finanšu izmeklēšanas struktūrām Eiropā pieejamu centrālu informācijas reģistru par īpašuma beneficiāriem, galvenais konkrētais mērķis ir labāk apkarot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu, taču netieši tas uzlabos cīņu pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.

Lai vēl vairāk uzlabotu pārredzamību nodokļu jautājumos, tiek turpināts darbs pie citām rīcības plāna iniciatīvām. Piemēram, pašlaik tiek izvērtēta Eiropas nodokļu maksātāju identifikācijas numura (NMIN) izveides īstenojamība, jo tādejādi automātiskas informācijas apmaiņas labad varētu ievērojami atvieglot nodokļu administrāciju darbu, kas saistīts ar nodokļu maksātāju identifikāciju. Turklāt Komisija apzina iespējamību paplašināt EUROFISC — rīku ātrai informācijas apmaiņai par krāpšanu, kas saistīta ar PVN nodokli —, lai izmantotu to arī tiešajiem nodokļiem. Tādejādi dalībvalstīm būtu vieglāk atklāt bieži sastopamas krāpšanas shēmas un agresīvas nodokļu plānošanas tendences un ātri informēt par tām citai citu.

Komisija ziņos arī par to, kā dalībvalstis īstenojušas 2012. gada ieteikumu par nodokļu oāzēm, kurā izklāstīts to standartu minimums labai pārvaldībai nodokļu jomā, kurus ES starptautiskajiem partneriem vajadzētu ievērot. Pamatojoties uz šo ziņojumu, Komisija izvērtēs, vai tādēļ, lai attiecībā pret trešām valstīm nodrošinātu saskaņotu un konsekventu ES rīcībpolitiku nodokļu pārredzamības jomā, nepieciešami papildu pasākumi.

NODOKĻU PĀRREDZAMĪBAS UZLABOŠANA EIROPAS SAVIENĪBĀ UN ĀRPUS TĀS

Kaut arī ir gūti uzlabojumi, vēl aizvien nepieciešama papildu rīcība ES līmenī, ņemot vērā nodokļu apiešanas mērogu[4], nenovērstos trūkumus pārredzamības un sadarbības noteikumos, nodokļu sistēmu sarežģītību un agresīvās nodokļu plānošanas komplicētību.

Konkrēti, valstu nodokļu administrēšanas iestādēm bieži trūkst nepieciešamās informācijas par citu valstu nodokļu režīmu un prakses ietekmi uz to nodokļu sistēmām. Komisijas veiktās priekšizmeklēšanas, Rīcības kodeksa jautājumu grupas (uzņēmējdarbības nodokļi) darbs un nesen paustie sabiedrības viedokļi reāli liecina, ka dalībvalstu uzņēmumu nodokļu režīmos taisnīgas nodokļu konkurences labad nepieciešams uzlabot pārredzamību.

Īpašu uzmanību šajā ziņā prasa nodokļu nolēmumi. Nodokļu nolēmumi galvenokārt tiek izdoti, lai nodrošinātu juridisko noteiktību, un principā tie nerada problēmas. Tomēr, ja tos izmanto selektīvu nodokļu atvieglojumu piedāvāšanai vai mākslīgai peļņas novirzīšanai uz vietām, kur nodokļi ir mazi vai to nav, tie izkropļo konkurenci un samazina dalībvalstu nodokļu bāzi. Komisija jau veic valsts atbalsta izmeklēšanu attiecībā uz vairāku dalībvalstu nodokļu nolēmumiem un ir lūgusi visas dalībvalstis iesniegt informāciju par to praksi nodokļu nolēmumu jomā, lai noteiktu, vai selektīvie nodokļu atvieglojumi rada konkurences izkropļojumus iekšējā tirgū[5].

Arī pārredzamības prasību nostiprināšana Eiropas Savienībā dos tai papildu uzticamību vērienīgas pārredzamības programmas popularizēšanai pasaulē. 2015. gadā OECD/G20 BEPS projekts būtu jāpabeidz, un ES jāturpina aktīva rīcība šajā starptautiskajā reformu procesā.

Tāpēc nodokļu pārredzamības tiesību aktu kopumā, lai Eiropas Savienībā cīnītos pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un pret uzņēmumu nodokļu apiešanu, Komisija izklāstījusi vairākus pasākumus, ko nodokļu pārredzamības veicināšanai var pieņemt īsā laikā, un tas nodrošina saikni starp nodokļu uzlikšanas vietu un reālo saimnieciskās darbības vietu, kā arī popularizē līdzīgus standartus pasaulē.

Tie ir šādi.

1. Stingra pārredzamības iedibināšana attiecībā uz nodokļu nolēmumiem

Nodokļu nolēmumi, kas nosaka zemu nodokli vienā dalībvalstī, var vilināt uzņēmumus mākslīgi novirzīt peļņu uz šīs valsts jurisdikciju. Tas var izraisīt ne vien nopietnu nodokļu bāzes samazināšanu, bet var dot papildu stimulu agresīvai nodokļu plānošanai un uzņēmumu nodokļu apiešanai.

Patlaban dalībvalstu dienesti maz apmainās ar informāciju par nodokļu nolēmumiem. Dalībvalstis, kuru ieņēmumus nelabvēlīgi ietekmē citu dalībvalstu nodokļu nolēmumi, nevar spert nepieciešamos atbildes soļus. Atbilstoši kopīgajiem pūliņiem apkarot uzņēmumu nodokļu apiešanu ir steidzami jāpanāk labāka pārredzamība un intensīvāka informācijas apmaiņa par pārrobežu nodokļu nolēmumiem, ieskaitot vienošanās par transfertcenu noteikšanu.

Tāpēc Komisija nāk klajā ar priekšlikumu, kas attiecas uz automātisku informācijas apmaiņu par pārrobežu nodokļu nolēmumiem. Valsts nodokļu dienestiem būs pienākums ar pārējām dalībvalstīm regulāri automātiski apmainīties ar pamatinformāciju par to pieņemtajiem pārrobežu nodokļu nolēmumiem. Dalībvalstis, kas saņems informāciju, pēc vajadzības varēs lūgt papildu informāciju. Komisija ierosina šīs jaunās prasības iestrādāt spēkā esošajā informācijas apmaiņas tiesiskajā regulējumā, grozot Direktīvu par administratīvo sadarbību. Tādējādi būs iespējams ātri ieviest automātisku informācijas apmaiņu par nodokļu nolēmumiem, jo nepieciešamās procedūras un procesi jau tiek izmantoti.

2. Tiesību aktu racionalizēšana automātiskas informācijas apmaiņas jomā

2014. gada marta panāktā vienošanās par pārskatītu Uzkrājumu nodokļa direktīvu bija ļoti ievērojams pavērsiens. Tā paplašina informācijas loku, ar kuru dalībvalstis automātiski apmainīsies attiecībā uz ienākumiem, kas saistīti ar uzkrājumiem. Taču drīz pēc tam 2014. gada decembra pārskatītā Direktīva par administratīvo sadarbību izvirzīja vēl vērienīgākus mērķus nekā Uzkrājumu nodokļa direktīva. Ar minēto direktīvu visas dalībvalstis ir apņēmušās atbilstoši jaunajam ESAO starptautiskajam standartam automātiski apmainīties ar visu veidu finansiālo informāciju nodokļu vajadzībām.

Noteikumi par būtību un procedūrām, kas iepriekš bija ietverti ES Uzkrājumu nodokļa direktīvā, tagad ir ietverti Direktīvas par administratīvo sadarbību darbības jomā, kas ir daudz plašāka. Lai izvairītos no šīs jomas ES tiesību aktu dublēšanās un pārklāšanās, nodokļu pārredzamības tiesību aktu ietvaros Komisija ierosina atcelt Uzkrājumu nodokļa direktīvu. Tādejādi tiktu nodrošināts vienkāršāks un racionālāks tiesiskais regulējums uzņēmumiem un nodokļu administrācijām.

3. Potenciālo nākotnes pārredzamības iniciatīvu novērtējums

Komisija novērtēs, vai būtu jāparedz publiskot vēl citu veidu informāciju par uzņēmumu nodokļiem ārpus administratīvās sadarbības un vai būtu jānodrošina publiska piekļuve ierobežotam daudznacionālu uzņēmumu nodokļu informācijas kopumam.

Šādas pārredzamības prasības patlaban ir noteiktas bankām (IV kapitāla prasību direktīvā) un, koncentrējoties uz maksājumiem valstij, lieliem ieguves rūpniecības un mežu izstrādes uzņēmumiem (Grāmatvedības direktīvā), paredzot sniegt pārskatus par katru valsti atsevišķi (CBCR). Ja pienākumu publiskot konkrētu nodokļu informāciju attiecinātu uz daudznacionāliem uzņēmumiem visās nozarēs, sabiedrībai būtu iespējams rūpīgāk kontrolēt uzņēmumus un informētība par to praksi nodokļu jomā būtu lielāka. Tādējādi tiktu izveidoti vienlīdzīgi konkurences apstākļi ES uzņēmumiem un sektoru noteikšanas ziņā novērsta juridiskā sarežģītība.

Tomēr šādas iespējamas iniciatīvas mērķus un darbības jomu vajadzētu noteikt ļoti precīzi. Lai noteiktu ieguvumus, izmaksas un nepieciešamos aizsargpasākumus, piemēram, datu aizsardzības, darījumdarbības noslēpumu aizsardzības u. c. ziņā, nepieciešama padziļināta analīze un iespējamās ietekmes novērtēšana, aptverot starptautiskās konkurētspējas dimensiju un ņemot vērā darbu, kas veikts saistībā ar nozaru tiesību aktiem, kas jau ir spēkā. Lai savāktu un analizētu iespējamo scenāriju izvērtēšanai vajadzīgo pierādījumu bāzi, tiks sākta ietekmes novērtēšana. Jāapsver arī ESAO BEPS kontekstā risināmais jautājums par pārredzamības prasībām attiecībā uz agresīvu nodokļu plānošanu, ņemot vērā, piemēram, ar šādu noteikumu transponēšanu ES tiesībās saistītās izmaksas un ieguvumus no tās.

4. Rīcības kodeksa attiecībā uz uzņēmējdarbības nodokļiem pārskatīšana

Rīcības kodekss attiecībā uz uzņēmējdarbības nodokļiem ir bijis svarīgs rīks kaitniecisku nodokļu režīmu apstrīdēšanai. Kaut arī kodekss ir brīvprātīgi piemērojams starpvaldību dokuments, ar to dalībvalstīs nodokļu jomā ir izdevies likvidēt konkrētus kaitnieciskas prakses veidus. Tomēr nesen ir akcentējusies kodeksa darbības jomas ierobežotība un trūkumi Rīcības kodeksa jautājumu grupas pilnvarās. Piemēram, diskusijās par to, vai triju dalībvalstu “patentlodziņa” režīmi bijuši kaitnieciski vai ne, grupa sākotnēji nespēja pieņemt lēmumu, jo kodeksā izklāstītie kritēriji nebija pienācīgi, lai izvērtētu šo mūsdienīgo nodokļu stimulu veidu. Sarežģīto jauno problēmu dēļ, kas jāatrisina, lai nodrošinātu taisnīgu nodokļu sistēmu, Rīcības kodeksa jautājumu grupai jārīkojas izlēmīgāk un nepieciešama stingrāka uzraudzība, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis pilda savas saistības. Tāpēc Komisija apsver, kā iespējams uzlabot rīcības kodeksu un grupas darbu padarīt lietderīgāku. Komisijas atziņas tiks iesniegtas dalībvalstīm un iestrādātas rīcības plānā uzņēmumu nodokļu jomā, kas būtu jāpieņem līdz vasarai.

5. Nodokļu iztrūkuma kvantitatīvā novērtējuma uzlabošana

Nodokļu iztrūkums ir starpība starp maksājamajiem nodokļu ieņēmumiem un summu, ko faktiski iekasē valsts iestādes. Izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešana nav vienīgais nodokļu iztrūkuma cēlonis, sava loma ir arī tādiem citiem faktoriem kā administratīvām kļūdām un bankrotiem. Tomēr būtisks rādītājs par to, cik liels ir apzinātas nodokļu noteikumu neievērošanas mērogs, ir statistika par nodokļu iztrūkumu.

Ir daudz pierādījumu, ka izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un uzņēmumu nodokļu apiešana ES ir pastāvīga, un daudzi aprēķini liecina, ka ik gadu valstu budžetiem tās izmaksā miljardus euro. Tomēr šo darbību slepenība kopā ar aprēķinu trūkumu vairākās dalībvalstīs nozīmē, ka precīzi skaitļi nav pieejami. Uzticama statistika par izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanas biežumu un ietekmi ļautu noteikt mērķtiecīgākus rīcībpolitikas pasākumus un kritērijus, kā mērīt ar tiem gūtos uzlabojumus.

Tāpēc Komisija, arī Eurostat, sadarbībā ar dalībvalstīm centīsies apzināt, cik lielā mērā salīdzināmākus un uzticamākus datus varētu apkopot attiecībā uz izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanas mērogu un ietekmi uz ekonomiku. Lai veicinātu labāku pārredzamību dalībvalstu starpā attiecībā uz datiem par nodokļu iztrūkumu katrā valstī un nodokļu iztrūkuma aprēķina metodiku, izveidota projekta grupa FISCALIS.

6. Labākas nodokļu pārredzamības veicināšana starptautiskā līmenī

Eiropas Savienībai ilgstoši bijuši vadošā loma pasaulē labas nodokļu pārvaldības standartu jomā, un tā dedzīgi atbalstījusi ESAO/G20 BEPS projektu, lai starptautiski apkarotu uzņēmumu nodokļu apiešanu. BEPS izstrāde jāpabeidz 2015. gadā. ES jāturpina spēcīgi ieguldīt šajā projektā un jāvirza vērīgais jaunais starptautiskais nodokļu regulējums.

Gaidāms, ka ar BEPS projektu tiks ieviesti pasākumi spontānai informācijas apmaiņai nodokļu dienestu starpā par preferenciāliem nodokļu nolēmumiem. Šādi noteikumi būtu mazāk vērienīgi nekā pasākumi, ko šodien ierosina ES, un, pretēji ES noteikumiem, tie nebūtu juridiski saistoši. Tāpēc ES turpinās popularizēt ideju par globālu automātisku informācijas apmaiņu par nodokļu nolēmumiem.

Komisija sadarbojas arī ar ESAO un citiem starptautiskajiem partneriem, lai nodrošinātu, ka BEPS rīcības plānā tiktu ņemti vērā ar spējām saistītie ierobežojumi jaunattīstības valstīm, un lai atbalstītu tās centienos nostiprināt savas nodokļu sistēmas un cīnīties pret nelegālām finanšu plūsmām. Lai partnervalstis varētu sasniegt savus attīstības mērķus un īstenot globālo attīstības programmu laikposmam pēc 2015. gada, tām būtiski svarīga darbības joma ir finanšu pārredzamības un taisnīguma uzlabošana.

Bez tam, strādājot pie iespējamām tālākām pārredzamības iniciatīvām, Komisija apsvērs arī to, vai vēl lielāka pārredzamība varētu uzlabot dalībvalstu spēju tikt galā ar kaitniecisku nodokļu praksi un peļņas novirzīšanu uz citām valstīm ārpus ES; kā šādu pārredzamību panākt un kā tā ietekmētu ES uzņēmumu starptautisko konkurētspēju.

SECINĀJUMS

Ar šajā paziņojumā izklāstīto iniciatīvu kopumu Komisija sāk īstenot apņemšanos virzīt spēcīgu un vērienīgu programmu pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un uzņēmumu nodokļu apiešanu.

Eiropas Parlaments, Padome un daudzi pilsoniskās sabiedrības locekļi ir aicinājuši steidzami un reāli rīkoties, lai uzlabotu nodokļu pārredzamību jo īpaši uzņēmumu nodokļu apiešanas jomā. Nodokļu pārredzamības tiesību aktu kopums ir pirmais solis šā aicinājuma izpildē. Tiesību aktu kopumā ierosinātie pasākumi var būtiski samazināt izvairīšanos no uzņēmumu nodokļu maksāšanas un šā nodokļa apiešanu un nodrošināt taisnīgāku konkurenci dalībvalstu starpā. Tādējādi var arī atbalstīt ES vietu globālās nodokļu pārredzamības programmas avangardā.

Komisija aicina Padomi pieņemt iesniegtos tiesību aktu priekšlikumus, atzīstot to par augstu politisku prioritāti. Komisijas nākamais solis būs līdz vasarai iesniegt rīcības plānā uzņēmumu nodokļu jomā, kurā būs izklāstīti papildu pasākumus pret nodokļu apiešanu un kaitniecisku nodokļu konkurenci.

[1] Jauns sākums Eiropai. Politikas pamatnostādnes nākamajai Eiropas Komisijai (2014. gada jūlijs).

[2] Nodokļu bāzes samazināšana un peļņas novirzīšana.

[3] Padomes Direktīva 2014/107/ES, ar ko groza Direktīvu 2011/16/ES.

[4] Par to, cik liels ir nodokļu apiešanas mērogs vispār un konkrētiem uzņēmumiem, ir daudz dažādu aprēķinu un ziņojumu no nodokļu administrācijām, NVO, akadēmisko aprindu pārstāvjiem un preses. Skaitliskais radītājs, kas kvantitatīvi raksturo uzņēmumu nodokļu apiešanu, nav precīzi zināms, tomēr valda vienprātība, ka tas varētu būt ievērojams. Viens no lielākajiem aprēķinātajiem skaitļiem ir 860 miljardi euro gadā attiecībā uz izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un 150 miljardi euro gadā attiecībā uz nodokļu apiešanu. Saite uz pētījumu — http://europeansforfinancialreform.org/en/system/files/3842_en_richard_murphy_eu_tax_gap_en_120229.pdf. ]

[5] http://europa.eu/rapid/press-release_IP-14-2742_en.htm