Ievads

Stratēģija “Eiropa 2020”, kas ir ES integrēta ilgtermiņa stratēģija nodarbinātībai un izaugsmei, tika ieviesta 2010. gadā. Lai sasniegtu mērķi par gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi Eiropā, stratēģija pamatojas uz pieciem pamatmērķiem nodarbinātības, pētniecības un izstrādes, klimata un enerģētikas, izglītības, kā arī nabadzības un sociālās atstumtības apkarošanas jomā, ko katra dalībvalsts ir iekļāvusi savos valsts mērķos. Šī stratēģija tiek īstenota un uzraudzīta Eiropas pusgada ietvaros. Turklāt tā ir kļuvusi par visaptverošu satvaru dažādiem politikas pasākumiem ES un valstu līmenī. Jo īpaši stratēģija ir kalpojusi par orientieri Eiropas strukturālo un investīciju fondu izstrādei un plānošanai 2014. – 2020. gadā.

Pēc pirmajiem stratēģijas īstenošanas gadiem un pusceļā uz 2020. gada mērķi Komisija sāka sabiedrisko apspriešanu, lai izvērtētu stratēģijas mērķu līdzšinējo izpildi. Tas, ka stratēģijas “Eiropa 2020” pirmie gadi sakrita ar nopietnu finanšu un ekonomikas krīzi, būtiski ietekmēja progresu virzībā uz stratēģijas mērķiem. Turklāt īstermiņa politikas apsvērumi bieži vien bija svarīgāki par ilgtermiņa pieejām. Rezultāti Eirobarometra jaunākajā aptaujā par stratēģiju “Eiropa 2020”[1] liecina, ka ES pilsoņi atbalsta ES vispārējo atbildes reakciju uz krīzi. Respondentu vidū ir gandrīz divreiz vairāk cilvēku, kuri uzskata, ka ES dodas pareizajā virzienā, lai izkļūtu no krīzes un risinātu ar to saistītās problēmas, nekā to, kuri tā nedomā.

Šajā paziņojumā ir izklāstīti galvenie konstatējumi sabiedriskajā apspriešanā, kas tika rīkota laikā no 2014. gada maija līdz oktobrim, lai apkopotu ieinteresēto personu viedokļus par stratēģijas „Eiropa 2020” koncepciju un rezultātiem. Tam ir pievienots jaunākais ziņojums par pašreizējo stāvokli attiecībā uz stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu īstenošanu[2].

Kopsavilkums

Stratēģijas “Eiropa 2020” sabiedriskā apspriešana notika no 2014. gada 5. maija līdz 31. oktobrim. Tās mērķis bija apkopot ieinteresēto personu pieredzi, lai izdarītu secinājumus par stratēģijas īstenošanas pirmajiem gadiem un ņemtu tos vērā pārskatīšanā.

Kopā tika saņemtas 755 atbildes no 29 valstīm. Sociālie partneri, interešu grupas un nevalstiskās organizācijas ir visplašāk pārstāvētā respondentu kategorija, kam seko dalībvalstu valdības un publiskās iestādes, privātpersonas, ideju laboratorijas, akadēmiskās aprindas, fondi un uzņēmumi.

Galvenie sabiedriskās apspriešanas secinājumi ir šādi.

- “Eiropa 2020” tiek uzskatīta par atbilstošu un visaptverošu satvaru, kas veicina nodarbinātību un izaugsmi ES un valstu līmenī. Stratēģijas mērķi un prioritātes ir piemēroti, ņemot vērā pašreizējās un nākotnes problēmas.

- Pieci pamatmērķi ir svarīgi katalizatori, kas veicina nodarbinātību un izaugsmi un palīdz nodrošināt stratēģijas virzību uz mērķi.

- Lielākā daļa pamatiniciatīvu ir sasniegušas savu mērķi, tomēr to atpazīstamība joprojām ir vāja.

- Ir iespējams un nepieciešams uzlabot stratēģijas īstenošanu, palielinot atbildību un iesaistīšanos uz vietas.

1. Stratēģijas “Eiropa 2020” sabiedriskās apspriešanas konteksts

Eiropas Komisija 2014. gada martā publicēja paziņojumu “Stratēģijas "Eiropa 2020" gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei novērtējums”[3], kura mērķis ir izvērtēt, ko ES un tās dalībvalstis ir panākušas stratēģijas īstenošanā četrus gadus pēc tās ieviešanas, un sagatavot pamatu stratēģijas pārskatīšanai.

Pusceļā uz 2020. gada termiņu izaugsmes un nodarbinātības mērķi ir īstenoti tikai daļēji, jo īpaši krīzes ietekmes dēļ. Krīzes sekas joprojām ir ļoti jūtamas, jo īpaši darba tirgos, turklāt ES līmeņa bezdarbs joprojām ir ļoti augsts un situācijas dažādās dalībvalstīs ievērojami atšķiras. Lielākās bažas joprojām rada augstais jauniešu bezdarba līmenis vairākās dalībvalstīs un ilgtermiņa bezdarba līmeņa paaugstināšanās. Sociālajā jomā krīze ir palielinājusi nabadzību, sociālo atstumtību un nevienlīdzību. Situācija ir īpaši sarežģīta dažās dalībvalstīs, kur ir palielinājusies materiālā nenodrošinātība un pieaudzis bezdarbnieku mājsaimniecību īpatsvars. Krīzes kulminācijas laikā nepieciešamība kontrolēt publiskos izdevumus samazināja pētniecības un izstrādes izdevumus vairākās dalībvalstīs. Tagad, kad galvenā uzmanība pakāpeniski tiek pārnesta no krīzes radītajām ārkārtas situācijām uz stabilu pamatu izveidošanu nodarbinātībai un izaugsmei, svarīgi ir, lai dalībvalstis par prioritāti nosaka izaugsmi veicinošus izdevumus, piemēram, ieguldījumus pētniecībā un izstrādē. Izaugsmi turpina ietekmēt arī dažādas ilgtermiņa tendences, piemēram, demogrāfiskās pārmaiņas, globalizācija un starptautisko partneru radīta konkurence, ražīguma un digitalizācijas problēmas, kā arī spiediens uz resursiem un vides problēmas.

Turklāt krīze ir arī ietekmējusi virzību uz stratēģijas “Eiropa 2020” pamatmērķu sasniegšanu. Krīze ir atstājusi nepārprotamu negatīvu ietekmi uz nodarbinātību un nabadzības līmeni un ir ierobežojusi virzību uz dažu citu mērķu sasniegšanu, izņēmums ir vienīgi tās ietekme uz siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu. Neraugoties uz krīzi, ir novērotas pozitīvākas strukturālās tendences, piemēram, attiecībā uz izglītības līmeni, enerģijas avotu ilgtspējīgākas kombinācijas veidošanu un oglekļa dioksīda emisiju intensitātes samazināšanu ekonomikā. Tā rezultātā globālā mērogā ES virzās uz to, lai izpildītu savus mērķus izglītības, klimata un enerģētikas jomā vai cieši pietuvotos tiem. Tas neattiecas uz nodarbinātību, pētniecību un izstrādi un nabadzības samazināšanu, kur krīzes ietekme ir bijusi visvairāk jūtama. Visās jomās ir jāturpina pūliņi, lai nostiprinātu progresu un virzītos uz priekšu.

Stratēģijas „Eiropa 2020” mērķi uzliek politiskas saistības[4]. Šo mērķu politiskais raksturs izriet no stratēģijas un atspoguļo galveno lomu, kas valstu valdībām būtu jāuzņemas stratēģijas īstenošanā saskaņā ar subsidiaritātes principu. Tomēr vairumā jomu valstu mērķi nav pietiekami vērienīgi, lai kumulatīvi sasniegtu ES mērķu vērienīgumu. Piemēram, ja visas dalībvalstis sasniegtu savus individuālos valstu mērķus, kopējie ieguldījumi pētniecībā un izstrādē ES līmenī būtu 2,6 % no IKP 2020. gadā, kas ir mazāk nekā ES noteiktie 3 %. Šīs dažādu pakāpju saistības ir atspoguļotas arī atšķirīgajos ES līmeņa politiskajos risinājumos un mērķos.

Stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu īstenošanas nevienmērīgo progresu daļēji var skaidrot ar atšķirīgajiem termiņiem, kādos strukturālās reformas rada pilnīgu ietekmi uz ekonomiku. Lai gan strukturālo reformu gaita un kvalitāte dažādās dalībvalstīs ir bijusi atšķirīga, lielākā daļa dalībvalstu ir sākušas īstenot svarīgas strukturālas reformas darba tirgos, lai tos padarītu izturīgākus nākotnē, preču un pakalpojumu tirgos, lai uzlabotu to darbību un veicinātu resursu efektīvu sadali, un valsts pārvaldes iestādēs, lai uzlabotu to efektivitāti. Tomēr šīm reformām ir vajadzīgs laiks, lai tās vainagotos panākumiem un kļūtu pamanāmas, tādējādi to ātra un pilnīga īstenošana ir izšķiroši svarīga.

Arvien pieaugošās atšķirības dalībvalstu starpā un nereti pašās dalībvalstīs ir kavējušas virzību uz stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem. Krīze ir palielinājusi atšķirības starp dalībvalstīm ar vislabākajiem un vissliktākajiem rādītājiem, nevis radījusi vēlamo konverģenci starp mūsu tautsaimniecībām. Turklāt palielinās atšķirības starp reģioniem dalībvalstu iekšienē un dalībvalstu starpā. Piemēram, 2013. gadā atšķirība starp vislabāko un vissliktāko rādītāju attiecībā uz iedzīvotāju nodarbinātības līmeni vecuma grupā no 20 līdz 64 gadiem bija 26,9 procentu punkti, un nodarbinātības līmenis svārstījās no 52,9 % Grieķijā līdz 79,8 % Zviedrijā. To var salīdzināt ar situāciju 2000. gadā, kad zemāko sniegumu no augstākā snieguma šķīra 22,7 procentu punkti, nodarbinātības līmenim svārstoties no 55,3 % Bulgārijā līdz 78,0 % Dānijā.

STRATĒĢIJAS “EIROPA 2020” MĒRĶI ES LĪMENĪ || JAUNĀKIE DATI

Palielināt 20–64 gadus veco iedzīvotāju nodarbinātības līmeni līdz vismaz 75 % || 68,4 % (2013. g.)

Palielināt ieguldījumus pētniecībā un izstrādē līdz 3 % no IKP || 2,02 % (2013. g.)

Samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par vismaz 20 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni || 17,9 % samazinājums (2012. g.)

Palielināt atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanu galīgajā enerģijas patēriņā līdz 20 % || 14,1 % (2012. g.)

Palielināt energoefektivitāti par 20 % (mērot primārās enerģijas patēriņa un enerģijas galapatēriņa izteiksmē) || Primārās enerģijas patēriņš: energoefektivitātes palielinājums par 11,9 % (2013. g.) Enerģijas galapatēriņš: energoefektivitātes palielinājums par 12,8 % (2013. g.)

Samazināt izglītību un apmācību priekšlaicīgi pārtraukušo personu īpatsvaru, lai tas nepārsniegtu 10 % || 12,0 % (2013. g.)

Palielināt to 30–34 gadus veco iedzīvotāju īpatsvaru, kuri ir ieguvuši augstāko izglītību, līdz vismaz 40 % || 36,9 % (2013. g.)

Vismaz 20 miljoniem cilvēku novērst nabadzības un sociālās atstumtības risku (kas atbilst mērķim par 96,6 miljoniem) || 121,6 miljoni cilvēku, kuriem draud nabadzība vai sociālā atstumtība (2013. g.)[5]

Avots: Eiropas Komisija

Ņemot vērā iepriekš minēto, viens no stratēģijas “Eiropa 2020” sabiedriskās apspriešanas mērķiem bija gūt dziļāku izpratni par stratēģijas īstenošanu praksē. Tā kā šī stratēģija tika izveidota partnerībā starp ES un tās dalībvalstīm, tās panākumi lielā mērā ir atkarīgi no valstu valdību, parlamentu, vietējo un reģionālo iestāžu, sociālo partneru, citu ieinteresēto personu un pilsoniskās sabiedrības apņemšanās un iesaistīšanās. Tādēļ svarīgi bija apkopot visu stratēģijas īstenošanā iesaistīto personu viedokļus un izmantot viņu pieredzi un labāko praksi.

2. Stratēģijas “Eiropa 2020” sabiedriskās apspriešanas galvenie rādītāji

Stratēģijas “Eiropa 2020” sabiedriskā apspriešana notika no 2014. gada 5. maija līdz 31. oktobrim. Apspriešanā tika izmantoti vairāki instrumenti, lai optimizētu tās redzamību un veicinātu līdzdalību. Papildus paziņojumam par sabiedrisko apspriešanu tīmekļa vietnē "Jūsu balss Eiropā" īpaši izveidotā tīmekļa vietnē[6], kurā norādītas saites uz galvenajiem dokumentiem saistībā ar stratēģiju "Eiropa 2020", bija iespējams aizpildīt anketu un iesniegt nostājas dokumentu. Komisija izstrādāja šo anketu, lai apkopotu viedokļus par stratēģijas pirmajiem gadiem un idejas par tās turpmāko attīstību. Šajā tīmekļa vietnē ir iekļauta arī sadaļa, kurā publicēti saņemtie viedokļi[7].

Sabiedriskajā apspriešanā piedalījās 755 respondenti. Atbilžu sadalījums pa valstīm liecina, ka pārsvarā tās snieguši respondenti Beļģijā, kur atrodas Eiropas līmeņa interešu grupas. Līdzdalības rādītājs bija ļoti zems Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs. Trešo valstu dalībnieki bija no Norvēģijas, Šveices, Kanādas un Amerikas Savienotajām Valstīm. Dalībnieki pārstāv plašu stratēģijas “Eiropa 2020” ieinteresēto personu loku. Sociālie partneri, interešu grupas un nevalstiskās organizācijas veido visplašāk pārstāvēto kategoriju (41 %), kam seko dalībvalstu valdības un publiskās iestādes, tostarp vietējās un reģionālās iestādes (20 %), privātpersonas (19 %), kā arī ideju laboratorijas, akadēmiskās aprindas un fondi (14 %). Uzņēmumi veido 6 % respondentu, kas ir salīdzinoši zems rādītājs, ko līdzsvaro uzņēmumus pārstāvošo interešu grupu augstāks rādītājs. Lielākā daļa dalībnieku apsprieda visas stratēģijas “Eiropa 2020” jomas, un sadalījums starp specializētajām atbildēm kopumā ir līdzsvarots.

Respondentu sadalījums pa ieinteresēto personu kategorijām

 Avots: Eiropas Komisija

Sadalījums pa aptvertajām jomām atspoguļo stratēģijas “Eiropa 2020” iekļaujošo raksturu. Lielākā daļa dalībnieku savās atbildēs aptvēra visas stratēģijas jomas, tostarp ekonomikas un finanšu lietas, konkurētspēju, rūpniecību, vienoto tirgu, nodarbinātību, pētniecību, attīstību un inovāciju, digitālo ekonomiku, klimatu, enerģētiku un resursu efektīvu izmantošanu, izglītību un apmācību, kā arī nabadzību un sociālo atstumtību. Uz konkrētām jomām orientēto atbilžu sadalījums kopumā ir līdzsvarots.

Papildus oficiālajām atbildēm sabiedriskajā apspriešanā ES un valstu iestādes deva savu ieguldījumu arī diskusijās par stratēģijas pārskatīšanu. Pēc Padomes prezidentvalsts Itālijas iniciatīvas šī pārskatīšana tika apspriesta lielākajā daļā Padomes nozaru struktūru. Balstoties uz šo diskusiju rezultātiem, prezidentvalsts iesniedza kopsavilkumu Vispārējo lietu padomes 2014. gada decembra sanāksmē[8]. Kopš stratēģijas ieviešanas svarīga nozīme ir bijusi Eiropas Parlamentam, kurš ir mudinājis valstu parlamentus sniegt savu ieguldījumu. Pēdējos mēnešos ir notikušas vairākas viedokļu apmaiņas ar valstu parlamentiem par stratēģiju “Eiropa 2020” un tās turpmāko attīstību.

Diskusijas par stratēģijas “Eiropa 2020” pārskatīšanu radīja lielu interesi un mobilizēja ieinteresētās personas, kuras ir iesaistītas stratēģijas īstenošanā. Reģionu komiteja, darbojoties uzraudzības forumā, un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja ir bijušas īpaši aktīvas un rīkojušas viedokļu apmaiņu un diskusijas saistībā ar stratēģijas “Eiropa 2020” jautājumiem. Ar to Eiropas Komisijas amatpersonu atbalstu, kuras atbild par Eiropas pusgadu, dalībvalstīs tika organizēti dažādi pasākumi saistībā ar stratēģiju kopumā vai dažiem tās aspektiem. Šie pasākumi ir ļāvuši bagātināt dialogu ar visām ieinteresētajām personām, veidot saikni starp dažādiem ieinteresēto personu tīkliem un uz vietas gūt pieredzi un labāko praksi, lai to ņemtu vērā stratēģijas pārskatīšanā.

3. Stratēģijas “Eiropa 2020” sabiedriskās apspriešanas galvenie rezultāti

3.1. Stratēģijas “Eiropa 2020” tvērums un mērķi joprojām ir atbilstoši

ES stratēģija nodarbinātībai un izaugsmei ir saņēmusi pārliecinošu atbalstu. Lielākā daļa respondentu (86 %) uzskata, ka turpmākajos gados Eiropai ir vajadzīga vispusīga un visaptveroša vidēja termiņa stratēģija nodarbinātībai un izaugsmei, bet tikai 14 % respondentu ir dalītas domas vai negatīvs viedoklis par šo jautājumu. Šī pēdējā respondentu grupa, ko veido galvenokārt privātpersonas, uzskata, ka ES galvenā uzmanība būtu jāpievērš pastāvošo instrumentu īstenošanai, ka sociālā, ekonomiskā un vides attīstība ir svarīgāka nekā izaugsme un ka lēmumu pieņēmējiem būtu jāatmet ideja par bezgalīgu izaugsmi. Vairākums dalībnieku šo stratēģiju sasaista ar viņu darbības jomu un atzinīgi novērtē tās visaptverošo kapacitāti. Par piemērotu tiek atzīta stratēģijas trīspusējā pieeja, proti, “gudra, ilgtspējīga un integrējoša izaugsme”.

Ar stratēģiju “Eiropa 2020” tiek risinātas šodienas un rītdienas problēmas. Sabiedriskās apspriešanas rezultāti liecina par ciešu saistību starp jomām, ko dalībnieki norādījuši kā prioritāras, un stratēģijas “Eiropa 2020” aptvertajām jomām.

3.2. Pašreizējie pieci pamatmērķi ir atbilstoši un savstarpēji pastiprinoši

Respondenti ļoti atzinīgi vērtē mērķus kā lietderīgu instrumentu stratēģijas īstenošanai. Lielākā daļa respondentu (87 %) uzskata, ka mērķi ir noderīgs instruments, lai īstenotu un uzraudzītu stratēģiju “Eiropa 2020”, jo tie nodrošina atsauces kritērijus, kas palīdz koncentrēties uz noteiktām svarīgākajām jomām. Dažās atbildēs (10 %) ir norādīti uzlabojumu virzieni, vienlaikus atzīstot, ka mērķi ir vērtīgs instruments. Vairākās atbildēs ir uzsvērts, ka svarīgi ir izvairīties no pārāk daudziem mērķiem, tādējādi nodrošinot mērķtiecīgu pieeju. Tikai daži respondenti (3 %) mērķus uzskata par nelietderīgiem. Turklāt daži respondenti uzsver, ka svarīgi ir kvantitatīvu novērtējumu par gūtajiem panākumiem virzībā uz mērķiem papildināt ar kvalitatīvu analīzi. Komisija piekrīt viedoklim par kvalitatīvas analīzes un novērtējuma nozīmi un jo īpaši ņem to vērā Eiropas pusgada kontekstā.

Lielā mērā tiek atbalstīta ideja saglabāt pašreizējos piecus pamatmērķus bez izmaiņām. Lielākā daļa respondentu (78 %) uzskata, ka pašreizējie mērķi ir pietiekami. Daži respondenti ierosina pievienot jaunus mērķus, savukārt citi apšauba ar augstāko izglītību saistītā mērķa atbilstību un uzsver, cik nozīmīga ir prasmju pielāgošana darba tirgus vajadzībām, lai izvairītos no neatbilstības. Svarīgi ir atgādināt, ka šo mērķu uzdevums nav atspoguļot visas ES politikas jomas un ieceres — tie ir stratēģijā “Eiropa 2020” paredzēto izmaiņu reprezentatīvi indikatori. Daži respondentu ieteiktie mērķi, piemēram, indikatīvie mērķi attiecībā uz resursu izmantošanas efektivitāti un rūpniecības īpatsvaru IKP, jau ir iekļauti citās ES politikas jomās. Visbeidzot, no sabiedriskās apspriešanas neizriet skaidra mērķu hierarhija. Aptuveni puse respondentu uzskata, ka šie mērķi ir vienlīdz nozīmīgi un savstarpēji atkarīgi, ka tie ir savstarpēji pastiprinoši un kopā sekmē nodarbinātību un izaugsmi.

3.3. Pamatiniciatīvas ir sasniegušas savu mērķi

Kopumā pamatiniciatīvas ir sasniegušas savu mērķi, un darbības attiecīgajās jomās ir jāturpina, izmantojot citus veidus. Kopumā dalībnieki uzskata, ka pamatiniciatīvu mērķis ir uzlabot ES sniegumu, lai īstenotu stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus. Tomēr ievērojams skaits dalībnieku (32 %), tostarp valdības un pārstāvības organizācijas, ir pauduši dalītu vērtējumu: tie uzskata, ka pamatiniciatīvas ir sasniegušas savu mērķi, dodot stimulu virknei prioritāru darbību. Tomēr to pievienoto vērtību aizēnoja izpratnes trūkums un politikas darbību pārklāšanās, tādējādi padarot šīs iniciatīvas liekas. Daži respondenti uzskata, ka pamatiniciatīvas ir nesaistītas ar to plašākajām politikas jomām, savukārt citi norāda uz neskaidrībām pārklāšanās dēļ un pamatiniciatīvu prioritāšu noteikšanas trūkumu. Tādēļ respondenti apgalvo, ka tagad tās būtu jāaizstāj ar saskaņotākām un visaptverošākām politikas programmām.

3.4. Svarīgi un vēlami būtu uzlabot stratēģijas izstrādi un īstenošanu

Pastāv iespējas uzlabot stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanu. Uz jautājumu, vai ar stratēģiju “Eiropa 2020” ir panāktas pārmaiņas, lielākā daļa (60 %) respondentu atbildēja apstiprinoši, tomēr daudzi (40 %) atbildēja noraidoši un uzsvēra vairākas nepilnības īstenošanā, kā arī minēja veidus, kā tās novērst.

Stratēģijas sekmīgu īstenošanu ir ietekmējušas nepilnības attiecībā uz izpratni, iesaistīšanos un izpildi. Pirmkārt, sabiedriskajā apspriešanā saņemtās atbildes norāda uz nepietiekamu informētību par stratēģiju, kas izpaužas vai nu tieši, kad respondenti apgalvo, ka viņi nespēj atbildēt uz dažiem jautājumiem, vai netieši, kad atbildēs ir nepareizi interpretēts stratēģijas saturs vai mērķis. Otrkārt, mazāk nekā puse respondentu (46 %) apgalvo, ka viņi ir iesaistīti stratēģijā, un trīs ceturtdaļas (77 %) pauž vēlmi vairāk iesaistīties stratēģijā. Atbildes atklāj arī dažus noderīgus paraugprakses piemērus, piemēram, Dānijas valdības izveidotā ieinteresēto personu komiteja, kas apvieno apmēram 30 organizācijas, sākot no uzņēmumu apvienībām un arodbiedrībām un beidzot ar pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām. Respondenti atbalsta izpildes sistēmas pastiprināšanu, lai nodrošinātu, ka stratēģija dod rezultātus, pateicoties piemērotiem mērķiem un īstenošanas instrumentiem. Vairāk nekā puse respondentu (58 %) uzskata, ka valsts mērķu noteikšana ir svarīga un piemērota, savukārt gandrīz trešdaļa (28 %) uzsver, ka tiem jābūt pietiekami vērienīgiem un ka ES jāpalielina dalībvalstu apņemšanās, pastiprinot savu uzraudzības procesu.

Respondenti norāda veidus, kā uzlabot stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanu. Galvenās iespējas, kam priekšroku devuši respondenti, ir mērķtiecīgāka saziņa un informācija, lielāka pieredzes un labas prakses apmaiņa starp dalībvalstīm, visu attiecīgo līmeņu ieinteresēto personu iesaiste, progresa cieša uzraudzība un stimulējošu pasākumu ieviešana, lai veicinātu apņemšanos īstenot stratēģijas mērķus.

3.5. Galveno gūto atziņu kopsavilkums

Pamatojoties uz saņemtajām atbildēm, Komisija ir apzinājusi šādas stratēģijas “Eiropa 2020” priekšrocības, trūkumus, iespējas un draudus.

PRIEKŠROCĪBAS • Pārliecinošs atbalsts ES mēroga stratēģijai nodarbinātības un izaugsmes jomā • Saskaņotība starp stratēģijā “Eiropa 2020” ietvertajām jomām un risināmajām problēmām • Atbilstoši un savstarpēji pastiprinoši mērķi • Jau pamanāms progress: ES ir ceļā uz to, lai izpildītu mērķus izglītības, klimata un enerģētikas jomā vai cieši pietuvotos tiem || TRŪKUMI • Pamatiniciatīvu atpazīstamības un efektivitātes trūkums • Nepieciešamība uzlabot stratēģijas izstrādi un īstenošanu • Attiecīgo ieinteresēto personu nepietiekama līdzdalība • Mērķi nodarbinātības, pētniecības un izstrādes un nabadzības samazināšanas jomā ne tuvu nav sasniegti

IESPĒJAS • Dalībnieki, kuri vēlas aktīvi iesaistīties stratēģijā • Stratēģijas cieša uzraudzība Eiropas pusgada ietvaros • Stratēģijas “Eiropa 2020” saskaņošana ar Komisijas prioritātēm (nodarbinātības, izaugsmes un ieguldījumu tiesību aktu pakete) || DRAUDI •  Krīze ir pastiprinājusi atšķirības starp dalībvalstīm un to iekšienē •  Mērķu politiskais raksturs un dalībvalstu mērķtiecības trūkums

Secinājums

Komisija sabiedriskās apspriešanas rezultātus ņems vērā turpmākajās diskusijās par stratēģijas “Eiropa 2020” turpinājumu. Papildus šiem rezultātiem Komisija ņems vērā arī Eiropas Parlamenta, Padomes, valstu parlamentu, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas un Reģionu komitejas sniegtos apsvērumus. Tā arī nodrošinās, ka visi priekšlikumi tiek pilnībā saskaņoti ar pašreizējo darbu pie ekonomiskās un monetārās savienības padziļināšanas.

Saskaņā ar savu 2015. gada darba programmu Komisija līdz gada beigām iesniegs priekšlikumus par stratēģijas “Eiropa 2020” pārskatīšanu.

[1] Eirobarometra standartaptauja Nr. 81 – 2014. gada pavasaris — ziņojums "Eiropa 2020".

[2] "Smarter, greener, more inclusive? Indicators to support the Europe 2020 strategy", 2015. gada izdevums, Eurostat.

[3] COM(2014) 130 final.

[4] Izņēmums ir siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas un atjaunojamās enerģijas izmantošanas mērķi, kuri pamatojas uz juridiski saistošu regulējumu ES līmenī un ietver noteiktas vērtības, kas jāsasniedz valstu līmenī.

[5] Šis mērķrādītājs ir aprēķināts ES-27 valstīm, jo nav pieejami dati par Horvātiju 2008. gadā, t.i., mērķrādītāja aprēķināšanas bāzes gadā.

[6] http://ec.europa.eu/europe2020/public-consultation/index_en.htm, iekļauta vispārējā tīmekļa vietnē par stratēģiju "Eiropa 2020".

[7] http://ec.europa.eu/europe2020/public-consultation/contributions/index_en.htm

[8] http://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-16559-2014-INIT/en/pdf