KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par to, kā veikti darbi saskaņā ar kodoliekārtu ekspluatācijas izbeigšanas palīdzības programmu Bulgārijai, Lietuvai un Slovākijai laikā no 2010. līdz 2014. gadam

Satura rādītājs

1............ Ievads. 3

2............ Programmas administrēšana. 4

3............ Valstu ziņojumi 7

3.1......... Bulgārija — Kozlodujas atomelektrostacija. 7

3.2......... Lietuva — Ignalinas atomelektrostacija. 8

3.3......... Slovākija — Bohunices V1 atomelektrostacija. 9

4............ Secinājums. 10

1.           Ievads

Šajā ziņojumā izklāstīts, kā īstenota Eiropas Savienības kodoliekārtu ekspluatācijas izbeigšanas palīdzības programma Bulgārijai, Lietuvai un Slovākijai no 2010. līdz 2014. gadam. Ar to tiek izpildītas ziņošanas prasības, ko paredz gan pašreizējās 8,9 gan iepriekšējās 4,5,6 palīdzības programmas.

Mērķis un juridiskais pamats

Līdz ar pievienošanos ES Bulgārija, Lietuva un Slovākija apņēmās astoņas vecas, padomju režīma laikā projektētas kodolspēkstacijas slēgt vēl pirms to plānotā ekspluatācijas laika beigām. Savukārt Savienība apņēmās šīm trim dalībvalstīm sniegt finansiālu palīdzību, lai varētu slēgt šādas spēkstacijas:

Kozlodujas AES (KAES) 1.–4. bloku Bulgārijā,

Ignalinas AES (IAES) 1. un 2. bloku Lietuvā,

Bohunices V1 AES (V1 AES) 1. un 2. bloku Slovākijā.

Lietuvai un Slovākijai (pievienojās 2004. gadā) tas jāizdara citos termiņos nekā Bulgārijai (pievienojās 2007. gadā).

ES palīdzība tika īstenota atsevišķos posmos:

(1) pirmspievienošanās posms, izmantojot programmu PHARE[1],

(2) pēcpievienošanās posms (saskaņā ar attiecīgo pievienošanās aktu protokoliem)[2],[3],[4],

(3) pagarinājums līdz 2013. gadam saskaņā ar attiecīgajām Padomes regulām[5],[6],[7].

Ar divām Padomes regulām [8],[9] un to labojumiem ir izveidots jauns juridiskais pamats, kas paredz turpmāku atbalstu ekspluatācijas izbeigšanas programmām no 2014. līdz 2020. gadam.

Iepriekšējā īstenošanas ziņojumā[10] ir aprakstīts, kā trīs dalībvalstis ir izpildījušas savu sākotnējo apņemšanos un kā palīdzības programma ir īstenota līdz 2009. gadam. Šajā ziņojumā ir aprakstīti īstenotie pasākumi un gūtie rezultāti laikā no 2010. gada līdz 2014. gada 31. oktobrim, izņemot finanšu datus, kas aptver periodu līdz 2014. gada 30. septembrim.

Budžets  un tvērums

ES finansiālā palīdzība bija paredzēta, lai sniegtu atbalstu dalībvalstīm priekšlaicīgi slēdzamo reaktoru ekspluatācijas izbeigšanā (ekspluatācijas izbeigšanas sadaļa) un lai  enerģētikas nozarē īstenotu seku mazināšanas pasākumus, piemēram, ražošanas jaudas aizstāšanas, vidisko aspektu uzlabošanas, modernizēšanas un energoefektivitātes pasākumus (enerģētikas sadaļa). Jaunā palīdzības programma galvenokārt vērsta uz stabilu procesa virzību, līdz ekspluatācijas izbeigšana būs pilnībā paveikta.  Tāpēc jaunajā finansēšanas periodā (2014-2020) enerģētikas sadaļas projektiem jauns atbalsts netiks piešķirts, tomēr jau uzsākto projektu īstenošana turpināsies vēl vairākus gadus.

ES finansiālās palīdzības mērķis nav segt visas ekspluatācijas izbeigšanas izmaksas vai kompensēt visas priekšlaicīgas slēgšanas ekonomiskās sekas — tā drīzāk ir ES un dalībvalstu solidaritātes izpausme.

Finansiālais atbalsts ekspluatācijas izbeigšanas programmām (miljonos euro)

|| Līdz 2009. g. beigām faktiski piešķirts || 2010- 2013 faktiski piešķirts || 2014-2020 pašreizējās cenās || Kopā

Bulgārija (Kozloduja) || 566 || 300 || 293 || 1159

Lietuva (Ignalina) || 875 || 492 || 451 || 1818

Slovākija (Bohunice) || 364 || 248 || 225 || 837

Kopā || 1805 || 1040 || 969 || 3814

2.           Programmas administrēšana

2.1.        Īstenošanas metode

Komisija (Enerģētikas ģenerāldirektorāts) ir īstenojusi ES finansiālās palīdzības programmu visās trīs dalībvalstīs kopš to pievienošanās, izmantot netiešās pārvaldības režīmu. Budžeta izpilde notiek ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) starpniecību, kad līdzekļus piešķir attiecīgajiem Starptautiskajiem ekspluatācijas izbeigšanas atbalsta fondiem (IDSF), bet Lietuvas gadījumā — arī ar valsts aģentūras (Centrālās projektu vadības aģentūras (CPMA)) starpniecību.

Starptautiskie ekspluatācijas izbeigšanas atbalsta fondi

Katrai no trim dalībvalstīm 2000. gadā tika izveidots atsevišķs fonds. Šiem fondiem finansējumu piešķir vairāki līdzekļu devēji, un tos pārvalda ERAB. Kopš 2004. gada līdzekļus piešķir tikai EK, un fondu darbības gaitā tā piešķīrusi vairāk nekā 95 % no visiem līdzekļiem.

2013. gadā Komisija no jauna izvērtēja un akceptēja ERAB lomu IDSF pārvaldībā laikā no 2014. līdz 2020. gadam.

Valsts aģentūras

Pašlaik tikai Lietuva pasākumus īsteno ar valsts aģentūras — Centrālās projektu vadības aģentūras (CPMA) — starpniecību. Šī aģentūra darbojas kopš 2007. gada, un tas ir vienīgais veids, kā var īstenot jaunus projektus, jo ERAB paspārnē tiek īstenoti tikai vēl pirms 2014. gada uzsākti projekti.

2014. gada oktobrī Slovākija izteica vēlmi ekspluatācijas izbeigšanas palīdzības programmu īstenot, izmantojot valsts aģentūru — Slovākijas Inovācijas un enerģētikas aģentūru —, un par to nosūtīja Komisijai oficiālu priekšlikumu. Komisija 2015. gadā izvērtēs, vai tas ir saskaņā ar Finanšu regulu, un pieņems lēmumu.

Līdz šim Bulgārija nav vēlējusies izveidot šādu valsts struktūru.

2.2.        Procedūras un programmas uzraudzība 2010.-2013. gadā

Īstenošana 2010.–2013. gadā turpinājās saskaņā ar esošo sistēmu, kas tika pārskatīta 2010. gadā sakarā ar palīdzības sniegšanas termiņa pagarināšanu Bulgārijai[11].

Katru gadu dalībvalstis sagatavoja plānošanas dokumentu, kurā nosprausti vispārīgie mērķi, kā tiks izmantota ES palīdzība nākamajā gadā. Šos dokumentus izvērtēja Enerģētikas ĢD, un pēc tam tos iesniedza dalībvalstu pārstāvju komitejai, kas sniedza savu atzinumu[12]. Komisija minētajām trim programmām līdzekļus piešķīra, pieņemot Komisijas gada lēmumu par finansējumu (CFD), kam pievienoja plānošanas dokumentus.

Sīki izstrādātus projektu priekšlikumus apstiprināšanas procesa ietvaros atsevišķi iesniedza Enerģētikas ĢD izskatīšanai un komitejai atzinuma saņemšanai. Līdzekļus atsevišķiem projektiem piešķīra tikai pēc to apstiprināšanas.

Komisija pēc pieprasījuma pārskaitīja līdzekļus ERAB un CPMA, pamatojoties uz maksājumu prognozēm un projektu īstenošanas progresu.

Īstenošanu katrā kanālā un valstī uzraudzīja pārraudzības komiteja: IDSF gadījumā — attiecīgā ieguldītāju sanāksme, CPMA (Lietuvā) gadījumā — īpaša komiteja. Lai gan projektus var finansēt 100 % apmērā, galvenajiem projektiem ir noteikta konkrēta līdzfinansējuma maksimālā robeža, kas nozīmē, ka izmaksu pārsniegumu sedz saņēmējs.

Attiecībā uz palīdzības programmu ir veiktas regulāras revīzijas un novērtējumi. Eiropas Revīzijas palāta ir veikusi revīziju, kuras gaitā sagatavoti ieteikumi gan par tolaik īstenoto programmu, gan par programmas pagarināšanu nākotnē[13]. EK pasūtīja ārējo finanšu revīziju par BIDSF, IIDSF un KIDSF, kā paredzēts attiecīgajās Padomes regulās. Revīziju gaitā izteiktie ieteikumi pašlaik tiek īstenoti.

2.3.        Pārskatītas īstenošanas procedūras  un ex-ante nosacījumi

Balstoties uz desmit īstenošanas gados gūto pieredzi un ņemot vērā iepriekšējo revīziju ieteikumus, Komisija  pārskatītās īstenošanas procedūras pieņēma 2014. gada augustā — agrāk, nekā Regulā noteikts[14].

Pārskatītās procedūras paredz katras ekspluatācijas izbeigšanas programmas mērķus, sasniedzamos rezultātus, galvenos posmus, atskaites punktus un attiecīgos snieguma rādītājus; tajās ietilpst sīki izstrādāti ekspluatācijas izbeigšanas plāni, kas aptver visu ekspluatācijas izbeigšanas programmu15,16.

Lai liktu stabilu pamatus, pirms sākusies jauno, 2014.–2020. gadam paredzēto procedūru īstenošana, Padomes regulas paredz ex-ante nosacījumus, t. i., priekšnoteikumus, kam jāīstenojas, lai katra dalībvalsts varētu saņemt turpmāku palīdzību[15],[16]. Katra dalībvalsts Komisijai laikus sniedza attiecīgo informāciju, kas apliecina, ka tās pilda Savienības acquis kodoldrošības jomā un ka tās ir sagatavojušas plānu, kā tiks finansēta ekspluatācijas izbeigšanas programma visā tās garumā, kā arī sīki izstrādātu ekspluatācijas izbeigšanas plānu.

2.4.        Procedūras un programmas uzraudzība 2014. gadā

2014. gada 30. oktobrī Komisija pieņēma finansēšanas lēmumu un līdz ar to atļāva izmantot līdzekļus šīm trim programmām[17].

2014. gadam paredzētos līdzekļus faktiski piešķirs, noslēdzot deleģēšanas nolīgumus ar īstenošanas struktūrām — ERAB un CPMA. Šie nolīgumi pašlaik tiek gatavoti (stāvoklis 2014. gada 31. oktobrī), un paredzams, ka tie tiks sagatavoti pietiekami laicīgi, lai varētu izmantot 2014. gadam paredzētos resursus.

Komisija pārskaitīs līdzekļus ERAB un CPMA, pamatojoties uz maksājumu prognozēm un projektu īstenošanas progresu.

2014. gadā pakāpeniski ir izstrādātas jaunas procedūras, un visas ieinteresētās personas ir tās ieviesušas, sākot ar jauniem projektiem. Pārskatītās īstenošanas procedūras paredz sīkākas prasības par ziņošanu, un tās ir piemērojamas arī jau noritošiem projektiem, kas uzsākti saskaņā ar iepriekšējām procedūrām, ciktāl jaunie noteikumi un noslēgtās oficiālās vienošanās nav pretrunā.

Pasākumu un finanšu palīdzības īstenošanu kontrolē katras valsts un īstenošanas kanāla uzraudzības komiteja.

3.           Valstu ziņojumi

Neraugoties uz grūtībām, reaktori palika slēgti, tika turpināta kodoldegvielas izvākšana, un šobrīd ir tikai viens reaktors, kurā ir kodoldegviela. Visas ekspluatācijas izbeigšanas programmas ir ievērojami pavirzījušās uz priekšu; tas ir sevišķi skaidri redzams gadījumos, kad turbīnu zāļu demontāžas gaitā ir radies liels daudzums materiālu, ko paredzēts aizvākt un nogādāt vai nu uz parasto pārstrādi, vai radioaktīvo atkritumu apglabāšanu.

3.1.        Bulgārija — Kozlodujas atomelektrostacija

Slēgšanas saistības un izmaiņas finansējumā

Kopš 2008. gada 1. un 2. bloks ir radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas valsts uzņēmuma (SERAW) kontrolē. 3. un 4. blokā kopš 2012. gada jūlija vairs nav kodoldegvielas, un spēkstacijas operators to nodeva SERAW pārziņā 2013. gada martā; tagad par visām ekspluatācijas izbeigšanas darbībām atbildīgs ir SERAW.

Ievērojams ieguvums saistībā ar ES palīdzību bija 2006. gada izmaiņas ekspluatācijas izbeigšanas stratēģijā, proti, tika nolemts, ka ekspluatācija jāpārtrauc nekavējoties, nevis pēc laika. Šīs izmaiņas samazina ekspluatācijas izbeigšanas laiku, ļauj demontāžas darbu veikšanai optimāli izmantot pieejamos darbiniekus, kā arī varētu samazināt kopējās izmaksas. Ar jaunākajām izmaiņām, ko veica 2011. gadā, tika noteikts, ka pabeigšanas termiņš ir 2030. gads. Dažos projektos ir bijuši kavējumi, taču tiem nav bijusi būtiska ietekme, tāpēc darbus joprojām ir iespējams pabeigt plānotajā termiņā.

Kopējā ES līdz šim piešķirtā palīdzība Bulgārijai ir 868 miljoni euro. Sīkāka informācija par Bulgārijai atvēlēto līdzekļu sadali atrodama pielikuma 1. tabulā. 2013. gada beigās ES nebija veikusi maksājumus 238 miljonu euro vērtībā (saistības 868 miljoni euro mīnus faktiskie maksājumi 630 miljoni euro).

Projektu īstenošana

1.-4. bloka turbīnu zāļu demontāžas operācijas norit apmierinoši. Paredzams, ka kompetentā iestāde drīzumā piešķirs 1. un 2. bloka ekspluatācijas izbeigšanas licenci. Tas, ka ir nepieciešams atkārtots valsts nozīmes atkritumu apglabāšanas iekārtas vides ietekmējuma novērtējums (VIN), palielina risku, ka programmas īstenošana aizkavēsies. Tā kā pašlaik VIN tiek apstrīdēts tiesā saistībā ar plazmas kausēšanas iekārtu un ekspluatācijas izbeigšanas licenci, tas joprojām rada risku, ka programmas īstenošana aizkavēsies un radīsies papildu izmaksas.

Līdz 2013. gada beigām aptuveni 40 % no Kozlodujas programmai piešķirtajiem līdzekļiem atvēlēti galveno enerģētikas nozares projektu atbalstam saskaņā ar Bulgārijas enerģētikas stratēģiju[18].

Tas, cik sekmīgi bijuši pārskata periodā atbalstītie projekti, izklāstīts pielikuma 2. tabulā.

3.2.        Lietuva — Ignalinas atomelektrostacija

Slēgšanas saistības un izmaiņas finansējumā

Sarežģītā politiskā situācija, kurā tika izdarīts spiediens 2012. gadā atsākt 2. bloka darbību, ir normalizējusies, un Lietuva ir turpinājusi pievienošanās saistību izpildi. Abi bloki tiek droši apsaimniekoti, un notiek to ekspluatācijas izbeigšana; tomēr kodoldegviela no 2. bloka nav izvākta pilnībā.

Valsts uzņēmums "Ignalinas AES" (IAES), kas reaktorus ekspluatēja, tagad ir atbildīgs par abu reaktora bloku drošu uzturēšanu un ekspluatācijas izbeigšanu. Iepriekšējā ziņojumā aprakstītais "pārmaiņu vadības process", sākot ar elektroenerģijas ražošanu un beidzot ar ekspluatācijas izbeigšanas organizēšanu, ir bijis sekmīgs, un Lietuva un IAES ir uzņēmušās atbildību par ekspluatācijas izbeigšanas procesu. IAES vadība turpina uzņēmuma modernizāciju.

Kopējā ES līdz šim piešķirtā palīdzība Lietuvai ir 1367 miljoni euro. Sīkāka informācija par Lietuvai atvēlēto līdzekļu sadali atrodama pielikuma 3. tabulā. 2013. gada beigās ES nebija veikusi maksājumus 282 miljonu euro vērtībā (saistības 1367 miljoni euro mīnus faktiskie maksājumi 1085 miljoni euro).

Projektu īstenošana

ES palīdzību bija paredzēts izmantot reaktora bloku drošai uzturēšanai, ekspluatācijas izbeigšanas (tostarp stratēģiskās dokumentācijas) sagatavošanai un atkritumu apstrādes un glabāšanas iekārtu ierīkošanai. Kopš 2009. gada visas valdības ir gādājušas par to, ka IAES un Lietuva daudz aktīvāk iesaistās ekspluatācijas izbeigšanas procesā, kā arī uzņemas daudz lielāku atbildību.

Divos svarīgos infrastruktūras investīciju projektos — "izlietotās kodoldegvielas pagaidu uzglabāšana" un "cieto atkritumu apstrādes un glabāšanas iekārta" — radās komerciālas un tehniskas nesaskaņas starp IAES un attiecīgajiem piegādātājiem. Kopš 2013. gada strīdīgie jautājumi tiek aktīvi risināti un pakāpeniski arī atrisināti atbilstīgi saskaņotam plānam. Tomēr šī iemesla dēļ ir radušies nopietni kavējumi un palielinājušās izmaksas: tagad paredzēts, ka ekspluatācijas izbeigšanas process tiks pabeigts 2038. gadā (sākotnēji — 2030. gadā), un ir panākta komerciāla vienošanās, kuras rezultātā izmaksas palielinājās par 72,9 miljoniem euro.

IAES darbinieki galvenokārt strādā pie turbīnu zāles demontāžas, un te ir gūtas redzamas sekmes. Tagad šajā ēkā ikdienišķi funkcionē fragmentācijas un dekontaminācijas iekārtas. Lai tiktu galā ar pārstrādājamiem materiāliem, kas uzkrājušies lielos daudzumos, šīs iekārtas pagaidām darbina 3 maiņās.

Līdz 2013. gada beigām aptuveni 25 % no Ignalinas programmai piešķirtajiem līdzekļiem ir atvēlēti galveno enerģētikas nozares projektu atbalstam saskaņā ar Lietuvas enerģētikas stratēģiju[19].

Tas, cik sekmīgi bijuši pārskata periodā atbalstītie projekti, izklāstīts pielikuma 4. tabulā.

3.3.        Slovākija — Bohunices V1 atomelektrostacija

Slēgšanas saistības un izmaiņas finansējumā

V1 AES ir divi VVER 440/230 tipa reaktori. Par V1 AES uzraudzību pēc slēgšanas un tās ekspluatācijas izbeigšanu ir atbildīgs valsts uzņēmumu JAVYS. 1. un 2. bloku galīgi slēdza attiecīgi 2006. un 2008. gada beigās.

Kopējā ES līdz šim piešķirtā palīdzība Slovākijai ir 612 miljoni euro. Sīkāka informācija par Slovākijai atvēlēto līdzekļu sadali atrodama pielikuma 5. tabulā. 2013. gada beigās ES nebija veikusi maksājumus 250 miljonu euro vērtībā (saistības 612 miljoni euro mīnus faktiskie maksājumi 362 miljoni euro).

Projektu īstenošana

Ekspluatācijas izbeigšanas licence 1. posmam, ar kuru tika dota atļauja veikt demontāžas pasākumus ārpus kontroles zonām, tika izdota 2011. gadā, kā bija paredzēts. Demontāžas pasākumi ir sākti attiecīgajās zonās, piemēram, turbīnu zālēs, un ir panākts ievērojams progress. Ir veikti ekspluatācijas izbeigšanas sagatavošanās darbi. 2012. gadā ekspluatācijas izbeigšanas stratēģija tika atjaunināta.

Lai gan daži būtiski projekti aizkavējās, tam nebija būtiskas ietekmes uz ekspluatācijas izbeigšanu. Pasākumi kopumā īstenoti atbilstoši grafikam, saskaņā ar kuru visi pasākumi jāpabeidz 2025. gadā.

Ekspluatācijas izbeigšanas programma noritējusi sekmīgi: sarežģīti projekti (piem., primāro ķēžu dekontaminācija) tagad ir krietni pavirzījušies uz priekšu, un paredzams, ka līdz 2014. gada beigām tiks piešķirta  ekspluatācijas izbeigšanas licence 2. posmam, kas ir ļoti būtisks atskaites punkts. Tiek gatavoti nozīmīgi uzaicinājumi iesniegt piedāvājumus par sistēmu demontāžu kontroles zonā un par reaktora dzesēšanas sistēmas lielo mezglu demontāžu.

Līdz 2013. gada beigām aptuveni 35 % no Bohunices programmai piešķirtajiem līdzekļiem ir atvēlēti galveno enerģētikas nozares projektu atbalstam saskaņā ar Slovākijas enerģētikas stratēģiju.[20]

Tas, cik sekmīgi bijuši pārskata periodā atbalstītie projekti, izklāstīts pielikuma 6. tabulā.

4.           Secinājums

Politiski grūtā situācija, kas bija aprakstīta iepriekšējā ziņojumā, lielā mērā ir normalizējusies, un visas slēgšanas saistības joprojām tiek pildītas. Tāpēc uzmanības centrā šobrīd ir tikai un vienīgi ekspluatācijas izbeigšanas darbības. Tas nebūtu bijis iespējams bez ekspluatācijas izbeigšanas palīdzības programmas.

Lietuva, Slovākija un Bulgārija, pamatojoties uz slēgšanas saistībām, turpina reaktoru ekspluatācijas izbeigšanas darbus slēgšanai paredzētajos reaktoros. Lai gan ir piedzīvota zināma aizkavēšanās, daudz kas ir noritējis ļoti sekmīgi — ne tikai sagatavošanās darbi un organizatoriskās pārmaiņas, bet arī faktiskā ēku un iekārtu likvidācija.

Ir noskaidrots, kāds finansējums nepieciešams ekspluatācijas izbeigšanas programmu pabeigšanai. Finansēšanas plānos atklājas starpība starp vajadzībām un jau sagādātajiem līdzekļiem, no kuriem ļoti liela daļa piešķirta no ES palīdzības programmām. Rūpīgi jāseko līdzi, kādām vajadzībām nepieciešami papildu līdzekļi.

Ekspluatācijas izbeigšanas sadaļa

Kā izklāstīts trijos ekspluatācijas izbeigšanas plānos, pakāpeniski uzsvars būtu jāpārvirza no sagatavošanās darbiem uz demontāžu un saistīto atkritumu apstrādi. Pašreiz tiek būvētas iekārtas, kas nepieciešamas ekspluatācijas izbeigšanai, radioaktīvo atkritumu un lietotās kodoldegvielas apstrādei un glabāšanai. Ir sagatavota licencēšanas dokumentācija un sākta demontāža. Sagaidāms, ka Bulgārija un Slovākija drīzumā saņems pilnīgas ekspluatācijas izbeigšanas licences. Lai gan dažos ekspluatācijas izbeigšanas projektos bija kavējumi, tika veikti efektīvi pasākumi, lai maksimāli samazinātu to ietekmi uz ekspluatācijas izbeigšanas plānoto termiņu; tomēr Lietuvā nebija iespējams izvairīties no atpalikšanas no vispārīgā īstenošanas grafika.

Enerģētikas sadaļa

Enerģētikas nozare ir guvusi labumu no valstu enerģētikas politikai atbilstošu projektu īstenošanas. Pārskata periodā galvenā uzmanība tika pievērsta ekspluatācijas izbeigšanai, tomēr Bulgārijā būtiska daļa palīdzības tika piešķirta enerģētikas nozarei. Jau uzsākto projektu īstenošana turpināsies vēl vairākus gadus, taču jauniem projektiem enerģētikas nozarē atbalsts piešķirts netiks.

Perspektīva

2. posma ekspluatācijas izbeigšanas licenču izsniegšana Bulgārijā un Slovākijā ļaus uzsākt pamatsistēmu demontāžu. Tas nozīmē, ka nākamajā gadā varētu palielināties kodoliekārtā demontēto materiālu plūsma.

Īstenošanas procedūrās ir sīki noteikti mērķi un rādītāji, un tas ļaus rūpīgi sekot līdzi darbu norisei, izmantojot kvantitatīvu informāciju. Konkrētāk, ir iecerēts visās trīs programmās ieviest iegūtās vērtības pārvaldības (Earned Value Management (EVM))[21] metodi, un tas atvieglos projektu vadību vietējā līmenī un pavairos Komisijas uzraudzības un ziņošanas efektivitāti. No 2015. gada sīkāks, kvantitatīvs apraksts par darba programmā paredzēto darbu izpildi balstīsies uz ticamiem, konsekventiem un salīdzināmiem rādītājiem.

Komisijas dienesti (Enerģētikas ĢD un tā Kopīgo resursu direktorāts) pašlaik gatavojas norādītās valsts aģentūras revīzijai Slovākijā un kopumā atbalsta pāreju uz situāciju, kad par ekspluatācijas izbeigšanu atbildību pilnībā uzņemas valsts līmenī.

[1]  Palīdzības programma Viduseiropas un Austrumeiropas valstīm,

[2]  OV L 236, 23.9.2003., 33. lpp. un 944. lpp.

[3]  OV L 236, 23.9.2003., 33. lpp. un 954. lpp.

[4]  OV L 157, 21.6.2005., 11. un 38. lpp.

[5]  OV L 411, 30.12.2006., 10. lpp.

[6]  OV L 131, 23.5.2007., 1. lpp.

[7]  OV L 189, 22.7.2010., 9. lpp.

[8] OV L 346, 20.12.2013., 1. lpp. un OV L 8, 11.1.2014., 31. lpp.

[9] OV L 346, 20.12.2013., 7. lpp., OV L 8, 11.1.2014., 30. lpp. un OV L 121, 24.4.2014., 59. lpp.

[10]  Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par to finanšu resursu izmantošanu 2004.–2009. gadā, kas Lietuvai, Slovākijai un Bulgārijai piešķirti, lai atbalstītu saskaņā ar pievienošanās aktiem priekšlaicīgi slēgto atomelektrostaciju ekspluatācijas pārtraukšanu (COM(2011) 432 galīgā redakcija).

[11]  Komisijas lēmums par procedūrām, kas attiecas uz pasākumu un finanšu palīdzības plānošanu un uzraudzību saskaņā ar Bohunices, Ignalinas un Kozlodujas programmām 2007.–2013. gadam (C(2010)6885).

[12]  Kodoliekārtu ekspluatācijas izbeigšanas palīdzības programmas komiteja (NDAPC).

[13]  Revīzijas palātas Īpašais ziņojums Nr. 16/2011 “ES finanšu palīdzība kodolspēkstaciju ekspluatācijas pārtraukšanai Bulgārijā, Lietuvā un Slovākijā”.

[14]  Komisijas 2014. gada 7. augusta Īstenošanas lēmums, ar ko nosaka piemērošanas noteikumus, kas attiecas uz kodoliekārtu ekspluatācijas izbeigšanas  palīdzības programmām Bulgārijai, Lietuvai un Slovākijai no 2014. līdz 2020. gadam, C(2014) 5449 final.

[15] OV L 346, 20.12.2013., 1. lpp. un OV L 8, 11.1.2014., 31. lpp.

[16] OV L 346, 20.12.2013., 7. lpp., OV L 8, 11.1.2014., 30. lpp. un OV L 121, 24.4.2014., 59. lpp.

[17] Komisijas 2014. gada 30. oktobra Īstenošanas lēmums par finansēšanas lēmuma pieņemšanu attiecībā uz Bohunices, Ignalinas un Kozlodujas kodoliekārtu ekspluatācijas izbeigšanas palīdzības programmām 2014. gadā.

[18]  Bulgārijas Enerģētikas stratēģija līdz 2020. gadam, publicēts SG Nr. 43, 2011. gada 7. jūnijs.

[19]  Rezolūcija par valsts enerģētikas stratēģijas apstiprināšanu, 2007. gada 18. janvāris, Nr. X-1046, Viļņa.

[20]  Slovākijas Republikas enerģētikas politika, apstiprināta ar Slovākijas Republikas valdības rezolūciju Nr. 29 2006. gada 11. janvārī.

[21] Projektu vadības paņēmiens projekta rezultātu un sekmju mērīšanai.

Bulgārija

1. tabula. Finanšu datu kopsavilkums par Bulgāriju (miljonos euro)

|| Līdz 2009. g. || 2010-2013 || 2014. g. janv.-sept. || Kopā

ES piešķirtie līdzekļi || 568 || 300 || 0 || 868

Līdzekļi no citiem avotiem || 15 || 0 || 0 || 15

Procenti || 23 || 6 || 0 || 29

Kredīts kopā || 606 || 306 || 0 || 911

|| || || ||

Pārvedumi no ES || 363 || 188 || 79 || 630

Pārvedumi no citiem avotiem || 14 || 0 || 0 || 14

Procenti || 23 || 6 || 0 || 29

Kopējā kreditētā summa || 400 || 194 || 80 || 673

|| || || ||

Iedalīts projektiem || 513 || 384 || -36* || 861

Parakstītie līgumi || 328 || 229 || 51 || 608

Izmaksāts saskaņā ar parakstītajiem līgumiem || 173 || 255 || 37 || 465

Kumulatīvās izmaksas || 5 || 3 || 0 || 8

(*) Ekspluatācijas izbeigšanas projekta tvērums tika stipri samazināts, un cits projekts (siltuma ražošanas iekārtas būve) tika atcelts. Attiecīgie piešķīruma līgumi par kopējo summu 41 miljonu euro tika izbeigti un attiecīgie līdzekļi — atgūti.

2. tabula. Bulgārijā atbalstīto projektu galvenās iezīmes

Ekspluatācijas izbeigšanas sadaļa ||

Dekontaminācija un demontāža || Līdz šim 1.-4. turbīnu zālē ir demontēts aptuveni 4000 t materiāla, kas kopumā ir saskaņā ar mērķi. 2014. gada novembrī tika izdota Kozlodujas spēkstacijas 1. un 2. bloka ekspluatācijas izbeigšanas licence.

Raksturojums || Notiek 1.–4. bloka radioloģiskā inventarizācija; ir pabeigti aprēķini par aktivāciju un kontamināciju, notiek paraugu ņemšana, lai noteiktu nuklīdu vektorus.

Atkritumu apstrāde un kondicionēšana || Ir iesniegti visi pamatojošie dokumenti par plazmas kausēšanas iekārtu, un paredzams, ka galīgo būvatļauju izsniegs 2014. gadā. Ir sākti provizoriski būvdarbi. Ir pabeigta paraugu ņemšana no iztvaicētāja koncentrāta. Kamēr nav galīgi pabeigta paraugu analīze, darbuzņēmēja finansiālais piedāvājums par apstrādes posmu tiek neatkarīgi izvērtēts. Ir izdota būvatļauja izmēra samazināšanas un dekontaminācijas darbnīcai. Būvdarbi sākās uzreiz pēc tam.

Atkritumu pagaidu glabāšana un apglabāšana || Lietotās kodoldegvielas glabātava tika nodota ekspluatācijā; glabāšanā pieņemti  6 pilni konteineri.  Pieteikums darbības licencei ir sagatavošanas pēdējā posmā. Būvniecību aizkavēs nepieciešamība pēc atkārtota valsts nozīmes atkritumu apglabāšanas iekārtas vides ietekmējuma novērtējuma (VIN). Tikmēr sagatavošanās darbi (piemēram, objekta pirmsapglabāšanas monitorings un infrastruktūras sagatavošana) norit saskaņā ar grafiku.

Enerģētikas sadaļa ||

Termoelektrostacijas "Maritza East 2" atjaunošana || Ir ierīkota  ģipša dehidratācijas sistēma. Dzesēšanas sūkņu stacijas atjaunošana tiks pabeigta 2015. gada pirmajā ceturksnī.

Valsts elektrosadales sistēmas modernizācija un paplašināšana || Apakšstaciju "Tsaravetz", "Bourgas", "Metallurgichna", "Zlatitza" un "Mayak" atjaunošana ir pabeigta un apakšstacijas tiek ekspluatētas. Apakšstacijai "Kavarna" ir izdots pabeigšanas sertifikāts, un nodošana ekspluatācijā paredzama līdz 2014. gada oktobra beigām.

Augstspiediena gāzes cauruļvadu un gāzes regulēšanas staciju būvniecība || Būvdarbi ir gandrīz pabeigti, izņemot nelielu cauruļvada posmu Suhata Reka aizsargājamā teritorijā.

Energoefektivitātes pasākumi publiskajās ēkās || Ir pabeigts liels projekts — Ruses Universitātes galvenās ēkas atjaunošana. 2014. gada 5. oktobrī energoefektivitātes pasākumi bija pilnībā īstenoti 120 publiskajās ēkās no 168. 2013. gadā tika pabeigti energoefektivitātes pasākumi visās 49 pašvaldības ēkās Burgasā, Plovdivā un Stara Zagorā.

Lietuva

3. tabula. Finanšu datu kopsavilkums par Lietuvu (miljonos euro)

|| Līdz 2009. g. || 2010-2013 || 2014. g. janv.-sept. || Kopā

ES piešķirtie līdzekļi || 875 || 492 || 0 || 1367

Līdzekļi no citiem avotiem || 33 || 0 || 0 || 33

Procenti || 49 || 7 || 0 || 56

Kredīts kopā || 957 || 499 || 0 || 1456

|| || || ||

Pārvedumi no ES || 712 || 324 || 50 || 1085

Pārvedumi no citiem avotiem || 33 || 0 || 0 || 33

Procenti || 49 || 7 || 0 || 56

Kopējā kreditētā summa || 794 || 331 || 50 || 1174

|| || || ||

Iedalīts projektiem || 862 || 348 || -16 || 1194

Parakstītie līgumi || 772 || 356 || 9 || 1137

Izmaksāts saskaņā ar parakstītajiem līgumiem || 422 || 449 || 94 || 965

Kumulatīvās izmaksas || 6 || 6 || 0 || 12

4. tabula. Lietuvā atbalstīto projektu galvenās iezīmes

Ekspluatācijas izbeigšanas sadaļa ||

Dekontaminācija un demontāža || Primārās ķēdes demontāža pēc neveiksmīga dekontaminācijas mēģinājuma pašlaik ir apturēta. Pašlaik norisinās tiesvedība ar darbuzņēmēju. Iekārtas operators turpina izstrādāt reģenerācijas stratēģiju projektam. Kopš 2010. gada turbīnu zālē demontēts vairāk nekā 8000 t materiālu.

Atkritumu apstrāde un kondicionēšana || Cieto atkritumu apsaimniekošanas un glabāšanas iekārta:  būvdarbi un uzstādīšana notiek bez ievērojamiem kavējumiem. Inženierdarbi un licencēšanas darbības, kas notiek, lai sagatavotos neradioaktīvajiem testiem, norit saskaņā ar pārskatīto grafiku.

Atkritumu pagaidu glabāšana un apglabāšana || Lietotās kodoldegvielas mezglu pagaidu glabāšana: civilceltniecības darbi ir pabeigti, notiek uzstādīto iekārtu neradioaktīvā testēšana. Inženierdarbi un konteineru ražošana notiek saskaņā ar pārskatīto grafiku. Notiek lietotās kodoldegvielas baseina telpas pacēlāju modernizācija, neraugoties uz domstarpībām starp darbuzņēmēju un IAES. Bez šī projekta īstenošanas nav iespējams izvākt kodoldegvielu no Ignalinas AES 2. bloka. Domājams, ka nozīmīgā atskaites punktā nonāks projekts par atkritumu glabātavām, kurās atkritumus apglabā tuvu virszemei, jo līdz 2014. gada beigām darbuzņēmējam jāiesniedz tehniskā projekta dokuments. Poligona projekts ir aizkavējies un joprojām ir iepirkuma stadijā.

Enerģētikas sadaļa ||

Kombinētā cikla gāzturbīnu spēkstacija || Jauna kombinētā cikla gāzturbīnu spēkstacija ar jaudu 455 WM darbojas kopš 2012. gada 15. oktobra saskaņā ar Lietuvas pārvades sistēmas operatora "LITGRID AB" pieprasījuma grafiku.

Centralizētā siltumapgāde Visaginā || Centralizētajā siltumapgādē ir nomainīti divi gāzes katli; puse ēku ir modernizētas, proti, tām uzstādīti jauni siltummaiņi.

Daudzdzīvokļu dzīvojamo un publisko ēku energoefektivitātes uzlabošana || Ignalinā gūtas labas sekmes — no 67 ēkām, par kuru modernizāciju ir noslēgts līgums, jau modernizētas 33. Ar projektu attīstību radās grūtības Zarasos un Visaginā.

Lietuvas un Polijas energosistēmu starpsavienojums || Projekta "LitPol Link" būvdarbi, kam piešķirts Eiropas Komisijas līdzfinansējums, norit sekmīgi. Paredzēts, ka projekta pirmā daļa (500 MV) tiks pabeigta 2015. gada decembra beigās.

Slovākija

5. tabula. Finanšu datu kopsavilkums par Slovākiju (miljonos euro)

|| Līdz 2009. g. || 2010-2013 || 2014. g. janv.-sept. || Kopā

ES piešķirtie līdzekļi || 364 || 248 || 0 || 612

Līdzekļi no citiem avotiem || 11 || 0 || 0 || 11

Procenti || 11 || 3 || 1 || 15

Kredīts kopā || 386 || 251 || 1 || 638

|| || || ||

Pārvedumi no ES || 168 || 158 || 36 || 362

Pārvedumi no citiem avotiem || 11 || 0 || 0 || 11

Procenti || 11 || 3 || 1 || 15

Kopējā kreditētā summa || 190 || 161 || 36 || 388

|| || || ||

Iedalīts projektiem || 272 || 275 || 76 || 623

Parakstītie līgumi || 87 || 193 || 19 || 299

Izmaksāts saskaņā ar parakstītajiem līgumiem || 65 || 144 || 28 || 237

Kumulatīvās izmaksas || 5 || 3 || 0 || 8

6. tabula. Slovākijā atbalstīto projektu galvenās iezīmes

Ekspluatācijas izbeigšanas sadaļa ||

Dekontaminācija un demontāža || Ir gūti acīmredzami rezultāti, sevišķi tādās jomās kā metāla iekārtu izvākšana (izdarīts 97 %) un betona struktūru izvākšana no turbīnu zāles. Primārās ķēdes dekontaminācijas iekārtas ir piegādātas un uzstādītas, ir sekmīgi veikti pirmie testi. Plānots dekontamināciju pabeigt 2015. gada pirmajā ceturksnī. 1. posma dekontaminācijas licences termiņš beigsies 2014. gadā. Paredzams, ka 2015. gada janvārī sāksies otrais posms, lai varētu demontēt kontaminētās zonas.

Atkritumu apstrāde un kondicionēšana || Dūņu un sorbentu attīrīšanas iekārtu projekts ir mainīts, jo apjomi un veicamie darbi ir lielāki, nekā sākotnēji iecerēts. Projekts norit sekmīgi un saskaņā ar grafiku.

Atkritumu pagaidu glabāšana un apglabāšana || Saskaņā ar grafiku tiek īstenoti projekti saistībā ar jaunas, ļoti zemas radioaktivitātes atkritumu glabātavas izveidi un esošās zemas un vidējas radioaktivitātes atkritumu īslaicīgās glabātavas paplašināšanu.

Enerģētikas sadaļa ||

Pārvades sistēmas atjaunošana || TR Bošaca - transformators T402. Defektu paziņošanas periods beidzās 2014. gada 3. augustā. TR Medzibroda - pāreja no 400 uz 110kV. Defektu paziņošanas periods vēl nav beidzies; tas beigsies 2015. gada 29. septembrī. Līdz šim ne par kādiem defektiem nav ziņots. 400 kV pārvades līnijas uz Medzibrodu. Defektu paziņošanas periods vēl nav beidzies; tas beigsies 2015. gada 29. septembrī. Visi defekti, par kuriem bija zināms, ir novērsti. Projekta skarto meža zemju rekultivēšana un atjaunošana tika pabeigta 2014. gada 30. septembrī.

Finanšu mehānisms ilgtspējīgas enerģijas nodrošināšanai || Aprēķini liecina, ka, pateicoties ieguldījumiem mājokļu sektorā un rūpniecības sektorā, izdevies panākt attiecīgi 33 % un 17 % lielu enerģijas ekonomiju.

Energoefektivitātes projekti publiskajās ēkās || Visi projekti pabeigti.